Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52017AR2951

Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Iniciatīva zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai Vidusjūras rietumu reģionā”

OJ C 176, 23.5.2018, p. 46–50 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

23.5.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 176/46


Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Iniciatīva zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai Vidusjūras rietumu reģionā”

(2018/C 176/11)

Ziņotājs:

Samuel Azzopardi (MT/PPE), Rabatas-Viktorijas pilsētas domes deputāts (Goco sala)

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Iniciatīva zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai Vidusjūras rietumu reģionā”

COM(2017) 183 final, SWD(2017) 130 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē paziņojumu un pievienoto dokumentu “Rīcības satvars – Iniciatīva zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai Vidusjūras rietumu reģionā”, ko 2017. gada 19. aprīlī pieņēma Eiropas Komisija;

2.

atbalsta ierosinātos pasākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu drošu, neapdraudētu un tīru jūras telpu, labāku jūras pārvaldību un ilgtspējīgi pārvaldītus okeānus;

3.

atgādina par Savienības Vidusjūrai ministru sanāksmes deklarāciju par zilo ekonomiku un pilnībā atbalsta to; tā ir deklarācija, kurā iesaistītās valstis tika aicinātas un mudinātas izpētīt attiecīgo jūrlietu stratēģiju pievienoto vērtību un iespējamību subreģionālā līmenī, izmantojot dialogā “5+5” gūto pieredzi. 2016. gada oktobrī Alžīrijas, Francijas, Itālijas, Lībijas, Maltas, Mauritānijas, Marokas, Portugāles, Spānijas un Tunisijas ārlietu ministri kopīgi ar Savienības Vidusjūrai sekretariātu mudināja turpināt darbu, lai tālāk izstrādātu iniciatīvu zilās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai (1);

4.

atzīmē, ka iniciatīvā ir atzīts tas, ka līdz šim sadarbība starp abiem krastiem joprojām ir ierobežota, un norāda, ka ir vajadzīgi uzlabojumi;

5.

atzīst, ka šis reģions piedāvā ievērojamas ekonomiskas iespējas un ir plaši pazīstams ar savām aktīvu darbību veicošajām ostām un daudzajiem tūristiem, kuri ierodas, pateicoties tā kultūras mantojumam, ko var turpmāk izmantot ilgtspējīgā veidā;

6.

atzīst, ka Vidusjūra ģeogrāfiski atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā starp trim galvenajiem kontinentiem, proti, Eiropu, Āfriku un Āziju. Vidusjūra vienmēr ir bijusi saskarsmes punkts kultūras un tirdzniecības attiecībās starp tās kaimiņvalstīm un citām valstīm;

7.

atzīst, ka tās baseins ir pazīstams ar savu bioloģisko daudzveidību un daudzām aizsargājamām jūras teritorijām;

8.

cita starpā atgādina par saviem iepriekšējiem atzinumiem attiecībā uz Komisijas paziņojumu “Ceļā uz integrētu jūrniecības politiku” (2), jūras telpisko plānošanu un integrēto piekrastes pārvaldību (3), kā arī jūras vides efektīvāku aizsardzību, un norāda arī uz atzinumu “Jauns posms Eiropas zilās izaugsmes politikā” (4);

9.

pauž bažas par to, ka Vidusjūras reģionu ļoti lielā mērā ietekmē klimata pārmaiņas (5);

10.

atzīst, ka reģionam ir raksturīgs arī augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū, politiskā nestabilitāte, kā arī nopietnas migrācijas problēmas, kas negatīvi ietekmē reģiona ekonomikas perspektīvas;

11.

lai arī atbalsta to, ka iniciatīva galvenokārt ir vērsta uz Vidusjūras rietumu reģiona apakšbaseinu, norāda, ka tas nekādā ziņā neizslēdz iespēju attiecināt tās potenciālu un mērķus arī uz citiem Vidusjūras apakšbaseiniem;

