EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016PC0064

Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

COM/2016/064 final - 2016/038 (NLE)

Briselē, 11.2.2016

COM(2016) 64 final

2016/0038(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

·Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pievienotais Padomes lēmuma priekšlikums ir juridisks instruments, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (EAC EPN). EAC partnervalstis ir Burundi, Kenija, Ruanda, Tanzānija un Uganda.

Sarunu vadītāju līmenī sarunas noslēdzās Briselē 2014. gada 14. oktobrī. Nolīgums tika parafēts 2014. gada 16. oktobrī Briselē.

Kenija pašlaik gūst priekšrocības no shēmas, kas paredzēta Tirgus piekļuves regulā (TPR). Pārējās reģiona valstis patlaban gūst priekšrocības atbilstīgi iniciatīvai “Viss, izņemot ieročus”, jo tās ir starp vismazāk attīstītajām valstīm.

Stājoties spēkā, nolīgums EAC partnervalstīm nodrošinās vienotu piekļuves režīmu.

·Atbilstība pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ar priekšlikumu īsteno Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 1 (“ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums”), kurā aicināts noslēgt ar PTO savietojamus ekonomisko partnerattiecību nolīgumus.

·Saskanība ar citām ES politikas jomām

EAC EPN ir uz attīstību orientēts tirdzniecības nolīgums. Tas EAC partnervalstīm piedāvā asimetrisku tirgus piekļuvi, kas tām ļauj pasargāt sensitīvas nozares no liberalizācijas, tajā ir liels skaits aizsardzības pasākumu, kā arī klauzula jauno nozaru aizsardzībai, tajā ir ietverti izcelsmes noteikumi, kas atvieglo eksportu, un tas samazina eksporta subsīdiju izmantošanu tirdzniecībā starp Pusēm. Šie noteikumi veicina attīstības politikas saskaņotības mērķa sasniegšanu un ir saskaņā ar LESD 208. panta 2. punktu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

·Juridiskais pamats

Šā Padomes lēmuma juridiskais pamats ir Līgums par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 207. panta 3. un 4. punkts un 209. panta 2. punkts saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu. 

·Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 3. pantu kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

·Proporcionalitāte

Šis priekšlikums ir nepieciešams, lai īstenotu Savienības starptautiskās saistības, kā izklāstīts ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumā.

·Instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu, kurā paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus par starptautisku nolīgumu noslēgšanu. Nav cita juridiska instrumenta, ko varētu izmantot šā priekšlikuma mērķa sasniegšanai.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

·Ex-post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Neattiecas.

·Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

·Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

·Ietekmes novērtējums

ES un ĀKK ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ilgtspējas ietekmes novērtējums (IIN) tika veikts laikā no 2003. līdz 2007. gadam. Šā projekta darba uzdevumu Eiropas Komisija publicēja 2002. gadā uzaicinājumā uz konkursu. Konkursa rezultātā piecu gadu pamatlīguma slēgšanas tiesības 2002. gada augustā tika piešķirtas PwC France. IIN galīgā ziņojuma projekts ieinteresētajām personām Eiropā tika iesniegts ES pilsoniskās sabiedrības dialoga sanāksmē, ko organizēja Eiropas Komisija 2007. gada 23. martā Briselē, Beļģijā.

·Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Uz EAC EPN neattiecas REFIT procedūras, tas nerada izmaksas Savienības MVU un nerada problēmas digitālās vides jomā.

·Pamattiesības

Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību Savienībā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Četras no piecām EAC partnervalstīm ir vismazāk attīstītās valstis, kuras gūst priekšrocības atbilstīgi iniciatīvai “Viss, izņemot ieročus”, kas tām sniedz beznodokļu un bezkvotu piekļuves iespēju ES tirgum. Kenija gūst priekšrocības no tirgus piekļuves regulas, kas arī sniedz beznodokļu un bezkvotu piekļuves iespēju ES tirgum. Tādēļ ietekmes uz budžetu nav, jo ar nolīgumu tiks turpināta to piekļuve ES tirgum ar tādiem pašiem nosacījumiem.

5.CITI ELEMENTI

·Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

EAC EPN institucionālie noteikumi paredz izveidot EPN padomi, kura atbild par EPN īstenošanas uzraudzību. EPN padome sastāv no Pušu ministru līmeņa pārstāvjiem, un tai palīdz Augsta ranga ierēdņu komiteja.

Augsta ranga ierēdņu komitejai palīdz Konsultatīvā komiteja ar nolūku sekmēt dialogu un sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, privāto sektoru un sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem. Visbeidzot, EAC EPN tiks pārskatīts ik piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā.

·Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

·Konkrēto priekšlikuma noteikumu detalizēts skaidrojums

EAC EPN ir ietvertas normas par preču tirdzniecību, muitu un tirdzniecības veicināšanu, tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un lauksaimniecību un zivsaimniecību.

Noteikumos par sadarbību attīstības dimensijas īstenošanā izklāstītas EAC EPN īstenošanas prioritārās rīcības jomas, kas norādītas 2014. līdz 2020. gada Reģionālajā indikatīvajā programmā.

EAC EPN ir ietvertas saistības attiecībā uz reģionālo integrāciju, kas palīdzēs īstenot Austrumāfrikas valstu kopienas muitas savienību.

EAC EPN paredzēts arī turpināt sarunas reģionālā līmenī par pakalpojumiem, konkurences politiku, ieguldījumiem un privātā sektora attīstību, vidi un ilgtspējīgu attīstību, intelektuālā īpašuma tiesībām un pārredzamību publiskā iepirkuma jomā.

2016/0038 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 207. panta 3. un 4. punktu un 209. panta 2. punktu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu 2 ,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)Padome 2002. gada 12. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu.

(2)Sarunas ir pabeigtas, un 2014. gada 16. oktobrī tika parafēts Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp EAC partnervalstīm (proti, Burundi Republiku, Kenijas Republiku, Ruandas Republiku, Tanzānijas Savienoto Republiku un Ugandas Republiku), no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk “nolīgums”).

(3)Saskaņā ar Padomes [...] Lēmumu Nr.[...] 3 nolīgums tika parakstīts [...], ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(4)Kamēr nolīgums nav stājies spēkā, tas no [...] tiek piemērots provizoriski.

(5)Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses 4 , aicināts noslēgt ar PTO savietojamus ekonomisko partnerattiecību nolīgumus.

(6)Nolīgums būtu jānoslēdz Eiropas Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo noslēdz Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu, kura ir pilnvarota Savienības vārdā sniegt nolīguma 139. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma saistības 5 .

3. pants

Nolīgumu neinterpretē kā tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek saistības, uz kurām var tieši atsaukties Savienības vai dalībvalstu tiesās.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,

   Padomes vārdā —

   priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS ATTIECĪBĀ UZ PRIEKŠLIKUMIEM, KAS IETEKMĒ VIENĪGI BUDŽETA IEŅĒMUMUS

1.PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses

2.BUDŽETA POZĪCIJAS

Nodaļa un pants: 12. nodaļa, 120. pants

Summa, kas 2014. gadam iekļauta budžetā: € 16 185 600 000

3.FINANSIĀLĀ IETEKME

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

4.KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Lai aizsargātu Eiropas Savienības pašu resursus, nolīgumā ietverti noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka partnervalsts pareizi piemēro tirdzniecības koncesiju piemērošanas nosacījumus, kas izklāstīti 3. punktā “Finansiālā ietekme”, jo īpaši 16. pantā “Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību” (tā saucamā OLAF klauzula), kā arī 1. protokolā par izcelsmes noteikumiem, un 2. protokolā par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās. Minētie noteikumi papildina visām importētajām precēm piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktus muitas jomā, jo īpaši Eiropas Savienības Muitas kodeksu un īstenošanas noteikumus, kā arī noteikumus par dalībvalstu pienākumiem attiecībā uz pašu resursu kontroli, jo īpaši Padomes Regulu (EK) Nr. 1150/2000.

(1)    OV L 317, 15.12.2000. 3. lpp., nolīgums grozīts ar Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.) un ar Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā parakstīto nolīgumu (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.).
(2)    OV C [...], [...], [...]. lpp.
(3)    OV L
(4)    OV L 317, 15.12.2000. 3. lpp., nolīgums grozīts ar Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā parakstīto nolīgumu (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.) un ar Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā parakstīto nolīgumu (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.).
(5)    Nolīguma spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Top

Briselē, 11.2.2016

COM(2016) 64 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums-Padomes Lēmums

par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses


PAPILDINĀJUMS

EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

STARP AUSTRUMĀFRIKAS VALSTU KOPIENAS PARTNERVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM,

NO OTRAS PUSES

NOLĪGUMA PUSES

BURUNDIJAS REPUBLIKA,

KENIJAS REPUBLIKA,

RUANDAS REPUBLIKA,

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀ REPUBLIKA,

UGANDAS REPUBLIKA

(turpmāk “EAC partnervalstis”),

no vienas puses, un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

KĀ ARĪ

EIROPAS SAVIENĪBA

(turpmāk “ES”),

no otras puses,

ATGĀDINOT Pušu saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā, turpmāk “PTO nolīgums”,

ŅEMOT VĒRĀ Džordžtaunā 1975. gada 6. jūnijā parakstīto Nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu,

ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā, pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un otro reizi grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā, turpmāk “Kotonū nolīgums”,

ŅEMOT VĒRĀ Arušā 1999. gada 30. novembrī parakstīto Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) dibināšanas līgumu un tā Protokolu par Austrumāfrikas valstu kopienas Muitas savienības dibināšanu,

ATKĀRTOTI UZSVEROT savu vēlmi nodrošināt plašāku Āfrikas vienotību un sasniegt mērķus, kas noteikti Āfrikas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumā,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

IEVĒROJOT TO, ka EAC partnervalstis un ES un tās dalībvalstis ir vienojušās, ka to tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības mērķi ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrēšanos pasaules ekonomikā, pienācīgi ņemot vēra to politisko izvēli, attīstības līmeni un attīstības prioritātes, tādējādi sekmējot to ilgtspējīgu attīstību un veicinot nabadzības izskaušanu EAC partnervalstīs,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT arī to, ka Ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) atbilst Kotonū nolīguma mērķiem un principiem, jo īpaši tā 3. daļas II sadaļas noteikumiem par ekonomisko un tirdzniecības sadarbību,

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT to, ka EPN ir līdzeklis attīstībai un veicina ilgtspējīgu izaugsmi, palielina EAC partnervalstu ražošanas un piegādes jaudu, sekmē EAC partnervalstu ekonomikas strukturālo pārveidošanu, dažādošanu, un konkurētspēju un ļauj panākt tirdzniecības attīstību, ieguldījumu un tehnoloģiju piesaisti un darbvietu izveidi EAC partnervalstīs,

ATKĀRTOTI UZSVEROT, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība reģionālajai integrācijai un jāvelta īpaša un atšķirīga attieksme visām EAC partnervalstīm, vienlaikus saglabājot īpašu attieksmi pret vismazāk attīstītajām EAC partnervalstīm,

APZINOTIES, ka ir vajadzīgi būtiski ieguldījumi, lai uzlabotu EAC partnervalstu dzīves līmeni,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. PANTS

Nolīguma darbības joma

Puses izveido Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN). Šajā nolīgumā ietverti:

a)vispārīgie noteikumi,

b)preču tirdzniecība,

c)zivsaimniecība,

d)lauksaimniecība,

e)ekonomiskā sadarbība un sadarbība attīstības jomā,

f)institucionālie noteikumi,

g)domstarpību novēršana un izšķiršana,

h)vispārējie izņēmumi,

i)vispārīgie un nobeiguma noteikumi,

j)pielikumi un protokoli.

2. PANTS

Mērķi

1.Šā nolīguma mērķi ir šādi:

a)veicināt ekonomikas izaugsmi un attīstību, izveidojot spēcīgu un stratēģisku tirdzniecības un attīstības partnerību, kas ir saderīga ar ilgtspējīgas attīstības mērķi;

b)veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību EAC valstīs;

c)veicināt EAC valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar šo valstu politisko izvēli un attīstības prioritātēm;

d)sekmēt EAC valstu ekonomikas strukturālo pārveidošanu un to dažādību un konkurētspēju, uzlabojot to ražošanas, piegādes un tirdzniecības jaudu;

e)uzlabot EAC valstu jaudu tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

f)izveidot un īstenot efektīvu, paredzamu un pārredzamu reģionālo regulatīvo sistēmu attiecībā uz tirdzniecību un ieguldījumiem EAC partnervalstīs, tādējādi atbalstot apstākļu radīšanu ieguldījumu palielināšanai un privātā sektora iniciatīvai, un

g)nostiprināt pašreizējās attiecības starp Pusēm, pamatojoties uz solidaritāti un abpusēju ieinteresētību. Tālab atbilstoši to tiesībām un pienākumiem PTO šis nolīgums uzlabo komerciālās un ekonomiskās attiecības, atbalsta jaunas tirdzniecības dinamikas veidošanos Pušu starpā, īstenojot pakāpenisku, asimetrisku tirdzniecības liberalizāciju starp tām, un nostiprina, paplašina un padziļina sadarbību visās ar tirdzniecību un ieguldījumiem saistītās jomās.

2.Saskaņā ar Kotonū nolīguma 34. un 35. pantu šā nolīguma mērķi ir arī

a)izveidot nolīgumu, kas ir saderīgs ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (turpmāk “1994. gada VVTT”) XXIV pantu,

b)veicināt EAC partnervalstu tirdzniecības nepārtrauktību atbilstoši noteikumiem, kas nav mazāk labvēlīgi kā Kotonū nolīgumā paredzētie,

c)ieviest iespējamo sarunu regulējumu un noteikt tā darbības jomu saistībā ar citiem jautājumiem, tostarp pakalpojumu tirdzniecību, ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kas noteikti Kotonū nolīgumā, un jebkādām citām jomām, kurās ieinteresētas abas Puses.

3. PANTS

Pārskatīšanas klauzula

Puses apņemas turpināt sarunas turpmāk minētajās jomās piecus (5) gadus no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas:

a)pakalpojumu tirdzniecība;

b)ar tirdzniecību saistīti jautājumi, proti:

i)konkurences politika,

ii)ieguldījumi un privātā sektora attīstība,

iii)tirdzniecība, vide un ilgtspējīga attīstība,

iv)intelektuālā īpašuma tiesības;

v)publiskā iepirkuma pārredzamība;

c)jebkura cita joma, par kuru Puses varētu vienoties.

4. PANTS

Principi

Šā nolīguma pamatā ir šādi principi:

a)paplašināt Kotonū nolīguma acquis;

b)uzlabot EAC reģiona integrāciju;

c)nodrošināt asimetriju tirdzniecības liberalizācijā un ar tirdzniecību saistītu pasākumu un tirdzniecības aizsardzības instrumentu izmantošanā EAC partnervalstu labā;

d)ļaut EAC partnervalstīm saglabāt reģionālos atvieglojumus ar citām Āfrikas valstīm un reģioniem, neliekot tos attiecināt arī uz ES, un

e)veicināt EAC partnervalstu ražošanas, piegādes un tirdzniecības jaudas palielināšanos.

II DAĻA. PREČU TIRDZNIECĪBA

5. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Šīs daļas noteikumi attiecas uz visām precēm, kuru izcelsme ir ES un EAC partnervalstīs.

2.Preču tirdzniecības jomā ir šādi mērķi:

a)nodrošināt pilnīgus beznodokļu un bezkvotu tirgus piekļuves nosacījumus EAC partnervalstu izcelsmes precēm ES tirgū droši, ilgtermiņā un paredzamā veidā saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto kārtību;

b)pakāpeniski liberalizēt EAC partnervalstu tirgus ES izcelsmes precēm saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto kārtību un

c)saglabāt un uzlabot tirgus piekļuves nosacījumus, lai nodrošinātu, ka EAC partnervalstis pilnīgi izmanto EPN.

I SADAĻA. MUITAS NODOKĻI UN PREČU BRĪVA APRITE

6. PANTS

Muitas nodoklis

1.Muitas nodoklis ietver jebkuru un jebkāda veida nodokli vai maksājumu, ko piemēro preču importam vai saistībā ar to, tostarp jebkāda veida papildnodokli vai piemaksu saistībā ar šādu importu, taču tas neietver

a)maksājumus, kas līdzvērtīgi iekšējiem nodokļiem, ar kuriem apliek gan importētas, gan vietējā ražojuma preces, atbilstīgi 20. panta noteikumiem;

b)antidempinga un kompensācijas pasākumus vai aizsargpasākumus, ko piemēro saskaņā ar VI sadaļas noteikumiem;

c)nodevas vai citus maksājumus, ko piemēro saskaņā ar 8. panta noteikumiem.

2.Attiecībā uz katru izstrādājumu muitas pamatnodoklis, kam piemērojami secīgi samazinājumi, ir norādīts katras Puses tarifu grafikā.

7. PANTS

Preču klasifikācija

1.Preču klasifikācija tirdzniecībā, uz ko attiecas šis nolīgums, ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi Starptautiskajai konvencijai par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (“HS”).

2.Puses apmainās ar visu nepieciešamo informāciju trīs mēnešus pēc tarifu maiņas vai izmaiņām HS, piemēroto muitas nodokļu un attiecīgās nomenklatūras izmaiņām attiecībā uz I un II pielikumā minētajiem izstrādājumiem.

8. PANTS

Nodevas un citi maksājumi

Nodevas un citi maksājumi, kas minēti 6. panta c) punktā, nepārsniedz aptuvenās sniegto pakalpojumu izmaksas un nav uzskatāmi par netiešu vietējo izstrādājumu aizsardzību vai importa aplikšanu ar nodokļiem fiskāliem mērķiem. Ar tirdzniecību saistītās nodevas un maksājumus nepiemēro konsulāriem pakalpojumiem.

9. PANTS

Izcelsmes noteikumi

Šajā daļā vārds “izcelsmes” nozīmē to, ka uz izstrādājumu attiecas šā nolīguma 1. protokolā izklāstītie izcelsmes noteikumi.

10. PANTS

EAC partnervalstu izcelsmes izstrādājumiem piemērojamie muitas nodokļi

EAC partnervalstu izcelsmes izstrādājumus importē ES, nepiemērojot muitas nodokļus atbilstoši I pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

11. PANTS

ES izcelsmes izstrādājumiem piemērojamie muitas nodokļi

ES izcelsmes izstrādājumus importē EAC partnervalstīs atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti II pielikumā sniegtajā tarifu liberalizācijas grafikā.

12. PANTS

Jaunu pasākumu nepieņemšana

1.Puses vienojas nepaaugstināt muitas nodokļus izstrādājumiem, uz kuriem attiecas liberalizācija saskaņā ar šo nolīgumu, — izņēmums ir pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 48., 49. un 50. pantu.

2.Lai saglabātu Āfrikas reģionālās integrācijas procesu perspektīvu, Puses EPN Padomē var pieņemt lēmumu grozīt IIa, IIb un IIc pielikumā noteikto muitas nodokļu līmeni, ko var piemērot ES izcelsmes izstrādājumam pēc importēšanas EAC partnervalstīs. Puses nodrošina, ka šādi grozījumi neizraisa šā nolīguma nesaderību ar 1994. gada VVTT XXIV panta prasībām.

13. PANTS

Preču aprite

1.Muitas nodokļus precēm, kuru izcelsme ir vienā Pusē, otras Puses teritorijā piemēro tikai vienu reizi.

2.Jebkuru nodokli, kas samaksāts, importējot preces kādā EAC partnervalstī, atmaksā pilnā apjomā tad, kad preces tiek izvestas no EAC partnervalsts, kurā tās importētas vispirms, uz citu EAC partnervalsti. Nodokli maksā EAC partnervalstī, kurā preces tiek patērētas.

3.Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu preču apriti un vienkāršotu muitas procedūras.

14. PANTS

Eksporta nodevas un nodokļi

1.Puses neievieš jaunas nodevas vai nodokļus saistībā ar preču eksportu otrai Pusei, ja šādas nodevas vai nodokļi ir lielāki par tiem, ko piemēro iekšējai tirdzniecībai paredzētiem līdzīgiem izstrādājumiem.

2.Neatkarīgi no 1. punkta EAC partnervalstis var piemērot nodevu vai nodokli saistībā ar preču eksportu, paziņojot par to ES, šādos gadījumos:

a)lai veicinātu iekšzemes rūpniecības attīstību;

b)lai saglabātu valūtas vērtības stabilitāti, kad eksporta preces cenas paaugstināšana pasaulē rada nepamatoti augstas valūtas vērtības noteikšanas risku, vai

c)lai aizsargātu ieņēmumus, pārtikas nodrošinājumu un vidi.

3.Šādi nodokļi jāpiemēro ierobežotam skaitam izstrādājumu ierobežotu laiku, un EPN Padomei tie pēc 48 mēnešiem ir jāpārskata.

4.No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ietver vai ir saistīts ar nodokļiem, kurus piemēro EAC partnervalstis jebkuru izstrādājumu eksportam uz jebkuru tirdzniecības lielvalsti, saskaņo ar režīmu, ko piemēro līdzīga izstrādājuma eksportam uz ES teritoriju.

5.Šā nolīguma 14. un 15. pantā “tirdzniecības lielvalsts” ir jebkura attīstīta valsts vai jebkura valsts, kuras preču eksporta īpatsvars attiecībā pret pasaules preču eksportu pirms 15. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma spēkā stāšanās dienas ir bijis lielāks par 1 % gadā, vai jebkura tādu valstu grupa, kuras darbojas atsevišķi, kopīgi vai ar brīvās tirdzniecības nolīguma starpniecību un kuru kopējā preču eksporta īpatsvars attiecībā pret pasaules preču eksportu pirms 15. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma spēkā stāšanās dienas ir bijis lielāks par 1,5 % gadā 1 .

15. PANTS

Labvēlīgāks režīms atbilstoši brīvās tirdzniecības nolīgumam

1.Attiecībā uz precēm, uz ko attiecas šī daļa, ES piešķir EAC partnervalstīm jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, ES kļūstot par tāda brīvās tirdzniecības nolīguma pusi, kas noslēgts ar trešo pusi, pēc šā nolīguma parakstīšanas.

2.Attiecībā uz precēm, uz ko attiecas šī daļa, EAC partnervalstis piešķir ES jebkādu labvēlīgāku režīmu, kas ir piemērojams, EAC partnervalstīm kļūstot par tāda brīvās tirdzniecības nolīguma pusi, kas noslēgts ar jebkuru tirdzniecības lielvalsti, pēc šā nolīguma parakstīšanas. Ja ES var pierādīt, ka tai ir piešķirts režīms, kas nav tik labvēlīgs kā režīms, kuru EAC partnervalstis ir piedāvājušas jebkurai citai tirdzniecības lielvalstij, Puses tik lielā mērā, cik iespējams, apspriežas un kopīgi lemj par to, kā vislabāk īstenot šā punkta noteikumus katrā atsevišķā gadījumā.

3.Šīs daļas noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie paredz Pusēm pienākumu savstarpēji paplašināt jebkādu preferenciālo režīmu, kas piemērojams tāpēc, ka viena no Pusēm šā nolīguma parakstīšanas dienā ir ar trešo pusi noslēgta brīvās tirdzniecības nolīguma puse.

4.Šā panta 2. punkta noteikumi nav piemērojami tirdzniecības nolīgumiem starp EAC partnervalstīm un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm vai citām Āfrikas valstīm un reģioniem.

5.Šajā pantā “brīvās tirdzniecības nolīgums” ir tāds nolīgums, ar ko būtiski liberalizē tirdzniecību un atceļ diskriminējošos pasākumus un/vai aizliedz jaunus vai papildu diskriminējošus pasākumus starp Pusēm, sākot ar minētā nolīguma spēkā stāšanās dienu vai pieņemamā termiņā.

16. PANTS

Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību

1.Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska, lai īstenotu un kontrolētu atbilstīgi šai daļai piešķirto preferenciālo režīmu, un uzsver savu apņemšanos apkarot pārkāpumus un krāpšanu muitas un ar to saistītu jautājumu jomā.

2.Ja kāda Puse, pamatojoties uz objektīvu informāciju, konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) izstrādājumam(-iem).

3.Šajā pantā “nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību” cita starpā nozīmē

a)atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā(-o) ražojuma(-u) izcelsmes statusu;

b)atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;

c)atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos iegūt atļauju, lai veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4.Pārkāpumu vai krāpšanu var inter alia konstatēt arī tad, ja bez pietiekami pamatota iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un šāds palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5.Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi noteikumi:

a)Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Vecāko amatpersonu komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, sāk apspriešanos Vecāko amatpersonu komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)ja Puses saskaņā ar iepriekš minēto ir sākušas apspriešanos Vecāko amatpersonu komitejā un trīs (3) mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, skartā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-iem) izstrādājumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo EPN Padomei;

c)šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Šie pasākumi nepārsniedz sešu (6) mēnešu termiņu, ko var pagarināt. Par to periodiski apspriežas Vecāko amatpersonu komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nav to pamatojošo apstākļu.

