Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016PC0786

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1166/2008 un Regulu (ES) Nr. 1337/2011

COM/2016/0786 final - 2016/0389 (COD)

Briselē, 9.12.2016

COM(2016) 786 final

2016/0389(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par lauku saimniecību integrētu statistiku

un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1166/2008 un Regulu (ES) Nr. 1337/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 429 final}
{SWD(2016) 430 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Politikas veidotājiem ir vajadzīga papildu statistikas informācija par lauksaimniecību, lai plānotu, uzraudzītu un novērtētu pašreizējās politikas ietekmi un efektivitāti un tās iespējamās izmaiņas. Šādas izmaiņas, piemēram, saistītas ar lauksaimniecības ietekmi uz vidi un ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi. Eiropas Lauksaimniecības statistikas sistēmas (EASS) novērtējumā secināts, ka, lai arī galvenie lauksaimniecības statistikas lietotāji ir diezgan apmierināti ar lauksaimniecības statistikas detalizācijas pakāpi un kvalitāti, tie nav apmierināti ar datu trūkumu par konkrētiem posteņiem (produkcijas piegādes bilances, zemes cenas un nomas maksas, barības vielu plūsmas, ar vidi saistītie dati un citi) un ar pārāk neelastīgu sistēmu, kas neļauj ātri ieviest jaunu datu vākšanas pasākumus.

Savienības līmenī izmantotā lauksaimniecības statistika tiek iegūta no dažādiem avotiem: statistikas apsekojumiem, administratīviem datiem, saimniecību un citu uzņēmumu datiem, kā arī lauku saimniecību līmeņa datiem, ko iegūst lauku saimniecību skaitīšanas un izlašu veidā. Šis priekšlikums ir saistīts ar šo pēdējo minēto lauksaimniecības statistikas datu avotu.

Pašreizējā sistēma Eiropas statistikas sagatavošanai lauku saimniecību un lauku mājsaimniecību līmenī ir balstīta uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008 1 . Datus vāc izlasēs un reizi desmit gados — skaitīšanā. Pēdējais no apsekojumiem, kas veikti šīs regulas satvarā, ir lauku saimniecību struktūras apsekojums (FSS) 2016. gadā.

Šī iniciatīva ir Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) daļa, un tā ir pirmais solis Lauksaimniecības statistikas stratēģijā 2020 un turpmākajam laikposmam, kuras mērķis ir racionalizēt EASS kopumā un panākt, lai datu vākšanas process kļūtu efektīvāks un atbilstīgāks. Abām stratēģijā ierosinātajām regulām, no kurām pirmā ir ierosināta šajā dokumentā, ilgtermiņā būtu jānodrošina lauksaimniecības datu salīdzināmība un konsekvence. EASS vajadzētu būt pietiekami stabilai un efektīvai un tai vajadzētu nodrošināt, ka tiek saglabāta statistikas augstā kvalitāte; ņemot vērā pastāvīgas pārmaiņas šajā jomā, tas var būt sarežģīti. Pirmajai regulai būtu jānodrošina Eiropas lauku saimniecību struktūras apsekojumu rindu turpināšana, tādējādi iegūstot konsekventas laikrindas un vienlaikus apmierinot jaunas un augošas vajadzības pēc datiem lauku saimniecību līmenī.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Lai politikas veidotāji, uzņēmumi un sabiedrība kopumā spētu pieņemt atbilstošus un ar pierādījumiem pamatotus lēmumus, statistikai jābūt uzticamai un ļoti kvalitatīvai. Tomēr statistikas nodrošināšana šādā kvalitātē Eiropas Statistikas sistēmai (ESS) rada grūtības: arvien augošs pieprasījums pēc datiem un statistikas apsekojumu respondentu spiediens mazināt slogu kopā izraisa spiedienu uz statistikas sagatavošanu. Tāpēc jaunāko statistikas iniciatīvu mērķis ir bijis koordinēšanas un sadarbības vienkāršošana un uzlabošana ESS ietvaros, lai uzlabotu Eiropas statistikas sagatavošanas efektivitāti un mazinātu respondentiem radīto slogu. Viens no piemēriem ir Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 2 , kurā 2015. gadā veikti grozījumi, lai precizētu informāciju par ESS pārvaldību un stiprinātu koordinācijas un sadarbības instrumentus gan Savienības, gan valsts līmenī. Komisijas REFIT iniciatīvā ir iekļautas citas modernizēšanas iniciatīvas, piemēram, šis priekšlikums, un to mērķis ir vienkāršot un racionalizēt Eiropas statistikas sagatavošanu noteiktās jomās.

Eurostat izstrādātajā un ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju (ESSK) saskaņotajā lauksaimniecības statistikas stratēģijā iekļauti konkrēti mērķi:

sagatavot kvalitatīvu statistiku, kas efektīvi un lietderīgi atbilst lietotāju vajadzībām;

palielināt lauksaimniecības statistikas sistēmas elastīgumu un reaģēšanas ātrumu;

uzlabot lauksaimniecības, mežsaimniecības, zemes izmantojuma un vides statistikas jomu integrāciju;

izveidot reaģētspējīgu un atbildīgu lauksaimniecības statistikas pārvaldības struktūru;

uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un konsekvenci;

pētot alternatīvus datu avotus un efektivitātes uzlabošanas iespējas, sagatavot vairāk statistikas datu, vienlaikus mazinot respondentiem radīto slogu.

Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Eiropas statistikas programmas 2013.–2017. gadam galvenais virzītājspēks ir kvalitatīvas statistikas nodrošināšana. Lauksaimniecības un vides statistika saskaņā ar šo programmu ir viens no trim statistikas sagatavošanas stūrakmeņiem. Starp programmas attiecīgajiem mērķiem ir “lauksaimniecības datu vākšanas pārskatīšana un vienkāršošana atbilstīgi kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanai pēc 2013. gada un lauksaimniecības datu vākšanas procesu pārstrādāšana, īpaši ar mērķi uzlabot sniegto datu kvalitāti un savlaicīgumu.” Ar šo iniciatīvu īsteno minēto mērķi.

Nākotnes Eiropas Lauksaimniecības statistikas sistēma sekmēs arī vismaz četras no desmit Komisijas prioritātēm, proti,

“1. Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”;

“3. Spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”;

“4. Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”; un

“9. Spēcīgāks dalībnieks pasaules norisēs”;

nodrošinot labākus datus par darbvietām, izaugsmi, ieguldījumiem, risku novēršanas un mazināšanas politiku lauksaimniecībā, klimata pārmaiņām, bioenerģiju un darbībām vides jomā, un padziļinātu izpratni par pasaules mēroga pārtikas plūsmām, tendencēm un attiecīgiem riskiem. Lauksaimniecības statistika var būt noderīga arī saistībā ar citām Savienības vai dalībvalstu prioritātēm, kas ietekmē vai ko ietekmē lauksaimniecība un lauku attīstība.

Lauksaimniecības statistika nodrošina kvalitatīvus statistikas datus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2014.–2020. gadam īstenošanai un uzraudzībai. KLP ir svarīgs nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes virzītājspēks Savienībā. Papildus tās sociālajiem mērķiem lauku attīstības politikas, kas ir neatņemama KLP daļa, mērķis ir uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju un ilgtspēju. KLP veido vairāk nekā 37 % no Savienības kopējā budžeta daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2014.–2020. gadam.

Turklāt lauksaimniecības statistika aizvien vairāk nepieciešama citām svarīgām Savienības politikas jomām, piemēram, sociālajā politikā, vides un klimata pārmaiņu politikā, tirdzniecības politikā, reģionālajā politikā utt.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 338. pants. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tas ir nepieciešams Savienības uzdevumu veikšanai. LESD 338. pantā izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistikas sagatavošanu un prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes prasībām.

Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei) 

Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē. ESS nodrošina statistikas informācijas infrastruktūru. Sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu daudzu lietotāju vajadzības lēmumu pieņemšanas nolūkos demokrātiskā sabiedrībā. Šīs regulas priekšlikums ir izstrādāts, lai aizsargātu ESS partneru pamatdarbības, vienlaikus uzlabojot efektivitāti un nodrošinot, ka pēc iespējas ir novērstas nepamatotas izmaiņas un darba dublēšanās.

Šā priekšlikuma darbības jomā iekļautās statistikas vākšana Savienības līmenī pašlaik tiek veikta saskaņā ar dažādiem noteikumiem. Ar priekšlikumu plānots vienā satvarā racionalizēt un modernizēt statistikas vākšanu lauku saimniecību līmenī, savukārt visi pārējie lauksaimniecības statistikas dati tiks iekļauti citā pamatregulā. Savienības mērogā salīdzināmas statistikas nodrošināšana politikas mērķiem ir iespējama, rīkojoties tikai Savienības līmenī.

Viens no galvenajiem kritērijiem, kas noteikti statistikas datiem, ir konsekvence un salīdzināmība. Dalībvalstis nevar panākt vajadzīgo konsekvenci un salīdzināmību, neparedzot skaidru Eiropas regulējumu, t. i., neparedzot Eiropas tiesību aktus, kas nosaka kopējus statistikas jēdzienus, ziņošanas formātus un kvalitātes prasības.

Ierosinātās darbības mērķis, proti, Eiropas lauksaimniecības statistikas racionalizēšana, nav pietiekami labi īstenojams, ja dalībvalstis rīkojas neatkarīgi. Savienības līmenī ir iespējama daudz efektīvāka darbība, pamatojoties uz Savienības tiesību aktu, kas tajā ietvertajās statistikas jomās nodrošina statistikas informācijas salīdzināmību Savienības līmenī. Savukārt datu vākšanu var veikt dalībvalstis.

Tāpēc Savienība šajā jomā var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu.

Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Tas nodrošinās no izlasēm savāktās Eiropas lauksaimniecības statistikas kvalitāti un salīdzināmību, visās dalībvalstīs piemērojot vienādus principus. Līdzīgi tas nodrošinās arī to, lai Eiropas lauksaimniecības statistika arī turpmāk būtu atbilstīga un pielāgota lietotāju vajadzībām. Regula nodrošinās lielāku izmaksu lietderību statistikas sagatavošanā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu īpatnības.

Spēkā esošie Savienības tiesību akti, kas attiecas uz lauksaimniecības statistiku, ir pilnveidoti kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Eiropas Lauksaimniecības statistikas sistēmas (EASS) novērtējums liecina, ka vienots regulējums lauksaimniecības statistikas datu vākšanas, apstrādāšanas un izplatīšanas procesam var paaugstināt procesu efektivitāti (izmaksas/ieguvumi) un iedarbīgumu un mazināt konstatētos kvalitātes trūkumus.

Paredzēts, ka regula mazinās respondentiem, valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmumiem un vispārējai sabiedrībai radīto finansiālo un administratīvo slogu. Tas tiks panākts, standartizējot jēdzienus un metodes, novēršot dublēšanos, dažās jomās samazinot datu nosūtīšanas biežumu, kā arī papildus apsekojumiem aktīvāk izmantojot avotu apkopojumu.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula atbilst tās mērķu sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.

Instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu, vispiemērotākais instruments ir regula. Svarīgas kopīgas ES politikas jomas, piemēram, KLP, pamatā ir atkarīgas no salīdzināmas, saskaņotas un kvalitatīvas lauksaimniecības statistikas Eiropas līmenī. To vislabāk var nodrošināt ar regulām, kas ir tieši piemērojamas un kuras vispirms nav jātransponē valstu tiesību aktos. Tās ļauj apkopot datus vienādā detalizācijas pakāpē visās dalībvalstīs un nosaka kopēju standartu, definīciju un metodiku piemērošanu. Tas efektīvi un savlaicīgi ES politikas izstrādes vajadzībām nodrošina augstas kvalitātes salīdzināmas statistikas sagatavošanu. Direktīvas nevarētu nodrošināt līdzīgu vēlamās saskaņošanas līmeni, jo datu kvalitāte būtu atkarīga no 28 dažādu likumdevēju lēmumiem.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Lai gan minētā iniciatīva uzsākta, pirms tika pieņemtas jaunās labāka regulējuma pamatnostādnes (COM (2015) 215), pašreizējā stāvokļa izvērtējums veikts, pamatojoties uz pieejamo informāciju un dokumentāciju. Turklāt Eurostat standarta sistēma spēkā esošo tiesību aktu izvērtējumam 3 bija visa procesa centrālais elements.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Eurostat izstrādā, sagatavo un izplata Eiropas lauksaimniecības statistiku, cieši, koordinēti un pastāvīgi sadarbojoties Eiropas Statistikas sistēmā un balstoties uz ilgtermiņa partnerību starp Eurostat un VSI (valstu statistikas iestādes), kā arī visām pārējām attiecīgajām iestādēm.

