Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016PC0157

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko nosaka noteikumus par to, kā CE-marķētus mēslošanas līdzekļus darīt pieejamus tirgū, un groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009

COM/2016/0157 final - 2016/084 (COD)

Briselē, 17.3.2016

COM(2016) 157 final

2016/0084(COD)

Aprites ekonomikas pakete

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka noteikumus par to, kā CE-marķētus mēslošanas līdzekļus darīt pieejamus tirgū, un groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SWD(2016) 64 final}
{SWD(2016) 65 final}


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Priekšlikuma pamatojums un mērķi

1.Priekšlikuma mērķis ir risināt būtiskas problēmas, kas pašlaik vērojamas tirgū un pirmo reizi tika konstatētas 2010. gadā veiktajā Regulas (EK) Nr. 2003/2003 („spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula”) ex-post novērtējumā 1 . Tas noteikts arī par vienu no aprites ekonomikas rīcības plāna 2 galvenajiem likumdošanas priekšlikumiem.

Pirmais iemesls un mērķis

2.Pirmkārt, inovatīviem mēslošanas līdzekļiem, kas bieži vien satur barības elementus vai organiskās vielas, kuras saskaņā ar aprites ekonomikas modeli pārstrādātas no bioatkritumiem vai citiem otrreizējiem jēlmateriāliem, ir grūti piekļūt iekšējam tirgum, jo valstīs pastāv atšķirīgi noteikumi un standarti.

3.Spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula nodrošina brīvu apriti iekšējā tirgū tādu saskaņoto ražojumu kategorijai, kuri pieder pie viena no mēslošanas līdzekļu tipiem, kas iekļauti minētās regulas I pielikumā. Šādi ražojumi ir tiesīgi saņemt marķējumu “EC mēslošanas līdzeklis”. Uzņēmumiem, kas vēlas pārdot cita veida izstrādājumus, kuri nav EC mēslošanas līdzekļi, vispirms jāiegūst jauns tipa apstiprinājums, Komisijai pieņemot lēmumu, ar ko groza minēto pielikumu. Gandrīz visi mēslošanas līdzekļu tipi, ko pašlaik aptver spēkā esošā mēslošanas līdzekļu regula, ir tradicionālie neorganiskie Mēslošanas līdzekļi, kas parasti iegūti no izrakteņiem vai ķīmiski ražoti saskaņā ar lineārās ekonomikas modeli. Turklāt ķīmiskie procesi, piemēram, slāpekli saturošu mēslošanas līdzekļu ražošanai, ir gan energoietilpīgi, gan CO2 ietilpīgi.

4.Pašlaik aptuveni 50 % no mēslošanas līdzekļiem, kas atrodas tirgū, tomēr atrodas ārpus regulas piemērošanas jomas. Tas sakāms par dažiem neorganiskajiem mēslošanas līdzekļiem un gandrīz visiem mēslošanas līdzekļiem, kas iegūti no organiskiem materiāliem, piemēram, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem vai citiem lauksaimniecības blakusproduktiem, vai pārstrādātiem pārtikas aprites bioatkritumiem. Pašlaik strauji attīstās pētniecība, inovācija un investīcijas, veicinot aprites ekonomiku, vietēji radot darbvietas un ražojot vērtības no otrreizējiem Eiropas Savienības resursiem, kas pretējā gadījumā tiktu izmantoti tieši uz zemes vai kā atkritumi aprakti izgāztuvēs, radot nevajadzīgu eitrofikāciju un siltumnīcefekta gāzu emisiju. Uzņēmējvidē pastāv arī "servitizācijas" tendence, proti, izmantojot augsnes analīzi, aizvien biežāk ražojumi tiek individuāli pielāgoti augsnei, kurā mēslošanas līdzeklis tiks lietots. MVU un citi uzņēmumi visā Eiropā arvien vairāk interesējas, kā piedalīties šajā attīstībā. Tomēr tas, vai individuāli pielāgotiem organiskus mēslošanas līdzekļus saturošiem ražojumiem ir piekļūstams iekšējais tirgus, pašlaik ir atkarīgs no savstarpējas atzīšanas procedūras, tāpēc šāda piekļuve nereti ir traucēta.

5.Ar inovatīviem mēslošanas līdzekļiem saistās divējāda problēma, kas attiecas uz spēkā esošo tiesisko regulējumu.

6.Pirmais problēmas aspekts ir tāds, ka spēkā esošajā Mēslošanas līdzekļu regulā ir sarežģīti iekļaut tāda tipa mēslošanas līdzekļus, kas iegūti no organiskiem vai otrreizējiem jēlmateriāliem. Regulatori vilcinās, jo šādu materiālu sastāvs un īpašības ir salīdzinoši mainīgi. Spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula nepārprotami ir izstrādāta detalizēti aprakstītiem neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem, kas iegūti no primārajiem jēlmateriāliem, un tajā trūkst stingru kontroles mehānismu un drošības pasākumu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu uzticēšanos produktiem, kuri iegūti no būtībā mainīgiem organisko vai otrreizējo jēlmateriālu avotiem. Turklāt nav skaidra saistība ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē dzīvnieku blakusproduktu un atkritumu kontroli.

7.Tāpēc saskaņā ar aprites ekonomikas principiem iegūti mēslošanas līdzekļi joprojām nav saskaņoti. Daudzās dalībvalstīs attiecībā uz šādiem nesaskaņotiem mēslošanas līdzekļiem ir spēkā detalizēti nacionāli noteikumi un standarti ar vides prasībām (piemēram, smago metālu kontaminantu robežvērtības), kuras neattiecas uz EK mēslošanas līdzekļiem. Turklāt tāda brīva aprite starp dalībvalstīm, kuras pamatā būtu savstarpēja atzīšana, ir izrādījusies ļoti sarežģīta. Tā rezultātā no organiskiem materiāliem vai otrreizējiem jēlmateriāliem iegūtu mēslošanas līdzekļu ražotājs, kas savu tirgu vēlas paplašināt ar citas dalībvalsts teritoriju, bieži vien saskaras ar administratīvām procedūrām, kuras tirgus paplašināšanu padara pārmērīgi dārgu. Tāpēc neizveidojas kritiskā masa, un tas kavē investīcijas šajā svarīgajā aprites ekonomikas nozarē. Šī problēma ir īpaši svarīga ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kurās viņu rīcībā ir liels bioloģisko otrreizējo jēlmateriālu (parasti kūtsmēslu) pārpalikums, taču mazs iekšzemes noieta tirgus.

8.Kopumā, salīdzinot mēslošanas līdzekļus, kas atbilstoši aprites ekonomikas modelim Eiropas Savienībā iegūti no organiskiem jēlmateriāliem vai otrreizējiem jēlmateriāliem, un mēslošanas līdzekļus, kas ražoti pēc lineārās ekonomikas modeļa, konkurences apstākļi ir labvēlīgāki otrajiem. Šis konkurences izkropļojums kavē investīcijas aprites ekonomikā.

9.Minēto problēmu saasina tas, ka viena no galvenajām mēslošanas līdzekļu sastāvdaļām ir fosfātieži, ko Komisija ir atzinusi par kritiski svarīgu jēlmateriālu. Attiecībā uz fosfātu mēsliem ES patlaban ir ļoti atkarīga no ārpus ES iegūtu fosfātiežu importa (galvenokārt no Marokas, Tunisijas un Krievijas importēti ir vairāk nekā 90 % Eiropas Savienībā lietoto fosfāta mēslu). Tai pat laikā ES atkritumi (jo īpaši notekūdeņu dūņas) satur daudz fosfora, un, šo fosforu atbilstoši aprites ekonomikas modelim pārstrādājot, ES pieprasījumu pēc fosfātu mēsliem būtu iespējams apmierināt apmēram par 20–30 %. Tomēr ar to saistītais investīciju potenciāls patlaban lielākoties joprojām nav izmantots, un tas daļēji izskaidrojams ar augstāk minēto apgrūtināto iekšējā tirgus pieejamību.

10.Spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula attiecībā uz inovatīviem mēslošanas līdzekļiem pietiekami nedarbojas arī tādā aspektā, ka tipa apstiprināšanas procedūra ir ļoti ilga pat jauniem neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem, kas iegūti no primāriem jēlmateriāliem, un inovācijas cikls mēslošanas līdzekļu nozarē ir daudz straujāks. Tāpēc ir atzīts, ka regulējuma metode ir fundamentāli jāpārvērtē un jāmodernizē, lai attiecībā uz ražojumiem izvirzītajām prasībām panāktu vairāk elastības, turklāt augstā līmenī saglabājot aizsardzību cilvēka, dzīvnieku un augu veselībai, drošībai un videi. Šie apsvērumi ir aprakstīti tālāk 3. iedaļā "Ex post izvērtējumu, apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējumu rezultāti".

11.Tāpēc iniciatīvas galvenais rīcībpolitiskais mērķis ir radīt stimulus, kas sekmētu, ka Eiropas Savienībā lielā mērogā un atbilstoši aprites ekonomikas modelim atkritumus pārveidojot par kultūraugu barības elementiem, no ES organiskiem jēlmateriāliem vai otrreizējiem jēlmateriāliem tiek ražoti mēslošanas līdzekļi. Priekšlikums nodrošinās tiesisko regulējumu, kas iekšējo tirgu šādiem mēslošanas līdzekļiem padarīs daudz pieejamāku, tādējādi izlīdzinot konkurences apstākļus attiecībā uz mēsliem, kas saražoti atbilstoši lineārās ekonomikas modelim — no izrakteņiem vai ar ķīmisku tehnoloģiju. Tas pavērtu iespēju veicināt šādu aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu:

otrreizējos jēlmateriālus padarīt par vērtību, pavērt iespēju labāk izmantot jēlmateriālus un eitrofikācijas un atkritumu apsaimniekošanas problēmas pārvērst ekonomiskās iespējās, kas kļūst pieejamas publiskiem un privātiem uzņēmumiem;

paaugstināt resursefektivitāti un attiecībā uz Eiropas lauksaimniecībai nepieciešamiem jēlmateriāliem, konkrētāk, fosforu, mazināt tās importatkarību;

aprites ekonomikā palielināt investīcijas un inovāciju, palīdzot Eiropas Savienībā radīt jaunas darbvietas;

paverot iespēju mēslošanas līdzekļus ražot no mazāk oglekļintensīviem resursiem, mēslošanas līdzekļu nozari palīdzēt atsvabināt no pašreizējā spiediena atbilstoši ETS samazināt CO2 emisijas.

12.Vairāk ražojot un tirgojot inovatīvus mēslošanas līdzekļus, daudzveidīgāks kļūtu arī lauksaimniekiem piedāvāto mēslošanas līdzekļu klāsts, un pārtikas ražošana varētu kļūt izmaksefektīvāka un resursefektīvāka.

Otrais iemesls un mērķis

13.Otrkārt, spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula nepalīdz kliedēt attiecībā uz vidi radušās bažas, kuru cēlonis ir augsnes, iekšzemes ūdeņu, jūras ūdeņu un, visbeidzot, pārtikas kontaminācija ar EC mēslošanas līdzekļiem. Vispāratzīta problēma ir kadmija klātbūtne neorganiskos fosfātu mēslos. Tā kā ES robežvērtības kadmijam nav noteiktas, dažas dalībvalstis, izmantojot LESD 114. pantu, attiecībā uz šo metālu ir noteikušas vienpusējas robežvērtības, tādējādi arī saskaņotajā jomā rodoties tirgus sadrumstalotībai. Līdzīgas problēmas rada kontaminantu klātbūtne mēslošanas līdzekļos, uz kuriem pašlaik attiecas nacionāli noteikumi (piemēram, no notekūdeņu dūņām pārstrādāti barības elementi).

14.Tāpēc otrs rīcībpolitisks mērķis ir risināt šo problēmu, attiecībā uz fosfāta mēsliem ieviešot saskaņotas kadmija robežvērtības. Šādu robežvērtību noteikšana, kuras mērķis ir mēslošanas līdzekļu lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību samazināt līdz minimumam, palīdzēs samazināt kadmija uzkrāšanos augsnē un pārtikas un ūdens kontaminētību ar kadmiju. Tā arī novērsīs šo bažu dēļ radušos tirgus sadrumstalotību, proti, dažas dalībvalstis attiecībā uz kadmiju ir noteikušas nacionālas robežvērtības.

Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

15.Ar šo priekšlikumu tiks atcelta spēkā esošā Mēslošanas līdzekļu regula, taču jau saskaņoti mēslošanas līdzekļi ar noteikumu, ka tie atbildīs jaunajām drošuma un kvalitātes prasībām, varēs palikt tirgū. Tas definēs, ar kādiem nosacījumiem uz mēslošanas līdzekļiem, kas ražoti no atkritumiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, var neattiecināt kontroles, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulā (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) 3 un Direktīvā 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 4 , un tos laist brīvā apgrozībā kā CE-marķētus mēslošanas līdzekļus. Tas papildinās Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) 5 , kuru joprojām piemēros mēslošanas līdzekļos iestrādātām ķīmiskām vielām.

Saskanība ar citām ES politikas jomām

16.Sagādājot piemērotu regulatīvu vidi investīcijām reālajā ekonomikā, iniciatīva atbalsta Komisijas darbvietu, izaugsmes un investīciju programmu.

17.Konkrētāk, iniciatīva būs svarīgs konkrēts ieguldījums Komisijas Aprites ekonomikas paketē. Tiesību akts radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem mēslošanas līdzekļiem un atvieglinās Eiropas Savienībā iegūtu otrreizējo jēlmateriālu izmantošanu.

18.Iniciatīva turklāt atbalsta tādu mērķi kā, likvidējot esošos šķēršļus noteiktu inovatīvu mēslošanas līdzekļu brīvai apritei un dalībvalstīm atvieglinot tirgus uzraudzību, izveidot dziļāk integrētu un taisnīgāku iekšējo tirgu, kam būtu spēcīgāka rūpnieciskā bāze.

19.Iniciatīva ir saistīta ar šādām rīcībpolitiskām iniciatīvām.

Aprites ekonomikas tiesību aktu pakete. Mēslošanas līdzekļu regulas pārskatīšanas mērķis ir izveidot tādu tiesisko regulējumu, kas dotu iespēju saskaņā ar Bioekonomikas stratēģiju 6 (kura aptver atjaunojamu bioresursu ražošanu un šo resursu un atkritumu plūsmu pārvēršanu par precēm ar pievienoto vērtību) ražot mēslus no pārstrādātiem bioatkritumiem un citiem otrreizējiem jēlmateriāliem. Tādējādi būtu iespējams ilgtspējīgai Eiropas lauksaimniecībai nepieciešamos augu barības elementus, arī kritiski svarīgo jēlmateriālu fosforu, iegūt Eiropas Savienībā. Ar šo paketi līdz minimumam samazinot apglabāšanu izgāztuvēs vai no bioatkritumiem reģenerējot enerģiju, tā arī palīdzēs labāk īstenot atkritumu hierarhiju un attiecīgi atrisināt ar to saistītās atkritumu apsaimniekošanas problēmas.

Vienotā tirgus stratēģija. Kā minēts iepriekš, vispārzināms, ka brīvu apriti iekšējā tirgū traucē smagnējie un atšķirīgie nacionālie regulējumi, kas reglamentē mēslošanas līdzekļus, kuri patlaban nav saskaņoto tiesību aktu tvērumā. Uzņēmēji atšķirīgos nacionālos noteikumus bieži vien uzskata par šķērsli, kas traucē piekļūt jauniem tirgiem, savukārt dalībvalstis šos noteikumus uzskata par nepieciešamiem pārtikas aprites ķēdes un vides aizsardzībai. Šo ar veselību un vidi saistīto bažu dēļ nesaskaņoto mēslošanas līdzekļu sfērā savstarpēja atzīšana ir izrādījusies ārkārtīgi grūta, un uzņēmēji ir lūguši iespēju, izpildot saskaņotos noteikumus, kuri šādas bažas risina ES līmenī, iegūt piekļuvi visam ES tirgum.

“Apvārsnis 2020”. Priekšlikums spēs stimulēt attiecīgas pētniecības darbības, kas uzsāktas saskaņā ar "Sabiedrības problēmu risināšanas" 2. prioritāti (" Pārtikas nodrošinājums, ilgtspējīga lauksaimniecība un mežsaimniecība, jūras, jūrlietu un iekšzemes ūdeņu pētniecība un bioekonomika") un 5. prioritāti ("Klimata politika, vide, resursu efektīva izmantošana un izejvielas"), kurām cita starpā ir arī mērķis rast inovatīvus risinājumus efektīvākai un drošākai resursu atgūšanai no atkritumiem, notekūdeņiem un bioatkritumiem, un rosināt pētniekus nākt klajā ar inovatīviem, tirgus vajadzībām, sabiedrības vajadzībām un vides aizsardzības rīcībpolitikām atbilstošiem ražojumiem. Bio Based Industries Joint Undertaking par jaunu un ekonomiski daudzsološu vērtību ķēdi, kuras izejas punkts ir (organiskie) atkritumi, ir apzinājis, piemēram, fosfora pārstrādi mēslošanas līdzekļu ražošanai 7 . Priekšnosacījums tam, lai sasniegtu šos mērķus un pētniecības rezultātus ieviestu tirgū, ir šādiem mēslošanas līdzekļiem pavērt vieglu piekļuvi iekšējam tirgum.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

Juridiskais pamats

20.Priekšlikuma mērķis ir uzlabot, kā darbojas mēslošanas līdzekļu iekšējais tirgus, šajā nolūkā risinot problēmas, kas pirmoreiz tika apzinātas spēkā esošās Mēslošanas līdzekļu regulas ex-post izvērtējumā, kuru veica 2010. gadā. Tāpēc juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants, kas ir arī spēkā esošās Mēslošanas līdzekļu regulas juridiskais pamats.

Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

21.Pirmais ierosinātā pasākuma mērķis ir palielināt ražošanas investīcijas iedarbīgiem, drošiem un inovatīviem mēslošanas līdzekļiem, kas saskaņā ar aprites ekonomikas modeli un Bioekonomikas stratēģiju saražoti no organiskiem vai otrreizējiem jēlmateriāliem, kā arī sekmēt šādu mēslošanas līdzekļu ieviešanu, palīdzot šādiem mēslošanas līdzekļiem gūt piekļuvi visam iekšējam tirgum un tādējādi tiem palīdzot sasniegt kritisko masu. Efektīvāk izmantojot šādus mēslošanas līdzekļus, var rasties būtiski ieguvumi videi, mazināties importatkarība attiecībā uz kritiski svarīgiem jēlmateriāliem no valstīm ārpus Eiropas Savienības un lauksaimniekiem var kļūt pieejama plašāka augsti kvalitatīvu mēslošanas līdzekļu daudzveidība. Dalībvalstu vienpusēja rīcība nevar likvidēt šķēršļus, kas pastāv šādu ražojumu brīvai apritei, — atšķirīgos nacionālos regulējumus. Īpaši grūta šajā jomā ir izrādījusies savstarpējā atzīšana, un tā kļūst par arvien nozīmīgāku šķērsli, jo interese par kvalitatīvu mēslošanas līdzekļu ražošanu no organiskiem vai otrreizējiem jēlmateriāliem arvien aug. No otras puses, ES rīcība, noteicot saskaņotus un augstus kvalitātes, drošuma un vides kritērijus, varētu nodrošināt šādu mēslošanas līdzekļu brīvu apriti.

22.Otrais mērķis ir novērst augsnes un pārtikas kontaminētību ar kadmiju, kuru rada mēslošanas līdzekļu lietošana. Tā kā lielākā daļa mēslošanas līdzekļu, kuru dēļ rodas šīs bažas (t.i. neorganiskie fosfātu mēsli) jau ir saskaņoti, dalībvalstis šo mērķi nevar sasniegt vienpusēji. No otras puses, ES mēroga maksimālie līmeņi kontaminantu daudzumu saskaņotajos mēslošanas līdzekļos var faktiski samazināt līdz drošākam līmenim.

Proporcionalitāte

23.Iniciatīvas pirmais mērķis ir palielināt investīcijas tādu iedarbīgu, drošu un inovatīvu mēslošanas līdzekļu ražošanā, kas iegūti no organiskiem vai otrreizējiem jēlmateriāliem, un rast ar to saistītus ieguvumus arī attiecībā uz vidi, mazāku importatkarību un arvien plašāku augsti kvalitatīvu ražojumu piedāvājumu. Iniciatīvas mērķis ir panākt, ka iekšējā tirgū attiecībā uz šādiem mēslošanas līdzekļiem tiek sasniegta kritiskā masa. Nesaskaņotu mēslošanas līdzekļu savstarpējā atzīšana vēsturiski ir izrādījusies ārkārtīgi grūta, savukārt neorganisku mēslošanas līdzekļu piekļuvi iekšējam tirgum ir faktiski nodrošinājuši ražojumu saskaņošanas jomas tiesību akti. Tāpēc ir secināts, ka attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem no organiskiem vai otrreizējiem jēlmateriāliem ražojumu saskaņošanas jomas tiesību aktos ir paredzēti tikai tādi pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu stimulus lielapjoma investīcijām aprites ekonomikā. Šajā priekšlikumā izraudzītā regulējuma metode uzņēmējiem atvēl maksimālu elastību attiecībā uz jaunu ražojumu laišanu tirgū, nepazeminot drošumu un kvalitāti. Turklāt tas dalībvalstīm atvēl brīvi lemt, kā tirgū laist nesaskaņotus mēslošanas līdzekļus, tādiem uzņēmējiem, kas meklē lielākus tirgus, neliedzot iespēju izraudzīties saskaņotā regulējuma priekšrocības.

24.Ir uzskatāms, ka mēslošanas līdzekļu jomā, kas ir tehniski ļoti sarežģīta un var ietekmēt pārtikas aprites ķēdi un vidi, ražojumu saskaņošanai regulas forma ir vispiemērotākā. Šo secinājumu balsta arī fakts, ka arī spēkā esošais saskaņošanas tiesību akts attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem ir regula.

25.Attiecībā uz otro mērķi, proti, novērst augsnes un pārtikas kontaminētību ar kadmiju, kuras cēlonis ir tādu mēslošanas līdzekļu lietošana, no kuriem daudzi jau ir saskaņoti, par iedarbīgu līdzekli problēmas risināšanai tās saknē uzskatāma maksimālo līmeņu noteikšana ražojumus reglamentējošos tiesību aktos. Uzskatāms, ka ekonomiskā ietekme ir samērīga ar mērķi nepieļaut nelabojamu augsnes kontaminētību, kas turpinās ietekmēt pašreizējo lauksaimnieku un pārtikas patērētāju paaudzi un nākamās paaudzes.

26.Proporcionalitātes jautājums ir tālāk aplūkots Ietekmes novērtējuma 4.2.2. sadaļā.

Instrumenta izvēle

27.Ir uzskatāms, ka mēslošanas līdzekļu jomā, kas ir tehniski ļoti sarežģīta un var ietekmēt pārtikas aprites ķēdi un vidi, ražojumu saskaņošanai regulas forma ir vispiemērotākā. Šo secinājumu balsta arī fakts, ka arī spēkā esošais saskaņošanas tiesību akts attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem ir regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Ex-post izvērtējumi/atbilstības pārbaudes attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem

28.2010. gadā veiktais spēkā esošās Mēslošanas līdzekļu regulas ex-post izvērtējumā secināts 8 , ka regula faktiski sasniegusi savu mērķi — vienkāršot un saskaņot tiesisko regulējumu attiecībā uz svarīgu mēslošanas līdzekļu tirgus daļu.

29.Tomēr izvērtējumā arī secināts, ka regula varētu sekmīgāk veicināt inovatīvu mēslošanas līdzekļu ieviešanu un ka būs vajadzīgi pielāgojumi, kas labāk aizsargātu vidi. Turklāt attiecībā uz organiskajiem mēslošanas līdzekļiem, ko regula pašlaik neaptver, izvērtējums liecināja, ka ne uzņēmēji, ne valstu iestādes neuzskata, ka brīvu apriti vislabāk nodrošināt ar savstarpējo atzīšanu, jo attiecībā uz tādiem ražojumiem kā mēslošanas līdzekļi stingrus noteikumus var diktēt likumīgas bažas par ražojumu kvalitāti, vidi vai cilvēka veselību.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

30.Plaša konsultēšanās ar dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām, jo īpaši Mēslošanas līdzekļu darba grupas kontekstā 9 , ir īstenota sagatavošanās fāzē, kura sākās 2011. gadā. Ar šo tēmu saistīti jautājumi ietilpa arī sabiedriskajā apspriešanā par aprites ekonomiku 10 , kas tika publiskota 2015. gada maijā. Ieinteresētās personas tika aicinātas arī iesniegt atsauksmes par Mēslošanas līdzekļu regulas pārskatīšanas ceļvedi 11 , ko publiskoja 2015. gada 22. oktobrī.

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

31.Esošais Ietekmes novērtējuma ziņojuma projekts lielā mērā balstās uz iepriekš minēto Mēslošanas līdzekļu regulas 2010. gada ex-post izvērtējumu, kā arī uz 2011. gada pētījumu par iespējām pilnīgi saskaņot ES tiesību aktus par mēslošanas līdzekļu materiāliem, ieskaitot tehnisko īstenojamību, ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu 12 .

32.Fosfora pārstrāde ir aplūkota arī FP7 pētniecības projektos, kuru rezultāti ir analizēti Berlīnas 2015. gada 4. marta seminārā "Aprites ekonomikas pieeja attiecībā uz fosforu: no pētniecības līdz ieviešanai" 13 . Viena no apzinātajām prioritātēm ir pārskatīt ES Mēslošanas līdzekļu regulu, lai tās tvērumu paplašinātu ar barības elementiem no otrreizējiem avotiem (piem., pārstrādātiem fosfātiem) un organiskiem elementiem.

Ietekmes novērtējums

33.Pieteikums balstās uz ietekmes novērtējumu, kura pamatdokumenti piekļūstami [Once the IAR is published, insert link to the summary sheet and to the positive opinion of the Regulatory Scrutiny Board]. Tika ņemti vērā Ietekmes novērtējuma padomes viedokļi, sniedzot papildu pierādījumus par atšķirīgajiem nacionālajiem standartiem kā tirgus sadrumstalotības cēloni, precizējot dažādo novērtēto risinājumu saturu un labāk pamatojot priekšlikuma ietekmi.

34.Ietekmes novērtējumā pašreizējais stāvoklis (minēts kā 1. risinājums) ir salīdzināts ar citiem rīcībpolitiskiem risinājumiem (minēti kā 2.–5. risinājums). 2.–5. risinājumā saskaņošanas tvērums tiktu paplašināts, aptverot mēslus no organiskiem izejmateriāliem un citus mēsliem radniecīgus ražojumus, un attiecībā uz kontaminantiem tiktu ieviestas robežvērtības. Risinājumu pamatā būtu dažādi kontroles mehānismi: 2. risinājumā Mēslošanas līdzekļu regulas regulējuma metode, proti, tipa apstiprinājums, nemainītos. 3. risinājumā tipa apstiprinājumu aizstātu izsmeļošs saraksts ar materiāliem, ko ir atļauts ar nolūku iestrādāt mēslošanas līdzeklī. 4. risinājumā nepieciešamā kontrole tiktu panākta ar "Jaunā tiesiskā regulējuma" ("JTR") starpniecību, viscaur izmantojot vienu atbilstības novērtēšanas procedūru. Visbeidzot, arī 5. risinājuma pamatā būtu JTR, taču atbilstības novērtēšanas procedūra atšķirtos atkarībā no materiālu kategorijas. Attiecībā uz visiem četriem risinājumiem (2.–5.) tika aplūkots arī, vai saskaņošana būtu obligāta visiem mēslošanas līdzekļiem ar attiecīgu funkciju vai arī mēslošanas līdzekļu atbilstība saskaņotajiem tiesību aktiem varētu būt fakultatīva, kā alternatīva jebkādam spēkā esošam tiesību aktam un savstarpējai atzīšanai, kā tas patlaban ir attiecībā uz neorganiskajiem mēsliem.

35.Galīgais priekšlikums atbilst 5. risinājumam, kas papildināts ar fakultatīvas saskaņošanas variantu. Par labāko rīcībpolitisko izvēli to uzskatīja tāpēc, ka ar to tiktu panākta administratīva vienkāršošana, jo īpaši attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem no labi identificētiem primāriem jēlmateriāliem, un nodrošināta elastība, vienlaikus gādājot, ka saskaņotu mēslošanas līdzekļu lietošana nerada nepieņemamus riskus veselībai vai videi.

36.Priekšlikums galvenokārt skars ražotājus, kuri no organiskiem vai otrreizējiem jēlmateriāliem atbilstoši aprites ekonomikas principiem ražo inovatīvus mēslošanas līdzekļus un kuriem, izmantojot krasi atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum, izdosies izveidot kritisko masu. Šādi ražotāji šo iniciatīvu varēs izmantot jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās attiecībā uz jauna veida mēslošanas līdzekļiem nav pietiekami liels iekšējais tirgus.

