EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.1.2017

COM(2017) 33 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu

1.Ievads

Aprites ekonomikas pakete, ko Komisija pieņēma 2015. gada 2. decembrī, ir nozīmīgs virzītājspēks, kas ES palīdzēs īstenot pāreju uz pilnīgāku aprites ekonomiku. Šajā paketē iekļauti tiesību aktu priekšlikumi atkritumu apsaimniekošanas jomā, kur izvirzīti ilgtermiņa mērķi attiecībā uz poligonos apglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu un pārstrādes un atkārtotas izmantošanas apjoma palielināšanu. Lai noslēgtu ražojumu aprites ciklu loku, šajā paketē bija iekļauts arī rīcības plāns, kurā ierosinātās darbības atbalsta aprites ekonomiku katrā vērtību ķēdes posmā — no ražošanas līdz patēriņam, remontam un pārstrādei, atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējām izejvielām, kas tiek no jauna integrētas ekonomikā. Komisija visas uzskaitītās darbības apņēmās veikt savu pašreizējo pilnvaru ietvaros.

Pāreja uz pilnīgāku aprites ekonomiku rada lieliskas iespējas Eiropai un tās iedzīvotājiem. Tā nozīmīgi papildina mūsu centienus modernizēt un pārveidot Eiropas ekonomiku, lai tā kļūtu ilgtspējīgāka. Tai ir spēcīgs ekonomiskais pamats, kas uzņēmumiem nodrošina iespēju gūt ievērojamus ekonomiskus ieguvumus un uzlabot konkurētspēju. Tā rada nozīmīgus enerģijas ietaupījumus un sniedz ieguvumus vides jomā. Tā sekmē vietējo darbvietu radīšanu un sociālās integrācijas iespējas. Tā ir cieši saistīta ar ES galvenajām prioritātēm attiecībā uz darbvietām un izaugsmi, ieguldījumiem, sociālo programmu un rūpniecisko inovāciju.

Plašākā izpratnē aprites ekonomikas radītie ieguvumi ir arī enerģijas patēriņa un oglekļa dioksīda emisiju līmeņa samazināšana. Tāpēc aprites ekonomikai ir cieša sinerģija ar ES mērķiem klimata un enerģētikas jomā un ar Komisijas nesen pieņemto dokumentu paketi “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” 1 . Aprites ekonomika var palīdzēt izpildīt ES saistības attiecībā uz ilgtspēju, kā izklāstīts paziņojumā “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” 2 , un jo īpaši — sasniegt ilgtspējīgas attīstības 12. mērķi attiecībā uz ilgtspējīgiem patēriņa un ražošanas modeļiem. Tādēļ ES rīcības plāna pārejai uz aprites ekonomiku īstenošana noteikti ir Komisijas prioritāte.

Šis ziņojums sagatavots, lai sniegtu pilnīgu pārskatu par darbībām, kas jau veiktas, īstenojot ES rīcības plānu, sākot no tā pieņemšanas 2015. gada decembrī, un noteiktu galvenos rezultātus, kas jāsasniedz 2017. gadā. Galvenās darbības ir veiktas šādās jomās: pārtikas atkritumi, ekodizains, organiskie mēslošanas līdzekļi, patēriņa preču garantijas, kā arī inovācija un ieguldījumi. Aprites ekonomikas principi ir pakāpeniski iekļauti arī labākajā rūpniecības praksē, zaļajā publiskajā iepirkumā, kohēzijas politikas fondu izmantošanā un visās jaunajās iniciatīvās būvniecības un ūdens resursu izmantošanas nozarē.

ES rīcības plāns neapšaubāmi ir sekmējis jēdziena “aprites ekonomika” integrāciju, kas ir pirmais ilgtermiņa pasākuma posms. Komisija joprojām ir pilnībā apņēmusies īstenot savu rīcības plānu un strādāt vairākās politikas jomās, lai atbalstītu aprites ekonomikas izveidi. Šo apņemšanos atspoguļo arī konkrētiem projektiem pieejamās finanšu iespējas, kuru skaits palielinās.

Tomēr, lai nodrošinātu veiksmīgu pāreju uz aprites ekonomiku, jāstrādā daudzās dažādās jomās un jāturpina īstenot Komisijas izvirzītās darbības. Daudzi publiskā un privātā sektora dalībnieki jau ir panākuši virzību, ko pierāda, piemēram, aprites ekonomikas stratēģiju izstrāde aizvien vairākās ES valstīs un reģionos.

Darbības, ko Komisija veikusi no Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanas brīža, ietver vairākus tiesību aktu priekšlikumus, pirmkārt, atkritumu apsaimniekošanas jomā, nosakot skaidrus mērķus attiecībā uz atkritumu pārstrādi un nosakot vērienīgu ilgtermiņa virzību uz atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi. Turklāt ir sagatavoti arī priekšlikumi par preču pārdošanu tiešsaistē, lai nostiprinātu patērētāju garantijas, par mēslošanas līdzekļiem no reģenerētiem barības elementiem, kā arī priekšlikums par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (pieņemts kopā ar šo ziņojumu). Ir svarīgi, lai likumdevēji censtos panākt šo tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanu nekavējoties, tādējādi nodrošinot ātru pāreju uz funkcionējošu aprites ekonomiku.

Proti, ir būtiski svarīgi šogad nekavējoties pieņemt tiesību aktu kopumu atkritumu apsaimniekošanas jomā, lai sāktu ieguldījumus pārstrādes uzlabošanā un tās apjoma palielināšanā ES. Tādēļ Komisija aicina abas iestādes līdz 2017. gada beigām panākt vienošanos atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgajai deklarācijai par ES likumdošanas prioritātēm 2017. gadā 3 , kurā vienojās piešķirt prioritāti minētajiem priekšlikumiem.

