Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016PC0551

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī

COM/2016/0551 final - 2016/0264 (COD)

Briselē, 24.8.2016

COM(2016) 551 final

2016/0264(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 282 final}
{SWD(2016) 283 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES sociālās dimensijas pieaugošā nozīme

Eiropas Savienības politikas programmas centrā ir mērķis radīt ļoti konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, nodrošināt izaugsmi, labākas darbvietas, sociālo progresu un sociālo taisnīgumu visiem Savienības iedzīvotājiem. Piecu priekšsēdētāju ziņojumā par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu 1 , kas tika publicēts 2015. gada jūnijā, bija uzsvērts, ka ir svarīgi veidot spēcīgu sociālo Eiropu. Priekšsēdētājs Ž. K. Junkers savā 2015. gada septembra runā par stāvokli Savienībā pauda šo mērķi, uzsverot, ka mums ir “jāatjauno konverģences process — gan dalībvalstu starpā, gan sabiedrībā —, tā centrā izvirzot ražīgumu, darbvietu radīšanu un sociālo taisnīgumu”.

Šis uzdevums tiek mērķtiecīgi īstenots ar pārveidotā Eiropas pusgada palīdzību. Eiropas pusgads ir ikgadējs cikls ekonomikas politikas saskaņošanai ES līmenī saskaņā ar 2015. gada oktobra paziņojumu par pasākumiem EMS izveides pabeigšanai. Pienācīgs līdzsvars starp ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem Eiropas pusgada ietvaros ir īpaši svarīgs ekonomiskās un monetārās savienības ilgtspējas un leģitimitātes nodrošināšanai. Tāpēc Eiropas pusgada ietvaros ir palielinājusies sociālo un nodarbinātības mērķu nozīme; gan valstu ziņojumos, gan konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos tiek novērtētas sociālās un nodarbinātības problēmas, kā arī atbalstītas politikas reformas, kuru pamatā ir paraugprakse.

Komisija arī ir ierosinājusi izstrādāt Eiropas sociālo tiesību pīlāru 2 , lai veicinātu augšupēju konverģenci nodarbinātības un sociālo apstākļu jomā, kā arī lielāku noturību pret ekonomiskajiem satricinājumiem. Pīlāra pamatā būtu jābūt ES sociālo tiesību aktu kopumam, un tam būtu šis kopums jāpapildina, lai virzītu politiku vairākās jomās, kas ir svarīgas labai darba tirgu un sociālās drošības sistēmu darbībai un to taisnīguma nodrošināšanai. Pīlāram būtu jākļūst par atsauces kopumu, kas palīdzētu pārraudzīt iesaistīto dalībvalstu nodarbinātības un sociālos rādītājus, veicinātu reformu procesu valstu līmenī un, konkrētāk, kalpotu kā virzienrādītājs konverģences atjaunošanai eurozonā. Tam būtu jāpalīdz nodrošināt to, ka ekonomiskā attīstība rada lielāku sociālo progresu un kohēziju saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un tās iekļaujošas izaugsmes mērķi.

Šī stingrā apņemšanās īstenot ES sociālos mērķus ir jāpamato ar pārliecinošiem pierādījumiem. Turklāt, paturot prātā, ka izdevumi sociālās politikas jomās plašā nozīmē (tostarp sociālajā aizsardzībā, izglītībā un veselībā) veido vairāk nekā ceturto daļu no IKP un vairāk nekā pusi no publiskajiem tēriņiem vairākumā dalībvalstu, pastiprināta uzmanība būtu jāvelta politikas rezultātiem, izdevīgumam un centieniem sasniegt labākus rezultātus, izmantojot starptautiskus salīdzinājumus, salīdzinošo vērtēšanu un savstarpēju mācīšanos.

ES ir vajadzīga uzticama un savlaicīgi nodrošināta sociālā statistika, lai pārraudzītu sociālo situāciju, kā arī ekonomikas attīstības un politikas virzienu ietekmi uz sociālajiem apstākļiem dalībvalstīs un to reģionos, kā arī uz dažādu sabiedrības grupu situāciju. Tas nozīmē, ka ar uzticamas un savlaicīgi nodrošinātas statistikas palīdzību ir jāsniedz labāka informācija par tādiem jautājumiem kā nabadzība un sociālā atstumtība, nevienlīdzība, prasmes, visu iedzīvotāju piekļuve nodarbinātībai un izdevumi sociālās aizsardzības jomā.

Eiropas sociālā un nodarbinātības statistika

Eiropas Statistikas sistēma (ESS) 3 sagatavo statistikas datus, ko izmanto, lai novērtētu dalībvalstu rezultātus Eiropas pusgada kontekstā, pārraudzītu stratēģijas “Eiropa 2020” galveno mērķu īstenošanu, ieviestu daudzās Komisijas izvērtējuma sistēmas attiecībā uz nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī sagatavotu augsni nākotnes stratēģiskajam redzējumam par Eiropu pēc stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas. Gadu gaitā ESS ir izstrādājusi progresīvus rīkus, lai nodrošinātu uzlabotu un salīdzināmu statistiku labākas politikas veidošanai Eiropas līmenī un dalībvalstīs.

ESS arvien vairāk saskaras ar pieaugošu vajadzību pēc statistikas informācijas analīžu veikšanai, pētniecībai un politikas veidošanai. Turklāt statistikas datiem arī turpmāk būtu jāatbilst augstiem oficiālās statistikas kvalitātes standartiem, tostarp attiecībā uz savlaicīgumu.

ES līmenī izmantotā sociālā statistika tiek iegūta no dažādiem avotiem, proti, tautas skaitīšanām, apkopotiem administratīvajiem datiem, uzņēmumu sniegtiem datiem, kā arī individuālā līmenī izlases apsekojumos savāktiem datiem par personām un mājsaimniecībām. Šis priekšlikums ir saistīts ar pēdējo minēto sociālās statistikas datu avotu.

Pašreizējā sistēma Eiropas statistikas sagatavošanai par personām un mājsaimniecībām pamatojas uz individuālā līmenī no izlasēm savāktiem datiem (turpmāk “no izlasēm savāktā Eiropas sociālā statistika”), un to veido vairākas atsevišķas regulas, kuras attiecas uz konkrētām jomām un kurās ir noteikti konkrētie aptveramie temati un tehniskās prasības attiecībā uz datu vākšanu (piemēram, izlases lielums, kvalitātes kritēriji un nosūtīšanas prasības). Pašlaik ir spēkā pieci tiesību akti par Eiropas sociālo apsekojumu veikšanu, kas attiecas uz darbaspēka apsekojumu (LFS) 4 , Eiropas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) 5 , pieaugušo izglītības apsekojumu (AES) 6 , Eiropas veselības aptauju apsekojumu (EHIS) 7 un apsekojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās (ICT-HH) 8 . Divi Eiropas apsekojumi tiek veikti, pamatojoties tikai uz neoficiālu vienošanos, proti, mājsaimniecību budžeta apsekojums (HBS) un saskaņotais Eiropas laika izlietojuma apsekojums (HETUS).

Šī iniciatīva ir daļa no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT), un tās mērķis ir racionalizēt no izlasēm savākto Eiropas sociālo statistiku, uzlabot datu vākšanas procesa efektivitāti un statistikas rezultātu atbilstību. Ierosinātajai regulai būtu jāgarantē datu salīdzināmība un saskaņotība ilgtermiņā. Eiropas sociālo apsekojumu sistēmai jābūt pietiekami uzticamai un efektīvai, un tai būtu jānodrošina, ka tiek saglabāta statistikas augstā kvalitāte. Tas var būt sarežģīti, ņemot vērā pastāvīgās pārmaiņas šajā statistika jomā, proti, straujās inovācijas metožu un IT izmantojuma jomā, jaunu datu avotu pieejamību, datu lietotāju mainīgās vajadzības un gaidas, kā arī pastāvīgo spiedienu uz pieejamiem resursiem.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Lai spētu pieņemt atbilstošus un ar pierādījumiem pamatotus lēmumus, politikas veidotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai aizvien vairāk ir nepieciešama uzticama, savlaicīgi nodrošināta un kvalitatīva statistika. Tomēr statistikas nodrošināšana šādā kvalitātē ESS rada grūtības: pieaugošais pieprasījums pēc datiem, kā arī statistikas apsekojumu respondentu prasība mazināt tiem radīto slogu kopā rada spiedienu uz statistikas sagatavošanu. Tāpēc jaunāko statistikas iniciatīvu mērķis ir bijis koordinēšanas un sadarbības vienkāršošana un uzlabošana ESS ietvaros, lai uzlabotu Eiropas statistikas sagatavošanas efektivitāti un mazinātu respondentiem radīto slogu. Viens no piemēriem ir Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku 9 , kurā 2015. gadā tika veikti grozījumi, lai precizētu informāciju par ESS pārvaldību un stiprinātu koordinācijas un sadarbības instrumentus gan ES, gan valsts līmenī. Komisijas REFIT iniciatīvā ir iekļautas citas iniciatīvas, piemēram, šis priekšlikums un pamatregula, ar ko integrē uzņēmējdarbības statistiku (FRIBS), un to mērķis ir vienkāršot un racionalizēt Eiropas statistikas sagatavošanu noteiktās jomās.

Eiropas statistikas programmā 2013.–2017. gadam 10 statistika par “tautu Eiropu” (t. i., sociālā statistika) ir atzīta par vienu no trim statistikas informācijas sistēmas pīlāriem. Šie trīs pīlāri ir ekonomiskais, sociālais un vides pīlārs. Katrs pīlārs aptver statistikas pirmdatu kopu, kas nodrošina vajadzīgos datus politikas rādītāju un uzskaites sistēmu vajadzībām. Šajā regulā ir paredzēts visaptverošs tiesiskais regulējums no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas sagatavošanai, lai pēc iespējas efektīvāk un konsekventāk īstenotu Eiropas statistikas programmas mērķus.

ESS redzējuma 2020. gadam 11 mērķis ir modernizēt Eiropas statistikas sagatavošanu un tādējādi uzlabot līdzsvaru starp kvalitatīvas Eiropas statistikas nozīmi un sniegtajiem ieguvumiem un ar tās sagatavošanu saistītajām izmaksām un slogu. Tādējādi ESS veicinās atbilstīgu reaģēšanu uz Eiropas iestāžu nepieciešamību pēc informācijas to politikas veidošanai, kā arī plašākas sabiedrības vajadzībām statistikas jomā, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību samazināt mājsaimniecībām un uzņēmumiem radīto administratīvo slogu.

Saskanība ar citām ES politikas jomām

Lai izstrādātu un novērtētu politiku attiecībā uz Savienības politiskajām prioritātēm, jo īpaši saistībā ar darbvietām, izaugsmi un ieguldījumiem, digitālo vienoto tirgu, dziļāku un taisnīgāku ekonomisko un monetāro savienību (EMS), migrāciju, iekšējo tirgu, enerģētikas savienību un klimatu, ir vajadzīgi efektīvi analītiskie un pārraudzības rīki. Turklāt politiskās prioritātes atbilst vairākām atšķirīgām sociālās un ekonomikas statistikas jomām, radot vajadzību nodrošināt lielāku saskaņotību starp datu avotiem un veicināt jaunu inovatīvu avotu un pieeju plašāku izmantošanu. Stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros tiek izmantoti rādītāji, lai pārraudzītu tādu pamatmērķu īstenošanu kā nodarbinātības veicināšana, izglītības līmeņa paaugstināšana un sociālās iekļaušanas veicināšana, samazinot nabadzību. Lai aprēķinātu šos rādītājus, ir vajadzīga laikus nodrošināta statistikas informācija. Šī statistikas informācija ir jāsagatavo pēc iespējas efektīvāk, izmantojot modernas statistikas datu vākšanas un sagatavošanas metodes. Pašreizējais jomu integrācijas trūkums apgrūtina no dažādām datu vākšanām iegūtu datu analīzi. Šā priekšlikuma rezultātā tiks izstrādāti integrētāki un savlaicīgi nodrošināti rādītāji, kas palīdzēs izpildīt arī statistikas prasības, kuras noteiktas ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Šajā programma uzmanība pievērsta gan nabadzības izskaušanai, gan ilgtspējīgas attīstības ekonomiskajām, sociālajām un vides dimensijām.

Politika virzienos ietvertās īstenojamās prioritātes var mainīties, un gaidāms, ka nākotnē vajadzība pēc kvalitatīvas Eiropas sociālās statistikas pieaugs vēl vairāk — piemēram, tad, kad sāks īstenot plānotā Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus. Turklāt kvalitatīva statistika ir nepieciešama, lai sniegtu politikas veidotājiem iespēju paraudzīties tālāk par pašreizējo kontekstu, noteikt un izstrādāt jaunus politikas satvarus un mērķus. Eiropas statistika ir svarīga ne tikai pašreizējo stratēģiju aptvertajā laikposmā. Piemērs no nesenas pagātnes: stratēģijai “Eiropa 2020” uz rādītājiem pamatotus mērķus bija iespējams izvirzīt tikai tāpēc, ka Eiropas statistikas bāze bija pietiekami liela šo mērķu novērtēšanai un īstenošanas pārraudzībai. Minētajā gadījumā esošo datu izmantošana jaunam mērķim apliecināja to, cik svarīgi ir sagatavot un uzturēt statistikas pamatdatus, kas ir pietiekami elastīgi, lai tos būtu iespējams ātri pielāgot jaunām politikas prasībām.