12.

norāda: lai gan pastāv patiesa politiskā griba risināt vides, zivsaimniecības un akvakultūras problēmas, reģionā joprojām trūkst atbilstošu zināšanu, izplatīšanas centienu un uz starpnozaru pierādījumiem balstītas politikas. Daudzas nepilnības joprojām vērojamas ieviešanā un izpildē, sevišķi valsts un vietējā līmenī (6);

13.

uzsver, ka reģions pastāvīgi saskaras ar humanitāra rakstura problēmām tādēļ, ka no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem uz Dienvideiropas valstīm norisinās neatbilstīgs migrantu pieplūdums, un tas tieši skar jūras pierobežas reģionus;

14.

atzīst, ka noteiktos Vidusjūras baseina reģionos arī jūras satiksme ir problēma, kuru nevar ignorēt, tā kā šī iniciatīva, kas faktiski ir saskaņā ar ekosistēmas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, klimata pārmaiņu apkarošanas un ilgtspējas veicināšanas kritērijiem, ir vērsta uz turpmāku saimniecisko darbību, kura varētu palielināt jūras satiksmi;

15.

atzīmē, ka Vidusjūras rietumu reģionā ir augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū un ka tajā pašā laikā daudzām rūpniecības nozarēm ir grūti atrast darba ņēmējus ar vajadzīgo kvalifikāciju un prasmēm;

16.

atzinīgi vērtē Komisijas pieminēto augšupējo pieeju, kas ir piemērotāka vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai iniciatīvā paredzētajās darbībās;

1. mērķis – drošāka un neapdraudētāka jūras telpa

17.

uzskata, ka zilā ekonomika nevar darboties ilgtspējīgi un efektīvi, ja drošuma un drošības pasākumi reģionā netiek efektīvi un pienācīgi īstenoti. Tādēļ Komiteja iesaka reģionālajām pašvaldībām abos krastos censties sadarboties un efektīvi uzlabot pašreizējo situāciju;

18.

pauž bažas par to, ka līdz šim “krasta apsardzes sadarbība abos krastos joprojām ir ierobežota un reāllaika reaģēšana uz ārkārtas situācijām jūrā vēl aizvien ir jāuzlabo” (7); atbalsta darbības, kas paredzētas, lai veicinātu sadarbību starp krasta apsardzes dienestiem abos krastos, piemēram, novēršot esošo prasmju trūkumu jūras drošības jomā; uzskata, ka ir atzinīgi vērtējama zināšanu apmaiņa un datu kopīgošana, jo īpaši jūras satiksmes jomā;

19.

atbalsta darbības, kuras rosina partnerus pastiprināt savus centienus uzlabot esošās spējas, lai novērstu neregulētas un nelikumīgas cilvēka darbības un cīnītos pret jūras piesārņojumu Vidusjūras baseinā, piemēram, migrantu kontrabandu un nelikumīgu zveju, kā arī izstrādātu instrumentus, lai uzlabotu reaģēšanu uz jūras piesārņošanas gadījumiem. Komiteja pauž bažas par to, ka vietējās un reģionālās tautsaimniecības varētu nespēt finansiālā ziņā sevi pienācīgi nodrošināt spēju veidošanas jomā;

20.

atgādina un pilnībā atbalsta nesen pieņemtos Padomes secinājumus (8) par starptautisko okeānu pārvaldību; tajos teikts, ka jāveicina saskaņotāka pieeja starp reģioniem;

2. mērķis – gudra un noturīga zilā ekonomika

21.

piekrīt, ka gudru un noturīgu zilo ekonomiku var sasniegt, tikai ieviešot pastāvīgas inovācijas un zināšanu apmaiņas kultūru un veicinot ilgtspējīgu konkurētspēju un saimniecisko darbību. Vidusjūras reģions ir īpaši izslavēts, pateicoties tā plaukstošajai jūras tūrisma nozarei, kas ir jāatbalsta, izmantojot inovācijas un diversifikācijas stratēģijas, īpašu uzmanību pievēršot piekrastes, iekšzemes un zemūdens kultūras un arheoloģiskajam mantojumam;