37.Tā skars arī privātus un publiskus uzņēmējus, kas nodarbojas ar reģenerēšanu (piem., notekūdeņu apstrādes stacijas vai atkritumu apsaimniekošanas stacijas, kurās tiek ražots komposts vai digestāts) un kas saviem izlaides produktiem varēs piešķirt jaunu vērtību, tādējādi sekmējot investīcijas šādā infrastruktūrā.

38.Nacionālās mēslošanas līdzekļu reģistrācijas vai atļauju piešķiršanas sistēmas pilnīgi vai daļēji aizstājot ar ES mēroga kontrolmehānismiem, daudzām valstu iestādēm samazināsies darba slodze.

39.Visbeidzot, ir varbūtīgi, ka lauksaimniekiem un citiem mēslošanas līdzekļu lietotājiem tiks piedāvāti daudzveidīgāki ražojumi, savukārt plašāka sabiedrība būs labāk aizsargāta no augsnes, ūdens un pārtikas kontaminētības.

Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

40.Priekšlikums novedīs pie tā, ka vienkāršosies un samazināsies administratīvais slogs mēslošanas līdzekļu ražotājiem, kuri cenšas ES tirgū gūt piekļuvi vairāk nekā vienas valsts teritorijai, jo šāda piekļuve vairs nebūs atkarīga no savstarpējas atzīšanas. Turklāt, saglabājot atvērtu iespēju piekļūt nacionālajiem tirgiem uz nacionālo noteikumu un savstarpējās atzīšanas pamata, netiks liegta vai ierobežota tirgus piekļuve ražotājiem, kuriem nav mērķa nodrošināt atbilstību ES līmeņa noteikumiem.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

41.Priekšlikums neietekmēs Savienības budžetu. Salīdzinājumā ar spēkā esošās Mēslošanas līdzekļu regulas īstenošanu cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības Eiropas Komisijā nemainīsies.

5.CITI ELEMENTI

Īstenošanas plāni un pārraudzības, izvērtēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtība

42.Eiropas Komisija palīdzēs dalībvalstīm īstenot šo regulu un uzraudzīs šo procesu. Tā arī analizēs, kādas vadlīnijas, standarti vai mēslošanas līdzekļu ilgtspējību apliecinošas shēmas ir nepieciešamas, tādējādi dodot iespēju mēslošanas līdzekļa etiķetē ietvert norādes par ilgtspējību.

43.Komisija turklāt ir paredzējusi pielikumos iekļaut papildu komponentmateriālu kategorijas, lai neatpaliktu no tehniskās attīstības, kas dod iespēju drošus un iedarbīgus mēslošanas līdzekļus ražot no reģenerētiem otrreizējiem jēlmateriāliem, piem., biokokoglēm, pelniem un struvīta. Visbeidzot, Komisija pielikumos izvirzītās prasības pastāvīgi pārraudzīs un vienmēr, kad būs nepieciešams nodrošināt pietiekamu aizsardzību cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, tās pārskatīs.

Priekšlikuma noteikumu sīkāks skaidrojums

44.Ierosinātās regulas 1. nodaļā ir norādīti tās priekšmets, darbības joma un definīcijas, kā arī aprakstīti tādi pamatprincipi kā brīva aprite un CE-marķētu mēslošanas līdzekļu tirgošana. Norma, kas attiecas uz ražojumiem izvirzītajām prasībām, atsaucas uz I un II pielikumu, kuros izklāstītas būtiskās prasības attiecībā uz gatavo mēslošanas līdzekļu kategorijām, kas atbilst to paredzētajai funkcijai (I pielikums), un attiecībā uz to komponentmateriālu kategorijām, kuri drīkst būt CE-marķētu mēslošanas līdzekļu saturā (II pielikums). Tā atsaucas arī uz III pielikumu, kurā specificētas marķēšanas prasības.

45.2. nodaļā ir noteikti CE-marķētu tirgū pieejamu mēslošanas līdzekļu izgatavošanā iesaistīto uzņēmēju pienākumi.

46.3. nodaļā ir aprakstīts CE-marķētu mēslošanas līdzekļu atbilstības vispārīgais princips. Tā atsaucas uz IV pielikumu, kurā ir detalizēti aprakstītas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāpiemēro CE-marķētajiem mēslošanas līdzekļiem atkarībā no tā, pie kādām kategorijām pieder to komponentmateriāli un pie kādas mēslošanas līdzekļa funkcionālās kategorijas tie paši pieder. Tā atsaucas arī uz V pielikumu, kurā ir sniegta ES atbilstības deklarācijas parauga struktūra.

47.4. nodaļas normas reglamentē paziņotās iestādes, un 5. nodaļas normas reglamentē tirgus uzraudzību. 6. nodaļa satur noteikumus, pēc kādiem Komisija pieņem deleģētos aktus un īstenošanas aktus, savukārt 7. nodaļā ir sniegti nobeiguma noteikumi. 

2016/0084 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka noteikumus par to, kā CE-marķētus mēslošanas līdzekļus darīt pieejamus tirgū, un groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Nosacījumi, ar kādiem mēslus darīt pieejamus iekšējā tirgū, ir daļēji saskaņoti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2003/2003 15 , kura gandrīz pilnībā attiecas uz mēsliem, kuri iegūti no izrakteņiem vai ķīmiski ražotiem neorganiskiem materiāliem. Pastāv nepieciešamība mēslošanas vajadzībām izmantot arī pārstrādātus vai organiskus materiālus. Būtu jāizveido saskaņoti nosacījumi, lai tādus mēslus, kas iegūti no šādiem pārstrādātiem vai organiskiem materiāliem, darītu pieejamus visā iekšējā tirgū, tādējādi sniedzot būtisku stimulu to turpmākai izmantošanai. Tādēļ saskaņošanas darbības joma būtu jāpaplašina, un tajā jāiekļauj pārstrādāti un organiski materiāli.

(2)Lai efektivizētu barošanos, mēslus izmanto kombinācijā ar konkrētiem līdzekļiem, panākot labvēlīgu ietekmi, jo samazinās izmantoto mēslu apjoms un tātad to ietekme uz vidi. Lai atvieglotu ražojumu brīvu apriti iekšējā tirgū, saskaņošanai būtu jāaptver ne tikai mēsli, proti, līdzekļi, kuru lietošanas nolūks ir apgādāt augus ar barības elementiem, bet arī līdzekļi, kuru lietošanas nolūks ir efektivizēt augu barošanos.

(3)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 16 nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgos principus attiecībā uz CE zīmi. Minētā regula būtu jāattiecina uz ražojumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, lai nodrošinātu, ka ražojumi, uz kuriem attiecas preču brīvas aprite Savienībā, atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, piemēram, veselību un drošību kopumā, patērētāju un vides aizsardzību.

(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK 17 nosaka kopējus principus un atsauces noteikumus, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tādēļ Regula (EK) Nr. 2003/2003 būtu jāaizstāj ar regulu, kas izstrādāta, cik vien iespējams, saskaņā ar minēto lēmumu.

(5)Atšķirībā no citiem Savienības tiesību aktos sastopamajiem saskaņošanas pasākumiem ražojumu jomā Regula (EK) Nr. 2003/2003 neaizliedz iekšējā tirgū saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un vispārīgajiem Līguma noteikumiem par brīvu apriti darīt pieejamus nesaskaņotus mēslus. Ņemot vērā, ka noteiktu ražojumu tirgi ir izteikti vietēji tirgi, šī iespēja būtu jāsaglabā. Tāpēc atbilstībai saskaņotiem noteikumiem vajadzētu palikt fakultatīvai, un atbilstība būtu jāpieprasa tikai attiecībā uz līdzekļiem, kuri paredzēti augu apgādei ar barības elementiem vai augu barošanās efektivizēšanai un kuriem, tos darot pieejamus tirgū, ir CE marķējums. Tāpēc šo regulu nedrīkstētu piemērot ražojumiem, kam nav CE marķējuma, ja tos dara pieejamus tirgū.

(6)Dažādu ražojumu funkcijas var atšķirties, tāpēc ražojumu drošības un kvalitātes prasības jāpielāgo to atšķirīgajiem paredzētajiem lietojumiem. CE-marķēti mēslošanas līdzekļi tāpēc būtu jāiedala dažādās mēslošanas līdzekļu funkcionālajās kategorijās, un katrai no tām būtu jāpiemēro īpašas drošības un kvalitātes prasības.

(7)Arī uz dažādiem komponentmateriāliem vajadzīgs attiecināt atšķirīgas procesa prasības un kontroles mehānismus, kas pielāgoti to iespējamai bīstamībai un mainīgumam. Tāpēc CE-marķētu mēslošanas līdzekļu komponentmateriālus vajadzētu iedalīt dažādās kategorijās, un katrai no tām būtu jāpiemēro īpašas procesa prasības un kontroles mehānismi. Vajadzētu būt iespējai tirgū darīt pieejamu CE-marķētu mēslošanas līdzekli, kas sastāv no vairākiem dažādu komponentmateriālu kategoriju komponentmateriāliem, kur katrs materiāls atbilst savas kategorijas prasībām.

(8)Tādi kontaminanti CE-marķētos mēslošanas līdzekļos kā kadmijs var potenciāli apdraudēt cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi, jo tie uzkrājas vidē un nonāk pārtikas apritē. Tāpēc šādos mēslošanas līdzekļos to saturs būtu jāierobežo. Turklāt no bioatkritumiem iegūtos, CE-marķētos mēslošanas līdzekļos būtu jāizslēdz piemaisījumu, jo īpaši polimēru, kā arī metāla un stikla klātbūtne vai tā jāierobežo, cik tas tehniski iespējams, atklājot šādus piemaisījumus dalītā savākšanā savāktajos bioatkritumos pirms apstrādes.

(9)Līdzekļus, kas atbilst visām šīs regulas prasībām, būtu jāļauj brīvi pārvietot iekšējā tirgū. Ja viens vai vairāki CE-marķēta mēslošanas līdzekļa komponentmateriāli ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 18 darbības jomā, bet ražošanas ķēdē ir sasnieguši punktu, pēc kura tie vairs nerada būtisku apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai (“beigu punkts ražošanas ķēdē”), minētās regulas noteikumu attiecināšana uz šādu līdzekli radītu nevajadzīgu administratīvo slogu. Tādēļ minētās regulas prasības uz šādiem mēslošanas līdzekļiem nebūtu jāattiecina. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1069/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)Saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1069/2009 paredzētajām procedūrām būtu jānosaka ražošanas ķēdes beigu punkts katram attiecīgajam komponentmateriālam, kurš satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus. Ja saskaņā ar šo regulu reglamentētais ražošanas process sākas, pirms minētais beigu punkts ir sasniegts, Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un šīs regulas procesa prasības CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem būtu jāpiemēro kumulatīvi; tas nozīmē, ka jāpiemēro stingrākās prasības, ja abas regulas reglamentē vienu un to pašu parametru.

(11)Ja pastāv apdraudējums sabiedrības vai dzīvnieku veselībai, ko rada CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kas iegūti no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, vajadzētu būt iespējai veikt drošības pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 19 , kā tas ir citu no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem iegūtu produktu kategoriju gadījumā.

(12)Ja viens vai vairāki CE-marķēta mēslošanas līdzekļa komponentmateriāli ietilpst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 darbības jomā un nav vēl sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē, būtu maldinoši attiecībā uz šo līdzekli saskaņā ar šo regulu paredzēt CE zīmi, jo, šādu ražojumu darot pieejamu tirgū, tam jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasībām. Tādēļ šādi līdzekļi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(13)Ir konstatēts, ka attiecībā uz dažiem reģenerētiem atkritumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK 20 nozīmē tirgū ir pieprasījums tos izmantot par mēslošanas līdzekļiem. Turklāt attiecībā uz atkritumiem, ko izmanto par jēlmateriāliem reģenerācijā, un attiecībā uz apstrādes procesiem un metodēm, kā arī attiecībā uz reģenerācijas darbībās iegūtiem mēslošanas līdzekļiem ir vajadzīgas konkrētas prasības, lai nodrošinātu, ka šo līdzekļu lietošana kopumā kaitīgi neietekmē vidi vai cilvēka veselību. Šajā regulā būtu jānosaka šīs prasības CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem. Tādēļ no brīža, kad šie mēslošanas līdzekļi atbilst visām šīs regulas prasībām, tie vairs nebūtu jāuzskata par atkritumiem Direktīvas 2008/98/EK nozīmē.

(14)Konkrētas vielas un maisījumi, kurus parasti dēvē par agronomiskajām piedevām, mēslošanas līdzeklī uzlabo barības vielas barības elementu izdalīšanās modeli. Vielām un maisījumiem, kas laisti tirgū ar nolūku tos pievienot CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, būtu jāatbilst konkrētiem iedarbīguma kritērijiem, par ko ir atbildīgs vielu un maisījumu ražotājs, un tāpēc tie būtu jāuzskata par CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem atbilstīgi šai regulai. Turklāt konkrēti iedarbīguma un drošuma kritēriji būtu jāpiemēro CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas satur šādas vielas vai maisījumus. Tādēļ arī šādas vielas un maisījumi būtu jāreglamentē kā CE-marķētu mēslošanas līdzekļu komponentmateriāli.

(15)Dažas vielas, maisījumi un mikroorganismi, kurus parasti dēvē par augu biostimulatoriem, paši nav barības elementi, tomēr tie stimulē augu barošanās procesus. Ja šādu ražojumu vienīgais lietošanas nolūks ir uzlabot augu barības elementu izmantošanas efektivitāti, noturību pret abiotisko stresu vai auga ražas kvalitātes īpašības, tie pēc būtības ir vairāk līdzīgi mēslošanas līdzekļiem nekā lielākajai daļai augu aizsardzības līdzekļu kategoriju. Tādēļ šādiem līdzekļiem būtu jābūt tiesīgiem saņemt CE marķējumu saskaņā ar šo regulu, un tie būtu jāizslēdz no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21 darbības jomas. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1107/2009 būtu attiecīgi jāgroza.

(16)Ražojumiem ar vienu vai vairākām funkcijām, viena no kurām ietilpst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 darbības jomā, būtu jāturpina piemērot minētajā regulā paredzētus, šādiem ražojumiem pielāgotus kontroles pasākumus. Ja šādiem ražojumiem ir arī mēslošanas līdzekļa funkcija, būtu maldinoši tiem izmantot CE marķējumu saskaņā ar šo regulu, jo augu aizsardzības līdzekļa pieejamība tirgū ir atkarīga no attiecīgajā dalībvalstī derīgas līdzekļa atļaujas. Tādēļ šādi ražojumi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(17)Šai regulai nevajadzētu radīt šķēršļus spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošanai veselības aizsardzības, drošības un vides aizsardzības aspektos, uz kuriem neattiecas šī regula. Šī regula tāpēc būtu jāpiemēro, neskarot Padomes Direktīvu 86/278/EEK 22 , Padomes Direktīvu 89/391/EEK 23 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 24 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 25 , Komisijas Regulu (EK) Nr. 1881/2006 26 , Padomes Direktīvu 2000/29/EK 27 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 98/2013 28 , un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014 29 .

(18)Ja CE-marķēts mēslošanas līdzeklis satur vielu vai maisījumu Regulas (EK) Nr. 1907/2006 nozīmē, tā sastāvā esošo vielu drošība paredzētajam lietojumam būtu jānosaka, izmantojot reģistrāciju saskaņā ar minēto regulu. Informācijas sniegšanas prasībām būtu jānodrošina, ka CE-marķētā mēslošanas līdzekļa paredzētā lietojuma drošums tiek pierādīts tādā veidā, kas pielīdzināms drošuma pierādīšanai ar citu regulatīvo režīmu palīdzību attiecībā uz līdzekļiem, kuri paredzēti lietošanai uz aramzemes vai kultūraugiem, proti, ar dalībvalstu tiesību aktiem, kas reglamentē mēslošanas līdzekļus, un Regulu (EK) Nr. 1107/2009. Tādēļ, ja faktiskais tirgū laisto vielu daudzums gadā uz vienu uzņēmumu ir mazāks nekā 10 tonnas, lai šādas vielas darītu pieejamas saskaņā ar šo regulu, par nosacījumu izņēmuma kārtā būtu jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzētās informācijas prasības attiecībā uz tādu vielu reģistrēšanu, kuru apjoms ir 10 līdz 100 tonnas.

(19)Ja CE-marķētos mēslošanas līdzekļos, uz kuriem attiecas šī regula, faktiskais vielu daudzums pārsniedz 100 tonnas, būtu tieši saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 jāpiemēro tajā noteiktās papildu informācijas prasības. Šai regulai nebūtu jāskar pārējo Regulas (EK) Nr. 1907/2006 noteikumu piemērošana.

(20)Sagaidāms, ka dažādu tādu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu samaisījums, no kuriem katram ir izdarīts sekmīgs atbilstības novērtējums attiecībā uz materiālam piemērojamajām prasībām, ir derīgs lietošanai par CE-marķētu mēslošanas līdzekli, ja ir izpildītas konkrētas, samaisījumam noteiktas papildprasības. Tādēļ, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, šādi samaisījumi būtu jāiekļauj atsevišķā kategorijā, kurai atbilstības novērtēšana būtu jāattiecina tikai uz samaisījumam noteiktām papildprasībām.

(21)Lai nodrošinātu augstu to sabiedrības interešu aspektu aizsardzības līmeni, uz kuriem attiecas šī regula, kā arī lai garantētu godīgu konkurenci iekšējā tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par CE-marķētu mēslošanas līdzekļu atbilstību šai regulai, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(22)Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstoši katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(23)Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ CE-marķētu mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(24)Jānodrošina, ka CE-marķēti mēslošanas līdzekļi no trešām valstīm, kuri nokļūst iekšējā tirgū, atbilst šai regulai un jo īpaši ka ražotāji attiecībā uz šiem mēslošanas līdzekļiem ir veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs regulas prasībām, un ka viņi nelaiž tirgū CE-marķētus mēslošanas līdzekļus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi. Būtu arī jāparedz, ka šādiem importētājiem ir jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka CE-marķētu mēslošanas līdzekļu marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(25)Laižot CE-marķētu mēslošanas līdzekli tirgū, importētājam uz mēslošanas līdzekļa iepakojuma būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai, lai varētu veikt tirgus uzraudzību.

(26)Ja izplatītājs CE-marķētu mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs to ir laidis tirgū, izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar mēslošanas līdzekli negatīvi neietekmē šā līdzekļa atbilstību šai regulai.

(27)Uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū CE-marķētu mēslošanas līdzekli ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi, vai maina CE-marķētu mēslošanas līdzekli tā, ka maiņa varētu ietekmēt atbilstību šīs regulas noteikumiem, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(28)Izplatītāji un importētāji darbojas tirgus vidē, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic valsts kompetentās iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi līdzdarboties un sniegt minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par CE-marķēto mēslošanas līdzekli.

(29)Nodrošinot CE-marķēta mēslošanas līdzekļa izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas darījuši pieejamus tirgū neatbilstīgus CE-marķētus mēslošanas līdzekļus. Glabājot informāciju citu uzņēmēju identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai uzņēmēji atjaunina šādu informāciju par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši CE-marķētu mēslošanas līdzekli vai kuriem tie ir piegādājuši CE-marķētu mēslošanas līdzekli, jo šāda atjaunināta informācija parasti tiem nav pieejama.

(30)Lai būtu vieglāk izdarīt novērtējumu par atbilstību drošības un kvalitātes prasībām, jāparedz pieņēmums par tādu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu atbilstību, kuri atbilst saskaņotajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 30 .

(31)Ja saskaņotie standarti nav pieņemti vai pietiekami sīki neaptver visas šajā regulā noteiktās kvalitātes un drošības prasības, šo prasību īstenošanai varētu būt nepieciešami vienādi nosacījumi. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt īstenošanas aktus, kuros minētie nosacījumi izklāstīti kopīgās specifikācijās. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem šādām specifikācijām jāatbilst pat tad, ja tiek uzskatīts, ka tie atbilst saskaņotajiem standartiem.

(32)Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes pārbaudīt, ka CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst prasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi ar procedūrām pieaugošā stingrības pakāpē, kuras atbilst attiecīgā apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošības līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem. Tomēr šie moduļi ir jāpielāgo, lai atspoguļotu specifiskus mēslošanas līdzekļu elementus. Jo īpaši ir jāstiprina kvalitātes sistēmas un paziņoto struktūru iesaiste dažu no reģenerētiem atkritumiem iegūtu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanā.

(33)Lai nodrošinātu, ka CE-marķēti amonija nitrāta mēsli ar augstu slāpekļa saturu neapdraud drošību un ka šādi mēsli netiek izmantoti nevis paredzētajam nolūkam, bet kā citādi, piemēram, kā sprāgstvielas, šādiem mēsliem vajadzētu piemērot īpašas prasības attiecībā uz detonācijnoturības testu un izsekojamību.

(34)Lai tirgus uzraudzības nolūkā faktiski nodrošinātu piekļuvi informācijai, informācija par atbilstību visiem Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, jāiesniedz, izmantojot vienotu ES atbilstības deklarāciju. Lai uzņēmējiem samazinātu administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentācija, kas sastāv no atsevišķām atbilstības deklarācijām.

(35)CE zīme, kas apliecina mēslošanas līdzekļa atbilstību, ir vesela procesa redzamais rezultāts, kas plašā nozīmē aptver arī atbilstības novērtējumu. Regulā (EK) Nr. 765/2008 ir noteikti vispārējie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem. Būtu jānosaka īpaši noteikumi, kas reglamentē CE zīmes uzlikšanu mēslošanas līdzekļiem.

(36)Dažas šajā regulā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(37)Ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras savas funkcijas veiktu vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ attiecībā uz atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus, ir jānosaka obligātās prasības.

(38)Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību saskaņotajos standartos noteiktajiem kritērijiem, būtu jāpieņem, ka tā atbilst attiecīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā regulā.

(39)Lai nodrošinātu saskaņotu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī jānosaka prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un pārraudzīšanā.

(40)Šajā regulā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā pārbaudīt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc arī tā būtu jāizmanto paziņošanā.

(41)Sakarā ar dažu mēslošanas līdzekļu komponentmateriālu mainīgo raksturu un dažu tādu kaitējumu potenciāli neatgriezenisko raksturu, kurus varētu izraisīt augsnes un kultūraugu eksponētība piemaisījumiem, Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina šādus komponentus saturošu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, būtu jāuzskata par vienīgo līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci.

(42)Atbilstības novērtēšanas struktūras par dažām savām darbībām, kas saistītas ar atbilstības novērtēšanu, slēdz apakšlīgumus vai izmanto filiāles. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams tirgū laižamajiem CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, ir ļoti svarīgi, lai apakšlīgumu slēdzēji un filiāles, kuri veic atbilstības novērtēšanu, atbilstu tādām pašām prasībām, kādām atbilst paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru pārraudzīšana attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un filiāles.

(43)Nepieciešams nodrošināt efektīvu un pārredzamu paziņošanas procedūru, jo īpaši pielāgojot to jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(44)Paziņoto struktūru piedāvātie pakalpojumi var attiekties uz CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas ir darīti pieejami tirgū visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(45)Lai vienkāršotu piekļuvi tirgum, ir svarīgi, lai paziņotās struktūras atbilstības novērtēšanas procedūras piemērotu, lieki neapgrūtinot uzņēmējus. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar attiecīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(46)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumus par iekšējā tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst iekšējā tirgū, piemēro CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas šī regula. Šai regulai nevajadzētu radīt šķēršļus dalībvalstīm, tām izraugoties kompetentās iestādes šo uzdevumu veikšanai.

(47)CE-marķētus mēslošanas līdzekļus vajadzētu laist tirgū tikai tad, ja tie ir pietiekami iedarbīgi un, pareizi uzglabāti un lietoti paredzētajam nolūkam vai saprātīgi paredzamos lietošanas apstākļos, proti, ja šāda lietošana varētu būt likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultāts, nepieņemami neapdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi. Tāpēc būtu jānosaka prasības attiecībā uz drošību un kvalitāti, kā arī atbilstoši kontroles mehānismi. Turklāt CE-marķēto mēslošanas līdzekļu paredzētā lietojuma dēļ pārtikai vai barībai nevajadzētu kļūt tādai, kas nav nekaitīga.

(48)Regulā (EK) Nr. 2003/2003 ir paredzēta drošības procedūra, kas Komisijai dod iespēju pārbaudīt, vai dalībvalsts veiktais pasākums attiecībā uz CE-marķētiem mēsliem, kas uzskatāmi par tādiem, kuri rada apdraudējumu, ir pamatots. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai to padarītu efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(49)Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ieinteresētajām personām dod iespēju saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas rada nepieņemamu apdraudējumu cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi. Tai arī būtu jādod iespēja arī tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgi rīkoties attiecībā uz šādiem mēslošanas līdzekļiem.

(50)Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk būtu jāiesaistās tikai tad, ja neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi un tādā gadījumā būtu jāpiemēro Regulā (ES) Nr. 1025/2012 noteiktā formālā iebilduma procedūra pret saskaņotajiem standartiem. 

(51)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 31 .

(52)Lai pieņemtu īstenošanas aktus, kuros paziņojušajai dalībvalstij noteikta prasība veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas neatbilst vai vairs neatbilst to paziņošanas prasībām, būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, jo šādi akti neietilpst Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 2. punkta darbības jomā.

(53)Lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgiem CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kas nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, jo šādi akti ietilpst Regulas (ES) Nr. 182/2011 2. panta 2. punkta darbības jomā. Šā paša iemesla dēļ tā būtu arī jāizmanto, lai pieņemtu, grozītu vai atceltu kopīgās specifikācijas.

(54)Komisijai būtu ar īstenošanas aktiem jānosaka, vai dalībvalstu veiktie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem ir pamatoti. Šie tiesību akti attieksies uz jautājumu par to, vai valsts pasākumi ir pamatoti, tāpēc nav nepieciešams, ka dalībvalstis tos kontrolē.

(55)Atkritumu pārstrādes jomā ir panākts daudzsološs tehniskais progress, piemēram, fosfora pārstrāde no notekūdeņu dūņām un mēslošanas līdzekļu ražošana no dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, piemēram, biokokoglēm. Ja ražošanas procesi ir zinātniski analizēti un Savienības līmenī ir noteiktas procesa prasības, vajadzētu būt, ka attiecībā uz līdzekļiem, kas satur šādus materiālus vai no tiem sastāv, iespējama brīva piekļuve iekšējam tirgum bez liekas kavēšanās. Šajā nolūkā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus tiesību aktus, lai CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem vai šādu līdzekļu ražošanai atbilstīgiem komponentmateriāliem noteiktu plašākas kategorijas vai papildkategorijas. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem komponentmateriālu kategorijas būtu jāpaplašina vai jāpapildina tikai tad, ja saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1069/2009 noteiktajām procedūrām ražošanas ķēdē ir noteikts beigu punkts, jo dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, attiecībā uz kuriem šāds beigu punkts nav noteikts, jebkurā gadījumā nav šīs regulas darbības jomā.

(56)Turklāt vajadzētu būt iespējai nekavējoties reaģēt uz jauniem konstatējumiem attiecībā uz nosacījumu, ka CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem jābūt pietiekami iedarbīgiem, un jauniem apdraudējuma novērtējumiem attiecībā uz cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi. Šajā nolūkā saskaņā ar Līguma 290. pantu Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus, lai varētu grozīt dažādām CE-marķētu mēslošanas līdzekļu kategorijām piemērojamās prasības.

(57)Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, īstenojot minētās pilnvaras, sagatavošanas darbu laikā attiecīgi apspriestos, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(58)Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, ko piemērot par šīs regulas pārkāpumiem, un jāgādā, ka minētie noteikumi tiek piemēroti. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(59)Ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļautu darīt pieejamus tirgū CE-marķētus mēslus, kuri ir laisti tirgū pirms šīs regulas piemērošanas dienas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2003/2003, bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu prasībām attiecībā uz ražojumiem. Tādēļ izplatītājiem pirms dienas, kad jāpiemēro šī regula, vajadzētu varēt piegādāt tirgū laistus CE-marķētus mēslus, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē.

(60)Ir jāparedz pietiekams laiks, lai uzņēmēji varētu izpildīt pienākumus, kas paredzēti šajā regulā, un dalībvalstis varētu izveidot administratīvo infrastruktūru, kas vajadzīga tās piemērošanai. Tāpēc piemērošana būtu jāatliek uz vēlāku datumu, kad var pamatoti sagaidīt, ka šie sagatavošanās darbi būs pabeigti.

(61)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot, ka tirgū esošie CE-marķētie mēslošanas līdzekļi atbilst prasībām, kas paredz augstu cilvēka, dzīvnieku un augu veselības, drošības un vides aizsardzības līmeni, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minēto mērķi tā vēriena un seku dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti tikai tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa
Vispārīgi noteikumi

1. pants
Darbības joma

1.Šī regula attiecas uz mēslošanas līdzekļiem, kas marķēti ar CE zīmi.

Tomēr šī regula neattiecas uz šādiem izstrādājumiem:

(a)dzīvnieku blakusproduktiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1069/2009 prasības,

(b)augu aizsardzības līdzekļiem, kas ir Regulas (EK) Nr. 1107/2009 darbības jomā.