Lai pilnveidotu sociālo statistiku atbilstīgi Savienības prioritātēm un spēcīgākai ES sociālajai dimensijai, būs nepieciešams mērķtiecīgs dalībvalstu atbalsts un cieša koordinācija starp politikas veidotājiem un statistikas speciālistiem visos posmos. Būs svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu pietiekami ieguldīt sociālās statistikas jomā un nodrošinātu vajadzīgo politisko atbalstu, jo īpaši saistībā ar piekļuvi administratīvajiem datiem.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 338. pants. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tas ir nepieciešams Savienības uzdevumu veikšanai. LESD 338. pantā izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistikas sagatavošanu un prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes prasībām.

Subsidiaritāte (ja nav ekskluzīva kompetence)

Subsidiaritātes principu piemēro tiktāl, ciktāl priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē.

ESS nodrošina statistikas informācijas infrastruktūru. Sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu daudzu lietotāju vajadzības lēmumu pieņemšanas nolūkos demokrātiskā sabiedrībā.

Šīs regulas priekšlikums ir izstrādāts, lai aizsargātu ESS partneru pamatdarbības, vienlaikus uzlabojot efektivitāti un nodrošinot, ka pēc iespējas ir novērstas nepamatotas izmaiņas un darba dublēšanās.

Šā priekšlikuma darbības jomā iekļautās statistikas vākšana ES līmenī pašlaik tiek veikta saskaņā ar dažādiem noteikumiem. Priekšlikuma mērķis ir racionalizēt un modernizēt statistikas vākšanu atbilstīgi vienam satvaram. ES mēroga salīdzināmas statistikas nodrošināšana politikas mērķiem ir iespējama, tikai rīkojoties ES līmenī.

Galvenie kritēriji, kas noteikti statistikas datiem, ir saskaņotība un salīdzināmība. Dalībvalstis nevar panākt vajadzīgo saskaņotību un salīdzināmību bez pārredzama Eiropas regulējuma, t. i., Eiropas tiesību aktiem, kas nosaka vienotus statistikas jēdzienus, datu nosūtīšanas formātus un kvalitātes kritērijus.

Ierosinātās darbības mērķis, proti, no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas racionalizēšana, nav pietiekami labi sasniedzams, ja dalībvalstis rīkojas neatkarīgi. ES līmenī ir iespējama daudz efektīvāka darbība, pamatojoties uz Savienības tiesību aktu, kas tajā ietvertajās statistikas jomās nodrošina statistikas informācijas saskaņotību un salīdzināmību ES līmenī. Savukārt datu vākšanu var veikt dalībvalstis.

Tāpēc Savienība šajā jomā var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā.

Proporcionalitāte

Priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Tas nodrošinās no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas kvalitāti un salīdzināmību, jo visās dalībvalstīs tiks piemēroti vienādi principi. Tas arī nodrošinās no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas atbilstību, kā arī pielāgošanu, lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām. Regula nodrošinās lielāku izmaksu lietderību statistikas sagatavošanā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu īpatnības.

Pašreizējais ES tiesiskais regulējums par statistiku saistībā ar personām un mājsaimniecībām aizvadīto gadu gaitā ir ticis pastāvīgi pārskatīts. Ir kļuvis skaidrs, ka regula, kas paredzētu vienotu satvaru attiecībā uz statistikas vākšanu, apstrādi un izplatīšanu šajās konkrētajās sociālajās jomās, varētu uzlabot šā procesa rentabilitāti (samazinātu izmaksas attiecībā pret ieguvumiem) un efektivitāti.

Paredzēts, ka regula samazinās respondentiem, valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, uzņēmumiem un vispārējai sabiedrībai radīto finansiālo un administratīvo slogu. Tas tiks panākts, standartizējot jēdzienus un metodes, novēršot dublēšanos, dažās jomās samazinot datu nosūtīšanas biežumu, kā arī papildus apsekojumiem aktīvāk izmantojot avotu apkopojumu.

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātajā regulā noteiktas obligātās prasības, lai sasniegtu mērķi un nepārsniegtu šim nolūkam nepieciešamo.

Instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu, vispiemērotākais instruments ir regula.

Pienācīga juridiskā instrumenta izvēle ir atkarīga no mērķa, kas jāsasniedz ar tiesību akta palīdzību. Ņemot vērā vajadzību pēc salīdzināmas statistikas informācijas Eiropas līmenī, Eiropas statistikas jomā kā pamataktus visbiežāk izmanto regulas, nevis direktīvas. Priekšroka dodama regulai, jo tā nosaka vienus un tos pašus noteikumus visā Savienībā. Tā nodrošina datu salīdzināmību ES ietvaros un tādējādi sniedz iespēju sagatavot kvalitatīvu Eiropas statistiku. Tā ir tieši piemērojama, proti, tas nozīmē, ka tā nav jātransponē valstu tiesību aktos.

3.EX-POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex-post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Tā kā šī iniciatīva tika sākta pirms Labāka regulējuma pamatnostādņu (COM (2015)215) pieņemšanas, nav pilnā mērā novērtēta pašreizējā sistēma, ko izmanto Eiropas sociālās statistikas sagatavošanai, pamatojoties uz izlases veida apsekojumos savāktiem datiem. Pamatojoties uz Komisijas standartiem, tika ievērota Eurostat sistēma spēkā esošā tiesiskā regulējuma, tostarp Eiropas statistikas programmas 12 , novērtēšanai, un šī sistēma veidoja visa procesa centrālo daļu. Papildus tam katru gadu tiek veikti lietotāju apsekojumi, lai iegūtu labāku informāciju par lietotājiem, to vajadzībām un apmierinātību ar Eurostat sniegtajiem pakalpojumiem. Eurostat izmanto novērtējuma rezultātus, lai uzlabotu statistikas informācijas sagatavošanas procesu un tā statistikas rezultātus. Šos rezultātus izmanto dažādos stratēģiskos plānos, piemēram, darba programmā un pārvaldības plānā.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Notika apspriešanās ar trim galvenajām ieinteresēto personu grupām.

Datu sagatavotāji: šī kategorija ietver par sociālās statistikas vākšanu un apkopošanu atbildīgās iestādes. Tajā galvenokārt ietilpst valsts statistikas iestādes (VSI) valsts līmenī un Eurostat ES līmenī. Šajā kontekstā datu sagatavotāji arī ir galvenie pirmdatu sniedzēju, t. i., mājsaimniecību, pārstāvji.

Datu sniedzēji: šī kategorija ietver gan respondentus, gan valsts iestādes, kas ir administratīvo datu krātuvju turētājas, piemēram, valdības sociālā nodrošinājuma un nodokļu departamentus. VSI plašākā izpratnē arī tiek uzskatītas par pirmdatu sniedzēju (t. i., mājsaimniecību) aizstājējām, ņemot vērā to, cik sarežģīti šīs apspriešanās nolūkā ir veikt intervijas ar atsevišķām mājsaimniecībām.

Datu lietotāji: šajā grupā iespējams nošķirt institucionālos lietotājus (Komisiju, valsts valdību departamentus, citas starptautiskās organizācijas un profesionālo personālu, kas strādā ES iestādēs) un citus ārējos lietotājus, piemēram, sabiedrību, plašsaziņas līdzekļus un akadēmisko aprindu pārstāvjus.

Īpaši jāpiemin konkrēta struktūra, ar kuru ir veikta apspriešanās kā ar datu lietotāju, proti, Eiropas Statistikas padomdevēja komiteja (ESAC), kas tika izveidota 2008. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 234/2008/EK 13 . To veido 24 locekļi, kas pārstāv lietotājus, respondentus un citas ieinteresētās personas, kurām ir svarīga Eiropas statistiska (tostarp zinātnisko aprindu pārstāvjus, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību), kopā ar institucionālajiem lietotājiem (piemēram, Padomi un Eiropas Parlamentu). Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 8. pantu ar ESAC var apspriesties jaunu iespējamu tiesību aktu sagatavošanas laikā.

Apspriešanās tika veikta laikposmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim. Rezultāti ir izklāstīti trīs īpašos ziņojumos 14 .

Problēmas, ko minēja ieinteresētās personas, kuras piedalījās apspriešanā, iespējams apkopot šādi:

(1)datu lietotājus uztrauc risks, ka Eiropas oficiālā statistika varētu neapmierināt to vajadzības, t. i., ka tā varētu būt neatbilstīga. Viņu bažas izriet no vairākām ar datu kvalitāti saistītām problēmām, piemēram, nepietiekama jaunu sociālo sarežģījumu atspoguļojuma, ierobežota savlaicīguma un nosacītas statistikas datu kopu salīdzināmības un saskaņotības;

(2)datu sagatavotājus (VSI) māc bažas par lielajām sagatavošanas izmaksām un spiedienu, ko tām rada īsie termiņi, kuri ir noteikti vajadzīgās statistikas informācijas sniegšanai jauno sociālo krīžu kontekstā. Problēmu rada arī slogs, kas saistīts ar statistikas datu sniegšanu (jo pārāk liels slogs rada atbildes rādītāju samazināšanās risku un tādējādi datu kvalitātes pasliktināšanos). VSI vēlētos saņemt lielāku atbalstu to modernizācijas procesiem (piemēram, inovācijām tehnoloģiju jomā, metodēm, jaunu datu avotu izmantošanai un pārvaldībai), kuru mērķis ir samazināt sagatavošanas izmaksas.

Ieinteresēto personu aprakstītos risinājumus iespējams grupēt trīs darbības jomās:

nodrošināt, lai oficiālo Eiropas sociālo statistiku būtu iespējams labāk pielāgot jaunajām informācijas vajadzībām (t. i., uzlabojot tās atbilstību);

uzlabot Eiropas sociālās statistikas saskaņotību un salīdzināmību, lai nodrošinātu augstāku kvalitāti;

izmantot inovatīvas pieejas, lai pazeminātu sagatavošanas izmaksas un mazinātu slogu, kas saistīts ar statistikas datu sniegšanu.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Eurostat ir plaši apspriedis šo priekšlikumu ar VSI. Tas izveidoja darba grupas (par katru statistikas datu vākšanu), uzdevumgrupas un direktoru grupas, kas regulāri tikās, lai apspriestu priekšlikumu. Priekšlikums ir iesniegts arī Eiropas Statistikas sistēmas komitejai (ESS komiteja), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. ESS komiteja sniedz ESS profesionālus norādījumus par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. To vada Komisija (Eurostat) un veido VSI pārstāvji. Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis piedalās novērotāju statusā. ESS komitejas sanāksmes var apmeklēt arī novērotāji no Eiropas Centrālās bankas (ECB), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un citām starptautiskajām organizācijām.

Ārēji viedokļi un ekspertīze tika iegūta arī no vairākiem papildu avotiem:

(1)iepriekš aprakstītā ieinteresēto pušu apspriešanās ietvēra datu lietotāju un datu sniedzēju viedokļus;

(2)tika lūgts arī ESAC kā ārējās ekspertīzes avota viedoklis. ESAC pauda atbalstu pamatregulas priekšlikumam par Eiropas statistiku par personām un mājsaimniecībām. Tā uzskata, ka pamatregulai ir būtiska nozīme, lai sniegtu atbalstu Komisijas pašreizējai plašāka mēroga sociālās politikas darba kārtībai un uzlabotu visā Eiropā vākto sociālo datu integrāciju un saskaņotību 15 .

Ietekmes novērtējums

Priekšlikumu papildina ietekmes novērtējums. Tajā ir noteiktas pašreizējās problēmas, izklāstīti vairāki politikas risinājumi, kurus varētu izmantot šo problēmu risināšanai, un novērtēta sociālā un ekonomiskā ietekme, ko radītu katrs no šiem risinājumiem.

Regulējuma kontroles padome 2016. gada martā sniedza pozitīvu atzinumu par šo ietekmes novērtējumu.

Ietekmes novērtējumā ir noteikti divi galvenie faktori, kas ir pamatā no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas jomā pastāvošajām problēmām:

(1)dažādās jomās no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas sadrumstalotība un

(2)elastīguma trūkums metodēm, ko izmanto datu vākšanai par personām un mājsaimniecībām.

Tika novērtētas turpmāk norādītās iespējas no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas sadrumstalotības novēršanai.

Risinājums

Apraksts

1.0. Sākumpunkts: sadrumstaloti sagatavošanas procesi, tiesiskās integrācijas neveikšana.

Saglabāt pašreizējo tiesisko struktūru ar atsevišķas jomas reglamentējošām ES regulām un sadrumstalotiem procesiem (atšķirīgas pamatnostādnes, procedūras un sagatavošanas procesi).

1.1. Sagatavošanas procesu sadrumstalotības novēršana, spēkā esošā tiesiskā regulējuma neintegrēšana.

Saglabāt atsevišķas jomas reglamentējošās ES regulas, bet īstenot plašāku dažādu sagatavošanas procesu, definīciju un mainīgo lielumu standartizāciju (“sadrumstalotības novēršana”) visām datu vākšanām.

1.2. Sadrumstaloti sagatavošanas procesi (t. s. cilindriskie modeļi), bet spēkā esošā tiesiskā regulējuma integrācija.

Integrēt no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas tiesisko regulējumu, neveicot aktīvu sagatavošanas procesa “sadrumstalotības novēršanu”.

1.3. Sagatavošanas procesu sadrumstalotības novēršana un tiesiskā integrācija

Apvienot tiesisko integrāciju ar sagatavošanas procesu sadrumstalotības novēršanu. Šis risinājums ietver apakšrisinājumus, kas atšķiras pēc to mēroga un visas sistēmas pārvaldības veida.