6.Vienlaikus ar paziņošanu Vecāko amatpersonu komitejai atbilstīgi šā panta 5. punkta a) apakšpunktam attiecīgā Puse publicē arī paziņojumu importētājiem Oficiālajā Vēstnesī. Šajā paziņojumā importētājiem jānorāda, ka, pamatojoties uz objektīvu informāciju, attiecībā uz konkrēto izstrādājumu ir konstatēta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

17. PANTS

Administratīvo kļūdu pārvaldība

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenču sistēmas pienācīgā pārvaldībā, jo īpaši 1. protokola noteikumu piemērošanā attiecībā uz “noteiktas izcelsmes izstrādājuma” noteikšanu un administratīvās sadarbības metodēm, ja šāda kļūda rada sekas attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem, Puse, kuru skar šādas sekas, var pieprasīt Vecāko amatpersonu komitejai izvērtēt iespējas pieņemt visus atbilstīgos pasākumus situācijas atrisināšanai.

18. PANTS

Muitas vērtējums

1.1994. gada VVTT VII pants un Nolīgums par 1994. gada VVTT VII panta īstenošanu reglamentē muitas vērtējuma noteikumus, ko piemēro savstarpējai tirdzniecībai starp Pusēm.

2.Puses sadarbojas, lai nodrošinātu kopēju pieeju ar muitas vērtējumu saistītiem jautājumiem.

II SADAĻA. ĀRPUSTARIFA PASĀKUMI

19. PANTS

Kvantitatīvo ierobežojumu aizliegums

1.Šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ visus Pušu aizliegumus vai ierobežojumus attiecībā uz importēšanu, eksportēšanu vai pārdošanu eksportam, izņemot 6. pantā paredzētos muitas nodokļus, nodevas un citus maksājumus, neatkarīgi no tā, vai tie ieviesti ar kvotām, importa vai eksporta licencēm vai citiem pasākumiem. Tirdzniecībā starp Pusēm neievieš jaunus šāda veida pasākumus. Šā panta noteikumi neierobežo šīs daļas VI sadaļas noteikumus.

2.Šā panta 1. punkta noteikumi nav attiecināmi

a)uz eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, ko uz laiku piemēro, lai novērstu vai atvieglotu pārtikas produktu vai citu eksportētājai līgumslēdzējai pusei svarīgu izstrādājumu kritisku deficītu;

b)uz importa un eksporta aizliegumiem vai ierobežojumiem, kas vajadzīgi standartu vai noteikumu piemērošanai attiecībā uz starptautiskajā tirdzniecībā esošu preču klasifikāciju, šķirošanu vai pārdošanu.

20. PANTS

Valsts režīms iekšējo nodokļu un regulējuma jomā

1.Importētos izstrādājumus, kuru izcelsme ir vienas Puses teritorijā, ne tieši, ne netieši neapliek ar iekšējiem nodokļiem vai jebkādiem citiem iekšējiem maksājumiem, kas lielāki par līdzīgiem vietējiem izstrādājumiem tieši vai netieši piemērojamiem maksājumiem otras Puses teritorijā. Turklāt Puses arī citādi nepiemēro iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, kas pieļautu vietējās ražošanas aizsardzību.

2.Importētiem izstrādājumiem, kuru izcelsme ir vienas Puses teritorijā, piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā līdzīgiem otras Puses vietējiem izstrādājumiem attiecībā uz visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē to iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šā punkta noteikumi neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu maksu, ja tā noteikta, tikai un vienīgi pamatojoties uz transportlīdzekļu ekonomisko ekspluatāciju, bet ne uz izstrādājuma izcelsmi.

3.Attiecībā uz izstrādājumu jaukšanu, apstrādi vai izmantošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās neviena no Pusēm neparedz un nesaglabā nekādus iekšējus kvantitatīvos noteikumus, kas tieši vai netieši paredz, ka jebkāds konkrēts jebkura izstrādājuma daudzums vai proporcija, uz ko attiecas noteikumi, jāpiegādā no iekšējiem avotiem. Turklāt neviena no Pusēm nepiemēro iekšējus kvantitatīvos noteikumus, kas pieļautu vietējās ražošanas aizsardzību.

4.Šā panta noteikumi neliedz subsīdiju maksāšanu tikai valsts ražotājiem, tostarp tādus maksājumus valsts ražotājiem, kas iegūti no iekšējo nodokļu vai maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šā panta noteikumiem, un subsīdijas, ko piešķir, izmantojot iekšzemes izstrādājumu valsts iepirkumu.

5.Šā panta noteikumi neattiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām vai praksi, kas reglamentē publisko iepirkumu.

21. PANTS

Nodokļu jomas laba pārvaldība

Puses atzīst, ka ir svarīgi sadarboties ar attiecīgām iestādēm saistībā ar nodokļu jomas labas pārvaldības principu ievērošanu atbilstoši attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem.

III SADAĻA. MUITAS SADARBĪBA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

22. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Puses atzīst, ka muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas jautājumi ir svarīgi vispārējās tirdzniecības vides attīstīšanā, un vienojas par šādiem jautājumiem:

a)pastiprināt sadarbību un nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvā spēja ļauj sasniegt tirdzniecības veicināšanas mērķi;

b)EAC partnervalstīm ir vajadzīgi pārejas periodi un spēju pilnveidošana, lai tās varētu veiksmīgi īstenot šīs sadaļas noteikumus.

2.Šīs sadaļas mērķi ir šādi:

a)veicināt tirdzniecību starp Pusēm;

b)veicināt muitas tiesību aktu un procedūru saskaņošanu reģionālā līmenī;

c)sniegt atbalstu EAC partnervalstīm tirdzniecības veicināšanā;

d)sniegt atbalstu EAC partnervalstu muitas pārvaldēm šā nolīguma īstenošanās un citas starptautiskās paraugprakses īstenošanā muitas jomā;

e)uzlabot Pušu muitas iestāžu un citu saistīto robežapsardzes aģentūru sadarbību.

23. PANTS

Muitas sadarbība un savstarpēja administratīvā palīdzība

1.Lai nodrošinātu atbilstību šīs sadaļas noteikumiem un efektīvi ievērotu 22. pantā noteiktos mērķus, Puses

a)apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)izstrādā kopīgas iniciatīvas abpusēji saskaņotās jomās;

c)sadarbojas šādās jomās:

i)muitas sistēmu un procedūru modernizēšanā, kā arī muitošanas laika samazināšanā,

ii)muitas procedūru un tirdzniecības formalitāšu, tostarp saistībā ar importu, eksportu un tranzītu, vienkāršošanā un saskaņošanā,

iii)reģionālo tranzīta sistēmu uzlabošanā,

iv)pārredzamības uzlabošanā saskaņā ar 24. panta 3. punktu,

v)spēju pilnveidošanā, tostarp sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu EAC partnervalstīm,

vi)citās muitas jomās, par kurām Puses varētu vienoties;

d) tādās starptautiskās organizācijās kā PTO, Pasaules Muitas organizācija (PMO), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un ANO Konference par tirdzniecību un attīstību (UNCTAD) pēc iespējas izstrādā kopēju nostāju muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā;

e)gan iekšēji, gan pārrobežu līmenī veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu.

2.Neatkarīgi no 1. punkta Puses sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas jautājumos saskaņā ar 2. protokola noteikumiem.

24. PANTS

Tiesību akti un procedūras muitas jomā

1.Puses vienojas, ka to attiecīgos tiesību aktus un procedūras tirdzniecības un muitas jomā izstrādā, izmantojot starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami muitas un tirdzniecības jomā, tostarp būtiskos elementus, kas ietverti pārskatītajā Kioto Starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu un PMO pamatstandartos pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, kā arī PMO datu kopu un HS konvenciju.

2.Puses vienojas, ka to attiecīgo tirdzniecības un muitas tiesību aktu un procedūru pamatā ir

a)vajadzība aizsargāt un veicināt likumīgu tirdzniecību, efektīvi īstenojot muitas tiesību aktu prasības un nodrošinot atbilstību tām;

b)vajadzība izvairīties no nevajadzīga un diskriminējoša sloga uzņēmējiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret krāpšanu un korupciju un sniegtu papildu atbalstu uzņēmējiem, kas nodrošina atbilstību muitas tiesību aktiem un procedūrām augstā līmenī;

c)vajadzība izmanto vienotu administratīvo dokumentu vai tā elektronisku ekvivalentu, lai ieviestu muitas deklarācijas attiecīgi ES un EAC partnervalstīs;

d)mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšana, vienkāršotas procedūras preču ievešanai un laišanai apgrozībā, kontrole pēc laišanas apgrozībā un revīzijas;

e)eksporta, importa un tranzīta sistēmu pakāpeniska attīstība, tostarp tādu sistēmu, kuru pamatā ir informācijas tehnoloģijas, lai veicinātu informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem, muitas pārvaldēm un citām aģentūrām;

f)princips, ka sods, ko piemēro par mazsvarīgiem muitas noteikumu vai procedūru prasību pārkāpumiem, ir samērīgs un neizraisa nepamatotu kavēšanos, kad tiek iesniegts pieteikums muitošanai;

g)saistošu nolēmumu sistēma muitas lietās, jo īpaši tarifu klasifikācijas un izcelsmes noteikumu jomā, saskaņā ar reģionālo un/vai valsts tiesību aktu noteikumiem;

h)vajadzība piemērot nodevas un maksājumus, kas ir samērīgi ar pakalpojumu, kuru sniedz saistībā ar jebkuru konkrētu darījumu, un ko neaprēķina atbilstoši ad valorem vērtībai. Ar preču tirdzniecību saistītās nodevas un maksājumus nepiemēro konsulāriem pakalpojumiem;

i)vajadzība atcelt jebkādas prasības obligāti veikt pirmsnosūtīšanas pārbaudes vai to ekvivalentu atbilstīgi PTO Nolīgumam par pirmsnosūtīšanas pārbaudēm;

j)vajadzība atcelt visas prasības obligāti izmantot muitas brokerus, kā arī pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi viņu licencēšanas noteikumi.

3.Lai pilnveidotu darba metodes un nodrošinātu muitas darbību pārredzamību un efektivitāti, Puses

a)veic turpmākus pasākumus, lai vienkāršotu un standartizētu dokumentus un tirdzniecības formalitātes, kas ļautu ātri izlaist un atmuitot preces;

b)ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas un citu aģentūru administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kuri skar importu, eksportu vai tranzītpreces. Šīm procedūrām ir jābūt viegli pieejamām visiem uzņēmumiem;

c)nodrošina, ka tiek saglabāta integritāte, un šajā saistībā veic pasākumus atbilstoši attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principiem.

25. PANTS

Tranzīta kustības veicināšana

1.Puses nodrošina brīvu tranzītu caur savu teritoriju pa visatbilstīgākiem maršrutiem. Jebkādi ierobežojumi, kontrole vai prasības ir nediskriminējoši, samērīgi un tiek piemēroti vienveidīgi.

2.Puse var pieprasīt, lai tranzīta satiksme tās teritorijā sāktos noteiktā muitas punktā un notiktu pa tai īpaši paredzētiem maršrutiem. Ja Puse pieprasa izmantot šādus maršrutus, tas tiek darīts, pilnīgi ņemot vērā 1994. gada VVTT V panta 3. punkta noteikumus.

3.Neskarot likumīgu muitas kontroli, vienas Puses preču tranzītam otras Puses teritorijā piemēro režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā režīms, kurš piemērots iekšzemes precēm.

4.Puses izmanto bezmuitas pārvadāšanas režīmu, kas ļauj veikt preču tranzītu, nemaksājot muitas nodokļus vai citus līdzvērtīgus maksājumus, ar noteikumu, ka tiek sniegta atbilstoša garantija saskaņā ar reģionāliem un/vai valsts muitas tiesību aktiem.

5.Puses veicina un īsteno reģionālo tranzīta režīmu.

6.Puses gan iekšēji, gan pārrobežu līmenī veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu.

7.Pušu tiesību aktus izstrādā atbilstoši starptautiskiem standartiem un instrumentiem, kas attiecas uz tranzītu.

26. PANTS

Attiecības ar uzņēmējiem

Puses vienojas:

a)nodrošināt, ka visi tiesību akti, procedūras, nodevas un maksājumi ir publiski pieejami, ciktāl iespējams, ar elektronisku vai citu piemērotu līdzekļu starpniecību un vajadzības gadījumā kopā ar vajadzīgajiem paskaidrojumiem;

b)regulāri laikus apspriesties ar tirdzniecības pārstāvjiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitas un tirdzniecības jautājumiem;

c)ieviest jaunus vai grozītus tiesību aktus un procedūras tā, lai tirgotāji varētu labi sagatavoties to izpildei;

d)darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp aģentūru noteikumus un ievešanas procedūras, ostās un robežšķērsošanas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

e)sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pamatojoties uz PMO noteiktajām procedūrām;

f)nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju vajadzības, paraugprakse un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

27. PANTS

Pārejas noteikumi

1.Ņemot vērā vajadzību uzlabot EAC partnervalstu spēju muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā un neskarot to saistības PTO, Puses vienojas, ka EAC partnervalstis izmanto pārejas periodu piecus (5) gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas, lai izpildītu 23., 24. un 25. pantā noteiktos pienākumus.

2.Šo pārejas periodu var pagarināt, ja to atļauj EPN Padome.

28. PANTS

Muitas standartu saskaņošana reģionālā līmenī

Puses apliecina un atzīst, ka ir svarīgi saskaņot muitas standartus un tirdzniecības veicināšanas pasākumus reģionālā līmenī, tostarp vajadzības gadījumā sākt reformas muitas un tirdzniecības jomā.

29. PANTS

Īpašā muitas un tirdzniecības veicināšanas komiteja

1.Puses izveido Īpašo muitas un tirdzniecības veicināšanas komiteju, kurā darbojas Pušu pārstāvji un

a)kuras tiekas datumā un atbilstoši darba kārtībai, par ko Puses ir iepriekš vienojušās;

b)kuru vada pārmaiņus katra Puse;

c)kura ziņo EPN Padomei.

2.Īpašās muitas un tirdzniecības veicināšanas komitejas funkcijas ir šādas:

a)uzraudzīt šīs sadaļas un Protokola par izcelsmes noteikumiem izpildi un administrēšanu;

b)nodrošināt forumu visu to jautājumu apspriešanai, kuri attiecas uz muitu, tostarp par izcelsmes noteikumiem, vispārīgām muitas procedūrām, muitas vērtējumu, tarifu klasifikāciju, tranzītu un savstarpējo administratīvo palīdzību muitas jautājumos;

c)uzlabot sadarbību attiecībā uz izcelsmes noteikumu un saistīto muitas procedūru, vispārīgo muitas procedūru un ar muitas jautājumiem saistītās savstarpējās administratīvās palīdzības pilnveidošanu, piemērošanu un īstenošanu;

d)uzlabot sadarbību spēju palielināšanas un tehniskās palīdzības jomā;

e)izskatīt jebkuru citu jautājumu, uz ko attiecas šī sadaļa un par ko Puses ir vienojušās.

IV SADAĻAS. SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

30. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.Šīs sadaļas noteikumus piemēro pasākumiem, uz kuriem attiecas Pasaules Tirdzniecības organizācijas Līgums par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (PTO SFS līgums).

2.Šajā sadaļā, ja nav noteikts citādi, ir izmantotas PTO SFS līguma, Pārtikas kodeksa komisijas, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas un Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas definīcijas.

31. PANTS

Mērķi

Mērķi sanitāro un fitosanitāro pasākumus piemērošanas jomā ir šādi:

a)veicināt Pušu reģionālo un starpreģionālo tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību vai dzīvību atbilstoši PTO SFS līgumam;

b)risināt problēmas, kas saistītas ar SFS pasākumiem attiecībā uz apstiprinātajām prioritārajām nozarēm un izstrādājumiem, pievēršot pienācīgu uzmanību reģionālajai integrācijai;

c)ieviest procedūras un kārtību sadarbības veicināšanai SFS jautājumos;

d)nodrošināt pārredzamību SFS pasākumos, kas attiecas uz tirdzniecību Pušu starpā un katras Puses teritorijā;

e)veicināt reģionālo pasākumu saskaņošanu ar starptautiskajiem standartiem atbilstoši PTO SFS līgumam un attiecīgas politikas, tiesiskā, normatīva un institucionālā regulējuma izstrādi EAC partnervalstīs;

f)uzlabot EAC partnervalstu efektīvu dalību Pārtikas kodeksa komisijā, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā un Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā;

g)veicināt apspriešanos un informācijas apmaiņu starp EAC partnervalstīm un ES iestādēm un laboratorijām;

h)veicināt spēju pilnveidošanu, lai varētu noteikt un izpildīt reģionālus un valsts standartus atbilstoši starptautiskām prasībām, lai veicinātu reģionālo integrāciju;

i)nodrošināt un uzlabot EAC partnervalstu spēju ieviest un uzraudzīt SFS pasākumus atbilstoši V daļas VI sadaļai par ekonomisko un tirdzniecības sadarbību un

j)veicināt tehnoloģiju pārnesi.

32. PANTS

Tiesības un pienākumi

1.Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus atbilstoši starptautiskiem līgumiem un nolīgumiem, kuri attiecas uz šo sadaļu un kuru līgumslēdzējas tās ir.

2.Katra Puse

a)izmanto savas suverēnās tiesības veikt sanitārus un fitosanitārus pasākumus, ja šie pasākumi atbilst PTO SFS līguma noteikumiem;

b)apspriežas ar otru Pusi pirms jebkura jauna SFS pasākuma ieviešanas, izmantojot PTO SFS līgumā paredzētos ziņošanas mehānismus un vajadzības gadījumos Pušu kontaktpunktus;

c)atbalsta otru Pusi, apkopojot pamatota lēmuma pieņemšanai vajadzīgo informāciju;

d)veicina saistītu uzņēmumu un kopuzņēmumu izveidi, kā arī kopīgu pētniecību un izstrādi starp EAC partnervalstīm un ES iestādēm un laboratorijām.

33. PANTS

Pasākumu zinātnisks pamatojums

Atbilstoši šīs sadaļas noteikumiem Puses nodrošina, ka jebkurš SFS pasākums, ko ievieš, maina vai pārveido Pušu teritorijā, ir zinātniski pamatots un atbilst PTO SFS līgumam.

34. PANTS

Saskaņošana

1.Puses cenšas saskaņot savus attiecīgos noteikumus un procedūras SFS pasākumu formulēšanai, tostarp pārbaudes, testēšanas un sertifikācijas procedūras, atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.Vecāko amatpersonu komiteja izstrādā kārtību, lai palīdzētu šajā saskaņošanas procesā un uzraudzītu to.

35. PANTS

Līdzvērtība

Puses piemēro līdzvērtības principus atbilstoši PTO SFS līguma noteikumiem. Šim nolūkam viena Puse pēc otras Puses pieprasījuma nodrošina otrai Pusei pienācīgu piekļuvi pārbaudes, testēšanas un citu nepieciešamo procedūru veikšanai.

36. PANTS

Zonēšana un nodalīšana

Puses katrā atsevišķā gadījumā atzīst noteiktas teritorijas, kuras ir brīvas no pesticīdiem vai slimībām, vai teritorijas, kurās pesticīdu vai slimību izplatības līmenis ir zems un kuras ir augu un dzīvnieku izstrādājumu iespējamais izcelsmes avots, ņemot vērā PTO SFS līguma 6. panta noteikumus.

37. PANTS

Informācijas paziņošana, pieprasīšana un pārredzamība

1.Puses veic SFS pasākumus pārredzamā veidā atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.Puses atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt efektīvus mehānismus SFS pasākumu apspriešanai, informācijas paziņošanai un apmaiņai par tiem saskaņā ar PTO SFS līgumu.

3.Importējošā Puse informē eksportējošo Pusi par jebkurām izmaiņām tās SFS prasībās attiecībā uz importu, kas varētu ietekmē tirdzniecību šīs sadaļas darbības jomā. Puses arī apņemas ieviest mehānismus šādas informācijas apmaiņai.

38. PANTS

Atbilstības novērtēšana

Lai nodrošinātu atbilstību SFS standartiem, Puses vienojas par atbilstības novērtēšanas procedūrām.

39. PANTS

Informācijas apmaiņa un tirdzniecības nosacījumu pārredzamība

Sadarbība ietver:

1)informācijas apmaiņu un apspriešanos par izmaiņām SFS pasākumos, kas varētu ietekmēt eksporta izstrādājumus, kuros ir ieinteresēta kāda no Pusēm;

2)informācijas apmaiņu citās jomās, kas varētu būt svarīgas Pušu tirdzniecības attiecībās, tostarp trauksmes ziņojumus, zinātniskus atzinumus un pēc pieprasījuma sniegtus ziņojumus par notikumiem;

3)savlaicīgu paziņošanu, lai nodrošinātu, ka EAC partnervalstis ir informētas par jauniem SFS pasākumiem, kuri var ietekmēt EAC valstu eksportu uz ES. Šīs sistēmas pamatā ir pašreizējie mehānismi atbilstoši PTO pienākumiem, jo īpaši PTO SFS līguma 7. pants;

4)pārredzamības veicināšanu attiecībā uz barības un pārtikas paraugu ņemšanu, analīzi un rīcību pēc oficiālajiem kontroles pasākumiem, ko veic kāda no Pusēm.

40. PANTS

Kompetentās iestādes

1.Šajā sadaļā minēto pasākumu īstenošanai Pušu attiecīgās SFS iestādes ir kompetentās iestādes EAC partnervalstīs un ES.

2.Šā panta 1. punktā minēto kompetento iestāžu pienākumi ir noteikti atbilstoši PTO SFS līgumam.

3.Puses informē viena otru par to attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas 1. punktā, un jebkurām ar tām saistītām izmaiņām.

V SADAĻA. STANDARTI, TEHNISKIE NOTEIKUMI UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

41. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz tehnisko noteikumu un standartu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu un atbilstības novērtējumu atbilstoši PTO Līgumam par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (TBT līgums).

2.Šajā sadaļā piemēro PTO TBT līgumā izmantotās definīcijas.

42. PANTS

Tiesības un pienākumi

1.Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus atbilstoši TBT līgumam, vienlaikus ņemot vērā savas tiesības un saistības atbilstoši citiem starptautiskiem nolīgumiem, kuru puses ir gan EAC partnervalstis, gan ES vai tās dalībvalstis, tostarp tiem, kas īpaši attiecas uz vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

2.Puses nodrošina, ka tehniskie noteikumi tiek sagatavoti, pieņemti vai piemēroti atbilstoši TBT līguma noteikumiem tā, lai neradītu nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai to starpā.

43. PANTS

Savstarpējas atzīšanas nolīgumi

Puses var noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumus nozarēs, kurās tām ir abpusēja ekonomiska interese.

44. PANTS

Pārredzamība un paziņošana

1.Puses atkārtoti apstiprina savus TBT līgumā noteiktos pienākumus attiecībā uz ziņošanu un informācijas apmaiņu par tehniskiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.Puses ar informācijas sniegšanas punktu starpniecību apmainās ar informāciju par jautājumiem, kas varētu būt svarīgi to tirdzniecības attiecībās, tostarp ar trauksmes ziņojumiem, zinātniskiem atzinumiem un ziņojumiem par notikumiem.

3.Puses var sadarboties informācijas sniegšanas punktu izveidē un uzturēšanā un kopējas datubāzes izveidē un uzturēšanā.

45. PANTS

Saskaņošana

Puses cenšas saskaņot savus standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras.

46. PANTS

Atbilstības novērtēšana

1.Puses atkārtoti apstiprina savas saistības attiecībā uz atbilstības novērtēšanu saskaņā ar TBT līgumu.

2.Ņemot vērā tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas infrastruktūras saskaņotības apmēru, Puses var apsvērt iespēju piedalīties sarunās par atbilstības novērtēšanas procedūru savstarpēju atzīšanu.

47. PANTS

Tehniskie regulatori

1.EAC partnervalstu regulatori ir šajā sadaļā minēto pasākumu īstenošanas kompetentās EAC partnervalstu iestādes, kuru pienākums un kompetence ir nodrošināt vai uzraudzīt standartizāciju, metroloģiju, akreditāciju un atbilstības novērtēšanu.

2.Par šīs sadaļas īstenošanu atbildīgā iestāde ES ir Eiropas Komisija.

3.EAC partnervalstis atbilstoši šim nolīgumam paziņo ES par to attiecīgajiem tehniskajiem regulatoriem.

VI SADAĻA. TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

48. PANTS

Antidempinga un kompensācijas pasākumi

1.Atbilstoši šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā neliedz ES vai EAC partnervalstīm atsevišķi vai kopīgi pieņemt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar atbilstošajiem PTO līgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas maksājumu piemērošanas attiecībā uz izstrādājumiem, kas importēti no kādas no Pusēm, Puses apsver iespēju piemērot konstruktīvus aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti atbilstošajos PTO līgumos.

3.Ja kāda no Pusēm ir piemērojusi antidempinga vai kompensācijas pasākumu, izveido vienu atsevišķu forumu izskatīšanai tiesā, tostarp pārsūdzības posmā.

4.Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumus var piemērot reģionālā un valsts līmenī, Puses attiecīgā gadījumā nodrošina, ka šādus pasākumus nepiemēro vienlaikus attiecībā uz vienu un to pašu izstrādājumu reģionālās iestādes, no vienas puses, un valsts iestādes, no otras puses.

5.Puse informē eksportētāju Pusi par atbilstoši dokumentētas sūdzības saņemšanu pirms izmeklēšanas sākšanas.