2.Šī regula neskar šādu tiesību aktu piemērošanu:

(a)Direktīva 86/278/EEK,

(b)Direktīva 89/391/EEK,

(c)Regula (EK) Nr. 1907/2006,

(d)Regula (EK) Nr. 1272/2008,

(e)Regula (EK) Nr. 1881/2006,

(f)Direktīva 2000/29/EK,

(g)Regula (ES) Nr. 98/2013,

(h)Regula (ES) Nr. 1143/2014.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)"mēslošanas līdzeklis" ir viela, maisījums, mikroorganisms vai jebkāds cits materiāls, ko vienu pašu vai ar citu materiālu sajauktu aplicē vai paredz aplicēt uz augiem vai to rizosfēras, augus apgādājot ar barības elementiem vai efektivizējot to barošanos,

(2)"CE-marķēts mēslošanas līdzeklis" ir mēslošanas līdzeklis, ko tirgū pieejamu dara pēc CE zīmes uzlikšanas,

(3)"viela" ir viela Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punkta nozīmē,

(4)"maisījums" ir maisījums Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punkta nozīmē,

(5)"mikroorganisms" ir mikoroorganisms Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 15. punkta nozīmē,

(6)"darīt pieejamu tirgū" ir, veicot komercdarbību, CE-marķētu mēslošanas līdzekli par maksu vai bez maksas piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū,

(7)"laist tirgū" ir CE-marķētu mēslošanas līdzekli pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū,

(8)"ražotājs" ir fiziska vai juridiska persona, kas ražo CE-marķētu mēslošanas līdzekli vai liek CE-marķētu mēslošanas līdzekli projektēt un ražot un to tirgo ar savu vārdu vai preču zīmi,

(9)"pilnvarotais pārstāvis" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem rīkoties tā vārdā,

(10)"importētājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādu CE-marķētu mēslošanas līdzekli no kādas trešās valsts,

(11)"izplatītājs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas CE-marķētu mēslošanas līdzekli dara pieejamu tirgū,

(12)"uzņēmēji" ir ražotāji, pilnvarotie pārstāvji, importētāji un izplatītāji,

(13)"tehniskā specifikācija" ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām CE-marķētam mēslošanas līdzeklim ir jāatbilst,

(14)"saskaņotais standarts" ir saskaņotais standarts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā,

(15)"akreditācija" ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā,

(16)"valsts akreditācijas struktūra" ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā,

(17)"atbilstības novērtēšana" ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem,

(18)"atbilstības novērtēšanas struktūra" ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi,

(19)"atsaukšana" ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ CE-marķētu mēslošanas līdzekli, kas jau darīts pieejams galalietotājam,

(20)"izņemšana" ir jebkāds pasākums, kura mērķis ir novērst, ka kāds CE-marķēts mēslošanas līdzeklis no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū,

(21)"CE zīme" ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka mēslošanas līdzeklis atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu,

(22)"Savienības saskaņošanas tiesību akti" ir jebkādi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus.

3. pants
Brīva aprite

Dalībvalstis nekavē šīs regulas prasībām atbilstīgu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu pieejamību tirgū.

4. pants
Prasības attiecībā uz mēslošanas līdzekli

1.CE-marķēts mēslošanas līdzeklis:

(a)atbilst prasībām, kas attiecīgajai mēslošanas līdzekļa funkcionālajai kategorijai izvirzītas I pielikumā,

(b)atbilst prasībām, kas attiecīgajai komponentmateriāla kategorijai vai kategorijām izvirzītas II pielikumā,

(c)ir marķēts saskaņā ar III pielikumā izvirzītajām marķēšanas prasībām.

2.Jebkuros aspektos, ko neaptver I vai II pielikums, CE-marķēti mēslošanas līdzekļi apmierina prasību, lai to lietošanas norādījumos specificēta lietojuma dēļ augu izcelsmes pārtika vai barība nekļūtu tāda, kas nav nekaitīga attiecīgi Regulas (EK) Nr. 178/2002 14. un 15. panta nozīmē.

5. pants
Pieejamība tirgū

CE-marķētus mēslošanas līdzekļus tirgū darīt pieejamus var tikai tad, ja tie atbilst šīs regulas prasībām.

2. nodaļa
Uzņēmēju pienākumi

6. pants
Ražotāju pienākumi

1.Laižot savus CE-marķētos mēslošanas līdzekļus tirgū, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un ražoti atbilstoši prasībām, kas I pielikumā noteiktas attiecīgajai mēslošanas līdzekļa funkcionālajai kategorijai, un prasībām, kas II pielikumā noteiktas attiecīgajai komponentmateriāla kategorijai vai kategorijām.

2.Pirms CE-marķētus mēslošanas līdzekļus laist tirgū, ražotāji sagatavo tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 14. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu. Ja ar šo procedūru ir pierādīta šāda mēslošanas līdzekļa atbilstība šajā regulā noteiktajām piemērojamajām prasībām, ražotāji uzliek CE zīmi, sagatavo ES atbilstības deklarāciju un nodrošina, ka deklarācija tirgū laistajam mēslošanas līdzeklim ir dota līdzi, kad to laiž tirgū.

3.Ražotāji tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju glabā 10 gadus pēc tam, kad tirgū laists CE-marķētais mēslošanas līdzeklis, uz ko attiecas šie dokumenti.

4.Ražotāji gādā, ka ir izveidotas procedūras, kas nodrošina sērijveidā ražotu CE-marķētu mēslošanas līdzekļu pastāvīgu atbilstību šai regulai. Pienācīgi ņem vērā tādu mēslošanas līdzekļu ražošanas metožu vai šo līdzekļu īpašību pārmaiņas un grozījumus saskaņotajos standartos, 13. pantā minētajās kopīgajās specifikācijās vai citās tehniskajās specifikācijās, uz kuriem atsaucoties deklarēta CE-marķēta mēslošanas līdzekļa atbilstība.

Ja attiecībā uz CE-marķēta mēslošanas līdzekļa veiktspēju vai līdzekļa radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, ražotāji testē šādu tirgū pieejamu mēslošanas līdzekļu paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus CE-marķētus mēslošanas līdzekļus un atsauktus mēslošanas līdzekļus, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

5.Ražotāji gādā, lai CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kurus tie laiž tirgū, uz iepakojuma būtu tipa, partijas vai seriālais numurs vai cits identifikācijas elements vai, ja mēslošanas līdzekļi ir piegādāti bez iepakojuma, vajadzīgā informācija būtu sniegta dokumentā, kas ir līdzi katram mēslošanas līdzeklim.

6.Ražotāji uz CE-marķēta mēslošanas līdzekļa iepakojuma vai, ja mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentā, kas ir līdzi mēslošanas līdzeklim, norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Pasta adresē norāda vienu kontaktpunktu, kur var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.Ražotāji nodrošina, ka, CE-marķēto mēslošanas līdzekli laižot tirgū, šis mēslošanas līdzeklis ir marķēts saskaņā ar III pielikumu vai, ja mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, marķējuma informācija ir sniegta un inspicēšanas nolūkiem pieejama dokumentā, kas ir līdzi mēslošanas līdzeklim. Marķējuma informācija ir galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, un ir skaidra, saprotama un viegli uztverama.

8.Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Turklāt, ja ražotāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kurus tie ir laiduši tirgū, nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie mēslošanas līdzekļus darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību šai regulai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kurus tie laiduši tirgū.

10.Ražotājs saņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu par detonācijnoturības testu, kas IV pielikumā noteikts šādiem CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem:

(a)I pielikuma mēslošanas līdzekļu funkcionālajā kategorijā "1C)I)a)i-ii)A)" specificēti vienkārši vai salikti cieti neorganiskie amonija nitrāta makroelementu mēsli ar augstu slāpekļa saturu,

(b)I pielikuma mēslošanas līdzekļu funkcionālajā kategorijā "7" specificēti mēslošanas līdzekļu samaisījumi, kas satur kādu no a) punktā minētajiem mēsliem.

Ziņojumu iesniedz vismaz piecas dienas pirms šo mēslošanas līdzekļu laišanas tirgū.

7. pants
Pilnvarotais pārstāvis

1.Ražotājs ar rakstisku pilnvarojumu var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarojumā neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 6. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

2.Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarojumā. Pilnvarojums pilnvarotajam pārstāvim dod iespēju veikt vismaz šādas darbības:

(a)glabāt ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu vēl 10 gadus pēc tam, kad tirgū laists pēdējais CE-marķētais mēslošanas līdzeklis, ko aptver šie dokumenti,

(b)pēc pamatota valsts kompetentās iestādes pieprasījuma sniegt tai visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu CE-marķēta mēslošanas līdzekļa atbilstību,

(c)pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kurus aptver pilnvarotā pārstāvja pilnvarojums.

8. pants
Importētāju pienākumi

1.Importētāji tirgū laiž tikai atbilstīgus CE-marķētus mēslošanas līdzekļus.

2.Pirms CE-marķēta mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis attiecīgo 14. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Tie raugās, lai ražotājs būtu sagatavojis tehnisko dokumentāciju, lai CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim līdzi būtu ES atbilstības deklarācija un vajadzīgie dokumenti, kā arī lai ražotājs būtu izpildījis 6. panta 5. un 6. punkta prasības. Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķētais mēslošanas līdzeklis neatbilst I, II vai III pielikumā noteiktajām piemērojamajām prasībām, tas mēslošanas līdzekli nelaiž tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.Importētāji uz CE-marķēta mēslošanas līdzekļa iepakojuma vai, ja CE-marķēto mēslošanas līdzekli piegādā bez iepakojuma, dokumentā, kas ir līdzi mēslošanas līdzeklim, norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.Importētāji nodrošina, ka CE-marķētais mēslošanas līdzeklis ir saskaņā ar III pielikumu marķēts galalietotājiem saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.Importētāji nodrošina, ka laikā, kamēr tie atbildīgi par mēslošanas līdzekli, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē nedz tā atbilstību I pielikumā noteiktajām drošuma un kvalitātes prasībām, nedz III pielikumā noteiktajām marķēšanas prasībām.

6.Ja attiecībā uz CE-marķēta mēslošanas līdzekļa veiktspēju vai līdzekļa radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, importētāji testē šādu tirgū pieejamu mēslošanas līdzekļu paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus CE-marķētus mēslošanas līdzekļus un atsauktus mēslošanas līdzekļus, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

7.Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī attiecīgā gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kurus tie ir laiduši tirgū, nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie mēslošanas līdzekli darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.Importētāji 10 gadus pēc tam, kad tirgū laists CE-marķētais mēslošanas līdzeklis, glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kurus tie laiduši tirgū.

10.Importētājs saņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz ziņojumu par detonācijnoturības testu, kas IV pielikumā noteikts šādiem CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem:

(a)I pielikuma mēslošanas līdzekļu funkcionālajā kategorijā "1C)I)a)i-ii)A)" specificēti vienkārši vai salikti cieti neorganiskie amonija nitrāta makroelementu mēsli ar augstu slāpekļa saturu,

(b)I pielikuma mēslošanas līdzekļu funkcionālajā kategorijā "7" specificēti mēslošanas līdzekļu samaisījumi, kas satur kādu no a) punktā minētajiem mēsliem.

Ziņojumu iesniedz vismaz piecas dienas pirms šo mēslošanas līdzekļu laišanas tirgū.

9. pants
Izplatītāju pienākumi

1.Darot CE-marķētu mēslošanas līdzekli pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.Pirms CE-marķēts mēslošanas līdzeklis tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tam ir līdzi ES atbilstības deklarācija un vajadzīgie dokumenti, ka tas ir marķēts saskaņā ar III pantu un valodā, kas viegli saprotama galalietotājiem dalībvalstī, kurā CE-marķētais mēslošanas līdzeklis tiks darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punkta un 8. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķētais mēslošanas līdzeklis neatbilst I, II vai III pielikumā noteiktajām piemērojamajām prasībām, tas mēslošanas līdzekli nedara pieejamu tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība. Turklāt, ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kamēr tie atbildīgi par CE-marķētu mēslošanas līdzekli, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē nedz tā atbilstību I pielikumā noteiktajām drošuma un kvalitātes prasībām, nedz III pielikumā noteiktajām marķēšanas prasībām.

4.Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nodrošina, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu mēslošanas līdzekļa atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

Turklāt, ja izplatītāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kurus tie ir darījuši pieejamus tirgū, nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie CE-marķēto mēslošanas līdzekli darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji šai iestādei papīra formā vai elektroniski sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu CE-marķēta mēslošanas līdzekļa atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

10. pants
Gadījumi, kad ražotāju pienākumi attiecas uz importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu CE-marķētu mēslošanas līdzekli ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu CE-marķētu mēslošanas līdzekli tā, ka maiņa var ietekmēt atbilstību šai regulai, viņu šajā regulā uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi, kādi ražotājam noteikti 6. pantā.

11. pants
Uzņēmēju identifikācija

1.Uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma identificē jebkuru uzņēmēju:

(a)kas tiem piegādājis CE-marķētu mēslošanas līdzekli;

(b)kam tie piegādājuši CE-marķētu mēslošanas līdzekli.

2.Uzņēmēji pirmajā punktā minēto informāciju spēj sniegt 10 gadus no laika, kad tiem piegādāts CE-marķētais mēslošanas līdzeklis, un 10 gadus no laika, kad tie ir piegādājuši CE-marķēto mēslošanas līdzekli.

3. nodaļa
CE-marķēto mēslošanas līdzekļu atbilstība

12. pants
Pieņēmums par atbilstību

Neskarot 13. pantā minētās kopīgās specifikācijas, CE-marķētus mēslošanas līdzekļus, kas atbilst tādiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

13. pants
Kopīgās specifikācijas

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko nosaka tādas kopīgas specifikācijas, ka atbilstība tām nodrošina atbilstību šo specifikāciju vai to daļu aptvertajām I, II un III pielikuma prasībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

14. pants
Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.CE-marķēta mēslošanas līdzekļa atbilstību šīs regulas prasībām novērtē, piemērojot IV pielikumā specificēto atbilstības novērtēšanas procedūru.

2.Ar atbilstības novērtēšanas procedūrām saistīto dokumentu sagatavošanu un saraksti veic tās dalībvalsts valsts valodā(-ās), kurā atbilstības novērtēšanas procedūru veicēja paziņotā struktūra veic uzņēmējdarbību, vai citā šai struktūrai pieņemamā valodā.

15. pants
ES atbilstības deklarācija

1.ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība I, II un III pielikumā noteiktajām prasībām.

2.ES atbilstības deklarācijai ir V pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir IV pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā CE-marķēto mēslošanas līdzekli laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.Ja uz CE-marķēto mēslošanas līdzekli attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, arī atsauces uz to publikācijām. Šī deklarācija var būt dosjē, kas sastāv no atsevišķām atbilstības deklarācijām.

4.Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par mēslošanas līdzekļa atbilstību šīs regulas prasībām.

16. pants
CE zīmes vispārīgie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārīgie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

17. pants
CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek pavaddokumentiem un, ja CE-marķēto mēslošanas līdzekli piegādā iepakotu, — iepakojumam.

2.CE zīmi uzliek, pirms CE-marķēto mēslošanas līdzekli laiž tirgū.

3.Aiz CE zīmes ir tās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kas piedalās atbilstības novērtēšanas procedūrā, kura IV pielikumā nosaukta par moduli D1.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījuma to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

18. pants
Statuss "atkritums vairs nav atkritums"

Tiek uzskatīts, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, ar ko ir veikta reģenerācijas darbība un kas atbilst šīs regulas prasībām, atbilst Direktīvas 2008/98/EK 6. panta 1. punkta nosacījumiem, un tāpēc tiek uzskatīts, ka tas vairs nav atkritums.

4. nodaļa
Atbilstības novērtēšanas struktūru paziņošana

19. pants
Paziņošana

Dalībvalstis Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo struktūras, kas pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo regulu.

20. pants
Paziņojošās iestādes

1.Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un pārraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 25. pantam.

2.Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un pārraudzību veic kāda valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.Ja paziņojošā iestāde 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai pārraudzīšanu deleģē vai kā citādi uztic veikt kādai struktūrai, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 21. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt šai struktūrai ir jābūt spējīgai uzņemties no tās darbībām izrietošās saistības.

4.Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

21. pants
Prasības paziņojošajām iestādēm

1.Paziņojošo iestādi dibina tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko komerciāli vai uz konkursa pamata veic atbilstības novērtēšanas struktūras vai konsultāciju dienesti.

5.Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.Paziņojošās iestādes rīcībā ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

22. pants
Informēšanas pienākums attiecībā uz paziņojošajām iestādēm

Dalībvalstis informē Komisiju par savām atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru pārraudzīšanas procedūrām, kā arī par jebkādām pārmaiņām šajās procedūrās.

Komisija šo informāciju dara publiski pieejamu.

23. pants
Prasības paziņotajām struktūrām

1.Attiecībā uz paziņošanu atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punkta prasībām.

2.Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai mēslošanas līdzekļa, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo CE-marķēto mēslošanas līdzekļu projektēšanā, ražošanā, piegādē vai lietošanā, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav nedz mēslošanas līdzekļu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, iepircēji, īpašnieki, īpašnieki vai lietotāji, nedz minēto pušu pārstāvji. Tas neliedz lietot mēslošanas līdzekļus, kas vajadzīgi atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai vai lietot mēslošanas līdzekļus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu izpildi, nav tieši iesaistīti mēslošanas līdzekļu projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā vai lietošanā, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītas personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmumu neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz atbilstības novērtēšanas darbībām, attiecībā uz kurām viņi ir paziņotā struktūra. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras gādā, ka to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmē to veikto atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo godprātību un ar vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, un tās ir brīvas no jebkāda jo īpaši finansiāla spiediena un pamudinājumiem, kas varētu ietekmēt to lēmumus vai to veikto atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši attiecībā uz tādām personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti IV pielikumā un attiecībā uz kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra, vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Visos gadījumos un katrai atbilstības novērtēšanas procedūrai un katram CE-marķētu mēslošanas līdzekļu veidam vai kategorijai, attiecībā uz kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir paziņota, šīs struktūras rīcībā ir vajadzīgie:

(a)darbinieki ar tehniskajām zināšanām un pietiekamu un piemērotu pieredzi atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanā,

(b)to procedūru apraksti, ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot šo procedūru pārredzamību un reproducējamību. Tai ir ieviesta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus struktūra veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības,

(c)tādas darbību procedūras, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kur tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgajos uzņēmumos ir masveida vai sērijveida ražošana.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir līdzekļi, kas nepieciešami, lai pienācīgi veiktu ar atbildības novērtēšanas darbībām saistītos tehniskos un administratīvos uzdevumus, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.Par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgajiem darbiniekiem ir:

(a)pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visas atbilstības novērtēšanas darbības, attiecībā uz kurām atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota,

(b)pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un pietiekams pilnvarojums veikt šo novērtēšanu,

(c)attiecīgas zināšanas un izpratne par I, II un III pielikumā norādītajām prasībām, par piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un par Savienības saskaņošanas tiesību aktu un valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem,

(d)spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgo darbinieku objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja par atbilstības novērtēšanu nav tieši atbildīga pati dalībvalsts.

10.Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus saskaņā ar IV pielikumu, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.Atbilstības novērtēšanas struktūras piedalās attiecīgajās standartizācijas darbībās un darbībās, ko veic saskaņā ar 35. pantu izveidotā paziņoto struktūru koordinācijas grupa, vai nodrošina, lai par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu atbildīgie darbinieki būtu par šādām darbībām informēti, un par vispārīgām pamatnostādnēm izmanto šīs grupas darbā izstrādātos administratīvos lēmumus un dokumentus.

24. pants
Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 23. panta prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

25. pants
Paziņoto struktūru fililāles un apakšlīgumu slēgšana

1.Ja paziņotā struktūra par konkrētu ar atbilstības novērtēšanu saistītu uzdevumu veikšanu slēdz apakšlīgumus vai tiem izmanto filiāli, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai filiāle atbilst 23. panta prasībām, un attiecīgi informē pilnvarojošo iestādi.

2.Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšuzņēmēju vai filiāļu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.Par kādām darbībām slēgt apakšlīgumu vai tās veikt filiāle var tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.Attiecīgos dokumentus par apakšlīguma slēdzēja vai filiāles kvalifikāciju novērtēšanu un par darbu, ko tie veikuši saskaņā ar IV pielikumu, paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus.

26. pants
Paziņošanas pieteikums

1.Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un CE-marķēto mēslošanas līdzekli vai līdzekļus, attiecībā uz kuriem struktūra sevi paziņo par kompetentu, kā arī valsts akreditācijas struktūras izsniegtu akreditācijas sertifikātu, kas apliecina, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 23. panta prasībām.

27. pants
Paziņošanas procedūra

1.Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tādas atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 23. panta prasībām.

2.Paziņošanu Komisijai un pārējām dalībvalstīm tās izdara, izmantojot Komisijas izstrādāto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo CE-marķēto mēslošanas līdzekli vai līdzekļiem un par 26. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu.

4.Attiecīgā struktūra paziņotās struktūras darbības var veikt tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis divu nedēļu laikā no paziņošanas nav iebildušas.

Šajā regulā par paziņotu struktūru uzskata tikai šādu struktūru.

5.Paziņojošā iestāde Komisijai un pārējām dalībvalstīm paziņo par jebkādiem attiecīgiem turpmākiem grozījumiem paziņojumā.

28. pants
Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tikai vienu šādu numuru tā piešķir arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kas paziņotas saskaņā ar šo regulu, tostarp tām piešķirtos identifikācijas numurus un darbības, attiecībā uz kurām tās ir paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

29. pants
Grozījumi paziņojumos

1.Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 23. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, atkarībā no tā, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic tādus pasākumus, kas nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma tiek glabāti pieejami atbildīgajām paziņojošajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm.

30. pants
Paziņoto struktūru kompetences apstrīdēšana

1.Komisija izmeklē visus gadījumus, kur tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju joprojām pildīt uz to attiecinātās prasības un pienākumus.

2.Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju, kas attiecas uz attiecīgās struktūras paziņošanas pamatojumu vai šīs struktūras kompetences saglabāšanu.

3.Komisija gādā, ka visa izmeklēšanas gaitā saņemtā sensitīvā informācija tiek apstrādāta konfidenciāli.

4.Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, kurā pieprasa, lai paziņojušā dalībvalsts veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp, ja tas ir nepieciešams, paziņojuma atsaukšanu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

31. pants
Paziņoto struktūru darba pienākumi

1.Paziņotās struktūras atbilstības novērtēšanu veic saskaņā ar IV pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot uzņēmējiem lieku slogu. Paziņotās struktūras, īstenojot savu darbību, pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, tā struktūru, attiecīgās mēslošanas līdzekļa tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai CE-marķētais mēslošanas līdzeklis atbilstu šai regulai.

3.Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I, II vai III pielikuma, attiecīgo saskaņoto standartu, 13. pantā minēto kopīgo specifikāciju vai citu tehnisko specifikāciju prasības, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus koriģējošus pasākumus, un sertifikātu neizsniedz.

4.Ja, pārraugot atbilstību pēc sertifikāta izdošanas, paziņotā struktūra konstatē, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis vairs nav atbilstīgs, tā pieprasa, lai ražotājs veic attiecīgus koriģējošus pasākumus, un vajadzības gadījumā sertifikātu aptur vai anulē.

5.Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē jebkādus sertifikātus.

32. pants
Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzēšana

Dalībvalstis nodrošina, lai attiecībā uz paziņotās struktūras lēmumiem būtu pieejama pārsūdzības procedūra.

33. pants
Paziņoto struktūru pienākumi informācijas sniegšanā

1.Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

(a)sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu,

(b)apstākļiem, kas skar paziņojuma tvērumu vai nosacījumus,

(c)no tirgus uzraudzības iestādēm saņemtiem pieprasījumiem pēc informācijas par atbilstības novērtēšanas darbībām,

(d)to paziņošanas tvērumā veiktajām atbilstības novērtēšanas darbībām un jebkādām citām darbībām, arī pārrobežu darbībām un apakšuzņēmumu līgumu slēgšanu (pēc pieprasījuma).

2.Pārējām saskaņā ar šo regulu paziņotajām struktūrām, kas veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem CE-marķētajiem mēslošanas līdzekļiem, paziņotās struktūras sniedz attiecīgu informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, arī pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

34. pants
Pieredzes apmaiņa

Komisija gādā, lai tiktu organizēta pieredzes apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

35. pants
Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai starp saskaņā ar šo regulu paziņotām struktūrām tiek ieviesta un pienācīgi īstenota attiecīga koordinācija un sadarbība, kas notiek nozarē paziņoto struktūru grupas veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos šīs grupas darbā.

5. nodaļa
Savienības tirgus uzraudzība, kontrole pār Savienības tirgū ievestajiem CE-marķētajiem mēslošanas līdzekļiem un Savienības drošības procedūra

36. pants
Savienības tirgus uzraudzība un kontrole pār Savienības tirgū ievestajiem CE-marķētajiem mēslošanas līdzekļiem

CE-marķētajiem mēslošanas līdzekļiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 16. līdz 29. pantu.

37. pants
Procedūra darbībām ar CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī

1.Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, tās attiecībā uz attiecīgo mēslošanas līdzekli veic izvērtēšanu, kas aptver šīs regulas prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja šajā izvērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes atklāj, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis neatbilst šīs regulas prasībām, tās šim uzņēmējam nekavējoties pieprasa saprātīgā periodā veikt visus koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu mēslošanas līdzekļa atbilstību minētajām prasībām vai lai to izņemtu no tirgus, atsauktu vai noņemtu CE zīmi.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība nav vērojama tikai to valsts teritorijā, tās Komisiju un pārējās dalībvalstis informē par izvērtēšanas rezultātiem un par darbībām, ko tās pieprasījušas uzņēmējam veikt.

3.Uzņēmējs nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie koriģējošie pasākumi attiecībā uz visiem attiecīgajiem CE-marķētajiem mēslošanas līdzekļiem, ko tas darījis pieejamus tirgū visā Savienībā.

4.Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā termiņā neveic pietiekamus koriģējošus pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus attiecīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka CE-marķētais mēslošanas līdzeklis tiek darīts pieejams to valsts tirgū, mēslošanas līdzekli no minētā tirgus izņemtu vai atsauktu.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši neatbilstīgā mēslošanas līdzekļa identificēšanai nepieciešamie dati, CE-marķētā mēslošanas līdzekļa izcelsme, domājamās neatbilstības un ar to saistītā apdraudējuma veids, veikto valsts pasākumu veids un ilgums, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedoklis. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība nav saistīta ar kādu no šādiem cēloņiem:

(a)CE-marķētais mēslošanas līdzeklis neapmierina I, II vai III pielikuma prasības,

(b)trūkumi 12. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.Citas dalībvalstis, izņemot dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, Komisiju un pārējās dalībvalstis nekavējoties informē par jebkādiem pieņemtiem pasākumiem un sniedz jebkādu to rīcībā esošu papildu informāciju, kas attiecas uz attiecīgā CE-marķētā mēslošanas līdzekļa neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.Ja triju mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.Dalībvalstis gādā, ka attiecīgi ierobežojoši pasākumi, piemēram, izņemšana no tirgus, attiecībā uz attiecīgo CE-marķēto mēslošanas līdzekli tiek veikti nekavējoties.

38. pants
Savienības drošības procedūra

1.Ja, pabeidzot 37. panta 3. un 4. punktā aprakstīto procedūru, pret kādas dalībvalsts veiktu pasākumu ir izteikti iebildumi vai ja Komisija uzskata, ka kāds valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un valsts pasākumu izvērtē. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu neatbilstīgā CE-marķētā mēslošanas līdzekļa izņemšanu no to tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, lēmumā tiek noteikts, ka attiecīgā dalībvalsts to atceļ.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un CE-marķētā mēslošanas līdzekļa neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 37. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

39. pants
Atbilstīgi CE-marķēti mēslošanas līdzekļi, kas rada apdraudējumu

1.Ja dalībvalsts pēc izvērtēšanas saskaņā ar 37. panta 1. punktu konstatē, ka CE-marķēts mēslošanas līdzeklis gan atbilst šai regulai, tomēr nepieņemami apdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi, tā attiecīgajam uzņēmējam pieprasa saprātīgā periodā veikt visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka attiecīgais mēslošanas līdzeklis, tirgū laists, minēto apdraudējumu vairs nerada, vai lai mēslošanas līdzekli izņemtu no tirgus vai atsauktu.

2.Uzņēmējs nodrošina, ka koriģējošie pasākumi tiek veikti attiecībā uz visiem attiecīgajiem CE-marķētajiem mēslošanas līdzekļiem, ko tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

3.Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Šajā informācijā ietilpst visas pieejamās ziņas, jo īpaši attiecīgā CE-marķētā mēslošanas līdzekļa identificēšanai nepieciešamie dati, tā izcelsme un piegādes ķēde, attiecīgā apdraudējuma daba un veikto valsts pasākumu veids un ilgums.