1.3.a Sagatavošanas procesu sadrumstalotības novēršana, spēkā esošā tiesiskā regulējuma integrēšana

Ietver tikai piecas spēkā esošās regulas (LFS, SILC, AES, EHIS un ICT-HH).

1.3.b Sagatavošanas procesu sadrumstalotības novēršana, no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas pārvaldības integrācija

Regula ietver arī HBS/HETUS datu vākšanas. Starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirības liecina, ka ir vajadzīga vērā ņemama saskaņošana.

Turpmāk aprakstītie trīs risinājumi tika analizēti kā iespējamie veidi datu vākšanas elastīguma trūkuma novēršanai.

Risinājums

Apraksts

2.0. Sākumpunkts: tiesiskajā regulējumā noteiktā programma un tehniskie aspekti

Izmaiņu veikšana programmā vai tehniskajos aspektos rada vajadzību veikt grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulā.

2.1. Tiesiskajā regulējumā noteikta programmu izstrāde/ elastīgas tehniskās specifikācijas

Parlamenta un Padomes noteikta statistikas programmu izstrāde, lielāks elastīgums tehnisko aspektu jomā.

2.2. Elastīga programmu izstrāde/ elastīgas tehniskās specifikācijas

Elastīgums statistikas programmu izstrādes un tehnisko aspektu jomā.

Pamatojoties uz ietekmes novērtējuma rezultātiem, no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas sadrumstalotības novēršanai tika izvēlēts 1.3.a politiskais risinājums (spēkā esošo regulu konsolidācija, sagatavošanas procesu sadrumstalotības novēršana) un ilgtermiņā — 1.3.b politiskais risinājums (no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas pārvaldības integrācija, atšķirīgām datu vākšanām piemēroto sagatavošanas procesu sadrumstalotības novēršana). Šie politiskie risinājumi ietver to pašlaik spēkā esošo ES regulu integrāciju, kuras attiecas uz dažādām konkrētām jomām, un pasākumus, kas paredzēti lielākas saskaņotības nodrošināšanai datu sagatavošanas un apstrādes jomā. Šī pieeja sniegtu vislabākās iespējas: uzlabot no izlasēm savāktās sociālās statistikas pielāgojamību mainīgajām lietotāju vajadzībām, uzlabot šīs statistikas kvalitāti, paplašināt inovatīvu metožu izmantošanu un samazināt vai ierobežot izmaksas, ko rada pašreizējā sadrumstalotā Eiropas sociālās statistikas sistēma, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati.

2.1. politikas risinājums (Parlamenta un Padomes noteikta statistikas programmu izstrāde, elastīgums tehnisko aspektu jomā) ir izvēlēta kā iespējamā pieeja pašreizējās datu vākšanas sistēmas neelastīguma novēršanai. Šā politiskā risinājuma pamatā ir princips, kas paredz plašu ar programmas izstrādi saistītu prasību nošķiršanu no tehniskajām prasībām, un tas atbilst Regulā (EK) Nr. 223/2009 atspoguļotajai pieejai. Šī pieeja palīdzētu uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti un tādējādi paaugstinātu statistikas informācijas kvalitāti, uzlabotu spēju izmantot inovatīvas metodes, kā arī stiprinātu iespēju pielāgot statistikas informāciju lietotāju vajadzībām.

1.3.a un 1.3.b politiskā risinājuma īstenošana VSI radītu vienreizējas izstrādes izmaksas. Tomēr tiek prognozēts, ka vispārējās īstenošanas izmaksas samazinātos, galvenokārt tāpēc, ka mazinātos pārklāšanās un dublēšanās starp atšķirīgām datu vākšanām un tiktu atkārtoti izmantotas sagatavošanas sistēmas.

Atkarībā no tā, kā valsts līmenī tiks ieviestas sagatavošanas metodes (piemēram, vai tiek pieņemtas tehnoloģiskās un metodikas inovācijas, vai ir nodrošināta uzlabota piekļuve administratīvajiem reģistriem), palielinātās izmaksas sākotnējā sociālo apsekojumu izstrādes posmā lielā mērā varētu kompensēt izmaksu samazināšanās datu vākšanas posmā, kas veido divas trešdaļās no statistikas sagatavošanas kopējām izmaksām.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

REFIT priekšlikuma mērķis ir pēc iespējas labāk izmantot privāto mājsaimniecību un personu sniegto informāciju un nodrošināt pašreizējās un turpmākās vajadzības pēc Eiropas statistikas, vienlaikus ierobežojot slogu, kas saistīts ar statistikas datu sniegšanu. Šī vienkāršošana būtu jāpanāk, iekļaujot viena tiesību akta darbības jomā atšķirīgās Eiropas statistikas datu vākšanas, kuras pašlaik reglamentē dažādas regulas. Sīkāka informācija par datu sagatavotāju un sniedzēju izmaksu samazinājumu, kas aprēķināts, pamatojoties uz scenāriju modeļiem, ir sniegta ietekmes novērtējumā (7.4. sadaļa “Ietekme uz izmaksu efektivitāti” un 4. pielikums “Ietekmes novērtējumā izmantotie analītiskie modeļi”). No sākumpunkta hipotēzes izriet prognozētais izmaksu pieaugums EUR 10,3 miljonu apmērā izstrādes posmā (ES līmenī) un izmaksu samazinājums EUR 20,8 miljonu apmērā datu vākšanas posmā (neto pašreizējā vērtība EUR -10,4 miljoni). Tomēr prognozētās izmaksas atšķīrās: saskaņā ar ierobežotāku hipotēzi neto pašreizējā vērtība bija EUR -3,1 miljons, savukārt saskaņā ar mazāk ierobežojošu risinājumu neto pašreizējā vērtība bija EUR -34 miljoni.

Tā kā priekšlikums attiecas uz datiem, kas ir savākti no privātām mājsaimniecībām un personām, netiek radīta ietekme uz uzņēmumiem, tostarp mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Priekšlikums ir saskaņā ar Digital Check, jo tas atbalsta sadarbspēju un atkārtotu izmantojamību, izmantojot:

identiskas tehniskās specifikācijas attiecībā uz datu kopām. Specifikācijas ietvers mainīgo lielumu skaitu un aprakstu, statistiskās klasifikācijas, statistikas kopu, novērojamo vienību un respondentu raksturlielumus, pārskata periodus un datumus, kā arī prasības saistībā ar ģeogrāfisko aptvērumu, izlases iezīmēm, praktiskā darba tehniskajiem aspektiem, labošanu un imputāciju, svaru noteikšanu, novērtēšanu un variācijas novērtēšanu;

identiskus standartus attiecībā uz informācijas nosūtīšanu, apmaiņu un kopīgošanu starp Eurostat un dalībvalstīm. Standarti ietvers koncepcijas, procesus un produktus, tostarp datus un metadatus.

Ja datu kvalitāte atbilst Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, dalībvalstīm būtu jāspēj nodrošināt datus no vairākiem avotiem, tostarp izmantojot metodes vai inovatīvas pieejas, tiktāl, ciktāl tās nodrošina tādu datu sagatavošanu, kas ir salīdzināmi un atbilst regulā noteiktajām konkrētajām prasībām.

Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību. Svarīgākie ar šo priekšlikumu saistītie apsvērumi attiecas uz iespējamo ietekmi personas datu aizsardzības jomā (ar to saistītās tiesības ir paredzētas ES Pamattiesību hartas 8. pantā, LESD 16. pantā un sekundārajos tiesību aktos 16 ). Tomēr neviens no izvēlētajiem politiskajiem risinājumiem neparedz izmaiņas noteikumos par personas datu aizsardzību. Valsts un ES tiesiskais regulējums par statistiku paredz, ka VSI ir jāgarantē datu aizsardzība. Tās ir ieviesušas stingru politiku, piemēram, attiecībā uz respondentu konfidencialitātes nodrošināšanu, datu anonimizēšanu un anketās sniegto atbilžu aizsardzību.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikuma īstenošanai ir paredzēts pakāpeniskas ieviešanas periods, kas ilgst septiņus gadus — no 2019. gada līdz 2025. gadam, tomēr programma pēc šā laikposma būtu jāturpina. Tiesību akta finanšu pārskatā ir aplūkoti tikai pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) gadi. Finansējuma turpināšana būs atkarīga no vienošanās, kas tiks panākta par nākamo DFS, kā arī no to konkrēto programmu turpināšanas, kuru ietvaros ir paredzēts piešķirt finansējumu.

Finansējums 2019. un 2020. gadam tiks piešķirts no pašreizējiem piešķīrumiem programmām, un papildu finansējums nav vajadzīgs.

Saskaņā ar aplēsēm apropriāciju kopsumma 2019. un 2020. gadam sasniegs EUR 28,814 miljonus. Sīkāka informācija par ietekmi uz budžetu ir sniegta tiesību akta finanšu pārskatā.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Paredzams, ka ierosināto regulu Eiropas Parlaments un Padome pieņems 2017. vai 2018. gadā un Komisija nedaudz vēlāk pieņems īstenošanas pasākumus.

Gaidāms, ka 2019. gadā dalībvalstis sāks nosūtīt datus Komisijai atbilstīgi jaunajai regulai.

Ierosinātais likumdošanas instruments tiks pilnīgi izvērtēts, lai cita starpā novērtētu tā lietderīgumu un efektivitāti noteikto mērķu sasniegšanas ziņā un pieņemtu lēmumu par to, vai ir vajadzīgi jauni pasākumi vai grozījumi.

Vispirms ir svarīgi izvērtēt pašlaik spēkā esošos uzraudzības un novērtēšanas instrumentus, kas attiecas uz visām Eurostat statistikas sagatavošanas jomām. Šie instrumenti jau nodrošina līdzekļus analīzes veikšanai par efektivitātes un lietderības izmaiņām saistībā ar jauno statistikas iniciatīvu un sagatavoto datu kvalitāti. Galvenie instrumenti ir šādi:

pašreizējā Eiropas statistikas programmā ir paredzēta sistemātiska programmas starpposma un galīgā novērtējuma veikšana. Neatņemama šo ziņošanas mehānismu daļa ir sociālā statistika 17 ;

Eurostat pārvaldības plānā ir paredzēta rīcība, pamatojoties uz galvenajiem izpildes rādītājiem, kas attiecas uz dažādām jomām, tostarp sociālo statistiku 18 ;

regulāri tiek veikti lietotāju apmierinātības apsekojumi 19 .

Katra statistikas joma tiek pārraudzīta, arī izmantojot kvalitātes ziņojumus; tos regulāri sagatavo dalībvalstis, un Eurostat statistikas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ietvaros veic to analīzi. Šajos ziņojumos ir aplūkota statistikas rezultātu kvalitāte atbilstības, precizitātes, savlaicīguma un punktualitātes, pieejamības un skaidrības, saskaņotības un salīdzināmības jomā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009.

Datu vākšanas regulāro pasākumu ietvaros tiks pārraudzītas arī statistikas sagatavošanas izmaksas. Īpaši rūpīgi (gan individuālā, gan mainīgo lielumu līmenī) tiks novērtēti turpmāk norādītie aspekti: tendences administratīvo datu izmantošanas jomā, datu vākšanas veids (piemēram, intervija tīmeklī, intervija klātienē), izlases lielums, anketu garums, interviju ilgums, kā arī datu vākšanas biežums. Tas ļaus novērtēt progresu, kas panākts saistībā ar konkrētu metožu izmantošanu, kā arī šo pārmaiņu ietekmi uz respondentiem radīto slogu. Turklāt kā vispārējs rādītājs ierosinātā tiesiskā regulējuma īstenošanas pārraudzībai tiks izmantotas sociālo datu vākšanas izmaksu izmaiņas kopējā ES līmenī. Šā rādītāja ietvaros tiks nošķirtas VSI izmaksas par datu izstrādi, vākšanu un nosūtīšanu. Šo rādītāju tieša salīdzināmība starp dalībvalstīm nav iespējama, ņemot vērā acīmredzamas atšķirības saistībā ar dalībvalstu lielumu, to pieeju statistikai un citām tendencēm. Tomēr laika gaitā šos rādītājus būs iespējams izmantot, lai izsekotu no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas sagatavošanas izmaksu dinamiku ES līmenī un attiecībā uz katru dalībvalsti atsevišķi. Šīs izmaksas var noteikt, pamatojoties uz iesaistīto personālu (piemēram, nodarbināto intervētāju skaitu pilnslodzes ekvivalenta izteiksmē) vai finanšu resursiem (piemēram, budžeta piešķīrumu konkrētu datu vākšanai). Tādējādi šie rādītāji nodrošina būtisku informāciju no izlasēm savāktās sociālās statistikas sagatavošanas izmaksu pārraudzībai, kas ir viens no svarīgākajiem aplūkotajiem jautājumiem ierosinātajā jaunajā tiesību aktā. Būs jāizstrādā pilnveidots un saskaņots satvars izmaksu ziņošanai, aptverot visu ESS un nošķirot dažādus statistikas sagatavošanas posmus.

Konkrētu priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

Ierosināto regulu veido 19 panti un pieci pielikumi.

Kā norādīts 1. pantā (“Priekšmets”), regulas mērķis ir izveidot vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī. Regulas 2. pantā ir sniegtas regulā izmantoto konkrēto terminu definīcijas.