2.Galvenās darbības, kas veiktas pēc rīcības plāna pieņemšanas

Ievērojot apņemšanos, kas pausta Aprites ekonomikas rīcības plānā, Komisija 2016. gadā izvirzīja vairākas galvenās iniciatīvas, lai atbalstītu aprites ekonomikas izveidi. Šīs iniciatīvas aptver visu vērtību ķēdi — no ražošanas līdz patēriņam, atkritumu apsaimniekošanai un otrreizējo izejvielu izmantošanai. Šīs iniciatīvas ir uzskaitītas turpmāk hronoloģiskā secībā atbilstīgi to sagatavošanas datumam.

Tiesību akta priekšlikums par preču pārdošanu tiešsaistē (2015. gada decembris)

Komisijas pirmā darbība pēc Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanas bija saistīta ar patēriņa preču likumiskajām garantijām. Komisija 2015. gada 9. decembrī pieņēma tiesību akta priekšlikumu par preču pārdošanu tiešsaistē 4 . Šis priekšlikums tika sagatavots, lai stiprinātu garantijas patērētājiem un tādējādi nodrošinātu labāku aizsardzību gadījumos, kad iegādātas bojātas preces, un veicinātu ražojumu izturīgumu un labošanu. Tas novērsīs izstrādājumu izmešanu un sniegs ievērojamu ieguldījumu aprites ekonomikā.

Šajā priekšlikumā paredzēts, ka gadījumos, kad tiešsaistē ir pārdotas bojātas preces, pirmajos divos gados pēc to piegādes pārdevējam ir jāpierāda, ka piegādes brīdī prece nav bijusi bojāta. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem tirgotājam šis pienākums ir jāpilda pirmajos sešos mēnešos. Šādas izmaiņas patērētājiem atvieglos tiesību izmantošanu un noteikti stimulēs ražot kvalitatīvākus un izturīgākus ražojumus.

Šajā priekšlikumā paredzēta arī divu gadu juridiskā garantija lietotām precēm un pilnībā saskaņota tiesiskās aizsardzības līdzekļu hierarhija, stingrāk atbalstot preču labošanu.

Tiesību akta priekšlikums par mēslošanas līdzekļiem (2016. gada marts)

Komisija 2016. gada 17. martā ierosināja Regulu 5 , ar ko izveidos īsteni vienotu tirgu mēslošanas līdzekļiem, kas izgatavoti no otrreizējām izejvielām (jo īpaši no reģenerētiem barības elementiem), tādējādi atkritumu apsaimniekošanas problēmas pārvēršot par ekonomikas iespējām.

Ierosinātie noteikumi var samazināt mēslošanas līdzekļu ražošanas nozares atkarību no būtiski svarīgu primāro izejvielu, piemēram, fosfātu importa, jo šīs izejvielas var arī reģenerēt no organiskajiem sadzīves atkritumiem. Regulas priekšlikumā paredzēti noteikumi par CE-marķētu mēslošanas līdzekļu, tostarp organisko mēslošanas līdzekļu, brīvu apriti ES 6 .

Regulas priekšlikumā ir saskaņoti ES noteikumi attiecībā uz produktiem, kas atvasināti no organiskajiem atkritumiem un blakusproduktiem, un paredzēti noteikumi attiecībā uz barības elementu reģenerāciju, iegūstot otrreizējās izejvielas. Ja organiskie atkritumi atbilst stingriem reģenerācijas noteikumiem, tie var kļūt par sastāvdaļu, ko drīkst izmantot, ražojot CE-marķētus mēslošanas līdzekļus, kurus neierobežoti drīkst laist vienotajā tirgū. Mēslošanas līdzekļus, kuriem nav CE zīmes, ES dalībvalstis drīkstēs arī turpmāk tirgot savu valstu tirgos saskaņā ar valstu noteikumiem.

Inovācijas nolīgumu īstenošanas sākums (2016. gada maijs)

Komisija publicēja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību saistībā ar inovāciju nolīgumiem aprites ekonomikai 8 , kas bija spēkā no 2016. gada 26. maija līdz 15. septembrim. Uzaicinājumā paredzēta izmēģinājuma pieeja, kuras mērķis ir palīdzēt novatoriem, kas saskaras ar regulatīviem šķēršļiem.

Inovācijas nolīgumu mērķis ir apvienot novatorus, valstu, reģionālās vai pašvaldības iestādes un Komisijas dienestus, lai precizētu ES regulējumā vai dalībvalstu īstenošanas pasākumos konstatētos regulatīvos šķēršļus inovācijai ES 9 . Ja tiks apstiprināts, ka ES tiesību aktos ir šādi šķēršļi, Komisija apsvērs iespēju sākt plašāku izvērtējumu, apspriešanu un šā regulatīvā šķēršļa ietekmes novērtējumu.

Tika iesniegti 32 ieinteresētības pieteikumi no 14 dalībvalstīm 10 . Ieinteresētības pieteikumos minēto tematu starpā bija, piemēram, regulatīvie šķēršļi, kas kavē inovāciju ūdens, atkritumu apsaimniekošanas un enerģērikas nozarē. Divi inovācijas nolīgumi tiks parakstīti 2017. gada pirmajā ceturksnī: vienā tiks aplūkoti konstatētie normatīvie šķēršļi e-mobilitātes jomā un akumulatoru pārstrādes jomā; otrā tiks izvērtēti regulatīvie šķēršļi attiecībā uz notekūdeņu ilgtspējīgu attīrīšanu, izmantojot inovatīvus bioreaktorus ar anaerobo membrānu.

