Kopsavilkums

ES eksporta kontroles politikas pārskatīšanas ietekmes novērtējums

A. Rīcības nepieciešamība

Kāpēc? Kāda problēma tiek risināta?

Pašreizējā ES eksporta kontroles sistēma nav pilnībā pielāgota situācijai, kam raksturīgi jauni drošības riski, strauja tehnoloģiju un zinātnes attīstība, kā arī tirdzniecības un ekonomikas procesu transformācijas. Turklāt pašreizējā sistēma skaidri neņem vērā tādu jaunu parādību kā tirdzniecību ar kibernovērošanas tehnoloģijām un tās radītos riskus starptautiskajai drošībai un cilvēktiesībām. Skatoties no ekonomikas perspektīvas, sistēma uzliek smagu administratīvo slogu gan nozarei, gan iestādēm, un dažkārt tai trūkst juridiskās skaidrības. Bez tam dalībvalstis to interpretē un piemēro dažādi — tas izraisa asimetrisku īstenošanu un rada konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Šī problēma skar daudzus ekonomikas dalībniekus daudzās nozarēs, ieskaitot MVU, savukārt drošības un cilvēktiesību aspekti ir būtiski tādām konkrētām kategorijām kā disidenti un aktīvisti trešās valstīs un arī ES iedzīvotājiem kopumā.

Ko paredzēts panākt ar šo iniciatīvu?

ES eksporta kontroles politikas pārskatīšanas mērķis ir atbalstīt Savienības vispārējos politikas mērķus, kas noteikti LES 3. pantā, proti, “veicināt mieru un drošību, brīvu un taisnīgu tirdzniecību un cilvēktiesību aizsardzību”. Konkrētie politikas mērķi ir pielāgoties jaunajiem drošības riskiem un apdraudējumiem; pielāgoties straujai tehnoloģiju un zinātnes attīstībai; novērst kibernovērošanas tehnoloģiju eksportu, kas saistīts ar cilvēktiesību pārkāpumiem; mazināt konkurences izkropļojumus un administratīvās izmaksas vienotajā tirgū; darīt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus; nodrošināt kontroles efektīvu un konsekventu piemērošanu Eiropas Savienībā.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība?

Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ietilpst kopējā tirdzniecības politikā. Tāpēc ES ir tiesības pieņemt lēmumus, pamatojoties uz ekskluzīvo kompetenci, kas tai piešķirta saskaņā ar LESD 207. pantu. Mērķus var sasniegt vienīgi, lēmumus pieņemot ES līmenī, kas nodrošina to, ka kompetentās iestādes cieši sadarbojas un kontroli piemēro konsekventi. ES iesaistīšanās ir arī nepieciešama tam, lai izlīdzinātu konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū un veicinātu dialogu ar svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, lai darītu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus. Turklāt ES rīcība ir nepieciešama, lai aizsargātu pamattiesības, kas iestrādātas Pamattiesību hartā. Apzinātie pārskatīšanas risinājumi atbilst proporcionalitātes principam tāda ziņā, ka paredz tikai tos pasākumus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai.

B. Risinājumi

Kādi normatīvi un nenormatīvi politikas risinājumi ir apsvērti? Vai kādam risinājumam tiek dota priekšroka? Kāpēc?

Ņemot vērā Komisijas paziņojumā (2014)244 paredzētās iniciatīvas, apzināti pieci risinājumi, sākot ar pamatscenāriju (politika nemainās) un beidzot ar pilnīgu eksporta kontroles sistēmas pārveidi un pilnīgu eksporta kontroles sistēmas harmonizēšanu.

Lai novērtētu dažādo pārskatīšanas risinājumu ietekmi, tika veikta rūpīga analīze. 2. risinājums (īstenošanas un izpildes atbalsts), 3. risinājums (ES sistēmas jaunināšana) un 4. risinājums (ES sistēmas modernizācija) tiks salīdzināti ar 1. risinājumu, proti, pamatscenāriju. Novērtējums tika balstīts uz Komisijas dienestu pašu analīzi un praktisko pieredzi, uz dalībvalstu sniegtajiem datiem un informāciju, uz apkopotu ārējo datu pētījuma secinājumiem un uz rezultātiem, kas gūti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. Piektais risinājums (ES sistēmas pārveide), kas radikāli mainītu ES pieeju eksporta kontrolei, saskārās ar spēcīgu opozīciju no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tāpēc netika vērtēts dziļāk.

Ņemot vērā kritērijus, kas saistīti ar ietekmi uz ekonomiku un drošību, 3. risinājums ir visefektīvākais un vislietderīgākais. Tomēr bez 4. risinājuma nav iespējams sasniegt mērķi novērst cilvēktiesību pārkāpumus, kuru cēlonis ir tas, ka kibernovērošanas tehnoloģijas netiek pienācīgi kontrolētas. Rezultātā par “vēlamo risinājumu” tika izraudzīts 3. un 4. risinājuma apvienojums.

Kuru risinājumu kurš atbalsta?

Dalībvalstis, Eiropas Parlaments, nozare un pilsoniskā sabiedrība ir atzinuši nepieciešamību modernizēt eksporta kontroles sistēmu, kas plašākā izpratnē raksturota 2. un 3. risinājumā, tomēr to nostāja konkrētos jautājumos var atšķirties.