Galvenās Eiropas lauksaimniecības statistikas ieinteresēto personu kategorijas ir datu sagatavotāji (VSI un citas valstu iestādes (CVI) un Eurostat), respondenti (lauksaimnieki, lauksaimnieku organizācijas un uzņēmumi) un lietotāji (publiskā un privātā sektora lēmumu pieņēmēji, īpaši pārējie Komisijas ĢD, pētnieki un žurnālisti). Kā parādīts nākamajā pārskata tabulā, ar minētajām ieinteresētajām personām notika plašas apspriešanās par problēmām un status quo vēlamajām izmaiņām, to datu vajadzībām un prioritātēm, iespējamajiem politikas variantiem, kas vērsti uz problēmu risināšanu, ierosināto darbību ietekmi un stratēģijas konkrētu formulējumu. Šo apspriešanu galvenie forumi bija Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas (CPSA) un tās pēcteces Lauksaimniecības statistikas direktoru grupas (DGAS) sanāksmes un semināri (ar lauksaimniecības statistikas VSI direktoriem, starptautiskām organizācijām, lauksaimnieku organizācijām, datu respondentiem, datu lietotājiem un citiem), ESSK sanāksmes (VSI ģenerāldirektori) un regulāras apspriešanas un uzklausīšanas (Komisijas ĢD).

Pārskats par apspriešanām ar ieinteresētajām personām par Lauksaimniecības statistikas stratēģiju 2020

Apspriešanās par problēmām un izmaiņām

Apspriešanās par vajadzībām un prioritātēm

Apspriešanās par risinājumiem un to ietekmi

Sagatavotāji

ESSK 2014. gada maija sanāksme

CPSA sanāksmes un semināri kopš 2009. gada

DGAS 2015. gada jūlija sanāksme, ESSK 2015. gada novembra sanāksme

Respondenti

CPSA semināri kopš 2009. gada

Atklāta sabiedriskā apspriešanās no 2015. gada augusta līdz novembrim

Lietotāji

Atklāta sabiedriskā apspriešanās no 2015. gada augusta līdz novembrim    
Rakstiskas apspriešanas un uzklausīšanas kopš 2014. gada

Atklāta sabiedriskā apspriešanās veikta no 2015. gada augusta līdz novembrim, un rezultāti ir sīki izklāstīti īpašā ziņojumā 4 .

Galvenie trīs iepriekš minēto apspriešanu rezultāti, kas veido lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020 kodolu un attiecīgi arī šīs regulas kodolu, ir šādi.

Spēkā esošie Savienības lauksaimniecības statistikas tiesību akti pienācīgi neapmierina jaunas un augošas vajadzības pēc datiem, jo to sniegšana nav paredzēta tiesību aktos un tiesību akti nav pietiekami elastīgi un integrēti, lai savlaicīgi reaģētu uz jaunām vajadzībām. Turklāt no 2018. gada tiks pārtraukta statistikas informācijas nodrošināšana, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1166/2008, kas ir galvenais elements pašreizējā vispārējā EASS., .

Minētās jaunās vajadzības pēc datiem galvenokārt saistītas ar tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgajām politikas prioritātēm, īpaši nesen reformēto KLP.

Datu vākšanas nav saskaņotas un konsekventas, jo rodas jaunas vajadzības pēc datiem, daudzu gadu laikā atsevišķi izstrādāti tiesību akti un dažādās lauksaimniecības statistikas jomās izmantotas daļēji atšķirīgas definīcijas un jēdzieni.

Datu sniegšanas slogu uzskata par pārāk lielu, jo pieaug vajadzība pēc datiem, datu vākšana nav saskaņota un resursi Savienības un valstu līmenī joprojām tiek samazināti. Tika apstiprināts, ka šis slogs apdraud datu vākšanu un datu kvalitāti.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Eurostat plaši apspriedis šo priekšlikumu ar VSI. Tas izveidoja darba grupas, uzdevumgrupas un direktoru grupas, kas regulāri tikās, lai apspriestu priekšlikumu. Priekšlikums ir iesniegts arī Eiropas Statistikas sistēmas komitejai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.

Ietekmes novērtējums

Priekšlikumu papildina ietekmes novērtējums. Tajā ir noteiktas pašreizējās problēmas, izklāstīti vairāki politikas risinājumi, kurus varētu izmantot šo problēmu risināšanai, un novērtēta sociālā un ekonomiskā ietekme, ko radītu katrs no šiem risinājumiem.

Regulējuma kontroles padome 2016. gada martā sniedza labvēlīgu atzinumu par šo ietekmes novērtējumu.

Ietekmes novērtējumā ir noteikti trīs galvenie faktori, kas ir pamatā EASS jomā esošajām problēmām:

(1)jaunas un augošas vajadzības pēc datiem netiek pienācīgi apmierinātas;

(2)datu vākšanas nav pietiekami saskaņotas un konsekventas;

(3)datu sniegšanas slogu uzskata par pārāk lielu.

Konstatēto problēmjautājumu risināšanai aplūkoti šādi risinājumi.

Risinājums

Apraksts

1.    Pamatscenārijs — Savienība nerīkojas saistībā ar lauksaimniecības strukturālajiem datiem

Ja Savienība nerīkotos, rezultāts būtu tāds, ka Regula (EK) Nr. 1166/2008 zaudētu spēku un lauksaimniecības strukturālo datu vākšana paliktu dalībvalstu ziņā. Pārējie lauksaimniecības statistikas tiesību akti paliktu spēkā, kā tas ir pašlaik, bet ar vājāku kvalitātes nodrošināšanu, jo lauksaimniecības skaitīšanu bieži izmanto, lai atjauninātu lauku saimniecību reģistrus, kurus izlases veida apsekojumos izmanto stratifikācijai.

2.    Regulas (EK) Nr. 1166/2008 pagarināšana

Regulas (EK) Nr. 1166/2008, kura zaudē spēku 2018. gadā, atjaunošana. . Tas nozīmētu, ka pašreizējā sistēma, kas ir spēkā kopš 1966. gada, bez izmaiņām pastāvētu arī turpmāk. Pārējie lauksaimniecības statistikas tiesību akti paliktu spēkā, un līdz ar to status quo tiktu saglabāts.

3.    Vienots tiesiskais regulējums visai lauksaimniecības statistikai

Pilnīgi jauna tiesiskā regulējuma izveide visai Savienības lauksaimniecības statistikai. Visi tiesību akti, kas attiecas uz lauksaimniecības statistiku, tiktu integrēti vienā vienotā pamatregulā.

4.    Lauksaimniecības statistikas divpakāpju integrācija

Lauksaimniecības statistikas divpakāpju integrācija nodrošinātu lauksaimniecības strukturālās statistikas nepārtrauktību un modernizāciju. Abas jaunās pamatregulas tiktu ieviestas pakāpeniski: lauku saimniecību integrētas statistikas (IFS) regula un otrā pamatregula par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi (SAIO).

Pēc tam, kad tika veikts sīks dažādo risinājumu ietekmes novērtējums, nonāca pie šādiem secinājumiem.

1. risinājums “pamatscenārijs” jo īpaši ilgtermiņā piedāvā vissliktākos rezultātus gandrīz visās jomās, jo vajadzības pēc datiem un resursu ierobežojumi kļūst arvien neatliekamāki. 2. risinājumam “pagarināšana” īstermiņā ir tikai ierobežota pievienotā vērtība, un tas nopietni kaitē EASS darbībai ilgtermiņā, jo tas noveco un kļūst apgrūtinošs. Lai arī sākotnēji tie prasa zināmas investīcijas, 3. risinājums “viena pamatregula” un 4. risinājumus “divpakāpju integrācija”, nodrošinot izmaksu lietderību, piedāvā labākās iespējas iepriekš izklāstīto mērķu sasniegšanai, rada salīdzinoši zemākus riskus un pozitīvāku netiešo ietekmi un vislabāk apmierina ieinteresēto personu prasības. Tie atbilst arī REFIT iniciatīvas mērķiem atjaunināt Savienības tiesību aktus, lai uzlabotu izmaksu lietderību un mazinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) radīto slogu. 4. risinājumā ir ietverti arī papildu ieguvumi saistībā ar mazāku laika risku likumdošanas procesā (tā kā Padomei un Parlamentam jaunos lauksaimniecības skaitīšanas noteikumus vajadzētu pieņemt vēlākais līdz 2018. gada beigām) un nedaudz lielāku elastīgumu, pateicoties mazāk apgrūtinošam tiesiskajam regulējumam. Tāpēc Eurostat dod priekšroku 4. nevis 3. risinājumam.

EASS galvenās ieinteresētās personas, proti, Komisija kā datu lietotāja, VSI un CVI kā datu sagatavotājas un lauksaimnieki kā respondenti arī dod priekšroku 4. risinājumam.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikuma REFIT mērķis ir pēc iespējas labāk izmantot sniegto informāciju un nodrošināt pašreizējās un turpmākās vajadzības pēc Eiropas lauksaimniecības statistikas, vienlaikus ierobežojot slogu, kas saistīts ar statistikas datu sniegšanu. Šie mērķi tiks sasniegti, vienā satvarā iekļaujot dažādas Eiropas statistikas datu vākšanas darbības, kuras pašlaik reglamentē atsevišķas regulas.

Sīkāka informācija par datu sagatavotāju un sniedzēju izmaksu samazinājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz modelētajiem scenārijiem, atrodama ietekmes novērtējumā (5. sadaļa “Ietekmes analīze” un IV pielikums “Ietekmes analīzes metodoloģija”).

Priekšlikuma mērķis ir samazināt mikrouzņēmumiem un MVU radīto slogu, palielinot apsekojumu robežlielumus.

Priekšlikums sekmē atbalsta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas savstarpējo un otrreizējo izmantojamību, izmantojot

vienādas datu kopu tehniskās specifikācijas. Specifikācijās iekļauj mainīgo lielumu skaitu un aprakstu, statistiskās klasifikācijas, statistikas kopu, novērojamo vienību un respondentu raksturlielumus, pārskata periodus un datumus un prasības saistībā ar ģeogrāfisko aptvērumu, izlases iezīmēm, praktiskā darba labošanas un aprēķināšanas tehniskajiem aspektiem, svaru noteikšanu, novērtēšanu un variācijas novērtēšanu.

Vienādus standartus datu iesniegšanai un apmaiņai un informācijas apmaiņai starp Eurostat un dalībvalstīm. Standarti ietvers jēdzienus, procesus un produktus, tostarp datus un metadatus.

Ja datu kvalitāte atbilst Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā sniegtajiem kvalitātes kritērijiem, dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt datus no vairākiem avotiem, tostarp izmantojot metodes vai inovatīvas pieejas, ciktāl tās nodrošina tādu datu sagatavošanu, kas ir salīdzināmi un atbilst regulā noteiktajām konkrētajām prasībām.

Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību. Svarīgākie ar šo priekšlikumu saistītie apsvērumi attiecas uz iespējamo ietekmi personas datu aizsardzības jomā (ar to saistītās tiesības ir paredzētas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā, LESD 16. pantā un sekundārajos tiesību aktos 5 ). Tomēr neviens no izvēlētajiem politiskajiem risinājumiem neparedz izmaiņas noteikumos par personas datu aizsardzību. Valstu un Savienības tiesību akti par statistiku paredz, ka VSI garantē datu aizsardzību. Tās ir ieviesušas stingru politiku, piemēram, attiecībā uz respondentu konfidencialitātes nodrošināšanu, datu anonimizēšanu un anketās sniegto atbilžu aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam ir finansiālā ietekme 2019.–2020. gadā (ar iespējamu finansiālu ietekmi līdz 2028. gadam atkarībā no nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS)).