6.Šā panta noteikumi ir piemērojami jebkādai izmeklēšanai, kas sākta pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

7.Uz strīdiem, kas saistīti ar antidempinga vai kompensācijas pasākumiem, ir attiecināmi PTO noteikumi par strīdu izšķiršanu.

49. PANTS

Daudzpusējie aizsardzības pasākumi

1.Atbilstoši šā panta noteikumiem nekas šajā nolīgumā neliedz EAC partnervalstīm un ES pieņemt pasākumus saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu, PTO Aizsardzības pasākumu nolīgumu un PTO Lauksaimniecības nolīguma 5. pantu, kas pievienots Marakešas nolīgumam par PTO izveidošanu (PTO lauksaimniecības nolīgums). Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar Pušu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2.Neatkarīgi no 1. punkta ES, ņemot vērā šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un EAC partnervalstu ekonomikas nelielo apjomu, importam no jebkuras EAC partnervalsts nepiemēro pasākumus, kas noteikti atbilstīgi 1994. gada VVTT XIX pantam, PTO Aizsardzības pasākumu nolīgumam un PTO Lauksaimniecības nolīguma 5. pantam.

3.2. punkta noteikumi ir piemērojami piecus (5) gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Ne vēlāk kā simt divdesmit (120) dienas pirms šā perioda beigām EPN Padome pārskata šo noteikumu darbību, ņemot vērā EAC partnervalstu attīstības vajadzības, lai noteiktu, vai to piemērošana ir jāpagarina uz papildu termiņu.

4.Uz 1. punkta noteikumiem attiecināma PTO vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu.

50. PANTS

Divpusējie aizsardzības pasākumi

1.Puse, izpētījusi alternatīvus risinājumus, uz noteiktu termiņu var piemērot aizsardzības pasākumus, kas pieļauj atkāpi no 10. un 11. panta noteikumiem, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.

2.Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var piemērot, ja kādas Puses izcelsmes izstrādājumu importē otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos un vai tādos apstākļos, ka tas rada vai draud radīt

a)nopietnu kaitējumu iekšzemes rūpniecībai, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus importējošās Puses teritorijā;

b)traucējumus kādā tautsaimniecības nozarē, jo īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importējošās Puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, vai

c)traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības produktu 2 tirgos vai traucē izmantot mehānismus, kas regulē šādus tirgus.

3.Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas vajadzīgs, lai labotu vai novērstu būtisku kaitējumu vai traucējumus, kas noteikti 2. punktā un 5. punkta b) apakšpunktā. Šādi importētājas Puses aizsardzības pasākumi var ietvert tikai vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)ievedmuitas nodokļa likmes turpmākas samazināšanas apturēšanu attiecīgajam izstrādājumam, kā paredzēts šajā nolīgumā;

b)muitas nodokļa palielinājumu attiecīgajam izstrādājumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz citām PTO dalībvalstīm piemērojamo muitas nodokli, un

c)tarifu kvotu ieviešanu attiecīgajam izstrādājumam.

4.Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no izstrādājumiem, kura izcelsme ir EAC partnervalstīs, importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām vienā vai vairākos ES attālākajos reģionos, ES saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai attiecīgajā reģionā vai reģionos.

5.a)Neskarot 1.–3. punktu, ja jebkuru no izstrādājumiem, kura izcelsme ir ES, importē tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt kādu no 2. punktā minētajām situācijām EAC partnervalstīs, EAC partnervalstis saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus tikai savā teritorijā.

b)EAC partnervalstis saskaņā ar 6.–9. punktā noteikto kārtību var veikt aizsardzības pasākumus, ja ES izcelsmes izstrādājums nodokļu samazināšanas dēļ tiek importēts to teritorijā tādos palielinātos daudzumos un atbilstoši tādiem nosacījumiem, ka tas rada vai draud radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus izstrādājumus. Šāds noteikums ir piemērojams tikai desmit (10) gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Šo laikposmu drīkst pagarināt EPN Padome ne vairāk kā uz pieciem (5) gadiem.

6.a)Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs, lai novērstu vai labotu būtisku kaitējumu vai traucējumus, kas noteikti 2., 4. un 5. punktā.

b)Šajā pantā minētos pasākumus nepiemēro ilgāk par diviem (2) gadiem. Ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, šādu pasākumu piemērošanu var pagarināt par papildu laikposmu, kas nav ilgāks par diviem (2) gadiem. Ja EAC partnervalstis piemēro aizsardzības pasākumu vai ja ES piemēro pasākumu tikai viena vai vairāku savu attālāko reģionu teritorijā, šādu pasākumu tomēr var piemērot uz laikposmu, kas nav ilgāks par četriem gadiem, un ja apstākļi, kas pamato aizsardzības pasākumu piemērošanu, joprojām pastāv, piemērošanu var pagarināt par papildu laikposmu, kas ir četri (4) gadi.

c)Šajā pantā minētie pasākumi, kuru piemērošana ilgst vairāk par vienu (1) gadu, ietver skaidri noteiktus elementus, kas pakāpeniski rada apstākļus to atcelšanai vēlākais noteiktā laikposma beigās.

d)Vismaz vienu (1) gadu kopš aizsardzības pasākumu piemērošanas izbeigšanas tos nepiemēro tādu izstrādājumu importam, kas iepriekš jau bijuši pakļauti šādiem pasākumiem.

7.Īstenojot iepriekšminētos punktus, piemēro šādus noteikumus:

a)ja Puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. un/vai 5. punktā izklāstītajiem apstākļiem, tā attiecīgo jautājumu nekavējoties nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā;

b)Vecāko amatpersonu komiteja var sniegt jebkādus ieteikumus, kas vajadzīgi radušos apstākļu novēršanai. Ja Vecāko amatpersonu komiteja nav sniegusi ieteikumus, kuru mērķis ir novērst radušos apstākļus, vai nav rasts cits apmierinošs risinājums trīsdesmit (30) dienās pēc jautājuma nodošanas Vecāko amatpersonu komitejai, importētāja valsts var pieņemt atbilstošus pasākumus, lai novērstu apstākļus saskaņā ar šo pantu;

c)pirms jebkura šajā pantā paredzētā pasākuma veikšanas vai – gadījumos, uz kuriem attiecas šā panta 8. punkts – tiklīdz tas iespējams, EAC partnervalstis sniedz Vecāko amatpersonu komitejai visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas rūpīgai izvērtēšanai, lai rastu attiecīgajām Pusēm pieņemamu risinājumu;

d)izvēloties aizsardzības pasākumus atbilstoši šim pantam, par prioritāriem jānosaka pasākumi, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību;

e)par visiem aizsardzības pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, nekavējoties rakstiski paziņo Vecāko amatpersonu komitejai, un par tiem šajā komitejā regulāri apspriežas, jo īpaši, lai noteiktu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to atļauj.

8.Ja ārkārtas apstākļu dēļ vajadzīga tūlītēja rīcība, konkrētā importētāja Puse 3., 4. vai 5. punktā paredzētos pasākumus var veikt uz laiku, neievērojot 7. punkta prasības. Šādu rīcību var īstenot ne ilgāk kā simt astoņdesmit (180) dienas, ja pasākumus veic ES, un ne ilgāk kā divsimt (200) dienas, ja pasākumus veic EAC partnervalstis vai ja ES pasākumus īsteno tikai viena vai vairāku savu attālāko reģionu teritorijā. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgumu skaita kā daļu no sākotnējā perioda un jebkura 6. punktā minētā termiņa pagarinājuma. Veicot šādus pagaidu pasākumus, ņem vērā visu iesaistīto Pušu intereses un to attīstības līmeni. Attiecīgā importētāja Puse informē otru attiecīgo Pusi un jautājumu tūlīt nodod izskatīšanai Vecāko amatpersonu komitejā.

9.Ja importētāja Puse izstrādājuma importam piemēro administratīvo procedūru, kuras mērķis ir ātra informācijas sniegšana par tirdzniecības plūsmu tendencēm, kas var izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā tūlīt informē Vecāko amatpersonu komiteju.

10.Nevar atsaukties uz PTO līgumu, lai liegtu Pusei piemērot aizsardzības pasākumus atbilstoši šim pantam.

III DAĻA ZIVSAIMNIECĪBA

I SADAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

51. PANTS

Darbības joma un principi

1.Sadarbība zivsaimniecības produktu tirdzniecībā un attīstībā attiecas uz jūras zveju, iekšzemes zveju un akvakultūru.

2.Puses atzīst, ka zivsaimniecība ir EAC partnervalstu ekonomikas svarīgs resurss, tā būtiski veicina EAC partnervalstu ekonomikas attīstību un tai ir lielas iespējas nodrošināt turpmāku ekonomikas attīstību un mazināt nabadzību. Tā ir arī nozīmīgs pārtikas un ārvalstu valūtas ieguves avots.

3.Puses arī atzīst, ka zivsaimniecības resursi ir arī joma, kas būtiski interesē gan ES, gan EAC partnervalstis, un vienojas sadarboties, lai nodrošinātu zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību to kopējās interesēs, ņemot vērā ietekmi uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu.

4.Puses vienojas, ka atbilstošā stratēģija, kas īstenojama, lai veicinātu zivsaimniecības nozares ekonomisko izaugsmi un palielinātu tās ieguldījumu EAC partnervalstu ekonomikā, vienlaikus ņemot vērā tās ilgtermiņa ilgtspējību, ir vairot vērtības palielināšanas pasākumu apjomu nozarē.

52. PANTS

Sadarbības principi

1.Sadarbības principi zivsaimniecības jomā ir šādi:

a)atbalstīt attīstību un stiprināt reģionālo integrāciju;

b)saglabāt Kotonū nolīguma acquis;

c)nodrošināt īpašu un atšķirīgu attieksmi;

d)ņemt vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju resursu novērtēšanai un pārvaldībai;

e)nodrošināt funkcionējošu sistēmu ietekmes uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu novērtēšanai EAC partnervalstīs;

f)nodrošināt atbilstību pašreizējiem valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai (UNCLOS), reģionālajiem un apakšreģionālajiem nolīgumiem,

g)nodrošināt amatierzvejas/pašpatēriņa zvejas īpašo vajadzību saglabāšanu un to prioritāti.

2.Šiem pamatprincipiem jāveicina dzīvo iekšzemes, jūras resursu, akvakultūras ilgtspējīga un atbildīga attīstība un šīs nozares sniegto priekšrocību optimizācija pašreizējās un turpmāko paaudžu vajadzībām, palielinot ieguldījumus, uzlabojot jaudu un paplašinot tirgus piekļuvi.

3.Puses sadarbojas, lai nodrošinātu finansiāla un cita veida atbalsta sniegšanu nolūkā veicināt pārstrādes rūpnīcu konkurētspēju un ražošanas jaudu, zivsaimniecības nozares dažādošanu un ostas iekārtu attīstību un uzlabošanu EAC partnervalstīs.

4.Sīkāka informācija par sadarbības jomām ir sniegta šā nolīguma V daļas IV sadaļā.

II SADAĻA. JŪRAS ZVEJNIECĪBA

53. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz jūras zvejas resursu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību, lai optimizētu labumu, ko zivsaimniecība rada EAC partnervalstīm, palielinot ieguldījumus, uzlabojot jaudu un paplašinot tirgus piekļuvi.

2.Sadarbības mērķi ir šādi:

a)veicināt zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un pārvaldību;

b)nostiprināt sadarbību, lai nodrošinātu zivsaimniecības resursu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu kā stingru pamatu reģionālai integrācijai, ņemot vērā transzonālās un migrējošās sugas, ko kopīgi izmanto salu un piekrastes EAC partnervalstis, un to, ka neviena EAC partnervalsts atsevišķi nevar nodrošināt šo resursu ilgtspējīgumu;

c)nodrošināt zivsaimniecības nozares radītā labuma vienlīdzīgāku sadalījumu;

d)nodrošināt efektīvu uzraudzības kontroli un novērošanu (UKN), kas vajadzīga nelikumīgas, nepaziņotas un nereglamentētas (NNN) zvejas apkarošanai;

e)veicināt dzīvo jūras resursu efektīvu izmantošanu, saglabāšanu un pārvaldību ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) un ūdeņos, attiecībā uz kuriem EAC partnervalstīm ir jurisdikcija, pamatojoties uz starptautiskiem instrumentiem, tostarp UNCLOS, lai radītu savstarpēju sociālu un ekonomisku labumu Pusēm;

f)veicināt un attīstīt reģionālo un starptautisko tirdzniecību, kuras pamatā ir paraugprakse;

g)radīt labvēlīgu vidi, tostarp uzlabojot infrastruktūru un jaudu, lai EAC partnervalstis varētu izpildīt stingrās tirgus prasības gan attiecībā uz rūpniecisko zveju, gan sīkzveju;

h)atbalstīt valsts un reģionālās politikas virzienus, kuru mērķis ir palielināt zivsaimniecības nozares produktivitāti un konkurētspēju, un

i)izveidot saikni ar citām ekonomikas nozarēm.

54. PANTS

Zivsaimniecības pārvaldības un saglabāšanas jautājumi

1.Nosakot pastāvīgās nozvejas līmeņus, zvejas jaudu un citas pārvaldības stratēģijas, piemēro piesardzīgu pieeju, lai novērstu vai izlabotu nevēlamus rezultātus, piemēram, jaudas pārpalikumu un pārzveju, kā arī nevēlamu ietekmi uz ekosistēmām un amatierzveju.

2.Katra EAC partnervalsts var veikt atbilstošus pasākumus, tostarp noteikt sezonālus un zvejas rīku ierobežojumus, lai aizsargātu savus teritoriālos ūdeņus un nodrošinātu amatierzvejas un piekrastes zvejas ilgtspējīgu saglabāšanu.

3.Puses veicina visu attiecīgo EAC partnervalstu iesaistīšanos Indijas okeāna tunzivju komisijā (IOTK) un citās atbilstošās zivsaimniecības organizācijās. Attiecīgās EAC partnervalstis kopā ar ES saskaņo darbības, lai nodrošinātu visu zivju sugu, tostarp tunzivju un tunzivjveidīgo zivju resursu, pārvaldību un saglabāšanu un veicinātu atbilstošu zinātnisko izpēti.

4.Ja kompetentajai valsts pārvaldības iestādei nav pietiekamu zinātnisko pierādījumu, lai noteiktu pastāvīgās nozvejas ierobežojumus un sasniedzamos līmeņus EAC partnervalstu ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ), Puses, apspriežoties ar kompetento valsts iestādi un sadarbībā ar IOTK un attiecīgā gadījumā ar citām reģionālajām zivsaimniecības organizācijām, atbalsta šādu zinātnisko analīzi.

5.Puses vienojas veikt atbilstošus pasākumus, ja palielinātas zvejas intensitātes rezultātā nozvejas līmenis pārsniedz kompetentās valsts iestādes noteikto sasniedzamo pastāvīgās nozvejas līmeni.

6.Lai saglabātu un pārvaldītu transzonālos zivju krājumus un tālu migrējošo zivju krājumus, ES un EAC partnervalstis nodrošina to, ka kuģi, kas kuģo ar to karogu, ievēro atbilstošos valsts, reģionālos un apakšreģionālos zivsaimniecības pārvaldības pasākumus un saistītos valsts normatīvos aktus.

55. PANTS

Kuģu pārvaldība un pēczvejas pasākumi

1.Kuģu pārvaldība un pēczvejas pasākumi, ko veic IOTK un citas atbilstošās reģionālās zivsaimniecības organizācijas, tiks uzraudzīti. EAC partnervalstis un ES paredz noteikumu minimumu attiecībā uz EAC partnervalstu ūdeņos zvejojošu ES zvejas kuģu uzraudzību, kontroli un novērošanu, un tas ietver šādus pasākumus:

a)visām EAC partnervalstīm tiks izveidota kuģu satelītuzraudzības sistēma (VMS), un visas EAC partnervalstis izmantos saderīgu VMS. EAC partnervalstīm, kam nav VMS, ES palīdzēs izveidot saderīgu VMS;

b)papildus obligātajai saderīgajai VMS visas EAC piekrastes partnervalstis sadarbībā ar ES izstrādās citus mehānismus, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, kontroli un novērošanu (UKN), un ES sniegs atbalstu EAC partnervalstīm šādas saskaņotas sistēmas ieviešanā un palīdzēs to īstenot;

c)ES un EAC partnervalstīm ir tiesības gan valsts, gan starptautiskajos ūdeņos izvietot novērotājus un noteikt pienācīgas procedūras attiecībā uz novērotāju izmantošanu. Novērotājiem maksā valstu valdības, bet visas izmaksas, kas rodas uz kuģa, jāsedz kuģa īpašniekam. ES palīdz segt novērotāju apmācības izdevumus;

d)visā reģionā izstrādā un izmanto kopīgas nozvejas ziņošanas sistēmas, nosakot prasību minimumu attiecībā uz ziņošanu;

e)visi kuģi, kas piestāj vai pārkrauj savu nozveju EAC partnervalsts teritorijā, šīs darbības veic ostās vai doku teritorijās. Nav atļauts veikt pārkraušanu jūrā, izņemot saskaņā ar īpašu nosacījumu, ko paredz attiecīgā reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija (RZPO). Puses sadarbojas, lai attīstītu un modernizētu piestātņu vai pārkraušanas infrastruktūru EAC partnervalstu ostās, kā arī zivju produktu attīstības iespējas;

f)ziņošana par izgāšanu jūrā ir obligāta. Jāpiešķir prioritāte tam, lai novērstu izgāšanu jūrā, izmantojot selektīvus zvejas paņēmienus atbilstoši IOTK un attiecīgo reģionālo zivsaimniecības organizāciju principiem. Ciktāl iespējams, piezveju nogādā krastā.

2.Puses vienojas sadarboties valsts/reģionālo apmācību programmu izstrādē un īstenošanā EAC valstu pilsoņiem, lai veicinātu viņu efektīvu līdzdalību zivsaimniecības nozarē. Ja ES ir apspriedusi divpusēju zvejniecības nolīgumu, veicina EAC valstu pilsoņu iesaistīšanu darbā. Uz Eiropas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā.

3.Puses īsteno saskaņotus centienus, lai uzlabotu NNN zvejas novēršanas, aizkavēšanas un izskaušanas līdzekļus, un šajā nolūkā veic atbilstošus pasākumus. NNN zvejā iesaistītos zvejas kuģus konfiscē un to īpašniekus pie atbildības sauc kompetentās iestādes. Tiem drīkst ļaut atkal doties zvejā EAC partnervalstu ūdeņos tikai tad, ja ir saņemta iepriekšēja atļauja gan no karoga valsts, gan no attiecīgajām EAC partnervalstīm un vajadzības gadījumā arī atbilstošās RZPO.

III SADAĻA. IEKŠZEMES ZVEJAS UN AKVAKULTŪRAS ATTĪSTĪBA

56. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Šīs sadaļas noteikumi attiecas uz iekšzemes zvejas, piekrastes un akvakultūras attīstību EAC partnervalstīs attiecībā uz jaudas palielināšanu, tehnoloģiju pārnesi, SFS standartiem, ieguldījumiem un ieguldījumu finansēšanu, vides aizsardzību, kā arī tiesisko un normatīvo regulējumu.

2.Sadarbības mērķi iekšzemes zvejas un akvakultūras attīstības jomā ir šādi: veicināt iekšzemes zvejas resursu ilgtspējīgu attīstību un palielināt akvakultūras produktu ražošanu, likvidēt piedāvājuma līmeņa ierobežojumus, uzlabot zivju un zivju produktu kvalitāti, lai tie atbilstu SFS pasākumiem, uzlabot piekļuvi ES tirgum, risināt ar starpreģionāliem tirdzniecības šķēršļiem saistītus jautājumus, piesaistīt kapitāla plūsmas un ieguldījumus nozarē, palielināt jaudu un uzlabot privāto ieguldītāju piekļuvi finansiālajam atbalstam iekšzemes zvejas un akvakultūras attīstībai.

IV DAĻA. LAUKSAIMNIECĪBA

57. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.Šīs daļas noteikumi attiecas uz graudaugiem un mājlopiem, tostarp produktīvajiem kukaiņiem.

2.Šajā daļā un V daļas II sadaļā izmanto šādas definīcijas:

a)“lauksaimniecība” ietver graudaugus, mājlopus un produktīvos kukaiņus;

b)“lauksaimniecības produkti” ir produkti, uz kuriem attiecas PTO Lauksaimniecības nolīguma I pielikums;

c)“lauksaimniecības finansējums” ir finanšu resursi, ko piešķir, lai atbalstītu ar lauksaimniecību saistītas darbības visā vērtības ķēdē, piemēram, ražošanas līdzekļu piegādes, lauksaimniecības pakalpojumus, ražošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu, produktu pārveidošanu un pārdošanu;

d)“lauksaimniecības ražošanas līdzekļi” ir visas vielas vai materiāli, aprīkojums un rīki, ko izmanto lauksaimniecības produktu ražošanā un apstrādē;

e)“ilgtspējīga lauksaimniecības tehnoloģija” ir tehnoloģija, kas izstrādāta, īpašu uzmanību pievēršot tās ietekmei uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku;

f)“pārtikas un uztura nodrošinājums” nozīmē to, ka jebkuram cilvēkam jebkurā laikā ir gan fiziska, gan ekonomiska piekļuve drošai, pietiekamai un barojošai pārtikai, lai apmierinātu cilvēku produktīvās un veselīgās dzīves vajadzības;

g)“iztikas līdzekļu nodrošinājums” ir pietiekama un ilgtspējīga piekļuve ienākumiem un resursiem, lai vienlīdzīgi apmierinātu pamatvajadzības (tostarp pietiekama piekļuve pārtikai, dzeramajam ūdenim, veselības aprūpei, izglītības iespējām, mājoklim un laiks dalībai kopienā un sociālai integrācijai);

h)“dabas katastrofa” ir dabas stihiju, piemēram, sausuma, zemestrīces, zemes nogruvuma, vulkāna izvirdumu, plūdu, kaitēkļu un slimību, sekas;

i)“maza mēroga lauksaimnieki” ir ražotāji ar ierobežotiem resursiem un savu zemes gabalu, kas mazāks nekā divi (2) hektāri, un to darbības mērogs ir pārāk mazs, lai sniegtu pakalpojumus, kas ir vajadzīgi, lai būtiski palielinātu produktivitāti un izmantotu tirgu sniegtās iespējas;

j)“ilgtspējīga attīstība” saistībā ar šo daļu ietver ekonomiskajai un sociālajai attīstībai vajadzīgās dabas resursu bāzes pārvaldību un aizsardzību tā, lai apmierinātu cilvēces vajadzības pašreizējā un nākamajās paaudzēs.

58. PANTS

Mērķi

1.Puses vienojas, ka šīs daļas pamatmērķis ir ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība, kas ietver, bet neaprobežojas ar pārtikas un iztikas līdzekļu nodrošinājumu, lauku attīstību un nabadzības samazināšanu EAC partnervalstīs.

2.Šīs daļas mērķi ir šādi:

a)veicināt sadarbību starp Pusēm, lai, palielinot ražošanu, produktivitāti un tirgus daļu, radītu labklājību un uzlabotu dzīves kvalitāti tiem, kas iesaistīti lauksaimniecības darbībās;

b)uzlabot pārtikas un uztura nodrošinājumu EAC partnervalstīs, veicinot vērtības palielināšanu, palielinot produkcijas apmēru, uzlabojot kvalitāti, drošību, tirgus integrāciju, tirdzniecību, pieejamību un piekļuvi;

c)veicināt profesionālo nodarbinātību modernizētas lauksaimniecības nozares vērtības ķēdē;

d)attīstīt mūsdienīgas un konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares;

e)veicināt dabas un kultūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārvaldību, izstrādājot videi nekaitīgas un ilgtspējīgas tehnoloģijas, kas uzlabo lauksaimniecības produktivitāti;

f)uzlabot konkurētspēju, veicinot vērtības palielināšanu piegādes ķēdēs, lai piekļūtu tirgiem;

g)palielināt ražotāju ieņēmumus, attīstot lauksaimniecības produktu ar pievienoto vērtību pārdošanu tirdzniecības vietā;

h)veicināt lauksaimniecības nozares un lauku ekonomikas pielāgošanu, lai tiktu galā ar pārmaiņām pasaules ekonomikā;

i)palielinot lauksaimnieku organizāciju spēju, mobilizēt un uzlabot maza mēroga lauksaimnieku ekonomiskās darbības rezultātus;

j)uzlabot lauksaimniecības preču tirdzniecību un veicināt to tirgu, lai palielinātu ieņēmumus ārvalstu valūtā;

k)uzlabot infrastruktūru EAC partnervalstīs, lai palielinātu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu un produktu ražošanu, produktivitāti, pārdošanu un izplatīšanu, īpašu uzmanību pievēršot uzglabāšanai, šķirošanai, apstrādei, iepakošanai un pārvadāšanai.

59. PANTS

Vispārīgie principi

1.Puses atzīst, ka lauksaimniecība ir svarīga EAC partnervalstu ekonomikā kā galvenais iztikas līdzekļu avots lielākajai daļai EAC partnervalstu iedzīvotāju, kā svarīgs pārtikas un uztura nodrošinājuma faktors, nozare ar lielu izaugsmes potenciālu un pievienoto vērtību, kā arī eksporta ieņēmumu avots.