4.Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija lēmuma formā pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja nepieciešams, pieprasa attiecīgus pasākumus.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 41. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēka, dzīvnieku vai augu veselības, drošības vai vides aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ Komisija saskaņā ar 41. panta 4. punktā minēto procedūru pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

40. pants
Formāla neatbilstība

1.Neskarot 37. pantu, ja dalībvalsts attiecībā uz CE-marķētu mēslošanas līdzekli konstatē kaut ko no turpmāk norādītā, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs attiecīgo neatbilstību novērš:

(a)CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs regulas 17. pantu,

(b)paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 17. pantu, vai, ja 17. pants to prasa, tas nav uzlikts,

(c)CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim nav pievienota ES atbilstības deklarācija,

(d)ES atbilstības deklarācija nav pareizi sagatavota,

(e)tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga,

(f)informācija, kas minēta 6. panta 6. punktā vai 8. panta 3. punktā, nav sniegta, ir nepatiesa vai nepilnīga,

(g)nav izpildīta kāda cita 6. vai 8. pantā noteikta administratīvā prasība.

2.Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus attiecīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu CE-marķēto mēslošanas līdzekli darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu, izņemšanu no tirgus vai CE zīmes noņemšanu.

6. nodaļaKomiteja un deleģētie akti

41. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Mēslošanas līdzekļu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

42. pants
Pielikumu grozījumi

1.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 43. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu I līdz IV pielikumu, tos pielāgojot tehnikas attīstībai un atvieglojot iekšējā tirgus piekļūstamību un brīvu apriti jaunieviestiem mēslošanas līdzekļiem:

(a)ar kuriem varbūtīga ir nozīmīga tirdzniecība iekšējā tirgū un

(b)attiecībā uz kuriem ir zinātniski pierādījumi, ka tie nepieņemami neapdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi un ka tie ir pietiekami iedarbīgi.

2.Ja Komisija groza II pielikumu, lai saskaņā ar 1. punktu komponentmateriāla kategorijai, kas paredzēta mikroorganismiem, pievienotu jaunus organismus, tā to dara, pamatojoties uz šādiem datiem:

(a)mikroorganisma nosaukums,

(b)mikroorganisma taksonomiskā klasifikācija,

(c)vēsturiski dati par šā mikroorganisma drošu ražošanu un lietošanu,

(d)tā taksonomiskā radniecība ar tādām mikroorganismu sugām, kas atbilst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izvirzītajām prasībām attiecībā uz Kvalificētu pieņēmumu par nekaitīgumu,

(e)informācija par toksīnu atlieku līmeņiem,

(f)informācija par ražošanas procesu un

(g)informācija par komponentmateriāla saturā esošo starpproduktu vai mikrobu metabolītu atlieku identitāti.

3.Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, II pielikumā noteiktās komponentmateriālu kategorijas grozīt, lai pievienotu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, Komisija var tikai tad, ja šādiem produktiem saskaņā ar minētās regulas procedūrām ir noteikts kāds ražošanas ķēdes beigu punkts.

4.Komisija ir arī pilnvarota saskaņā ar 43. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai grozītu I līdz IV pielikumu, ņemot vērā jaunus zinātniskus pierādījumus. Komisija šo pilnvarojumu izmanto, kur, balstoties uz apdraudējuma novērtējumu, ir nepieciešams ieviest grozījumu, kas nodrošinātu, ka kāds šīs regulas prasībām atbilstošs CE-marķēts mēslošanas līdzeklis normālos lietošanas apstākļos nepieņemami neapdraud cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi.

43. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Komisiju pilnvaro pieņemt 42. pantā minētos deleģētos aktus uz pieciem gadiem no [Publications office, please insert the date of entry into force of this Regulation]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 42. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.Saskaņā ar 42. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome divu mēnešu laikā pēc minētā akta paziņošanas nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka necels iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7. nodaļa
Pārejas un nobeiguma noteikumi

44. pants
Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Dalībvalstis minētos noteikumus un pasākumus nekavējoties paziņo Komisijai un tai nekavējoties paziņo jebkādus turpmākus grozījumus, kas skar šos noteikumus un pasākumus.

45. pants
Regulas (EK) Nr. 1069/2009 grozījumi

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 5. pantu groza šādi:

(1)panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Šīs regulas 32., 35. un 36. pantā minētajiem atvasinātajiem produktiem, kas vairs būtiski neapdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību, ražošanas ķēdē var noteikt beigu punktu, pēc kura šīs regulas prasības uz šādiem produktiem vairs neattiecas."

(2)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3.    Ja ir apdraudēta cilvēku vai dzīvnieku veselība, Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. un 54. pantu par ārkārtas veselības pasākumiem mutatis mutandis piemēro šīs regulas 32., 33. un 36. pantā minētajiem atvasinātajiem produktiem."

46. pants
Regulas (EK) Nr. 1107/2009 grozījumi

Regulu (EK) Nr. 1107/2009 groza šādi:

(1)regulas 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)    "augu dzīvības procesu ietekmēšanai, tādas kā vielas, kas ietekmē to augšanu, nebūdamas barības elementi vai augu biostimulatori;";

(2)regulas 3. pantā pievieno šādu punktu:

(3)"34.    "augu biostimulators" ir līdzeklis, kas neatkarīgi no barības elementu satura tajā stimulē augu barošanās procesus ar vienīgo mērķi uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga raksturlielumiem:

(a)barības elementu izmantošanas efektivitāte;

(b)noturība pret abiotisku stresu;

(c)kultūrauga kvalitatīvās īpašības."

47. pants
Regulas (EK) Nr. 2003/2003 atcelšana

Regulu (EK) Nr. 2003/2003 atceļ ar 49. panta otrajā daļā minēto datumu.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

48. pants
Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē to, ka tirgū tiek darīti pieejami mēslošanas līdzekļi, kas kā Regulai (EK) Nr. 2003/2003 atbilstoši mēslošanas līdzekļi ar apzīmējumu "EK mēslošanas līdzeklis" tirgū laisti līdz [Publications office, please insert the date of application of this Regulation]. Tomēr šādiem izstrādājumiem mutatis mutandis piemēro 5. nodaļu.

49. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2018. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –    Padomes vārdā –

priekšsēdētājs    priekšsēdētājs

(1) http://ec.europa.eu/smart-regulation/evaluation/search/download.do?documentId=4416
(2) COM(2015) 614/2
(3) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.
(4) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
(5) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.
(6) http://ec.europa.eu/research/bioeconomy/index.cfm
(7) http://bbi-europe.eu/sites/default/files/documents/BBI_JU_annual_Work_plan_2014.pdf  
(8) Sk. 4. iedaļu, Secinājumi un ieteikumi.
(9) Minētās grupas sanāksmju darbības ziņojumus sk. http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=1320&NewSearch=1&NewSearch=1  
(10) http://ec.europa.eu/environment/consultations/closing_the_loop_en.htm?utm_content=buffer68ffa&utm_medium=social&utm_source=twitter.com&utm_campaign=buffer
(11) http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2012_grow_001_fertilisers_en.pdf  
(12) http://bookshop.europa.eu/en/study-on-options-to-fully-harmonise-the-eu-legislation-on-fertilising-materials-including-technical-feasibility-environmental-economic-and-social-impacts-pbNB0114252/
(13) Semināra ziņojumu var lejupielādēt vietnē http://bookshop.europa.eu/en/circular-approaches-to-phosphorus-pbKI0115204/
(14) OV C , ,  lpp.
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regula (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
(22) Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas (OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.).
(23) Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).
(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(26) Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).
(27) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).
(28) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 98/2013 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu (OV L 39, 9.2.2013., 1. lpp.).
(29) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp.).
(30) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).
(31) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Top

Briselē, 17.3.2016

COM(2016) 157 final

Aprites ekonomikas pakete

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,

ar ko nosaka noteikumus par to, kā CE-marķētus mēslošanas līdzekļus darīt pieejamus tirgū, un groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009

{SWD(2016) 64 final}
{SWD(2016) 65 final}


PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai,

ar ko nosaka noteikumus par to, kā CE-marķētus mēslošanas līdzekļus darīt pieejamus tirgū, un groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009

I PIELIKUMS
Mēslošanas līdzekļu funkcionālās kategorijas (“
PFC”) un CE-marķēti mēslošanas līdzekļi

I daļa
Līdzekļu funkcionālo kategoriju apzīmējumi

1.    Mēsli

A.    Organiskie mēsli

I.    Cieti organiskie mēsli

II.    Šķidri organiskie mēsli

B.    Organominerālie mēsli

I.    Cieti organominerālie mēsli

II.    Šķidri organominerālie mēsli

C.    Neorganiskie mēsli

I.    Neorganiski makroelementu mēsli

a)    Cieti neorganiski makroelementu mēsli

i)    Vienkārši cieti neorganiski makroelementu mēsli

A)    Vienkārši cieti neorganiski amonija nitrāta makroelementu mēsli ar augstu slāpekļa saturu

ii)    Salikti cieti neorganiski makroelementu mēsli

A)    Salikti cieti neorganiski amonija nitrāta makroelementu mēsli ar augstu slāpekļa saturu

b)    Šķidri neorganiski makroelementu mēsli

i)    Vienkārši šķidri neorganiski makroelementu mēsli

ii)    Salikti šķidri neorganiski makroelementu mēsli

II.    Neorganiski mikroelementu mēsli

a)    Vienkārši neorganiski mikroelementu mēsli

b)    Salikti neorganiski mikroelementu mēsli

2.    Kaļķošanas materiāls

3.    Augsnes ielabotājs

A.    Organisks augsnes ielabotājs

B.    Neorganisks augsnes ielabotājs

4.    Augsnes substrāts

5.    Agronomiskā piedeva

A.    Inhibitors

I.    Nitrifikācijas inhibitors

II.    Ureāzes inhibitors

B.    Helātu veidotājs

C.    Kompleksu veidotājs

6.    Augu biostimulators

A.    Mikrobiāls augu biostimulators

B.    Nemikrobiāls augu biostimulators

I.    Organisks nemikrobiāls augu biostimulators

II.    Neorganisks nemikrobiāls augu biostimulators

7.    Mēslošanas līdzekļu samaisījums

II daļa
Prasības attiecībā uz līdzekļu funkcionālajām kategorijām

1.Šajā daļā ir izklāstītas prasības attiecībā uz tām līdzekļu funkcionālajām kategorijām (“PFC”), pie kurām pieder CE-marķētie mēslošanas līdzekļi.

2.Prasības, kas šajā pielikumā noteiktas konkrētai PFC, attiecas uz CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem visās minētās PFC apakškategorijās.

3.Ja no CE-marķēta mēslošanas līdzekļa veida vai ražošanas procesa noteikti un neapstrīdami izriet atbilstība konkrētai prasībai (tādai kā konkrēta kontaminanta neesība), atbilstības novērtēšanā uz ražotāja atbildību mēslošanas līdzekli var bez verificēšanas (piemēram, testēšanas) uzskatīt par attiecīgajai prasībai atbilstošu.

4.Ja CE-marķēts mēslošanas līdzeklis satur vielu, kuras maksimālie atlieku līmeņi pārtikā un barībā ir noteikti saskaņā ar

(a)Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93 1 ,

(b)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 396/2005 2 ,

(c)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 470/2009 3 vai

(d)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/32/EK 4 ,

CE-marķēta mēslošanas līdzekļa lietojums, kas noteikts lietošanas norādījumos, nedrīkst novest pie minēto līmeņu pārsniegšanas pārtikā vai barībā.

PFC 1: mēsli

Mēsli ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir piegādāt augiem barības elementus.

PFC 1(A): organiskie mēsli

1.Organiskajos mēslos ir

ogleklis (C) un

barības elementi,

kuriem ir tikai bioloģiska cilme un kuri nav fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

kadmijs (Cd)    1,5 mg uz kg sausnas,

sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas,

dzīvsudrabs (Hg)    1 mg uz kg sausnas,

niķelis (Ni)    50 mg uz kg sausnas,

svins (Pb)    120 mg uz kg sausnas un

biurets (C2H5N3O2)    12 g uz kg sausnas.

3.CE-marķēta mēslošanas līdzekļa 25 g paraugā nedrīkst būt Salmonella spp.

4.Neviena no šo divu veidu baktērijām CE-marķētā mēslošanas līdzeklī nav pieļaujama koncentrācijā, kas pārsniedz 1000 KVV uz g svaigas masas:

(a)Escherichia coli vai

(b)Enterococcaceae.

To pārbauda, vismaz vienai no šo divu veidu baktērijām izmērot klātbūtni.

PFC 1(A)(I): cieti organiskie mēsli

1.Cietos organiskajos mēslos sausnas saturs ir vismaz 40 masas %.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 2,5 masas %,

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 2 masas % vai

kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %.

3.Organiskais ogleklis (C) CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 15 masas %.

PFC 1(A)(II): šķidri organiskie mēsli

1.Šķidros organiskajos mēslos sausnas saturs nesasniedz 40 masas %.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 2 masas %,

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 1 masas % vai

kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %.

3.Organiskais ogleklis (C) CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 5 masas %.

PFC 1(B): organominerālie mēsli

1.Organominerālie mēsli ir kombinēts preparāts, ko veido

vieni vai vairāki neorganiskie mēsli, kas tālāk specificēti kategorijā “PFC 1(C)”, un

materiāls, kurā ir

organiskais ogleklis (C) un

barības elementi,

kam ir tikai bioloģiska cilme un kas nav fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.

2.Kur viens vai vairāki neorganiskie mēsli kombinētajā preparātā ir vienkārši vai salikti cieti neorganiski amonija nitrāta makroelementu mēsli ar augstu slāpekļa saturu, kas specificēti kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”, CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī amonija nitrāta (NH4NO3) klātbūtnes dēļ slāpekļa (N) saturs ir mazāks par 15,75 masas %.

3.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

(a)kadmijs (Cd)

(1)ja CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs nesasniedz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta, 3 mg uz kg sausnas, vai

(2)ja CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs ir vismaz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta (“fosfāta mēsli”):

no [Publications office, please insert the date of application of this Regulation] 60 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

no [Publications office, please insert the date occurring three years after the date of application of this Regulation] 40 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5), un

no [Publications office, please insert the date occurring twelve years after the date of application of this Regulation] 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

(b)sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas,

(c)dzīvsudrabs (Hg)    1 mg uz kg sausnas,

(d)niķelis (Ni)    50 mg uz kg sausnas un

(e)svins (Pb)    120 mg uz kg sausnas.

4.CE-marķēta mēslošanas līdzekļa 25 g paraugā nedrīkst būt Salmonella spp.

5.Neviena no šo divu veidu baktērijām CE-marķētā mēslošanas līdzeklī nav pieļaujama koncentrācijā, kas pārsniedz 1000 KVV uz g svaigas masas:

(a)Escherichia coli vai

(b)Enterococcaceae.

To pārbauda, vismaz vienai no šo divu veidu baktērijām izmērot klātbūtni.

PFC 1(B)(I): cieti organominerālie mēsli

1.Cietos organominerālajos mēslos sausnas saturs ir vismaz 60 masas %.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 2,5 masas %, no kuriem 1 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir organiskais slāpeklis (N), vai

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 2 masas % vai

kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %.

3.Organiskais ogleklis (C) CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 7,5 masas %.

4.CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī katra vienība satur organisko materiālu un barības elementus atbilstoši deklarētajam saturam.

PFC 1(B)(II): šķidri organominerālie mēsli

1.Šķidros organominerālajos mēslos sausnas saturs nesasniedz 60 masas %.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vismaz vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 2 masas %, no kuriem 0,5 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir organiskais slāpeklis (N), vai

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 2 masas % vai

kopējais kālija oksīds (K2O) 2 masas %.

3.Organiskais ogleklis (C) CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 3 masas %.

PFC 1(C): neorganiskie mēsli

Neorganiskie mēsli ir mēsli, kas nav organiskie vai organominerālie mēsli.

PFC 1(C)(I): neorganiski makroelementu mēsli

1.Neorganiski makroelementu mēsli ir mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir piegādāt augiem vienu vai vairākus šādus makroelementus: slāpekli (N), fosforu (P), kāliju (K), magniju (Mg), kalciju (Ca), sēru (S) vai nātriju (Na).

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

(a)kadmijs (Cd)

(1)ja CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs nesasniedz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta, 3 mg uz kg sausnas, vai

(2)ja CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī kopējā fosfora (P) saturs ir vismaz 5 masas % fosfora pentoksīda (P2O5) ekvivalenta (“fosfāta mēsli”):

no [Publications office, please insert the date of application of this Regulation] 60 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

no [Publications office, please insert the date occurring three years after the date of application of this Regulation] 40 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5), un

no [Publications office, please insert the date occurring twelve years after the date of application of this Regulation] 20 mg uz kg fosfora pentoksīda (P2O5),

(b)sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas,

(c)dzīvsudrabs (Hg)    2 mg uz kg sausnas,

(d)niķelis (Ni)    120 mg uz kg sausnas,

(e)svins (Pb)    150 mg uz kg sausnas,

(f)arsēns (As)    60 mg uz kg sausnas,

(g)biurets (C2H5N3O2)    12 g uz kg sausnas un

(h)perhlorāts (ClO4-)    50 mg uz kg sausnas.

PFC 1(C)(I)(a): cieti neorganiski makroelementu mēsli

Cieti neorganiski mēsli ir neorganiski makroelementu mēsli, un tie nav ne suspensija, ne šķīdums šā pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(b)” nozīmē.

PFC 1(C)(I)(a)(i): vienkārši cieti neorganiski makroelementu mēsli

1.Vienkāršiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir ne vairāk kā viens barības elements.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajā minimālajā daudzumā satur vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 10 masas %,

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 12 masas %,

kopējais kālija oksīds (K2O) 6 masas %,

kopējais magnija oksīds (MgO) 5 masas %,

kopējais kalcija oksīds (CaO) 12 masas %,

kopējais sēra trioksīds (SO3) 10 masas % vai

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 1 masas %.

PFC 1(C)(I)(a)(ii): salikti cieti neorganiski makroelementu mēsli

1.Saliktiem cietiem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens barības elements.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 3 masas %,

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 3 masas %,

kopējais kālija oksīds (K2O) 3 masas %,

kopējais magnija oksīds (MgO) 1,5 masas %,

kopējais kalcija oksīds (CaO) 1,5 masas %,

kopējais sēra trioksīds (SO3) 1,5 masas % vai

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 1 masas %.

PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A): vienkārši vai salikti cieti neorganiski amonija nitrāta makroelementu mēsli ar augstu slāpekļa saturu

1.Vienkārši vai salikti cieti neorganiski amonija nitrāta makroelementu mēsli ar augstu slāpekļa saturu ir mēslošanas līdzekļi, kuru pamatā ir amonija nitrāts (NH4NO3) un kuros amonija nitrāta (NH4NO3) klātbūtnes dēļ slāpekļa (N) saturs ir vismaz 28 masas %.

2.Jebkura cita viela, kas nav amonija nitrāts (NH4NO3), attiecībā pret amonija nitrātu (NH4NO3) ir inerta.

3.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis galalietotājam ir pieejams tikai iepakotā veidā. Iepakojums ir aizdarīts tā vai ar tādu ierīci, lai aizdare, aizdares plomba vai pats iepakojums atverot tiktu pilnīgi sabojāti. Var izmantot maisus ar ventili.

4.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanas apjoms pēc diviem termiskajiem cikliem, kas aprakstīti IV pielikuma A1 moduļa 4.1. iedaļā, nedrīkst pārsniegt 4 masas %.

5.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa detonācijnoturība ir tāda, ka

pēc pieciem termiskajiem cikliem, kas aprakstīti IV pielikuma A1 moduļa 4.2. iedaļā,

divos detonācijnoturības testos, kas aprakstīti IV pielikuma A1 moduļa 4.3. iedaļā,

viens vai vairāki balstošie svina cilindri deformējas par mazāk nekā 5 %.

6.Viegli uzliesmojošs materiāls, ko mēra kā oglekli (C), masas procentos nedrīkst pārsniegt

CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa (N) saturu vismaz 31,5 masas %  — 0,2  masas % un

CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem ar slāpekļa (N) saturu vismaz 28 masas%, bet mazāk nekā 31,5 masas % , — 0,4 masas %.

7.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa 10 g šķīdumam 100 mililitros ūdens ir jābūt ar pH vērtību vismaz 4,5.

8.Ne vairāk kā 5 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa iet caur sietu ar 1 mm aci, un ne vairāk kā 3 masas % iet caur sietu ar 0,5 mm aci.

9.Vara (Cu) saturs nepārsniedz 10 mg/kg, un hlora (Cl) saturs nepārsniedz 200 mg/kg.

PFC 1(C)(I)(b): šķidri neorganiski makroelementu mēsli

Šķidri neorganiski makroelementu mēsli ir neorganiski makroelementu mēsli, kuri ir suspensija vai šķīdums, turklāt

suspensija ir divfāžu dispersija, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē, un

šķīdums ir šķidrums, kurā nav cietu daļiņu.

PFC 1(C)(I)(b)(i): vienkārši šķidri neorganiski makroelementu mēsli

1.Vienkāršiem šķidriem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir ne vairāk kā viens barības elements.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajā minimālajā daudzumā satur vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 5 masas %,

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 5 masas %,

kopējais kālija oksīds (K2O) 3 masas %,

kopējais magnija oksīds (MgO) 2 masas %,

kopējais kalcija oksīds (CaO) 6 masas %,

kopējais sēra trioksīds (SO3) 5 masas % vai

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 1 masas %.

PFC 1(C)(I)(b)(ii): salikti šķidri neorganiski makroelementu mēsli

1.Saliktiem šķidriem neorganiskiem makroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens barības elements.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis norādītajos minimālajos daudzumos satur vairāk nekā vienu no šādiem deklarētajiem barības elementiem:

kopējais slāpeklis (N) 1,5 masas %,

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) 1,5 masas %,

kopējais kālija oksīds (K2O) 1,5 masas %,

kopējais magnija oksīds (MgO) 0,75 masas %,

kopējais kalcija oksīds (CaO) 0,75 masas %,

kopējais sēra trioksīds (SO3) 0,75 masas % vai

kopējais nātrija oksīds (Na2O) 0,5 masas %.

PFC 1(C)(II): neorganiski mikroelementu mēsli

1.Neorganiski mikroelementu mēsli ir neorganiskie mēsli, kuri nav makroelementu mēsli un kuru lietošanas nolūks ir piegādāt vienu vai vairākus šādus barības elementus: boru (B), kobaltu (Co), varu (Cu), dzelzi (Fe), mangānu (Mn), molibdēnu (Mo) vai cinku (Zn).

2.Mikroelementu mēsli galalietotājam ir pieejami tikai iepakotā veidā.

3.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

Kontaminants

Maksimālā masas koncentrācija attiecībā pret kopējo mikroelementu saturu

(kopējā bora (B), kobalta (Co), vara (Cu), mangāna (Mn), molibdēna (Mo), cinka (Zn) un kopējās dzelzs (Fe) mg/kg)

arsēns (As)

1000

kadmijs (Cd)

200

svins (Pb)

600

dzīvsudrabs (Hg)

100

niķelis (Ni)

2000

PFC 1(C)(II)(a): vienkārši neorganiski mikroelementu mēsli

1.Vienkāršiem neorganiskiem mikroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir ne vairāk kā viens barības elements.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis attiecībā uz tipoloģiju, aprakstiem un attiecīgo minimālo barības elementu saturu atbilst kādai no šajā tabulā ietvertajām prasībām:

Tipoloģija

Apraksts

Minimālais barības elementu saturs

Mikroelementu sāļveida mēsli

Ķīmiski iegūti cieti mikroelementu mēsli, kuru galvenā sastāvdaļa ir jonu minerālsāls, oksīds vai hidroksīds

10 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir ūdenī šķīstošs mikroelements

Mēsli, kuru pamatā ir mikroelementi

Mikroelementu mēsli, kuros ir apvienoti vieni mikroelementu sāļveida mēsli ar vieniem vai vairākiem citiem mikroelementu sāļveida mēsliem, un/vai vienu mikroelementu helātu

5 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir mikroelements

Mikroelementu šķīdumveida mēsli

Dažādu formu mikroelementu mēslu ūdensšķīdums

2 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir ūdenī šķīstošs mikroelements

Mikroelementu suspensijveida mēsli

Līdzeklis, kas iegūts, suspendējot mikroelementu mēslus dažādās formās

2 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir mikroelements

Helatēti mikroelementu mēsli

Ūdenī šķīstošs līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar helātu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst kategorijas “PFC 5(B)” prasībām

5 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir ūdenī šķīstošs mikroelements, un

vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mikroelementa ir helatēti ar helātu veidotāju, kas atbilst kategorijas “PFC 5(B)” prasībām

Kompleksēti mikroelementu mēsli

Ūdenī šķīstošs līdzeklis, kurā deklarētais mikroelements ir ķīmiski saistīts ar kompleksu veidotāju vai veidotājiem, kas atbilst kategorijas “PFC 5(C)” prasībām

5 masas % CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ir ūdenī šķīstošs mikroelements, un

vismaz 80 % no ūdenī šķīstošā mikroelementa ir kompleksēti ar kompleksu veidotāju, kas atbilst kategorijas “PFC 5(C)” prasībām

PFC 1(C)(II)(b): salikti neorganiski mikroelementu mēsli

1.Saliktiem neorganiskiem mikroelementu mēsliem deklarētajā saturā ir vairāk nekā viens mikroelements.

2.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis deklarētos barības elementus satur vismaz vienā no šādiem daudzumiem:

2 masas % mēslošanas līdzekļiem suspensijā vai šķīdumā (“šķidri salikti neorganiski mikroelementu mēsli”), kur

suspensija ir divfāžu dispersija, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē, un

šķīdums ir šķidrums, kurā nav cietu daļiņu, un

5 masas % citiem mēslošanas līdzekļiem (“cieti salikti neorganiski mikroelementu mēsli”).

PFC 2: kaļķošanas materiāls

1.Kaļķošanas materiāls ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir augsnes skābuma koriģēšana, un tas satur barības elementu kalcija (Ca) vai magnija (Mg) oksīdus, hidroksīdus, karbonātus vai silikātus.

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

kadmijs (Cd)    3 mg uz kg sausnas,

sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas,

dzīvsudrabs (Hg)    2 mg uz kg sausnas,

niķelis (Ni)    90 mg uz kg sausnas,

svins (Pb)    200 mg uz kg sausnas un

arsēns (As)    120 mg uz kg sausnas.

3.Pārbauda atbilstību šādiem parametriem sausnā:

minimālais neitralizācijas skaitlis: 15 (ekvivalents CaO) vai 9 (ekvivalents HO-), un

minimālā reaģētspēja:    10 % vai 50 % pēc 6 mēnešiem (inkubācijas tests).

PFC 3: augsnes ielabotājs

Augsnes ielabotājs ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kura lietošanas nolūks ir to pievienot augsnei, lai uzturētu, uzlabotu vai aizsargātu augsnes fizikālās vai ķīmiskās īpašības, struktūru vai bioloģisko aktivitāti.

PFC 3(A): organisks augsnes ielabotājs

1.Organisks augsnes ielabotājs sastāv no materiāla, kuram ir tikai bioloģiska cilme un kurš nav fosilizējies materiāls vai ģeoloģisku veidojumu materiāls.

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

kadmijs (Cd)    3 mg uz kg sausnas,

sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas,

dzīvsudrabs (Hg)    1 mg uz kg sausnas,

niķelis (Ni)    50 mg uz kg sausnas un

svins (Pb)    120 mg uz kg sausnas.

3.Ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur Regulā (EK) Nr. 1069/2009 definētu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu,

(a)CE-marķēta mēslošanas līdzekļa 25 g paraugā nedrīkst būt Salmonella spp.;

(b)neviena no šo divu veidu baktērijām CE-marķētā mēslošanas līdzeklī nav pieļaujama koncentrācijā, kas pārsniedz 1000 KVV uz g svaigas masas:

Escherichia coli vai

Enterococcaceae.

To pārbauda, vismaz vienai no šo divu veidu baktērijām izmērot klātbūtni.

4.CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī sausnas saturs ir vismaz 40 masas %.

5.Organiskais ogleklis (C) CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir vismaz 7,5 masas %.

PFC 3(B): neorganisks augsnes ielabotājs

1.Neorganisks augsnes ielabotājs ir augsnes ielabotājs, kas nav organisks augsnes ielabotājs.

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

kadmijs (Cd)    1,5 mg uz kg sausnas,

sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas,

dzīvsudrabs (Hg)    1 mg uz kg sausnas,

niķelis (Ni)    100 mg uz kg sausnas un

svins (Pb)    150 mg uz kg sausnas.

PFC 4: augsnes substrāts

1.Augsnes substrāts ir materiāls, kas nav augsne un ir paredzēts lietošanai par substrātu sakņu attīstībai.

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

kadmijs (Cd)    3 mg uz kg sausnas,

sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas,

dzīvsudrabs (Hg)    1 mg uz kg sausnas,

niķelis (Ni)    100 mg uz kg sausnas un

svins (Pb)    150 mg uz kg sausnas.

3.CE-marķēta mēslošanas līdzekļa 25 g paraugā nedrīkst būt Salmonella spp.

4.Neviena no šo divu veidu baktērijām CE-marķētā mēslošanas līdzeklī nav pieļaujama koncentrācijā, kas pārsniedz 1000 KVV uz g svaigas masas:

(a)Escherichia coli vai

(b)Enterococcaceae.