Apropriāciju kopsumma saskaņā ar pašreizējo DFS aplēsta EUR 40. milj. apmērā. Sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu ir sniegta tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Paredzams, ka Eiropas Parlaments un Padome pieņems ierosināto regulu 2017. gadā un Komisija nedaudz vēlāk pieņems īstenošanas pasākumus.

Gaidāms, ka dalībvalstis sāks sniegt datus Komisijai atbilstīgi jaunajai regulai 2022. gadā.

Ierosinātais likumdošanas instruments ir daļa no EASS, kas tiks pakļauta pilnīgam novērtējumam, kurš nepieciešams, lai cita starpā novērtētu tā lietderīgumu un efektivitāti noteikto mērķu sasniegšanas ziņā un pieņemtu lēmumu par to, vai ir vajadzīgi jauni pasākumi vai grozījumi.

Sagatavotās statistikas ikgadēja atbilstības uzraudzība

Eurostat veic ikgadējus atbilstības novērtējumus. Minētie novērtējumi ietver pārskatus par datu pieejamību, kvalitāti un precizitāti un turpmākiem pasākumiem neatbilstības gadījumā.

Saskaņā ar Savienības tiesību aktu prasībām dalībvalstis iesniedz Komisijai datus par lauksaimniecības statistiku. Uz šiem datiem attiecas stingri nosūtīšanas termiņi, kas jāievēro, lai nodrošinātu Savienības statistikas labu pārvaldību, izplatīšanu un lietderību, jo iztrūkstoši vai nepilnīgi dati var izraisīt trūkumus informācijas pieejamībā (proti, nav iespējams aprēķināt Savienības agregātus un publicēt datus, ievērojot iepriekš plānotus grafikus).

Regula (EK) Nr. 223/2009, kas ir tiesiskais pamatregulējums Eiropas Statistikas sistēmas darbībai un visiem nozaru tiesību aktiem saistībā ar Eiropas statistikas sagatavošanu, ir grozīta 2015. gada 29. aprīlī.

Lai arī savlaicīgums, precizitāte un pilnīgums jau patlaban ir svarīgi faktori ikgadējos atbilstības novērtējumos, kas nepieciešami, lai nodrošinātu lauksaimniecības statistikas savlaicīgu izplatīšanu, lielāka uzmanība tiks veltīta šiem un citiem kvalitātes raksturlielumiem, lai nodrošinātu uzticēšanos statistikai, ko sagatavo ESS.

EASS pastāvīga uzlabošana. Jaunu vajadzību noteikšana pēc datiem un jauni datu avoti, konsekvences uzlabošana, sloga mazināšana

Pašlaik Eurostat ik gadus uzklausa pārējos Komisijas dienestus. Minēto uzklausīšanu svarīgs elements ir informācijas apmaiņa par attiecīgajām darba programmām. Tās nodrošina oficiālu pamatu, kas nepieciešams, lai iezīmētu gaidāmās vajadzības pēc jaunas statistikas un lai pārskatītu pieejamās statistikas lietderību.

Turpmākā sadarbība ar citiem Komisijas dienestiem, VSI un CVI notiks dažādos hierarhijas līmeņos regulārās darba grupas sanāksmēs un semināros, direktoru grupas sanāksmēs, ESSK sanāksmēs un bieži apmainoties ar divpusēju informāciju. Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai noteiktu administratīvo datu un citas informācijas avotus, kas tiek uzturēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un to piemērotības novērtējumam statistikas sagatavošanai, lai vienotos par to stabilitāti, pieejamību un iespējamo pielāgošanu statistikas prasību labākai apmierināšanai. Turklāt, lai noteiktu Eiropas lauksaimniecības statistikas iespējamos uzlabojumus un sloga mazināšanas iespējas, piemēram, atceļot mainīgos lielumus, kuru izmaksu un ieguvumu attiecība ir zema, tiks veikti periodiski apsekojumi un analīze. Jauns elastīgāks tiesiskais regulējums ļaus izdarīt pielāgojumus.

Minētos tiesiskā regulējuma pielāgojumus un vispārējo darbību uzraudzīs un novērtēs, īpaši ņemot vērā iepriekš izklāstītos stratēģijas mērķus.

Trīsgadu uzraudzības ziņojumi

Lai uzraudzītu atjaunotās EASS darbību un nodrošinātu tās atbilstību REFIT vienkāršošanas un sloga mazināšanas mērķiem, regulāri — reizi trijos gados — tiks ziņots par vispārējās sistēmas darbību.

Novērtējums

Otrais trīsgadu uzraudzības ziņojums tiks aizstāts ar atjaunotās EASS retrospektīvu novērtējumu, ko veiks saskaņā ar Komisijas novērtēšanas pamatnostādnēm. Vajadzības gadījumā tas varētu arī kļūt par pamatu turpmākai tiesību aktu pārskatīšanai.

Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Ierosināto regulu veido 19 panti un pieci pielikumi.

Kā izklāstīts 1. pantā, šīs regulas mērķis ir izveidot Eiropas lauksaimniecības statistikas pamatu lauku saimniecību līmenī un paredzēt strukturālās informācijas integrāciju ar citu informāciju, piemēram, informāciju par ražošanas metodēm, lauku attīstības pasākumiem, agrovides un citiem aspektiem. Galvenās definīcijas ir izklāstītas 2. pantā. Darbības joma un tvērums ir izklāstīti 3. pantā. Ar šo priekšlikumu atļauj un atbalsta jaunu datu vākšanas veidu un alternatīvu datu avotu, ieskaitot administratīvos datus un citus avotus (4. pants), izmantošanu.

Statistika, uz ko attiecas šī regula, ir minēta 5. un 6. pantā, konkrētie pārskata gadi — 7. pantā un pārskata periodi — 10. pantā. Tikai attiecībā uz pielāgošanu administratīvajiem reģistriem ir ierosināts Komisijai piešķirt pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu III pielikumā (5. pants) uzskaitītos pamatraksturlielumus un sīki izstrādātos tematus moduļiem, kas uzskaitīti IV pielikumā (8. pants), lai savāktos datus pielāgotu lietotāju nākotnes vajadzībām un apmierinātu konkrētas lietotāju prasības ad hoc apsekojumos (9. pants).

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas pasākumus par tehniskajām specifikācijām, kas nepieciešamas datu kopām (8. pants) un kvalitātes ziņojumiem (11. pants). Prasības saistībā ar kvalitātes ziņojumiem ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009, kurā ir paredzēta atsauces sistēma un noteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt atbilstību minētajā regulā paredzētajiem statistikas principiem un kvalitātes kritērijiem.

Dati nosūtāmi, ievērojot iepriekš noteiktus termiņus (12. pants).

Regulas projekts ietver arī noteikumus par finanšu atbalstu dalībvalstīm (13. un 14. pants) saistībā ar:

datu prasību ievērošanu un metodoloģiju izstrādi, kuru mērķis ir paaugstināt kvalitāti un/vai samazināt izmaksas, un lauksaimniecības integrētās statistikas vākšanas un sagatavošanas radīto administratīvo slogu;

datu vākšanas izmaksām;

ad hoc datu vākšanu.

Turklāt regula ietver vajadzīgos noteikumus par Savienības finanšu interešu aizsardzību (15. pants) un par pilnvaru deleģēšanu (16. pants).

Nobeiguma panti attiecas uz komiteju procedūru (17. pants) un divu spēkā esošo regulu atcelšanu, kas tiks pilnīgi aizstātas ar jauno regulu (18. pants).

Piecos pielikumos izklāstīta sīki izstrādāta informācija par mājlopu vienību koeficientiem, fizisko robežlielumu saraksts, raksturlielumu saraksts attiecībā uz strukturālajiem pamatdatiem, raksturlielumi, kas ietverami moduļos, un prasības attiecībā uz precizitāti.

2016/0389 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par lauku saimniecību integrētu statistiku

un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1166/2008 un Regulu (ES) Nr. 1337/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1166/2008 6 izveido pamatu Eiropas statistikas sagatavošanai par lauku saimniecību struktūru līdz 2016. gadam. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1166/2008 būtu jāatceļ.

(2)Lauku saimniecību struktūras Eiropas apsekojumu programma, ko Savienībā īsteno kopš 1966. gada, būtu jāturpina, lai izpētītu tendences lauku saimniecību struktūrā Savienības līmenī un nodrošinātu statistikas zināšanu bāzi, kas nepieciešama tam, lai izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un novērtētu saistītās politikas jomas, īpaši kopējo lauksaimniecības politiku, vides politiku un politiku, kas vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to seku mazināšanai.

(3)Starptautiskā lauksaimniecības statistikas novērtējuma rezultātā tika izstrādāta Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pasaules mēroga stratēģija lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanas jomā, ko 2010. gadā atbalstīja Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komiteja (UNSC). Eiropas lauksaimniecības statistikai attiecīgā gadījumā būtu jāatbilst ieteikumiem, kas ietverti pasaules mēroga stratēģijā lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanas jomā, kā arī ieteikumiem, kas ietverti FAO pasaules programmā lauksaimniecības skaitīšanai 2020.

(4)Lai nodrošinātu pamatu saskaņotai, salīdzināmai un konsekventai statistikai, nākamajai desmitgadei būtu jāizstrādā daudzfunkcionāla lauku saimniecību apsekojumu programma.

(5)Lauksaimniecības statistikas stratēģijā 2020 un turpmākajam laikposmam, ko 2015. gada novembrī izstrādāja Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK), paredzēts pieņemt divas pamatregulas, kas ietver visus lauksaimniecības statistikas aspektus, izņemot lauksaimniecības ekonomiskos kontus. Šī regula par lauku saimniecību integrētu statistiku ir viena no minētajām pamatregulām.

(6)Informācijas par lauku saimniecību struktūru saskaņošanas un salīdzināmības vajadzībām un lai apmierinātu pašreizējās vienotas tirgu kopīgās organizācijas vajadzības, īpaši augļu un vīna nozarē, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1337/2011 7 no 2023. gada būtu jāapvieno ar strukturālo informāciju lauku saimniecību līmenī. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1337/2011 būtu jāatceļ.

(7)Salīdzināma visu dalībvalstu statistika par lauku saimniecību struktūru ir svarīga, lai noteiktu kopējās lauksaimniecības politikas attīstību. Tādēļ apsekojumu raksturlielumiem pēc iespējas būtu jāizmanto standarta klasifikācijas un kopīgas definīcijas.

(8)Lai atjauninātu lauku saimniecību pamatreģistrus un pārējo informāciju, kas nepieciešama izlases veida apsekojumu stratifikācijai, lauku saimniecību skaitīšana Savienībā būtu jāveic vismaz reizi desmit gados. Pēdējā skaitīšana notika 2009./2010. gadā.

(9)Lai izvairītos no nevajadzīga sloga radīšanas lauku saimniecībām un pārvaldes iestādēm, būtu jānosaka robežlielumi, kas nošķir nebūtiskas apsekojuma struktūras no pamatstruktūrām, par kurām jāvāc statistika.

(10)Uz visām platībām, kuras izmanto lauksaimnieciskai ražošanai, būtu jāattiecina lauksaimniecības statistika, tostarp uz zemi, ko izmanto vairākas lauku saimniecības, jo tiek piemērotas kopīgas tiesības.

(11)Lai mazinātu slogu respondentiem, valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām valstu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei administratīviem datiem, ciktāl šie dati ir vajadzīgi Eiropas statistikas izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

(12)Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmas elastīguma vajadzībām un lai panāktu lauksaimniecības statistikas vienkāršošanu un modernizāciju, vācamie mainīgie lielumi būtu jāiedala dažādās vākšanas grupās (pamatdati un moduļi), kas atšķiras biežuma un/vai reprezentativitātes ziņā.

(13)Informācijas vākšana par barības vielām un ūdens izmantošanu un lauksaimnieciskās ražošanas metodēm lauku saimniecībās būtu jāuzlabo, lai sniegtu papildu statistikas datus agrovides politikas izstrādei un uzlabotu agrovides rādītāju kvalitāti.