2.Ņemot vērā lauksaimniecības daudzfunkcionālo nozīmi EAC partnervalstu ekonomikā, Puses vienojas izmanto vispusīgu pieeju lauksaimniecībai kā ilgtspējīgas attīstības pamatam.

3.Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu lauksaimniecības nozares ilgtspējīgu izaugsmi, ņemot vērā tās daudzpusīgumu un ekonomisko, sociālo, vides iezīmju dažādību, kā arī EAC partnervalstu attīstības stratēģijas.

4.Puses atzīst, ka lauksaimniecības nozares lielāka integrācija EAC partnervalstīs veicinās reģionālo tirgu paplašināšanos un palielinās ieguldījumu un privātā sektora attīstības jomu.

5.Puses atzīst, ka ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecisko ražošanu, veicināt vērtības palielināšanos, lauksaimniecības produktu tirdzniecību un tirgus attīstības iniciatīvas, izmantojot atbilstošus instrumentus un nodrošinot atbilstošu tiesisko regulējumu, reaģējot uz pārmaiņām tirgus apstākļos. Šajā saistībā Puses apņemas sadarboties, lai piesaistītu ieguldījumus EAC partnervalstīs.

6.Puses vienojas, ka lauksaimniecības prioritātes, uz kurām attiecas šī daļa, ir cieši saistītas ar vispārējo reģionālo politiku pārtikas un uztura nodrošinājumam un nabadzības samazināšanai, lai nodrošinātu atbilstību reģionālajai attīstības programmai un tās vadību.

60. PANTS

Vispusīgs dialogs

1.Puses izveido EAC un ES vispusīgu dialogu saistībā ar lauksaimniecības un lauku attīstības politiku (“lauksaimniecības dialogs”) par visiem jautājumiem, uz ko attiecas šī daļa. Lauksaimniecības dialogā uzrauga šīs daļas īstenošanas progresu un nodrošina forumu informācijas apmaiņai un sadarbībai saistībā ar Pušu attiecīgo iekšzemes lauksaimniecības politiku, jo īpaši lauksaimniecības nozīmi saimniecību ienākumu palielināšanā, pārtikas nodrošināšanā, resursu ilgtspējīgā izmantošanā, lauku attīstības un ekonomiskas izaugsmes uzlabošanā EAC partnervalstīs.

2.Lauksaimniecības dialogs notiek Vecāko amatpersonu komitejā, kas izveidota atbilstoši 106. pantam.

3.Puses, savstarpēji vienojoties, nosaka lauksaimniecības dialoga darba procedūras un kārtību.

61. PANTS

Reģionālā integrācija

Puses atzīst, ka lauksaimniecības nozares integrācija EAC partnervalstīs, pakāpeniski atceļot šķēršļus un nodrošinot atbilstošu tiesisko un institucionālo regulējumu, saskaņojot un konverģējot politiku, palīdzēs padziļināt reģionālās integrācijas procesu un tādējādi veicinās reģionālo tirgu paplašināšanos, kas palielinās ieguldījumu un privātā sektora attīstības jomu.

62. PANTS

Politikas īstenošana

Puses atzīst, ka ir svarīgi pieņemt un īstenot politiku un iestāžu reformas, kas dod iespējas sasniegt šīs daļas mērķus un veicina to sasniegšanu.

63. PANTS

Ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība

Puses sadarbojas, lai sasniegtu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargāto lauku iedzīvotāju atbalstam EAC partnervalstīs, ņemot vērā mainīgās ražošanas un tirdzniecības tendences pasaulē, kā arī patērētāju gaumi un izvēli.

64. PANTS

Pārtikas un uztura nodrošinājums

1.Puses vienojas, ka šā nolīguma noteikumi ļauj EAC partnervalstīm īstenot efektīvus pasākumus pārtikas un uztura nodrošinājuma un ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības sasniegšanai, kā arī attīstīt komerciālos lauksaimniecības tirgus reģionā, lai garantētu pārtikas un uztura nodrošinājumu.

2.Puses nodrošina, ka pasākumi, ko veic atbilstoši šai daļai, ir paredzēti tam, lai uzlabotu pārtikas un uztura nodrošinājumu un lai netiktu īstenoti tādi pasākumi, kas varētu apdraudēt pārtikas un uztura nodrošinājumu mājsaimniecību, valsts un reģionālā līmenī.

65. PANTS

Vērtības ķēdes pārvaldība

Puses vienojas īstenot reģionālo stratēģiju, lai palielinātu piegādes jaudu lauksaimniecībā, nosakot lauksaimniecības apakšnozares ar augstu pievienoto vērtību, kurās reģionam ir konkurences priekšrocība, un kapitalizēt ieguldījumus, kas var veicināt pāreju no salīdzinošām uz konkurences priekšrocībām.

66. PANTS

Agrīnās brīdināšanas sistēmas

Puses atzīst, ka ir jāizveido, jāuzlabo un jāpaātrina pārtikas nodrošinājuma informācijas sistēmas, tostarp valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas, kā arī neaizsargātības novērtēšanas un uzraudzības sistēmas un jāveic darbības spēju palielināšanai, izmantojot pašreizējos starptautiskos un reģionālos mehānismus un saistībā ar tiem.

67. PANTS

Tehnoloģija

Puses atzīst, ka mūsdienīgas un ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģijas ir svarīgas, un vienojas izstrādāt mūsdienīgas lauksaimniecības tehnoloģijas un veicināt to izmantošanu, tostarp

a)ilgtspējīgas apūdeņošanas un fertigāzijas tehnoloģijas;

b)audu kultūras un mikropavairošanu;

c)uzlabotas sēklas;

d)mākslīgo apaugļošanu;

e)integrētu kaitēkļu kontroli;

f)izstrādājumu iepakošanu;

g)apstrādi pēc ražas novākšanas;

h)akreditētas laboratorijas;

i)bioloģiskās tehnoloģijas;

j)riska novērtējumu un vadību.

68. PANTS

Iekšzemes politikas pasākumi

1.Katra Puse nodrošina pārredzamību lauksaimniecības atbalsta jomā saistībā ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Šajā saistībā lauksaimniecības dialogā ES regulāri ziņo EAC partnervalstīm par šāda atbalsta tiesisko pamatu, veidu un apmēru. Šo informāciju uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi vai tās vārdā ir sniegta attiecīgā informācija publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

2.ES nepiešķir eksporta subsīdijas visiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē uz EAC partnervalstīm, no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Šo aizliegumu pārskata EPN Padome pēc 48 mēnešiem.

3.Turklāt Vecāko amatpersonu komiteja izskata jautājumus, kas varētu rasties saistībā ar vienas Puses lauksaimniecības produktu piekļuvi otras Puses tirgiem. Šī komiteja var sniegt ieteikumus EPN Padomei atbilstoši 107. pantam.

69. PANTS

Lauksaimniecības preču ražošana un pārdošana

1.Puses atzīst problēmas, ar kurām saskaras EAC partnervalstis tāpēc, ka ir atkarīgas no tādu primāro lauksaimniecības preču eksporta, kas ir pakļautas lielām cenu svārstībām un pasliktinātiem tirdzniecības noteikumiem, lai gūtu ieņēmumus ārvalstu valūtā.

2.Puses vienojas:

a)stiprināt publisko un privāto partnerību saistībā ar ieguldījumiem lauksaimniecības preču ražošanā, pārstrādē un pārdošanā;

b)sadarboties, attīstot spēju piekļūt nišas tirgiem, un veicināt atbilstību preču standartiem, lai izpildītu šo tirgu prasības;

c)atbalstīt lauksaimniecības produkcijas un eksporta izstrādājumu dažādošanu EAC partnervalstīs;

g)palielināt ražotāju ieņēmumus, attīstot lauksaimniecības produktu ar pievienoto vērtību pārdošanu tirdzniecības vietā.

70. PANTS

Uzraudzība

Puses vienojas, ka EPN Padome pārbauda un uzrauga Pušu saistību izpildi saskaņā ar šo nolīgumu. EPN Padome efektīvi uzrauga saistību izpildi, nodrošinot pārredzamību, un sniedz iespēju Pusēm novērtēt, kā šīs saistības palīdz sasniegt Pušu ilgtermiņa mērķi izveidot godīgu un uz tirgu orientētu lauksaimniecības produktu tirdzniecības sistēmu.

71. PANTS

Galvenās pārtikas importētājvalstis

1.Puses atzīst, ka ir svarīgi risināt to valstu bažas, kas ir galvenās pārtikas importētājas. Tāpēc šā panta mērķis ir palīdzēt galvenajām pārtikas importētājvalstīm izstrādāt programmas pārtikas nodrošinājuma garantēšanai.

2.Puses vienojas:

a)pievērsties pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un izplatīšanas ierobežojumiem EAC reģionā;

b)iegūt pārtikas palīdzību no EAC partnervalstīm un citām Āfrikas reģionālajām ekonomikas kopienām;

c)uzlabot pārtikas palīdzības saskaņošanu.

3.Puses vienojas uzturēt atbilstošu pārtikas palīdzības līmeni, ņemot vērā šīs palīdzības saņēmēju intereses, un nodrošināt, ka 2. punktā minētie pasākumi tīšām nekavē tādas pārtikas palīdzības piegādi, ko sniedz, lai novērstu ārkārtas situācijas.

4.Puses nodrošina, ka pārtikas palīdzību sniedz saskaņā ar pasākumiem, kuru mērķis ir nepieļaut uzņēmumu pārvietošanu, tostarp

a)nodrošināt, ka visus pārtikas palīdzības darījumus veic, ņemot vērā vajadzības, un tie ir vienīgi subsīdijas;

b)nesasaistīt tos tieši vai netieši ar lauksaimniecības produktu vai citu preču un pakalpojumu eksportu komerciālā nolūkā.

72. PANTS

Dažu nozaru nozīme

1.Puses atzīst, ka

a)pienācīgas piekļuves nodrošināšana pārtikai, tīram un drošam dzeramajam ūdenim, veselības aprūpei, izglītības iespējām, mājoklim, dalībai kopienā un sociālajai integrācijai ir svarīga lauku iedzīvotāju iztikas līdzekļu nodrošinājumam;

b)lauksaimniecības, tostarp ražošanas, pārstrādes, pārdošanas un izplatīšanas, infrastruktūras attīstīšanai ir ļoti svarīga nozīme EAC partnervalstu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā un reģionālajā integrācijā;

c)tehniskā atbalsta pakalpojumi, piemēram, lauksaimniecības pētījumi, popularizēšanas un konsultatīvie pakalpojumi, ir svarīgi lauksaimniecības produktivitātes palielināšanai;

d)lauksaimniecības finansēšanas veicināšana ir svarīgs pasākums lauksaimniecības nozares pārveidei EAC partnervalstīs. Finansējums ir vajadzīgs, lai izstrādātu lauksaimniecības tehnoloģijas, attīstītu lauksaimniecības aizdevumus un apdrošināšanu, infrastruktūru, kā arī apmācītu tirgus un lauksaimniekus;

e)ilgtspējīga lauku attīstība ir svarīga, lai uzlabotu EAC partnervalstu lauku iedzīvotāju dzīves līmeni.

2.Puses vienojas sadarboties iztikas līdzekļu nodrošinājuma, lauksaimniecības infrastruktūras, tehniskā atbalsta pakalpojumu, lauksaimniecības finansēšanas pakalpojumu un lauku attīstības jomā, kā noteikts V daļas II sadaļā.

73. PANTS

Informācijas apmaiņa un apspriešanās

1.Puses vienojas apmainīties ar pieredzi un informāciju par paraugpraksi, kā arī apspriesties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs daļas mērķiem.

2.Puses vienojas:

a)apmainīties ar informāciju par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, patēriņu un tirdzniecību un attiecīgajām pārmaiņām lauksaimniecības produktu tirgū;

b)apmainīties ar informāciju par ieguldījumu iespējām un stimuliem, kas pieejami lauksaimniecības nozarē, tostarp maza mēroga darbībām;

c)apmainīties ar informāciju savā starpā par lauksaimniecības politiku, normatīvajiem aktiem;

d)apspriest politikas un institucionālās pārmaiņas, kas vajadzīgas lauksaimniecības nozares pārveides atbalstam, kā arī lauksaimniecības un lauku attīstības reģionālās politikas veidošanu un īstenošanu, tiecoties pēc reģionālās integrācijas;

e)apmainīties ar informāciju par jaunām un atbilstošām tehnoloģijām, kā arī politiku un pasākumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu kvalitāti.

74. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.Puses atzīst, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir svarīgas ilgtspējīgai lauksaimniecības un lauku attīstībai.

2.Puses vienojas sadarboties, nosakot, atzīstot un reģistrējot produktus, kas varētu gūt labumu no ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības un jebkuras citas darbības, kura paredzēta noteikto produktu aizsardzībai.

V DAĻA. EKONOMISKĀ SADARBĪBA UN SADARBĪBA ATTĪSTĪBAS JOMĀ

75. PANTS

Vispārīgie noteikumi

1.Atbilstoši 34. un 35. panta pašreizējai redakcijai ĀKK un ES partnerības nolīgumā, ko parakstīja Kotonū 2000. gada 23. jūnijā, Puses vēlreiz apstiprina, ka sadarbība attīstības jomā ir to partnerības galvenais elements un svarīgs faktors šā nolīguma mērķu sasniegšanā.

2.Puses vienojas pievērsties EAC partnervalstu attīstības vajadzībām, palielinot ražošanas un piegādes jaudu, veicinot to ekonomikas strukturālo pārveidi un konkurētspēju, uzlabojot ekonomikas dažādošanu un palielinot pievienoto vērtību, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un atbalstītu reģionālo integrāciju.

3.Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu šā nolīguma īstenošanu un atbalstītu reģionālo integrāciju un attīstības stratēģijas. Puses vienojas, ka sadarbības pamatā ir nolīguma daļa par ekonomisko sadarbību un sadarbību attīstības jomā, kā arī EPN attīstības plāns, kas papildina EAC partnervalstu reģionālās un valsts attīstības stratēģijas. Plāns un attiecīgie pamatstandarti, rādītāji un mērķi, kas atspoguļo līdz parakstīšanas dienai noteiktās EAC partnervalstu vajadzības, ir pievienoti šim nolīgumam IIIa un IIIb pielikumā. Tos pārskata ik pēc pieciem (5) gadiem. Sadarbība ir finansiāls un nefinansiāls atbalsts EAC partnervalstīm.

4.Šajā saistībā finansēšana, kas attiecas uz EAC partnervalstu un ES sadarbību attīstības jomā nolūkā īstenot šo nolīgumu, jāveic saskaņā ar Kotonū nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un attiecīgajām procedūrām, jo īpaši ar Eiropas Attīstības fonda programmu plānošanas procedūrām un attiecīgajiem no ES kopbudžeta finansētajiem finanšu instrumentiem. Šajā saistībā, ņemot vērā jaunās problēmas, ko izraisa ciešāka reģionālā integrācija un konkurence pasaules tirgos, Puses vienojas, ka viena no prioritātēm ir atbalsts šā nolīguma īstenošanai. Puses vienojas, ka finanšu instrumentus, kas paredzēti Kotonū nolīgumā, mobilizē tā, lai panāktu iespējami lielus šā nolīguma sniegtos ieguvumus.

5.Šā nolīguma īstenošanas vajadzībām Puses apņemas kopīgi un atsevišķi mobilizēt līdzekļus atbilstoši īpašajiem noteikumiem X sadaļā par līdzekļu mobilizēšanu.

6.Saskaņā ar Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti, ko pieņēma 2005. gadā, Puses vienojas izmantot un vajadzības gadījumā atbalstīt valsts un/vai reģionāliem avotiem piederošus mehānismus, fondus vai iespējas, lai novirzītu un koordinētu resursus šā nolīguma īstenošanai.

76. PANTS

Mērķi

Ekonomiskās sadarbības un sadarbības attīstības jomā mērķi ir šādi:

a)uzlabot EAC partnervalstu ekonomikas konkurētspēju;

b)uzlabot piegādes jaudu un veicināt veiksmīgu šā nolīguma īstenošanu;

c)pārveidot EAC partnervalstu ekonomikas struktūru, izveidojot spēcīgu, konkurētspējīgu un dažādotu ekonomikas bāzi, izmantojot uzlabotu ražošanu, izplatīšanu, pārvadāšanu un pārdošanu;

d)attīstīt tirdzniecības un ieguldījumu piesaistīšanas jaudu;

e)nostiprināt tirdzniecības un ieguldījumu politiku un noteikumus;

f)padziļināt reģionālo integrāciju.

77. PANTS

Sadarbības jomas

Ekonomiskā sadarbība un sadarbība attīstības jomā attiecas uz

a)infrastruktūru;

b)lauksaimniecību un lauksaimniecības dzīvniekiem;

c)privātā sektora attīstību;

d)zivsaimniecību;

e)ūdeni un vidi;

f)tirgus piekļuves jautājumiem:

i)SFS;

ii)TBT;

iii)muitas un tirdzniecības veicināšanu EAC partnervalstīs.

g)EPN regulēšanas pasākumiem;

h)līdzekļu mobilizēšanu.

I SADAĻA. INFRASTRUKTŪRA

78. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Sadarbība fiziskas infrastruktūras attīstīšanā īpaši attiecas uz transportu, enerģētiku, informācijas un komunikāciju tehnoloģijām.

2.Šīs jomas mērķi ir šādi:

a)uzlabot EAC partnervalstu ekonomikas konkurētspēju;

b)novērst piegādes ierobežojumus iestāžu, valsts un reģionālā līmenī;

c)veicināt publisko un privāto partnerību attīstību.

79. PANTS

Transports

1.Sadarbība transporta jomā attiecas uz sauszemes, dzelzceļa, gaisa un ūdens transportu.

2.Šīs jomas mērķi ir šādi:

a)uzlabot valsts un reģionālo savienojamību, lai padziļinātu reģionālo ekonomisko integrāciju;

b)attīstīt, pārveidot, atjaunot, pilnveidot un modernizēt EAC partnervalstu stabilās un efektīvās transporta sistēmas;

c)uzlabot cilvēku un preču plūsmas kustību un

d)nodrošināt labāku piekļuvi tirgiem, izmantojot uzlabotu sauszemes, gaisa, jūras, iekšzemes ūdeņu un dzelzceļa transportu. 

3.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)transporta sistēmu pārvaldībā;

b)visu līmeņu infrastruktūras stāvokļa uzlabošanā, attīstīšanā un modernizēšanā, tostarp jaukta tipa infrastruktūras tīklu attīstīšanā; 

c)EAC partnervalstu institucionālās, tehniskās un administratīvās spējas uzlabošanā standartu, kvalitātes nodrošināšanas, metroloģijas un atbilstības novērtēšanas pakalpojumu jomā; 

d)tehnoloģiju izstrādē un pārnesē, inovācijās, informācijas apmaiņā, tīklu veidošanā un pārdošana; 

e)partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas veicināšanā starp uzņēmējiem;

f)transporta nozares drošības un drošuma, tostarp meteoroloģisko prognožu, bīstamo preču un glābšanas pasākumu pārvaldības, uzlabošanā;

g)reģionālās transporta politikas un tiesiskā regulējuma izstrādē.

80. PANTS

Enerģētika

1.Sadarbība enerģētikas jomā attiecas uz publiskā un privātā sektora piedalīšanos enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un pārrobežu tirdzniecībā.

2.Šīs jomas mērķi ir šādi:

a)attīstīt, palielināt un paplašināt reģiona enerģijas ražošanas jaudu;

b)palielināt alternatīvo enerģijas avotu skaitu;

c)attīstīt, uzlabot un paplašināt tīklus;

d)attīstīt, uzlabot un paplašināt sadali un pārvadi; 

e)uzlabot EAC partnervalstu piekļuvi mūsdienīgiem, efektīviem, drošiem, daudzveidīgiem, ilgtspējīgiem un atjaunojamiem tīras enerģijas avotiem par konkurētspējīgām cenām; 

f)valstu un reģionu līmenī palielināt enerģijas ražošanas, sadales un pārvaldības jaudu;

g)veicināt enerģijas savienojamību gan EAC partnervalstīs, gan ārpus tām, lai maksimāli izmantotu enerģiju; 

h)atbalstīt tādas vides radīšanu, kas būtu labvēlīga ieguldījumu piesaistei šajā nozarē.

3.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)pašreizējo enerģijas avotu, jo īpaši hidroelektroenerģijas, naftas un biomasas, ražošanas, pārvades un sadales jaudas palielināšanā;

b)jauktu enerģijas avotu dažādošanā, ietverot citus iespējamos, sociālā ziņā un videi pieņemamus enerģijas avotus, kas samazina atkarību no naftas; 

c)enerģētikas infrastruktūras attīstīšanā, tostarp lauku teritorijās;

d)atbilstīga enerģētikas nozares regulējuma un politikas reformu izstrādē, tostarp attiecībā uz komercializāciju un privatizāciju;

e)reģionu un starpreģionu savienojamības un sadarbības veicināšanā enerģijas ražošanas un sadales jomā;

f)cilvēkresursu jaudas palielināšanā, pārvaldības, pakalpojumu standartu un institucionālo struktūru uzlabošanā;

g)tehnoloģiju izstrādē un pārnesē, pētniecībā un izstrādē, inovācijās, informācijas apmaiņā, datubāzu un tīklu izveidē;

h)partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu izveidē. 

81. PANTS

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT)

1.Sadarbība IKT jomā attiecas uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību, konkurētspēju, inovācijām, kā arī veiksmīgu pāreju uz informācijas sabiedrību.

2.Šīs jomas mērķi ir šādi:

a)attīstīt IKT nozari;

b)uzlabot IKT ieguldījumu tirdzniecības veicināšanā, izmantojot e-pakalpojumus, e-komerciju, e-valdību, e-veselību, drošus darījumus un citas sociālas un ekonomiskas nozares.

3.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)IKT savienojamības un izmaksu lietderīguma jomā valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī; 

b)jaunu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izplatīšanā;

c)atbalstā tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrādē IKT jomā; 

d)tehnoloģiju izstrādē, pārnesē un lietošanā, pētniecībā un izstrādē, inovācijās, informācijas apmaiņā, tīklu veidošanā un tirgdarbībā;

e)cilvēkresursu potenciāla palielināšanā, pakalpojumu standartu un institucionālo struktūru uzlabošanā; 

f)partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanā starp uzņēmējiem; 

g) IKT pakalpojumiem paredzētu nišas tirgu attīstīšanā un atbalstīšanā.

II SADAĻA. LAUKSAIMNIECĪBA

82. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Sadarbības jomas, uz ko attiecas šī sadaļa, ietver graudaugus un mājlopus, tostarp produktīvos kukaiņus.

2.Puses vienojas, ka šīs sadaļas galvenais mērķis ir ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība, kas ietver, bet neaprobežojas ar pārtikas un iztikas līdzekļu nodrošinājumu, lauku attīstību un nabadzības samazināšanu EAC partnervalstīs.

3.Citi šīs sadaļas mērķi ir noteikti IV daļas 58. pantā.

83. PANTS

Sadarbības jomas

1.Puses atzīst, ka lauksaimniecības nozare ir svarīga EAC partnervalstu ekonomikas nozare, un vienojas sadarboties, lai veicinātu tās pārveidošanu nolūkā palielināt tās konkurētspēju, garantēt pārtikas un uztura nodrošinājumu, lauku attīstību un veicināt lauksaimniecības un lauku ekonomikas pielāgošanos, lai izmantotu šā nolīguma īstenošanas ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot maza mēroga lauksaimniekiem.