To pārbauda, vismaz vienai no šo divu veidu baktērijām izmērot klātbūtni.

PFC 5: agronomiskā piedeva

Agronomiskā piedeva ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, ko paredzēts pievienot līdzeklim, kura lietošanas nolūks ir piegādāt augiem barības elementus, lai uzlabotu minētā līdzekļa barības elementu izdalīšanās modeļus.

PFC 5(A): inhibitors

1.Inhibitors ir viela vai maisījums, kas aizkavē vai aptur mikroorganismu vai fermentu specifisku grupu aktivitāti.

2.Katra viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 5 ir reģistrēta dokumentācijā, kas satur

(a)Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

(b)attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts.

PFC 5(A)(I): nitrifikācijas inhibitors

1.Nitrifikācijas inhibitors inhibē amonjaka slāpekļa (NH3-N) bioloģisko oksidāciju par nitrītu slāpekli (NO2-), tādējādi palēninot nitrātu slāpekļa (NO3-) veidošanos.

2.Augsnes inkubācijas tests, ar kuru mēra amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātrumu, ņemot vērā

amonjaka slāpekļa (NH3-N) izzušanu vai

nitrītu slāpekļa (NO2-) un nitrātu slāpekļa (NO3-) veidošanās summu attiecībā pret laiku,

augsnes paraugā, kuram pievienots nitrifikācijas inhibitors, salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram nitrifikācijas inhibitors nav pievienots, uzrāda statistisku amonjaka slāpekļa (NH3-N) oksidācijas ātruma atšķirību.

PFC 5(A)(II): ureāzes inhibitors

1.Ureāzes inhibitors inhibē ureāzes fermenta hidrolītisko ietekmi uz urīnvielu (CH4N2O), un tā galvenais lietošanas nolūks ir samazināt amonjaka izgarošanu.

2.In vitro mērījums urīnvielas (CH4N2O) hidrolīzes ātruma noteikšanai attiecībā pret laiku augsnes paraugā, kuram pievienots ureāzes inhibitors, salīdzinājumā ar kontrolparaugu, kuram ureāzes inhibitors nav pievienots, uzrāda statistisku hidrolīzes ātruma atšķirību.

PFC 5(B): helātu veidotājs

1.Helātu veidotājs ir organiska viela, ar kuru paredzēts veicināt barības elementu ilgtermiņa pieejamību augiem, un

tās molekulai ir divas vai vairākas vietas, kuras atdod elektronu pārus centrālās pozīcijas pārejas metāla (cinka (Zn), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn), magnija (Mg), kalcija (Ca) vai kobalta (Co)) katjonam, un

tās molekula ir pietiekami liela, lai veidotu piecu vai sešu locekļu cikla struktūru.

2.Viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 6 ir reģistrēta dokumentācijā, kas satur

(a)Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

(b)attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts.

3.CE-marķētais mēslošanas produkts saglabā stabilitāti pēc trīs dienu izturēšanas standarta Houglenda [Hoagland] šķīdumā ar pH 7 un 8.

PFC 5(C): kompleksu veidotājs

1.Kompleksu veidotājs ir organiska viela, ar kuru paredzēts veicināt barības elementu ilglaika pieejamību augiem, un tās molekula var veidot plakanu vai telpisku struktūru ar vienvērtīgu, divvērtīgu vai trīsvērtīgu pārejas metāla katjonu.

2.Viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 7 ir reģistrēta dokumentācijā, kas satur

(a)Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

(b)attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts.

3.CE-marķētais mēslošanas produkts saglabā stabilitāti pēc vienas dienas izturēšanas ūdens šķīdumā ar pH 6 un 7.

PFC 6: augu biostimulators

1.Augu biostimulators ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, kas neatkarīgi no barības elementu satura tajā stimulē augu barošanās procesus ar vienīgo lietošanas nolūku uzlabot vienu vai vairākus no šādiem auga raksturlielumiem:

(a)barības elementu izmantošanas efektivitāti,

(b)noturību pret abiotisko stresu vai

(c)ražas kvalitātes īpašības.

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

kadmijs (Cd)    3 mg uz kg sausnas,

sešvērtīgais hroms (Cr VI)    2 mg uz kg sausnas un

svins (Pb)    120 mg uz kg sausnas.

3.Augu biostimulatoram ir tāda iedarbība, kā norādīts etiķetē attiecībā uz to specificētajiem kultūraugiem.

PFC 6(A): mikrobiāls augu biostimulators

1.Mikrobiāls augu biostimulators sastāv vienīgi no mikroorganisma vai mikroorganismu kopas, kas minēta II pielikuma komponentmateriālu kategorijā "7".

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

dzīvsudrabs (Hg)    1 mg uz kg sausnas un

niķelis (Ni)    50 mg uz kg sausnas.

3.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa 25 g vai 25 ml paraugā nedrīkst būt Salmonella spp.

4.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa 1 g vai 1 ml paraugā nedrīkst būt Escherichia coli.

5.Enterococcaceae klātbūtne CE-marķētā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt 10 KVV uz g svaigas masas.

6.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa 25 g vai 25 ml paraugā nedrīkst būt Listeria monocytogenes.

7.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa 25 g vai 25 ml paraugā nedrīkst būt Vibrio spp.

8.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa 25 g vai 25 ml paraugā nedrīkst būt Shigella spp.

9.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa 1 g vai 1 ml paraugā nedrīkst būt Staphylococcus aureus.

10.Aerobo mikroorganismu skaits CE-marķētā mēslošanas līdzekļa paraugā nepārsniedz 105 KVV/g vai ml, ja vien mikrobiālais biostimulators nav aeroba baktērija.

11.Rauga un pelējuma sēnīšu skaits CE-marķētā mēslošanas līdzekļa paraugā nepārsniedz 1000 KVV/g vai ml, ja vien mikrobiālais biostimulators nav sēnīte.

12.Ja mikrobiāls augu biostimulators sastāv no suspensijas vai šķīduma, kur

suspensija ir divfāžu dispersija, kurā cietās daļiņas suspendētas šķidrajā fāzē, un

šķīdums ir šķidrums, kurā nav cietu daļiņu,

augu biostimulatora pH vērtība ir 4 vai vairāk.

13.Mikrobiāla augu biostimulatora glabāšanas laiks ir vismaz 6 mēneši, ievērojot etiķetē norādītos glabāšanas nosacījumus.

PFC 6(B): nemikrobiāls augu biostimulators

Nemikrobiāls augu biostimulators ir augu biostimulators, kas nav mikrobiāls augu biostimulators.

PFC 6(B)(I): organisks nemikrobiāls augu biostimulators

1.Organisks nemikrobiāls augu biostimulators sastāv no vielas vai maisījuma, kas satur tikai dzīvnieku vai augu cilmes oglekli (C).

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

dzīvsudrabs (Hg)    1 mg uz kg sausnas un

niķelis (Ni)    50 mg uz kg sausnas.

3.CE-marķēta mēslošanas līdzekļa 25 g paraugā nedrīkst būt Salmonella spp.

4.Neviena no šo divu veidu baktērijām CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nav pieļaujama koncentrācijā, kas pārsniedz 1000 KVV uz g svaigas masas:

(a)Escherichia coli vai

(b)Enterococcaceae.

To pārbauda, vismaz vienai no šo divu veidu baktērijām izmērot klātbūtni.

PFC 6(B)(II): neorganisks nemikrobiāls augu biostimulators

1.Neorganisks nemikrobiāls augu biostimulators ir nemikrobiāls augu biostimulators, kas nav organisks nemikrobiāls augu biostimulators.

2.Kontaminantu klātbūtne CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī nedrīkst pārsniegt šādus daudzumus:

dzīvsudrabs (Hg)    2 mg uz kg sausnas,

niķelis (Ni)    120 mg uz kg sausnas un

arsēns (As)    60 mg uz kg sausnas.

PFC 7: Mēslošanas līdzekļu samaisījums

1.Mēslošanas līdzekļu samaisījums ir CE-marķēts mēslošanas līdzeklis, ko veido divi vai vairāki CE-marķēti 1.–6. kategorijas mēslošanas līdzekļi.

2.Katra šo samaisījumu veidojošā mēslošanas līdzekļa atbilstība šīs regulas prasībām ir pierādīta saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūru, kas piemērojama attiecīgajam tā sastāvā esošajam mēslošanas līdzeklim.

3.Samaisījums nemaina neviena tā sastāvā esošā mēslošanas līdzekļa īpašības

ne tādā veidā, lai CE-marķētajam mēslošanas līdzekļu samaisījumam saprātīgi paredzamos glabāšanas vai lietošanas apstākļos būtu nelabvēlīga ietekme uz cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi,

ne jebkādā citā būtiskā veidā.

4.Samaisījuma ražotājs novērtē samaisījuma atbilstību prasībām, kas izklāstītas iepriekš minētajā 1.–3. punktā, nodrošina samaisījuma atbilstību marķēšanas prasībām, kas noteiktas III pielikumā, un saskaņā ar šīs regulas 15. panta 4. punktu uzņemas atbildību par samaisījuma atbilstību šīs regulas prasībām,

sagatavojot CE-marķētā mēslošanas līdzekļu samaisījuma ES atbilstības deklarāciju saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu, un

savā rīcībā turot ES atbilstības deklarāciju par katru samaisījuma sastāvā esošo mēslošanas līdzekli.

5.Uzņēmēji, kuri ražo tirgū pieejamos CE-marķētos mēslošanas līdzekļu samaisījumus, attiecībā uz ES atbilstības deklarāciju par katru sastāvā esošo mēslošanas līdzekli, kā arī to samaisījumu ievēro šādus šīs regulas noteikumus:

6. panta 3. punkts (ražotāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);

7. panta 2. punkta a) apakšpunkts (pilnvaroto pārstāvju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);

8. panta 2. punkts (importētāju pienākums nodrošināt, lai CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim līdzi būtu ES atbilstības deklarācija);

8. panta 8. punkts (importētāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm) un

9. panta 2. punkts (izplatītāju pienākums pārbaudīt, lai CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim līdzi būtu ES atbilstības deklarācija).

II PIELIKUMS
Komponentmateriālu kategoriju pārskats

CE-marķēts mēslošanas līdzeklis sastāv tikai no tādiem komponentmateriāliem, kuri atbilst prasībām attiecībā uz vienu vai vairākām tālāk uzskaitītajām komponentmateriāla kategorijām (“CMC”).

Komponentmateriāli vai to ražošanā izmantotie ielaidmateriāli nevienu no vielām, attiecībā uz kuru šīs regulas I pielikumā ir norādītas maksimālās robežvērtības, nesaturtādos daudzumos, kuri apdraudētu CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību minētā pielikuma piemērojamajām prasībām.

I daļa
Komponentmateriālu kategoriju pārskats

CMC 1: materiāli, kas ir neapstrādātas vielas un maisījumi

CMC 2: nepārstrādāti vai mehāniski pārstrādāti augi, augu daļas vai augu ekstrakti

CMC 3: komposts

CMC 4: enerģētisko kultūraugu digestāts

CMC 5: digestāts, kas nav enerģētisko kultūraugu digestāts

CMC 6: pārtikas rūpniecības blakusprodukti

CMC 7: mikroorganismi

CMC 8: agronomiskās piedevas

CMC 9: barības elementu polimēri

CMC 10: citi polimēri, kas nav barības elementu polimēri

CMC 11: daži dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti

II daļa
Prasības attiecībā uz komponentmateriālu kategorijām

Šajā daļā definēti tādi komponentmateriāli, kuri ir CE-marķēto mēslošanas līdzekļu vienīgās sastāvdaļas.

CMC 1: materiāli, kas ir neapstrādātas vielas un maisījumi

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt vielas un maisījumus, kuri nav 8  

(a)atkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē;

(b)blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē;

(c)materiāli, kas iepriekš bijuši tādu materiālu sastāvā, kuri minēti a) vai b) punktā;

(d)dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē;

(e)polimēri vai

(f)vielas vai maisījumi, ar kuriem paredzēts uzlabot tā CE-marķētā mēslošanas līdzekļa barības elementu izdalīšanās modeļus, kā sastāvā tie iestrādāti.

2.Visas vielas, kas atsevišķi vai maisījumā iestrādātas CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 ir reģistrētas dokumentācijā, kas satur

(a)Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

(b)attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts.

CMC 2: nepārstrādāti vai mehāniski pārstrādāti augi, augu daļas vai augu ekstrakti

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt augus, augu daļas vai augu ekstraktus, kuriem nav veikta nekāda cita pārstrāde, izņemot griešanu, malšanu, centrifugēšanu, presēšanu, žāvēšanu, liofilo žāvēšanu vai ekstrahēšanu ar ūdeni.

2.Pie augiem 1. punkta nozīmē pieder aļģes, bet nepieder zilaļģes.

CMC 3: komposts

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt kompostu, kas iegūts aerobās kompostēšanās procesā, kurā izmantoti tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:

(a)bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;

(b)pie 2. un 3. kategorijas piederoši dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē;

(c)dzīvi vai miruši organismi vai to daļas, kas nav pārstrādāti vai ir pārstrādāti tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, vai arī ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūti no gaisa, izņemot

jauktu sadzīves mājsaimniecības atkritumu organisko frakciju, kura atdalīta ar mehāniskiem, fizikālķīmiskiem, bioloģiskiem un/vai manuāliem paņēmieniem,

notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas un

pie 1. kategorijas piederošus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē;

(d)kompostēšanās piedevas, kas nepieciešamas, lai uzlabotu kompostēšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar nosacījumu, ka

piedeva saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 9 ir reģistrēta dokumentācijā, kas satur

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam, 

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts, un

visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai

(e)jebkurš materiāls, kas uzskaitīts a)–d) punktā, ja tas

kompostējies vai noārdījies jau iepriekš un

satur ne vairāk kā 6 mg PAO16 10 uz kg sausnas.

2.Kompostēšanās notiek ražotnē,

kurā pārstrādā tikai iepriekš 1. punktā minētos ielaidmateriālus, un

kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.

3.Aerobā kompostēšanās ir kontrolēta pārsvarā aeoroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas bioloģiski radīta karstuma rezultātā ļauj veidoties temperatūrām, kuras ir piemērotas termofilajām baktērijām. Katras partijas visas daļas regulāri un pamatīgi pārvieto, lai nodrošinātu nepieciešamo materiāla higiēniskumu un homogenitāti. Kompostēšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:

65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,

60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas vai

55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas.

4.Komposts satur

(a)ne vairāk kā 6 mg PAO16 11 uz kg sausnas un

(b)uz kg sausnas ne vairāk kā 5 g makroskopisku piemaisījumu, kas ir stikla, metālu un plastmasas veidojumi, kuru lielums pārsniedz 2 mm.

5.No [Publications office: Please insert the date occurring 5 years after the date of application of this Regulation] komposts uz kg sausnas satur ne vairāk kā 2,5 g makroskopisko piemaisījumu, kas ir plastmasas veidojumi, kuru lielums pārsniedz 2 mm. Līdz [Publications office: Please insert the date occurring 8 years after the date of application of this Regulation] robežvērtība 2,5 g uz kg sausnas būtu jānovērtē atkārtoti, lai ņemtu vērā bioatkritumu dalītajās savākšanā gūtos panākumus.

6.Komposts atbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem:

(a)skābekļa absorbcijas ātrums:

definīcija: rādītājs, kas norāda, kādā mērā bionoārdāmais organiskais materiāls tiek sašķelts noteiktā laika periodā. Šī metode nav piemērota materiālam, kura sastāvā ir vairāk nekā 20 % par 10 mm lielāku daļiņu,

kritērijs: maksimāli 25 mmol O2 uz kg organiskā materiāla stundā; vai

(b)paškaršanas faktors:

definīcija: maksimālā temperatūra, ko komposts sasniedz standartizētos apstākļos un kas raksturo tā aerobās bioloģiskās aktivitātes stāvokli,

kritērijs: minimālā sadalīšanās pakāpe (Rottegrad) III.

CMC 4: enerģētisko kultūraugu digestāts

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas iegūts anaerobās noārdīšanās procesā, kurā izmantoti tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:

(a)augi, kas nav izmantoti citiem nolūkiem. Pie augiem šā punkta nozīmē pieder aļģes, bet nepieder zilaļģes;

(b)noārdīšanās piedevas, kuras vajadzīgas, lai uzlabotu noārdīšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar nosacījumu, ka:

piedeva saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 12 ir reģistrēta dokumentācijā, kas satur

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts, un

visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai

(c)jebkurš a)–b) punktā norādītais materiāls, kas noārdījies jau iepriekš.

2.Anaerobā noārdīšanās notiek ražotnē,

kurā pārstrādā tikai iepriekš 1. punktā minētos ielaidmateriālus, un

kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.

3.Anaerobā noārdīšanās ir kontrolēta pārsvarā anaeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas notiek mezofilajām un termofilajām baktērijām piemērotās temperatūrās. Katras partijas visas daļas regulāri un pamatīgi pārvieto, lai nodrošinātu nepieciešamo materiāla higiēniskumu un homogenitāti. Noārdīšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:

(a)termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C vismaz 24 h un hidrauliskās aiztures laiks vismaz 20 dienas;

(b)termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācijas posms (70 °C — 1 h);

(c)termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C, kam seko kompostēšanās pie

65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,

60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas vai

55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas;

(d)mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācijas posms (70 °C — 1 h), vai

(e)mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C, kam seko kompostēšanās pie

65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,

60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas vai

55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas.

4.Gan digestāta cietajai, gan šķidrajai daļai jāatbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem:

(a)skābekļa absorbcijas ātrums:

definīcija: rādītājs, kas norāda, kādā mērā bionoārdāmais organiskais materiāls tiek sašķelts noteiktā laika periodā. Šī metode nav piemērota materiālam, kura sastāvā ir vairāk nekā 20 % par 10 mm lielāku daļiņu,

kritērijs: maksimāli 50 mmol O2 uz kg organiskā materiāla stundā; vai

(b)paliekošais biogāzes veidošanās potenciāls:

definīcija: no digestāta 28 dienu periodā izdalījušās gāzes rādītājs, kuru mēra attiecībā pret gaistošajām cietajām vielām parauga saturā. Testu veic, trīsreiz atkārtojot, un atbilstību prasībām pierāda ar vidējo rezultātu. Gaistošās cietās vielas ir materiāla paraugā esošās cietās vielas, kuras zūd pēc sauso cieto vielu sadedzināšanas 550 °C temperatūrā,

kritērijs: maksimāli 0,45 l biogāzes uz g gaistošo cieto vielu.

CMC 5: digestāts, kas nav enerģētisko kultūraugu digestāts

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt digestātu, kas iegūts anaerobās noārdīšanās procesā, kurā izmantoti tikai viens vai vairāki šādi ielaidmateriāli:

(a)bioatkritumi Direktīvas 2008/98/EK nozīmē, kuri iegūti dalītā bioatkritumu savākšanā to rašanās vietā;

(b)pie 2. un 3. kategorijas piederoši dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē;

(c)dzīvi vai miruši organismi vai to daļas, kas nav pārstrādāti vai ir pārstrādāti tikai ar manuāliem vai mehāniskiem līdzekļiem vai ar gravitācijas spēku, ar šķīdināšanu ūdenī, ar flotāciju, ar ekstrahēšanu ūdenī, ar tvaika destilāciju vai ar karsēšanu tikai ūdens atdalīšanai, vai arī kas ar jebkādiem līdzekļiem ir iegūti no gaisa, izņemot

jauktu sadzīves mājsaimniecības atkritumu organisko frakciju, kura atdalīta ar mehāniskiem, fizikālķīmiskiem, bioloģiskiem un/vai manuāliem paņēmieniem,

notekūdeņu dūņas, rūpniecības dūņas vai bagarēšanas dūņas,

pie 1. kategorijas piederošus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē;

(d)noārdīšanās piedevas, kuras nepieciešamas, lai uzlabotu noārdīšanās procesa raksturlielumus vai ekoloģiskos raksturlielumus, ar nosacījumu, ka:

piedeva saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 13 ir reģistrēta dokumentācijā, kas satur

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam,

ja vien uz to neattiecas reģistrācijas pienākumu atbrīvojums, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts, un

visu piedevu kopējā koncentrācija nepārsniedz 5 % no kopējās ielaidmateriāla masas; vai

(e)jebkurš materiāls, kas uzskaitīts a)–d) punktā, ja tas

kompostējies vai noārdījies jau iepriekš un

satur ne vairāk kā 6 mg PAO16 14 uz kg sausnas.

2.Anaerobā noārdīšanās notiek ražotnē,

kurā pārstrādā tikai iepriekš 1. punktā minētos ielaidmateriālus, un

kurā tiek novērsta fiziska saskare starp ielaidmateriāliem un izlaidmateriāliem, tostarp arī glabāšanas laikā.

3.Anaerobā noārdīšanās ir kontrolēta pārsvarā anaeroba bionoārdāmo materiālu sadalīšanās, kas notiek mezofilajām un termofilajām baktērijām piemērotās temperatūrās. Katras partijas visas daļas regulāri un pamatīgi pārvieto, lai nodrošinātu nepieciešamo materiāla higiēniskumu un homogenitāti. Noārdīšanās procesa laikā visām katras partijas daļām ir viens no šādiem temperatūras un laika profiliem:

(a)termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C vismaz 24 h un hidrauliskās aiztures laiks vismaz 20 dienas;

(b)termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācijas posms (70 °C — 1 h);

(c)termofila anaerobā noārdīšanās pie 55 °C, kam seko kompostēšanās pie

65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,

60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas vai

55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas;

(d)mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C ar apstrādes procesu, kurā ietilpst pasterizācijas posms (70 °C — 1 h), vai

(e)mezofila anaerobā noārdīšanās pie 37–40 °C, kam seko kompostēšanās pie

65 °C vai vairāk vismaz 5 dienas,

60 °C vai vairāk vismaz 7 dienas vai

55 °C vai vairāk vismaz 14 dienas.

4.Ne digestāta cietā, ne šķidrā daļa nesatur vairāk kā 6 mg PAO16 15 uz kg sausnas.

5.Digestātam uz kg sausnas jāsatur ne vairāk kā 5 g makroskopisko piemaisījumu, kas ir stikla, metāla un plastmasas veidojumi, kuru lielums pārsniedz 2 mm.

6.No [Publications office: Please insert the date occurring 5 years after the date of application of this Regulation] digestāts uz kg sausnas satur ne vairāk kā 2,5 g makroskopisko piemaisījumu, kas ir plastmasas veidojumi, kuru lielums pārsniedz 2 mm. Līdz [Publications office: Please insert the date occurring 8 years after the date of application of this Regulation] robežvērtība 2,5 g uz kg sausnas būtu jānovērtē atkārtoti, lai ņemtu vērā bioatkritumu dalītajās savākšanā gūtos panākumus.

7.Gan digestāta cietajai, gan šķidrajai daļai jāatbilst vismaz vienam no šādiem stabilitātes kritērijiem:

(a)skābekļa absorbcijas ātrums:

definīcija: rādītājs, kas norāda, kādā mērā bionoārdāmais organiskais materiāls tiek sašķelts noteiktā laika periodā. Šī metode nav piemērota materiālam, kura sastāvā ir vairāk nekā 20 % par 10 mm lielāku daļiņu,

kritērijs: maksimāli 50 mmol O2 uz kg organiskā materiāla stundā; vai

(b)paliekošais biogāzes veidošanās potenciāls:

definīcija: no digestāta 28 dienu periodā izdalījušās gāzes rādītājs, kuru mēra attiecībā pret gaistošajām cietajām vielām parauga saturā. Testu veic, trīsreiz atkārtojot, un atbilstību prasībām pierāda ar vidējo rezultātu. Gaistošās cietās vielas ir materiāla paraugā esošās cietās vielas, kuras zūd pēc sauso cieto vielu sadedzināšanas 550 °C temperatūrā,

kritērijs: maksimāli 0,45 l biogāzes uz g gaistošo cieto vielu.

CMC 6: pārtikas rūpniecības blakusprodukti

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt komponentmateriālu, kura sastāvā ir viena no šādām vielām:

(a)pārtikas rūpniecības cukurfabriku filtrkaļķi, t. i., pārtikas pārstrādes rūpniecības materiāls, ko iegūst organiskā materiāla karbonizācijā, izmantojot vienīgi dabiskas cilmes dedzinātos kaļķus;

(b)melase, t. i., viskozs blakusprodukts, ko iegūst, cukurniedres vai cukurbietes rafinējot par cukuru, vai

(c)vināze, t. i., viskozs blakusprodukts, ko iegūst, melasi fermentācijas procesā pārveidojot par etanolu, askorbīnskābi vai citiem produktiem.

2.Viela saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 16 ir reģistrēta dokumentācijā, kas satur

(a)Regulas (EK) Nr. 1907/2006 VI, VII un VIII pielikumā paredzēto informāciju un

(b)attiecībā uz mēslošanas līdzekļa lietošanu — ķīmiskās drošības pārskatu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1907/2006 14. pantam,

ja vien uz to nepārprotami neattiecas viens no reģistrācijas pienākumu atbrīvojumiem, ko paredz minētās regulas IV pielikums vai minētās regulas V pielikuma 6., 7., 8. vai 9. punkts.

CMC 7: mikroorganismi

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt mikroorganismus, ieskaitot mirušus vai tukšas šūnas mikroorganismus, kā arī nekaitīgus atlieku elementus no substrāta, uz kā tie audzēti; turklāt

šiem mikroorganismiem nav veikta nekāda cita pārstrāde, izņemot žāvēšanu vai liofilo žāvēšanu, un

tie ir uzskaitīti šajā tabulā:

Azotobacter spp.

mikorizas sēnītes 

Rhizobium spp.

Azospirillum spp.

CMC 8: agronomiskās piedevas

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis vielu vai maisījumu, ar kuru paredzēts uzlabot mēslošanas līdzekļa barības elementu izdalīšanās modeļus, var saturēt tikai tad, ja saskaņā ar atbilstības novērtēšanas procedūru, ko piemēro šādai agronomiskajai piedevai, ir pierādīta šīs vielas vai maisījuma atbilstība šīs regulas prasībām attiecībā uz līdzekli I pielikuma kategorijā “PFC 5”.

2.Atbilstīgās agronomiskās piedevas daudzums CE-marķētajā mēslošanas līdzeklī ir tāds, lai

(a)radītu iedarbību, kas deklarēta CE-marķēto mēslošanas līdzekļu lietotājam sniegtajā informācijā, un

(b)saprātīgi paredzamos glabāšanas vai lietošanas apstākļos CE-marķētais mēslošanas līdzeklis neizraisītu vispārēju nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka, dzīvnieku vai augu veselību, drošību vai vidi.

3.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis atbilstīgu nitrifikācijas inhibitoru, kas minēts I pielikuma kategorijā “PFC 5(A)(I)”, var saturēt tikai tad, ja vismaz 50 % no kopējā slāpekļa (N) satura mēslošanas līdzeklī veido slāpekļa (N) formas amonijs (NH4+) un urīnviela (CH4N2O).

4.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis atbilstīgu ureāzes inhibitoru, kas minēts I pielikuma kategorijā “PFC 5(A)(II)”, var saturēt tikai tad, ja vismaz 50 % no kopējā slāpekļa (N) satura mēslošanas līdzeklī veido slāpekļa (N) forma urīnviela (CH4N2O).

5.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ražotāja rīcībā ir atbilstīgās agronomiskās piedevas ES atbilstības deklarācija.

6.Uzņēmēji, kuri ražo tirgū pieejamo CE-marķēto mēslošanas līdzekli, attiecībā uz ES atbilstības deklarācijām gan par CE-marķēto mēslošanas līdzekli, gan par atbilstīgo agronomisko piedevu ievēro šādus šīs regulas noteikumus:

(a)6. panta 3. punkts (ražotāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);

(b)7. panta 2. punkta a) apakšpunkts (pilnvaroto pārstāvju pienākums glabāt ES atbilstības deklarāciju);

(c)8. panta 2. punkts (importētāju pienākums nodrošināt, lai CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim līdzi būtu ES atbilstības deklarācija);

(d)8. panta 8. punkts (importētāju pienākums glabāt ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm) un

(e)9. panta 2. punkts (izplatītāju pienākums pārbaudīt, lai CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim līdzi būtu ES atbilstības deklarācija).

CMC 9: barības elementu polimēri

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis, kas ir polimerizēts, lai būtu iespējams kontrolēt barības elementu izdalīšanos no vienas vai vairākām monomērām vielām, drīkst saturēt polimērus, kas sastāv vienīgi no komponentmateriālu kategorijas “CMC 1” aprakstam atbilstošām monomērām vielām.

2.Vismaz 3/5 polimēru izšķīst karstā ūdenī.

3.Polimēri nesatur formaldehīdu.

CMC 10: citi polimēri, kas nav barības elementu polimēri

1.CE-marķētais mēslošanas līdzeklis var saturēt citus polimērus, kas nav barības elementu polimēri, tikai tad, ja polimēra lietošanas nolūks ir

(a)kontrolēt ūdens iespiešanos barības elementa daļiņās un tādējādi kontrolēt barības elementu izdalīšanos (tādā gadījumā šā polimēra parastais apzīmējums ir “apvalkotājviela”) vai

(b)palielināt CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ūdensietilpību.