Regulas darbības jomā ietvertā statistika ir grupēta jomās un tematos, kas ir uzskaitīti ierosinātās regulas 3. pantā un sīkāk aplūkoti tās I pielikumā. Ierosināts Komisijai piešķirt deleģēto aktu pieņemšanas pilnvaras, lai veiktu grozījumus I pielikumā norādītajos tematos ar mērķi pielāgot savāktos datus lietotāju vajadzībām nākotnē. Ierosināts arī piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka vai pielāgo daudzgadu mainīgos plānus (4. pants), lai nodrošinātu konkrētu, no tehnoloģiskām, sociālām un ekonomiskām pārmaiņām izrietošu lietotāju prasību izpildi.

Komisijai arī būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus saistībā ar datu kopu tehniskajām specifikācijām (6. pants), informācijas nosūtīšanas un apmaiņas standartiem (7. pants), izlases bāzu raksturlielumiem (11. pants) un kvalitātes ziņojumiem (12. pants). Prasības saistībā ar kvalitātes ziņojumiem ir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009, kurā ir paredzēta atsauces sistēma un noteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt atbilstību šajā regulā paredzētajiem statistikas principiem un kvalitātes kritērijiem.

Šis priekšlikums atļauj un atbalsta jaunu datu vākšanas veidu un alternatīvu datu avotu, tostarp administratīvo datu, kā arī no modelēšanas un lielajiem datiem iegūtu novērtējumu, izmantošanu (8. pants). Regula arī paredz, ka dalībvalstīm ir jāizmanto kvalitatīvas atlases bāzes (11. pants).

Priekšlikums aptver vairākus citus būtiskus aspektus no izlasēm savāktas Eiropas sociālās statistikas modernizācijas jomā.

Tajā ir paredzētas reprezentatīvas priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumi, lai uzlabotu statistikas kvalitāti un atbalstītu jaunu metožu izstrādi un ieviešanu (13. pants).

Priekšlikumā ir paredzēti arī noteikumi par finanšu atbalstu, kas saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem tiks piedāvāts dalībvalstīm (14. pants).

Priekšlikums ietver arī noteikumus par piešķiramajām atkāpēm, kas i) vajadzības gadījumā sniegtu dalībvalstīm vairāk laika, lai pielāgotos jaunajām prasībām, un ii) pieļauj zināmas atšķirības tajā, kā tiek piemērotas kopīgās metodes, vienlaikus nodrošinot sagatavotās statistikas kvalitāti un salīdzināmību (17. pants).

Turklāt regulā ir iekļauti nepieciešamie noteikumi par pilnvaru deleģēšanu (15. punktā), precizējot, ka tā atbilst 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu 20 .

Pēdējie panti attiecas uz komitejas procedūru (16. pants) un divu spēkā esošo regulu atcelšanu, kas tiks pilnīgi aizstātas ar jauno regulu (18. pants).

Piecos pielikumos ir sniegta sīka informācija par aptvertajiem tematiem, precizitātes prasībām, izlašu iezīmēm, datu nosūtīšanas regularitāti un termiņiem.

2016/0264 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Stratēģijas “Eiropa 2020” 21 un ekonomikas pārvaldības stiprināšanas kontekstā sociālajiem rādītājiem ir svarīga nozīme, sniedzot informāciju saistībā ar Savienības galvenajām prioritātēm un atbalstot to īstenošanu izaugsmes un darbvietu radīšanas, nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas, prasmju, mobilitātes un digitālās ekonomikas jomā. Proti, sociālajiem rādītājiem ir jāsniedz uzticams statistiskais pamatojums to politikas virzienu izstrādei un pārraudzībai, kurus Savienība ievieš šo prioritāšu īstenošanai.

(2)Ņemot to vērā, sociālajiem rādītājiem būtu jābūt pietiekami kvalitatīviem, jo īpaši attiecībā uz uzticamību, savlaicīgumu, atbilstību, pielāgojamību jaunām lietotāju prasībām, kā arī salīdzināmību un efektivitāti.

(3)Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām patlaban tiek vākta, pamatojoties uz vairākiem tiesību aktiem, kas reglamentē apsekojumus par personām un mājsaimniecībām, demogrāfisko statistiku, iedzīvotāju un mājsaimniecību skaitīšanu, kā arī statistiku, kas galvenokārt tiek iegūta no administratīviem avotiem. Atsevišķi dati tiek vākti arī no uzņēmējdarbības apsekojumiem. Lai gan pēdējos gados ir panākti būtiski uzlabojumi, ir jāturpina uz personu un mājsaimniecību apsekojumiem pamatotās statistikas vākšanas integrācija.

(4)Pateicoties tehnoloģiskajam progresam, iespēja izmantot administratīvos avotus statistikas vajadzībām ir ievērojami palielinājusies. Sociālās statistikas jomā būtu aktīvi jāveicina administratīvo avotu izmantošana, vienlaikus vienmēr nodrošinot minētās statistikas kvalitāti, savlaicīgumu un salīdzināmību.

(5)Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Par ES statistikas sagatavošanas metodi: Nākamās desmitgades redzējums” 22 tika uzsvērts aizvien plašākais daudzu datu avotu un inovatīvu datu vākšanas metožu izmantojums, kā arī dažādu jomu statistikas jēdzienu un metožu saskaņošanas arvien pieaugošā nozīme. Tajā tika pausts aicinājums nodrošināt jaunu statistikas jomas tiesību aktu paaudzi, kuros tiktu reglamentētas plašākas jomas.

(6)Eiropas Statistikas sistēma (ESS) 2011. gadā Vīsbādenē pieņēma Memorandu par jaunu konceptuālo sistēmu attiecībā uz mājsaimniecību un sociālo statistiku. Šajā memorandā ir pausts uzskats, ka Eiropas apsekojumi, kas nodrošina datus par personām un mājsaimniecībām, būtu jāvienkāršo un papildus būtu jāizmanto retāk veiktā mikrodatu vākšana, lai papildinātu minētos galvenos sociālos apsekojumus. Turklāt būtu jānodrošina labāka piekļuve administratīvajiem datiem un valsts un ES līmenī būtu jāuzlabo pašreizējo datu avotu atkārtota izmantošana un piekļuve jauniem datu avotiem.

(7)Iepriekš aprakstītās tendences ir pakāpeniski jāvienkāršo, un ir jāmodernizē statistikas tiesību akti sociālās statistikas jomā, lai nodrošinātu, ka kvalitatīvi sociālie rādītāji tiek sagatavoti integrētāk, elastīgāk un efektīvāk. Vienlaikus pienācīga uzmanība jāvelta lietotāju vajadzībām, respondentiem uzliktajam slogam, dalībvalstu resursiem, izmantoto metožu ticamībai un precizitātei, statistikas sagatavošanas tehniskās īstenošanas iespējamībai, laikam, kurā statistika kļūst pieejamība, un rezultātu ticamībai.

(8)Šī regula paredz vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī. Tajā ir precizēti dati un informācija, kas dalībvalstīm ir jāvāc un jāiesniedz, kā arī paredzētas kvalitātes pamatprasības, kurām datiem ir jāatbilst. Regulā ir noteikts, ka deleģēto aktu un īstenošanas pasākumu ietvaros ir jāparedz sīkākas tehniskās specifikācijas. Tas sniedz iespēju savstarpēji integrēt dažādus datu krājumus, kā arī papildus izmantot administratīvos datus, un vienlaikus tiek konsolidēti un vienkāršoti spēkā esošie tiesību akti.

(9)Lai efektīvāk vienkāršotu un racionalizētu atsauces sistēmu Eiropas sociālajai statistikai, kuras pamatā ir izlases apsekojumos savāktie dati, pašreizējā Eiropas statistika par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir dati individuālā līmenī, būtu jāiekļauj viena regulējuma darbības jomā. Tas garantētu, ka Eiropas sociālā statistika, kas tiek vākta no izlasēm, tostarp darba tirgus, ienākumu un dzīves apstākļu, veselības, izglītības un apmācības, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā, tiktu nodrošināta saskaņoti, konsekventi un koordinēti.

(10)Datu vākšanu laika izlietojuma un patēriņa jomā daudzas dalībvalstis patlaban veic brīvprātīgi, pamatojoties un saskaņotām vispārējām pamatnostādnēm. Šīs abas jomas būtu jāmodernizē, lai pilnīgi izmantotu jauno tehnoloģisko uzlabojumu sniegtās iespējas. Datu vākšana abās šajās jomās būtu jāorganizē saskaņā ar šo regulu, lai radītu un sniegtu turpmākas attīstības iespējas nākotnē, nodrošinot savlaicīgākus, atbilstīgākus un efektīvāk sagatavotus datus. Tikmēr dalībvalstu pašreizējās pieejas nevajadzētu mainīt.

(11)Ņemot vērā īpatnības, kas raksturīgas demogrāfijas statistikai 23 , iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai 24 , uzņēmējdarbības apsekojumiem un statistikai, kuras pamatā ir galvenokārt administratīvie avoti, iepriekšminētie statistikas avoti nav iekļauti šīs regulas darbības jomā un tie būtu jāreglamentē atsevišķos tiesību aktos, kas pielāgoti to īpatnībām.

(12)Statistika vairs netiek uzskatīta tikai par vienu no daudziem informācijas avotiem politikas veidošanai; tagad tai ir galvenā nozīme politikas veidošanas procesā. Lai pieņemtu ar pierādījumiem pamatotus lēmumus, ir vajadzīga augstas kvalitātes kritērijiem atbilstoša statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 25 , atbilstīgi šo lēmumu mērķiem.

(13)Kvalitatīvi sociālie dati ir vajadzīgi ne tikai politiskiem mērķiem, bet arī pētniecībai, kā arī kā stabilas informācijas infrastruktūras komponents. Pētnieki, kuri zinātniskiem nolūkiem iegūst piekļuvi mikrodatiem, kas tiek piešķirta, pamatojoties uz Komisijas Regulu (ES) Nr. 557/2013 26 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem, gūtu ievērojamu labumu no labāk savienotām datu kopām, kas uzlabotu pētījumus par politikas ietekmes novērtējumu.

(14)Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina atsauces sistēmu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESS komiteja) ir apstiprinājusi ESS standarta kvalitātes ziņojuma struktūru atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pantam. Tam būtu jāpalīdz saskaņot ziņošanu par kvalitāti atbilstīgi šai regulai.

(15)Regulā (EK) Nr. 223/2009 ir paredzēti noteikumi par datu nosūtīšanu no dalībvalstīm, tostarp konfidenciālu datu nosūtīšanu. Saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem būtu jānodrošina, lai konfidenciālie dati tiktu aizsargāti un lai Eiropas statistikas sagatavošanas un izplatīšanas laikā nenotiktu datu nelikumīga izpaušana vai izmantošana mērķiem, kas nav statistiski mērķi.

(16)Statistika ir vajadzīga arī valsts un reģionālā līmenī. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 27 visiem dalībvalstu statistikas datiem, kas jānosūta Komisijai un jāsniedz teritoriālo vienību dalījumā, būtu jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, datus par teritoriālajām vienībām vajadzētu nodrošināt saskaņā ar NUTS klasifikāciju.

(17)Lai ņemtu vērā ekonomisko, sociālo un tehnoloģisko attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I pielikumā norādītajiem detalizētajiem tematiem. Komisijai arī būtu jābūt pilnvarām noteikt vai pielāgot daudzgadu mainīgos plānus astoņiem gadiem attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanu ar regularitāti, kas norādīta IV pielikumā. Īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darba laikā veiktu pienācīgu apspriešanos, tostarp ekspertu līmenī, un lai šī apspriešanās tiktu veikta saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem principiem. Proti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(18)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras saistībā ar konkrētu datu kopu tehniskajām specifikācijām, tehniskajiem aspektiem, ja tie ir kopīgi vairākām datu kopām, tehniskajiem standartiem, kas ir vajadzīgi informācijas kopīgošanas un apmaiņas veicināšanai starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm, izlases bāzēm, jo īpaši nosakot to obligātās prasības, kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu, kā arī saistībā ar visām atkāpēm. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 28 .

(19)Lai īstenotu šo regulu, var būt nepieciešama būtisku pielāgojumu veikšana valsts statistikas sistēmās, tāpēc Komisija dalībvalstīm var noteikt izņēmumus.

(20)Uz statistikas datiem, kas ir iekļauti šīs regulas darbības jomā, būtu jāattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK 29 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 30 . Proti, statistikas dati, kas ir vajadzīgi Savienības un valsts pasākumu un stratēģiju izstrādei un pārraudzībai sabiedrības veselības un darba aizsardzības jomā, būtu jāuzskata par datiem, kas tiek apstrādāti, pamatojoties uz būtiskām sabiedrības interesēm.

(21)Šīs regulas mērķi, proti, vienotas sistēmas izveidi tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī, nav iespējams pietiekamā mērā sasniegt dalībvalstu līmenī, bet šis mērķis ir efektīvāk īstenojams ES līmenī ar saskaņošanu un salīdzināmību saistītu iemeslu dēļ. Tāpēc ES var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(22)No izlasēm savāktai sociālajai statistikai un datu vākšanas procesam ir jākļūst efektīvākam un atbilstošākam. Būtu jānodrošina datu salīdzināmība un saskaņotība ilgtermiņā. Eiropas statistiku par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savāktie dati individuālā līmenī, patlaban reglamentē vairāki atsevišķi tiesību akti, kas būtu jāaizstāj ar šo regulu. Tāpēc ir jāatceļ Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 31 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1177/2003 32 .

(23)Ir veikta apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(24)Ir veikta apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no minēto personu un mājsaimniecību izlasēm savākti dati individuālā līmenī.