2.Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a) reģionālā integrācija

lauksaimniecības produktu piekļuves reģionālajiem un starptautiskajiem tirgiem uzlabošana, tostarp tirgus sistēmu un tirgus attīstības stratēģiju izstrāde;

b) politikas īstenošana

i)valsts un reģionālās lauksaimniecības politikas, tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrāde, vajadzīgo spēju palielināšana un atbalsts institucionālajai attīstībai;

ii)EAC partnervalstu potenciāla uzlabošana, lai pilnīgi izmantotu palielinātās tirdzniecības iespējas un maksimāli izmantotu tirdzniecības reformu sniegtos labumus;

c) ilgtspējīga lauksaimniecības attīstība

i)kopīgu darbību veikšana reģionos, tostarp mēslojuma ražošana, sēklu ražošana, mājlopu attīstīšana un augu un dzīvnieku slimību kontrole;

ii)lauksaimniecības produktu pārstrādes, pārdošanas, izplatīšanas un pārvadāšanas, kā arī apstrādes veicināšana un uzlabošana;

iii)spēju palielināšana, lai izpildītu starptautiskos standartus, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu, iepakošanu un SFS pasākumiem;

d) lauksaimniecības infrastruktūra

i)lauksaimniecības atbalsta infrastruktūras, tostarp ilgtspējīgu apūdeņošanas sistēmu, ūdens atgūšanas, uzglabāšanas un apsaimniekošanas, pārdošanas un šķirošanas, attīstīšana;

ii)pētniecības un apmācības infrastruktūras, uzglabāšanas iekārtu, padeves un kopienas piekļuves ceļu attīstīšana;

iii)lauksaimniecības produktu pārstrādes infrastruktūras attīstīšana;

iv)lauksaimniecības meteoroloģijas centra izveide EAC partnervalstīs;

v)mūsdienīgas tirgus infrastruktūras attīstīšana, lai paplašinātu iekšzemes un reģionālos tirgus;

e) pārtikas un uztura nodrošinājums

i)lauku un pilsētas kopienu spēju uzlabošana nolūkā veicināt iztikas līdzekļu palielināšanu, nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību;

ii)lauksaimniecības produktu ražošanas dažādošana un tādu produktu attīstīšana, kas apmierina EAC partnervalstu pārtikas un uztura nodrošinājuma vajadzības;

iii)tādu programmu izstrāde un īstenošana, kas palielina ražošanas apjomu un produktivitāti lauksaimniecības nozarē, īpašu uzmanību pievēršot maza mēroga lauksaimniekiem;

iv)spēju pilnveidošana, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu valsts un reģionālā līmenī, un

v)sociālās pielāgošanas programmu izstrāde un īstenošana reģionos, ko negatīvi ietekmējušas dabas katastrofas;

f) vērtības ķēdes pārvaldība

i)ilgtspējīgu lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanas un vajadzīgo lauksaimniecības ražošanas līdzekļu piegādes veicināšana;

ii)lauksaimniecības nozares ražošanas, produktivitātes un konkurētspējas palielināšana, veicinot lauksaimniecības nozares;

iii)vērtības palielināšanas veicināšana visā lauksaimniecības produktu piegādes ķēdē, lai izpildītu valsts, reģionālo un starptautisko tirgu prasības, un

iv)darbību pilnveidošana lauksaimniecības produktu pārstrādes, pārdošanas, izplatīšanas un pārvadāšanas jomā; 

g) agrīnās brīdināšanas sistēmas

i)spējas uzlabošana attiecībā uz informācijas par gaidāmo katastrofu iespējamo ietekmi savlaicīgu novērtēšanu un izplatīšanu, lai veiktu ārkārtas un agrīnās reaģēšanas pasākumus;

ii)valsts un reģionālo informācijas sistēmu izstrāde un pārvaldīšana;

iii)agrīnās brīdināšanas sistēmu un ārkārtas plānu un stratēģiju izstrāde, uzlabošana un sasaistīšana, lai pārvaldītu atbildes pasākumus katastrofu gadījumā valsts un reģionālā līmenī, un

iv)pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumu atbalstīšana EAC partnervalstīs;

h) lauksaimniecības preču ražošana un pārdošana

i)spēju pilnveidošana, lai piekļūtu nišas tirgiem un veicinātu atbilstību preču standartiem, lai izpildītu šo tirgu prasības;

ii)lauksaimniecības produkcijas un eksporta izstrādājumu dažādošana EAC partnervalstīs;

iii)mūsdienīgas tirgus infrastruktūras attīstīšana, lai paplašinātu iekšzemes un reģionālos tirgus, un

iv)izstrādājumu iepakošanas un marķēšanas programmu izstrāde, lai ļautu EAC partnervalstu ražotājiem garantēt augstākās cenas eksportējamām precēm; 

i) lauku attīstība

i)lauksaimnieku grupu spējas uzlabošana visā lauksaimniecības vērtības ķēdē;

ii)transporta, komunikācijas un tirgus līdzekļu uzlabošana, lai veicinātu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu un produkcijas pārdošanu;

iii)tādu sociālo un kultūras šķēršļu novēršana, kas ietekmē lauksaimniecības sistēmu veidu, piemēram, valodu atšķirības, rakstpratības līmenis, aizspriedumi saistībā ar dzimumu, kopienas veselība;

iv)lauksaimnieku piekļuves uzlabošana aizdevumu pakalpojumiem un dabas un kultūras resursu pārvaldībai;

v)piemērotu politikas pasākumu izstrāde, lai atbalstītu piemērotu lauksaimniecības ražošanas līdzekļu savlaicīgu pieejamību maza mēroga lauksaimniekiem;

j) galvenās pārtikas importētājvalstis

ar pārtikas ražošanu, uzglabāšanu un izplatīšanu saistīto ierobežojumu novēršana EAC partnervalstīs;

k) iztikas līdzekļu nodrošinājums

i)spējas uzlabošana, lai attīstītu sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem lauku un piepilsētas teritorijās;

ii)mājsaimniecību ienākumu no lauksaimniecības produktu ražošanas palielināšana, tostarp veicot dažādošanu, palielinot vērtību, veicinot nodarbinātību ārpus saimniecībām un ieviešot jaunas ilgtspējīgas lauksaimniecības tehnoloģijas EAC partnervalstīs;

iii)lauksaimniecības nozares produktivitātes palielināšana EAC partnervalstīs un

iv)ilgtspējīgu lauksaimniecības tehnoloģiju izmantošanas paplašināšana; 

l) tehniskā atbalsta pakalpojumi

ES apņemas piešķirt pietiekami daudz līdzekļu un tehnisko palīdzību EAC partnervalstu spējas stiprināšanai paredzami un ilgtspējīgi šādās jomās:

i)inovāciju uzlabošana un tehnoloģiju, zināšanu, pētniecības un attīstības pārnese;

ii)EAC partnervalstu lauksaimniecības nozares mehanizācijas attīstīšana un paplašināta izmantošana;

iii)lauksaimniecības ražošanas līdzekļu rūpnīcu un sadales sistēmu izveide EAC partnervalstīs;

iv)ieguldījumu veicināšana un palielināšana lauksaimniecības izpētē, popularizēšanas pakalpojumos, apmācībā un saiknē starp pētniecību, popularizēšanu un lauksaimniekiem;

v)reģionālo izcilības centru, tostarp lauksaimniecības meteoroloģijas centru, bioloģisko tehnoloģiju, graudaugu, mājlopu un augsmes analīzes un diagnostikas laboratoriju, izveide un stiprināšana un

iv)piekļuves uzlabošana augu un dzīvnieku ražošanas pakalpojumiem, tostarp mājlopu barošanas pakalpojumiem, veterinārajiem pakalpojumiem un augu aizsardzības pakalpojumiem;

m) lauksaimniecības finansēšanas pakalpojumi

i)maza mēroga ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem paredzētu lauku finansēšanas pakalpojumu uzlabošana;

ii)reģionāliem avotiem piederošu mehānismu vai lauksaimniecības un lauku attīstības fonda attīstīšana; 

iii)lauksaimniecības mikrouzņēmumu finansēšanas iestāžu un apdrošināšanas programmu attīstīšana;

iv)piekļuves veicināšana banku un citu finanšu iestāžu aizdevumiem lauksaimniecības produktu pārstrādātājiem, tirgotājiem un lauksaimniekiem un

v)tādu EAC partnervalstu finanšu iestāžu atbalstīšana, kas apkalpo lauksaimniecības nozari, un privātā sektora piekļuves veicināšana kapitāla tirgiem nolūkā iegūt īstermiņa un ilgtermiņa kapitālu; 

n) ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

i)ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu politikas un tiesiskā regulējuma izstrāde;

ii)noteikumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm izstrāde;

iii)prakses kodeksa izstrāde, lai noteiktu produktus atbilstoši to izcelsmei;

iv)vietējo organizāciju un iestāžu stimulēšana, lai koordinētu vietējās ieinteresētās personas saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un produktu atbilstību;

v)tādu spēju palielināšana, kas vajadzīgas, lai noteiktu, reģistrētu, pārdotu, izsekotu produktus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un nodrošinātu to atbilstību, un

vi)jebkuru citu turpmāk iespējamo tādu sadarbības jomu attīstīšana, uz ko attiecas šī sadaļa.

III SADAĻA. PRIVĀTĀ SEKTORA ATTĪSTĪBA

84. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Sadarbība privātā sektora attīstīšanas jomā attiecas uz ieguldījumu veicināšanu un uzņēmumu attīstību.

2.Šās sadaļas mērķi ir šādi:

a)radīt labvēlīgu vidi ieguldījumu un privāto uzņēmumu veicināšanai, tostarp jaunu nozaru, ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) un tehnoloģiju pārneses attīstīšanai;

b)palielināt piegādes jaudu, konkurētspēju un vērtību;

c)uzlabot piekļuvi ES finansēšanas iestāžu, piemēram, Eiropas Investīciju bankas, ieguldījumu finansējumam;

d)uzlabot privātā sektora attīstības iestāžu, piemēram, ieguldījumus veicinošo aģentūru, vadošo iestāžu, tirdzniecības kameru, apvienību, kontaktpunktu un tirdzniecību veicinošo iestāžu, spēju un sniegt institucionālu atbalstu;

e)izstrādāt un/vai uzlabot politiku, tiesisko un normatīvo regulējumu, kas veicina un aizsargā ieguldījumus;

f)uzlabot ĀKK un ES kopējo iestāžu, tostarp Lauksaimniecības attīstības centra (LAC), mehānismus atbalsta un līdzekļu nodrošināšanai privātajam sektoram, tostarp lai veicinātu ieguldījumus EAC partnervalstīs, un

g)izveidot un stiprināt partnerības, kopuzņēmumus, apakšlīgumus, ārpakalpojumus un saistītos uzņēmumus.

85. PANTS

Investīciju veicināšana

Puses vienojas veicināt ieguldījumus EAC partnervalstīs šādās jomās:

a)atbalsts politikas, tiesiskā un normatīvā regulējuma reformām;

b)atbalsts iestāžu spējas stiprināšanai, jo īpaši, lai palielinātu spējas EAC partnervalstu aģentūrām un iestādēm, kas iesaistītas ārvalstu un vietējo ieguldījumu palielināšanā un veicināšanā;

c)atbalsts piemērotu administratīvo struktūru, tostarp vienas pieturas aģentūru, ieviešanai, lai piesaistītu un izvietotu ieguldījumus;

d)atbalsts paredzama un droša ieguldījumu klimata radīšanai un uzturēšanai;

e)atbalsts EAC partnervalstu centieniem izstrādāt instrumentus ieņēmumu radīšanai, lai mobilizētu ieguldījumu līdzekļus;

f)riska apdrošināšanas sistēmu kā risku mazināšanas mehānisma izveide un atbalsts, lai stiprinātu ieguldītāju pārliecību par EAC partnervalstīm;

g)atbalsts mehānismu izveidei informācijas apmaiņai starp EAC partnervalstu ieguldījumu aģentūrām un to ES kolēģiem;

h)ES privātā sektora ieguldījumu veicināšana EAC partnervalstīs;

i)atbalsts tāda finanšu regulējuma un instrumentu ieviešanai, kas pielāgoti MVU ieguldījumu vajadzībām, un

j)partnerību veicināšana, izmantojot kopuzņēmumus un kapitāla finansēšanu.

86. PANTS

Uzņēmumu attīstība

Puses vienojas sadarboties uzņēmumu attīstības jomā EAC partnervalstīs, atbalstot:

a)EAC un ES privātā sektora uzņēmēju dialoga, sadarbības un partnerību veicināšanu;

b)mikro, mazo un vidējo uzņēmumu (MMVU) veicināšanu un integrāciju plaši izplatītā uzņēmējdarbībā;

c)efektīvas ražošanas un pārdošanas veicināšanu EAC partnervalstu uzņēmumos;

d)EAC partnervalstu privātā sektora attīstības stratēģiju īstenošanu;

e)MMVU attīstībai un izaugsmei labvēlīgas vides veicināšanu;

f)privātā sektora organizāciju spēju izpildīt starptautiskos standartus;

g)pret autortiesību pārkāpumiem vērstu inovāciju aizsardzību un

h)EAC partnervalstu spēju izpētīt, izmantot un pārdot dabas resursus.

IV SADAĻA. ZIVSAIMNIECĪBA

87. PANTS

Sadarbības joma

Sadarbība zivsaimniecības jomā attiecas uz jūras zveju, iekšzemes zveju un akvakultūru.

88. PANTS

Sadarbības jomas saistībā ar jūras zveju

1.Sadarbība jūras zvejas jomā ietver

a)zivsaimniecības pārvaldības un saglabāšanas jautājumus;

b)kuģu pārvaldību un pēczvejas pasākumus;

c)finansiālus un tirdzniecības pasākumus un

d)zivsaimniecības, zivsaimniecības produktu un jūras akvakultūras attīstību.

2.ES veicina resursu mobilizēšanu, lai valsts un reģionālā līmenī īstenotu noteiktās sadarbības jomas, kas ietvers arī atbalstu reģionālās spējas attīstīšanai.

3.Atbilstīgi šā nolīguma III daļas un 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)zivju un zivju produktu uzglabāšanas, pārdošanas un izplatīšanas attīstīšanā un uzlabošanā;

b)spēju uzlabošanā valsts un reģionālā līmenī, lai izpildītu tehniskās prasības attiecībā uz SFS/TBT/briesmu analīzes kritiskajiem kontrolpunktiem, EAC partnervalstu EEZ uzraudzības kontroles un novērošanas sistēmu izstrādē un sertifikācijas sistēmu ieviešanā un pārvaldīšanā, kas īpaši attiecas uz jūras zivsaimniecību;

c)ieguldījumu un tehnoloģiju pārnesē zvejas darbībās, zivju pārstrādē, ostu pakalpojumos, ostu iekārtu izstrādē un uzlabošanā, zvejas dažādošanā, iekļaujot tajā zivju sugas, kas nav tunzivis un tiek nepietiekami izmantotas vai netiek izmantotas vispār;

d)kopuzņēmumos un saistītajos uzņēmumos, jo īpaši ar MMVU un amatierzvejas saimniecībām zivsaimniecības piegādes ķēdē;

e)vērtības palielināšanā zvejas jomā un

f)pētniecībā un izstrādē saistībā ar krājumu novērtēšanu un ilgtspējas līmeni.

4.Puses apņemas sadarboties, lai veicinātu kopuzņēmumu izveidi zvejas darbību, zivju apstrādes un ostu pakalpojumu jomā, palielinātu ražošanas jaudu, uzlabotu zivsaimniecības un saistīto nozaru un pakalpojumu konkurētspēju, organizētu sīkākos posmus, veicinātu ostas iekārtu attīstīšanu un uzlabošanu, dažādotu zivsaimniecības nozares profilu, iekļaujot tajā zivju sugas, kas nav tunzivis un tiek nepietiekami izmantotas vai netiek izmantotas vispār.

89. PANTS

Iekšzemes zvejas un akvakultūras attīstība

Sadarbība iekšzemes zvejas un akvakultūras attīstības jomā ietver ES ieguldījumu šādās jomās:

a)spēju palielināšana un eksporta tirgus attīstība — tiek veikti šādi pasākumi:

i)jaudas palielināšana rūpnieciskajā un amatnieciskajā ražošanā, pārstrādē un produktu dažādošanā, kas nostiprina reģiona iekšzemes zvejas un akvakultūras konkurētspēju. To var sasniegt, piemēram, izveidojot pētniecības un izstrādes centrus, kā arī attīstot akvakultūru komerciālajām zivsaimniecībām;

ii)spējas palielināšana eksporta tirgus ķēžu pārvaldībai, tostarp sertifikācijas sistēmu ieviešana un pārvaldīšana attiecībā uz īpašiem produkcijas veidiem, un zivsaimniecības produktu tirgus veicināšana, vērtības palielināšana un zaudējumu samazināšana pēc to nozvejas;

iii)spējas palielināšana reģionā, piemēram, uzlabojot kompetento zivsaimniecības iestāžu, tirgotāju un zvejnieku apvienību darbību, lai tās piedalītos ar zveju saistītā tirdzniecībā ar ES pusi, un apmācības programmas saistībā ar produktu attīstīšanu un zīmolu veidošanu;

b)infrastruktūra — tiek veikti šādi pasākumi:

i)iekšzemes zvejas un akvakultūras infrastruktūras attīstīšana un uzlabošana;

ii)finansējuma pieejamības veicināšana infrastruktūras vajadzībām, ietverot visu veidu aprīkojumu;

c)tehnoloģijas — tiek veikti šādi pasākumi:

i)tehnisko iespēju attīstības sekmēšana, ietverot vērtības palielināšanas tehnoloģiju veicināšanu, piemēram, īstenojot ES zvejas tehnoloģiju pārnesi EAC partnervalstīs;

ii)zivsaimniecības pārvaldības jaudas palielināšana reģionā, piemēram, ieviešot pētniecības un datu apkopošanas sistēmas un veicinot atbilstīgu zvejas un pēczvejas pārvaldības tehnoloģiju izstrādi;

d)tiesiskais un normatīvais regulējums — tiek veikti šādi pasākumi:

i)iekšzemes zvejas un akvakultūras noteikumu un uzraudzības kontroles un novērošanas sistēmu izstrāde;

ii)atbilstīgu tiesisko un normatīvo instrumentu izstrāde intelektuālā īpašuma tiesību jomā un spējas palielināšana to ieviešanai starptautiskajā tirdzniecībā;

iii)ekomarķējuma un intelektuālā īpašuma aizsardzība;

e)ieguldījumi un finanses — tiek veikti šādi pasākumi:

i)kopuzņēmumu un citu dažādu veidu ieguldījumu veicināšana starp ieinteresētajām personām Pušu teritorijās, piemēram, nosakot kārtību ieguldītāju noteikšanai kopuzņēmumu darbībās iekšzemes zvejas un akvakultūras jomā;

ii)kredītlīniju pieejamības veicināšana mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī rūpnieciskās iekšzemes zvejas attīstībai;

f)vides un krājumu saglabāšana zivsaimniecībā — tiek veikti šādi pasākumi:

i)pasākumi, lai nodrošinātu, ka zivju tirdzniecība atbalsta vides saglabāšanu, un aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir novērst krājumu samazināšanos, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un eksotisku sugu saudzīgu ieviešanu akvakultūrā, piemēram, īstenojot eksotisku sugu saudzīgu ieviešanu, kas jāveic tikai uzraudzītās/slēgtās vietās, apspriežoties ar visām attiecīgajām kaimiņvalstīm;

g)sociālekonomiskie un nabadzības izskaušanas pasākumi — tiek veikti šādi pasākumi:

i)mazo un vidējo zvejniecības, pārstrādes un zivju tirdzniecības uzņēmumu veicināšana, palielinot EAC partnervalstu spēju iesaistīties tirdzniecībā ar ES;

ii)kritisko grupu iesaistīšanās zivsaimniecības nozarē, piemēram, veicinot dzimumu līdztiesību zivsaimniecības nozarē, jo īpaši attīstot tādu sieviešu potenciālu, kuras iesaistītas vai plāno iesaistīties zivsaimniecības nozarē. Šajos procesos tiks iesaistītas arī citas tādas nelabvēlīgas grupas, kuras būtu spējīgas iesaistīties zivsaimniecības nozarē ilgtspējīgas sociālās un ekonomikas attīstības nodrošināšanai.

V SADAĻA. ŪDENS UN VIDE

90. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Sadarbība jomās, uz kuru attiecas šī sadaļa, ietver dabas resursus, jo īpaši ūdeni, vidi un bioloģisko daudzveidību.

2.Sadarbībai jomās, uz ko attiecas šī sadaļa, ir šādi mērķi:

a)veicināt saikni starp tirdzniecību un vidi;

b)atbalstīt starptautisko nolīgumu, konvenciju un līgumu īstenošanu;

c)nodrošināt līdzsvaru starp vides pārvaldību un nabadzības samazināšanu;

d)aizsargāt vidi un veicināt bioloģiskās daudzveidības un gēnu saglabāšanu;

e)veicināt vienlīdzīgu un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu;

f)veicināt un atbalstīt dalītā lietojuma resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

g)veicināt publiskā un privātā sektora iesaistīšanos dabas resursu pārvaldībā. 

91. PANTS

Ūdens resursi

1.Sadarbība ūdens resursu jomā ietver apūdeņošanu, hidroelektroenerģijas ražošanu, ūdens iegūšanu un apgādi, kā arī ūdens ieguves vietu aizsardzību.

2.Sadarbībai šajā jomā ir šādi mērķi:

a)attīstīt ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu un pārvaldību EAC partnervalstīs, lai uzlabotu iedzīvotāju iztiku EAC partnervalstīs;

b)veicināt reģionālo sadarbību, lai nodrošinātu starpreģionālo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

c)attīstīt ūdens apgādes infrastruktūru ražošanas vajadzībām.

3.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)ūdens apgādes infrastruktūras attīstīšana reģionā;

b)atbilstoša tiesiskā un normatīvā regulējuma izstrāde;

c)ūdens resursu integrēta apsaimniekošana;

d)cilvēkresursu spēju, pakalpojumu standartu, ūdens apsaimniekošanas un institucionālo struktūru uzlabošana;

e)partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošana starp uzņēmējiem;

f)tehnoloģiju izstrādes, pārneses un lietošanas, pētniecības un attīstības, inovāciju, informācijas apmaiņas un tīklu veidošanas veicināšana;

g)ūdens piesārņojuma kontroles, attīrīšanas un saglabāšanas, notekūdeņu attīrīšana un sanitārijas attīstīšana, un

h)ilgtspējīgu apūdeņošanas shēmu veicināšana.

92. PANTS

Vide

1.Sadarbība vides jomā ietver vides aizsardzību un ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī ar tirdzniecību saistītās vides politikas īstenošanu.

2.Sadarbībai šajā jomā ir šādi mērķi:

a)aizsargāt, atjaunot un saglabāt vidi un bioloģisko daudzveidību (floru, faunu un mikrobu ģenētiskos resursus, tostarp to ekosistēmas);

b)attīstīt EAC partnervalstu nozares, kurās izmanto videi nekaitīgas tehnoloģijas;

c)veicināt tehnoloģiju izstrādi, pārnesi un izmantošanu, pētniecību un izstrādi, inovācijas un informācijas apmaiņu.

3.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)atbalsts, īstenojot starptautiskos nolīgumus, konvencijas un līgumus vides jomā;

b)vides un bioloģiskās daudzveidības, tostarp mežsaimniecības un savvaļas resursu, vienlīdzīgas un ilgtspējīgas izmantošanas, saglabāšanas un pārvaldības uzlabošana un veicināšana;

c)institucionālā un tiesiskā regulējuma un spējas stiprināšana, lai izstrādātu, ieviestu, pārvaldītu un piemērotu tiesību aktus, noteikumus, standartus un politiku vides jomā;

d)partnerību, saistīto uzņēmumu un kopuzņēmumu veidošanas veicināšana starp uzņēmējiem;

e)dabas katastrofu novēršana un mazināšana un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās novēršana;

f)tehnoloģiju izstrādes un pielāgošanas, pārneses un lietošanas, pētniecības un izstrādes, inovāciju veicināšana;

g)piekrastes un jūras resursu, vietējo un savvaļas bioloģisko un ģenētisko resursu aizsargāšana un apsaimniekošana;

h)alternatīvu, videi nekaitīgu darbību un iztikas līdzekļu attīstīšana;

i)tādu preču un pakalpojumu ražošana un tirdzniecības veicināšana, attiecībā uz kuriem liela nozīme ir ekomarķējumam;

j)informācijas apmaiņa un kontaktu veidošana attiecībā uz izstrādājumiem un to ražošanas, pārvadāšanas, pārdošanas un marķēšanas prasībām;

k)videi nekaitīgu izstrādājumu infrastruktūras iekārtu izstrāde;

l)vietējo kopienu iesaistīšana bioloģiskās daudzveidības, mežsaimniecības un savvaļas resursu apsaimniekošanā;

m)rūpniecisko un toksisko atkritumu apsaimniekošanas un iznīcināšanas attīstīšana;

n)ieinteresēto personu dalības starptautiskajā dialogā vides jomā veicināšana.

VI SADAĻA. SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

93. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Sadarbības jomas, uz kurām attiecas šī sadaļa, ir saskaņošanas, zonēšanas un nodalīšanas, atbilstības novērtēšanas, informācijas apmaiņas un tirdzniecības nosacījumu pārredzamības nodrošināšanas atbalsta un spējas uzlabošana.

2.Sadarbībai jomās, uz ko attiecas šī sadaļa, ir šādi mērķi:

a)veicināt Pušu reģionālo un starpreģionālo tirdzniecību, vienlaikus aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību vai dzīvību atbilstoši PTO SFS līgumam;

b)risināt problēmas, kas saistītas ar SFS pasākumiem attiecībā uz apstiprinātajām prioritārajām nozarēm un izstrādājumiem, pievēršot pienācīgu uzmanību reģionālajai integrācijai;

c)noteikt procedūras un kārtību sadarbības veicināšanai SFS jautājumos;

d)nodrošināt pārredzamību SFS pasākumos, kas attiecas uz tirdzniecību Pušu starpā un katras Puses teritorijā;

e)veicināt pasākumu saskaņošanu ar starptautiskajiem standartiem reģionā atbilstoši PTO SFS līgumam un attiecīgas politikas, tiesiskā, normatīvā un institucionālā regulējuma izstrādi EAC partnervalstīs;

f)uzlabot EAC partnervalstu efektīvu dalību Pārtikas kodeksa komisijā, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijā (DVO) un Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (SAAK);

g)veicināt apspriešanos un informācijas apmaiņu starp EAC partnervalstu un ES iestādēm un laboratorijām;

h)veicināt spējas attīstīšanu, lai varētu noteikt un izpildīt reģionālus un valsts standartus atbilstoši starptautiskām prasībām, lai veicinātu reģionālo integrāciju;

i)izveidot un uzlabot EAC partnervalstu spēju īstenot un uzraudzīt SFS pasākumus atbilstoši šim pantam, un

j)veicināt tehnoloģiju pārnesi.