2.No [Publications office, please insert the date occurring three years after the date of application of this Regulation] ievēro šādu kritēriju: polimēram jābūt fizikāli un bioloģiski spējīgam sadalīties tādā mērā, lai tā lielākā daļa sadalītos par oglekļa dioksīdu (CO2), biomasu un ūdeni. Bionoārdāmības testā saskaņā ar tālāk minēto a)–c) punktu vismaz 90 % organiskā oglekļa ne vēlāk kā 24 mēnešos ir jāpārvēršas par CO2.

(a)Testu veic pie 25 °C ± 2 °C.

(b)Testu veic saskaņā ar metodi, kuru izmanto, lai, mērot skābekļa patēriņu vai izdalījušās oglekļa dioksīda daudzumu, augsnēs noteiktu plastmasas materiālu galīgo aerobo bionoārdāmību.

(c)Par standartmateriālu testā izmanto mikrokristālisko celulozes pulveri, kam ir tādi paši lieluma parametri kā testējamajam materiālam.

(d)Testējamo materiālu pirms testa nepakļauj tādiem apstākļiem vai procedūrām kā eksponētība karstumam vai gaismai, kuri veicina plēves noārdīšanos.

3.Saprātīgi paredzamos CE-marķētā mēslošanas līdzekļa lietošanas apstākļos ne polimērs, ne tā noārdīšanās blakusprodukti neizraisa vispārēju nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku vai augu veselību vai vidi. Polimēram turpmāk norādītajā veidā veic augu augšanas akūtās toksicitātes testu, akūtās toksicitātes testu ar sliekām un nitrifikācijas inhibēšanās testu ar augsnes mikroorganismiem.

(a)Augu augšanas akūtajā toksicitātes testā testēto sugu augu, kas audzēti testējamo materiālu saturošā augsnē, dīgtspējas pakāpe un augu biomasa par 90 % pārsniedz attiecīgos rādītājus augsnē, kas testējamo materiālu nesatur.

(b)Rezultātus uzskata par derīgiem tikai tad, ja kontrolēs (t. i., augsnē, kas testējamo materiālu nesatur)

sējeņu izdzīšanās ir vismaz 70 %;

uz sējeņiem nav vizuāli novērojama nekāda fitotoksiska ietekme (piem., hloroze, nekroze, vīte, lapu un stublāja deformācijas) un augiem novērojama tikai konkrētajai sugai normāla augšanas un morfoloģijas variācija;

iegūto kontroles sējeņu vidējā izdzīvojamība ir vismaz 90 % pētījuma laikā un

vides apstākļi visiem vienas sugas augiem ir identiski un visas audzēšanas barotnes vienādā apjomā satur vienas un tās pašas izcelsmes augsnes matrici, nesējmateriālu vai substrātu.

(c)Akūtajā toksicitātes testā ar sliekām atšķirība starp novēroto mirstību un izdzīvojušo slieku biomasu augsnē, kas satur testējamo materiālu, nepārsniedz 10 % salīdzinājumā ar attiecīgajiem rādītājiem augsnē, kas testējamo materiālu nesatur. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja

kontrolē (t. i., augsnē, kas testējamo materiālu nesatur) novērotā mirstība ir < 10 %, un

slieku vidējais biomasas (vidējās masas) zudums augsnē, kas testējamo materiālu nesatur, nepārsniedz 20 %.

(d)Nitrifikācijas inhibēšanās testā ar augsnes mikroorganismiem testējamo materiālu saturošajā augsnē nitrītu veidošanās par 90 % pārsniedz attiecīgo rādītāju augsnē, kas testējamo materiālu nesatur. Rezultātus uzskata par derīgiem, ja variācija starp replicētiem kontrolparaugiem (augsni, kas testējamo materiālu nesatur) un testa paraugiem ir mazāka nekā ± 20 %.

CMC 11: daži dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti

CE-marķētais mēslošanas līdzeklis drīkst saturēt tādus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, par kuriem saskaņā ar minēto regulu konstatēts, ka tie ir sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē; tie uzskaitīti šajā tabulā un atbilst tajā izklāstītajiem noteikumiem:

III PIELIKUMS
Marķēšanas prasības

Šajā pielikumā ir izklāstītas CE-marķētu mēslošanas līdzekļu marķēšanas prasības. Prasības, kas šā pielikuma 2. un 3. daļā ir noteiktas konkrētai līdzekļa funkcionālajai kategorijai (“PFC”), kuras specifikācija ir sniegta I pielikumā, attiecas uz CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem visās minētās PFC apakškategorijās.

1. daļa
Vispārīgās marķēšanas prasības

1.Šajā regulā prasītie informācijas elementi skaidri jānodala no citiem informācijas elementiem.

2.Sniedz šādus informācijas elementus:

(a)līdzekļa funkcionālās kategorijas (“PFC”) apzīmējums, kas norādīts I pielikuma I daļā;

(b)CE-marķētā mēslošanas līdzekļa daudzums, kas izteikts pēc masas vai pēc tilpuma;

(c)norādes par paredzēto lietojumu, tostarp paredzēto lietošanas devu un paredzētajiem mērķaugiem;

(d)visa attiecīgā informācija par pasākumiem, kurus ieteicams veikt, lai pārvaldītu apdraudējumus cilvēka, dzīvnieku vai augu veselībai, drošībai vai videi, un

(e)apraksts par visiem komponentiem, kuru daudzums pēc līdzekļa masas pārsniedz 5 %, tos sarindojot dilstošā secībā pēc sausmasas lieluma un norādot arī attiecīgās II pielikumā minētās komponentmateriālu kategorijas (“CMC”).

3.Ja atbilstības novērtēšanas procedūrā ir iesaistīta paziņotā struktūra, norāda paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

4.Ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē, izņemot kūtsmēslus, uz līdzekļa norāda šādu lietošanas instrukciju: “Lauksaimniecības dzīvniekus nedrīkst (tieši vai ganībās) barot ar zāli no zemes, kas apstrādāta ar šo mēslošanas līdzekli, ja vien pļaušana vai noganīšana nenotiek pēc vismaz 21 dienu ilga nogaidīšanas perioda.”

5.Ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur vielu, kuras maksimālie atlieku līmeņi pārtikā un barībā ir noteikti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 315/93, Regulu (EK) Nr. 396/2005, Regulu (EK) Nr. 470/2009 vai Direktīvu 2002/32/EK, ar 2. punkta c) apakšpunktā minētajām norādēm nodrošina, ka CE-marķētā mēslošanas līdzekļa paredzētais lietojums neizraisa minēto līmeņu pārsniegšanu pārtikā vai barībā.

6.Līdzekļa funkcionālās kategorijas (“PFC”) apzīmējumu, kas norādīts I pielikumā, nedrīkst norādīt uz CE-marķētā mēslošanas līdzekļa, kuram attiecībā uz minēto PFC nav saskaņā ar šo regulu sekmīgi veikts atbilstības novērtējums.

7.Informācijas elementi, kas nav 2.–6. punktā prasītie informācijas elementi:

(a)nedrīkst lietotāju maldināt, piemēram, piedēvējot līdzeklim īpašības, kas tam nepiemīt, vai liekot saprast, ka šim līdzeklim piemīt unikālas iezīmes, lai gan tādas ir arī līdzīgiem līdzekļiem;

(b)attiecas uz pārbaudāmiem faktoriem un

(c)nesniedz tādus apgalvojumus kā “ilgtspējīgs” vai “videi draudzīgs”, ja vien šādus apgalvojumus nevar objektīvi pārbaudīt, pamatojoties uz vispāratzītām vadlīnijām, standartiem vai shēmām.

8.Frāzi “mazs hlorīdu saturs” vai tamlīdzīgas frāzes drīkst izmantot tikai tad, ja hlorīda (Cl-) saturs nesasniedz 30 g/kg.

2. daļa
Konkrētu līdzekļu marķēšanas prasības

PFC 1: mēsli

1.Slāpekļa (N), fosfora (P) un kālija (K) saturu deklarē tikai tad, ja šo barības elementu minimālais daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī ir tāds, kā attiecīgajai līdzekļa funkcionālajai kategorijai (PFC) specificēts I pielikumā.

2.Mēsliem, kuri satur nitrifikācijas vai ureāzes inhibitorus, kas specificēti II pielikumā komponentmateriālu kategorijas (“CMC”) "8" 3. un 4. punktā, piemēro šādus noteikumus:

(a)etiķetē attiecīgi norāda vārdus “nitrifikācijas inhibitors” vai “ureāzes inhibitors”, kā arī tās paziņotās struktūras identifikācijas numuru, kura pārbaudījusi nitrifikācijas inhibitora vai ureāzes inhibitora atbilstības novērtējumu;

(b)nitrifikācijas inhibitora saturu izsaka masas procentos no kopējā slāpekļa (N), kurš ir amonija slāpekļa (NH4+) un urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O);

(c)ureāzes inhibitora saturu izsaka masas procentos no kopējā slāpekļa (N), kurš ir urīnvielas slāpekļa formā (CH4N2O);

(d)sniedz tehnisko informāciju, kas lietotājam dod iespēju atkarībā no audzētās kultūras noteikt lietošanas laiku un devas.

PFC 1(A): organiskie mēsli

Sniedz šādus informācijas elementus:

(a)deklarētie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), tos apzīmējot ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;

(b)deklarētie barības elementi magnijs (Mg), kalcijs (Ca), sērs (S) vai nātrijs (Na), tos apzīmējot ar ķīmiskajiem simboliem secībā Mg-Ca-S-Na;

(c)skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu slāpekļa (N), fosfora (P) vai kālija (K) kopējo saturu, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda magnija (Mg), kalcija (Ca), sēra (S) vai nātrija (Na) kopējo saturu;

(d)šādu deklarēto barības elementu saturs (procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas) un citi parametri šādā secībā:

kopējais slāpeklis (N):

organiskā slāpekļa (N) minimālais daudzums, kam seko apraksts par izmantotā organiskā materiāla cilmi,

slāpeklis (N) amonjaka slāpekļa formā;

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5):

kopējais kālija oksīds (K2O);

magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3) un nātrija oksīds (Na2O), kas izteikti šādi:

ja šie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī — tikai ūdenī šķīstošais saturs,

ja šo barības elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šo barības elementu kopējā satura — kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, un

citos gadījumos — kopējais saturs;

kopējais varš (Cu) un cinks (Zn), ja tas pārsniedz attiecīgi 200 un 600 mg/kg sausnas;

organiskais ogleklis (C) un

sausna.

PFC 1(B): organominerālie mēsli

1.Attiecībā uz makroelementiem sniedz šādus informācijas elementus:

(a)deklarētie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), tos apzīmējot ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;

(b)deklarētie barības elementi magnijs (Mg), kalcijs (Ca), sērs (S) vai nātrijs (Na), tos apzīmējot ar ķīmiskajiem simboliem secībā Mg-Ca-S-Na;

(c)skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu slāpekļa (N), fosfora (P) vai kālija (K) kopējo saturu, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda magnija (Mg), kalcija (Ca), sēra (S) vai nātrija (Na) kopējo saturu;

(d)šādu deklarēto barības elementu saturs (procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas) šādā secībā:

kopējais slāpeklis (N):

organiskā slāpekļa (N) minimālais daudzums, kam seko apraksts par izmantotā organiskā materiāla cilmi,

slāpeklis (N) nitrātu slāpekļa formā,

slāpeklis (N) amonjaka slāpekļa formā,

slāpeklis (N) urīnvielas slāpekļa formā,

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5):

ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5),

neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5),

ja saturā ir fosforītmilti, skudrskābē šķīstošā fosfora pentoksīda (P2O5) saturs;

kopējais kālija oksīds (K2O):

ūdenī šķīstošais kālija oksīds (K2O);

magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3) un nātrija oksīds (Na2O), kas izteikti šādi:

ja šie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī — tikai ūdenī šķīstošais saturs,

ja šo barības elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šo barības elementu kopējā satura — kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs,

citos gadījumos — kopējais saturs, kā arī

(e)ja saturā ir urīnviela (CH4N2O), sniedz informāciju par mēslu lietošanas rezultātā izdalījušās amonjaka iespējamo ietekmi uz gaisa kvalitāti un aicinājumu lietotājiem veikt atbilstīgus sanācijas pasākumus.

2.Šādus elementus norāda CE-marķētā mēslošanas līdzekļa masas procentos:

organiskā oglekļa (C) saturs un

sausnas saturs.

PFC 1(B)(I): cieti organominerālie mēsli

Kur viena vai vairāku mikroelementu — bora (B), kobalta (Co), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn), molibdēna (Mo) un cinka (Zn) — minimālais saturs masas procentos ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā:

ja CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim tie ir pievienoti apzināti, tos noteikti deklarē,

citos gadījumos tos var deklarēt:

Mikroelements

Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem

Lietošanai dārzkopībā

Bors (B)

0,01

0,01

Kobalts (Co)

0 002

nav

Varš (Cu)

0,01

0 002

Dzelzs (Fe)

0,5

0,02

Mangāns (Mn)

0,1

0,01

Molibdēns (Mo)

0 001

0 001

Cinks (Zn)

0,01

0 002

Tos deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Sniedz šādus informācijas elementus:

(a)deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot secībā bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn) un pēc tiem norādot to pretjona(-u) nosaukumu(-s);

(b)kopējais mikroelementu saturs, ko izsaka procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas:

ja šie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī — tikai ūdenī šķīstošais saturs,

ja šo barības elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šo barības elementu kopējā satura — kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, un

citos gadījumos — kopējais saturs;

(c)ja deklarētais mikroelements vai mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotāju(-iem), aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir šāds apzīmētājs:

“helatēts ar…” un helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums un masas procentos izteikts helatētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī;

(d)ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur mikroelementu vai mikroelementus, kas kompleksēti ar kompleksu veidotāju(-iem):

aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir apzīmētājs “kompleksēts ar...” un masas procentos izteikts kompleksētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī, un

kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums;

(e)paziņojums “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgo devu”.

PFC 1(B)(II): šķidri organominerālie mēsli

Kur viena vai vairāku mikroelementu — bora (B), kobalta (Co), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn), molibdēna (Mo) un cinka (Zn) — minimālais saturs masas procentos ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā:

ja CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim tie ir pievienoti apzināti, tos noteikti deklarē,

citos gadījumos tos var deklarēt:

Mikroelements

Masas procenti

Bors (B)

0,01

Kobalts (Co)

0 002

Varš (Cu)

0 002

Dzelzs (Fe)

0,02

Mangāns (Mn)

0,01

Molibdēns (Mo)

0 001

Cinks (Zn)

0 002

Tos deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Sniedz šādus informācijas elementus:

(a)deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot secībā bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn) un pēc tiem norādot to pretjona(-u) nosaukumu(-s);

(b)kopējais mikroelementu saturs, ko izsaka procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas:

ja šie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī — tikai ūdenī šķīstošais saturs,

ja šo barības elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šo barības elementu kopējā satura — kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, un

citos gadījumos — kopējais saturs;

(c)ja deklarētais mikroelements vai mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotāju(-iem), aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir šāds apzīmētājs:

“helatēts ar…” un helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums un masas procentos izteikts helatētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī;

(d)ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur mikroelementu vai mikroelementus, kas kompleksēti ar kompleksu veidotāju(-iem):

aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir apzīmētājs “kompleksēts ar...” un masas procentos izteikts kompleksētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī, un

kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums;

(e)paziņojums “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgo devu”.

PFC 1(C): neorganiskie mēsli

PFC 1(C)(I): neorganiski makroelementu mēsli

1.Attiecībā uz makroelementiem sniedz šādus informācijas elementus:

(a)deklarētie barības elementi slāpeklis (N), fosfors (P) vai kālijs (K), tos apzīmējot ar ķīmiskajiem simboliem secībā N-P-K;

(b)deklarētie barības elementi magnijs (Mg), kalcijs (Ca), sērs (S) vai nātrijs (Na), tos apzīmējot ar ķīmiskajiem simboliem secībā Mg-Ca-S-Na;

(c)skaitļi, kas norāda deklarēto barības elementu slāpekļa (N), fosfora (P) vai kālija (K) kopējo saturu, un aiz tiem iekavās skaitļi, kas norāda magnija (Mg), kalcija (Ca), sēra (S) vai nātrija (Na) kopējo saturu;

(d)šādu deklarēto barības elementu saturs (procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas) šādā secībā:

kopējais slāpeklis (N):

slāpeklis (N) nitrātu slāpekļa formā,

slāpeklis (N) amonjaka slāpekļa formā,

slāpeklis (N) urīnvielas slāpekļa formā,

slāpeklis (N) no urīnvielas formaldehīda, izobutilidēndiurīnvielas, krotonilidēndiurīnvielas,

slāpeklis (N) no ciānamīda slāpekļa;

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5):

ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5),

neitrālā amonija citrātā šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5),

ja saturā ir fosforītmilti, skudrskābē šķīstošā fosfora pentoksīda (P2O5) saturs;

ūdenī šķīstošais kālija oksīds (K2O);

magnija oksīds (MgO), kalcija oksīds (CaO), sēra trioksīds (SO3) un nātrija oksīds (Na2O), kas izteikti šādi:

ja šie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī — tikai ūdenī šķīstošais saturs,

ja šo elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šo elementu kopējā satura, kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, un

citos gadījumos — kopējais saturs, kā arī

(e)ja saturā ir urīnviela (CH4N2O), sniedz informāciju par mēslu lietošanas rezultātā izdalījušās amonjaka iespējamo ietekmi uz gaisa kvalitāti un aicinājumu lietotājiem veikt atbilstīgus sanācijas pasākumus.

PFC 1(C)(I)(a): cieti neorganiski makroelementu mēsli

1.Mēslus marķē šādi:

(a)“komplekss”, ja katrā daļiņā visi deklarētie barības elementi ir daudzumā, kas atbilst deklarētajam saturam, un

(b)“sajaukums” — citos gadījumos.

2.Norāda mēslu granulometrisko sastāvu, kas izteikts ar līdzekļa procentuālo daļu, kura iziet caur noteiktu sietu.

3.Norāda mēslošanas līdzekļa daļiņu formu, minot kādu no šādiem veidiem:

(a)granulas,

(b)ekstrudētas granulas,

(c)pulveris, ja vismaz 90 % līdzekļa iziet caur sietu ar 10 mm aci, vai

(d)prillētas granulas.

4.Apvalkotiem mēsliem norāda apvalkotājvielu(-as) un ar katru apvalkotājvielu(-ām) apvalkoto mēslu procentuālo daļu, un aiz tās norāda:

(a)apvalkotās frakcijas vai frakciju izdalīšanās ilgumu (mēnešos), aiz tā par katru frakciju norādot, kāda barības elementu procentuālā daļa izdalījusies;

(b)tās vides (šķīdinātāja vai substrāta) nosaukumu, kas izmantota testā, ko ražotājs veicis, lai noteiktu izdalīšanās ilgumu;

(c)temperatūru, kurā veikts tests;

(d)ar polimēru apvalkotiem mēsliem — šādu marķējumu: “Barības elementu izdalīšanās intensitāte var mainīties atkarībā no substrāta temperatūras. Var būt nepieciešama mēslošanas pielāgošana”; un

(e)ar sēru (S) apvalkotiem mēsliem un ar sēru (S) / polimēru apvalkotiem mēsliem — šādu marķējumu: “Barības elementu izdalīšanās intensitāte var mainīties atkarībā no substrāta temperatūras un bioloģiskās aktivitātes. Var būt nepieciešama mēslošanas pielāgošana”.

5.Kur viena vai vairāku mikroelementu — bora (B), kobalta (Co), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn), molibdēna (Mo) un cinka (Zn) — minimālais saturs masas procentos ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā:

ja CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim tie ir pievienoti ar nolūku, tos noteikti deklarē,

citos gadījumos tos var deklarēt:

Mikroelements

Lietošanai kultūraugiem vai zālājiem

Lietošanai dārzkopībā

Bors (B)

0,01

0,01

Kobalts (Co)

0,002

nav

Varš (Cu)

0,01

0,002

Dzelzs (Fe)

0,5

0,02

Mangāns (Mn)

0,1

0,01

Molibdēns (Mo)

0,001

0,001

Cinks

0,01

0,002

Tos deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Sniedz šādus informācijas elementus:

(a)deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot secībā bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn) un pēc tiem norādot to pretjona(-u) nosaukumu(-s);

(b)kopējais mikroelementu saturs, ko izsaka procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas:

ja šie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī — tikai ūdenī šķīstošais saturs,

ja šo elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šo elementu kopējā satura, kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, un

citos gadījumos — kopējais saturs;

(c)ja deklarētais mikroelements vai mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotāju(-iem), aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir šāds apzīmētājs:

“helatēts ar…” un helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums un masas procentos izteikts helatētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī;

(d)ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur mikroelementu vai mikroelementus, kas kompleksēti ar kompleksu veidotāju(-iem):

aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir apzīmētājs “kompleksēts ar...” un masas procentos izteikts kompleksētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī, un

kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums;

(e) paziņojums “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgo devu”.

PFC 1(C)(I)(b): šķidri neorganiski makroelementu mēsli

1.Etiķetē norāda, vai mēsli ir suspensija vai šķīdums, kur:

suspensija ir divfāžu dispersija, kur šķidrajā fāzē suspendētas cietas daļiņas, un

šķīdums ir šķidrums, kurā nav cietu daļiņu.

2.Barības elementu saturu norāda CE-marķētā mēslošanas līdzekļa masas vai tilpuma procentos.

3.Kur viena vai vairāku mikroelementu — bora (B), kobalta (Co), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn), molibdēna (Mo) un cinka (Zn) — minimālais saturs masas procentos ir tāds, kā norādīts tālāk tabulā:

ja CE-marķētajam mēslošanas līdzeklim tie ir pievienoti ar nolūku, tos noteikti deklarē,

citos gadījumos tos var deklarēt:

Mikroelements

Masas procenti

Bors (B)

0,01

Kobalts (Co)

0,002

Varš (Cu)

0,002

Dzelzs (Fe)

0,02

Mangāns (Mn)

0,01

Molibdēns (Mo)

0,001

Cinks

0,002

Tos deklarē pēc informācijas par makroelementiem. Sniedz šādus informācijas elementus:

(a)deklarēto mikroelementu nosaukums un ķīmiskais simbols, tos uzskaitot secībā bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn) un pēc tiem norādot to pretjona(-u) nosaukumu(-s);

(b)kopējais mikroelementu saturs, ko izsaka procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas:

ja šie barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī — tikai ūdenī šķīstošais saturs,

ja šo elementu šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šo elementu kopējā satura, kopējais saturs un ūdenī šķīstošais saturs, un

citos gadījumos — kopējais saturs;

(c)ja deklarētais mikroelements vai mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotāju(-iem), aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir šāds apzīmētājs:

“helatēts ar…” un helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums un masas procentos izteikts helatētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī;

(d)ja CE-marķētais mēslošanas līdzeklis satur mikroelementu vai mikroelementus, kas kompleksēti ar kompleksu veidotāju(-iem):

aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora ir apzīmētājs “kompleksēts ar...” un masas procentos izteikts kompleksētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī, un

kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums;

(e)paziņojums “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgo devu”.

PFC 1(C)(II): neorganiski mikroelementu mēsli

1.Deklarētos CE-marķētā mēslošanas līdzekļa mikroelementus uzskaita ar to nosaukumiem un ķīmiskajiem simboliem secībā bors (B), kobalts (Co), varš (Cu), dzelzs (Fe), mangāns (Mn), molibdēns (Mo) un cinks (Zn) un pēc tiem norāda to pretjona(-u) nosaukumu(-s).

2.Ja deklarētais mikroelements vai mikroelementi ir helatēti ar helātu veidotāju(-iem) un katrs helātu veidotājs ir identificējams un kvantitatīvi nosakāms un helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošā mikroelementa, aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora pievieno šādu apzīmētāju:

“helatēts ar…” un helātu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums un masas procentos izteikts helatētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī.

3.Ja deklarētais mikroelements vai mikroelementi ir kompleksēti ar kompleksu veidotāju(-iem), aiz mikroelementa nosaukuma un ķīmiskā identifikatora pievieno šādu apzīmētāju:

“kompleksēts ar...” un masas procentos izteikts kompleksētā mikroelementa daudzums CE-marķētā mēslošanas līdzeklī, un

kompleksu veidotāja nosaukums vai tā saīsinājums.

4.Sniedz paziņojumu “Izmantot tikai atzītas vajadzības gadījumā. Nepārsniegt attiecīgo devu”.

PFC 1(C)(II)(a): vienkārši neorganiski mikroelementu mēsli

1.Etiķetē norāda attiecīgo tipoloģiju, kas minēta I pielikuma II daļas kategorijas “PFC 1(C)(II)(a)” tabulā.

2.Kopējo mikroelementu saturu izsaka procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas:

ja barības elements pilnīgi izšķīst ūdenī, norāda tikai ūdenī šķīstošo saturu,

ja mikroelementa šķīstošais saturs ir vismaz ceturtdaļa no šā elementa kopējā satura, norāda kopējo saturu un ūdenī šķīstošo saturu, un

citos gadījumos — norāda kopējo saturu.

PFC 1(C)(II)(b): salikti neorganiski mikroelementu mēsli

1.Mikroelementus var deklarēt tikai tad, ja tie mēslos ir šādos daudzumos:

Mikroelements

Nehelatēts, nekompleksēts

Helatēts vai kompleksēts

Bors (B)

0,2

nav

Kobalts (Co)

0,02

0,02

Varš (Cu)

0,5

0,1

Dzelzs (Fe)

2

0,3

Mangāns (Mn)

0,5

0,1

Molibdēns (Mo)

0,02

nav

Cinks (Zn)

0,5

0,1

2.Ja mēsli ir suspensija vai šķīdums, etiķetē norāda attiecīgi “suspensija” vai “šķīdums”.

3.Kopējo mikroelementu saturu izsaka procentos no kopējā mēslu daudzuma pēc masas:

ja barības elementi pilnīgi izšķīst ūdenī, norāda tikai ūdenī šķīstošo saturu,

ja mikroelementu šķīstošais saturs ir vismaz puse no šo elementu kopējā satura, norāda tikai kopējo saturu un ūdenī šķīstošo saturu, un

citos gadījumos — norāda kopējo saturu.

PFC 2: kaļķošanas materiāls

Norādītajā secībā deklarē šādus parametrus:

neitralizācijas skaitlis,

granulometriskais sastāvs, kas izteikts ar līdzekļa procentuālo daļu, kura iziet caur noteiktu sietu,

kopējais CaO, kas izteikts procentos no CE-marķētā mēslošanas līdzekļa masas,

kopējais MgO, kas izteikts procentos no CE-marķētā mēslošanas līdzekļa masas,

reaģētspēja, izņemot oksīdus un hidroksīdus saturošos kaļķošanas materiālus, un

dabīgiem izdedžiem un karbonātiem: reaģētspējas noteikšanas metode.

PFC 3: augsnes ielabotājs

Norādītajā secībā deklarē šādus parametrus, kas izteikti masas procentos CE-marķētā mēslošanas līdzeklī:

sausna,

organiskā oglekļa (C) saturs,

kopējais slāpekļa (N) saturs,

kopējais fosfora pentoksīda (P2O5) saturs,

kopējais kālija oksīda (K2O) saturs,

kopējais vara (Cu) un cinka (Zn) saturs, ja tas pārsniedz attiecīgi 200 un 600 mg/kg sausnas, un

pH.

PFC 4: augsnes substrāts

Norādītajā secībā deklarē šādus parametrus:

elektrovadītspēja, izņemot minerālvati,

pH,

daudzums:

minerālvatei: izteikts gabalos un trīs dimensijās (garums, augstums un platums),

citiem noteiktā formā sagatavotiem augsnes substrātiem: izteikts ar lielumu vismaz divās dimensijās,

citiem augsnes substrātiem: izteikts ar kopējo tilpumu;

to materiālu daudzums (izteikts ar tilpumu), kuru daļiņu izmērs ir lielāks par 60 mm, izņemot noteiktā formā sagatavotus augsnes substrātus,

kopējais slāpeklis (N),

kopējais fosfora pentoksīds (P2O5) un

kopējais kālija oksīds (K2O).

PFC 5: agronomiskā piedeva

Uz šo PFC attiecas tikai vispārīgās marķēšanas prasības.

PFC 6: augu biostimulators

Sniedz šādus informācijas elementus:

(a)fizikālā forma;

(b)ražošanas datums un derīguma termiņš;

(c)glabāšanas nosacījumi;

(d)lietošanas metode(-s);

(e)lietošanas deva, laiks (auga attīstības stadija) un biežums;

(f)deklarētā iedarbība attiecībā uz katru mērķaugu un

(g)visi ar līdzekļa iedarbīgumu saistītie norādījumi, tostarp augsnes apsaimniekošanas prakse, ķīmiskā mēslošana, nesaderība ar augu aizsardzības līdzekļiem, ieteicamais smidzināšanas sprauslas lielums un smidzinātāja spiediens.