(14)Attiecībā uz saimniecību ģeogrāfiskajiem atsauces datiem kā kopēja atsauces sistēma būtu jāizmanto standarta Eiropas ģeogrāfisko koordinātu tīkla sistēma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/2/EK 8 I pielikumu.

(15)Komisija ievēro to datu konfidencialitāti, kas nosūtīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 9 . Publicējot statistikas datus, būtu jānodrošina vajadzīgā datu konfidencialitātes aizsardzība, tostarp ierobežojot atrašanās vietas datu izmantošanu uz informācijas telpisko analīzi un izmantojot atbilstošus agregātus. Tālab ir jāizstrādā saskaņota pieeja attiecībā uz konfidencialitātes aizsardzību un kvalitātes aspektiem datu izplatīšanai.

(16)Uz visu veidu personas datu apstrādi saskaņā ar šo regulu attiecina Direktīvu 95/46/EK un tās īstenošanai pieņemtos valstu noteikumus un/vai atkarībā no konkrētā gadījuma Regulu 45/2001.

(17)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 10 nosaka šajā regulā minēto saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā, kas nepieciešama, lai definētu lauku saimniecību konkrēto populāciju.

(18)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 11 teritoriālās vienības būtu jānosaka saskaņā ar Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) klasifikāciju.

(19)Lai veiktu apsekojumu, vairākus gadus būtu nepieciešams gan dalībvalstu, gan Savienības finansējumus. Tādēļ būtu jāparedz Savienības dotācija šīs apsekojumu programmas atbalstam, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1306/2013 12 .

(20)Ar šo regulu visam attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) termiņam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 13 . Minētajā regulā ietverts noteikums par budžeta sagatavošanu nākamajiem apsekojumiem saistībā ar nākamo finanšu shēmu.

(21)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi — proti, sistemātiski sagatavot Eiropas statistiku par lauku saimniecībām Savienībā — nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka konsekvences un salīdzināmības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienībai vajadzētu pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. ESSK ir apstiprinājusi Eiropas Statistikas sistēmas standartu kvalitātes ziņojumu struktūrai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantam. Minētajam ESS standartam vajadzētu palīdzēt saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(23)Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu ir veikts ietekmes novērtējums, lai ar šo regulu izveidoto apsekojumu programmu vērstu tā, lai efektīvi sasniegtu mērķus un iekļautu budžeta saistības, sākot no apsekojumu programmas plānošanas posma.

(24)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras saistībā ar III pielikumā uzskaitīto raksturlielumu aprakstu precizēšanu un sniedzamo datu tehniskajiem elementiem, nosakot informāciju, kas sniedzama, ievērojot ad hoc principu, kā arī nosakot kvalitātes ziņojumu kārtību un saturu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011 14 .

(25)Lai ņemtu vērā jaunas vajadzības pēc datiem, kas galvenokārt izriet no jaunākajām tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītajiem tiesību aktiem un mainīgajām politikas prioritātēm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu sīki izstrādātu tematu grozījumiem, kuri uzskaitīti IV pielikumā. Lai nodrošinātu salīdzināmību un atvieglotu citu datu avotu izmantošanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tādu raksturlielumu grozījumiem, kas uzskaitīti III pielikumā. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 15 . Konkrētāk, lai nodrošinātu vienlīdzīgu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(26)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(27)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Eiropas lauksaimniecības statistikas pamatu lauku saimniecību līmenī un paredz informācijas par struktūru integrāciju ar citu informāciju, piemēram, informāciju par ražošanas metodēm, lauku attīstības pasākumiem, agrovides aspektiem un citu saistīto informāciju.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)“lauku saimniecība” (“saimniecība”) ir gan tehniski, gan saimnieciski atsevišķa vienība, kam ir vienota vadība un kas Savienības ekonomiskajā teritorijā kā primārās vai sekundārās darbības veic tādas saimnieciskās darbības lauksaimniecībā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1893/2006, kuras pieder pie grupām A.01.1, A.01.2, A.01.3, A.01.4, A.01.5 vai grupas A.01.6 “lauksaimniecības zemes uzturēšana labā lauksaimniecības un vides stāvoklī”. Attiecībā uz klases A.01.49 darbībām ir iekļautas tikai darbības “daļēji pieradinātu un citu dzīvu dzīvnieku audzēšana un pavairošana” (izņemot kukaiņu audzēšanu) un “biškopība un medus un bišu vaska ražošana”;

b)“kopienas zemes lauksaimniecības vienība” ir zemes vienība, uz kuru attiecas kopienas tiesības un ko lauksaimnieciskai ražošanai izmanto vairākas lauku saimniecības, bet kura nav sadalīta starp tām;

c)    “reģions” ir Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) teritoriālā vienība, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003;

d)    “mājlopu vienība” ir standarta mērījumu vienība, kurā iespējams apkopot dažādas mājlopu kategorijas, lai tās varētu salīdzināt; koeficienti mājlopu vienību noteikšanai atsevišķām mājlopu kategorijām ir uzskaitīti I pielikumā;

e)    “apsekojuma pārskata gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas pārskata periodi;

f)    “piemājas dārziņi” ir platības, ko izmanto tādas pārtikas ražošanai, kas paredzēta pašu patēriņam.

3. pants

Tvērums

1.Šajā regulā prasītie dati aptver 98 % no kopējās izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) (izņemot piemājas dārziņus) un 98 % no dalībvalsts mājlopu vienībām.

2.Lai izpildītu šīs prasības, dalībvalstis sniedz reprezentatīvus datus par lauku saimniecībām un kopienas zemes lauksaimniecības vienībām, kas atbilst vismaz vienam no II pielikumā minētajiem fiziskajiem robežlielumiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes lielumu vai dzīvnieku skaitu.

3.Izņēmuma gadījumā, ja galvenais apsekojuma satvars, kas norādīts 2. punktā, atbilst vairāk nekā 98 % no valsts lauksaimnieciskās ražošanas, ko mēra ar standarta produkciju saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 16 , dalībvalstis, saņemot Komisijas (Eurostat) iepriekšējo apstiprinājumu, var noteikt augstākus fiziskos vai atbilstošus ekonomiskos robežlielumus, lai mazinātu apsekojuma satvaru, ciktāl ir sasniegts 98 % tvērums no kopējās izmantotās lauksaimniecības zemes platības (izņemot piemājas dārziņus) un 98 % tvērums no dalībvalsts mājlopu vienībām.

4.Ja galvenais apsekojuma satvars, kas minēts 2. punktā, neaptver 98 % no kopējās izmantotās lauksaimniecības zemes platības un 98 % no dalībvalsts mājlopu vienībām, dalībvalstis paplašina satvaru, nosakot zemākus robežlielumus nekā tie, kas minēti 2. punktā, un/vai nosakot papildu robežlielumus.

4. pants

Datu avoti

1.Lai iegūtu šajā regulā minētos datus, dalībvalstis veic statistiskas apsekojumus.

2.Dalībvalstis var izmantot informāciju no integrētās administrācijas un kontroles sistēmas (IACS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 17 , liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 18 , un aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 19 , vīna dārzu reģistra, ko īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1308/2013 20 145. pantu, un bioloģiskās lauksaimniecības reģistriem, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 21 , ar nosacījumu, ka informācija ir vismaz tikpat kvalitatīva kā statistikas apsekojumos iegūtā informācija. Dalībvalstis var izmantot arī administratīvos avotus, kas saistīti ar konkrētiem lauku attīstības pasākumiem.

3.Dalībvalstīm ir tiesības izmantot citus 2. punktā neminētos informācijas avotus, lai sniegtu datus, ar nosacījumu, ka informācija ir vismaz tikpat kvalitatīva kā statistikas apsekojumos iegūtā informācija. Dalībvalstis, kuras pieņem lēmumu izmantot citus avotus, gadā pirms apsekojuma pārskata gada informē Komisiju (Eurostat) un sniedz sīkas ziņas par to datu kvalitāti, kas iegūti no šā avota, un ziņas par izmantojamajām datu vākšanas metodēm.

4.Valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par šīs regulas prasību izpildi, ir tiesības nekavējoties un bez maksas piekļūt un izmantot datus, tostarp individuālos datus par lauku saimniecībām un personas datus par to īpašniekiem, kas ietverti administratīvajā dokumentācijā, kura saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 17.a pantu apkopota to attiecīgajā valsts teritorijā. Valsts iestādes un administratīvo ierakstu īpašnieki izveido nepieciešamos sadarbības mehānismus.

5. pants

Strukturālie pamatdati

1.Dalībvalstis vāc un sniedz strukturālos pamatdatus (“pamatdatus”), kas saistīti ar lauku saimniecībām, kuras minētas 3. panta 2. un 3. punktā, par III pielikumā uzskaitītajiem apsekojuma pārskata gadiem (2020., 2023. un 2026. gads). Pamatdatu vākšanu par apsekojuma 2020. pārskata gadu veic kā skaitīšanu.

2.Pamatdatu vākšanu par apsekojuma 2023. un 2026. pārskata gadu var veikt kā izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie apsekojuma rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

3.Ja III pielikumā uzskaitītais raksturlielums ir maz izplatīts dalībvalstī vai nav izplatīts nemaz, šo raksturlielumu var izslēgt no datu vākšanas ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts kalendārajā gadā pirms apsekojuma pārskata gada sniedz Komisijai (Eurostat) informāciju, kas pienācīgi pamato tā izslēgšanu.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu III pielikumā uzskaitīto raksturlielumu aprakstus.

5.Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā līdz [Publikāciju birojs — lūgums ierakstīt precīzu datumu: šīs regulas spēkā stāšanās datums + 6 mēneši vai 2018. gada 31. decembris, izvēloties vēlāko no šiem datumiem] apsekojuma 2020. pārskata gadam, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim apsekojuma 2023. pārskata gadam un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim apsekojuma 2026. pārskata gadam.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu attiecībā uz grozījumiem III pielikumā uzskaitītajā informācijā, ja tas būtu vajadzīgs, lai 2023. un 2026. gadam panāktu saskaņotību ar datu avotiem, kas norādīti 4. panta 2. punktā. Izmantojot pilnvaras, Komisija nodrošina, ka ar šādiem deleģētajiem aktiem vien aizstāj III pielikumā uzskaitītos raksturlielumus, kurus tiešā veidā vairs nevar iegūt no norādītajiem datu avotiem. Turklāt tā nodrošina, ka šādi deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem un ka tiek mainīti ne vairāk kā 10 %, noapaļojot līdz veselam skaitlim, no II pielikumā uzskaitītajiem raksturlielumiem.

7.Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2021. gada 30. septembrim attiecībā uz apsekojuma 2023. pārskata gadu un līdz 2024. gada 30. septembrim attiecībā uz apsekojuma 2026. pārskata gadu.

6. pants

Satvara paplašināšana

1.Dalībvalstis, kuras paplašina apsekojuma satvaru saskaņā ar 3. panta 4. punktu, sniedz šajā satvara paplašinājumā iekļautos pamatdatus par lauku saimniecībām par apsekojuma 2020. pārskata gadu, aptverot III pielikumā norādīto informāciju.

2.Datus par lauku saimniecībām satvara paplašinājumā var vākt, veicot izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie apsekojuma rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

7. pants

Moduļu dati

1.Dalībvalstis vāc un sniedz moduļu datus (“moduļus”) par tematiem un sīki izstrādātiem tematiem, kas uzskaitīti IV pielikumā, par šādiem apsekojuma pārskata gadiem:

a) modulis “Darbaspēks un cits algots darbs” par 2020., 2023. un 2026. gadu; 

b) modulis “Lauku attīstība” par 2020., 2023. un 2026. gadu;

c) modulis “Dzīvnieku turēšana un kūtsmēslu apsaimniekošana” par 2020. un 2026. gadu;

d) modulis “Apūdeņošana” par 2023. gadu;

e) modulis “Augsnes apsaimniekošanas prakses” par 2023. gadu;

f) modulis “Mehānismi un iekārtas” par 2023. gadu;

g) modulis “Augļu dārzi” par 2023. gadu;

h) modulis “Vīna dārzi” par 2026. gadu.

2.Minēto datu vākšanu tvērums attiecas uz lauku saimniecībām, kas minētas 3. panta 2. punktā un 3. punktā.