Ekodizains (2016. gada novembris)

Iespēja salabot vai pārstrādāt ražojumu un atkārtoti izmantot tā sastāvdaļas un materiālus lielā mērā ir atkarīga no ražojuma sākotnējās konstrukcijas. Pēc politikas diskusijām par ekodizainu, kas notika 2016. gada aprīlī un oktobrī, Komisija apstiprināja gudri izstrādātas ražojuma konstrukcijas nozīmi un pieņēma lēmumu galveno uzmanību pievērst ražojumu grupām, kurām ir vislielākais potenciāls enerģijas un resursu taupīšanas ziņā, un pastiprināt regulatīvai rīcībai nepieciešamo pierādījumu bāzi. Tādēļ 2016. gada 30. novembrī, papildinot dokumentu paketi “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, tika pieņemts Ekodizaina darba plāns 2016.–2019. gadam 11 . Jaunais plāns palīdzēs mums sasniegt Parīzes nolīgumā izvirzītos ES enerģētikas un klimata mērķus, līdz 2030. gadam nodrošinot enerģijas ietaupījumu, ko var salīdzināt ar ikgadējo primārās enerģijas patēriņu Zviedrijā, radot darbvietas un sekmējot inovāciju.

Ekodizains var ievērojamā mērā sekmēt pilnīgākas aprites ekonomikas izveidi. Lai gan līdz šim ekodizaina pasākumu mērķis galvenokārt bija energoefektivitāte, šajā darba plānā Komisija apņēmās sistemātiskāk izpētīt iespēju izstrādāt ražojumiem piemērojamas aprites ekonomikai atbilstīgas prasības, piemēram, attiecībā uz izturīgumu, labošanas iespējamību, uzlabošanas iespējām, demontāžai piemērotu konstrukciju, informāciju un atkārtotas izmantošanas un pārstrādes vienkāršību. Šāda izpēte tiks veikta gan jaunām ražojumu grupām, gan pārskatot ar konkrētiem ražojumiem saistītos pasākumus, un radīs priekšrocības visā vērtību ķēdē.

Darba plānā ir izklāstītas nākamo gadu prioritātes attiecībā uz jaunām ražojumu grupām, kas jāizpēta, un spēkā esošā ekodizaina un energoefektivitātes marķēšanas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu. Komisija sāks arī īpašu pētījumu par IKT ražojumiem, tostarp viedtālruņiem, lai tos, iespējams, iekļautu Ekodizaina darba plānā.

Līdztekus minētajam Komisija ir izstrādājusi obligātas ražojumu dizaina un marķējuma prasības, lai atvieglotu un padarītu drošāku elektronisko displeju demontāžu, otrreizēju izmantošanu un pārstrādi (piemēram, datoru monitori, televizori un citos ražojumos iebūvēti elektroniskie displeji). Regulas priekšlikumā 12 ir izklāstītas prasības, kas atvieglo pārstrādi, piemēram, izvairīšanās no konkrētu sastāvdaļu metināšanas vai līmēšanas (piemēram, iespiedshēmas plates, kondensatori, akumulatori un iekšējie barošanas avoti), plastmasas detaļu marķēšana un norāde par kadmija un dzīvsudraba klātbūtni.

Turklāt regulas priekšlikumā ir noteikts, ka ražotājiem jāsniedz informācija pārstrādātājiem, piemēram, par vietu, kur iebūvētas plastmasas daļas, kas satur bromu saturošus liesmu slāpētājus. Šīs prasības uzlabos monitoru pārstrādi, tādējādi sekmējot Direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem izvirzīto pārstrādes mērķu sasniegšanu 13 .

Tūlīt pēc Aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanas Komisija lūdza arī Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādāt vispārīgus standartus attiecībā uz konkrētu ražojumu izturīgumu, piemērotību otrreizējai izmantošanai un pārstrādei. Ieviešot atbilstīgus novērtēšanas rīkus un standartus, daudzas patēriņa un rūpniecības preces varētu izgatavot izturīgākas, piemērotākas otrreizējai izmantošanai un pārstrādei.

Trīs Eiropas standartizācijas organizācijas pieņēma Komisijas pieprasījumu un iesniedza kopīgu darba plānu. Tās izveidoja arī kopīgu darba grupu, kas izstrādās apmēram 20 vispārīgus standartus. Tādējādi būs vieglāk nolemt, kādas obligātās prasības būtu jāizstrādā, lai uzlabotu ražojumu resursu izmantošanas efektivitāti un samazinātu atkritumu daudzumu.

Pārtikas atkritumi (2016. gadā)

Pārtikas atkritumi ir aprites ekonomikas galvenā joma, un tai jāpievērš uzmanība daudzos vērtību ķēdes līmeņos. Komisija ir izstrādājusi vairākas darbības, kuru mērķis ir atbalstīt cīņu pret pārtikas atkritumu rašanos un sasniegt saistīto ilgtspējīgas attīstības mērķi šajā jomā. Tā izveidoja ieinteresēto personu platformu, kas veltīta pārtikas atkritumu rašanās novēršanai, sekmīgi izstrādāja ES metodiku pārtikas atkritumu daudzuma mērīšanas jomā un sagatavoja ES pamatnostādnes nolūkā atvieglot pārtikas ziedošanu un bijušās pārtikas izmantošanu dzīvnieku barībā.