22.

piekrīt ieteikumam, ka ieinteresētās personas no dienvidu krastiem būtu jāaicina piedalīties BLUEMED iniciatīvā, un uzskata, ka BLUEMED iniciatīva ir svarīgs instruments, kas būtiski sekmē kopīgu rīcību pētniecības un inovācijas jomā. Komiteja aicina koordinēt pētniecības un inovācijas darbības jūrlietu un jūras jomā un radīt sinerģiju starp reģionālajiem, valstu un ES ieguldījumiem, izvairoties no dublēšanās un mazinot sadrumstalotību;

23.

atbalsta jaunu tehnoloģiju izstrādi un uz bioloģiskiem resursiem balstītas inovatīvas rūpniecības attīstību, jo īpaši, ja šādi centieni galvenokārt ir vērsti uz to, lai izstrādātu ilgtspējīgus produktus, un mudina izstrādāt tehnoloģijas un īpaši pielāgotus risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai, konkrēti, atjaunojamo jūras energoresursu un peldošu vējturbīnu jomā, kas ir sevišķi labi piemērota Vidusjūrai;

24.

atbalsta valstu un reģionālu jūrniecības kopu izveidi, kas ļautu radīt ideālas platformas, ar kuru palīdzību ekonomika varētu attīstīties, izmantojot inovatīvus risinājumus. Komiteja uzskata, ka kopām vajadzētu sekmēt un veicināt sadarbību, zināšanu apmaiņu un uzņēmējdarbību starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem;

25.

atkārtoti (9) aicina izveidot zināšanu un inovāciju kopienu, kas īpaši pievērstos zilās ekonomikas tematam; šādas kopienas izveide būtu nākamais solis, kurš ļautu pilnveidot prasmes un nodot privātajam sektoram jūras pētniecībā radītās idejas. Šajā sakarā pievienoto vērtību var sniegt arī virtuālais zināšanu centrs (10), kas ļauj dalīties ar zināšanām par to, kā veicināt zilās ekonomikas attīstību, un varētu darboties kā “vienas pieturas” tiešsaistes platforma, kura piedāvā iespēju apkopot un tālāk nodot vispārīgo, tehnisko un nozarei specifisko informāciju saistībā ar jūras un jūrniecības lietām Vidusjūras reģionā;

26.

vēlreiz norāda uz atzinumā CdR 6622/2016 minēto priekšlikumu izveidot reģionālās un starpreģionālās platformas zilās ekonomikas jomā; norāda, ka vairāki Vidusjūras reģiona apvidi būtu ļoti piemēroti šādas platformas izveidei. Tā pavērtu iespēju apzināt projektus, nodrošināt atbalstu to īstenošanai un piesaistīt vietējos, valstu un Eiropas finansēšanas instrumentus. Šādas platformas pārvaldītu reģioni, un to izraudzītos projektus finansētu Juncker plāna 2.0 ietvaros;

27.

vēlas, lai starpreģionālos, valstu un starptautiskos projektus, kas atbilst iniciatīvas stratēģiskajam satvaram un pārdomātas specializācijas stratēģijām, būtu iespējams finansēt, apkopojot reģionālos, valstu un Eiropas līdzekļus saskaņā ar vienkāršotu sistēmu, un varētu saņemt Kopienas piemaksu, nerīkojot jaunu projektu iesniegšanas konkursu;

28.

uzsver, ka ar jūras nozaru ekonomiku saistītā uzņēmējdarbība attiecas ne tikai uz Vidusjūrā veikto darbību. Tādēļ ir svarīgi ieplānot pietiekamu atbalstu ar jūras nozaru ekonomiku saistītiem uzņēmumiem uz sauszemes, piemēram, zivju pārstrādes uzņēmumiem, kuģubūves nozares uzņēmumiem, piekrastes vējparkiem un fotoelementu iekārtām;

