Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016XR3420

Rezolūcija “Europe Direct informācijas centru (EDIC) stāvoklis”

OJ C 17, 18.1.2017, p. 11–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 17/11


Rezolūcija “Europe Direct informācijas centru (EDIC) stāvoklis”

(2017/C 017/03)

Iesniegušas politiskās grupas PSE, PPE, ALDE, EA un ECR

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā Reģionu komitejas 2012. gada 16. februāra rezolūciju par Europe Direct informācijas centriem (EDIC) (CoR 84/2012),

ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 3. decembra atzinumu par tematu “Eiropas un tās iedzīvotāju saiknes atjaunošana. Nepieciešamība nodrošināt plašāku un efektīvāku saziņu vietējā līmenī” (COR-2014-04460),

1.

norāda, ka ES saskaras ar būtiskām politiskām un ekonomiskām problēmām. Tā kā vēl aizvien ir vērojams demokrātijas deficīts un iedzīvotāju vilšanās par Eiropas Savienību aizvien palielinās, visiem Eiropas politikas dalībniekiem kopīgi jācenšas ES iedzīvotājus vairāk iesaistīt Eiropas projektā un nodrošināt Eiropas politikas leģitimitāti;

2.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir labas iespējas palīdzēt uzlabot iedzīvotāju saikni ar Eiropas politikas dalībniekiem un informēt Eiropas vadītājus par iedzīvotāju tiešajām vajadzībām. Tāpēc lielāka nozīme būtu jāpiešķir decentralizētam Eiropas komunikācijas procesam;

3.

apņemas pastiprināt sadarbību ar EDIC centriem saskaņā ar Komitejas komunikācijas stratēģiju 2015.–2020. gadam;

4.

atgādina, ka Europe Direct tīklam, ko pašlaik veido 518 informācijas centri dažādās dalībvalstīs, ir svarīga loma decentralizētā Eiropas komunikācijas stratēģijā. Tas ir viens no svarīgākajiem Eiropas Komisijas instrumentiem, kas dod iespēju iedzīvotājus vietējā un reģionālajā līmenī informēt par dažādu Eiropas politikas jomu nozīmi viņu ikdienas dzīvē;

5.

atzinīgi vērtē pašreizējos centienus novērtēt Eiropas Komisijas sistēmu, ar kuru nosaka EDIC saturiskos un tehniskos aspektus, ar mērķi sagatavoties 2018.–2023. gada finansēšanas periodam un noteikt jaunus EDIC pamatnosacījumus;

6.

uzskata, ka būtiska nozīme ir EDIC centieniem dibināt sakarus ar ES iestādēm un citiem Eiropas Komisijas informācijas tīkliem, un uzsver, ka šie centri darbojas kā vidutāji starp iestādēm un teritoriju, vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vajadzībām;

7.

norāda, ka pašreizējā krīzes situācijā EDIC darbs kļūst aizvien nozīmīgāks un sarežģītāks. Ņemot vērā daudzās problēmas, ar kurām saskaras ES, jācenšas izmantot visu EDIC potenciālu un nostiprināt šo centru lomu Eiropas Savienības komunikācijas procesā. Vienlaikus jānodrošina līdzsvarots ģeogrāfiskais sadalījums, un nedrīkst samazināt pašlaik atbildīgo struktūru skaitu vietējās un reģionālajās pašvaldībās;

8.

uzskata, ka EDIC darbu nākotnē var nodrošināt, padziļinot jau esošo ciešo sadarbību un palielinot Eiropas Savienības piešķirto finansējumu;

9.

ierosina pašreizējā daudzgadu shēmā ievērojami palielināt finanšu resursus, kas informācijas centriem paredzēti nākamajam finansēšanas periodam. Būtu divreiz jāpalielina vienotas likmes maksājums, ko uz katru EDIC piešķir pamatinformācijas sniegšanai, un jāpalielina standarta vienreizējie maksājumi dažādo moduļu finansēšanai, vienlaikus nodrošinot, ka EDIC cenšas paaugstināt efektivitāti un iespējami lietderīgi izmantot savus resursus. Visbeidzot, paredzot lielākus finanšu resursus izmēģinājuma moduļiem, pavērsies iespēja reaģēt uz krīzes situācijām. Tādējādi varētu absorbēt izmaksu pieaugumu, piemēram, saistībā ar algām un īres maksām;

10.

pauž cerību, ka finansēšana tiks uzlabota, jo Europe Direct informācijas centriem tiek izvirzītas augstākas prasības. Tādēļ finansējuma apmērs būtu būtiski jāpalielina;

11.

uzsver: tā kā EDIC darbība sniedz sabiedrisku labumu, tie arī turpmāk jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas;

12.

uzsver, ka ievērojami būtu jāsamazina administratīvais slogs;

13.

apstiprina, ka Eiropas Komisijas pasākumi, kuru mērķis ir decentralizēta komunikācija par Eiropu, principā sasniedz attiecīgās mērķauditorijas. Tomēr Eiropas Komisijas prioritātes tikai daļēji atbilst iedzīvotāju vajadzībām dažādās Eiropas politikas jomās. Jo abstraktāks jautājums, jo mazāk to iedzīvotāji uzskatīs par nozīmīgu politisku jautājumu. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai risinātu Eiropas politikas jautājumus, kas skar iedzīvotāju ikdienas dzīvi;