Komisija 2016. gada 1. augustā izveidoja ES Pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu jautājumu platformu 14 . Šī platforma būs galvenais ES līmeņa forums, kas visiem dalībniekiem palīdzēs noteikt un veikt darbības, kas nepieciešamas, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķos pausto apņemšanos līdz 2030. gadam uz pusi samazināt pārtikas atkritumu daudzumu uz vienu cilvēku 15 . Tajā apvienojušies 70 locekļi, kas pārstāv valsts iestādes (dalībvalstis, EBTA valstis, ES struktūras un starptautiskās organizācijas) un visus pārtikas vērtību ķēdes dalībniekus, tostarp pārtikas bankas un citas NVO. Minētās platformas pirmā sanāksme notika 2016. gada 29. novembrī, un tajā apsprieda aprites ekonomikas rīcības plāna galvenos rādītājus attiecībā uz pārtikas atkritumiem, tostarp galvenos elementus, kas jāņem vērā, izstrādājot metodiku pārtikas atkritumu daudzuma pastāvīgai mērīšanai ES. Šo metodiku izmantos dalībvalstis, lai izpildītu ziņošanas pienākumus saistībā ar pārtikas atkritumiem, kas noteikti Komisijas izvirzītajā tiesību akta priekšlikumā par Atkritumu pamatdirektīvas pārskatīšanu.

2016. gadā Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, sagatavoja ES vadlīnijas nolūkā atvieglot pārtikas ziedošanu. Šīs vadlīnijas dalībvalstu regulatīvajām iestādēm nodrošinās pārtikas sadalei piemērojamo ES noteikumu saskaņotāku interpretāciju. To mērķis ir novērst juridiskus un darbības šķēršļus gan ziedotājiem, gan saņēmējiem, lai nodrošinātu nekaitīgu pārtikas pārpalikumu sadali. Platforma par galvenajiem vadlīniju elementiem diskutēja 2016. gada 29. novembrī; vadlīnijas tiks publicētas 2017. gadā.

Komisija patlaban izstrādā arī vadlīnijas attiecībā uz bijušās pārtikas izmantošanu dzīvnieku barībā, lai palielinātu bijušajā pārtikā esošo barības elementu vērtību, nekaitīgā veidā izmantojot tos dzīvnieku barībā. Tādējādi tiks samazināts atkritumu daudzums, novērsta bijušās pārtikas sadedzināšana vai apglabāšana atkritumu poligonos, to izmantojot par graudaugu un eļļas augu aizstājēju dzīvnieku uzturā, vienlaikus atbrīvojot zemi pārtikas audzēšanai un samazinot ES atkarību no importētas dzīvnieku barības. Minēto vadlīniju projekts arī tika paspriests platformas sanāksmē; tās tiks pabeigtas un publicētas 2017. gadā.

Enerģija no atkritumiem (2017. gada janvāris)

Kopā ar šo ziņojumu Komisija pieņem paziņojumu par procesiem, ko veic, lai ražotu enerģiju no atkritumiem, un to nozīmi aprites ekonomikā 16 . Šā paziņojuma primārais mērķis ir nodrošināt, lai ar enerģijas reģenerāciju no atkritumiem ES varētu sasniegt aprites ekonomikas rīcības plānā izvirzītos mērķus un stingri ņemtu vērā ES atkritumu hierarhiju. Minētajā paziņojumā ir arī izvērtēts, kā varētu optimizēt procesus enerģijas ražošanai no atkritumiem, lai tie palīdzētu sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā un Parīzes nolīgumā izvirzītos mērķus.

Priekšlikums grozīt Direktīvu par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (2017. gada janvāris)

Kopā ar šo ziņojumu Komisija pieņem arī priekšlikumu 17 mērķtiecīgi grozīt Direktīvu par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (“RoHS direktīva”). Direktīvas projekts, mudinot aizstāt dažas bīstamas vielas elektriskās un elektroniskās iekārtās, paplašina šādu iekārtu atkritumu pārstrādes iespējas un ekonomisko rentabilitāti. Direktīvas projektā atkritumu rašanās novēršana ir izvirzīta par atkritumu hierarhijas galveno prioritāti.

Nodrošinot operatoriem iespēju pagarināt elektrisko un elektronisko iekārtu lietošanas ilgumu, attālinās to dzīves cikla beigas un likvidēšana, tādējādi novēršot papildu atkritumu, tostarp bīstamu atkritumu, rašanos. Ir aprēķināts, ka šis pasākums bīstamo atkritumu rašanos ES samazinās par vairāk nekā 3000 tonnu gadā 18 . Elektrisko un elektronisko iekārtu ekspluatācijas laika pagarināšana palīdzēs radīt enerģijas un izejvielu papildu ietaupījumus.

Priekšlikums grozīt RoHS direktīvu:

nodrošinās iespēju sekundārajā tirgū veikt darbības (piemēram, tālākpārdošana, lietotu preču tirgus) ar konkrētām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām;

nodrošinās iespēju veikt remontu, izmantojot rezerves daļas no konkrētām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, kas laistas tirgū līdz 2019. gada 22. jūlijam.

Lai atvieglotu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai un videi nekaitīgai apstrādei, Komisija sāka arī elektronisko ražojumu ražotāju un pārstrādātāju dialogu ar mērķi uzlabot informācijas apmaiņu par tirgū laistu jaunu iekārtu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai un apstrādei.

Platforma aprites ekonomikas finansēšanas atbalstam (2017. gada janvāris)

Kopā ar šo ziņojumu ir izveidota platforma, kas apvieno Komisiju, Eiropas Investīciju banku (EIB), finanšu tirgus dalībniekus un uzņēmumus, lai palielinātu izpratni par aprites ekonomikas uzņēmējdarbības motivāciju un palielinātu ieguldītāju interesi par aprites ekonomikas projektiem. Lai gan aprites ekonomikas ekonomiskais pamats ir skaidrs, šim vēstījumam vēl ir jāsasniedz liela daļa ES uzņēmumu, kā arī finanšu un banku nozari.