3.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)atbalsts EAC partnervalstīm SFS pasākumu izpildē, tostarp izstrādājot atbilstošu tiesisko regulējumu, politiku, jautājumus, kas saistīti ar attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbu, apmācībām, informatīviem pasākumiem, spējas uzlabošanu un tehnisko palīdzību;

b)atbalsts SFS pasākumu saskaņošanā EAC partnervalstīs un valsts SFS saskaņošanas komiteju izveidē un sanitārās kontroles veikšanas spējas uzlabošana publiskajā un privātajā sektorā. Prioritārās jomas ir kvalitātes programmas, apmācība, informatīvo pasākumu izstrāde un īstenošana, laboratoriju būvēšana, modernizēšana un akreditācija;

c)atbalsts jautājumos, kas saistīti ar attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbu. Sadarbība šajā jomā var ietver apmācību, informatīvos pasākumus, spējas uzlabošanu un tehnisko palīdzību;

d)atbalsts zivsaimniecības jomā nolūkā izstrādāt saskaņotus reģionālos noteikumus, tiesību aktus un standartus zivju produktiem, lai veicinātu tirdzniecību Pušu starpā un EAC reģionā;

e)atbalsts nolūkā veicināt sadarbību starp EAC partnervalstu SFS iestādēm un līdzvērtīgām ES SFS iestādēm;

f)atbalsts SFS līguma īstenošanā, jo īpaši stiprinot EAC partnervalstu kompetentās iestādes, ziņošanas un informācijas sniegšanas punktus;

g)atbalsts informācijas sniegšanā un apmaiņā.

94. PANTS

Saskaņošana

1.Puses cenšas saskaņot savus attiecīgos noteikumus un procedūras SFS pasākumu formulēšanai, tostarp pārbaudes, testēšanas un sertifikācijas procedūras, atbilstoši PTO SFS līgumam.

2.EAC partnervalstis ar ES atbalstu izstrādās programmu un laika grafiku savu SFS standartu saskaņošanai.

3.Vecāko amatpersonu komiteja izstrādā kārtību, lai vajadzīgas gadījumā palīdzētu šajā saskaņošanas procesā un uzraudzītu to reģionos.

95. PANTS

Zonēšana un nodalīšana

Puses katrā atsevišķā gadījumā atzīst noteiktas teritorijas, kuras ir brīvas no pesticīdiem vai slimībām, vai teritorijas, kurās pesticīdu vai slimību izplatības līmenis ir zems un kuras ir augu un dzīvnieku izstrādājumu iespējamais izcelsmes avots, ņemot vērā PTO SFS līguma 6. panta noteikumus.

96. PANTS

Īpaša un atšķirīga attieksme un tehniskā palīdzība

1.ES piekrīt sniegt tehnisko palīdzību un nodrošināt īpašu un atšķirīgu attieksmi atbilstoši PTO SFS līguma 9. un 10. pantam.

2.Puses sadarbojas, lai risinātu EAC partnervalstu īpašās vajadzības, kas radušās, īstenojot šīs sadaļas noteikumus.

3.Puses vienojas, ka šādas jomas ir tehniskās palīdzības prioritātes:

a)tehniskās spējas uzlabošana EAC partnervalstu publiskajā un privātajā sektorā, lai varētu veikt sanitāro un fitosanitāro kontroli, tostarp apmācības un informatīvus pasākumus par pārbaudēm, sertifikāciju, uzraudzību un kontroli;

b)tehniskās spējas uzlabošana, lai varētu īstenot un uzraudzīt SFS pasākumus, tostarp plašāk izmantot starptautiskos standartus;

c)riska analīzes, saskaņošanas, atbilstības, testēšanas, sertifikācijas, atlieku līmeņa uzraudzības, izsekojamības un akreditācijas spējas uzlabošana, tostarp modernizējot vai izveidojot laboratorijas un citu aprīkojumu, lai palīdzētu EAC partnervalstīm izpildīt starptautiskos standartus;

d)atbalsts EAC partnervalstu dalībai attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas iestāžu darbā;

e)EAC partnervalstu spēju attīstīšana, lai tās varētu efektīvi piedalīties ziņojumu sniegšanas procesos.

VII SADAĻA. TEHNISKĀS BARJERAS TIRDZNIECĪBĀ

97. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Šajā sadaļā sadarbība ietver tehnisko noteikumu un standartu sagatavošanu, pieņemšanu un piemērošanu un atbilstības novērtējumu atbilstoši PTO Līgumam par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (TBT līgums).

2.Sadarbībai jomās, uz ko attiecas šī sadaļa, ir šādi mērķi:

a)pakāpeniski novērst tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, lai veicinātu tirdzniecību Pušu starpā un EAC partnervalstīs;

b)uzlabot reģionālo integrāciju EAC partnervalstīs, saskaņojot standartus, tehniskos noteikumus un atbilstības novērtēšanas procedūras, ko piemēro EAC partnervalstis, atbilstoši PTO TBT līgumam;

c)veicināt plašāku starptautisko tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp noteiktām nozarēm paredzētu pasākumu, izmantošanu;

d)izveidot funkcionālus saistītos uzņēmumus, kopuzņēmumus un kopīgu pētniecību un attīstību starp EAC partnervalstu un ES standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un regulatīvajām iestādēm;

e)veicināt EAC partnervalstu izcelsmes izstrādājumu piekļuvi tirgum, uzlabojot šo izstrādājumu drošumu, kvalitāti un konkurētspēju;

f)veicināt starptautiskās paraugprakses tehnisko noteikumu jomā, starptautisko standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru plašāku izmantošanu;

g)nodrošināt, lai standartu un tehnisko noteikumu sagatavošana, pieņemšana un piemērošana būtu pārredzama un neradītu nevajadzīgus šķēršļus tirdzniecībai starp Pusēm saskaņā ar PTO TBT līguma noteikumiem;

h)atbalstīt atbilstoša tiesiskā regulējuma, politikas un reformas izstrādi EAC partnervalstīs, lai nodrošinātu atbilstību starptautiski apstiprinātai praksei;

i)palīdzēt EAC partnervalstīm īstenot PTO TBT līgumu un izpildīt TBT prasības tirdzniecības partneriem saistībā ar PTO TBT līgumu.

3.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)atbalstīt plašāku starptautisko standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtējuma, tostarp noteiktām nozarēm paredzētu pasākumu, izmantošanu Pušu teritorijā;

b)atbalstīt EAC partnervalstu spējas uzlabošanu standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūru jomā, tostarp atbalstīt laboratoriju un attiecīgo iestāžu modernizēšanu un izveidošanu, kā arī atbilstoša aprīkojuma iegādi;

c)atbalstīt kvalitātes vadību un nodrošināšanu izvēlētajās nozares, kas ir svarīgas EAC partnervalstīm;

d)atbalstīt EAC partnervalstu standartu un cita tehniskā regulējuma iestāžu pilntiesīgu dalību starptautiskajās standartu noteikšanas struktūrās un pastiprināt starptautisko standartu kā tehniskā regulējuma pamata nozīmi;

e)atbalstīt EAC partnervalstu atbilstības novērtēšanas struktūru centienus iegūt starptautisko akreditāciju;

f)izveidot funkcionālas saiknes starp Pušu standartizācijas, atbilstības novērtēšanas un sertifikācijas iestādēm;

g)atbalstīt kopīgas izpratnes izstrādāšanu par labu reglamentējošo praksi, tostarp:

i)pārredzamību tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru sagatavošanā, pieņemšanā un piemērošanā;

ii)regulatīvu pasākumu un saistītu atbilstības novērtēšanas procedūru, tostarp piegādātāju atbilstības deklarāciju izmantošanas, nepieciešamību un samērīgumu;

iii)starptautisko standartu izmantošanu par pamatu tehnisko noteikumu izveidei, izņemot gadījumus, kad šādi starptautiski standarti būtu neefektīvi vai nepiemēroti likumīgo mērķu sasniegšanai;

iv)tehnisko noteikumu un tirgus uzraudzības pasākumu piemērošanu un

v)mehānismu un metožu ieviešanu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru pārskatīšanai.

h)noteikt, sakārtot prioritārā secībā un atbalstīt nepieciešamās tehniskās infrastruktūras attīstīšanu un tehnoloģiju pārnesi saistībā ar metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertifikāciju un akreditāciju, lai atbalstītu tehniskos noteikumus;

i)paplašināt regulatīvo, tehnisko un zinātnisko sadarbību, tostarp izmantojot informācijas, pieredzes un datu apmaiņu, nolūkā uzlabot tehnisko noteikumu kvalitāti un līmeni un efektīvi izmantot regulatīvos resursus;

j)pilnveidot tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru atbilstību un konverģenci;

k)veicināt un atbalstīt divpusēju sadarbību starp Pušu attiecīgajām organizācijām, kas atbild pat metroloģiju, standartizāciju, testēšanu, sertificēšanu un akreditāciju;

l)veicināt Pušu un EAC partnervalstu sadarbību saistībā ar attiecīgo starptautisko iestāžu un organizāciju darbu un forumu TBT jautājumu risināšanai.

VIII SADAĻA. MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

98. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Puses apliecina un atzīst, ka ir svarīgi sadarboties muitas un tirdzniecības veicināšanas jautājumos, lai attīstītu vispārējo tirdzniecības vidi.

2.Puses vienojas uzlabot sadarbību, lai nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvā spēja ļauj sasniegt tirdzniecības veicināšanas mērķi.

3.Puses atzīst, ka ir vajadzīga atbilstoša administratīvā spēja, lai varētu sasniegt šos mērķus. Tās vienojas, ka EAC partnervalstīm būs vajadzīgi pārejas periodi un spēju pilnveidošana, lai tās varētu veiksmīgi īstenot šīs sadaļas noteikumus.

4.Sadarbībai jomās, uz ko attiecas šī sadaļa, ir šādi mērķi:

a)veicināt tirdzniecību Pušu starpā;

b)veicināt muitas tiesību aktu un procedūru saskaņošanu reģionālā līmenī;

c)sniegt atbalstu EAC partnervalstīm tirdzniecības veicināšanā;

d)sniegt atbalstu EAC partnervalstu muitas pārvaldēm šā nolīguma īstenošanā un citas starptautiskās paraugprakses īstenošanā muitas jomā ;

e)uzlabot Pušu muitas pārvalžu un citu saistīto robežapsardzes aģentūru sadarbību.

5.Atbilstīgi 75. panta noteikumiem Puses vienojas sadarboties šādās jomās:

a)informācijas apmaiņa par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)kopīgu iniciatīvu izstrādāšana savstarpēji saskaņotās jomās;

c)atbalsts:

i)muitas sistēmu un procedūru modernizēšanai, kā arī muitošanas laika samazināšanai;

ii)muitas procedūru un tirdzniecības formalitāšu, tostarp saistībā ar importu, eksportu un tranzītu, vienkāršošanai un saskaņošanai;

iii)reģionālo tranzīta sistēmu uzlabošanai;

iv)pārredzamības uzlabošanai saskaņā 134. punktu;

v)spējas uzlabošanai, tostarp finansiāls un tehnisks atbalsts EAC partnervalstīm šajā jomā, un

vi)citās muitas jomās, par kurām vienojas abas Puses;

d)cik vien iespējams, ieņem kopēju nostāju tādās starptautiskās organizācijās muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā kā PTO, PMO, ANO un UNCTAD;

e)gan iekšēji, gan savstarpēji veicina visu saistīto aģentūru darbību saskaņošanu.

6.Puses saskaņā ar 1. protokolu par izcelsmes noteikumiem sniedz šādu savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās:

a)ievieš procedūras un praksi, kas ataino starptautiskos instrumentus un standartus, ko piemēro muitas un tirdzniecības veicināšanas jomā, tostarp PTO noteikumus un PMO instrumentus un standartus;

b)veic darbības, kas paredzētas muitas standartu un tirdzniecības veicināšanas pasākumu saskaņošanas konsolidēšanai;

c)piemēro mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšanu, saistošus nolēmumus, vienkāršotas procedūras, kontroli pēc izlaišanas un revīzijas metodes;

d)automatizē muitas un citas tirdzniecības procedūras, tostarp ar muitu un tirdzniecību saistītas informācijas automātisku apmaiņu;

e)apmāca muitas amatpersonas un citas attiecīgās valsts un privātā sektora amatpersonas par muitu un tirdzniecības veicināšanu, un

f)citās jomās, kuras varētu noteikt Puses.

IX SADAĻA. EPN PIELĀGOŠANAS PASĀKUMI

99. PANTS

Darbības joma un mērķi

1.Puses atzīst, ka tarifu atcelšana un/vai būtiska samazināšana, kā paredzēts šajā nolīgumā, būs izaicinājums EAC partnervalstīm. Puses vienojas, ka šis īpašais izaicinājums ir jārisina, izveidojot kompensējošu regulējumu.

2.Puses arī atzīst, ka šā nolīguma īstenošanas dēļ EAC partnervalstu ekonomikai var rasties problēmas, tostarp sociālas, ekonomiskas un vides problēmas. Puses vienojas, ka šīs problēmas ir jārisina ar ekonomiskās sadarbības un sadarbības attīstības jomā pasākumiem.

3.Sadarbība jomās, uz ko attiecas šī sadaļa, ir paredzēta tam, lai novērstu faktiskās un iespējamās pielāgošanās problēmas, kas saistītas ar šā nolīguma īstenošanu.

100. PANTS

Sadarbības jomas

1.Saistībā ar ieņēmumu zaudējumiem, kas radušies tarifu samazināšanas dēļ, ES:

a)iesaistās paplašinātā dialogā par fiskālās pielāgošanas pasākumiem un reformām;

b)nosaka sadarbības kārtību, lai atbalstītu fiskālo reformu;

c)piešķir finanšu līdzekļus, lai īslaicīgi segtu apstiprinātus valdības ieņēmumu zaudējumus, kas radušies muitas tarifu atcelšanas un/vai būtiskas samazināšanas dēļ.

2.Lai pārliecinātos, vai EAC partnervalstu ekonomika gūst maksimālu labumu no šā nolīguma, ES piekrīt sadarboties ar EAC partnervalstīm, veicot atbilstošus sadarbības pasākumus, lai

a)uzlabotu EAC partnervalstu ražošanas nozaru konkurētspēju;

b)uzlabotu EAC partnervalstu darbaspēka produktīvās un profesionālās spējas, tostarp apmācītu darbiniekus, kuri ir pārvietoti uzņēmumu slēgšanas dēļ, vai mācītu viņiem jaunas prasmes jaunu darbību veikšanai utt.;

c)atbalstītu pasākumus ilgtspējīgas vides nodrošināšanai; 

d)uzlabotu spēju uzlabot makroekonomisko disciplīnu; 

e)mazinātu iespējamo ietekmi uz pārtikas un uztura nodrošinājumu, lauku attīstību, iztikas līdzekļu nodrošinājumu un ieņēmumiem no eksporta EAC partnervalstīs;

f)risinātu jautājumus citās iespējamās sadarbības jomās, kas saistītas ar šā nolīguma īstenošanas problēmām.

X SADAĻA. RESURSU MOBILIZĀCIJA

101. PANTS

Principi un mērķi

1.Ņemot vērā ES apņemšanos atbalstīt šā nolīguma īstenošanu un EAC partnervalstu centienus finansēt savas attīstības vajadzības, Puses vienojas strādāt gan kopā, gan atsevišķi, lai mobilizētu finanšu līdzekļus šā nolīguma īstenošanas, reģionālās integrācijas un EAC partnervalstu attīstības stratēģiju atbalstam.

2.Kopīgas resursu mobilizācijas mērķis ir papildināt, atbalstīt un veicināt savstarpējo atkarību, EAC partnervalstu centienus izmantot alternatīvus finansējuma avotus, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un attīstības stratēģijas, jo īpaši EPN attīstības plānu, kas ietverts šajā nolīgumā.

102. PANTS

Pienākumi

1.EAC partnervalstis:

a)piešķir līdzekļus no saviem finanšu mehānismiem laikus un paredzamā veidā, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un ar EPN saistītas attīstības stratēģijas un projektus, kas ietverti EPN attīstības plānā;

b)izstrādā savas attīstības stratēģijas, pienācīgi ņemot vērā EAC partnervalstu tiesības noteikt savu attīstības stratēģiju virzienu un secību un prioritātes;

c)izveido EPN fondu, lai piešķirtu ar EPN saistītus līdzekļus;

d)iekļaut EPN attīstības plāna prioritātes reģionālās un valsts stratēģijās.

2.EAC partnervalstis paredz fonda pārvaldības normas un noteikumus, lai nodrošinātu šo līdzekļus izmantošanas pārredzamību, pārskatatbildību un lietderīgumu. Neskarot citu partneru ieskaitījumus EAC EPN fondā, ES resursi būs pieejami ar nosacījumu, ka ES novērtēs pozitīvi fonda darbības procedūras.

3.ES piešķir resursus laikus un paredzamā veidā, īpaši ņemot vērā EAC partnervalstu piegādes ierobežojumus, kas saistīti ar šā nolīguma īstenošanu, tostarp EPN attīstības plānā noteiktos finansējuma ierobežojumus, no:

a) Eiropas Attīstības fonda (EAF) (valsts un reģionāliem mehānismiem);

b)ES budžeta;

c)jebkura cita instrumenta, ko izmanto izmantos, lai īstenotu ES oficiālo attīstības palīdzību (OAP).

Turklāt ES strādā, lai mobilizētu tās dalībvalstu resursus laikus un paredzamā veidā.

4.Puses kopīgi apņemas strādāt, lai mobilizētu šādus resursus:

a)citu donoru (tostarp daudzpusējo un divpusējo donoru) līdzekļus; 

b)dotācijas, koncesiju aizdevumus, publiskās un privātās partnerības un īpašos līdzekļus;

c)jebkurus citus OAP resursus, kas pieejami no attīstības partneriem.

VI DAĻA. INSTITUCIONĀLIE NOTEIKUMI

103. PANTS

Darbības joma un mērķis

1.Šīs daļas noteikumi attiecas uz EPN Padomi, Vecāko amatpersonu komiteju, Padomdevēju komiteju, jebkuru iestādi un komiteju, ko varētu izveidot saistībā ar šo nolīgumu. 

2.Šīs daļas mērķis ir noteikt iestādes, kas veicinās šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

104. PANTS

EPN Padome

1.Šim nolīgumam stājoties spēkā, ar šo tiek izveidota EPN Padome.

2.EPN Padomē iekļauj ministru līmeņa Pušu pārstāvjus.

3.EPN Padome nosaka pati savu reglamentu sešos (6) mēnešos no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

4.EPN Padomes līdzpriekšsēdētāji ir viens katras Puses pārstāvis saskaņā ar tās reglamentā izklāstītajiem noteikumiem.

5.EPN Padomes sanāksmes notiek regulāri, ne retāk kā reizi divos (2) gados, bet nepieciešamības gadījumā padome rīko ārkārtas sanāksmes, ja Puses par to vienojas.

6.EPN Padome:

a)ir atbildīga par šā nolīguma darbību un īstenošu un uzrauga tā mērķu sasniegšanu;

b)izskata jebkuru svarīgu jautājumu, kas ir radies saistībā ar šo nolīgumu, kā arī jebkuru citu kopīgu interešu jautājumu, kas saistīts ar tirdzniecību starp Pusēm, neskarot VII daļā piešķirtās tiesības, un

c)izskata Pušu priekšlikumus un ieteikumus izmaiņām un grozījumiem šajā nolīgumā.

105. PANTS

EPN Padomes pilnvaras

1.EPN Padomei ir pilnvaras pieņemt lēmumus, un, pamatojoties uz abpusēju vienošanos, tā var pieņemt Vecāko amatpersonu komitejas ieteikumus rakstveidā.

2.Pieņemtie lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic visus pasākumus, kas vajadzīgi šo lēmumu izpildei saskaņā ar Pušu attiecīgajiem iekšējiem noteikumiem.

3.EPN Padome sešos (6) mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas nosaka un pieņem reglamentu, kas ir vajadzīgs šķīrējtiesas kolēģijas izveidei.

4.Jautājumos, kuros EAC partnervalstis rīkojas individuāli, lai EPN Padome pieņemtu šādus lēmumus, ir vajadzīga attiecīgās EAC partnervalsts piekrišana.

106. PANTS

Vecāko amatpersonu komiteja

1.Šim nolīgumam stājoties spēkā, ar šo tiek izveidota Vecāko amatpersonu komiteja.

2.Atkarībā no situācijas to veido EAC partnervalstu pastāvīgie sekretāri vai galvenie sekretāri un vecāko amatpersonu līmeņa ES pārstāvji.

3.Pakļaujoties jebkādiem norādījumiem, kurus varētu sniegt EPN Padome, Vecāko amatpersonu komiteja tiekas vismaz reizi gadā un var sasaukt ārkārtas sanāksmes jebkurā laikā, par ko vienojas Puses, kad vien tas ir vajadzīgs, ņemot vērā apstākļus. Vecāko amatpersonu komiteja tiekas arī pirms EPN Padomes sanāksmēm.

4.Komitejas līdzpriekšsēdētāji ir katras Puses viens pārstāvis.

5.Vecāko amatpersonu komiteja:

a)palīdz EPN Padomei tās pienākumu veikšanā;

b)saņem un izskata īpašo komiteju, darba sesiju, darba grupu vai citu struktūru, ko Komiteja izveidojusi atbilstoši 107. panta 1. punktam, ziņojumus, kā arī saskaņo to darbības un sniedz ieteikumus izskatīšanai EPN Padomē;

c)iesniedz EPN Padomei ziņojumus un ieteikumus par šā nolīguma īstenošanu pēc savas iniciatīvas vai EPA Padomes vai kādas Puses pieprasījuma;

d)tirdzniecības jomā:

i)uzrauga un atbild par šā nolīguma noteikumu īstenošanu un pareizu piemērošanu un apspriež un iesaka sadarbības jomas šajā saistībā;

ii)saskaņā ar VII daļas I sadaļu veic darbības, lai izvairītos no strīdiem un atrisinātu strīdus, kas var rasties saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu;

iii)palīdz EPN Padomei veikt tās funkcijas, tostarp iesniegt ieteikumus par lēmumiem, kas jāpieņem EPN Padomei;

iv)uzrauga reģionālās integrācijas un Pušu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību attīstību;

v)uzrauga un izvērtē šā nolīguma īstenošanas ietekmi uz Pušu ilgtspējīgu attīstību;

vi)apspriež un veic darbības, kas var veicināt Pušu savstarpējās tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas;

vii)apspriež jebkuru jautājumu, kas attiecas uz šo nolīgumu, un jebkuru problēmu, kas var ietekmēt tā mērķu sasniegšanu;

e)attīstības jomā:

i)palīdz EPN padomei tās funkciju izpildē saistībā ar attīstības sadarbības jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums;

ii)uzrauga šajā nolīgumā noteikto sadarbības noteikumu īstenošanu un saskaņo šādu rīcību ar donoriem, kas ir trešās personas;

iii)sniedz ieteikumus par Pušu savstarpējo sadarbību, kas attiecas uz tirdzniecību;

iv)regulāri pārskata šajā nolīgumā noteiktās sadarbības prioritātes un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus par jaunu prioritāšu iekļaušanu;

v)pārskata un apspriež sadarbības jautājumus, kas attiecas uz reģionālo integrāciju un šā nolīguma īstenošanu.

107. PANTS

Vecāko amatpersonu komitejas pilnvaras

1.Pildot savas funkcijas, Vecāko amatpersonu komiteja:

a)vajadzības gadījumā izveido, dod norādījumus un pārrauga visas īpašās komitejas, darba sesijas, darba grupas vai struktūras, kas nodarbojas ar jautājumiem tās kompetencē, un nosaka to sastāvu, pienākumus un reglamentu, ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi;

b)pieņem lēmumus vai ieteikumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas īstenošanas pilnvaras tai ir piešķīrusi EPN Padome, un šajos gadījumos komiteja pieņem lēmumus vai ieteikumus atbilstoši 105. panta nosacījumiem un

c)izskata visus šā nolīguma jautājumus un attiecīgi rīkojas, pildot savas funkcijas.

2.Komiteja rīko īpašas darba sesijas, lai izpildītu 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās funkcijas.

3.Komiteja nosaka pati savu reglamentu trīs (3) mēnešos no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

108. PANTS

EPN Padomdevēja komiteja

1.Ar šo tiek izveidota EPN Padomdevēja komiteja, kuras uzdevums ir palīdzēt Vecāko amatpersonu komitejai veicināt dialogu un sadarbību starp privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, tostarp akadēmiskajām aprindām, un sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem. Šāds dialogs un sadarbība ietver visus jautājumus, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ja tie rodas saistībā ar šā nolīguma īstenošanu.

2.Par dalību EPN Padomdevējā komitejā lemj EPN Padome, ņemot vērā Vecāko amatpersonu komitejas ieteikumus, ar nolūku nodrošināt visu ieinteresēto personu plašu pārstāvību.

3.EPN Padomdevēja komiteja veic savu darbību, apspriežoties ar Vecāko amatpersonu komiteju vai pēc savas iniciatīvas, un sniedz ieteikumus Vecāko amatpersonu komitejai. Pušu pārstāvji piedalās EPN Padomdevējas komitejas sanāksmēs.

4.EPN Padomdevēja komiteja pieņem savu reglamentu trīs (3) mēnešos pēc tās izveidošanas, vienojoties par to ar Vecāko amatpersonu komiteju.