PFC 6(A): mikrobiāls augu biostimulators

Etiķetē iekļauj šādu frāzi: “Mikroorganismi var izraisīt sensibilizējošas reakcijas”.

PFC 7: mēslošanas līdzekļu samaisījums

CE-marķētu mēslošanas līdzekļu samaisījumam piemēro visiem CE-marķētajiem komponentveidīgajiem mēslošanas līdzekļiem piemērojamās marķēšanas prasības un tās izsaka attiecībā uz gatavo CE-marķēto mēslošanas līdzekļu samaisījumu.

3. daļa
Pielaides noteikumi

1.CE-marķētam mēslošanas līdzeklim deklarētais barības elementu saturs vai fizikālķīmiskās īpašības no faktiskās vērtības var novirzīties tikai atbilstoši pielaidēm, kas attiecīgajai līdzekļa funkcionālajai kategorijai noteiktas šajā daļā. Pielaides paredz novirzes ražošanā, paraugu ņemšanā un analīzēs.

2.Attiecībā uz šajā daļā norādītajiem deklarētajiem parametriem atļautās pielaides ir negatīvas un pozitīvas vērtības, kas izteiktas masas procentos.

3.Ražotājs, importētājs vai izplatītājs pielaides nedrīkst sistemātiski izmantot savā labā.

4.Atkāpjoties no 1. punkta, komponentam, kura minimālais vai maksimālais saturs ir noteikts I vai II pielikumā, faktiskais saturs CE-marķētā mēslošanas līdzeklī nedrīkst būt mazāks par minimālo saturu vai lielāks par maksimālo saturu.

PFC 1: mēsli

PFC 1(A): organiskie mēsli

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam barības elementa saturam vai citiem deklarētajiem parametriem

Organiskais ogleklis (C)

± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem

Sausnas saturs

± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Kopējais slāpeklis (N)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais slāpeklis (N)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais fosfora pentoksīds (P2O5)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais kālija oksīds (K2O)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais un ūdenī šķīstošais magnija oksīds, kalcija oksīds, sēra trioksīds vai nātrija oksīds

± 25 % no deklarētā minēto barības elementu satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem

Kopējais varš (Cu)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2,5 procentpunktiem

Kopējais cinks (Zn)

± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem

Daudzums

– 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 1(B): organominerālie mēsli

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam neorganiskā makroelementa formu saturam

N

P2O5

K2O

MgO

CaO

SO3 

Na2O

± 25 % no deklarētā minēto barības elementu formu satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2 procentpunktiem

± 25 % no deklarētā minēto barības elementu satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem

± 25 % no deklarētā satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 0,9 procentpunktiem

Mikroelementu mēsli

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam mikroelementa formu saturam

Koncentrācija 2 % vai zemāka

± 20 % no deklarētās vērtības

Koncentrācija no 2,1 % līdz 10 %

± 0,3 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Koncentrācija augstāka nekā 10 %

± 1,0 procentpunkts absolūtā izteiksmē

Organiskais ogleklis: ± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem

Kopējais slāpeklis: ± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais varš (Cu):    ± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2,5 procentpunktiem

Kopējais cinks (Zn):    ± 50 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem

Sausnas saturs: ± 5,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Daudzums: –5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 1(C): neorganiskie mēsli

PFC 1(C)(I): neorganiski makroelementu mēsli

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam makroelementa formu saturam

N

P2O5

K2O

MgO

CaO

SO3 

Na2O

± 25 % no deklarētā minēto barības elementu formu satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2 procentpunktiem

± 25 % no deklarētā minēto barības elementu satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,5 procentpunktiem

± 25 % no deklarētā satura, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 0,9 procentpunktiem

Granulometriskais sastāvs: ± 10 % relatīvā novirze, ko piemēro deklarētajai materiāla procentuālajai daļai, kura iziet caur noteiktu sietu

Daudzums: ± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 1(C)(II): neorganiski mikroelementu mēsli

Mikroelementu mēsli

Pielaide, kas pieļaujama deklarētajam makroelementa formu saturam

Koncentrācija 2 % vai zemāka

± 20 % no deklarētās vērtības

Koncentrācija no 2,1 % līdz 10 %

± 0,3 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Koncentrācija augstāka nekā 10 %

± 1,0 procentpunkts absolūtā izteiksmē

Daudzums: ± 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

PFC 2: kaļķošanas materiāls

Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem

Neitralizācijas skaitlis

± 3

Granulometriskais sastāvs

± 10 % relatīvā novirze, ko piemēro deklarētajai materiāla procentuālajai daļai, kura iziet caur noteiktu sietu

Kopējais kalcija oksīds

± 3 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Kopējais magnija oksīds

Koncentrācija zemāka nekā 8 %

Koncentrācija no 8 līdz 16 %

Koncentrācija 16 % vai augstāka

± 1,0 procentpunkts absolūtā izteiksmē

± 2,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

± 3,0 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Reaģētspēja

± 15 procentpunkti absolūtā izteiksmē

Daudzums

– 5 % relatīvā novirze, kas piemērojama deklarētajai vērtībai

PFC 3: augsnes ielabotājs

Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie kvalitātes kritēriji

Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem

pH

± 0,7 ražošanas laikā

± 1,0 jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Organiskais ogleklis (C)

± 10 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais slāpeklis (N)

± 20 % relatīvā novirze, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais fosfora pentoksīds (P2O5)

± 20 % relatīvā novirze, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Kopējais kālija oksīds (K2O)

± 20 % relatīvā novirze, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 1,0 procentpunktam

Sausna

± 10 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības

Daudzums

– 5 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības ražošanas laikā

– 25 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Org. ogleklis (C) / org. slāpeklis (N)

± 20 % relatīvā novirze no deklarētās vērtības, absolūtā izteiksmē maksimāli līdz 2,0 procentpunktiem

Granulometriskais sastāvs

± 10 % relatīvā novirze, ko piemēro deklarētajai materiāla procentuālajai daļai, kura iziet caur noteiktu sietu

PFC 4: augsnes substrāts

Deklarētā barības elementa formas un citi deklarētie kvalitātes kritēriji

Pielaides, kas pieļaujamas deklarētajiem parametriem

Elektrovadītspēja

± 50 % relatīvā novirze ražošanas laikā

± 75 % relatīvā novirze jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

pH

± 0,7 ražošanas laikā

± 1,0 jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Daudzums pēc tilpuma (litros vai m³)

– 5 % relatīvā novirze ražošanas laikā

– 25 % relatīvā novirze jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Daudzuma (tilpuma) noteikšana materiāliem, kam daļiņu izmērs ir lielāks par 60 mm

– 5 % relatīvā novirze ražošanas laikā

– 25 % relatīvā novirze jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Noteiktā formā sagatavotu augsnes substrātu daudzuma (tilpuma) noteikšana

– 5 % relatīvā novirze ražošanas laikā

– 25 % relatīvā novirze jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Ūdenī šķīstošais slāpeklis (N)

± 50 % relatīvā novirze ražošanas laikā

± 75 % relatīvā novirze jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Ūdenī šķīstošais fosfora pentoksīds (P2O5)

± 50 % relatīvā novirze ražošanas laikā

± 75 % relatīvā novirze jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

Ūdenī šķīstošais kālija oksīds (K2O)

± 50 % relatīvā novirze ražošanas laikā

± 75 % relatīvā novirze jebkurā laikā izplatīšanas ķēdē

PFC 6: augu biostimulators

Deklarētais saturs g/kg vai g/l 20 °C

Pieļaujamā pielaide

Līdz 25

± 15 % relatīvā novirze kategorijai “PFC 6”

± 15 % relatīvā novirze, ja augu biostimulatori ir samaisīti ar citiem CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem, kuri ietilpst kategorijā “PFC 7”

Vairāk par 25, līdz 100

± 10 % relatīvā novirze

Vairāk par 100, līdz 250

± 6 % relatīvā novirze

Vairāk par 250, līdz 500

± 5 % relatīvā novirze

Vairāk par 500

± 25 g/kg vai ± 25 g/l

IV PIELIKUMS
Atbilstības novērtēšanas procedūras

1. daļa
Atbilstības novērtēšanas procedūru piemērojamība

Šajā daļā ir izklāstīta šā pielikuma 2. daļā specificēto atbilstības novērtēšanas procedūru moduļu piemērojamība CE-marķētiem mēslošanas līdzekļiem atkarībā no to komponentmateriālu kategorijām (“CMC”), kas specificētas II pielikumā, un mēslošanas līdzekļu funkcionālajām kategorijām (“PFC”), kas specificētas I pielikumā.

1.Iekšējās ražošanas kontroles (A moduļa) piemērojamība

1.A moduli var izmantot CE-marķētam mēslošanas līdzeklim, ko veido tikai viens vai vairāki šādi elementi:

(a)materiāli, kas ir neapstrādātas vielas un maisījumi, kā norādīts kategorijā “CMC 1”;

(b)enerģētisko kultūraugu digestāti, kas specificēti kategorijā “CMC 4”;

(c)pārtikas rūpniecības blakusprodukti, kas specificēti kategorijā “CMC 6”;

(d)mikroorganismi, kas specificēti kategorijā “CMC 7”;

(e)agronomiskās piedevas, kas specificētas kategorijā “CMC 8”, vai

(f)barības elementu polimēri, kas specificēti kategorijā “CMC 9”.

2.A moduli var izmantot arī mēslošanas līdzekļu samaisījumam, kas specificēts kategorijā “PFC 7”.

3.Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, A moduli nevar izmantot:

(a)vienkāršiem vai saliktiem cietiem neorganiskiem amonija nitrāta makroelementu mēsliem ar augstu slāpekļa saturu, kuri specificēti kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu samaisījumam, kurš šādu mēslošanas līdzekli satur;

(b)nitrifikācijas inhibitoram, kas specificēts kategorijā “PFC 5(A)(I)”;

(c)ureāzes inhibitoram, kas specificēts kategorijā “PFC 5(A)(II)”, vai

(d)augu biostimulatoram, kas specificēts kategorijā “PFC 6”.

2.Iekšējās ražošanas kontroles un uzraudzītas līdzekļa testēšanas (A1 moduļa) piemērojamība

A1 moduli izmanto vienkāršiem vai saliktiem cietiem neorganiskiem amonija nitrāta makroelementu mēsliem ar augstu slāpekļa saturu, kas specificēti kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(iii)(A)”, un šādu mēslošanas līdzekli saturošam mēslošanas līdzekļu samaisījumam, kas specificēts kategorijā “PFC 7”.

3.ES tipa pārbaude (B modulis) un atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C modulis): to piemērojamība

1.B moduli kombinācijā ar C moduli var izmantot CE-marķētam mēslošanas līdzeklim, ko veido tikai viens vai vairāki šādi elementi:

(a)nepārstrādāti vai mehāniski pārstrādāti augi, augu daļas vai augu ekstrakti, kas specificēti kategorijā “CMC 2”;

(b)tādi polimēri, kas nav barības elementu polimēri un kas specificēti kategorijā “CMC 10”;

(c)daži dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas specificēti kategorijā “CMC 11”, vai

(d)tādas CMC, kurām saskaņā ar 1. iedaļas 1. punktu par A moduļa piemērojamību ir izmantojams A modulis.

2.B moduli un C moduli var izmantot arī:

(a)nitrifikācijas inhibitoram, kas specificēts kategorijā “PFC 5(A)(I)”;

(b)ureāzes inhibitoram, kas specificēts kategorijā “PFC 5(A)(II)”;

(c)augu biostimulatoram, kas specificēts kategorijā “PFC 6”, un

(d)mēslošanas līdzeklim, kam saskaņā ar 1. iedaļas 2. punktu par A moduļa piemērojamību ir izmantojams A modulis.

3.Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, B moduli un C moduli nevar izmantot vienkāršiem vai saliktiem cietiem neorganiskiem amonija nitrāta makroelementu mēsliem ar augstu slāpekļa saturu, kas specificēti kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu samaisījumam, kas satur šādu mēslošanas līdzekli.

4.Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanas (D1 moduļa) piemērojamība

1.D1 moduli var izmantot jebkuram CE-marķētam mēslošanas līdzeklim.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, D1 moduli nevar izmantot vienkāršiem vai saliktiem cietiem neorganiskiem amonija nitrāta makroelementu mēsliem ar augstu slāpekļa saturu, kas specificēti kategorijā “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)”, vai mēslošanas līdzekļu samaisījumam, kas satur šādu mēslošanas līdzekli.

2. daļa
Atbilstības novērtēšanas procedūru apraksts

A modulis. Iekšējā ražošanas kontrole

1.Moduļa apraksts

1.Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. iedaļā noteiktos pienākumus, kā arī vienīgi uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgie CE-marķētie mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.Tehniskā dokumentācija

2.1.Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tā ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu.

2.2.Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver CE-marķētā mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā ir ietverti vismaz šādi elementi:

(a)vispārīgs CE-marķētā mēslošanas līdzekļa apraksts;

(b)skiču projekts, rasējumi un shēmas;

(c)apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un CE-marķētā mēslošanas līdzekļa lietošanas izpratnei;

(d)to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai panāktu atbilstību šīs regulas pamatprasībām, tostarp kopīgo specifikāciju vai citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;

(e)veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

(f)testēšanas ziņojumi.

3.Ražošana

3.Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto CE-marķēto mēslošanas līdzekļu atbilstību iepriekš 2. iedaļā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

4.CE zīme, ES atbilstības deklarācija

4.1.Ražotājs CE zīmi uzliek katram atsevišķam mēslošanas līdzeklim, kurš atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

4.2.Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katrai CE-marķētā mēslošanas līdzekļa partijai un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc CE-marķētā mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē CE-marķēto mēslošanas līdzekli, kuram šī deklarācija sagatavota.

4.3.Katram CE-marķētam mēslošanas līdzeklim ir līdzi ES atbilstības deklarācijas kopija.

5.Pilnvarotais pārstāvis

5.Ražotāja pienākumus, kas noteikti iepriekš 4. iedaļā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

A1 modulis. Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta līdzekļa testēšana

1.Moduļa apraksts

1.Iekšējā ražošanas kontrole un uzraudzīta līdzekļa testēšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3., 4. un 5. iedaļā noteiktos pienākumus, kā arī vienīgi uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgie CE-marķētie mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.Tehniskā dokumentācija

2.1.Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tā ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu.

2.2.Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver CE-marķētā mēslošanas līdzekļa projektēšanu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ir ietverti vismaz šādi elementi:

(a)vispārīgs CE-marķētā mēslošanas līdzekļa apraksts;

(b)skiču projekts, rasējumi un shēmas;

(c)apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un CE-marķētā mēslošanas līdzekļa lietošanas izpratnei;

(d)līdzekļa un tā galveno komponentu ražošanas vietu nosaukumi un adreses, un par tām atbildīgie uzņēmēji,

(e)to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai panāktu atbilstību šīs regulas pamatprasībām, tostarp kopīgo specifikāciju vai citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;

(f)veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

(g)testēšanas ziņojumi.

3.Ražošana

3.Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto CE-marķēto mēslošanas līdzekļu atbilstību iepriekš 2. iedaļā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas prasībām.

4.Mēslošanas līdzekļa eļļas uzsūkšanas un detonācijnoturības pārbaudes

4.Izmantojot reprezentatīvu mēslošanas līdzekļa paraugu, ko ņem vismaz reizi trijos mēnešos, ražotāja vārdā tiek īstenoti tālāk 4.1.–4.3. iedaļā minētie cikli un testi, lai pārbaudītu atbilstību

(a)eļļas uzsūkšanas prasībai, kas minēta šīs regulas I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)” 4. punktā, un

(b)detonācijnoturības prasībai, kas minēta šīs regulas I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)” 5. punktā.

Testus veic uz ražotāja izraudzītās paziņotās struktūras atbildību.

4.1.Termiskie cikli pirms testa, ar kuru pārbauda atbilstību eļļas uzsūkšanas prasībai, kas minēta I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)” 4. punktā

4.1.1.Princips un definīcija

4.1.1.Erlenmeijera kolbā paraugu no istabas temperatūras uzkarsē līdz 50 °C un šajā temperatūrā tur divas stundas (50 °C fāze). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un šajā temperatūrā tur divas stundas (25 °C fāze). Secīga 50 °C fāzes un 25 °C fāzes kombinācija veido vienu termisko ciklu. Pēc pakļaušanas diviem termiskajiem cikliem testēšanas paraugu glabā 20 (±3) °C temperatūrā eļļas uzsūkšanas vērtības noteikšanai.

4.1.2.Aprīkojums

4.1.2.Parastais laboratorijas aprīkojums, it īpaši:

(a)ūdens vannas, kurās ar termostata palīdzību tiek uzturēta attiecīgi 25 (± 1) un 50 (± 1) °C temperatūra;

(b)Erlenmeijera kolbas, katras kolbas tilpums — 150 ml.

4.1.3.Procedūra

4.1.3.1.Pa 70 ( 5) g no katra testēšanas parauga ievieto Erlenmeijera kolbā, ko pēc tam noslēdz ar aizbāzni.

4.1.3.2.Ik pēc divām stundām katru kolbu no 50 °C vannas pārliek uz 25 °C vannu un otrādi.

4.1.3.3.Raugās, lai katrā vannā temperatūra būtu konstanta, un ūdeni intensīvi maisa, lai tā līmenis būtu virs parauga līmeņa. Aizbāzni pret kondensāciju pasargā ar putugumijas uzmavu.

4.2.Termiskie cikli pirms detonācijnoturības testa, kas minēts I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)” 5. punktā

4.2.1.Princips un definīcija

4.2.1.Hermētiskā kamerā paraugu no istabas temperatūras uzkarsē līdz 50 °C un šajā temperatūrā tur vienu stundu (50 °C fāze). Pēc tam paraugu atdzesē līdz 25 °C un šajā temperatūrā tur vienu stundu (25 °C fāze). Secīga 50 °C fāzes un 25 °C fāzes kombinācija veido vienu termisko ciklu. Pēc pakļaušanas vajadzīgajam termisko ciklu skaitam testēšanas paraugu līdz detonētspējas testa veikšanai glabā 20 (±3) °C temperatūrā.

4.2.2.Aprīkojums

(a)Ūdens vanna, 20 līdz 51 °C temperatūras intervālā termostatēta ar minimālo karsēšanas un dzesēšanas ātrumu 10 °C/h, vai divas vannas, no kurām viena termostatēta 20 °C, otra — 51 °C temperatūrā. Ūdeni vannā(-s) nepārtraukti maisa; vannas tilpums ir pietiekami liels, lai būtu nodrošināta pietiekama ūdens cirkulācija.

(b)Nerūsošā tērauda kamera, visapkārt hermētiska un ar termopāri centrā. Kameras ārējais platums ir 45 (± 2) mm, un sienu biezums ir 1,5 mm (sk. 1. attēlu). Kameras augstumu un garumu var izvēlēties atkarībā no ūdens vannas izmēriem, piemēram, garumu — 600 mm, augstumu — 400 mm.

4.2.3.Procedūra

4.2.3.Kamerā ievieto vienai detonācijai pietiekamu mēslu daudzumu un to noslēdz ar vāku. Kameru ievieto ūdens vannā. Ūdeni uzkarsē līdz 51 °C un izmēra temperatūru mēslu parauga centrā. Vienu stundu pēc tam, kad temperatūra parauga centrā sasniegusi 50 °C, ūdeni atdzesē. Vienu stundu pēc tam, kad temperatūra parauga centrā nokritusies līdz 25 °C, ūdeni uzkarsē un sāk nākamo ciklu. Divu ūdens vannu gadījumā kameru pēc katra karsēšanas/dzesēšanas perioda pārliek otrā vannā.

1. attēls

4.3.Detonācijnoturības tests, kas minēts I pielikuma kategorijas “PFC 1(C)(I)(a)(i-ii)(A)” 5. punktā

4.3.1.Apraksts

4.3.1.1.Testu veic ar reprezentatīvu CE-marķētā mēslošanas līdzekļa paraugu. Pirms detonācijnoturības testa visu parauga masu saskaņā ar iepriekš minētajiem 4.2. iedaļas noteikumiem pakļauj pieciem termiskajiem cikliem.

4.3.1.2.CE-marķēto mēslošanas līdzekli horizontālā tērauda caurulē pārbauda ar detonācijnoturības testu šādos apstākļos:

(a)vienlaidu tērauda caurule;

(b)caurules garums: vismaz 1000 mm;

(c)nominālais ārējais diametrs: vismaz 114 mm;

(d)nominālais sienu biezums: vismaz 5 mm;

(e)detonācijas pastiprinātājs: lai noteiktu parauga uzņēmīgumu pret detonācijas pārnesi, izvēlas tādu detonācijas pastiprinātāja tipu un masu, kas detonācijas spiedienu uz paraugu paaugstinātu līdz maksimumam;

(f)testēšanas temperatūra: 15–25 °C;

(g)svina kontrolcilindri detonācijas noteikšanai: diametrs 50 mm un augstums 100 mm;

(h)izvietoti ar 150 mm intervāliem un horizontāli balsta cauruli. Testu veic divas reizes. Testu uzskata par pārliecinošu, ja abos testos viens vai vairāki balstošie svina cilindri deformējas par mazāk nekā 5 %.

4.3.2.Princips

4.3.2.Testēšanas paraugu ievieto tērauda caurulē un pakļauj detonācijas pastiprinātāja detonācijas triecienam. Sprādziena viļņa izplatīšanos nosaka pēc pakāpes, kādā deformējas svina cilindri, uz kuriem caurule ir horizontāli novietota testa laikā.

4.3.3.Materiāli

(a)Plastiska sprāgstviela, kas satur 83–86 % pentrīta

Blīvums: 1500–1600 kg/m3 

Detonācijas ātrums: 7300–7700 m/s

Masa: 500 (± 1) gramu

(b)Septiņas lokanas detonācijas auklas ar nemetāla apvalku

Pildījuma masa: 11–13 g/m

Katras auklas garums: 400 (± 2) mm

(c)Saspiesta sekundāras sprāgstvielas tablete ar iedobi, kur ievietot detonatoru

Sprāgstviela: heksogēns/vasks 95/5 vai tetrils, vai līdzīga sekundāra sprāgstviela ar pievienotu grafītu vai bez tā

Blīvums: 1500–1600 kg/m3

Diametrs: 19–21 mm

Augstums: 19–23 mm

Centrāla iedobe detonatora ievietošanai: 7–7,3 mm diametrā, 12 mm dziļš

(d)Vienlaidu tērauda caurule, kas specificēta ISO 65:1981 sadaļā Heavy Series, ar nominālajiem izmēriem DN 100 (4″)

Ārējais diametrs: 113,1–115,0 mm

Sienu biezums: 5,0–6,5 mm

Garums: 1005 (± 2) mm.

(e)Apakšējā plātne

Materiāls: labi metināms tērauds

Izmēri: 160 × 160 mm

Biezums: 5–6 mm

(f)Seši svina cilindri

Diametrs: 50 (± 1) mm

Augstums: 100–101 mm

Materiāli: mīksts svins ar vismaz 99,5 % tīrību

(g)Tērauda bloks

Garums: vismaz 1000 mm

Platums: vismaz 150 mm

Augstums: vismaz 150 mm

Masa: vismaz 300 kg, ja tērauda blokam nav stingra pamata

(h)Plastmasas vai kartona cilindrs detonācijas pastiprinātājam

Sienu biezums: 1,5–2,5 mm

Diametrs: 92–96 mm

Augstums: 64–67 mm

(i)Detonators (elektrisks vai neelektrisks) ar iniciācijas spēku 8–10

(j)Koka disks

Diametrs: 92–96 mm Diametrs jāpielāgo plastmasas vai kartona cilindra (sk. h) punktu iepriekš) iekšējam diametram

Biezums: 20 mm

(k)Koka spieķis ar tādiem pašiem izmēriem, kā detonatoram (sk. i) punktu iepriekš)

(l)Kniepadatas (maksimālais garums 20 mm)

4.3.4.Procedūra

4.3.4.1.Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana ievietošanai tērauda caurulē

4.3.4.1.Atkarībā no tā, kāda iekārta ir pieejama, sprāgstvielu detonācijas pastiprinātājā var iniciēt, izmantojot vai nu

vienlaicīgu septiņpunktu iniciāciju, kas minēta tālāk 4.3.4.1.1. iedaļā, vai

centrālu iniciāciju ar saspiesto tableti, kas minēta tālāk 4.3.4.1.2. iedaļā.

4.3.4.1.1.Vienlaicīga septiņpunktu iniciācija

4.3.4.1.1.Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 2. attēlā.

4.3.4.1.1.1.Koka diskā (4.3.3. iedaļas j) punkts) paralēli tā asij centrā, kā arī sešos punktos, kas 55 mm attālumā no diska centra simetriski izvietoti pa iedomātu apli, izurbj caurumus. Caurumu diametrs atkarībā no izmantotās detonācijas auklas diametra (4.3.3. iedaļas b) punkts) ir 6–7 mm (sk. 2. attēla A–B daļu).

4.3.4.1.1.2.Nogriež septiņus 400 mm garus lokanas detonācijas auklas (4.3.3. iedaļas b) punkts) gabalus. Lai izvairītos no sprāgstvielas zudumiem galos, griezumam jābūt gludam un auklas gali tūlīt pēc nogriešanas jānoziež ar adhezīvu. Izvelk katru no septiņiem auklas gabaliem caur katru no septiņiem caurumiem koka diskā (4.3.3. iedaļas j) punkts), līdz to gali iznāk dažus centimetrus otrā diska pusē. Tad katra auklas gabala tekstilapvalkā 5–6 mm no auklas gala šķērseniski iedur nelielu kniepadatu (4.3.3. iedaļas l) punkts) un auklas gabalus 2 cm platā joslā pie kniepadatas visapkārt apziež ar adhezīvu. Visbeidzot, pavelk aiz katras auklas garajiem galiem, lai kniepadata būtu saskarē ar koka disku.

4.3.4.1.1.3.Plastiskajai sprāgstvielai (4.3.3. iedaļas a) punkts) izveido cilindrisku formu, kuras diametrs atkarībā no cilindra (4.3.3. iedaļas h) punkts) diametra ir 92–96 mm. Minēto cilindru vertikāli nostāda uz līdzenas virsmas un tajā ievieto sagatavoto sprāgstvielu. Tad cilindra augšdaļā ievieto koka disku 17 ar tajā iestiprinātajiem septiņiem detonācijas auklas gabaliem un disku nospiež uz leju, lai tas saskartos ar sprāgstvielu. Cilindra augstumu (64 līdz 67 mm) pielāgo tā, lai cilindra augšējā mala nesniegtos pāri koka diska augšējai malai. Visbeidzot, izmantojot, piemēram, skavas vai nagliņas, cilindru visapkārt pa tā perimetru sastiprina ar koka disku.

4.3.4.1.1.4.Septiņu detonācijas auklas gabalu brīvos galus sakārto pa koka spieķa (4.3.3. iedaļas k) punkts) perimetru, raugoties, lai to gali būtu vienādā līmenī un atrastos perpendikulāri spieķim. Galus ar līmlenti 18 sastiprina saišķī ap spieķi.

4.3.4.1.2.Centrāla iniciācija ar saspiesto tableti

4.3.4.1.2.Lietošanai sagatavotais detonācijas pastiprinātājs ir parādīts 3. attēlā.

4.3.4.1.2.1.Saspiestās tabletes sagatavošana

4.3.4.1.2.1.Ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus, veidnē ar iekšējo diametru 19–21 mm ievieto 10 gramus sekundāras sprāgstvielas (4.3.3. iedaļas c) punkts) un sprāgstvielu saspiež līdz vajadzīgajai formai un blīvumam. (Diametra attiecībai pret augstumu jābūt apmēram 1:1.) Veidnes dibena centrā iestiprināta 12 mm augsta tapiņa ar 7,0 līdz 7,3 mm diametru (atkarībā no lietotā detonatora diametra), kas saspiestajā tabletē izveido cilindrisku iedobi detonatora ievietošanai.

4.3.4.1.2.2.Detonācijas pastiprinātāja sagatavošana

4.3.4.1.2.2.Sprāgstvielu (4.3.3. iedaļas a) punkts) ievieto cilindrā (4.3.3. iedaļas h) punkts), kas vertikāli novietots uz līdzenas virsmas, un pēc tam ar koka matrici nospiež uz leju, lai sprāgstvielai izveidotos cilindriska forma ar iedobi centrā. Šajā iedobē ievieto saspiesto tableti. Cilindriskās formas sprāgstvielu, kurā ir saspiestā tablete, pārsedz ar koka disku (4.3.3. iedaļas j) punkts), kura centrā ir detonatora ievietošanai paredzēts caurums ar diametru 7,0–7,3 mm. Koka disku un cilindru sastiprina, tos krusteniski pārlīmējot līmlenti. Ievietojot koka spieķi (4.3.3. iedaļas k) punkts), nodrošina, ka diskā izurbtais caurums un iedobe saspiestajā tabletē ir koaksiāli.