Šo platformu veidos trīs pīlāri.

Koordinēšanas un izpratnes veidošanas pīlārs izplatīs labāko praksi potenciālo projektu veicinātāju un citu ieinteresēto personu starpā. Tas analizēs aprites ekonomikas projektu īpašības un to īpašās finansējuma vajadzības, sniegs konsultācijas par banku finansējuma piesaistes uzlabošanas iespējām, kā arī koordinēs darbības saistībā ar aprites ekonomikas finansēšanu. Šim mērķim tiks izveidota speciāla ekspertu grupa.

Padomdevēju pīlārs tiks izmantots, lai izstrādātu aprites ekonomikas projektus un uzlabotu to izredzes piesaistīt banku finansējumu.

Finansēšanas pīlārs veiks izpēti, lai noskaidrotu, vai aprites ekonomikas projektiem ir nepieciešams īpašs finansēšanas instruments.

3.Citas 2016. gada iniciatīvas

Papildus jau uzskaitītajām galvenajām iniciatīvām tālāk uzskaitītas vairākas citas svarīgas darbības, ko veica Komisija, kuras palīdzēja integrēt aprites ekonomiku visā ražojumu dzīves ciklā, izmantojot tādus līdzekļus kā labākā prakse, publiskais iepirkums, patērētāju informēšana, norādījumi, finansēšanas un atbalsta shēmas. Šie līdzekļi ir būtiski, lai nodrošinātu, ka aprites ekonomikā iesaistās visi attiecīgie ekonomikas dalībnieki un tā pakāpeniski kļūst par vispārpieņemtu praksi.

Norādījumi par aprites ekonomiku vairāku rūpniecības nozaru LPTP atsauces dokumentos

Komisija aprites ekonomikas aspektus ir iekļāvusi labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumentos 19 (LPTP atsauces dokumenti), kas ES dalībvalstīm jāņem vērā, izdodot rūpniecisku iekārtu darbības atļaujas. Tas palīdzēs samazināt atkritumu rašanos, sekmēt pārstrādi un samazināt resursu patēriņu, tādējādi uzlabojot ilgtspēju un konkurētspēju nozarēs, uz kurām attiecas Rūpniecisko emisiju direktīva. Turklāt, izmantojot LPTP atsauces dokumentus, tiek identificēti jaunākie tehniskie paņēmieni, kuros integrēti aprites ekonomikai būtiski aspekti, tādējādi sekmējot rūpniecības procesu inovāciju.

Piemēram, labākie pieejamie tehniskie paņēmieni krāsaino metālu ražošanas nozarēs cita starpā ir:

tehniskie paņēmieni, kas uzlabo energoefektivitāti un samazina notekūdeņu veidošanos, tādējādi veicinot dabas resursu taupīšanu;

tehniskie paņēmieni, kas samazina atkritumu rašanos, piemēram, alternatīvi ražošanas atlikumu izmantošanas veidi.

Zaļais publiskais iepirkums

Komisija 2016. gadā publicēja jaunos zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, ko piemēro biroju ēkām, autoceļiem, kā arī datoriem un monitoriem 20 . Publiskās iestādes šos kritērijus var izmantot brīvprātīgi un iekļaut prasības, kas attiecas uz aprites ekonomiku. Piemēram, datoriem un monitoriem ir jābūt konstruētiem tā, lai tos varētu salabot ar parastiem instrumentiem un akumulatorus varētu vienkārši izņemt, kā arī jābūt paredzētai modernizācijas iespējai. Ceļu un ēku būvei tiek mudināts izmantot pārstrādātus materiālus. Tā kā publiskais iepirkums veido lielu daļu no Eiropas patēriņa, ar apriti saistītu prasību iekļaušanai publisko iestāžu iepirkumos būs galvenā nozīme pārejā uz aprites ekonomiku.

Atjauninātas vadlīnijas par to, kā piemērot Direktīvu par negodīgu komercpraksi — izpildes pasākumi par apgalvojumiem attiecībā uz vidi

Komisija 2016. gada 25. maijā pieņēma Atjauninātas vadlīnijas par to, kā piemērot Direktīvu par negodīgu komercpraksi 21 , kur bija konkrēti elementi, kurus izmantot, lai ekoloģiskos apgalvojumus padarītu ticamākus un pārredzamākus. Šajās vadlīnijās ir aplūkoti gadījumi, kad tiek sniegta nepatiesa, neprecīza, nesaprotama informācija, tostarp apgalvojumos par aprites ekonomiku. Tās palīdzēs nodrošināt patērētāju aizsardzību pret maldinošu un nepamatotu komercinformāciju 22 . Maldinošu apgalvojumu dēļ patērētāji var zaudēt uzticēšanos marķējumiem un uzņēmumiem, kas nevēlas sniegt patiesus un atbilstīgus apgalvojumus, kopumā kavējot aprites ekonomikas izveidi. Pārskatītajās vadlīnijās ir iekļauts ieguldījums, ko sniedza vairāku ieinteresēto personu grupa ar vidi saistītu apgalvojumu jomā, kurā bija valstu iestāžu, Eiropas uzņēmumu organizāciju, patērētāju apvienību un vides NVO pārstāvji 23 .