2.Šī regula neattiecas uz Regulā (EK) Nr. 763/2008 33 minēto iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“iepriekš pārbaudīti dati vai mikrodati” ir dati vai mikrodati, ko ir pārbaudījušas dalībvalstis, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem;

(b)“joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas ir organizētas, lai aptvertu konkrētus tematus;

(c)“novērojamā vienība” ir identificējama struktūra, par kuru iespējams iegūt datus;

(d)“temats” ir vācamās informācijas saturs par novērojamām vienībām, katram tematam ietverot vairākus sīkākus tematus;

(e)“administratīvie ieraksti” ir dati, kurus saviem nolūkiem ir radījis ar statistiku nesaistīts avots, parasti — publisko tiesību subjekts, un kuru mērķis nav statistikas sniegšana;

(f)ad hoc temats” ir temats, kas lietotājus konkrētā brīdī īpaši interesē, bet kas nav iekļauts tradicionālajās datu kopās ;

(g)“pamatrādītāji” ir plaši izmantota informācija, ko izmanto, lai pārraudzītu ES politikas galvenā mērķa īstenošanu.

3. pants

Datu kopas

1.Regulas 1. pantā minēto datu vākšanu organizē šādās jomās:

(a)darba tirgus;

(b)ienākumi un dzīves apstākļi;

(c)veselība;

(d)izglītība un apmācība;

(e)informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana;

(f)laika izlietojums;

(g)patēriņš.

2.Datu kopas aptver visām jomām kopīgus tematus papildus turpmāk norādītajiem konkrētajiem tematiem, kas sīkāk uzskaitīti I pielikumā:

(a)personu un mājsaimniecību raksturlielumi;

(b)dalība darba tirgū;

(c)darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze;

(d)darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms;

(e)iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību;

(f)dalība izglītībā un apmācībā;

(g)veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori;

(h)ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības;

(i)dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem;

(j)dzīves kvalitāte, tostarp dalība sociālajā un kultūras dzīvē un labsajūta;

(k)laika sadale un

(l)dalība informācijas sabiedrībā.

3.Precizitātes prasības un dažādās jomās izmantotie izlašu raksturlielumi ir tādi, kā noteikts attiecīgi II pielikumā un III pielikumā.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai veiktu grozījumus I pielikumā sīki izklāstītajos tematos nolūkā atspoguļot attiecīgo tehnisko, sociālo un ekonomisko attīstību un reaģēt uz lietotāju jaunajām vajadzībām. Izmantojot šīs pilnvaras, Komisija nodrošina, ka:

(a)šādi deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem;

(b)ar deleģētajiem aktiem katrā jomā netiek mainīti vairāk kā 20 % no I pielikumā sīki izklāstītajiem tematiem. Jomās, kurās dati tiek vākti reizi gadā vai biežāk, šīs izmaiņas attiecas ne vairāk kā uz 10 % no sīki izklāstīto tematu saraksta. Minētais maksimālais procentuālais īpatsvars attiecas uz četriem secīgiem gadiem. Sīki izklāstīto tematu skaitu, kuros drīkst veikt izmaiņas, noapaļo līdz veselam skaitlim.

4. pants

Daudzgadu mainīgie plāni

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 15. pantu, lai noteiktu vai pielāgotu daudzgadu mainīgos plānus astoņiem gadiem šīs regulas darbības jomā ietverto datu vākšanai saskaņā ar IV pielikumā paredzēto regularitāti. Komisija nodrošina, ka šādi deleģētie akti nerada būtisku papildu slogu vai izmaksas dalībvalstīm vai respondentiem.

2.Šajos daudzgadu mainīgajos plānos nosaka periodu, kurā dati tiek vākti par:

(a)sīki izklāstītajiem tematiem, kas saistīti ar jomām;

(a)lietotāju pieprasītiem ad hoc tematiem, darba tirgu un ienākumu, kā arī dzīves apstākļu jomām, kā noteikts IV pielikumā. Izņēmuma vai pamatotos gadījumos šie dati var ietvert sīki izklāstītus tematus, kas nav norādīti I pielikumā.

3.Šā panta 1. punktā minētos plānu pielāgojumus veic ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms katra datu vākšanas perioda sākuma, kā norādīts plānos. Šo pielāgojumu mērķis ir nodrošināt plānu efektivitāti un saskaņotību ar lietotāju vajadzībām.

5. pants

Statistikas kopas un novērojamās vienības

1.Statistikas kopu veido visas personas, kas katrā dalībvalstī pastāvīgi dzīvo privātās mājsaimniecībās.

2.Datu vākšanu katrā dalībvalstī veic par novērojamo vienību izlasi, ko veido privātas mājsaimniecības vai privātām mājsaimniecībām piederošas personas, kuras pastāvīgi dzīvo minētajā dalībvalstī.

6. pants

Datu kopu tehniskās specifikācijas

1.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šādus atsevišķo datu kopu tehniskos aspektus:

(a)mainīgo lielumu skaitu un aprakstu;

(b)statistiskās klasifikācijas;

(c)statistikas kopu, novērojamo vienību un respondentu precīzos raksturlielumus;

(d)pārskata periodus un datumus;

(e)prasības saistībā ar ģeogrāfisko aptvērumu, izlases iezīmēm, tostarp apakšizlasēm, praktiskā darba tehniskajiem aspektiem, labošanu un imputāciju, svaru noteikšanu, novērtēšanu un variācijas novērtēšanu;

(f)gadījumos, kad jānodrošina nodarbinātības un bezdarba datu augsta līmeņa salīdzināmība darba tirgus jomā, metodiku, kas izmantojama datu vākšanā. Tas vajadzības gadījumā var ietvert jautājumu secību un novietojumu anketā. Šo vajadzību pienācīgi pamato.

2.Ja vairākām datu kopām ir kopīgi elementi, Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai precizētu šādus datu kopu tehniskos raksturlielumus:

(a)mainīgo lielumu sarakstu un aprakstu;

(b)statistiskās klasifikācijas;

(c)statistikas kopu un novērojamo vienību precīzos raksturlielumus.

3.Komisija attiecībā uz datu kopām par ikmēneša bezdarbu saistībā ar darba tirgus jomu ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai aprakstītu mainīgos lielumus, kā arī nosūtāmo laikrindu garumu, kvalitātes prasības un detalizācijas pakāpi.

4.Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Informācijas nosūtīšanas un apmaiņas standarti

1.Nosaka tehniskos standartus, lai atvieglotu informācijas kopīgošanu un apmaiņu starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm, jo īpaši nolūkā atbalstīt šīs regulas darbības jomā iekļautās statistikas kvalitātes pārvaldību un procesa dokumentēšanu.

2.Tehniskie standarti attiecas uz statistikas jēdzieniem, procesiem un produktiem, tostarp datiem un metadatiem.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu 1. punktā minētos tehniskos standartus. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Datu avoti un metodes

1.Dalībvalstis sniedz 1. pantā minētos datus, izmantojot kādu no turpmāk minētajiem avotiem vai šo avotu apkopojumu, ar nosacījumu, ka tie atbilst 12. pantā paredzētajām kvalitātes prasībām:

(a)respondentu tieši sniegtu informāciju;

(b)administratīvos ierakstus un citus avotus, metodes vai inovatīvas pieejas tiktāl, ciktāl tās sniedz iespēju sagatavot datus, kas ir salīdzināmi un atbilst piemērojamajām konkrētajām prasībām, kas paredzētas šajā regulā.

2.Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) sīku informāciju par izmantotajiem avotiem un metodēm.

9. pants

Datu kopu regularitāte

Datu kopu regularitāte ir noteikta IV pielikumā.

10. pants

Datu nosūtīšana un termiņi

1.Nosūtīšanas termiņi ir noteikti V pielikumā.

2.Par katru kopu dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešas identificēšanas.

3.Atkāpjoties no 2. punkta, ikmēneša bezdarba statistikas apkopošanai nosūta iepriekš pārbaudītus kopsavilkuma datus.

4.Dalībvalstis, sākot ar 2019. gadu, vāc un nosūta datus saskaņā ar šo regulu.

11. pants

Izlases bāzes

1.Datu pamatā ir reprezentatīvas izlases, kas ir iegūtas no valsts līmenī izveidotām izlases bāzēm, kuras sniedz iespēju izvēlēties personas un mājsaimniecības pēc nejaušības principa ar zināmu atlases varbūtību. Izlases bāzu mērķis ir pilnīgi aptvert tikai interesējošo kopu, un tās regulāri atjaunina. Izlases bāzes ietver visu informāciju, kas nepieciešama izlases izstrādei, piemēram, vajadzīgo informāciju stratifikācijas nolūkiem, kā arī saziņai ar personām un mājsaimniecībām. Izlases bāze arī ietver informāciju, kas nepieciešama personu sasaistei ar citiem administratīvajiem ierakstiem tiktāl, ciktāl to atļauj datu aizsardzības noteikumi.

2.Ja dalībvalstī nav pieejama šāda izlases bāze, izmanto citas izlases bāzes, kas atbilst turpmāk norādītajiem kritērijiem. Šādas izlases bāzes:

(a)identificē izlases vienības, kas var būt personas, mājsaimniecības, mājokļi vai adreses;

(b)spēj nodrošināt izlases varbūtību;

(c)tiek regulāri atjauninātas.

3.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz vienādus nosacījumus attiecībā uz izlases bāzēm, jo īpaši noteikt obligātās prasības. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

12. pants

Kvalitāte

1.Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2.Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

3.Komisija (Eurostat) novērtē metadatu par specifikācijām, nosūtīto datu un izlases bāzu kvalitāti.

4.Šajā nolūkā dalībvalstis saistībā ar 10. pantā minētajiem datiem un mikrodatiem nosūta:

(a)metadatus, kas apraksta izmantoto metodiku un to, kā tika īstenotas tehniskās specifikācijas, pamatojoties uz šajā regulā noteiktajām prasībām;

(b)informāciju par atbilstību obligātajām prasībām attiecībā uz izmantotajām izlases bāzēm, tostarp to izstrādi un atjaunināšanu, kā noteikts šajā regulā.

5.Dalībvalstis nosūta 4. punktā minētos metadatus un informāciju ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc datu un mikrodatu nosūtīšanas termiņa. Šo papildu informāciju sniedz kvalitātes ziņojumos, kuros atspoguļots tas, kā nosūtītie dati un mikrodati, kā arī metadati un informācija atbilst kvalitātes prasībām.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, kas paredz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu to attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.

8.Pēc Komisijas (Eurostat) pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu statistiskās informācijas kvalitāti.

13. pants

Priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumi

Lai uzlabotu datu kopas, Komisija (Eurostat) vajadzības gadījumā ierosina un sadarbojas ar dalībvalstīm vairākos priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumos, lai uzlabotu kvalitāti, tostarp salīdzināmību, veicinātu patēriņa un laika izlietojuma jomu modernizāciju, izpētītu un īstenotu jaunus veidus, kā uzlabot spēju reaģēt uz lietotāju vajadzībām, labāk integrētu datu vākšanu un citu datu avotu izmantošanu, kā arī pilnveidotu datu vākšanas efektivitāti dalībvalstīs, ņemot vērā tehnoloģiskos uzlabojumus.

14. pants

Finansējums

1.    Šīs regulas īstenošanai Savienība Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt dotācijas:

a)    datu vākšanas vai datu vākšanas metožu, tostarp izlases bāzu, izstrādei un/vai īstenošanai sociālās statistikas jomā datu kopu vākšanas pirmajos četros gados;    

b)    metodiku izstrādei, tostarp 13. pantā minētajiem priekšizpētes un izmēģinājuma pētījumiem;

c)    statistikas vākšanai par lietotāju pieprasītu ad hoc tematu, kā noteikts IV pielikumā, jaunām vai pārskatītām mainīgo lielumu kopām un pirmo reizi īstenotiem raksturlielumiem.

2. Savienības finansiālo ieguldījumu sniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 99/2013 34 7. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1296/2013 35 16. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 36 6. pantu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37 58. pantu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 282/2014 5. pantu 38 .

3.    Šis Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniegs 90 % no attiecināmajām izmaksām.

15. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 3. panta 4. punktā un 4. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs: lūdzu ierakstīt precīzu regulas spēkā stāšanās datumu].

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 4. punktā un 4. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts norīkotajiem ekspertiem saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu paredzētajiem principiem 39 .

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 3. panta 4. punktu un 4. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

16. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

17. pants

Atkāpes

1.Ja, piemērojot šo regulu vai saskaņā ar to pieņemtos īstenošanas pasākumus un deleģētos aktus, rastos vajadzība veikt būtiskus pielāgojumus dalībvalstu statistikas sistēmās, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt atkāpi uz laikposmu līdz trim gadiem. Atkāpi var piešķirt tikai tad, ja tā neapdraudēs ar pamatrādītājiem saistīto dalībvalstu datu salīdzināmību un nekavēs savlaicīgu nepieciešamo reprezentatīvo Eiropas kopsavilkuma rādītāju aprēķinu.

2.Gadījumā, ja piešķirtās atkāpes termiņa beigās šādas atkāpes piemērošana joprojām ir pamatota, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt turpmāku atkāpi uz laikposmu līdz trim gadiem.

3.Ja dalībvalsts var nodrošināt vajadzīgās datu kopas, tikai izmantojot citas, nevis šajā regulā vai saskaņā ar to pieņemtajos īstenošanas pasākumos un deleģētajos aktos paredzētās metodes, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, izņēmuma kārtā var atļaut šādu metožu izmantošanu laikposmā līdz pieciem gadiem.