3.Moduļus var vākt, veicot izlases veida apsekojumus. Šādā gadījumā dalībvalstis nodrošina, lai svērtie apsekojuma rezultāti būtu statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecībām katrā reģionā un atbilstu V pielikumā noteiktajām precizitātes prasībām.

4.Moduļi vācami tādu lauku saimniecību apakšizlasēs, kas par to pašu pārskata gadu apsekotas saistībā ar pamatdatiem. Jebkurā gadījumā katram ierakstam, kas sniedz informāciju par moduļiem, pievieno III pielikumā uzskaitītos pamatdatus.

5.Dalībvalstis, kurās ir mazāk nekā 1000 hektāri kādas atsevišķas kultūras, kas minēta moduļa “Augļu dārzi” sīki izstrādātajos tematos un ko pilnībā vai galvenokārt ražo tirgum, ir atbrīvotas no moduļa “Augļu dārzi” īstenošanas par šo konkrēto kultūru.

6.Dalībvalstis, kurās ir mazāk nekā 1000 hektāri vīna dārzu, kas apstādīti ar vīnogām, kuras paredzētas vīna ražošanai un ko pilnībā vai galvenokārt ražo tirgum, ir atbrīvotas no moduļa “Vīna dārzi” īstenošanas.

7.Dalībvalstis, kurās mazāk nekā 2 % izmantotās lauksaimniecības zemes platības (ILZP) ir apūdeņojamā platība un kurās nav NUTS 2 līmeņa reģionu, kuros vismaz 5 % ILZP ir apūdeņojamā platība, ir atbrīvotas no moduļa “Apūdeņošana” īstenošanas.

8.Dalībvalstis līdz jūnija beigām gadā pirms attiecīgā apsekojuma pārskata gada informē Komisiju (Eurostat) par 5., 6. un 7. punktā minētajiem gadījumiem.

9.Ja raksturlielums ir maz izplatīts dalībvalstī vai nav izplatīts nemaz, šo raksturlielumu var izslēgt no datu vākšanas ar nosacījumu, ka kalendārajā gadā pirms apsekojuma pārskata gada Komisijai (Eurostat) tiek sniegta informācija, kas pienācīgi pamato tā izslēgšanu.

8. pants

Moduļu datu tehniskās specifikācijas

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šādus tehniskos elementus attiecībā uz datiem, kas sniedzami par katru moduli un atbilstošu tematu un sīki izstrādātu tematu, kas uzskaitīti IV pielikumā:

a) raksturlielumu un atbilstošu mērvienību saraksts;

b) raksturlielumu apraksti.

2.Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru ne vēlāk kā līdz [Publikāciju birojs — lūgums ierakstīt precīzu datumu: šīs regulas spēkā stāšanās datums + 6 mēneši vai 2018. gada 31. decembris, izvēloties vēlāko no šiem datumiem] apsekojuma 2020. pārskata gadam, ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim apsekojuma 2023. pārskata gadam un ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim apsekojuma 2026. pārskata gadam.

3.Attiecībā uz 2023. un 2026. gadu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu saistībā ar IV pielikumā uzskaitīto sīki izstrādātu tematu grozījumiem. Izmantojot pilnvaras, Komisija nodrošina, ka šādi deleģētie akti nerada ievērojamu papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem un ka ar deleģētajiem aktiem katram modulim tiek mainīti ne vairāk kā 25 %, noapaļojot līdz veselam skaitlim, no IV pielikumā uzskaitītajiem sīki izstrādātiem tematiem.

4.Šos deleģētos aktus pieņem līdz 2021. gada 30. septembrim attiecībā uz apsekojuma 2023. pārskata gadu un līdz 2024. gada 30. septembrim attiecībā uz apsekojuma 2026. pārskata gadu.

9. pants

Ad hoc dati

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu informāciju, kas sniedzama uz ad hoc pamata, paredzot:

a) tādu raksturlielumu sarakstu ar atbilstošām mērvienībām, kas nepārsniedz 40 mainīgos lielumus, kuri nosūtāmi Komisijai (Eurostat);

b) raksturlielumu aprakstus;

c) precizitātes prasības;

d) apsekojuma pārskata gadu;

e) pārskata periodus;

f) iespējamos datu avotus un citus metodoloģiskos aspektus;

g) nosūtīšanas termiņus.

2.Minētos īstenošanas aktus ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms apsekojuma pārskata gada sākuma pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

10. pants

Pārskata periodi

Savāktā informācija attiecas uz vienu pārskata gadu, kas ir kopīgs visām dalībvalstīm, šādi atsaucoties uz situāciju noteiktā laikposmā.

a) Raksturlielumiem par lauksaimniecības zemi: i) zemes pamatizmantošana attiecas uz apsekojuma pārskata gadu; ii) zemes gabalu identifikācijai katra dalībvalsts nosaka pārskata dienu apsekojuma pārskata gadā.

b) Raksturlielumiem par apūdeņošanu un augsnes apsaimniekošanas praksēm pārskata periods ir 12 mēnešu periods, kas beidzas apsekojuma pārskata gadā un ko katra dalībvalsts nosaka nolūkā aptvert attiecīgos ražošanas ciklus.

c) Raksturlielumiem par mājlopiem, dzīvnieku turēšanu un kūtsmēslu apsaimniekošanu katra dalībvalsts nosaka kopīgu pārskata dienu apsekojuma pārskata gadā. Raksturlielumi par kūtsmēslu apsaimniekošanu attiecas uz 12 mēnešu periodu, kas beidzas šajā datumā.

d) Raksturlielumiem par darbaspēku katra dalībvalsts nosaka 12 mēnešu pārskata periodu, kas beidzas pārskata dienā apsekojuma pārskata gadā.

e) Raksturlielumiem par lauku attīstības pasākumiem, kas īstenoti atsevišķās lauku saimniecībās, pārskata periods ir trīs gadu periods, kurš beidzas apsekojuma pārskata gada 31. decembrī.

f) Visiem pārējiem raksturlielumiem katra dalībvalsts nosaka kopīgu pārskata dienu apsekojuma pārskata gadā.

11. pants

Kvalitāte

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

4.Šim nolūkam dalībvalstis par katru apsekojuma pārskata gadu, uz ko attiecas šī regula, nosūta kvalitātes ziņojumu, kurā aprakstīts statistikas process un jo īpaši:

a) 2. punktā minētie kvalitātes kritēriji;

b) iekļaušanas un izslēgšanas kritēriji, ko piemēro, lai izpildītu šajā regulā noteiktās tvēruma prasības;

c) apsekojuma organizācija un izmantotā metodoloģija;

d) izlases satvars apsekojumiem;

e) precizitātes līmeņi, kas panākti izlases veida apsekojumiem;

f) pārskata periodi saskaņā ar 10. pantu;    

g) informācija par tādu datu avotu kvalitāti, kas nav izmantotie statistikas apsekojumi;

h) informācija par datu validēšanu, ko pirms datu kopas iesniegšanas Komisijai (Eurostat) veic dalībvalstis.

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

6.Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

12. pants

Datu un metadatu nosūtīšana

1.Par apsekojuma 2020. pārskata gadu dalībvalstis 15 mēnešu laikā pēc apsekojuma pārskata gada beigām nosūta Komisijai (Eurostat) validētus pamatdatus un moduļu datus un kvalitātes ziņojumu.

2.Par apsekojuma 2023. un 2026. pārskata gadu dalībvalstis 9 mēnešu laikā pēc apsekojuma pārskata gada beigām nosūta Komisijai (Eurostat) validētus pamatdatus, darbaspēka un cita algota darba moduļu datus un kvalitātes ziņojumu. Datus par citiem moduļiem un ar tiem saistītus metadatus iesniedz 12 mēnešu laikā pēc apsekojuma pārskata gada beigām.

3.Komisijai (Eurostat) nosūtītie dati ir atsevišķu lauku saimniecību līmenī. Moduļu un ad hoc dati ir saistīti ar III pielikumā uzskaitītajiem pamatdatiem atsevišķu saimniecību līmenī par to pašu pārskata gadu. Sniegtajos ierakstos ietver ekstrapolācijas koeficientus.

4.Dalībvalstis nosūta datus un metadatus, izmantojot tehnisko formātu, ko precizējusi Komisija (Eurostat). Datus un metadatus nosūta Komisijai (Eurostat), izmantojot vienota kontaktpunkta pakalpojumus.

   13. pants

Savienības ieguldījums

1.Šīs regulas īstenošanai Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt dotācijas:

a)    datu prasību izstrādei un/vai īstenošanai;

b)    tādu metodoloģiju izstrādei, kuru mērķis ir paaugstināt kvalitāti vai mazināt izmaksas un lauksaimniecības integrētās statistikas vākšanas un/vai sagatavošanas radīto administratīvo slogu;

2.Dalībvalstis 14. pantā norādītā finansējuma satvarā var saņemt dotācijas no Savienības, lai segtu izmaksas par datu vākšanām, kas norādītas 5., 6. un 7. punktā.

3.Savienības finansiālais atbalsts nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām, ievērojot maksimālo summu, kas norādīta 4. un 5. punktā.

4.Attiecībā uz 2020. gada pamatdatu un moduļu datu vākšanu kopējām izmaksām Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz turpmāk norādītās maksimālās summas:

a) pa EUR 50 000 Luksemburgai un Maltai;

b) pa EUR 1 000 000 Austrijai, Horvātijai, Īrijai un Lietuvai;

c) pa EUR 2 000 000 Bulgārijai, Vācijai, Ungārijai, Portugālei un Apvienotajai Karalistei;

d) pa EUR 3 000 000 Grieķijai, Spānijai un Francijai;

e) pa EUR 4 000 000 Itālijai, Polijai un Rumānijai;

f) pa EUR 300 000 katrai no pārējām dalībvalstīm.

5.Attiecībā uz pamatdatu un moduļu datu vākšanām 2023. un 2026. gadā, 4. punktā norādītās maksimālās summas samazina par 50 %, ievērojot daudzgadu finanšu shēmas noteikumus laikposmam pēc 2020. gada.

6.Attiecībā uz 9. pantā norādīto ad hoc datu vākšanu Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt dotācijas, lai segtu izmaksas par ad hoc datu vākšanas īstenošanu. Minētais Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

7.    Savienības finansiālo ieguldījumu nodrošina Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

14. pants

Finansējums

1.Savienības finansējums datu vākšanu programmas īstenošanai par apsekojuma 2020. pārskata gadu, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzu sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un izstrādei, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, 2018.–2020. gada periodam, uz ko attiecas 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēma, ir EUR 40 000 000.

2.Nākamajā dienā pēc tam, kad būs stājusies spēkā daudzgadu finanšu shēma laikposmam pēc 2020. gada, budžeta lēmējinstitūcija un likumdevēja iestāde pēc Komisijas priekšlikuma nosaka summu laikposmam pēc 2020. gada.

15. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, kad tiek īstenotas saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, ar preventīviem pasākumiem pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, šajā nolūkā veicot konsekventas un efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus administratīvus un finansiālus sodus.

2.Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus un citas trešās personas, kuras programmas ietvaros ir tieši vai netieši saņēmušas Savienības līdzekļus.

3.Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un inspekcijas, attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 22 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 23 paredzētajām procedūrām, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai šīs regulas ietvaros tieši vai netieši finansētu līgumu.

4.Sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes uz vietas un inspekcijas.

5.Ja darbības īstenošanai pilnā apmērā vai daļēji tiek izmantoti ārpakalpojumi vai tā tiek deleģēta tālāk, vai ja ir nepieciešams piešķirt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai finansiālu atbalstu trešai personai, līgumā, dotācijas nolīgumā vai dotācijas lēmumā paredz līgumslēdzēja vai atbalsta saņēmēja pienākumu nodrošināt, ka jebkura iesaistītā trešā persona nepārprotami akceptē Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF minētās pilnvaras.

6.Šā panta 4. un 5. punktu piemēro, neskarot 1., 2. un 3. punktu.

16. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 5. panta 6. punktā un 8. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs — lūgums ierakstīt precīzu šīs regulas spēkā stāšanās datumu].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 6. punktā un 8. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem principiem.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 5. panta 6. punktu vai 8. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

18. pants

Atcelšana

1.Regulu (ES) Nr. 1337/2011 no 2022. gada 1. janvāra atceļ.

2.Regulu (EK) Nr. 1166/2008 no 2019. gada 1. janvāra atceļ.

3.Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 

Eiropas Parlamenta un Padomes regula par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regulu (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 1337/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 24  

3403 – Eiropas statistikas sagatavošana

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 25  

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu 

Saskaņoti un salīdzināmi statistikas dati par lauku saimniecību struktūru sekmēs Komisijas desmit galvenajās prioritātēs ietvertās 4. prioritātes īstenošanu (“Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu”) un var sekmēt arī šādu prioritāšu īstenošanu: 1. prioritāti (“Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem”), 3. prioritāti (“Spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku”) un 9. prioritāti (“Spēcīgāks dalībnieks pasaules norisēs”).

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības 

Konkrētais mērķis Nr.

Komisijas 2016. gada darba programmas REFIT iniciatīva Nr. 26 — statistikas pakete

Attiecīgās ABM/ABB darbības

3403 — Eiropas statistikas sagatavošana

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. 

Ar priekšlikumu paredzēts nodrošināt turpmāku finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kas nepieciešams, lai tās varētu vākt datus par lauku saimniecību struktūru, paredzot finansējumu 2019.–2020. gadam (atkarībā no jaunās daudzgadu finanšu shēmas ar iespēju to pagarināt līdz 2028. gadam).

Reaģējot uz pārmaiņām pasaules lauksaimniecībā, piemēram, globalizāciju un klimata pārmaiņām un no tām izrietošajām izmaiņām kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) un citās ar lauksaimniecību saistītās ES politikas jomās, kas izraisa jaunas vajadzības pēc datiem, un lai mazinātu nekonsekvenci lauksaimniecības statistikas datos, kā arī datu vākšanas slogu, šīs iniciatīvas mērķis ir ieviest jaunus tiesību aktus strukturālās statistikas vākšanai lauku saimniecību līmenī. Kvalitatīvi dati, kas ir salīdzināmi starp dalībvalstīm, ir svarīgi ES prioritāšu, piemēram, KLP un ar to saistīto politikas jomu (veido gandrīz 40 % no ES kopējā budžeta) izstrādei, īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai.

Tiesību akti statistikas jomā galvenokārt ir tādi administratīvie tiesību akti ar ierobežotu tiešu ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, kas pamatā skar datu lietotājus (t. i., citus Komisijas dienestus), datu sagatavotājus (valstu statistikas iestādes) un datu respondentus (lauksaimniekus). Galvenās ieinteresēto personu tiešās izmaksas ir saistītas ar pielāgošanos jaunām statistikas, organizatoriskām un tehniskām sistēmām, bet ir sagaidāms, ka šīs izmaksas un slogs vidējā termiņā un ilgtermiņā atmaksāsies, jo tiks samazināts datu vākšanas slogs un panākti vairāki efektivitātes uzlabojumi un ietaupījumi.

Sagaidāms, ka ES finansiālais ieguldījums valstu lauksaimniecības statistikas datu vākšanās turpināsies proporcionāli un tādā līmenī, kas ir salīdzināms ar status quo jaunajā sistēmā, un valstu izdevumi sasniegs līdzīgu līmeni, kāds tas ir šobrīd. Pilnībā īstenoti sloga un izmaksu samazināšanas pasākumi un paredzamais lauku saimniecību skaita samazinājums (pamatojoties uz novērotajām tendencēm) var samazināt budžeta vajadzības saistībā ar datu vākšanu.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji 

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Lai pārskatītu politiku, tiks izmantoti ikgadēji atbilstības novērtējumi, pastāvīga saziņa ar ieinteresētajām personām, lai uzlabotu Eiropas Lauksaimniecības statistikas sistēmu (EASS), un trīsgadu uzraudzības ziņojumi, kuru pamatā ir vairāki galvenie darbības rādītāji un mērķi.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības 

Ierosinātā regula attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem (2020. gada lauksaimniecības skaitīšana un 2023. un 2026. gada izlases veida apsekojumi), un tie tiek daļēji finansēti saskaņā ar to.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Saskaņotajās ES politikas jomās, piemēram, KLP, ipso facto nepieciešami kvalitatīvi dati, kas ir salīdzināmi starp dalībvalstīm, lai varētu pēc iespējas efektīvāk, iedarbīgāk un taisnīgāk plānot politikas pasākumus. To iespējams nodrošināt tikai ar kopīgu un koordinētu rīcību Eiropas Statistikas sistēmā (ESS). Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar politiku, kas veido gandrīz 40 % no ES kopējā budžeta, proti, tā lielāko piešķīrumu.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Lauku saimniecību struktūras apsekojumi ES līmenī ir veikti kopš 1966./1967. gada un tie joprojām ir viens no Eiropas lauksaimniecības statistikas pamatelementiem. Tomēr to juridiskais pamats ir jāatjaunina, lai risinātu iepriekš sīki izklāstītos uzdevumus un novērstu galvenos problēmjautājumus, kas konstatēti pašreizējās EASS ex post novērtējumā. Tie ir šādi.

1. Ar pašreizējiem lauksaimniecības statistikas tiesību aktiem netiek pienācīgi apmierinātas jaunas un augošas vajadzības pēc datiem.

2. EASS nav pietiekami elastīga un nespēj pietiekami ātri reaģēt uz augošām vajadzībām.

3. Datu vākšanas nav saskaņotas un konsekventas apmierinošā līmenī.

4. Statistiku varētu sagatavot efektīvāk.

5. Uzskatāms, ka datu sniegšanas slogs ir augsts.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Ierosinātā regula ir daļa no Eurostat Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020 un turpmākajam laikposmam, un saskaņā ar plānoto tā sastāvēs no divām pamatregulām attiecībā uz lauku saimniecību integrēta statistiku (IFS) un statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi (SAIO). Abās regulās tiktu integrēts kopīgs tvērums un tām būtu vienāda tehniskā un metodoloģiskā dokumentācija, un tās kopā aptvertu visus lauksaimniecības statistikas stratēģijas aspektus.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme 

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

X    Priekšlikums/iniciatīva spēkā līdz 31.12.2028.

X    Finansiālā ietekme 2019.–2020. gadam (ar iespējamu finansiālu ietekmi līdz 2028. gadam atkarībā no jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS)).

 Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 26  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Dotāciju saņēmējiem jāsniedz savāktie dati un attiecīgie kvalitātes ziņojumi.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Apzinātie riski 

Potenciālie datu kvalitātes un savlaicīguma jautājumi

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Tehniska un metodoloģiska dokumentācija un pamatnostādnes, kas jāpaziņo dalībvalstīm iepriekš. Tiks uzraudzīta termiņu ievērošana. Tiks pārbaudīti kvalitātes ziņojumi par katru apsekojumu.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums 

Kontrole neradīs papildu izmaksas, jo to kā daļu no saviem ikdienas pienākumiem īstenos Komisijas ierēdņi. Tās radītais ieguvums ir paaugstināta datu kvalitāte un salīdzināmība. Sagaidāmais kļūdu risks ir mazs, jo lauksaimniecības statistikas datu vākšana ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm ir veikta kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem. Pielāgošanās tehniskajām un citām apsekojumu sistēmām varētu nedaudz palielināt kļūdu risku īstermiņā, bet ir sagaidāms, ka vidējā termiņā līdz ilgtermiņā tas samazināsies.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Papildus tam, ka tiks piemēroti visi regulatīvās kontroles mehānismi, Eurostat saskaņā ar Komisijas krāpšanas apkarošanas pasākumiem piemēros krāpšanas apkarošanas stratēģiju. Tas nodrošinās, ka krāpšanas pārvaldības riska pieeja ir vērsta uz to, lai noteiktu krāpšanas riska jomas un atbilstošu reakciju. Nepieciešamības gadījumā tiks izveidotas sadarbības tīkla grupas un konkrēti IT rīki, lai analizētu krāpšanas gadījumus.

Eurostat ir definējis kontroles stratēģiju, kas papildina izdevumu īstenošanu. Šīs stratēģijas pasākumi un rīki ir pilnībā piemērojami ierosinātajai regulai. Vienkāršojot, piemērojot izmaksu lietderības principam atbilstošas uzraudzības procedūras, kā arī veicot uz risku balstītas ex ante un ex post kontroles, samazināsies krāpšanas iespēja un tiks uzlabota krāpšanas novēršana. Kontroles stratēģijā ietilpst konkrēti informēšanas pasākumi un atbilstoša apmācība saistībā ar krāpšanas novēršanu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr. […]
[Izdevumu kategorija…………]

Dif./nedif. 27

no EBTA valstīm 28

no kandidātvalstīm 29

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

2

05 08 02
“Lauku saimniecību struktūras apsekojumi”

Dif.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija:

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Nr. […][Izdevumu kategorija…………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

Nav

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem 

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija: 

2

05 08 02 “Lauku saimniecību struktūras apsekojumi”

ĢD: AGRI

2019.
gads 30

2020.
gads

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 05 08 02

Saistības

(1)

39,000

1,000

40,000

Maksājumi

(2)

19,200

0,900

20,100

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 31  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ apropriācijas
AGRI ĢD

Saistības

=1+1a +3

39,000

1,000

40,000

Maksājumi

=2+2a

+3

19,200

0,900

20,100



KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

39,000

1,000

40,000

Maksājumi

(5)

19,200

0,900

20,100

• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
2. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

Saistības

=4+ 6

39,000

1,000

40,000

Maksājumi

=5+ 6

19,200

0,900

20,100

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

• KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

Maksājumi

(5)

• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 
1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
(Pamatsumma)

Saistības

=4+ 6

Maksājumi

=5+ 6





Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija: 

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

ĢD: ESTAT 29 01

• Cilvēkresursi

0,549

0,549

1,098

• Pārējie administratīvie izdevumi

0,045

0,030

0,075

KOPĀ — ESTAT ĢD

Apropriācijas

0,594

0,579

1,173

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas 

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,594

0,579

1,173

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2019

2020

KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas 

Saistības

39,594

1,579

40,573

Maksājumi

19,794

1,479

21,273

   

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām 

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

X Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus

2019

2020

REZULTĀTI

Rezultāta veids 32

Rezultāta vidējās izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Daudz.

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 33

- Rezultāti

Datubāze

0,600

1,000

1,600

- Rezultāti

Mikrodati par lauku saimniecībām

38,400

0

38,400

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1

39,000

1,000

40,000

KOPĒJĀS IZMAKSAS

39,000

1,000

40,000

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums 

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

X    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

2019

2020

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,549

0,549

1,098

Pārējie administratīvie izdevumi

0,045

0,030

0,075

Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS starpsumma

0,594

0,579

1,173

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS 34  

Cilvēkresursi

Citi administratīvie
izdevumi

Starpsumma —
ārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,594

0,579

1,173

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.    

.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

X Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

2019

2020

• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

29 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

4.1

4.1

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 35

XX 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 gg  36

- galvenajā mītnē

- delegācijās

XX 01 05 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

4.1

4.1

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

- dotāciju pārvaldība saistībā ar iniciatīvu

- datu validēšana

- atbalsts un metodoloģiskais darbs

- ziņojumu analīze

- datu izplatīšana

Ārštata darbinieki

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 

X    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

Nav

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

Nav

3.2.5.Trešo pušu iemaksas 

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

N
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru 

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas



3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem 

X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 37

N 
gads

N+1
gads

N+2
gads

N+3
gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Neattiecas.