Pārskatītās Atkritumu pārvadāšanas regulas izpildes paātrināšana

Komisija 2016. gada 28. jūlijā pieņēma īstenošanas aktu, ar ko noteica provizorisko atbilstības tabulu starp muitas un atkritumu kodiem 24 . Šis jaunais rīks palīdzēs muitas darbiniekiem identificēt atkritumus, ko nelegāli pārved pāri ES robežām, piemēram, marķējot tos kā lietotas preces. Tas stiprinās Atkritumu pārvadāšanas regulas izpildi un palīdzēs novērst vērtīgu izejvielu aizplūšanu no ES.

Labākā prakse atkritumu savākšanas sistēmu izmantošanas jomā

Komisija 2016. gadā noteica un veicināja labāko praksi saistībā ar dalītu atkritumu savākšanu ES dalībvalstīs. Komisija izvērtēja, kā ES dalībvalstīs tiek ieviesta dalīta atkritumu savākšana, tostarp novērtēja tiesisko regulējumu un dalītas atkritumu savākšanas sistēmu īstenošanu praksē. Pamatojoties uz šo novērtējumu, izvērtējuma rezultāts bija vairāki ieteikumi attiecībā uz dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem 25 . Šie ieteikumi tika apspriesti ar ieinteresētajām personām un ES dalībvalstīm konferencē, kas notika 2016. gada 29. janvārī 26 . Turklāt pamatprogramma “Apvārsnis 2020” atbalsta šo darba virzienu, finansējot vairākus konkrētus projektus šajā jomā 27 .

Ūdens resursu otrreizēja izmantošana

2016. gada jūnijā saistībā ar Ūdens pamatdirektīvas Kopējās īstenošanas stratēģiju tika izdotas vadlīnijas 28 , lai ūdens otrreizēju izmantošanu labāk iekļautu ūdens resursu plānošanā un apsaimniekošanā 29 . Tā kā dažās ES daļās ūdens trūkums ir palielinājies, attīrītu notekūdeņu otrreizēja izmantošana nekaitīgā un izmaksu ziņā efektīvā veidā ir vērtīgs, taču maz izmantots līdzeklis, ko nepietiekami izmanto, lai uzlabotu ūdens apgādi un izskaustu resursu intensīvu izmantošanu 30 . Atvieglojot ūdens atkārtotu izmantošanu lauksaimniecībā, tiks veicināta arī barības elementu pārstrāde, aizstājot cietos mēslošanas līdzekļus.

Komisija 2016. gada 7. aprīlī publicēja sākotnējo ietekmes novērtējumu plānotajai iniciatīvai par minimālajām kvalitātes prasībām attiecībā uz ūdens atkārtotu izmantošanu apūdeņošanai un ūdens nesējslāņa uzpildīšanai. Komisija 2016. gada 28. oktobrī sāka sabiedrisko apspriešanu par politikas risinājumiem 31 .

2016. gadā ūdens otrreizēja izmantošana tika izvirzīta par Eiropas inovācijas partnerības (EIP) galveno prioritāti ūdens resursu apsaimniekošanas jomā un 2016. gada 10. februārī tika prezentēta EIP konferencē Leuvardenā.

Būvniecība un ēku nojaukšana

Komisija 2016. gada 9. novembrī ierosināja brīvprātīgu nozares protokolu par būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanu. Protokola mērķis ir uzlabot atkritumu identificēšanu, izcelsmes avotu nošķiršanu un savākšanu, kā arī loģistiku, apstrādi un kvalitātes pārvaldību. Tādējādi minētais protokols uzlabos pārliecību par pārstrādāto materiālu kvalitāti un mudinās tos izmantot būvniecības nozarē.

Būvniecība un ēku nojaukšana apjoma ziņā rada lielāko atkritumu plūsmu ES. Atkritumu pamatdirektīvā 2008/98/EK ir noteikts mērķis — līdz 2020. gadam reģenerēt 70 % no būvniecības un ēku nojaukšanas atkritumiem. Tomēr šīs atkritumu plūsmas otrreizējas izmantošanas un pārstrādes potenciāls vēl nav pilnībā izmantots. Viens no šķēršļiem ir pārliecības trūkums par pārstrādāto būvniecības un ēku nojaukšanas materiālu kvalitāti.

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” arī atbalsta vairākus inovācijas projektus šajā jomā.

Biomasa un bioprodukti

2016. gada 30. novembrī pārstrādātajā atjaunojamo energoresursu direktīvā 32 , kas iekļauta dokumentu paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, 33 Komisija pieņēma visu bioenerģijas izmantošanas veidu ilgtspējas kritērijus. Lai samazinātu ierobežoto biomasas resursu intensīvu patēriņu, Komisija ierosināja, ka valsts atbalstu drīkst saņemt tikai par biomasas efektīvu pārvēršanu elektrībā 34 . Tas atvieglos sinerģiju ar aprites ekonomiku saistībā ar biomasas un jo īpaši koksnes izmantošanu, ko var izmantot, lai iegūtu ne vien plašu ražojumu klāstu, bet arī enerģiju.

Atbalsts aprites ekonomikai, izmantojot kohēzijas politikas fondus un pārdomātas specializācijas stratēģijas

Komisija 2016. gadā veica mērķtiecīgus informatīvus pasākumus 35 , lai palīdzētu ES dalībvalstīm un reģioniem izmantot kohēzijas politikas fondus aprites ekonomikas vajadzībām. Aprites ekonomika bija viens no uzaicinājuma “Inovatīvas darbības pilsētās” 36 tematiem, ko pieņēma 2016. gada decembrī. Tā bija arī viens no galvenajiem Eiropas reģionu un pilsētu nedēļas tematiem un viena no kategorijām, piešķirot RegioStars 2016. gada balvu par izcilākajiem ES finansētajiem reģionālās attīstības projektiem 37 .