4.Gadījumā, ja sniegtās atļaujas termiņa beigās šāda atļauja joprojām ir pamatota, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var piešķirt turpmāku atļauju uz laikposmu līdz pieciem gadiem.

5.Šā panta 1. un 4. punkta nolūkā dalībvalstis trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā akta stāšanās spēkā vai sešus mēnešus pirms tā laikposma beigām, uz kuru ir piešķirta spēkā esošā atkāpe vai atļauja, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu prasību. Pieprasot šā panta 3. un 4. punktā minēto atļauju, attiecīgā dalībvalsts sīki apraksta izmantotās metodes un apliecina, ka tās nodrošina salīdzināmus rezultātus.

6.Komisija pieņem minētos īstenošanas aktus saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

18. pants

Atcelšana

1.Regulu (EK) Nr. 577/98 un Regulu (EK) Nr. 1177/2003 atceļ no 2018. gada 31. decembra. Šajās regulās noteiktās prasības attiecībā uz datu un metadatu, tostarp kvalitātes ziņojumu, nosūtīšanu ir joprojām attiecināmas uz pārskata periodiem pirms šo regulu atcelšanas.

2.Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

19. pants

Stāšanās spēkā

1.Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.Attiecībā uz 3. panta 1. punkta f) un g) apakšpunktā noteiktajām jomām tā ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —    Padomes vārdā —

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo pušu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 40  

3403 – Statistiskās informācijas sagatavošana

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 41  

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu 

 Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Lai izstrādātu un novērtētu politiku attiecībā uz Komisijas politiskajām prioritātēm, jo īpaši saistībā ar darbvietām un izaugsmi, digitālo tirgu, dziļāku un taisnīgāku ekonomisko un monetāro savienību (EMS), migrāciju un mobilitāti, ir vajadzīgi efektīvi analītiskie un pārraudzības rīki. Turklāt politiskās prioritātes atbilst vairākām atšķirīgām jomām sociālās un ekonomikas statistikas ietvaros, radot vajadzību nodrošināt lielāku saskaņotību starp datu avotiem. Stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros tiek izmantoti rādītāji, lai pārraudzītu tādu pamatmērķu īstenošanu kā nodarbinātības veicināšana, izglītības līmeņa paaugstināšana un sociālās iekļaušanas veicināšana, jo īpaši samazinot nabadzību. Lai aprēķinātu šos rādītājus, ir vajadzīga savlaicīgi nodrošināta statistikas informācija. Šī statistikas informācija ir jāsagatavo pēc iespējas efektīvāk, izmantojot modernas statistikas datu vākšanas un sagatavošanas metodes.

Šis priekšlikums arī uzlabos spēju elastīgi reaģēt uz augsta līmeņa stratēģiskajām iniciatīvām, kurām ir vajadzīgi rādītāji.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Novērst: i) pašreizējo sadrumstalotību no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas sagatavošanā un ii) elastīguma trūkumu pašreizējā datu vākšanas sistēmā, kas paredzēta Eiropas sociālās statistikas sagatavošanai no izlasēs iegūtiem datiem.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

3403 – Statistiskās informācijas sagatavošana

1.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Priekšlikums sniegs iespēju labāk pielāgot no izlasēm savākto Eiropas sociālo statistiku sabiedrības vajadzībām. Priekšlikums, sniedzot iespējas veicināt saskaņotību dažādās jomās, arī palīdzēs Eurostat nodrošināt no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas kvalitāti. Tas arī veicinās inovatīvu statistikas instrumentu un metožu izmantošanu, kā arī sniegs iespēju īstenot efektīvāku sadarbību un koordināciju starp statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku.

Priekšlikums VSI radīs vienreizējas izstrādes izmaksas. Tomēr tiek prognozēts, ka vispārējās īstenošanas izmaksas samazinātos — galvenokārt tāpēc, ka samazinātos pārklāšanās un dublēšanās starp atšķirīgajām datu vākšanām un tiktu atkārtoti izmantotas statistikas sagatavošanas sistēmas. Atkarībā no tā, kā valsts līmenī tiks ieviestas sagatavošanas metodes (piemēram, vai tiek pieņemtas tehnoloģiskās un metodikas inovācijas, vai ir nodrošināta uzlabota piekļuve administratīvajiem reģistriem), palielinātās izmaksas sākotnējā sociālo apsekojumu izstrādes posmā lielā mērā varētu kompensēt izmaksu samazināšanās datu vākšanas posmā, kas veido divas trešdaļās no statistikas sagatavošanas kopējām izmaksām. Iespējamo izmaksu pieaugumu, kas varētu izrietēt no uzlabota datu vākšanas elastīguma, varētu kontrolēt, ja apsekojumu pamatelementi, kas lielā mērā nosaka VSI izmaksas, būtu noteikti pamata tiesību aktā.

Priekšlikums atbilst REFIT programmas vienkāršošanas mērķiem, jo īpaši tāpēc, ka tas vienā regulatīvā noteikumu dokumentā iekļauj piecas regulas.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Komisija (Eurostat) sagatavo vienotas Eiropas statistikas pamatnostādnes un paredz prasības attiecībā uz ziņošanu par kvalitāti saistībā ar sociālās statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu. Kvalitātes ziņojumos, kas dalībvalstīm ir jāsagatavo par katru datu vākšanu, ir jāietver īpašas attiecīgajai datu vākšanai atbilstošas pārbaudes. Tas nodrošinās statistikas datu kvalitāti.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Īsā līdz vidējā termiņā: integrēt spēkā esošās regulas no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas jomā; novērst to sagatavošanas procesu sadrumstalotību, kas tiek izmantoti no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas jomā, un uzlabot datu vākšanas elastīgumu, ieviešot daudzpakāpju tiesisko regulējumu.

Ilgtermiņā: nodrošināt, lai no izlasēm savāktā Eiropas sociālā statistika arī turpmāk sniegtu vērtīgu ieguldījumu ES un valsts līmeņa politikas veidošanā; uzlabot statistikas vākšanā izmantoto metožu efektivitāti.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Uzdevums sagatavot statistiku, kas ir 1) saskaņota un salīdzināma starp dalībvalstīm un 2) sagatavota saskaņā ar ES vajadzībām, nav izpildāms tikai valsts līmenī. ES statistiku ir iespējams sagatavot tikai tad, ja dalībvalstis piemēro saskaņotas metodes un sagatavo statistiku atbilstīgi noteiktiem kopīgiem rezultātiem un vienotiem raksturlielumiem. To pilnīgi iespējams panākt, tikai īstenojot ES līmeņa rīcību.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Ir pieņemtas vairākas regulas, kas attiecas uz dažādām sociālās statistikas jomām un kas radījušas nekonsekvenci un neatbilstību starp datu vākšanām. Šī ir pirmā reize, kad ir ierosināta pamatregula, kas aptver septiņas sociālās statistikas jomas. Šī iniciatīva racionalizēs piecus tiesību aktus, kas attiecas uz darbaspēka apsekojumu (LFS), Eiropas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), pieaugušo izglītības apsekojumu (AES), Eiropas veselības aptauju apsekojumu (EHIS) un apsekojumu par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) lietošanu mājsaimniecībās (ICT-HH). Tā arī paredzēs juridisko pamatu diviem Eiropas sociālajiem apsekojumiem, kas tiek veikti, pamatojoties uz neoficiālu vienošanos, proti, mājsaimniecību budžeta apsekojumam (HBS) un saskaņotajam Eiropas laika izlietojuma apsekojumam (HETUS).

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Priekšlikums atbilst Regulai (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

   Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

   Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

 Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva 42 :

Priekšlikuma īstenošanai ir paredzēts pakāpeniskas ieviešanas periods, kas ilgst septiņus gadus — no 2019. gada līdz 2025. gadam.

Tomēr programma pēc tam būtu jāturpina.

Tiesību akta finanšu pārskatā ir aplūkoti tikai spēkā esošās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) gadi (2019–2020).

Finansējuma turpināšana būs atkarīga no vienošanās, kas tiks panākta par nākamo DFS, kā arī no to konkrēto programmu turpināšanas, kuru ietvaros ir paredzēts piešķirt finansējumu.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 43  

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

   ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, lūdzu, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

[…]

[…]

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Saskaņā ar konkrētajiem spēkā esošajiem noteikumiem jau tiek sniegti regulāri padziļināti ziņojumi par katras statistikas datu vākšanas īstenošanas kvalitāti. Saskaņā ar jauno priekšlikumu ziņošana tiks turpināta un uzlabota.

Dotāciju saņēmējiem jāsniedz savāktie dati un atbilstīgais kvalitātes ziņojums.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Tā kā attiecībā uz priekšlikumu izvēlētais pārvaldības veids ir Komisijas īstenota tieša pārvaldība, galvenie raksturīgie riski ir saistīti ar iepirkumu un dotāciju pārvaldību.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Komisija (Eurostat) ir izstrādājusi kontroles stratēģiju laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam. Šajā stratēģijā ietvertie pasākumi un instrumenti ir pilnīgi piemērojami statistikas vākšanai atbilstīgi ierosinātajai regulai. Ar stratēģiju ieviestās izmaiņas var samazināt krāpšanas varbūtību un veicināt tās novēršanu. Šīs izmaiņas ietver sarežģītības mazināšanu, rentablu pārraudzības procedūru piemērošanu un uz risku pamatotu ex-ante un ex-post pārbaužu veikšanu. Stratēģija ietver arī informētības uzlabošanas pasākumus un apmācību par krāpšanas novēršanu.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Komisija (Eurostat) ir ieviesusi kontroles stratēģiju, kuras mērķis kopumā ir panākt, lai neatbilstības risks būtu zemāks par būtiskuma kritēriju, proti, 2 %, atbilstīgi tās Stratēģiskajā plānā 2016.–2020. gadam noteiktajiem iekšējās kontroles un riska pārvaldības mērķiem. 100 % finanšu darījumu (un tādējādi 100 % budžeta) tiks pakļauti obligātajām ex-ante pārbaudēm atbilstīgi Finanšu regulai. Turklāt, pamatojoties uz ikgadējām riska analīzēm, tiks veiktas pārbaudes, kuru pamatā ir pamatojošo dokumentu padziļināta analīze. Tās var aptvert 4–6 % no kopējā Eurostat pārvaldītā budžeta.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Eurostat 2013. gada 30. oktobrī pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju 2014.–2017. gadam atbilstīgi Komisijas 2011. gada 24. jūnija stratēģijai krāpšanas apkarošanai (CAFS). Eurostat krāpšanas apkarošanas stratēģijā ir noteikti trīs darbības mērķi: i) pašreizējo krāpšanas apkarošanas pasākumu stiprināšana; ii) labāka krāpšanas apkarošanas procedūru integrēšana Eurostat riska novērtēšanā un riska pārvaldībā, kā arī revīzijās, plānošanā, ziņošanā un pārraudzībā; iii) Eurostat krāpšanas apkarošanas spēju un informētības stiprināšana Komisijas krāpšanas apkarošanas kultūras ietvaros. Krāpšanas apkarošanas stratēģiju papildina krāpšanas apkarošanas rīcības plāns. Stratēģijas piemērošanas laikā tās īstenošana tiek pārbaudīta divas reizes gadā, pamatojoties uz vadībai iesniegtajiem ziņojumiem.

Eurostat 2017. gadā novērtēs stratēģijas ietekmi un attiecīgi to atjauninās. Krāpšanas apkarošanas rīcības plāna starpposma pārskatīšana tiks veikta 2016. gadā.

Gan Eurostat stratēģijas, gan rīcības plāna pārskatīšana tiks veikta, pamatojoties uz atjauninātām metodēm un norādēm, ko 2016. gada februārī publicēja Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

Visi iespējami dotāciju saņēmēji ir valsts iestādes (valsts statistikas iestādes un citas valsts iestādes, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 223/2009). Turklāt dotācijas tiek piešķirtas, nepublicējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Ir ieviesti pasākumi dotāciju pārvaldības pārraudzībai. Tajos ir ņemtas vērā īpašās dotāciju procedūras, un tie ietver dotāciju pārvaldības ex-ante un ex-post analīzes.

Vienības izmaksu un vienreizēju maksājumu izmantošana saskaņā ar Finanšu regulas 124. panta 1. punktu ievērojami mazina kļūdu risku saistībā ar dotāciju pārvaldību un tādējādi vienkāršo to pārvaldi.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[Kategorija………………………...……………]

Dif./Nedif 44 .

no EBTA valstīm 45

no kandidātvalstīm 46

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē

1.a

04.030201 — saistītā progr.: EaSI — Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma

Dif.

1.a

09.040201 — Vadošā nozīme informācijas un komunikācijas tehnoloģijā (saistītā progr.: “APVĀRSNIS 2020” — Pētniecības un inovācijas pamatprogramma (“Apvārsnis 2020”)

Dif.

1.a

29.020100 — saistītās progr.: ESP — Eiropas statistikas programma 2013.–2017. gadam; ESP18_20 — Eiropas statistikas programma 2018.–2020. gadam

Dif.

1.

13.036501 — saistītā progr.: ERAF — Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

Dif.

1.

13.046101 — saistītā progr.: KF — Kohēzijas fonds (KF)

Dif.

3.

04.030100 — saistītā progr.: “VESELĪBA” — Savienības rīcības programma veselības jomā (veselības programma)

Dif.

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

[Šo iedaļu aizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu (otrais dokuments šā finanšu pārskata pielikumā), un augšupielādē CISNET starpdienestu konsultācijām.]