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

Neattiecas.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009, 164. lpp.).
(3) Sk. http://ec.europa.eu/eurostat/web/quality/evaluation  
(4) Eurostat sabiedriskās apspriešanās tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/eurostat/about/opportunities/consultations/eass Ziņojums par atklātu sabiedrisko apspriešanos:http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/6937766/Agricultural-Statistics-Strategy-2020-Report.docx
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1337/2011 attiecībā uz Eiropas statistiku par ilggadīgām kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 357/79 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK (OV L 347, 30.12.2011., 7. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009, 164. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 13, 18.1.2011., 3. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).
(13) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(15) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(16) Komisijas 2014. gada 1. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 1198/2014, ar kuru papildina Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 321, 7.11.2014., 2. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013, 608. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97 (OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.).
(19) Padomes 2003. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK (OV L 5, 9.1.2004., 8. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
(21) Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).
(22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).
(23) Padomes 1996. gada 11. novembra Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).
(24) ABM – budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.
(25) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.
(26) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/en/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx
(27) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.
(28) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(29) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(30) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.
(31) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(32) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(33) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)…”
(34) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(35) CA — līgumdarbinieki, LA — vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūras darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.
(36) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
(37) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.
Top

Briselē, 9.12.2016

COM(2016) 786 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1166/2008 un Regulu (ES) Nr. 1337/2011

{SWD(2016) 429 final}
{SWD(2016) 430 final}


PIELIKUMI

priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par lauku saimniecību integrētu statistiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1166/2008 un Regulu (ES) Nr. 1337/2011

I PIELIKUMS — mājlopu vienību koeficienti

Dzīvnieku sugas

Dzīvnieku raksturlielumi

Koeficients

Liellopi

Ne vecāki par vienu gadu

0,400

Gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

0,700

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

1,000

Teles, divus gadus vecas un vecākas

0,800

Slaucamās govis

1,000

Neslaucamās govis

0,800

Aitas un kazas

0,100

Cūkas

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg

0,027

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

0,500

Citas cūkas

0,300

Mājputni

Broileri

0,007

Dējējvistas

0,014

Citi mājputni

Tītari

0,030

Pīles

0,010

Zosis

0,020

Strausi

0,350

Citi mājputni, citur neklasificēti

0,001

Truši, vaislas mātītes

0,020



II PIELIKUMS — fizisko robežlielumu saraksts 1

   

Postenis

Robežlielums

Izmantotā lauksaimniecības zemes platība

5 ha

Aramzeme

2 ha

Kartupeļi

0,5 ha

Svaigi dārzeņi un zemenes

0,5 ha

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi, ziedi un dekoratīvie augi, sēklas materiāls un stādi, dēstu audzētavas

0,2 ha

Augļu koki, ogas, riekstu koki, citrusaugļu koki, citas ilggadīgās kultūras, izņemot dēstu audzētavas, vīna dārzus un olīvkokus

0,3 ha

Vīna dārzi

0,1 ha

Olīvkoki

0,3 ha

Siltumnīcas

100 m2

Kultivētas sēnes

100 m2

Mājlopi

1,5 mājlopu vienības



III pielikums — pamatdati: sniedzamā informācija

Vispārīgi raksturlielumi

Vienības/kategorijas

Apsekojuma informācija

-

Lauku saimniecības identifikācijas numurs

saimniecības identifikācijas numurs

Saimniecības atrašanās vieta

-

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

INSPIRE 1 km vienādlaukuma koordinātu tīkla šūnas kods

-

NUTS 3 reģions

NUTS 3 kods

-

Saimniecībā ir apgabali, kas saskaņā ar Regulu Nr. 1305/2013 noteikti kā apgabali, kuros ir dabas ierobežojumi.

L/M/O/N 2

Saimniecības juridiskais statuss

-

Saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc:

-

fiziskas personas, kas ir neatkarīgas saimniecības vienīgā īpašniece

jā/nē

-

-

Ja atbilde ir “jā”, vai īpašnieks ir arī vadītājs?

jā/nē

-

-

Ja atbilde ir “nē”, vai vadītājs ir īpašnieka ģimenes loceklis?

jā/nē

-

-

Ja atbilde ir “jā”, vai vadītājs ir īpašnieka laulātais?

jā/nē

-

vienas vai vairākām fiziskām personām, kura(-as) ir partneris(-i) saimniecību grupā

jā/nē

-

juridiskas personas

jā/nē

-

Saimniecība ir kopienas zemes vienība

jā/nē

Īpašnieks saņem ES atbalstu par zemi vai dzīvniekiem saimniecībā, un tas tādējādi ir iekļauts IAKS

jā/nē

Saimniecības vadītājs

-

Dzimšanas gads

gads

-

Dzimums

vīrietis/sieviete

-

lauku darbi saimniecībā (izņemot mājsaimniecības darbus)

GDV grupas 3

-

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība

apmācību kodi

-

Profesionālā izglītība pēdējos 12 mēnešos

jā/nē

Izmantotās lauksaimniecības zemes platības īpašumtiesību veids (attiecībā uz īpašnieku)

-

Zeme savā īpašumā

ha

-

Nomātā zeme

ha

-

Pusgraudniecība vai citi īpašumtiesību veidi

ha

-

Kopienas zeme

ha

Bioloģiskā lauksaimniecība

jā/nē

-

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecības zemes platība, kurā piemēro bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, kuras sertificē atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

ha

-

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecības zemes platība, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas sertificējamas atbilstoši valsts vai Eiropas Savienības noteikumiem

ha

Līdzdalība citās vides sertifikācijas sistēmās

jā/nē

Cita ar saimniecību tieši saistīta algota darba nozīme

-

Saimniecības galīgās ekonomiskās izlaides procentuālais īpatsvars

% grupas 4



Zemes raksturlielumi

Kopējā pamatplatība

no kuras sertificēta bioloģiskā lauksaimniecība un/vai notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

Izmantotā lauksaimniecības zemes platība (ILZP)

ha

ha

-

Aramzeme

ha

ha

-

-

Graudaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls)

ha

ha

-

-

-

Parastie un speltas kvieši

ha

-

-

-

Cietie kvieši

ha

-

-

-

Rudzi un ziemāju maisījumi (labības maisījums)

ha

-

-

-

Mieži

ha

-

-

-

Auzas un vasarāju maisījumi (graudu maisījumi, izņemot labības maisījumu)

ha

-

-

-

Graudu kukurūza un kukurūzas vālīšu seržu maisījums

ha

-

-

-

Tritikāle

ha

-

-

-

Sorgo

ha

-

-

-

Citi graudaugi, citur neklasificēti (griķi, sāre, miežabrāļi utt.)

ha

-

-

-

Rīsi

ha

-

-

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls un labības un pākšaugu maisījumi)

ha

ha

-

-

-

Lauka zirņi, pupas un saldās lupīnas

ha

-

-

Sakņaugi

ha

ha

-

-

-

Kartupeļi (tostarp sēklas kartupeļi)

ha

ha

-

-

-

Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)

ha

ha

-

-

-

Citi sakņaugi, citur neklasificēti

ha

-

-

Tehniskās kultūras

ha

ha

-

-

-

Eļļas augu sēklas

ha

ha

-

-

-

-

Rapsis un ripša sēklas

ha

-

-

-

-

Saulespuķu sēklas

ha

-

-

-

-

Soja

ha

-

-

-

-

Linsēklas (eļļas lini)

ha

-

-

-

-

Citi eļļas sēklu augi, citur neklasificēti

ha

-

-

-

Šķiedru kultūras

ha

-

-

-

-

Šķiedras lini

ha

-

-

-

-

Kaņepes

ha

-

-

-

-

Kokvilna

ha

-

-

-

-

Citi šķiedraugi, citur neklasificēti

ha

-

-

-

Tabaka

ha

-

-

-

Apiņi

ha

-

-

-

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

ha

-

-

-

Enerģētiskās kultūras, citur neklasificētas

ha

-

-

-

Citas tehniskās kultūras, citur neklasificētas

ha

-

-

Ar zaļbarības kultūrām apsēta aramzeme

ha

ha

-

-

-

Ar zāli apsēta aramzeme un ganības

ha

ha

-

-

-

Zaļbarības pākšaugi

ha

-

-

-

Zaļbarības kukurūza

ha

-

-

-

Citi zaļbarības graudaugi (izņemot zaļbarības kukurūzu)

ha

-

-

-

Citas zaļbarības kultūras, ar kurām apsēta aramzeme, citur neklasificētas

ha

-

-

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes

ha

ha

-

-

-

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, ko audzē augsekā ar dārzkopības kultūraugiem (dārzkopības produktu ražošana tirdzniecībai)

ha

-

-

-

Svaigi dārzeņi (tostarp melones) un zemenes, ko audzē augsekā ar kultūraugiem, kas nav dārzkopības kultūraugi, (audzēšana atklātā laukā)

ha

-

-

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavās)

ha

-

-

Sēklas materiāls un stādi

ha

ha

-

-

Citi laukaugi, citur neklasificēti

ha

-

-

Papuve

ha

-

Ilggadīgo zālaugu platības

ha

ha

-

-

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

ha

ha

-

-

Nekultivētās ganības

ha

ha

-

-

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

ha

-

Ilggadīgās kultūras (tostarp jauni un uz laiku pamesti stādījumi, izņemot platības, kurās ražo tikai pašu patēriņam)

ha

ha

-

-

Augļi, ogas un rieksti (izņemot citrusaugļus, vīnogas un zemenes)

ha

ha

-

-

-

Sēkleņi

ha

-

-

-

Kauleņi

ha

-

-

-

Subtropu un tropu klimata zonu augļi

ha

-

-

-

Ogas (izņemot zemenes)

ha

-

-

-

Rieksti

ha

-

-

Citrusaugļi

ha

ha

-

-

Vīnogas

ha

-

-

-

Vīna vīnogas

ha

ha

-

-

-

-

Vīna vīnogas ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)

ha

-

-

-

-

Vīna vīnogas ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)

ha

-

-

-

-

Citu vīnu ražošanai paredzētas vīnogas, citur neklasificētas (bez ACVN/AĢIN)

ha

-

-

-

Galda vīnogas

ha

-

-

-

Rozīņu vīnogas

ha

-

-

Olīvas

ha

ha

-

-

Dēstu audzētavas

ha

-

-

Citas ilggadīgās kultūras, tostarp citas ilggadīgās kultūras lietošanai pārtikā

ha

-

-

-

Ziemassvētku eglītes

ha

-

Piemājas dārziņi

ha

Cita lauku saimniecības zeme

ha

-

Neizmantota lauksaimniecības zeme

ha

-

Meža zeme

ha

-

-

Īscirtmeta atvasāji

ha

-

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi un neauglīga zeme)

ha

Saimniecības īpašas platības

-

Kultivētas sēnes

ha

Izmantotā lauksaimniecības zemes platība zem stikla vai augsta pieejama pārsega (jau iekļauta iepriekš kopējā pamatplatībā)

ha

-

Dārzeņi, tostarp melones un zemenes zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

ha

-

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas) zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

-

Citi laukaugi zem stikla vai augsta pieejama pārsega

-

Citas ilggadīgās kultūras zem stikla vai augsta pieejama pārsega

ha

-

Cita ILZP zem stikla vai augsta pieejama pārsega, citur neklasificēta

ha

Apūdeņošana apstrādātā atklātā platībā

-

Kopējā apūdeņojamā platība

ha

Mājlopu raksturlielumi

Dzīvnieku kopskaits

no kuriem sertificēta bioloģiskā lauksaimniecība un/vai notiek pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību

Liellopi

skaits

-

Liellopi, jaunāki par vienu gadu

skaits

-

Liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

skaits

-

-

Vīriešu kārtas liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem

skaits

-

-

Teles, gadu vecas, bet ne vecākas par diviem gadiem

skaits

-

Vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

skaits

-

Sieviešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki

skaits

-

-

Teles, divus gadus vecas un vecākas

skaits

-

-

Govis

skaits

-

-

-

Slaucamās govis

skaits

-

-

-

Neslaucamās govis

skaits

Aitas un kazas

skaits

-

Aitas (visu vecumu)

skaits

-

-

Vaislas mātītes

skaits

-

-

Citas aitas

skaits

-

Kazas (visu vecumu)

skaits

-

-

Vaislas mātītes

skaits

-

-

Citas kazas

skaits

Cūkas

skaits

-

Sivēni dzīvsvarā mazāk par 20 kg

skaits

-

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

skaits

-

Citas cūkas

skaits

Mājputni

skaits

-

Broileri

skaits

-

Dējējvistas

skaits

-

-

Dējējvistas, kas ražo olas lietošanai pārtikā

skaits

-

-

Citas dējējvistas

skaits

-

Citi mājputni

skaits

-

-

Tītari

skaits

-

-

Pīles

skaits

-

-

Zosis

skaits

-

-

Strausi

skaits

-

-

Citi mājputni, citur neklasificēti

skaits

Truši

-

Vaislas mātītes

skaits

Bites

stropi

Brieži

jā/nē

Kažokzvēri

jā/nē

Mājlopi, citur neklasificēti

jā/nē



IV PIELIKUMS — temati un sīki izstrādāti temati, kas ietverti moduļu datos

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Darbaspēks

un cits algots darbs

Saimniecības pārvaldības ilgtspēja

Īpašnieka vecums

Cits algots darbs

Darbaspēka izlietojums citā algotā darbā, kas tieši saistīts ar saimniecības darbību (kā galvenā vai sekundārā darbība)