29.

uzsver, ka nekavējoties ir jānovērš neatbilstības starp izglītības piedāvājumu un prasmju pieprasījumu. Ekonomikas attīstība un izglītība ir savstarpēji saistītas, tādēļ, lai nodrošinātu sekmīgu iniciatīvas īstenošanu, partneriem ir jāņem vērā abi minētie sociālekonomiskie aspekti. Ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot informētību par jūrniecības profesijām, lai iedzīvotājos raisītu interesi izpētīt iespējas jūrniecības un jūras vides jomā un tādējādi mazinātu šai nozarei raksturīgās atšķirības starp darbvietu piedāvājumu un pieprasījumu, un palīdzētu samazināt bezdarba līmeni. Īpaši Vidusjūras reģionā vērojama paradoksāla situācija: lai gan jauniešu bezdarba līmenis ir viens no visaugstākajiem Eiropā, jūras nozares uzņēmumi – kā jaunajos, tā tradicionālajos sektoros – nevar atrast kvalificētu personālu;

30.

uzskata, ka modeļi, kuri veicina tīru enerģijas avotu attīstību un izmantošanu, tostarp inovāciju okeānu enerģijas jomā un enerģijas ilgtspējīgas izmantošanas paņēmienus jūras ūdens atsāļošanas jomā, veicot praktiskus pasākumus tās ietekmes uz jūras gultni samazināšanai, ir labi; atbalsta priekšlikumus, kuru mērķis ir gan veicināt energoefektivitāti un pielāgošanos klimata pārmaiņām piekrastes pilsētās, zaļos pārvadājumus un alternatīvajām degvielām paredzētu ostu infrastruktūru, gan arī izstrādāt jaunus tūrisma produktus un pakalpojumus un kopējus tehniskos standartus ilgtspējīgai akvakultūras attīstībai visās valstīs (11). Jāatzīmē, ka, lai gan šīs darbības ir visnotaļ pozitīvas savu mērķu un uzdevumu ziņā, būtu jāpievērš uzmanība grūtībās nonākušām vai mazām ekonomikām;

3. mērķis – labāka jūras pārvaldība

31.

atzīst, ka piekrastes un jūras teritorijas jau sen ir ļoti konkurētspējīgas un daudzveidīgas un tādēļ rodas telpas sadalījuma un resursu nepietiekamības problēmas. Vides problēmas, kas patlaban dominē tādēļ, ka pieaug spiediens uz dabas resursiem, rada nepieciešamību vairot zināšanas. Neapšaubāmi, integrēta pieeja resursu kopīgošanas veicināšanai radīs jaunas iespējas;

32.

priekšroku dod attīstības modeļiem, kas ļauj samazināt ar enerģiju saistīto emisiju, patēriņu un izmaksas, kā arī palielināt elastību un uzticamību. Tāpēc liela nozīme būs no bioloģiskajām, organiskajām atliekām un atkritumiem iegūtas enerģijas attīstīšanai;

33.

atzīst un pilnībā atbalsta to, ka efektīva jūras telpiskā plānošana attiecībā uz cilvēka darbībām jūrā ir svarīga, lai koordinētu centienus un mazinātu iespējamos darbību konfliktus;

34.

uzsver un atbalsta darbības saistībā ar to, cik svarīgi ir jūras zinātniskie dati un zināšanas, jo tās ir viens no noturīgas un inovatīvas ekonomikas pīlāriem, un vienlaikus atzīst, ka ir būtiski atjaunināt esošos datus attiecībā uz vides parādībām un klimata pārmaiņām un darīt tos zināmus starptautiskajām zinātnieku aprindām un publiskās pārvaldes iestādēm;

35.