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Numurs

1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

ĢD: ESTAT



2019. gads



2020. gads

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 29.020100

Saistības

(1)

5,298

4,648

9,946

Maksājumi

(2)

2,649

4,444

7,093

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 47  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ — ESTAT ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1.a +3

5,298

4,648

9,946

Maksājumi

=2+2.a

+3

2,649

4,444

7,093




ĢD: EMPL


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 04.030201

Saistības

(1)

3,194

2,695

5,889

Maksājumi

(2)

1,597

2,625

4,222

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 48  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ — EMPL ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1.a +3

3,194

2,695

5,889

Maksājumi

=2+2.a

+3

1,597

2,625

4,222



ĢD: CONNECT


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 09.040201

Saistības

(1)

2,000

0,000

2,000

Maksājumi

(2)

1,000

0,800

1,800

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 49  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ — CONNECT ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1.a +3

2,000

0,000

2,000

Maksājumi

=2+2.a

+3

1,000

0,800

1,800

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Numurs

1. Gudra un iekļaujoša izaugsme

ĢD: REGIO


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 13.036501

Saistības

(1)

0,466

0,466

0,932

Maksājumi

(2)

0,233

0,419

0,652

Budžeta pozīcijas numurs 13.046101

Saistības

(1a)

0,200

0,200

0,400

Maksājumi

(2a)

0,100

0,180

0,280

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 50  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ — REGIO ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1.a +3

0,666

0,666

1,332

Maksājumi

=2+2.a

+3

0,333

0,599

0,932






KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

11,159

8,008

19,167

Maksājumi

(5)

5,579

8,468

14,047

•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

=4+ 6

11,159

8,008

19,167

Maksājumi

=5+ 6

5,579

8,468

14,047

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Numurs

3. Drošība un pilsoniskums

ĢD: SANTE


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcijas numurs 17.030100

Saistības

(1)

0,000

0,500

0,500

Maksājumi

(2)

0,000

0,250

0,250

Budžeta pozīcijas numurs

Saistības

(1a)

Maksājumi

(2a)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 51  

Budžeta pozīcijas numurs

(3)

KOPĀ — SANTE ĢD apropriācijas

Saistības

=1+1.a +3

0,000

0,500

0,500

Maksājumi

=2+2.a

+3

0,000

0,250

0,250



KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

0,000

0,500

0,500

Maksājumi

(5)

0,000

0,250

0,250

•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

=4+ 6

0,000

0,500

0,500

Maksājumi

=5+ 6

0,000

0,250

0,250

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas:

• KOPĀ darbības apropriācijas

Saistības

(4)

11,159

8,508

19,667

Maksājumi

(5)

5,579

8,718

14,297

•KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem

(6)

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.-4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
(Pamatsumma)

Saistības

=4+ 6

11,159

8,508

19,667

Maksājumi

=5+ 6

5,579

8,718

14,297





Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

5

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

ĢD: ESTAT

• Cilvēkresursi

4,164

4,164

8,328

• Pārējie administratīvie izdevumi

0,404

0,414

0,818

KOPĀ — ESTAT ĢD

Apropriācijas

4,568

4,578

9,146

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

4,568

4,578

9,146

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1.-5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

15,727

13,087

28,814

Maksājumi

10,147

13,296

23,443

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

REZULTĀTI

Rezultāta veids 52

Rezultāta vidējās izmaksas

Nr.

Izmaksas

Nr.

Izmaksas

Kopējais rezultātu daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 53

Novērst pašreizējo sadrumstalotību no izlasēm savāktās Eiropas sociālās statistikas sagatavošanā un elastīguma trūkumu pašreizējā datu vākšanas sistēmā

- Rezultāti

LFS ad hoc modulis

0,067

30

2,000

30

2,000

60

4,000

- Rezultāti

EU-SILC ad hoc modulis

0,017

30

0,500

0

0,000

30

0,500

- Rezultāti

Datu vākšanu īstenošana

0,096

60

5,650

30

3,000

90

8,650

- Rezultāti

Metodikas un izmēģinājuma pētījumi

0,080

37

3,009

44

3,509

81

6,517

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1

157

11,159

104

8,509

261

19,667

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2

- Rezultāti

Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2

KOPĒJĀS IZMAKSAS

157

11,159

104

8,509

261

19,667

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Kopsavilkums

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

   Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)


2019. gads


2020. gads

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

4,164

4,164

8,328

Pārējie administratīvie izdevumi

0,404

0,414

0,818

Starpsumma — Daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJA

4,568

4,578

9,146

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 54
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie
izdevumi

Starpsumma —
ārpus daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

4,568

4,578

9,146

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

   Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

   Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu



2019. gads



2020. gads

29 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

24,45

24,45

XX 01 01 02 (Delegācijas)

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

29 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

12

12

XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās)

XX 01 04 gg  55

- galvenajā mītnē

- delegācijās

XX 01 05 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība)

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (precizēt)

KOPĀ

36,45

36,45

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Metodikas darbs apsekojumu, tostarp ad hoc moduļu, pārdomātai definēšanai

IT darbu, lai varētu saņemt, validēt un apstrādāt datus

Datu analīze, datu izplatīšana un lietotāju atbalsts

Ārštata darbinieki

Metodikas darbs apsekojumu, tostarp ad hoc moduļu, pārdomātai definēšanai

IT darbu, lai varētu saņemt, validēt un apstrādāt datus

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

   Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

   Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.Trešo pušu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)



N gads



N+1 gads



N+2 gads



N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru 

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas



3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

   Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

   pašu resursus

   dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 56

N gads

N+1 gads

N+2 gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…………. pants

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1) https://ec.europa.eu/priorities/sites/beta-political/files/5-presidents-report_lv.pdf
(2) COM/2016/0127, 2016. gada 8. marts.
(3) ESS ir partnerība starp Eiropas statistikas iestādi — proti, Komisiju (Eurostat) —, valstu statistikas iestādēm (VSI) un citām valsts iestādēm (CVI), kas katrā dalībvalstī ir atbildīgas par Eiropas statistikas izstrādi, sagatavošanu un izplatīšanu.
(4)

   Padomes 1998. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.).

(5)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.).

(6)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 452/2008 par izglītības un mūžizglītības statistikas izveidi un pilnveidi (OV L 145, 4.6.2008., 227. lpp.).

(7)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1338/2008 attiecībā uz Kopienas statistiku par sabiedrības veselību un veselības aizsardzību un drošību darbā (OV L 354, 31.12.2008., 70. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).
(11) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES statistikas sagatavošanas metodi: Nākamās desmitgades redzējums, COM(2009) 404, 18.8.2009.
(12) Skatīt http://ec.europa.eu/eurostat/web/quality/evaluation . 
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Lēmums Nr. 234/2008/EK, ar ko izveido Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un atceļ Padomes Lēmumu 91/116/EEK (OV L 73, 15.3.2008., 13. lpp.).
(14)

   Eurostat sabiedriskās apspriešanās tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/eurostat/about/opportunities/consultations/iess

Ziņojums par atklātu sabiedrisko apspriešanos: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/7237349/Open-public-consultation-report.pdf . 

Datu lietotāju apspriešanās: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/7237349/Data-users-consultation-report.pdf .

Datu sagatavotāju apspriešanās:  http://ec.europa.eu/eurostat/documents/10186/7237349/Data-producers-consultation-report.pdf .

(15) Skatīt: http://ec.europa.eu/eurostat/documents/42577/4167614/ESAC+opinion+3+Dec+2015/421abf9c-4300-445f-a840-f13cadeee306 .
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001.
(17) Skatīt http://ec.europa.eu/eurostat/web/quality/general-evaluation-results .
(18) Pieci galvenie darbības rādītāji ir šādi: ārējo lietotāju veiktu datu ieguves gadījumu skaits no Eurostat uzziņu datubāzēm (EuroBase un Comext), izmantojot Eurostat tīmekļa vietni; to lietotāju procentuālais īpatsvars, kuri Eiropas statistikas vispārējo kvalitāti novērtē ar vērtējumu “ļoti labi” vai “labi”; to lietotāju procentuālais īpatsvars, kuri Eiropas statistikas savlaicīguma atbilstību savām vajadzībām novērtē ar vērtējumu “ļoti labi” vai “labi”; to lietotāju procentuālais īpatsvars, kuri Eiropas statistikas salīdzināmību starp reģioniem un valstīm novērtē ar vērtējumu “ļoti labi” vai “labi”; atlikušo kļūdu līmenis.
(19) Skatīt http://ec.europa.eu/eurostat/web/quality/general-evaluation-results .
(20)

   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(21) Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”;  COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.
(22) COM (2009) 404, 10.8.2009.
(23) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 20. novembra Regula (ES) Nr. 1260/2013 par Eiropas demogrāfijas statistiku (OV L 330, 10.12.2013., 39. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
(26) Komisijas 2013. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr. 557/2013, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 831/2002.
(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maijā Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(31) Padomes 1998. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.).
(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.).
(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.).
(34) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam (OV L 39, 9.2.2013., 12. lpp.).
(35)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (“EaSI”) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai (OV L 347, 20.12.2013., 238. lpp.)

(36)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(37)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(38)
(39) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(40) ABM: budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB: budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.
(41) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.
(42) Ir panākta vienošanās starp ESTAT ĢD un citiem attiecīgajiem ĢD par šajā priekšlikumā ietverto pasākumu finansēšanu transversāla apakšdeleģējuma veidā, kas tiks piešķirts ESTAT ĢD.
(43) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html .
(44) Dif.= diferencētās apropriācijas / Nedif. = nediferencētās apropriācijas.
(45) EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.
(46) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.
(47) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(48) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(49) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(50) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(51) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(52) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).
(53) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā. “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)…”
(54) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.
(55) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).
(56) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.
Top

Briselē, 24.8.2016

COM(2016) 551 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko izveido vienotu sistēmu tādai Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī

{SWD(2016) 282 final}
{SWD(2016) 283 final}


I pielikums

Aptveramie temati

Joma

Temats

Detalizēti temati

Attiecībā uz visām jomām

Tehniskie dati

Datu vākšanas informācija

Identifikācija

Svari

Interviju raksturlielumi

Vieta

Personas un mājsaimniecības raksturlielumi

Demogrāfija

Valstspiederība un migranta izcelsme

Mājsaimniecības sastāvs

Dalība darba tirgū

Galvenās darbības statuss (pašdefinēts)

Galvenie darba raksturlielumi

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis

Darba tirgus

Personas un mājsaimniecības raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija

Uzturēšanās ilgums valstī

Dalība darba tirgū

Nodarbinātības statuss

Līguma darbības ilgums

Līguma darbības ilgums — papildu informācija

Pilna vai nepilna darba laika statuss — pamatojums

Atkarīga pašnodarbinātība

Uzraudzības pienākumi

Uzņēmuma lielums

Darba vieta

Darbs mājās

Darba meklējumi

Vēlme strādāt

Pieejamība

Otrs darbs

Cita darba meklējumi

Darba un ģimenes dzīves saskaņošana

Jaunieši darba tirgū

Migrantu un viņu tiešo pēcnācēju stāvoklis darba tirgū

Pāreja uz pensionēšanos

Aprūpes vajadzības

Darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze

Darba sākums

Darba atrašanas veids

Iepriekšējā darba pieredze

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms

Darba stundas

Darba laika režīms

Darba organizācija un darba laika režīms

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (4 nedēļas)

Dalība formālajā un neformālajā izglītībā un apmācībā (12 mēneši)

Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori

Nelaimes gadījumi darbā un citas ar darbu saistītas veselības problēmas

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Ienākumi no darba

Ienākumi un dzīves apstākļi

Personas un mājsaimniecības raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija

Uzturēšanās ilgums valstī

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija

Dalība darba tirgū

Darba vietas raksturlielumi

Līguma darbības ilgums

Nodarbinātības statuss

Sīka informācija par darba tirgus situāciju

Uzraudzības pienākumi

Darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze

Iepriekšējā darba pieredze

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms

Darbību kalendārs

Darba stundas

Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Veselības stāvoklis un invaliditāte

Bērnu veselība

Piekļuve veselības aprūpei

Veselības aprūpe

Piekļuve veselības aprūpei (bērni)

Veselību ietekmējošie faktori

Dzīves kvalitāte, tostarp dalība sociālajā un kultūras dzīvē un labjutība,

Dzīves kvalitāte

Dalība sociālajā un kultūras dzīvē

Labjutība

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem

Materiālā nenodrošinātība

Bērnu materiālā nenodrošinātība

Galvenie mājokļu raksturlielumi

Sīka informācija par mājokļa apstākļiem, tostarp nenodrošinātību

Mājokļa izmaksas, tostarp aprēķinātā īres maksa

Dzīves vide

Pakalpojumu, tostarp aprūpes pakalpojumu, izmantošana

Materiālā pieejamība

Neapmierinātas vajadzības un iemesli

Bērnu aprūpe

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Ienākumi no darba

Ienākumi no pabalstiem

Ienākumi no pensijām

Citi ienākumi

Nodokļi un iemaksas

Kopējie ienākumi

Pārmērīgas parādsaistības

Kavētie maksājumi

Labklājība

Galvenās patēriņa sastāvdaļas

Trūkumu pārmantošana no paaudzes paaudzē

Veselība

Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Slimības un hroniskas slimības

Nelaimes gadījumi un traumas

Sāpes

Garīgā veselība

Funkcionāli ierobežojumi

Grūtības ar personiskās aprūpes darbībām

Grūtības ar mājsaimniecības darbībām

Pagaidu darbības ierobežojumi (veselības problēmu dēļ)