4.3.4.2.Tērauda cauruļu sagatavošana detonācijas testiem

4.3.4.2.Tērauda caurules (4.3.3. iedaļas d) punkts) vienā galā tās sānsienā 4 mm attālumā no caurules malas perpendikulāri izurbj divus diametrāli pretējus caurumus ar 4 mm diametru. Caurules pretējā galā piemetina apakšējo plātni (4.3.3. iedaļas e) punkts), raugoties, lai taisnais leņķis, kas veidojas starp apakšējo plātni un caurules sienu, visapkārt pa caurules perimetru būtu pilnībā aizpildīts ar metināšanas šuves metālu.

4.3.4.3.Tērauda caurules piepildīšana un pielādēšana

4.3.4.3.Sk. 2. un 3. attēlu.

4.3.4.3.1.Testēšanas paraugu, tērauda cauruli un detonācijas pastiprinātāju kondicionē līdz 20 ( 5) °C temperatūrai. Diviem detonācijas testiem ir vajadzīgi 16–18 kg testēšanas parauga.

4.3.4.3.2.1.Cauruli vertikāli noliek tā, lai tās kvadrātveida apakšējā plātne atrastos uz cietas, līdzenas (vēlams, betona) virsmas. Aptuveni trešdaļu caurules (pēc augstuma) piepilda ar testēšanas paraugu un, lai panāktu granulu vai prillēto granulu iespējami lielāku sablīvēšanos caurulē, tai piecas reizes liek no 10 cm augstuma vertikāli krist uz grīdas. Lai blīvēšanās notiktu ātrāk, caurulei liek vibrēt, kritienu starplaikos pa caurules sānsienu padauzot ar 750 līdz 1000 g smagu āmuru — kopā 10 reizes.

4.3.4.3.2.2.Šo pielādēšanas metodi atkārto ar otru testēšanas parauga daļu. Visbeidzot, pievieno tādu daudzumu, lai pēc sablīvēšanās, ko panāk, cauruli 10 reizes paceļot un nometot un starplaikos kopā 20 reizes pa to uzsitot ar āmuru, caurule būtu pielādēta līdz 70 mm attālumam no vaļējā gala.

4.3.4.3.2.3.Augstumu, līdz kādam tērauda caurulē iepildīts paraugs, pielāgo tā, lai vēlāk ievietotais detonācijas pastiprinātājs (minēts 4.3.4.1.1. vai 4.3.4.1.2. iedaļā) viscaur būtu ciešā saskarē ar paraugu.

4.3.4.3.3.Detonācijas pastiprinātāju caurulē ievieto tā, lai tas būtu saskarē ar paraugu; koka diska augšējā virsma atrodas 6 mm zemāk par caurules galu. Būtiski svarīgo ciešo saskari starp sprāgstvielu un testēšanas paraugu nodrošina, pievienojot vai noņemot nelielu daudzumu parauga. Kā parādīts 2. un 3. attēlā, pie caurules vaļējā gala izurbtajos caurumos jāievieto šķelttapas un to kājiņas jāatloka tā, lai tās piekļautos caurulei.

4.3.4.4.Tērauda caurules un svina cilindru izvietošana (sk. 4. attēlu)

4.3.4.4.1.Svina cilindru (4.3.3. iedaļas f) punkts) pamatnes sanumurē no 1 līdz 6. Uz horizontālas pamatnes novietota tērauda bloka (4.3.7.) pa tā viduslīniju izdara sešas atzīmes, raugoties, lai tās būtu 150 mm atstatumā cita no citas un pirmā atzīme būtu vismaz 75 mm no bloka malas. Uz katras no minētajām atzīmēm vertikāli novieto svina cilindru, raugoties, lai katra cilindra pamatnes centrs sakristu ar atzīmi.

4.3.4.4.2.Tērauda cauruli, kas sagatavota saskaņā ar 4.3.4.3. iedaļu, horizontāli nogulda uz svina cilindriem, raugoties, lai caurules ass būtu paralēli tērauda bloka viduslīnijai un metinātais caurules gals būtu 50 mm aiz svina cilindra Nr. 6. Lai caurule neripotu, starp svina cilindru augšu un caurules sienu ievieto nelielus koka ķīļus (pa vienam katrā pusē) vai starp cauruli un tērauda bloku ievieto koka krustu.

Piezīme: Pārliecinieties, ka caurule saskaras ar visiem sešiem svina cilindriem; nelielu caurules virsmas liekumu var kompensēt, cauruli pagriežot ap tās garenisko asi; ja kāds no svina cilindriem ir par augstu, pa cilindru uzmanīgi padauziet ar āmuru, līdz cilindrs ir vajadzīgajā augstumā.

4.3.4.5.Sagatavošanās detonācijai

4.3.4.5.1.Iekārtu, kas aprakstīta 4.3.4.4. iedaļā, ierīko bunkurā vai attiecīgi sagatavotā pazemes telpā (piemēram, šahtā vai tunelī). Pirms detonācijas tērauda caurules temperatūrai ir jābūt 20 ( 5) °C.

Piezīme: Ja šādas spridzināšanas vietas nav pieejamas, vajadzības gadījumā spridzināšanu var veikt betonētā bedrē, kas pārsegta ar koka sijām. Detonācija var izraisīt tērauda šķembu izsviešanu ar lielu kinētisko enerģiju, tādēļ spridzināšanu veic pienācīgā attālumā no dzīvojamām mājām vai satiksmes ceļiem.

4.3.4.5.2.Ja izmanto detonācijas pastiprinātāju ar septiņpunktu iniciāciju, gādā, lai detonācijas auklas būtu izstieptas, kā aprakstīts 4.3.4.1.1.4. punkta zemsvītras piezīmē, un izkārtotas pēc iespējas horizontālāk.

4.3.4.5.3.Visbeidzot izvelk koka spieķi, un tā vietā ieliek detonatoru. Nespridzināt, pirms bīstamajā zonā nav izdarīta evakuācija un testēšanas personāls nav drošā aizsegā.

4.3.4.5.4.Sprāgstvielu uzspridzina.

4.3.4.6.1.Ļauj pietiekamu laiku izklīst dūmiem (gāzveida un dažkārt arī toksiskiem sadalīšanās produktiem, piemēram, slāpekļa oksīda gāzēm), tad savāc svina cilindrus un ar bīdmēru izmēra to augstumu.

4.3.4.6.2.Katram iezīmētajam svina cilindram reģistrē deformācijas pakāpi, ko izsaka procentos no sākotnējā 100 mm augstuma. Ja cilindri ir deformēti nevienādi, pieraksta lielākās un mazākās vērtības un aprēķina vidējo.

4.3.4.7.Var izmantot zondi pastāvīgai detonācijas ātruma mērīšanai; zonde gareniski jāizvieto pa caurules asi vai gar caurules sānsienu.

4.3.4.8.Ar katru paraugu jāveic divi detonācijas testi.

4.3.5.Testēšanas ziņojums

4.3.5.Par katru detonācijas testu testēšanas ziņojumā uzrāda šādus parametrus:

tērauda caurules ārējā diametra un sienas biezuma mērījumu faktiskā vērtība,

tērauda caurules cietība pēc Brinela,

caurules un parauga temperatūra neilgi pirms spridzināšanas,

parauga pildījuma blīvums (kg/m3) tērauda caurulē,

katra svina cilindra augstums pēc spridzināšanas, norādot attiecīgā cilindra numuru,

izmantotā detonācijas pastiprinātāja iniciācijas metode.

4.3.5.1.Testa rezultātu izvērtēšana

4.3.5.1.Ja pēc katras spridzināšanas vismaz viena svina cilindra deformācijas pakāpe ir mazāka par 5 %, tad testu uzskata par pārliecinošu.

2. attēls

3. attēls

4. attēls

5.Atbilstības zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.Ražotājs uzliek CE zīmi katram atsevišķam mēslošanas līdzeklim, kurš atbilst šīs regulas piemērojamajām prasībām.

5.2.Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katrai CE-marķētā mēslošanas līdzekļa partijai un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc CE-marķētā mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē to CE-marķēto mēslošanas līdzekli, kuram šī deklarācija sagatavota.

6.Pilnvarotais pārstāvis

6.Ražotāja pienākumus, kas noteikti 5. iedaļā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

B modulis. ES tipa pārbaude

1.ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, kuras gaitā paziņotā struktūra pārbauda CE-marķēta mēslošanas līdzekļa tehnisko projektu un verificē un apstiprina, ka CE-marķētā mēslošanas līdzekļa tehniskais projekts atbilst šīs regulas prasībām.

2.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa tehniskā projekta atbilstību var novērtēt, pārbaudot iepriekš 3.2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, kā arī pārbaudot viena vai vairāku būtisku līdzekļa komponentu paraugus, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi (produkcijas tipa un projekta tipa kombinācija).

3.1.Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

3.2.Pieteikumā iekļauj:

(a)ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi;

(b)rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

(c)tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību piemērojamajām šīs regulas prasībām, un tā ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā ir norādītas piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, aptverta CE-marķētā mēslošanas līdzekļa projektēšana, ražošana un lietošana. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ir ietverti vismaz šādi elementi:

vispārīgs CE-marķētā mēslošanas līdzekļa apraksts,

skiču projekts, rasējumi un shēmas,

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un CE-marķētā mēslošanas līdzekļa lietošanas izpratnei,

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai panāktu atbilstību šīs regulas pamatprasībām, tostarp kopīgo specifikāciju vai citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas,

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti,

testēšanas ziņojumi un

ja līdzeklis satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē vai sastāv no tiem — tirdzniecības dokumenti vai veselības sertifikāti, kas prasīti saskaņā ar minēto regulu, un pierādījumi, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē minētās regulas nozīmē;

(d)paraugus, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi testa programmas veikšanai;

(e)pierādījumus, kas apstiprina tehniskā projekta risinājuma atbilstību. Šajos apstiprinošajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti. Apstiprinošajos pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj tādu testu rezultātus, kurus saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testa laboratorija ražotāja uzdevumā un uz viņa atbildību.

4.Paziņotā struktūra:

(a)CE-marķētam mēslošanas līdzeklim:

(1)pārbauda tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, lai novērtētu CE-marķētā mēslošanas līdzekļa tehniskā projekta atbilstību;

(b)paraugam(-iem):

(2)pārliecinās, ka paraugs(-i) ir izgatavots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un nosaka tos elementus, kas projektēti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem un/vai tehniskajām specifikācijām, kā arī elementus, kas projektēti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

(3)veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās paredzētos risinājumus, tie piemēroti pareizi;

(4)veic atbilstīgas pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos un/vai tehniskajās specifikācijās paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst attiecīgajām šīs regulas pamatprasībām;

(5)vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas šīs pārbaudes un testi.

5.Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

6.1.Ja tips atbilst tām šīs regulas prasībām, kuras attiecas uz konkrēto CE-marķēto mēslošanas līdzekli, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un datus, kas vajadzīgi apstiprinātā tipa identifikācijai. Sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

6.2.Sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt ražoto CE-marķēto mēslošanas līdzekļu atbilstību pārbaudītajam tipam un kas ļauj veikt turpmāku pārbaudi lietošanas laikā.

6.3.Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs regulas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7.1.Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemto standartu pārmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu vairs neatbilst šīs regulas prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

7.2.Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas ar ES tipa pārbaudes sertifikātu saistītā tehniskā dokumentācija, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību šīs regulas prasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

8.1.Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par izsniegtajiem vai atsauktajiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkuriem to papildinājumiem, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz tās paziņojošajām iestādēm tādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir atteikti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

8.2.Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus šī struktūra ir atteikusi, atsaukusi, kuru darbību tā ir apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

8.3.Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopiju. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopiju.

8.4.Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopiju līdz sertifikāta derīguma beigām.

9.Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc CE-marķētā mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū.

10.Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 7. un 9. punktā, ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

C modulis. Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli

1.Moduļa apraksts

1.Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 3. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo, ka attiecīgie CE-marķētie mēslošanas līdzekļi atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.Ražošana

2.Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražoto CE-marķēto mēslošanas līdzekļu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.Atbilstības zīme un ES atbilstības deklarācija

3.1.Ražotājs uzliek CE zīmi katram atsevišķam mēslošanas līdzeklim, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs regulas prasībām.

3.2.Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju CE-marķēta mēslošanas līdzekļa partijai un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc CE-marķētā mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē CE-marķētā mēslošanas līdzekļa partiju, kuram šī deklarācija sagatavota.

3.3.ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

4.Pilnvarotais pārstāvis

4.Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

D1 modulis. Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana

1.Moduļa apraksts

1.Ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšana ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ražotājs izpilda 2., 4. un 7. iedaļā noteiktos pienākumus, kā arī tikai uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgie CE-marķētie mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.Tehniskā dokumentācija

2.CE-marķētā mēslošanas līdzekļa ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt līdzekļa atbilstību attiecīgajām prasībām, un tā ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver līdzekļa projektēšanu, ražošanu un lietošanu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ir ietverti vismaz šādi elementi:

(a)vispārīgs līdzekļa apraksts;

(b)skiču projekts, rasējumi un shēmas, arī ražošanas procesa rakstisks apraksts un diagramma, kuros skaidri norādīta katra apstrāde, glabāšanas tvertne un zona;

(c)apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu, shēmu un CE-marķētā mēslošanas līdzekļa lietošanas izpratnei;

(d)to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai panāktu atbilstību šīs regulas pamatprasībām, tostarp kopīgo specifikāciju vai citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda, kuras standartu daļas ir piemērotas;

(e)veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

(f)testēšanas ziņojumi un

(g)ja līdzeklis satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus Regulas (EK) Nr. 1069/2009 nozīmē vai no tiem sastāv — tirdzniecības dokumenti vai veselības sertifikāti, kas prasīti saskaņā ar minēto regulu, un pierādījumi, ka dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti ir sasnieguši beigu punktu ražošanas ķēdē minētās regulas nozīmē.

3.Tehniskās dokumentācijas pieejamība

3.Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc CE-marķētā mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū.

4.Ražošana

4.Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo līdzekļu ražošanai, galīgajai pārbaudei un testēšanai, kā noteikts 5. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā noteikts 6. punktā.

5.Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

5.1.Ražotājs īsteno kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, ar kuru nodrošina, ka CE-marķētie mēslošanas līdzekļi atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

5.1.1.Kvalitātes nodrošināšanas sistēma ietver kvalitātes mērķus un vadības organizatorisko struktūru, kam ir pienākumi un pilnvaras attiecībā uz līdzekļu kvalitāti.

5.1.1.1.Attiecībā uz kompostu, kas pieder pie II pielikumā definētās komponentmateriālu kategorijas (“CMC”) “3”, un digestātu, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 5”, ražotāja organizācijas augstākā vadība:

(a)nodrošina, ka ir pieejami pietiekami resursi (cilvēkresursi, infrastruktūra, aprīkojums) kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidei un īstenošanai;

(b)ieceļ organizācijas vadības locekli, kura atbildībā ir:

nodrošināt kvalitātes vadības procesu izveidi, apstiprināšanu, īstenošanu un uzturēšanu,

ziņot ražotāja augstākajai vadībai par kvalitātes vadības veiktspēju un nepieciešamajiem uzlabojumiem,

nodrošināt informētības par patērētāju vajadzībām un juridiskajām prasībām veicināšanu visā ražotāja organizācijā un darbinieku informēšanu par kvalitātes vadības prasību nozīmi un svarīgumu šīs regulas prasību izpildei,

nodrošināt, ka visas personas, kuru pienākumi ietekmē līdzekļa kvalitāti, ir pietiekami apmācītas un instruētas, un

nodrošināt 5.1.4. punktā minēto kvalitātes vadības dokumentu klasificēšanu,

(c) katru gadu vai, ja uz to rosina būtiskas pārmaiņas, kas var ietekmēt CE-marķētā mēslošanas līdzekļa kvalitāti, agrāk nekā plānots, veic iekšējo revīziju un

(d)nodrošina, ka organizācijā un ārpus tās ir izveidoti atbilstīgi komunikācijas procesi un notiek komunikācija par kvalitātes vadības efektivitāti.

5.1.2.Kvalitātes nodrošināšanas sistēmu īsteno, izmantojot ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus un sistemātiskās darbības.

5.1.2.1.Attiecībā uz kompostu, kas pieder pie II pielikumā definētās komponentmateriālu kategorijas (“CMC”) “3”, un digestātu, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 5”, ar šo sistēmu nodrošina atbilstību minētajā pielikumā noteiktajiem kompostēšanās un noārdīšanās procesa kritērijiem.

5.1.3.Kvalitātes nodrošināšanas sistēma ietver pārbaudes un testus, kas noteiktajā biežumā veicami pirms ražošanas, ražošanas laikā un pēc ražošanas.

5.1.3.1.Attiecībā uz kompostu, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 3”, un digestātu, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 5” pārbaudes un testi ietver šādus elementus:

(a)par katru ielaidmateriālu partiju reģistrē šādu informāciju:

(1)piegādes datums,

(2)daudzums pēc masas (vai aplēse, kas balstīta uz tilpumu un blīvumu),

(3)ielaidmateriāla piegādātāja identitāte,

(4)ielaidmateriāla veids,

(5)katras partijas un piegādes vietas identifikācija; kvalitātes vadības vajadzībām uz visu ražošanas procesa laiku piešķir unikālu identifikācijas kodu, un

(6)atteikuma gadījumā — partijas noraidīšanas iemesli un tās nosūtīšanas vieta;

(b)kvalificēti darbinieki veic katra ielaidmateriālu sūtījuma vizuālu pārbaudi un pārbauda to atbilstību ielaidmateriālu specifikācijām, kas minētas II pielikumā kategorijā “CMC 3” un “CMC 5”;

(c)ražotājs noraida katru attiecīgā ielaidmateriāla sūtījumu, kuram veicot vizuālo pārbaudi, rodas aizdomas par:

tādu vielu klātbūtni, kas ir bīstamas vai nelabvēlīgi ietekmē kompostēšanās vai noārdīšanās procesu vai gatavā CE-marķētā mēslošanas līdzekļa kvalitāti, vai

neatbilstību II pielikumā minētajām kategorijas “CMC 3” un “CMC 5” specifikācijām, jo īpaši sakarā ar plastmasu klātbūtni, kuras dēļ pārsniegtas makroskopisko piemaisījumu robežvērtības;

(d)darbiniekus apmāca par:

iespējamām bīstamām īpašībām, kas var būt saistītas ar ielaidmateriāliem, un

iezīmēm, kas uzrāda bīstamās īpašības un plastmasu klātbūtni;

(e)no izlaidmateriāliem ņem paraugus, lai verificētu, vai tie atbilst komponentmateriāla komposta un digestāta specifikācijām, kas noteiktas II pielikuma kategorijās “CMC 3” un “CMC 5”, un vai izlaidmateriāla īpašības neapdraud CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību attiecīgajām I pielikuma prasībām;

(f)izlaidmateriāla paraugus ņem vismaz ar šādu biežumu:

Ielaide gadā
(tonnās)

Paraugi gadā

≤ 3000

1

3001 – 10000

2

10001 – 20000

3

20001 – 40000

4

40001 – 60000

5

60001 – 80000

6

80001 – 100000

7

100001 – 120000

8

120001 – 140000

9

140001 – 160000

10

160001 – 180000

11

> 180000

12

(g)ja kāds testētais izlaidmateriāla paraugs neatbilst vienai vai vairākām piemērojamajām robežvērtībām, kas noteiktas šīs regulas I un II pielikuma attiecīgajās iedaļās, par kvalitātes vadību atbildīgā persona, kas minēta 5.1.1.1. punkta b) apakšpunktā:

(1)skaidri identificē neatbilstīgos līdzekļus un to glabāšanas vietu,

(2)analizē neatbilstības iemeslus un veic visas nepieciešamās darbības, lai izvairītos no neatbilstības atkārtošanās,

(3)veic ierakstu 5.1.4. punktā minētajos datos par kvalitāti, ja notiek pārstrāde vai līdzeklis ir izņemts.

5.1.4.Ražotājs uztur datus par kvalitāti, piemēram, pārbaužu ziņojumus un testu datus, kalibrēšanas datus, kā arī ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

5.1.4.1.Attiecībā uz kompostu, kas pieder pie II pielikumā definētās komponentmateriālu kategorijas (“CMC”) “3”, un digestātu, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 5”, dati par kvalitāti uzskatāmi parāda, ka ielaidmateriālu, ražošanas un glabāšanas kontrole tiek faktiski veikta un ielaidmateriāli un izlaidmateriāli atbilst attiecīgajām šīs regulas prasībām. Visi dokumenti ir salasāmi un pieejami to attiecīgajā lietošanas vietā(-s); novecojušas redakcijas nekavējoties izņem no visām to lietošanas vietām vai vismaz identificē kā novecojušas. Kvalitātes vadības dokumentācijā ir vismaz šāda informācija:

(a)nosaukums;

(b)redakcijas numurs;

(c)izdošanas datums;

(d)tās personas vārds un uzvārds, kura to izdevusi;

(e)dati par ielaidmateriālu faktisko kontroli;

(f)dati par ražošanas procesa faktisko kontroli;

(g)dati par izlaidmateriālu faktisko kontroli;

(h)dati par neatbilstībām;

(i)ziņojumi par visiem ražošanas vietā notikušiem negadījumiem un starpgadījumiem, to zināmajiem vai varbūtējiem cēloņiem un veiktajām darbībām;

(j)dati par trešo pušu sūdzībām un to, kā tās risinātas;

(k)dati par to apmācību datumu, veidu un tematu, kurās piedalās personas, kas atbildīgas par līdzekļa kvalitāti;

(l)iekšējās revīzijas rezultāti un veiktās darbības, un

(m)ārējās revīzijas pārskata rezultāti un veiktās darbības.

5.1.5.Pārrauga nepieciešamās līdzekļa kvalitātes sasniegšanu un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas faktisko darbību.

5.1.5.1.Attiecībā uz kompostu, kas pieder pie II pielikumā definētās komponentmateriālu kategorijas (“CMC”) “3”, un digestātu, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 5”, ražotājs izveido ikgadējas iekšējās revīzijas programmu, kas paredzēta kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstības pārbaudei, un tā ietver šādus elementus:

(1)izveido un dokumentē procedūru, kurā ir noteikti pienākumi un prasības attiecībā uz iekšējo revīziju plānošanu un veikšanu, datu uzskaiti un ziņošanu par rezultātiem. Sagatavo ziņojumu, kurā norāda neatbilstības kvalitātes shēmai, un ziņo par visiem koriģējošajiem pasākumiem. Iekšējās revīzijas datus pievieno kvalitātes vadības dokumentācijai;

(2)prioritāte ir ārējās revīzijās konstatētajām neatbilstībām;

(3)revidenti neveic sava darba revīziju;

(4)par revidēto jomu atbildīgā vadība nodrošina, ka bez nepamatotas kavēšanās tiek veikti nepieciešamie koriģējošie pasākumi;

(5)var ņemt vērā citas kvalitātes vadības sistēmas ietvaros veiktu iekšējo revīziju, ja to papildina šīs kvalitātes sistēmas izvirzīto prasību revīzija.

5.2.Ražotājs iesniedz paša izvēlētajai akreditētajai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo līdzekļu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Pieteikumā iekļauj:

-    ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, norāda arī šā pārstāvja vārdu/nosaukumu un adresi,

-    rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai,

-    visu atbilstīgo informāciju par līdzekļu paredzēto kategoriju,

-    kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

-    visu 5.1. punktā un apakšpunktos noteikto kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementu tehnisko dokumentāciju.

5.3.Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un noteikumus sistemātiski un strukturēti dokumentē rakstisku politiku, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju. Tajā jo īpaši ietver atbilstīgu aprakstu par visiem kvalitātes vadības elementiem, kas minēti 5.1. punktā un apakšpunktos.

5.4.1.Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.1. punktā un apakšpunktos minētajām prasībām.

5.4.2.Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta specifikācijām.

5.4.3.Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim jābūt ar pieredzi attiecīgās līdzekļa jomas un līdzekļa tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs regulas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs regulas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt CE-marķētā mēslošanas līdzekļa atbilstību minētajām prasībām.

5.4.4.Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā iekļauj revīzijas secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

5.5.Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

5.6.1.Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām pārmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

5.6.2.Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās pārmaiņas un nolemj, vai mainītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 5.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

5.6.3.Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un argumentētu novērtējuma lēmumu.

6.Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

6.1Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

6.2.Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

-    kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju,

-    tehnisko dokumentāciju, kas minēta 2. punktā,

-    datus par kvalitāti, piemēram, inspekcijas ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju.

6.3.1.Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

6.3.2.Attiecībā uz kompostu, kas pieder pie II pielikumā definētās komponentmateriālu kategorijas (“CMC”) “3”, un digestātu, kas pieder pie II pielikumā definētās kategorijas “CMC 5”, paziņotā struktūra katras revīzijas laikā ņem izlaidmateriāla paraugus un veic to analīzi, un revīzijas veic, ievērojot šādu biežumu:

(a)pirmajā gadā, kad paziņotā struktūra uzrauga attiecīgo ražotni — tikpat bieži, kā attiecībā uz paraugu ņemšanas biežumu norādīts 5.1.3.1. punkta f) apakšpunkta tabulā; un

(b)turpmākajos uzraudzības gados — uz pusi retāk, nekā attiecībā uz paraugu ņemšanas biežumu norādīts 5.1.3.1. punkta f) apakšpunkta tabulā.

6.4Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt līdzekļu testus vai organizēt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi — testēšanas ziņojumu.

7.Atbilstības zīme un ES atbilstības deklarācija

7.1.Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 5.2. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katram atsevišķam līdzeklim, kas atbilst piemērojamajām šīs regulas prasībām.

7.2.1.Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju katrai CE-marķētā mēslošanas līdzekļa partijai un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc CE-marķētā mēslošanas līdzekļa laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē līdzekļa partiju, kurai šī deklarācija sagatavota.

7.2.2.ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

8.Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācijas pieejamība

8.Ražotājs vismaz 10 gadus pēc produkta laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

-    dokumentāciju, kas minēta 5.3. punktā,

-    informāciju, kas attiecas uz 5.6. punktā un apakšpunktos minētajām apstiprinātajām pārmaiņām,

-    paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 5.6.1.–5.6.3., 6.3. un 6.4. punktā.

9.Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

9.1.Katra paziņotā struktūra informē to paziņojošās iestādes par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu to paziņojošām iestādēm tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir atteikti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

9.2.Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai atsaukusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

10.Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas noteikti 3. punktā, 5.2. punktā, 5.6.1.–5.6.3. punktā un 7. un 8. iedaļā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarojumā.

V PIELIKUMS
ES atbilstības deklarācija (Nr. XXX)
19

1.    CE-marķēts mēslošanas līdzeklis (līdzekļa, partijas, tipa vai sērijas numurs):

2.    Ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarota pārstāvja vārds vai nosaukums un adrese:

3.    Šī ES atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību.

4.    Deklarācijas priekšmets (līdzekļa identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; ja nepieciešams CE-marķētā mēslošanas līdzekļa identifikācijas vajadzībām, tajā var iekļaut attēlu):

5.    Iepriekš aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem:

6.    Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem saskaņotajiem standartiem vai uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

7.    Attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu:

8.    Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izsniegšanas vieta un datums)

(vārds un uzvārds, amats) (paraksts)

(1) Padomes 1993. gada 8. februāra Regula (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regula (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. maija Direktīva 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā (OV L 140, 30.5.2002., 10. lpp.).
(5) Eiropas Savienībā atgūtai piedevai šis nosacījums tiek izpildīts, ja piedeva Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta dokumentācijā, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.
(6) Eiropas Savienībā atgūtai piedevai šis nosacījums tiek izpildīts, ja piedeva Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta dokumentācijā, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.
(7) Eiropas Savienībā atgūtai piedevai šis nosacījums tiek izpildīts, ja piedeva Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta dokumentācijā, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.
(8) Materiāla izslēgšana no “CMC 1” neliedz tam būt par atbilstīgu komponentmateriālu, pamatojoties uz citu CMC, kas paredz atšķirīgas prasības. Sk., piem., “CMC 11” par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, “CMC 9” un “CMC 10” par polimēriem un “CMC 8” par agronomiskajām piedevām.
(9) Eiropas Savienībā atgūtai piedevai šis nosacījums tiek izpildīts, ja piedeva Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta dokumentācijā, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.
(10) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.
(11) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.
(12) Eiropas Savienībā atgūtai piedevai šis nosacījums tiek izpildīts, ja piedeva Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta dokumentācijā, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.
(13) Eiropas Savienībā atgūtai piedevai šis nosacījums tiek izpildīts, ja piedeva Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta dokumentācijā, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.
(14) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.
(15) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.
(16) Eiropas Savienībā atgūtai vielai šis nosacījums tiek izpildīts, ja viela Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta i) punkta nozīmē ir tā pati viela, kura reģistrēta dokumentācijā, kas satur šeit norādīto informāciju, un ja informācija ir pieejama mēslošanas līdzekļa ražotājam Regulas (EK) Nr. 1907/2006 2. panta 7. punkta d) apakšpunkta ii) punkta nozīmē.
(17) Diska diametram vienmēr jāatbilst cilindra iekšējam diametram.
(18) NB: Kad seši perifēriskie auklas gabali pēc salikšanas ir cieši savilkti, centrālajai auklai jāpaliek mazliet vaļīgai.
(19) Ražotājam ES atbilstības deklarācijai nav obligāti jāpiešķir numurs.
Top