14.

uzskata, ka būtu lietderīgi stiprināt EDIC saikni ar vietējā vai reģionālā līmeņa apvienību tīkliem, lai apzinātu iedzīvotāju intereses dažādās jomās un tādējādi ar Eiropu saistīto informāciju varētu pielāgot viņu prasībām, veidojot divvirzienu komunikācijas kanālu;

15.

norāda, ka moduļu sistēma kopumā ir uzskatāma par pozitīvu. Tomēr ir nepieciešamas vairākas izmaiņas, piemēram, jāpalielina dažādo moduļu elastīgums;

16.

aicina Eiropas Komisiju informācijas centriem dot iespēju plānotos pasākumus pielāgot gan Komisijas komunikācijas prioritātēm, gan vietējām vajadzībām. Lai Eiropas projektam būtu nākotne, Eiropas politikas dalībniekiem ir jākomunicē ar iedzīvotājiem tādā veidā, lai viņi Eiropu atkal uzskatītu par kopēju mājvietu, par kopīgu vērtību un miera kopienu, par sociālās un kultūras attīstības un tiesiskuma virzītājspēku. Pateicoties tam, ka EDIC informāciju piedāvā tuvu iedzīvotājiem, šie centri var radīt saikni starp abām pusēm un iedzīvotāju vidū veicināt pozitīvu Eiropas uztveri;

17.

jaunā 2018.–2023. gada finansēšanas perioda uzsākšanu aicina papildināt ar informatīvu kampaņu, kurā tiktu skaidrota Europe Direct modeļa pievienotā vērtība un atspoguļots gan EDIC ikdienas darbs, gan ar ES saistītie pasākumi, ko šie centri veic vietējā un reģionālajā līmenī, tādā veidā papildinot ierasto informāciju par augsta līmeņa sanāksmēm, kas iedzīvotājiem nerada vienotu Eiropas projekta kopainu;

18.

ierosina, ka moduļu sistēmai vajadzētu būt atvērtai reģionālām prioritātēm, formātiem un grupām, kas līdz šim nav noteikti kā mērķi, un īpaši ierosina pieejamos moduļus izmantot elastīgi. Mērķis ir komunikāciju pēc iespējas pielāgot vietējiem apstākļiem. Jaunajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus vajadzētu paredzēt iespēju iesniegt projektus reģionālajā līmenī, lai komunikāciju varētu iespējami labāk pielāgot vietējām vajadzībām. Tādā veidā tiktu stiprināta partnerība starp dažādām iestādēm, kas palīdz nodrošināt atbilstošus sabiedriskos pakalpojumus attiecīgajā teritorijā, rūpīgāk izstrādātas un aktuālas komunikācijas stratēģijas, kā arī strukturētākas attiecības ar ieinteresētajām personām un citiem Eiropas tīkliem. Būtu lietderīgi paredzēt iespēju daļēji izmantot tādus partnerības veidus, kas balstās uz publiskā un privātā sektora sadarbību (tā rīkoties turklāt rosināja arī Eiropas Komisija, plānojot ES fondu izmantošanu 2014.–2020. gadā). Šādiem projektiem vajadzētu nodrošināt atbilstošu finansējumu, kam jābūt atkarīgam no to iedzīvotāju skaita, kurus aptver attiecīgais projekts, un no publisko kontaktpunktu skaita;

19.

aicina rast arī iespēju finansēt informācijas centru sadarbības pasākumus, lai dažādu reģionu centriem būtu vieglāk gan dalīties paraugpraksē dažādās jomās, gan izmantot sinerģijas, īpaši tad, ja tiem ir viena un tā pati mērķauditorija ar līdzīgām iezīmēm un vajadzībām;

20.

nobeigumā uzsver, ka EDIC darbs ir būtisks vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas vislabāk pārzina vietējās un reģionālās ieinteresētās personas un iedzīvotājiem svarīgos tematus. Tās var precīzi noteikt, kāda veida informācija un kādas metodes palīdzēs sasniegt iedzīvotājus un viņus uzrunās. Tāpēc Eiropas komunikācijā pašvaldībām ir būtiska loma, un tā būtu jāstiprina, arī ciešāk sadarbojoties ar Eiropas iestādēm;

21.

atbalsta Komisijai izteikto Eiropas Parlamenta aicinājumu nodrošināt atbilstošus un visaptverošus norādījumus Eiropas pilsoņu iniciatīvu organizatoriem (1);

22.

aicina Eiropas Komisiju paplašināt sadarbību starp dažādu veidu Eiropas tīkliem, lai nodrošinātu labāku informāciju un komunikāciju ar iedzīvotājiem, sniedzot plašāku atbilžu klāstu uz viņu pieprasījumiem.

Briselē, 2016. gada 16. jūnijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Markku MARKKULA


(1)  Skatīt Eiropas Parlamenta 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (2014/2257(INI)).


Top