Cita, ar saimniecību tieši saistīta algota darba nozīme

Cits algots darbs

Lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitāte un efektivitāte

Saimniecības darbaspēks

Dzimumu līdztiesība

Īpašnieka dzimums

Darbaspēka dzimuma līdzsvars

Atkarība no lauksaimniecības ienākumiem

Cits algots darbs, tāds darbs ārpus saimniecības, kas nav saistīts ar lauku darbiem, (pamatnodarbība vai papildnodarbība)

Īpašnieks

Vadītājs

Ģimenes darbaspēks

Ietekme uz nodarbinātību

Nodarbināto personu skaits

Saikne ar lauksaimniecības darbaspēka izlietojumu

Algots darbaspēks

Darbaspēka izlietojuma mērīšana

Nodarbināto personu skaits

Neregulāri nodarbināts lauksaimniecības darbaspēks

Darbuzņēmēju darbaspēka izlietojums

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Lauku attīstība

Ar lauku attīstības pasākumiem atbalstītas saimniecības

Konsultāciju, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

Lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Ieguldījumi materiālajos aktīvos

Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

Ieguldījumi meža platības paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

Agrovides maksājumi — klimats

Bioloģiskā lauksaimniecība

Maksājumi saistībā ar Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvu

Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

Dzīvnieku labturība

Riska pārvaldība

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Dzīvnieku turēšana un kūtsmēslu apsaimniekošana

Dzīvnieku turēšana

Liellopu novietnes

Cūku novietnes

Dējējvistu novietnes

Barības vielu izmantošana un kūtsmēslu ražošana lauku saimniecībā

Mēslota ILZP

Izmantošanai pieejamie kūtsmēsli

Bioloģiskie un atkritumu mēslošanas līdzekļi, kas nav kūtsmēsli

Kūtsmēslu izkliedēšanas metodes

Izkliedēšanas veids

Iestrādāšanas laiks

Kūtsmēslu iekārtas

Kūtsmēslu apstrādes iekārtas

Kūtsmēslu krātuves

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Apūdeņošana

Apūdeņošanas prakse

Apūdeņošanas pieejamība

Apūdeņošanas metodes

Apūdeņošanas ūdens avots

Apūdeņošanas aprīkojuma tehniskie parametri

12 mēnešu periodā apūdeņotās kultūras

Graudaugi graudu ražošanai

Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai

Sakņaugi

Tehniskās kultūras

Ar zaļbarības kultūrām apsēta aramzeme

Citi laukaugi

Ilggadīgo zālaugu platības

Ilggadīgās kultūras

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Augsnes apsaimniekošanas prakse

Augsnes apsaimniekošanas prakse atklātā laukā

Augsnes apstrādes metodes

Aramzemes augsnes segums

Aramzemes augseka

Ekoloģiski nozīmīga platība

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Mašīnas un iekārtas

Mašīnas

Internetam pieslēgtas iekārtas 

Pamatmašīnas 

Precīzās lauksaimniecības izmantošana 

Mašīnas mājlopu pārvaldībai

Lauksaimniecības produktu glabāšana

Iekārtas

Iekārtas, ko izmanto atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā lauku saimniecībās

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Augļu dārzi

Sēkleņi

Āboli: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Bumbieri: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Kauleņi

Persiki: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Nektarīni: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Aprikozes: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Citrusaugļi

Apelsīni: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Sīkie citrusaugļi: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Citroni: platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Olīvas:

platība pēc stādījumu vecuma un koku blīvuma

Galda vīnogas un rozīnes

Galda vīnogas: platība pēc stādījumu vecuma un vīnogulāju blīvuma

Rozīņu vīnogas: platība pēc stādījumu vecuma un vīnogulāju blīvuma

Modulis

Temats

Sīki izstrādāts temats

Vīna dārzi

Vīna vīnogas

Platība un vecums

Vīnogu šķirnes

Šķirņu skaits

Kods un platība

 



V pielikums — precizitātes prasības

Pamatdati (2023. un 2026. gadā) un moduļu dati ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz lauku saimniecību attiecīgām populācijām, kā noteikts turpmāk sniegtajā precizitātes tabulā, NUTS 2 reģionu līmenī un lauku saimniecību lieluma un veida ziņā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1217/2009 5 , Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1198/2014 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/220 6 .

Precizitātes prasības attiecas uz raksturlielumiem turpmāk sniegtajā tabulā.

Dati satvara paplašināšanā 2020. gadā ir statistiski reprezentatīvi attiecīgai populācijai NUTS 2 reģionu līmenī, kā noteikts turpmāk sniegtajā precizitātes tabulā.

Turklāt tabulā noteiktās precizitātes prasības attiecas uz visiem NUTS 2 reģioniem, kuros ir vismaz:

5000 saimniecību attiecīgajā populācijā “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļiem;

10 000 saimniecību attiecīgajā populācijā pamatdatiem, visiem pārējiem moduļiem un datiem satvara paplašināšanā.

Uz NUTS 2 reģioniem, kuros ir mazāk saimniecību, attiecas precizitātes prasības, kas tabulā noteiktas NUTS 1 reģioniem, kuros ir vismaz:

500 saimniecību attiecīgajā populācijā “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļiem;

1000 saimniecību attiecīgajā populācijā pamatdatiem, visiem pārējiem moduļiem un datiem satvara paplašināšanā.

Šiem raksturlielumiem “Augļu dārzu” un “Vīna dārzu” moduļos bez piemērojamās precizitātes prasības kādā no NUTS 2 un NUTS 1 līmeņa reģioniem ir nepieciešama valsts precizitāte, pie kuras relatīvā standartkļūda ir maksimāli 5 %.

Visiem pārējiem raksturlielumiem pārējos moduļos bez piemērojamās precizitātes prasības kādā no NUTS 2 un NUTS 1 līmeņa reģioniem ir nepieciešama valsts precizitāte, pie kuras relatīvā standartkļūda ir maksimāli 7,5 % visiem raksturlielumiem.



Precizitātes tabula

Attiecīgā populācija

Raksturlielumi, kuriem piemēro precizitātes prasības

Katra raksturlieluma izplatība attiecīgajā populācijā

Relatīvā standartkļūda

Pamatdati 2023. un 2026. gadā un

modulis “Darbaspēks un cits algots darbs”

Kā noteikts 5. pantā attiecībā uz pamatdatiem un 7. pantā attiecībā uz moduli “Darbaspēks un cits algots darbs”

Zemes raksturlielumi

Graudaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls)

Eļļas augu sēklas

Ar zaļbarības kultūrām apsēta aramzeme

Svaigi dārzeņi (arī melones), zemenes, ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

Ilggadīgo zālaugu platības, izņemot nekultivētās ganības

Augļi, ogas, rieksti un citrusaugļi (izņemot vīnogas un zemenes)

Vīnogas

Olīvas

7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecības zemes platības reģionā

< 5 %

Mājlopu raksturlielumi

Slaucamās govis

Neslaucamās govis

Citi liellopi (liellopi, jaunāki par vienu gadu; liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem; vīriešu kārtas liellopi, divus gadus veci un vecāki; teles, divus gadus vecas un vecākas)

Vaislas sivēnmātes dzīvsvarā 50 kg un vairāk

Sivēni dzīvsvarā līdz 20 kg un citas cūkas

Aitas un kazas

Mājputni

7,5 % vai vairāk no mājlopu vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no raksturlieluma valstī

< 5 %

Pamatdati satvara paplašināšanai 2020. gadā.

Kā noteikts 6. pantā

Zemes raksturlielumi

Aramzeme

Ilggadīgo zālaugu platības, izņemot nekultivētās ganības

Ilggadīgās kultūras

7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecības zemes platības reģionā

< 7,5 %

Mājlopu raksturlielumi

Mājlopu vienības kopā

5 % vai vairāk no raksturlieluma valstī

< 7,5 %

Lauku attīstības modulis un

mašīnu un iekārtu modulis

Kā noteikts 7. pantā

Zemes raksturlielumi modulim “Darbaspēks un cits algots darbs”

7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecības zemes platības reģionā

< 7,5 %

Mājlopu raksturlielumi modulim “Darbaspēks un cits algots darbs”

7,5 % vai vairāk no mājlopu vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no raksturlieluma valstī

< 7,5 %

Modulis “Dzīvnieku turēšana un kūtsmēslu apsaimniekošana”

7. pantā noteikto saimniecību populācijas apakškopa ar vismaz vienu no turpmāk minētajiem raksturlielumiem: liellopi, cūkas, aitas, kazas, mājputni

Mājlopu raksturlielumi modulim “Darbaspēks un cits algots darbs”

7,5 % vai vairāk no mājlopu vienībām šajā reģionā un 5 % vai vairāk no raksturlieluma valstī

< 7,5 %

Apūdeņošanas modulis

7. pantā noteikto saimniecību populācijas apakškopa ar apūdeņojamo platību

Zemes raksturlielumi

Kopējā apūdeņojamā platība

7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecības zemes platības reģionā

< 7,5 %

Augsnes apsaimniekošanas prakses modulis

7. pantā noteikto saimniecību populācijas apakškopa ar aramzemi

Zemes raksturlielumi

Aramzeme

7,5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecības zemes platības reģionā

< 7,5 %



Augļu dārzu modulis

7. pantā noteikto saimniecību populācijas apakškopa ar kādu no atsevišķiem augļu dārzu raksturlielumiem, kas atbilst 7. panta 5. punktā noteiktajam robežlielumam

Augļu dārzu raksturlielumi

Augļu dārzu raksturlielumi attiecībā uz āboliem, bumbieriem, aprikozēm, persikiem, nektarīniem, apelsīniem, sīkiem citrusaugļiem, citroniem, olīvām, galda vīnogām, rozīņu vīnogām, kas atbilst 7. panta 5. punktā noteiktajam robežlielumam

5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecības zemes platības reģionā

< 7,5 %

Vīna dārzu modulis

7. pantā noteikto saimniecību populācijas apakškopa ar vīna vīnogām

Vīna dārzu raksturlielumi

Vīna vīnogas 

5 % vai vairāk no izmantotās lauksaimniecības zemes platības reģionā

< 7,5 %

(1) Sarakstā uzskaitītie robežlielumi ir piemērojami posteņu grupai.
(2) L — apgabali, kuri nav kalnu apgabali un kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi; M — mazāk labvēlīgs apgabals kalnu apvidū; O — citi apgabali, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi; N — parasts apgabals (nav MLA). Iespējams, nākotnē šo klasifikāciju vajadzēs pielāgot, ievērojot KLP attīstību.
(3) Gada darba vienību (GDV) 2. procentu grupa: (> 0-< 25), (≥ 25-< 50), (≥ 50-< 75), (≥ 75-< 100), (100)
(4) Procentu grupas: (≥ 0-≤ 10), (> 10-≤ 50), (> 50-< 100)
(5) Padomes 2009. gada 30. novembra Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Kopienā (OV L 328, 15.12.2009., 27. lpp.).
(6) Komisijas 2015. gada 3. februāra Īstenošanas regula (ES) 2015/220, ar kuru nosaka noteikumus par to, kā piemērojama Padomes Regula (EK) Nr. 1217/2009, ar ko izveido tīklu grāmatvedības datu savākšanai par ienākumiem un saimniecisko darbību lauku saimniecībās Eiropas Savienībā (OV L 46, 19.2.2015., 1. lpp.).
Top