Eiropas Parlaments un pilsoniskā sabiedrība ir aizstāvējuši spēcīgu ES rīcību kibernovērošanas tehnoloģiju eksporta kontrolei (4. risinājums). Komisija un Padome ir atzinušas vajadzību pēc ES rīcības šajā jomā.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)?

Tā kā nav oficiālas statistikas par divējāda lietojuma preču ražošanu un tirdzniecību un attiecīgie kvantitatīvie dati lielākoties attiecas uz licencēšanas vērtību un apjomu, tad ietekmju novērtējums attiecībā uz konkrētām rīcībām lielākoties tika balstīts uz kvalitatīvu analīzi.

Izmantojot 3. risinājumu, lielākā uzmanība tiktu veltīta spēkā esošo normatīvo aktu modernizācijai. Tas palīdzētu sasniegt lielāko daļu konkrēto mērķu un ir vispiemērotākais risinājums vispārīgo mērķu sasniegšanai, izņemot ar cilvēktiesību aizsardzību saistītos. Ar šo risinājumu tiktu mazināts administratīvais slogs eksportētājiem un iestādēm un vienlaikus tiktu veicināta galveno tiesību normu skaidrība. Tas uzlabotu kontroles efektivitāti un konsekvenci ES mērogā un tādējādi veicinātu drošību un vienlīdzīgākus konkurences apstākļus pasaulē.

Atbilde uz kibernovērošanas tehnoloģiju izplatīšanu, kuru ļaunprātīga izmantošana apdraud starptautisko drošību un cilvēktiesības, būtu 4. risinājums. Tas nodrošinātu stingrus un elastīgus kontroles mehānismus attiecībā uz šīm tehnoloģijām un varētu ļoti pozitīvi ietekmēt drošību un cilvēktiesības.

Kādas ir vēlamā risinājuma izmaksas (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galveno risinājumu izmaksas)?

Īstenojot 3. risinājumu, īstermiņā dalībvalstu iestādēm papildus rastos dažas pārejas izmaksas, kas tomēr tiktu atgūtas, jo, piemērojot jaunos noteikumus, tiktu uzlabota efektivitāte un mazinātas administratīvās izmaksas. 3. risinājumam vajadzētu mazināt administratīvās izmaksas ekonomikas dalībniekiem.

Iespējams, ka 4. risinājums uzliktu lielāku administratīvo slogu ekonomikas dalībniekiem un iestādēm gan valstu, gan ES līmenī, jo tiktu ieviestas jaunas kontroles. Tas varētu izraisīt jaunus konkurences izkropļojumus pasaules mērogā, jo nav iespējams nodrošināt, ka citi tehnoloģiju piegādātāji (piemēram, Ķīna, ASV) ievieš līdzīgu kontroli. Tomēr, ciktāl 4. risinājums tiktu orientēts uz ļoti specifiskām tehnoloģijām, negatīvā ekonomiskā ietekme skartu tikai specializētu nozari ar mazu tirdzniecības apjomu.

Kā tas skars uzņēmumus, MVU un mikrouzņēmumus?

Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole attiecas uz dažādiem uzņēmumiem dažādās nozarēs, ieskaitot eksportētājus un ražotājus cita starpā enerģētikas, aviācijas, aizsardzības un drošības, transporta un navigācijas, telekomunikāciju, ķīmisko vielu, elektronikas, pusvadītāju un informātikas nozarē. Šajā jomā darbojas virkne MVU. Piemēram, 2012. gadā aizsardzības rūpniecībā (kas arī ražo divējāda lietojuma preces) uzņēmumu, kuros ir mazāk par 10 nodarbinātajiem, bija 76,7 % no kopējā skaita.

Lielākā daļa respondentu, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, piekrīt, ka eksporta kontroles politikas pārskatīšanas rezultātā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem varētu atvieglot divējāda lietojuma preču eksportu. Svarīgi, ka eksporta kontroles pārmaiņas nozares ieinteresētās personas skars tikai tiktāl, ciktāl tās tiek piemērotas tiem divējāda lietojuma preču veidiem, kurus tie tirgo.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes?

Paredzams, ka ar 3. risinājumu tiktu mazināts administratīvais slogs dalībvalstu licencēšanas iestādēm. No otras puses, 4. risinājumā ierosinātā jaunu eksporta kontroles pasākumu ieviešana attiecībā uz kibernovērošanas tehnoloģijām no dalībvalstu kompetentajām iestādēm prasīs administratīvos resursus.

Vai būs vēl kāda cita būtiska ietekme?

Pozitīva ietekme gaidāma šādos aspektos: cilvēktiesību pārkāpumu novēršana, konkurences izkropļojumu mazināšana vienotajā tirgū, vienlīdzīgāki konkurences apstākļi pasaulē un drošība.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Sadarbībā ar dalībvalstīm tiks uzraudzīta īstenošana. Ikgadējā ziņošana un datu vākšana nodrošinās pamatu īstenošanas uzraudzībai un izvērtēšanai un Parlamenta un Padomes informēšanai.

Lai novērtētu jaunās iniciatīvas reālo ietekmi un tās efektivitāti un lietderību, Komisija to izvērtēs piecu gadu laikā no stāšanās spēkā.