pilnībā piekrīt izklāstītajām darbībām, kas paredzētas, lai jūras vidi un dzīvotnes aizsargātu pret jebkāda veida piesārņojumu, un vienlaikus aktīvi apzinātu saglabāšanai paredzamās zonas, piemēram, jūras aizsargājamās teritorijas. Izpratnes veidošanas kampaņas neapšaubāmi ir solis pareizajā virzienā;

36.

atbalsta reģionālo koordināciju un sadarbību, kas izpaužas, īstenojot Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas vidusposma stratēģiju (2017.–2020. gadam) virzībā uz Vidusjūras un Melnās jūras zivsaimniecības ilgtspēju. Tas nodrošinās arī saskaņotāku kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu citu apakšbaseinu līmenī (12);

37.

pilnībā piekrīt darbībām, ar ko veicina mazapjoma zvejniecību un akvakultūru, kā arī paraugprakses izplatīšanu, lai, pilnībā ievērojot starptautiskos tiesību aktus, atbalstītu zvejniecības un akvakultūras nozari un vienlaikus nodrošinātu reģionālo datu pienācīgu vākšanu un zinātniskos novērtējumus;

Pārvaldība un īstenošana

38.

atbalsta to, ka kopā ar Savienību Vidusjūrai ir izveidota WestMED darba grupa, kurā ietilps valstu kontaktpunktu un Eiropas Komisijas pārstāvji un kura nodrošinās reģionālo un vietējo pašvaldību iesaisti;

39.

atzīst, ka ir pieejami dažādi finansējuma avoti, galvenokārt pateicoties ES finansējuma programmām, kas atkarībā no iesniegtā projekta veida, darbības jomas un prioritātēm atbalsta dažādas iniciatīvas;

Nobeiguma ieteikumi

40.

mudina īstenot paraugprakses apmaiņu, spēju veidošanu un pārrobežu sadarbību starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām no visām Vidusjūras reģiona pusēm;

41.

iesaka visām iesaistītajām pusēm veicināt zināšanu un politiskās zinātības apmaiņu vietējās un reģionālajās pašvaldībās, lai WestMED reģionā resursus apsaimniekotu un kopīgās problēmas risinātu saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu;

42.

iesaka veicināt ekonomiski ilgtspējīgus projektus vietējā un reģionālajā līmenī un atvieglot piekļuvi kapitālam;

43.

uzsver, ka sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāveicina izglītības un pārkvalifikācijas projekti un pasākumi, kas vērsti uz jauniešu bezdarba samazināšanu un tādējādi sekmē profesionālo mobilitāti zilās ekonomikas nozarēs. Komiteja šajā saistībā norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomu vajadzīgo prasmju prognozēšanā un to pielāgošanā darba tirgus vajadzībām. Dalībvalstīm šī loma būtu jāapzinās un jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām pietiekami līdzekļi, lai veicinātu gados jaunu darba ņēmēju pāreju no izglītības uz darba tirgu.

Briselē, 2018. gada 31. janvārī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Karl-Heinz LAMBERTZ


(1)  Savienības Vidusjūrai ministru deklarācija par zilo ekonomiku.

(2)  Ziņotājs: Michael Cohen, CdR 126/2010.

(3)  Ziņotājs: Paul O'Donoghue, CdR 3766/2013.

(4)  Ziņotājs: Hermann Kuhn, CdR 7256/2014; ziņotājs: Christophe Clergeau, NAT-VI/019.

(5)  http://www.cmcc.it/publications/regional-assessment-of-climate-change-in-the-mediterranean-climate-impact-assessments.

(6)  {SWD(2017) 130 final}

(7)  {SWD(2017) 130 final}

(8)  Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumi.

(9)  NAT-V-44

(10)  http://www.med-vkc.eu/2016/.

(11)  {SWD(2017) 130 final}

(12)  {SWD(2017) 130 final}


Top