Daudzi reģioni saistībā ar aprites ekonomiku ir noteikuši prioritātes savās pārdomātas specializācijas stratēģijās, ko tās izmanto, lai ar kohēzijas politikas atbalstu vadītu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā. 2016. gadā tika izveidotas jaunas tematiskās pārdomātas specializācijas platformas, lai palīdzētu šiem reģioniem sadarboties ar citiem reģioniem vērtību ķēdē par tādiem tematiem kā, piemēram, rūpniecības modernizācija, lauksaimniecība un pārtika, kā arī enerģētika 38 .

Pētniecība un inovācija: iniciatīva “Rūpniecība aprites ekonomikā 2020”

Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” ir ieguldījusi EUR 650 miljonus 2016.–2017. gada darba programmas prioritārajā jomā “Rūpniecība aprites ekonomikā 2020”, kas piešķir finansējumu, lai pierādītu aprites ekonomikas pieejas praktiskās īstenošanas iespējamību ekonomiskā un ekoloģiskā ziņā, vienlaikus nodrošinot spēcīgu stimulu rūpniecības atjaunošanai ES. Šajā prioritārajā jomā 2016. gadā tika rīkoti vairāki uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, tostarp — viens, kas veltīts plaša mēroga projektiem, lai izstrādātu sistēmiskas, ekoinovatīvas pieejas attiecībā uz aprites ekonomiku un ūdens resursiem aprites ekonomikā. Nesen tika izvērtēti piedāvājumi, kas iesniegti par šiem tematiem, un atlasītajiem projektiem tiek sagatavoti dotācijas nolīgumi. Saistībā ar publisko un privāto partnerību 2016. gadā tika rīkoti arī citi uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus attiecībā uz partnerībām "Nākotnes rūpnīcas", "Ilgtspējīgas pārstrādes rūpniecība" un "Biorūpniecība", lai palīdzētu izstrādāt un izplatīt nepieciešamās svarīgās pamattehnoloģijas, tādējādi ES atbalstot ražošanu plašā nozaru klāstā.

Tehnoloģiju pakalpojumi, lai ražojošie MVU ātrāk varētu ieviest progresīvas ražošanas tehnoloģijas, kas nodrošina videi nekaitīgus ražošanas procesus

Komisija 2016. gada 8. novembrī pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” publicēja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai izveidotu vienotu kontaktpunktu, kur MVU var piekļūt progresīvu ražošanas tehnoloģiju pakalpojumiem un/vai iekārtām, kas nodrošina videi nekaitīgus ražošanas procesus 41 . Lai gan Eiropā attiecībā uz patentiem un tirdzniecību ir labi rādītāji, progresīvu ražošanas risinājumu izmantošana Eiropas uzņēmumiem joprojām ir problēma. Daudziem MVU trūkst resursu vai prasmju, lai integrētu inovatīvas progresīvas ražošanas tehnoloģijas, kas nodrošina videi nekaitīgus ražošanas procesus.

Uzaicinājuma mērķis ir trīs gadus garantēt ražojošo MVU kritiskās masas piekļuvi šim vienotajam kontaktpunktam, lai šiem uzņēmumiem nodrošinātu iespēju savos ražošanas procesos integrēt inovatīvas progresīvas tehnoloģijas un pieņemt pārdomātus lēmumus par turpmākajiem ieguldījumiem. Uzaicinājums būs spēkā līdz 2017. gada 28. martam.

4.2017. gadā paredzētās galvenās iniciatīvas

Komisijas darba programmā 2017. gadam ir apstiprināta pilnīga apņemšanās nodrošināt Aprites ekonomikas rīcības plāna savlaicīgu īstenošanu. Komisija 2017. gadā ierosinās stratēģiju attiecībā uz plastmasu, lai uzlabotu plastmasas pārstrādes un otrreizējas izmantošanas ekonomiku, kvalitāti un izpildi, tādējādi samazinot plastmasas daudzumu, kas nokļūst vidē, un nošķirot plastmasas ražošanu no fosilā kurināmā.

Komisija arī ierosinās precīzu analīzi attiecībā uz juridiskajām, tehniskajām un praktiskajām problēmām tiesību aktos ķimikāliju, ražojumu un atkritumu jomā, kas varētu kavēt pāreju uz pārstrādāto materiālu izmantošanu produktīvā ekonomikā. Jo īpaši Komisija izvērtēs iespējas uzlabot informāciju par vielu, kas rada bažas, klātbūtni ražojumos un atkritumos, un iespējas atvieglot pārstrādātajos materiālos konstatēto vielu, kas rada bažas, apsaimniekošanu. Mērķis ir ne vien veicināt netoksisku materiālu apriti, bet arī paplašināt otrreizējo izejvielu izmantošanu.

Komisija ierosinās arī tiesību akta priekšlikumu par minimālajām kvalitātes prasībām, lai sekmētu attīrītu notekūdeņu nekaitīgu otrreizēju izmantošanu, vienlaikus nodrošinot cilvēku veselībai un videi nekaitīgus ūdens otrreizējas izmantošanas paņēmienus un pārtikas produktu brīvu tirdzniecību ES.

Komisija 2017. gadā iepazīstinās arī ar uzraudzības sistēmu, ko izmantot, lai novērtētu aprites ekonomikas attīstības virzību ES un tās dalībvalstīs.

Īstenojot Ekodizaina darba plānu, 2017. gadā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta aprites ekonomikai un — līdztekus energoefektivitātei — resursu efektīvai izmantošanai.