VII DAĻA. DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

109. PANTS

Darbības joma un mērķis

1.Ja vien nav noteikts citādi, šī daļa attiecas uz domstarpībām par šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu.

2.Šīs daļas mērķis ir izvairīties no jebkādām domstarpībām starp Pusēm saistībā ar šā nolīguma labticīgu interpretāciju un piemērošanu un atrisināt tās, un, ja tas ir iespējams, rast savstarpēji saskaņotu risinājumu.

I SADAĻA. DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANA

110. PANTS

Apspriešanās

1.Par visām domstarpībām saistībā ar šā nolīguma interpretēšanu un piemērošanu Puses apspriežas un cenšas tās atrisināt labticīgi, rodot savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.Viena Puse ierosina otrai Pusei apspriesties ar rakstveida pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Vecāko amatpersonu komitejai, norādot attiecīgo jautājumu un nolīguma noteikumus, kuriem, pēc tās uzskata, pasākums neatbilst.

3.Ja vien Puses nevienojas citādi, apspriešanās notiek atbildētājas Puses teritorijā divdesmit (20) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas. Apspriešanos uzskata par pabeigtu sešdesmit (60) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas to turpināt. Visa apspriešanās laikā izpaustā informācija ir konfidenciāla.

4.Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz ātrbojīgām vai sezonālām precēm, rīko tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams, bet jebkurā gadījumā piecpadsmit (15) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien Puses nevienojas turpinās apspriešanos.

5.Ja Puse, kurai pieprasījums adresēts, neatbild uz apspriešanās pieprasījumu desmit (10) dienās no tā saņemšanas dienas vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajā termiņā, vai ja apspriešanās ir pabeigta, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, katra Puse var pieprasīt risināt domstarpību šķīrējtiesā atbilstoši 112. pantam.

6.Puses var vienoties mainīt 3.–5. punktā minētos termiņus, ņemot vērā katras Puses grūtības vai lietas sarežģītību

111. PANTS

Starpniecība

1.Ja apspriešanā nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, Puses vienojoties var izmantot starpnieka palīdzību. Ja Puses nevienojas citādi, starpnieka darba uzdevums ir jautājums, uz ko norādīts konsultāciju pieprasījumā.

2.Jebkura no Pusēm var vērsties šķīrējtiesā atbilstoši 112. pantam, neizmantojot starpnieka palīdzību.

3.Ja vien Puses nevienojas par starpnieku piecpadsmit (15) dienās no vienošanās lūgt starpnieka palīdzību dienas, Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs vai viņa pārstāvis izlozē starpnieku no personu kopuma, kas ir 125. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas Puses pilsoņi. Izlozi izdara divdesmit piecās (25) dienās no vienošanās lūgt starpnieka palīdzību iesniegšanas katras Puses pārstāvja klātbūtnē. Starpnieks ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienās pēc viņa izraudzīšanas sasauc sanāksmi ar Pusēm. Starpnieks saņem katras Puses iesniegumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienās pirms sanāksmes un dara zināmu atzinumu ne vēlāk kā četrdesmit piecās (45) dienās pēc viņa izraudzīšanas.

4.Starpnieka atzinumā var būt ieteikums par to, kā atrisināt strīdu atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem. Starpnieka atzinums nav saistošs.

5.Puses var vienoties mainīt 3. punktā minētos termiņus. Arī starpnieks pēc jebkuras Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt mainīt šos termiņus, ņemot vērā attiecīgās Puses grūtības vai lietas sarežģītību.

6.Process, kurā iesaistīts starpnieks, jo īpaši Pušu izpaustā informācija un ieņemtā nostāja šajā procesā, ir konfidenciāls.

II SADAĻA. DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANA

112. PANTS

Šķīrējtiesas procesa sākšana

1.Ja Pusēm nav izdevies atrisināt domstarpību apspriežu ceļā, kā paredzēts 110. pantā, prasītāja Puse var iesniegt paziņojumu, lai sāktu šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas procedūru atbilstoši 113. pantam.

2.Paziņojumu par šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanu iesniedz rakstveidā atbildētājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Prasītāja Puse savā paziņojumā norāda konkrētos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma noteikumu pārkāpums.

113. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas izveide

1.Šķīrējtiesas kolēģijas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.Desmit (10) dienās pēc tam, kad Vecāko amatpersonu komitejai iesniegts paziņojums par šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanu, Puses apspriežas, lai vienotos par šķīrējtiesas kolēģijas sastāvu.

3.Ja Puses nevar vienoties par sastāvu 2. punktā noteiktajā termiņā, katra Puse piecās (5) dienās izvēlas šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam. Ja kāda no Pusēm neieceļ šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma šo šķīrējtiesnesi izlozē Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja pārstāvis no Puses saraksta daļas, kas izveidota atbilstoši 125. pantam.

4.Ja Puses nevienojas par šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju 2. punktā noteiktajā termiņā, piecās (5) dienās no viņu iecelšanas divi šķīrējtiesneši ieceļ trešo šķīrējtiesnesi par kolēģijas priekšsēdētāju no saraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam, un paziņo par to Vecāko amatpersonu komitejai. Ja kolēģijas priekšsēdētāju neieceļ, katra Puse var lūgt Vecāko amatpersonu komitejas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja pārstāvim piecās (5) dienās izlozēt šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāju no saraksta, kas izveidots atbilstoši 125. pantam, daļas, kurā iekļauti priekšsēdētāji.

5.Šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas diena ir diena, kad tiek izraudzīti un atbilstoši reglamentam iecelti visi trīs šķīrējtiesneši.

114. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas starpposma ziņojums

1.Šķīrējtiesas kolēģija iesniedz Pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir aprakstošā daļa un konstatējumi un secinājumi, parasti ne vēlāk kā deviņdesmit (90) dienās pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājam par to rakstveidā jāpaziņo Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno izdot starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nedrīkst izdot vēlāk par simt divdesmit (120) dienām pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas. Katra Puse var iesniegt rakstveida piezīmes šķīrējtiesas kolēģijai par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem piecpadsmit (15) dienās pēc ziņojuma iesniegšanas.

2.Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija dara visu, lai izdotu starpposma ziņojumu trīsdesmit (30) dienās, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā četrdesmit piecas (45) dienās no tās izveidošanas dienas. Katra Puse septiņās (7) dienās no starpposma ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai rakstveida pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3.Pēc Pušu rakstveida piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu šķīrējtiesas kolēģija var veikt grozījumus savā ziņojumā un turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas kolēģijas galīgajā ziņojumā ataino starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un novērojumiem.

115. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums

1.Šķīrējtiesas kolēģija:

a)simt divdesmit (120) dienās pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas savu nolēmumu paziņo Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai;

b)neatkarīgi no a) apakšpunkta, ja šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesas kolēģija plāno sniegt nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nedrīkst paziņot vēlāk kā simt piecdesmit (150) dienās pēc šķīrējtiesas kolēģijas izveidošanas dienas

2.Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām vai sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija:

a)paziņo savu nolēmumu sešdesmit (60) dienās no tās izveidošanas dienas;

b)var sniegt prejudiciālu nolēmumu tik ātri, cik tas ir praktiski iespējams, un jebkurā gadījumā septiņās (7) dienās pēc tās izveidošanas par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

3.Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumā ir iekļauti ieteikumi par to, kā atbildētājai Pusei panākt atbilstību.

4.Neatkarīgi no 6. līdz 10. punkta noteikumiem par pieņemamo termiņu, atbildētāja Puse veic jebkuru pasākumu, kas vajadzīgs, lai nekavējoties un labticīgi izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

5.Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā divdesmit vienā (21) dienā pēc šķīrējtiesas kolēģijas nolēmuma paziņošanas Pusēm paziņo prasītājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par to, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu.

6.Ja starp Pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse četrpadsmit (14) dienās pēc paziņošanas saskaņā ar 1. punktu rakstveidā pieprasa šķīrējtiesas kolēģijai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaikus paziņo otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Šķīrējtiesas kolēģija divdesmit vienā (21) dienā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai.

7.Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 113. pantā noteikto kārtību. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir trīsdesmit piecas (35) dienas no 6. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

8.Nosakot pieņemamā termiņa ilgumu, šķīrējtiesas kolēģija ņem vērā to, cik ilgs laiks parasti ir vajadzīgs atbildētājai Pusei, lai pieņemtu samērīgus tiesiskos vai administratīvos pasākumus, ko šī Puse ir norādījusi kā vajadzīgus, lai nodrošinātu nolēmuma izpildi, un šķīrējtiesas kolēģija jo īpaši ņem vērā grūtības, kādas varētu rasties EAC partnervalstīm, ņemot vērā to nepietiekamās vajadzīgās spējas.

9.Pieņemamo termiņu var pagarināt, Pusēm par to vienojoties.

116. PANTS

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu

1.Atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par jebkuru pasākumu, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

2.Ja pieņemamā termiņa beigās atbildētāja Puse nav izpildījusi 1. punkta noteikumus, prasītāja Puse var veikt atbilstošus pasākumus saskaņā ar 118. panta 2. punktu, par to paziņojot otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai.

3.Ja starp Pusēm ir domstarpības par to, vai atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma noteikumus, katra Puse var pieprasīt šķīrējtiesas kolēģijas rakstveida nolēmumu par šo jautājumu. Pieprasījumā norāda attiecīgo pasākumu un izskaidro, kādā veidā tāds pasākums nav vai ir saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem un šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu.

4.Šķīrējtiesas kolēģija cenšas paziņot savu nolēmumu četrdesmit piecās (45) dienās no iepriekš minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesas kolēģija paziņo savu nolēmumu trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5.Ja šķīrējtiesas kolēģija sākotnējā sastāvā vai daži tās locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē piecpadsmit (15) dienās, piemēro 113. pantā noteikto kārtību. Šādos gadījumos nolēmuma paziņošanas termiņš ir astoņdesmit (80) dienas no 3. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

117. PANTS

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma nepildīšanas gadījumā

1.Ja atbildētāja Puse nepaziņo par jebkuru pasākumu, kas veikts, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu līdz pieņemamā termiņa beigām, vai šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka saskaņā ar 116. panta 1. punktu paziņotais pasākums neatbilst Puses pienākumiem atbilstīgi šā nolīguma noteikumiem, atbildētājai Pusei ir tiesības pieņemt atbilstošus pasākumus, par to informējot otru Pusi.

2.Pieņemot šādus pasākumus, prasītāja Puse cenšas izraudzīties pasākumus, kas vismazāk iespaido šā nolīguma mērķu sasniegšanu, un ņem vērā to ietekmi uz atbildētājas Puses saimniecisko darbību. Turklāt, ja ES ir ieguvusi tiesības pieņemt šādus pasākumus, tā izraugās pasākumus, kuru konkrētais mērķis ir panākt tās EAC partnervalsts atbilstību, par kuras pasākumiem konstatēts, ka tie pārkāpj šo nolīgumu.

3.Jebkurā laikā pēc pieņemamā termiņa beigām prasītāja Puse var pieprasīt atbildētājai Pusei iesniegt piedāvājumu pagaidu kompensācijai, un atbildētāja Puse iesniedz šādu piedāvājumu.

4.Kompensācijas vai atbildes pasākumi ir uz laiku un piemērojami tikai līdz brīdim, kad pasākums, ar kuru tiek pārkāpti šā nolīguma noteikumi, ir atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu šiem noteikumiem, vai līdz brīdim, kad Puses ir vienojušās atrisināt domstarpības.

118. PANTS

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts atbilstības panākšanai pēc attiecīgo pasākumu pieņemšanas

1.Atbildētāja Puse paziņo otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai par visiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu prasītājai Pusei izbeigt attiecīgo pasākumu piemērošanu.

2.Ja Puses trīsdesmit (30) dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību šim nolīgumam, prasītāja Puse rakstveidā pieprasa šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu šajā jautājumā. Par šādu pieprasījumu paziņo otrai Pusei un Vecāko amatpersonu komitejai. Šķīrējtiesas kolēģija četrdesmit piecās (45) dienās pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai.

3.Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka kāds pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, neatbilst šā nolīguma noteikumiem, šķīrējtiesas kolēģija nosaka, vai prasītāja Puse var turpināt piemērot attiecīgos pasākumus. Ja šķīrējtiesas kolēģija nolemj, ka pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, atbilst šā nolīguma noteikumiem, attiecīgos pasākumus izbeidz uzreiz pēc nolēmuma paziņošanas dienas.

4.Ja sākotnējās šķīrējtiesas kolēģijas sastāvs vai daži tās locekļi nevar piedalīties sanāksmē, piemēro 113. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit (60) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

III SADAĻA. KOPĪGIE NOTEIKUMI

119. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā brīdī var rast saskaņotu risinājumu atbilstoši šai daļai un paziņo Vecāko amatpersonu komitejai par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses atbilstīgām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un šķīrējtiesas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums netiek prasīts vai tiek paziņots, ka minētās iekšējās procedūras pabeigtas, domstarpību izšķiršanas procedūru izbeidz.

120. PANTS

Reglaments

Domstarpību izšķiršanas procedūras regulē reglaments, ko pieņem EPN Padome sešos (6) mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

121. PANTS

Informācija un tehniskas konsultācijas

Šķīrējtiesas kolēģija pēc vienas Puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt ziņas no jebkura avota, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas procesam, tostarp no domstarpībās iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesas kolēģijai ir arī tiesības pēc saviem ieskatiem lūgt attiecīgu ekspertu viedokli. Pušu un citu trešo personu ieinteresētajām fiziskajām vai juridiskajām personām saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesas kolēģijai amicus curiae rezumējumus. Šādā veidā iegūtā informācija jādara zināma Pusēm, un tās var iesniegt piezīmes.

122. PANTS

Iesniegumu valoda

1.Pušu rakstveida un mutiski iesniegumi sagatavojami jebkurā no Pušu oficiālajām valodām.

2.Puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu konkrētām procedūrām atbilstīgi šai daļai. Ja Puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra Puse organizē savu rakstveida iesniegumu tulkošanu un mutisko tulkošanu sēžu laikā valodā, kuru izvēlas atbildētāja Puse, un sedz izmaksas, ja vien tā nav attiecīgās Puses oficiālā valoda. 3

123. PANTS

Interpretācijas noteikumi

1.Šķīrējtiesas kolēģijas interpretē šā nolīguma noteikumus saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Vīnes Konvencijā par starptautiskajām līgumtiesībām.

2.Šķīrējtiesas interpretācijas un nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šā nolīguma noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

124. PANTS

Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumu pieņemšanas procedūra

1.Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu.

2.Jebkurā šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumā izklāsta faktu konstatējumus, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un jebkuru konstatējumu, ieteikumu un izdarīto secinājumu pamatojumu. Vecāko amatpersonu komiteja publisko šķīrējtiesas kolēģijas nolēmumus.

3.Šķīrējtiesas kolēģijas nolēmums ir galīgs un saistošs Pusēm.

125. PANTS

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.Vecāko amatpersonu komiteja ne vēlāk kā sešus (6) mēnešos pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas izveido sarakstu ar vismaz piecpadsmit (15) personām, kuras vēlas un ir spējīgas darboties kā šķīrējtiesneši. Sarakstu veido trīs daļas: katrai Pusei viena daļa ar personām, kuras darbojas kā šķīrējtiesneši, un viena daļa ar personām, kuras nav kādas Puses pilsoņi un darbojas kā šķīrējtiesas kolēģijas priekšsēdētāji. Katrā saraksta daļā ir vismaz piecas (5) personas. Vecāko amatpersonu komiteja nodrošina, ka šis saraksts vienmēr tiek uzturēts šādā līmenī atbilstoši reglamentam.

2.Ja dienā, kad tiek izdarīts paziņojums atbilstoši 113. panta 2. punktam, kāda saraksta daļa nav izveidota vai tajā nav pietiekams skaits personu, šķīrējtiesnešus izlozē no privātpersonām, ko attiecīgajai saraksta daļai ir oficiāli piedāvājušas abas Puses. Ja tikai viena Puse ir piedāvājusi personas, trīs šķīrējtiesnešus izlozē no šīm personām.

3.Ja šķīrējtiesnešu saraksts nav izveidots atbilstoši 1. punktam vai nav piedāvāti šķīrējtiesneši atbilstoši 2. punktam, Puse, kas uzsāk šķīrējtiesas procesu, lūdz pastāvīgās šķīrējtiesas ģenerālsekretāram rīkoties kā nozīmējošai iestādei.

4.Šķīrējtiesnešiem jābūt speciālām zināšanām un pieredzei tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Viņiem jābūt neatkarīgiem, jāstrādā savā kompetencē un nav jāpieņem norādījumi ne no vienas organizācijas vai valdības, un nav jābūt saistītiem ne ar vienu no Pušu valdībām, un ir jāievēro reglamentam pievienotais ētikas kodekss, ko EPN Padome pieņem sešos (6) mēnešos pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

126. PANTS

Saistība ar PTO strīdu izšķiršanu

1.Atbilstīgi šim nolīgumam izveidotās šķīrējtiesas kolēģijas neskata strīdus par katras Puses tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO nolīgumiem.

2.Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par strīdu izšķiršanu neierobežo nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas darbību. Ja Puse tomēr ir sākusi strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu saskaņā ar šo sadaļu vai PTO nolīgumu, tā nevar sākt strīda izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā tiesā, pirms nav beidzies pirmais process. Turklāt Puse nevar vērsties abās tiesās jautājumā par tādu saistību neievērošanu, kuras atbilstoši šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienādas. Tādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puse otrai tiesai neiesniedz prasību par tādas pašas saistības neizpildi atbilstoši otram nolīgumam, ja vien izvēlētajā tiesā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētās saistības neizpilde.

3.Puse var sākt strīda izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu saskaņā ar šo daļu vai PTO nolīgumu:

a)strīda izšķiršanas procesu saskaņā ar šo daļu uzskata par uzsāktu, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši 112. pantam, un to uzskata par pabeigtu, kad šķīrējtiesas kolēģija paziņo savu nolēmumu Pusēm un Vecāko amatpersonu komitejai atbilstīgi 115. pantam vai kad ir panākts abpusēji saskaņots risinājums atbilstīgi 119. pantam;

b)strīda izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata par uzsāktu, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesas kolēģiju atbilstoši PTO Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu, 6. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad strīdu izšķiršanas iestāde pieņem attiecīgi kolēģijas ziņojumu un apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17. panta 14. punktam.

4.Šis nolīgums nekādi neliedz Pusei īstenot pienākumu atlikšanu, ko atļauj PTO strīdu izšķiršanas iestāde. PTO nolīgums neliedz kādai no Pusēm apturēt šajā nolīgumā paredzēto saistību izpildi.

127. PANTS

Termiņi

1.Visus šajā daļā noteiktos termiņus, tostarp šķīrējtiesas paneļu nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita no pirmās kalendārās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2.Jebkuru šajā daļā minēto termiņu var pagarināt, Pusēm savstarpēji vienojoties.

VIII daļa. VISPĀRĒJIE IZŅĒMUMI

128. PANTS

Vispārējo izņēmumu klauzula

Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka starp Pusēm tiek radīta patvaļīga vai neattaisnojama diskriminācija vienādos apstākļos vai tiek radīti slēpti starptautiskās tirdzniecības ierobežojumi, šā nolīguma noteikumus nevar interpretēt tā, ka tas liegtu ES vai EAC partnervalstīm pieņemt vai īstenot pasākumus, kas:

a)vajadzīgi sabiedriskās drošības un morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības saglabāšanai;

b)vajadzīgi cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)attiecas uz zelta vai sudraba importēšanu vai eksportēšanu;

d)vajadzīgi, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz muitas darbību, monopolu darbību atbilstoši VVTT II panta 4. punktam un XVII pantam, patentu aizsardzību, preču zīmēm un autortiesībām, kā arī krāpnieciskas prakses novēršanu;

e)attiecas uz cietumnieku darba ražojumiem;

f)ieviesti mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

g)attiecas uz izsmeļamu dabas resursu konservāciju, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējās ražošanas vai patēriņa ierobežojumiem;

h)īstenoti saskaņā ar saistībām atbilstoši jebkuram starpvaldību patēriņa preču nolīgumam, kas atbilst kritērijiem, kuri ir iesniegti VVTT līgumslēdzējām pusēm un kurus tās nav noraidījušas, vai kas pats ir iesniegts Pusēm un ko tās nav noraidījušas 4 ;

i)ir saistīti ar iekšzemes materiālu eksporta ierobežojumiem, kuri vajadzīgi, lai nodrošinātu šādu materiālu pienācīgu daudzumu iekšzemes pārstrādes rūpniecībai laikposmos, kad to cena vietējā tirgū atbilstīgi valsts stabilizācijas plānam ir noteikta zemāka par cenu pasaules tirgū. Tomēr šādi pasākumi nepalielina vietējās rūpniecības eksporta apjomu vai tai piešķirto aizsardzību un nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem par nediskriminēšanu;

j)ir būtiski, lai nodrošinātu kopumā vai vietējā līmenī trūkstošu izstrādājumu ieguvi vai izplatīšanu, ar noteikumu, ka šādi pasākumi atbilst principam, kas paredz, ka ES vai EAC partnervalstis ir tiesīgas saņemt vienlīdzīgu daļu no šādu izstrādājumu starptautiskās piegādes, un ka tie pasākumi, kas neatbilst citiem šā nolīguma noteikumiem, tiek pārtraukti, tiklīdz izzūd apstākļi, kuru dēļ šie pasākumi tika pieņemti.

129. PANTS

Ar drošību saistīti izņēmumi

1.Neko šajā nolīgumā neinterpretē tādējādi, lai:

a)ES vai EAC partnervalstīm uzliktu pienākumu sniegt jebkādu informāciju, ja tā uzskata, ka tās izpaušana ir pretrunā ar tās drošības interesēm;

b)ES vai EAC partnervalstīm tiktu liegts veikt jebkuru pasākumu, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai aizsargātu būtiskas savas drošības intereses:

i)attiecībā uz skaldmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti;

ii)saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma tirdzniecību un citu preču un materiālu tirdzniecību, ko veic tieši vai netieši nolūkā piegādāt tos militārai iestādei;

iii)attiecībā uz publisko iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošības vai valsts aizsardzības vajadzībām;

v)kas pieņemts kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās, vai

c)ES vai EAC partnervalstīm tiktu liegts veikt jebkuru pasākumu, lai izpildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem starptautiskā miera un drošības saglabāšanas nolūkos 

2.Vecāko amatpersonu komiteja saņem visplašāko iespējamo informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, un par to izbeigšanu.

130. PANTS

Nodokļu politika

1.Neko šajā nolīgumā vai jebkurā vienošanās dokumentā, kas pieņemts saskaņā ar šo nolīgumu, neinterpretē tādējādi, ka Pusei, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, liedz atsevišķi noteikt nodokļu maksātājus, kas nav tādā pašā situācijā, jo īpaši attiecībā uz viņu dzīvesvietu vai vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

2.Neko šajā nolīgumā vai jebkurā vienošanās dokumentā, kas pieņemts saskaņā ar šo nolīgumu, neinterpretē tādējādi, ka tiek liegts pieņemt vai īstenot pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ievērojot nodokļu noteikumus nolīgumos pret nodokļu dubultu piemērošanu vai citos nodokļu režīmos vai valsts nodokļu tiesību aktos.

3.Šā nolīguma noteikumi neietekmē Pušu tiesības un pienākumus atbilstīgi jebkurai nodokļu konvencijai. Šā nolīguma un jebkuras šādas konvencijas pretrunu gadījumā priekšroka ir konkrētajai konvencijai, ciktāl tā attiecas uz konkrēto pretrunu.

IX DAĻA. VISPĀRĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

131. PANTS

Grūtības maksājumu bilances jomā

1.Ja kādai no Pusēm ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai atstāt spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz preču tirdzniecību

2.Puses cenšas izvairīties no 1. punktā minēto ierobežojošo pasākumu piemērošanas.

3.Visi saskaņā ar šo pantu noteiktie vai spēkā paturētie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši un uz ierobežotu laiku un nepārsniedz maksājumu bilances un ārējo finanšu stāvokļa koriģēšanai nepieciešamo. Tie atbilst attiecīgi PTO nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem un ir saderīgi ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Statūtiem.

4.Puse, kas patur spēkā vai pieņem ierobežojošus pasākumus vai to grozījumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai Pusei un iespējami īsā laikā iesniedz EPN Padomei to atcelšanas grafiku.

5.Apspriešanās EPN Padomē notiek nekavējoties, un tajā izvērtē attiecīgās Puses maksājumu bilances stāvokli un ierobežojumus, ko pieņem vai patur spēkā saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā cita starpā tādus faktorus kā

a)maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību raksturs un apjoms;

b)ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide;

c)pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi.

6.Tiek apspriesta ierobežojošo pasākumu atbilstība 3. un 4. punktam. Akceptē visus Starptautiskā Valūtas fonda iesniegtos statistikas un citādus faktus attiecībā uz ārvalstu valūtām, valūtas rezervēm un maksājumu bilanci un pamato secinājumus ar minētā fonda sniegto attiecīgās Puses, kas pieņem vai patur spēkā pasākumu, maksājumu bilances un ārējā finanšu stāvokļa novērtējumu.