Šķēršļi līdzdalībai konkrētās dzīves jomās

Veselības un ilgtermiņa aprūpes izmantošana

Zāļu lietošana

Profilaktiskā aprūpe

Piekļuve veselības aprūpei

Garums un svars

Fiziskā aktivitāte

Uztura paradumi

Smēķēšana

Alkohola lietošana

Sociālie un vides faktori

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Kopējie ienākumi

Izglītība un apmācība

Personas un mājsaimniecības raksturlielumi

Uzturēšanās ilgums valstī

Darba stāžs un iepriekšējā darba pieredze

Darba sākums

Dalība darba tirgū

Uzņēmuma lielums

Iegūtais izglītības līmenis un ziņas par izglītību

Iegūtais izglītības līmenis — sīka informācija

Ziņas par izglītību

Pašu norādītās prasmes

Dalība izglītībā un apmācībā

Piekļuve informācijai par mācību iespējām un ieteikumi (12 mēneši)

Dalība formālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Pēdējais formālās izglītības pasākums — sīka informācija (12 mēneši)

IKT izmantošana pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)

Dalības iemesli pēdējā formālajā izglītībā (12 mēneši)

Pēdējās formālās izglītības samaksa un stundas (12 mēneši)

Pēdējās formālās izglītības iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)

Dalība neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Neformālās izglītības pasākumi — sīka informācija (12 mēneši)

IKT izmantošana neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Dalības iemesli neformālās izglītības pasākumos (12 mēneši)

Neformālās izglītības pasākumu samaksa un stundas (12 mēneši)

Neformālās izglītības pasākumu iznākumi un iegūto prasmju izmantošana (12 mēneši)

Šķēršļi dalībai izglītībā un apmācībā (12 mēneši)

Ikdienēja mācīšanās

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Kopējie ienākumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana

Dalība informācijas sabiedrībā

Piekļuve IKT

IKT izmantošana un tās biežums

Šķēršļi un grūtības izmantot

Izmantošanas ietekme

Drošība, privātums, uzticēšanās

Pieslēgums internetam jebkurā vietā

Digitālās prasmes

Darbības internetā

E-komercija

Mijiedarbība ar citām publiskajām iestādēm

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Kopējie ienākumi

Laika izmantojums

Personas un mājsaimniecības raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Veselība: veselības stāvoklis un invaliditāte, aprūpe un veselību noteicošie faktori

Eiropas minimālais modulis attiecībā uz veselību

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem

Ilglietojuma preču esība īpašumā

Bērnu aprūpe

Slimu un vecu cilvēku aprūpe

Darba apstākļi, tostarp darba stundas un darba laika režīms

Darba stundas

Darba laika režīms

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Ražošana pašu patēriņam un pārdošanai, remonti

Ienākumi no darba

Kopējie ienākumi

Laika sadalījums

Laika izmantojums, darbību veidi

Paralēlas darbības

Darbības vieta

Citu personu klātbūtne darbības laikā

Darbības novērtējums

Patēriņš

Personas un mājsaimniecības raksturlielumi

Mājsaimniecības sastāvs — sīka informācija

Dzīves apstākļi, tostarp materiālā nenodrošinātība, mājoklis, dzīves vide un piekļuve pakalpojumiem

Galvenie mājokļu raksturlielumi

Dalība izglītībā un apmācībā

Dalība formālās izglītības pasākumos (patlaban)

Dalība darba tirgū

Līguma darbības ilgums

Ienākumi, patēriņš un labklājība, tostarp parādsaistības

Kopējie ienākumi

Nodokļi un iemaksas

Ienākumi natūrā no darbībām, kas nav algotas darbības

Aprēķinātā īres maksa

Galvenais ienākumu avots

Turība

Parādsaistības

Kavētie maksājumi

Patēriņš COICOP dalījumā

Pārrobežu patēriņa izdevumu COICOP dalījumā

Pašu patēriņš



II pielikums

Precizitātes prasības

1.Precizitātes prasības attiecībā uz visām datu kopām izsaka standartkļūdās un definē kā faktisko novērtējumu un statistikas kopas lieluma nepārtrauktas funkcijas valstī vai NUTS 2 reģionā.

2.Konkrēta novērtējuma lēstā standartkļūda nav lielāka par šādu summu:

3.Funkcijai f(N) ir šāda forma: f(N)=a√N+b.

4.Parametriem N, a un b izmanto šādas vērtības.

N

a

b

Darba tirgus joma: precizitātes prasības

Bezdarbs attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem — novērtētais (valsts) ceturkšņa rādītājs

Valsts iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

7800

-4500

Nodarbinātība attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem — novērtētais (valsts) ceturkšņa rādītājs

Valsts iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

7800

-4500

Bezdarbs attiecībā pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem katrā NUTS 2 reģionā — novērtētais ceturkšņa rādītājs

Iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem NUTS 2 reģionā, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

Skatīt 6. punktu.

Ienākumu un dzīves apstākļu joma

Nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudētie attiecībā pret iedzīvotājiem

Privāto mājsaimniecību skaits valstī miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

900

2600

Pastāvīgas nabadzības apdraudētie vairāk nekā četrus gadus attiecībā pret iedzīvotājiem

Privāto mājsaimniecību skaits valstī miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

350

1000

Nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudētie attiecībā pret iedzīvotājiem katrā NUTS 2 reģionā (skatīt 7. punktu)

Privāto mājsaimniecību skaits NUTS 2 reģionā miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

600

0

Veselības joma

Procentuālā iedzīvotāju daļa, kuru parastās darbības būtiski ierobežo veselības problēmas (vecumā 15 gadi vai vairāk)

Valsts iedzīvotāji vecumā 15 gadi vai vairāk, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

1200

2800



Izglītības un apmācības joma

Dalības līmenis formālajā izglītībā un apmācībā (vecumā no 18 līdz 24 gadiem)

Valsts iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

200

1500

Dalības līmenis neformālajā izglītībā un apmācībā (vecumā no 25 līdz 69 gadiem)

Valsts iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 69 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

400

2000

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas joma

Procentuālā indivīdu daļa, kas pēdējā gadā personiskai lietošanai pasūtījuši preces vai pakalpojumus internetā

Valsts iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

400

1300

Laika izmantojuma joma

Iedzīvotāju procentuālā daļa vecumā 15 gadi un vairāk, kas katru dienu vidēji vairāk nekā 10 % laika velta, strādājot algotu darbu

Valsts iedzīvotāji vecumā 15 gadi vai vairāk, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, miljonos personu un noapaļojot līdz 3 zīmēm aiz komata

900

3500

Patēriņa joma

Mājsaimniecību procentuālā daļa, kuru izdevumi par kategorijām, kas saistītas ar mājokli, tostarp ūdeni, elektrību, gāzi un citu kurināmo, pārsniedz 50 % no kopējiem izdevumiem (skatīt 8. punktu)

Privāto mājsaimniecību skaits valstī miljonos un noapaļots līdz 3 zīmēm aiz komata

900

2600

5.Ja valstis ar iepriekš norādītājiem parametriem iegūst negatīvas f(N) vērtības, tās tiks atbrīvotas no attiecīgās prasības.

6.Attiecībā uz novērtēto bezdarba attiecību pret iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem katrā NUTS 2 reģionā funkciju f(N) definē šādi:

 

7.Attiecībā uz nabadzības vai sociālās atstumtības apdraudēto personu novērtēto attiecību pret iedzīvotājiem katrā NUTS 2 reģionā šīs prasības nav obligātas attiecībā uz tiem NUTS 2 reģioniem, kuros ir mazāk par 0,500 miljoniem iedzīvotāju, ar nosacījumu, ka attiecīgais NUTS 1 reģions atbilst šai prasībai.

8.Patēriņa jomā precizitātes prasības var izpildīt, apvienojot mikrodatus par maksimāli trim secīgiem novērojumu gadiem.



III PIELIKUMS

Izlases raksturlielumi

1.Darba tirgus jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko:

(a)valsts izlasi pārskata ceturksnim (secīgu pārskata nedēļu summēšana) vienmērīgi sadala uz visām ceturkšņa nedēļām. Izlasi pārskata ceturksnim (katrā NUTS 2 reģionā) sadala uz trim mēnešiem proporcionāli nedēļu skaitam katrā mēnesī;

(b)izlasei ir rotācijas modelis, saskaņā ar kuru rotāciju veic biežāk nekā reizi gadā. Jānodrošina, ka izlases pārklāšanās ir vismaz 20 % starp vieniem un tiem pašiem ceturkšņiem secīgos gados un vismaz 50 % — starp secīgiem ceturkšņiem, neņemot vērā zudumu.

Neskarot 5. panta 1. punktu, datus sniedz par visu izlasi.

2.Ienākumu un dzīves apstākļu jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko:

(a)izlasei ir vismaz sešu gadu rotācijas shēma;

(b)neņemot vērā zudumu, izlasi vienmērīgi sadala uz rotācijas shēmas gadiem, izņemot periodu ar izlases lieluma pārmaiņām.

3.Laika izmantojuma jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko: izlases vienībām paredzētie pārskatu sniegšanas periodi

(a)tiek sadalīti secīgā divpadsmit mēnešu periodā,

(b)ietver brīvdienas,

(c)balstās uz nejaušu izlasi.

4.Patēriņa jomas izlases raksturlielumi ietver turpmāko: izlases vienībām paredzētie pārskatu sniegšanas periodi tiek sadalīti secīgā divpadsmit mēnešu periodā.



IV pielikums

Periodiskums

1.Attiecībā uz darba tirgus jomu datu kopas veido informācija, ko vāc reizi ceturksnī, reizi gadā, reizi divos gados un ik pēc astoņiem gadiem. Datus par mainīgajiem lielumiem attiecībā uz ad hoc tematiem vāc ik pēc četriem gadiem.

2.Attiecībā uz ienākumu un dzīves apstākļu jomu datu kopas veido gada, triju gadu un sešu gadu informācija. Datus par mainīgajiem lielumiem, ko vāc attiecībā uz ad hoc tematiem, vāc ik pēc diviem gadiem.

3.Attiecībā uz veselības jomu datus vāc ik pēc sešiem gadiem.

4.Attiecībā uz izglītības un apmācības jomu datus vāc ik pēc sešiem gadiem.

5.Attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu datus vāc reizi gadā.

6.Attiecībā uz laika izmantojuma jomu datus vāc ik pēc desmit gadiem.

7.Attiecībā uz patēriņa jomu datus vāc ik pēc pieciem gadiem.



V pielikums

Datu nosūtīšanas termiņi

Dalībvalstis nosūta prasītos datus Komisijai (Eurostat) vēlākais šādos termiņos.

1.Attiecībā uz darba tirgus jomu dalībvalstis nosūta:

(1)iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem saskaņā ar šādu divu posmu procedūru:

(a)pirmajos trijos šīs regulas īstenošanas gados, kā noteikts 10. panta 4. punktā:

attiecībā uz ceturkšņa datiem: nosūtīšana desmit nedēļu laikā pēc pārskata perioda beigām,

attiecībā uz citiem datiem: nosūtīšana līdz nākamā gada 31. martam;

(b)sākot ar īstenošanas ceturto gadu, nosūtīšanas termiņi ir šādi:

attiecībā uz ceturkšņa datiem: datu nosūtīšana par 1., 2. un 3. ceturksni attiecīgi līdz tā paša gada 29. maijam, 29. augustam un 29. novembrim un datu nosūtīšana par 4. ceturksni — līdz nākamā gada 28. februārim,

attiecībā uz citiem datiem: nosūtīšana līdz nākamā gada 15. martam.

Gados, kad šie termiņi ir sestdienā vai svētdienā, faktiskais termiņš ir nākamajā pirmdienā.

Ja izmanto administratīvos datus, lai sniegtu datus, kas atbilst detalizētajam tematam “ienākumi no darba”, minētos datus var nosūtīt Komisijai (Eurostat) divdesmit viena mēneša laikā pēc pārskata perioda beigām;

(2)apkopotus rezultātus mēneša bezdarba statistikas apkopošanai 25 dienu laikā pēc pārskata mēneša. Dalībvalstis nevar ietvert pārskata mēneša pēdējo nedēļu, ja tā turpinās nākamajā mēnesī.

2.Attiecībā uz ienākumu un dzīves apstākļu jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītus mikrodatus bez tiešiem identifikatoriem, ievērojot šādus termiņus:

(a)attiecībā uz mainīgajiem lielumiem N gada datu vākšanai — līdz N gada beigām. Izņēmuma gadījumos, ja prasītie administratīvie dati nav pieejami savlaicīgi, var nosūtīt provizoriskus mikrodatus par ienākumiem līdz N gada beigām un galīgos datus — līdz N+1 gada 28. februārim;

(b)attiecībā uz mainīgajiem lielumiem, kas saistīti ar sešiem gadiem rotācijas shēmā, kura beidzas N gadā, — līdz N+1 gada 31. oktobrim.

3.Attiecībā uz veselības jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus deviņu mēnešu laikā pēc valsts datu vākšanas perioda beigām.

4.Attiecībā uz izglītības un apmācības jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus sešu mēnešu laikā pēc valsts datu vākšanas perioda beigām.

5.Attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus līdz N apsekojuma gada 5. oktobrim.

6.Attiecībā uz laika izmantojuma jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus vēlākais piecpadsmit mēnešus pēc praktiskās datu vākšanas beigām.

7.Attiecībā uz patēriņa jomu dalībvalstis nosūta iepriekš pārbaudītos mikrodatus piecpadsmit mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Top