Komisija 2017. gada pirmajā ceturksnī publicēs arī ES ekomarķējuma un EMAS atbilstības pārbaudi.

2017. gads būs izšķirošs attiecībā uz politikas dialoga izveidi ar ieinteresētajām personām. Tādēļ Komisija un Eiropas Ekonomikas un sociālā komiteja, izmantojot iestāžu ieinteresēto personu konferenci par aprites ekonomiku, kas notiks 2017. gada 9.–10. martā Briselē, izveidos aprites ekonomikas ieinteresēto personu platformu.

5.Secinājumi

Nākamajos gados būs būtiski saglabāt impulsu, ko radīja aprites ekonomikas tiesību aktu kopuma pieņemšana un darbības visos līmeņos, lai aprites ekonomika kļūtu par realitāti, kas būs izdevīga visiem ES iedzīvotājiem. Neatlaidīgi īstenojot rīcības plānu un ātri pieņemot tiesību aktus par atkritumiem un mēslošanas līdzekļiem, varēs sniegt skaidrus norādījumus ieguldītājiem un atbalstīt pāreju.

(1) https://ec.europa.eu/energy/en/news/commission-proposes-new-rules-consumer-centred-clean-energy-transition  .

(2)  COM(2016)739 final.

(3) http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32016C1224%2801%29&rid=2.

(4)   http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM%3A20 15 %3A63 5 %3AFIN .

(5)   https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/EN/1-2016-157-EN-F1- 1.PDF .

(6)   https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2016/EN/1-2016-157-EN-F1- 1.PDF .

(7) http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/15949 .

(8)   https://ec.europa.eu/research/innovation-deals/index.cfm?pg=home .

(9)   https://ec.europa.eu/research/innovation-deals/index.cfm .

(10)   https://ec.europa.eu/research/innovation-deals/index.cfm?pg=home .

(11) COM(2016) 773 final.

(12)  Projekts Komisijas regulai, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta Direktīvu 2009/125/EK attiecībā uz ekodizaina prasībām elektroniskajiem displejiem.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīva 2012/19/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA).

(14)   http://ec.europa.eu/food/safety/food_waste/eu_actions/eu-platform/index_en.htm .

(15)   http://ec.europa.eu/food/safety/food_waste/index_en.htm .

(16)  COM(2017)34.

(17)  COM(2017)38.

(18)  SWD(2017)22 un SWD(2017)23.

(19)   http://eippcb.jrc.ec.europa.eu/reference/ .

(20)   http://ec.europa.eu/environment/gpp/eu_gpp_criteria_en.htm .

(21)   http://ec.europa.eu/justice/consumer-marketing/files/ucp_guidance_en.pdf .

(22)   http://ec.europa.eu/consumers/consumer_rights/unfair-trade/environmental-claims/index_en.htm .

(23) http://ec.europa.eu/consumers/consumer_rights/unfair-trade/unfair-practices/files/mdec_compliance_criteria_en.pdf .

(24)   Komisijas 2016. gada 28. jūlija Īstenošanas regula (ES) 2016/1245 , ar kuru nosaka provizorisko atbilstības tabulu starp kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87, un ierakstiem par atkritumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par atkritumu sūtījumiem (EK) Nr. 1013/2006 III, IV un V pielikumā.

(25)   http://ec.europa.eu/environment/waste/studies/pdf/Separate%20collection_Final%20Report.pdf .

(26)   http://ec.europa.eu/environment/waste/eventspast/separate_waste.htm .

(27)  Lai risinātu saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2015. gada sabiedrības problēmu Nr. 5 pausto uzaicinājumu “Izejvielu partnerība”, Komisija finansē projektu “IMPACTPapeRec — sekmēt līdzdalīgas stratēģijas papīra dalītai savākšanai, lai nodrošinātu efektīvu pārstrādi” par labāko praksi saistībā ar papīra dalītu savākšanu, lai nodrošinātu efektīvu pārstrādi. Vēl viens projekts (kura budžets ir līdz EUR 1,5 miljoniem) tiks finansēts 2017. gadā par tematu “Labākā prakse saistībā ar atkritumu savākšanas sistēmām.”

(28)   http://ec.europa.eu/environment/water/water-framework/objectives/implementation_en.htm .

(29)   http://ec.europa.eu/environment/water/pdf/Guidelines_on_water_reuse.pdf .

(30)   http://ec.europa.eu/environment/water/reuse.htm .

(31)   http://ec.europa.eu/environment/consultations/reused_water_en.htm .

(32) http://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/1_en_act_part1_v7_1.pdf .

(33)   https://ec.europa.eu/energy/en/news/commission-proposes-new-rules-consumer-centred-clean-energy-transition .

(34)  Izņemot tikai pamatotu iemeslu dēļ, lai nodrošinātu elektroenerģijas piegādi.

(35) http://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/factsheets/2016/cohesion-policy-support-for-the-circular-economy Tostarp vairāki pasākumi un publikācijas, kur izklāstītas finansēšanas iespējas un labākie piemēri: .

(36)   http://www.uia-initiative.eu/ .

(37)   http://ec.europa.eu/regional_policy/en/regio-stars-awards/ .

(38)   http://s3platform.jrc.ec.europa.eu/ . 

(39)   http://www.circularocean.eu/ . 

(40)   http://www.resyntex.eu/ .

(41)   http://ec.europa.eu/research/participants/portal/desktop/en/opportunities/h2020/topics/innosup-03-2017.html .

(42) http://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/green-action-plan_en . 

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.1.2017

COM(2017) 33 final

PIELIKUMS

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

par aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanu

Pasākumi, kas veikti kopš aprites ekonomikas rīcības plāna pieņemšanas