132. PANTS

Pušu definīcija un saistību izpilde

1.Šā nolīguma Līgumslēdzējas puses ir Austrumāfrikas valstu kopienas dibināšanas līguma līgumslēdzējas puses, turpmāk “EAC partnervalstis”, no vienas puses, un Eiropas Savienība vai tās dalībvalstis vai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis to attiecīgajā kompetences jomā saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību, turpmāk “ES”, no otras puses.

2.Šā nolīguma vajadzībām apzīmējums “Puse” attiecas uz EAC partnervalstīm, kas rīkojas kolektīvi, vai attiecīgi uz ES. Apzīmējums “Puses” attiecas uz EAC partnervalstīm, kas rīkojas kolektīvi, un ES.

3.EAC partnervalstis pilnvaro vienu no saviem pārstāvjiem rīkoties to uzdevumā visos jautājumos atbilstīgi šim nolīgumam, kurā tās ir vienojušās rīkoties kolektīvi.

4.Puses pieņem visus vispārējos vai īpašos pasākumus, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu šajā nolīgumā noteiktās saistības, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

133. PANTS

Kontaktpunkti

1.Lai veicinātu saziņu saistībā ar šā nolīguma efektīvu īstenošu, Puses ieceļ kontaktpunktu informācijas apmaiņai pēc šā līguma stāšanās spēkā. Informācijas apmaiņas kontaktpunkta iecelšana neskar kompetento iestāžu konkrētu norīkošanu atbilstīgi šā nolīguma konkrētiem noteikumiem.

2.Pēc informācijas apmaiņas kontaktpunktu pieprasījuma katra Puse norāda biroju vai ierēdni, kurš atbild par jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu, un sniedz vajadzīgo atbalstu, lai atvieglotu saziņu ar pieprasītāju Pusi.

3.Attiecīgos gadījumos viena Puse pēc otras Puses pieprasījuma un tādā apmērā, kāds ir juridiski iespējams, sniedz informāciju un nekavējoties atbild uz jebkuru otras Puses jautājumu par jebkuru faktisku vai ierosinātu pasākumu, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm.

134. PANTS

Pārredzamība un konfidencialitāte

1.Katra Puse nodrošina, ka tiesību akti, procedūras un administratīvie nolēmumi ar vispārēju nozīmi, kā arī starptautiskās saistības, kas attiecas uz tirdzniecības jautājumiem, kas ietverti šajā nolīgumā, tiek nevilcinoties publicēti vai nodoti atklātībai un uz tiem tiek vērsta otras Puses uzmanība.

2.Neskarot konkrētus šā nolīguma noteikumus par pārredzamību, šajā pantā minēto informāciju uzskata par sniegtu, kad tā ir pieejama Austrumāfrikas valstu kopienas Sekretariātam un Eiropas Komisijai vai PTO, vai Pušu oficiālā publiski pieejamā bezmaksas tīmekļa vietnē.

3.Šis nolīgums nekādi neuzliek nevienai Pusei pienākumu sniegt konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu likumu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kas ierobežotu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgās komerciālās intereses, izņemot tiktāl, cik to vajag izpaust saistībā ar domstarpību izšķiršanas procedūru atbilstīgi šā nolīguma VII daļai. Ja tādu izpaušanu par nepieciešamu uzskata atbilstīgi VII daļas 113. pantam izveidota šķīrējtiesa, tā nodrošina konfidencialitātes pilnīgu aizsardzību.

135. PANTS

Eiropas Savienības attālākie reģioni

1.Ņemot vērā Eiropas Savienības un EAC partnervalstu attālāko reģionu ģeogrāfisko attālumu, kā arī lai nostiprinātu ekonomisko un sociālo saikni starp šiem reģioniem un EAC partnervalstīm, Puses cenšas veicināt sadarbību visās jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, starp ES attālākajiem reģioniem un EAC partnervalstīm.

2.Šā panta 1. punktā deklarētos mērķus arī īsteno, kad vien iespējams, veicinot ĀĀK partnervalstu un ES attālāko reģionu kopīgu dalību ES pamatprogrammās un īpašajās programmās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

3.ES cenšas saskaņot dažādus ES kohēzijas un attīstības politikas finanšu instrumentus, lai veicinātu sadarbību starp EAC partnervalstīm un ES attālākajiem reģioniem jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

4.Nekas šajā nolīgumā neliedz ES piemērot esošos pasākumus nolūkā risināt jautājumus saistībā ar konkrēta attālākā reģiona strukturāli sociālo un ekonomisko situāciju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantam.

136. PANTS

Saistība ar citiem nolīgumiem

1.Izņemot Kotonū Nolīguma 3. daļas II sadaļā ietvertos noteikumus par sadarbību attīstības jomā, šā nolīguma un Kotonū nolīguma 3. daļas II sadaļas noteikumu neatbilstības gadījumā noteicošie ir šā nolīguma noteikumi.

2.Šā nolīguma noteikumi nav interpretējami tādējādi, ka tie neļauj kādai no Pusēm pieņemt atbilstošus pasākumus saskaņā ar šo nolīgumu un Kotonū nolīgumu.

137. PANTS

Saistība ar PTO nolīgumiem

Puses vienojas, ka šā nolīguma noteikumi neuzliek tām pienākumu rīkoties neatbilstīgi PTO.

138. PANTS

Paziņojumi

Šajā nolīgumā paredzētos paziņojumus sagatavo rakstveidā un nosūta attiecīgi Austrumāfrikas valstu kopienas Sekretariātam vai Eiropas Komisijai.

139. PANTS

Stāšanās spēkā

1.Šo nolīgumu paraksta un ratificē vai apstiprina saskaņā ar attiecīgo Pušu piemērojamiem konstitucionālajiem vai iekšējiem noteikumiem un procedūrām.

2.Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Puses paziņojušas viena otrai par to, ka ir pabeigtas 1. punktā minētās iekšējās juridiskās procedūras.

3.Paziņojumus par stāšanos spēkā EAC partnervalstis nosūta Austrumāfrikas valstu kopienas Ģenerālsekretariātam, bet ES puse Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam, kas ir šā nolīguma depozitāri. Pēc pēdējā ratificēšanas instrumenta saņemšanas depozitāriji paziņo viens otram par to, ka ir pabeigtas iekšējās juridiskās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā.

4.Līdz nolīguma spēkā stāšanās brīdim EAC partnervalstis un ES var provizoriski piemērot šā nolīguma noteikumus, kas ir to attiecīgajā kompetencē. To var izdarīt, kad vien iespējams, piemērojot provizoriski vai ratificējot šo nolīgumu.

5.Par provizorisko piemērošanu paziņo depozitāriem. Nolīgumu piemēro provizoriski desmit (10) dienās pēc dienas, kad Puses paziņo viena otrai par to, ka ir pabeigtas vajadzīgās iekšējās juridiskās procedūras.

6.Ja šā nolīguma noteikumu piemēro saskaņā ar 4. punktu, visas norādes šādā noteikumā šā līguma spēkā stāšanās dienā saprot kā norādes uz dienu, no kuras Puses vienojas piemērot minēto noteikumu saskaņā ar 4. punktu.

7.Neatkarīgi no 4. punkta EAC partnervalstis un ES var vienpusēji veikt pasākumus, lai piemērotu nolīgumu pirms tā provizoriskas piemērošanas, ciktāl tas ir iespējams.

140. PANTS

Denonsēšana

1.Šā nolīguma Puse var iesniegt otrai Pusei rakstveida paziņojumu par nodomu denonsēt šo nolīgumu.

2.Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc paziņošanas.

141. PANTS

Teritoriālā piemērošana

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Savienības dibināšanas līgumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un, no otras puses, EAC partnervalstu teritorijās. Šajā nolīgumā atsauces uz “teritoriju” jāsaprot šajā nozīmē.

142. PANTS

Pārskatīšanas klauzula

1.Šo nolīgumu pārskata ik pēc pieciem (5) gadiem no tā spēkā stāšanās dienas.

2.Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu Puse var ierosināt koriģēt ar tirdzniecību saistīto sadarbību, ņemot vērā šā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

3.Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem Puses vienojas, ka šo nolīgumu var pārskatīt, ņemot vērā Kotonū nolīguma termiņa beigas.

143. PANTS

Grozījumu klauzula

1.Puses var rakstveidā vienoties par grozījumu izdarīšanu šajā nolīgumā. Puse var iesniegt priekšlikumus grozījumiem šajā nolīgumā izskatīšanai EPN Padomē. Otra Puse var izteikt piezīmes par grozījumu priekšlikumiem deviņdesmit (90) dienās no priekšlikuma saņemšanas dienas.

2.Ja EPN Padome apstiprina grozījumus šajā nolīgumā, šos grozījumus iesniedz Pusēm ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai atbilstoši to konstitucionālajām vai iekšējām normatīvajām prasībām.

3.Grozījums stājas spēkā pēc tam, kad Puses apmainās ar rakstveida paziņojumiem, apliecinot, ka tās ir izpildījušas savas attiecīgās piemērojamās tiesiskās prasības un procedūras, dienā, par kuru puses vienojas.

144. PANTS

Jaunu dalībvalstu pievienošanās Austrumāfrikas valstu kopienai

1.Jebkura jaunā EAC partnervalsts kļūst par šā nolīguma Pusi dienā, kad tā pievienojas EAC, iekļaujot attiecīgu klauzulu par to pievienošanās aktā. Ja pievienošanās aktā EAC nav paredzēta šāda EAC partnervalsts automātiska pievienošanās šim nolīgumam, attiecīgā EAC partnervalsts pievienojas, pievienošanās aktu deponējot Austrumāfrikas valstu kopienas Ģenerālsekretariātā, kas nosūta apliecinātas kopijas ES.

2.Puses izskata jaunu EAC partnervalstu pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. EPN Padome var lemt par pārejas laika pasākumiem vai grozījumiem, kas varētu būt vajadzīgi.

145. PANTS

Jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai

1.Jebkura jaunā ES dalībvalsts kļūst par šā nolīguma Pusi dienā, kad tā pievienojas ES, iekļaujot attiecīgu klauzulu par to pievienošanās aktā. Ja aktā par pievienošanos ES nav paredzēta šāda dalībvalsts automātiska pievienošanās šim nolīgumam, attiecīgā ES dalībvalsts pievienojas, pievienošanās aktu deponējot Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas nosūta apliecinātas kopijas EAC partnervalstīm.

2.Puses izskata jaunu ES dalībvalstu pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. EPN Padome var lemt par pārejas laika pasākumiem vai grozījumiem, kas varētu būt vajadzīgi.

146. PANTS

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāliešu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, svahilu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un tas ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

147. PANTS

Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama daļa.

I pielikums

Muitas nodokļi EAC partnervalstu izcelsmes izstrādājumiem

II pielikums

Muitas nodokļi ES izcelsmes izstrādājumiem

IIIa pielikums

EAC EPN attīstības plāns

IIIb pielikums

Attīstības kritēriji, mērķi un rādītāji

IV pielikums

Kopīgā deklarācija par valstīm, kas izveidojušas muitas savienību ar Eiropas Savienību

1. protokols

Par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

2. protokols

Par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās

(1)    Šim aprēķinam izmanto PTO oficiālos datus par vadošajiem eksportētājiem pasaules preču tirdzniecībā (izņemot ES iekšējo tirdzniecību).
(2)    Šajā pantā “lauksaimniecības produkti” ir produkti, uz kuriem attiecas PTO Lauksaimniecības nolīguma I pielikums.
(3)    Šajā pantā oficiālās valodas ir tās, kas minētas 146. pantā.
(4)    Šajā apakšpunktā paredzētais izņēmums attiecas uz jebkuru patēriņa preču nolīgumu, kas atbilst principiem, ko Ekonomiskas un sociālo lietu padome ir apstiprinājusi savā 1947. gada 28. marta rezolūcijā Nr. 30(IV).
Top

Briselē, 11.2.2016

COM(2016) 64 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums- Padomes Lēmums

par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses


I PIELIKUMS

MUITAS NODOKĻI EAC PARTNERVALSTU IZCELSMES RAŽOJUMIEM

1.Neskarot 4. punktu, ES muitas nodokļus pilnībā atceļ visiem Harmonizētās sistēmas 1. līdz 97. nodaļas ražojumiem, kuru izcelsme šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ir kādā EAC partnervalstī, izņemot 93. nodaļas ražojumus. 93. nodaļas ražojumiem ES turpina noteikt piemērojamo lielākās labvēlības režīma nodokļa likmi ("MFN nodokļa likme").

2.Tarifa pozīcijas 1701 ražojumu, kuru izcelsme ir kādā EAC partnervalstī, ko ANO atzinusi par vismazāk attīstītu valsti, importam turpina piemērot 51. panta noteikumus 1 .

3.No 2015. gada 1. oktobra, piemērojot 50. panta noteikumus, var uzskatīt, ka tarifa pozīcijas 1701 ražojumu tirgus darbības traucējumi rodas tad, ja baltā cukura ES tirgus cena divus mēnešus pēc kārtas ir mazāka par 80 % no baltā cukura ES tirgus cenas, kas bijusi spēkā iepriekšējā tirdzniecības gadā.

4.Tarifa pozīcijas 1701 un 0803 0019 ražojumiem, kā izcelsme ir EAC partnervalstīs un kas laisti brīvā apgrozībā Francijas aizjūras departamentos, 1. punkta noteikumus nepiemēro. Šis noteikums ir spēkā desmit (10) gadus, sākot no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas. Šo periodu pagarina vēl uz desmit (10) gadiem, ja vien Puses nevienojas citādi.

(1)    Šim nolūkam un atkāpjoties no 50. panta, atsevišķai valstij, kuru ANO atzinusi par vismazāk attīstītu valsti, var piemērot aizsardzības pasākumus.
Top

Briselē, 11.2.2016

COM(2016) 64 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums-Padomes Lēmums

par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses


II PIELIKUMS – 1. DAĻA

MUITAS NODOKĻI ES IZCELSMES RAŽOJUMIEM

1.Stājoties spēkā šim nolīgumam, atceļ muitas nodokļus, kuri piemērojami ES izcelsmes ražojumiem (IIa pielikumā uzskaitītajām precēm), ko importē EAC partnervalstu teritorijā.

2.Muitas nodokļus, kuri piemērojami ES izcelsmes ražojumiem (IIb pielikumā uzskaitītajām precēm), ko importē EAC partnervalstu teritorijā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

pēc septiņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 80 % no pamatnodokļa,

pēc astoņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 70 % no pamatnodokļa,

pēc deviņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,

pēc desmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 50 % no pamatnodokļa,

pēc vienpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

pēc divpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 30 % no pamatnodokļa,

pēc trīspadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 20 % no pamatnodokļa,

pēc četrpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 10 % no pamatnodokļa,

pēc piecpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās atlikušos nodokļus atceļ.

3.Muitas nodokļus, kuri piemērojami ES izcelsmes ražojumiem (IIc pielikumā uzskaitītajām precēm), ko importē EAC partnervalstu teritorijā, pakāpeniski atceļ saskaņā ar šādu grafiku:

pēc divpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 95 % no pamatnodokļa,

pēc trīspadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 90 % no pamatnodokļa,

pēc četrpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 85 % no pamatnodokļa,

pēc piecpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 80 % no pamatnodokļa,

pēc sešpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 70 % no pamatnodokļa,

pēc septiņpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 65 % no pamatnodokļa,

pēc astoņpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 60 % no pamatnodokļa,

pēc deviņpadsmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 55 % no pamatnodokļa,

pēc divdesmit gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 50 % no pamatnodokļa,

pēc divdesmit viena gada no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 40 % no pamatnodokļa,

pēc divdesmit diviem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 30 % no pamatnodokļa,

pēc divdesmit trīs gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 20 % no pamatnodokļa,

pēc divdesmit četriem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās katru nodokli samazina līdz 10 % no pamatnodokļa,

pēc divdesmit pieciem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās atlikušos nodokļus atceļ.

4.Uz muitas nodokļiem, kuri piemērojami ES izcelsmes ražojumiem (IId pielikumā uzskaitītajām precēm), ko importē EAC partnervalstu teritorijā, neattiecina nevienu no šajā pielikumā ietvertajiem tarifu pakāpeniskas samazināšanas režīmiem.

Top

Briselē, 11.2.2016

COM(2016) 64 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums-Padomes Lēmums

par to, lai noslēgtu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) starp Austrumāfrikas valstu kopienas (EAC) partnervalstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses


IIa PIELIKUMS – 2. DAĻA

MUITAS NODOKĻI ES IZCELSMES RAŽOJUMIEM

Astoņciparu HS kods

Sešciparu HS kods

Apraksts

Nodokļa likme

Saistību gads attiecībā pret ES

01012100

010121

-- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

01013010

010130

--- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

01022100

010221

-- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

01023100

010231

-- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

01029010

010290

-- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

01031000

010310

- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

01041010

010410

--- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

01042010

010420

--- tīršķirnes vaislas lopi

0%

T0

05111000

051110

- buļļu sperma

0%

T0

05119110

051191

--- zivju ikri un pieņi

0%

T0

05119120

051191

--- zivju atkritumi

0%

T0

05119910

051199

--- dzīvnieku sperma, izņemot buļļu spermu

0%

T0

06011000

060110

- sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, vainagi un sakneņi, neizdīguši

0%

T0

06012000

060120

- sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes

0%

T0

06021000

060210

- neapsakņoti spraudeņi un potzari

0%

T0

06022000

060220

- koki, krūmi un krūmveidīgie, arī potēti, kas ražo pārtikas augļus un riekstus

0%

T0

06023000

060230

- rododendri un acālijas, potētas vai nepotētas

0%

T0

06024000

060240

- rozes, potētas vai nepotētas

0%

T0

06029000

060290

- citādi

0%

T0

10011100

100111

-- sēklai

0%

T0

10011900

100119

-- citādi

0%

T0

10019100

100191

-- sēklai

0%

T0

10021000

100210

- sēklai

0%

T0

10029000

100290

- citādi

0%

T0

10031000

100310

- sēklai

0%

T0

10041000

100410

- sēklai

0%

T0

10049000

100490

- citādi

0%

T0

12091000

120910

- cukurbiešu sēklas

0%

T0

12092100

120921

-- lucernas sēklas

0%

T0

12092200

120922

-- āboliņa (Trifolium spp.) sēklas

0%

T0

12092300

120923

-- auzeņu sēklas

0%

T0

12092400

120924

-- pļavas skareņu (Poa pratensis L.) sēklas

0%

T0

12092500

120925

-- aireņu (Lolium multiflorum Lam., Lolium perenne L.) sēklas

0%

T0

12092900

120929

-- citādi

0%

T0

12093000

120930

- galvenokārt ziedu iegūšanai audzējamo zālaugu sēklas

0%

T0

12099100

120991

-- dārzeņu sēklas

0%

T0

12099900

120999

-- citādi

0%

T0

12101000

121010

- apiņu rogas, kas nav smalcinātas, ne arī pulverī vai granulās

0%

T0

12102000

121020

- apiņu rogas, sasmalcinātas, pulverī vai granulās; lupulīns

0%

T0

12119010

121190

-- farmaceitiskiem nolūkiem, piemēram, Cinchona Bark

0%

T0

13012000

130120

- gumiarābiks

0%

T0

13019000

130190

- citādi

0%

T0

13021100

130211

-- opijs

0%

T0

13021200

130212

-- lakricas

0%

T0

13021300

130213

-- apiņu

0%

T0

13021900

130219

-- citādi

0%

T0

13022000

130220

- pektīni, pektināti un pektāti

0%

T0

13023100

130231

-- agars

0%

T0

13023200

130232

-- recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām

0%

T0

13023900

130239

-- citādi

0%

T0

15029000

150290

- citādi

0%

T0

15050000

150500

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)

0%

T0

15071000

150710

- neapstrādāta eļļa, attīrīta vai neattīrīta no līmvielām

0%

T0

15081000

150810

- neapstrādāta eļļa

0%

T0

15091000

150910

- neapstrādāta

0%

T0

15111000

151110

- neapstrādāta eļļa

0%

T0

15131100

151311

-- neapstrādāta eļļa

0%

T0

15132100

151321

-- neapstrādāta eļļa

0%

T0

15141100

151411

-- neapstrādāta eļļa

0%

T0

15149100

151491

-- neapstrādāta eļļa

0%

T0

15151100

151511

-- neapstrādāta eļļa

0%

T0

15200000

152000

Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi

0%

T0

15220000

152200

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas

0%

T0

18031000

180310

- neattaukota

0%

T0

18032000

180320

- pilnīgi vai daļēji attaukota

0%

T0

18040000

180400

Kakao sviests, tauki un eļļa

0%

T0

18050000

180500

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

0%

T0

19053210

190532

--- dievmaizītes

0%

T0

19059010

190590

--- oblātas farmācijai

0%

T0

25020000

250200

Neapdedzināti dzelzs pirīti

0%

T0

25030000

250300

Visu veidu sērs, izņemot sublimēto, nogulsnēto un koloidālo sēru

0%

T0

25041000

250410

- pulvera vai granulu veidā

0%

T0

25049000

250490

- citādi

0%

T0

25051000

250510

- silīcijsmilts un kvarca smilts

0%

T0

25059000

250590

- citādi

0%

T0

25061000

250610

- kvarcs

0%

T0

25062000

250620

- kvarcīts

0%

T0

25081000

250810

- bentonīts

0%

T0

25083000

250830

- ugunsizturīgs māls

0%

T0

25084000

250840

- citādi māli

0%

T0

25085000

250850

- andaluzīts, kianīts un silimanīts

0%

T0

25086000

250860

- mulīts

0%

T0

25087000

250870

- šamots vai dinasa zemes

0%

T0

25090000

250900

Krīts

0%

T0

25101000

251010

- nemalti

0%

T0

25102000

251020

- malti

0%

T0

25111000

251110

- dabiskais bārija sulfāts (barīts)

0%

T0

25112000

251120

- dabiskais bārija karbonāts (viterīts)

0%

T0

25120000

251200

Infuzoriju silīcijzemes (piemēram, kalnu milti, trepelis, diatomīts) un analoģiskas silīcijzemes, nekarsētas vai karsētas, ar īpatnējo svaru 1 vai mazāku

0%

T0

25131000

251310

- pumeks

0%

T0

25132000

251320

- smirģelis, dabiskais korunds, dabiskais granāts un citādi dabiskie abrazīvie materiāli

0%

T0

25140000

251400

Slāneklis, rupji apstrādāts vai neapstrādāts, sazāģēts vai nesazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs

0%

T0

25151100

251511

-- neapstrādāts vai rupji apstrādāts

0%

T0

25151200

251512

-- tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs

0%

T0

25152000

251520

- ekausīns un citi kaļķa ieži pieminekļiem vai būvniecībai; sīkgraudainais ģipsis

0%

T0

25161100

251611

-- neapstrādāts vai rupji apstrādāts

0%

T0

25161200

251612

-- tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs

0%

T0

25162000

251620

- smilšakmens

0%

T0

25169000

251690

- citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai

0%

T0

25201000

252010

- ģipšakmens; anhidrīts

0%

T0

25202000

252020

- ģipsis

0%

T0

26011100

260111

-- neaglomerētie

0%

T0

26011200

260112

-- aglomerētie

0%

T0

26012000

260120

- apdedzinātie dzelzs pirīti

0%

T0

26020000

260200

Mangāna rūdas un koncentrāti, ieskaitot dzelzi saturošas mangāna rūdas, un koncentrāti, kas sausnā satur 20 % no svara vai vairāk mangānu

0%

T0

26030000

260300

Vara rūdas un koncentrāti

0%

T0

26040000

260400

Niķeļa rūdas un koncentrāti

0%

T0

26050000

260500

Kobalta rūdas un koncentrāti

0%

T0

26060000

260600

Alumīnija rūdas un koncentrāti

0%

T0

26070000

260700

Svina rūdas un koncentrāti

0%

T0

26080000

260800

Cinka rūdas un koncentrāti

0%

T0

26090000

260900

Alvas rūdas un koncentrāti

0%

T0

26100000

261000

Hroma rūdas un koncentrāti

0%

T0

26110000

261100

Volframa rūdas un koncentrāti

0%

T0

26121000

261210

- urāna rūdas un koncentrāti

0%

T0

26122000

261220

- torija rūdas un koncentrāti

0%

T0

26131000

261310

- apdedzināti

0%

T0

26139000

261390

- citādi

0%

T0

26140000

261400

Titāna rūdas un koncentrāti

0%

T0

26151000

261510

- cirkonija rūdas un koncentrāti

0%

T0

26159000

261590

- citādi

0%

T0

26161000

261610

- sudraba rūdas un koncentrāti

0%

T0

26169000

261690

- citādi

0%

T0

26171000

261710

- antimona rūdas un koncentrāti

0%

T0

26179000

261790

- citādi

0%

T0

26180000

261800

Dzelzs vai tērauda ražošanas procesā iegūstamie granulētie sārņi (sārņu smilts)

0%

T0

26190000

261900

Izdedži, sārņi (izņemot granulētos sārņus), plāva un citādi dzelzs vai tērauda ražošanas atkritumi

0%

T0

26201100

262011

-- tehnisko cinku

0%

T0

26201900

262019

-- citādi

0%

T0

26202100

262021

-- etilēta benzīna nosēdumi un etilēta antidetonācijas savienojuma nosēdumi

0%

T0

26202900

262029

-- citādi

0%

T0

26203000

262030

- kas satur galvenokārt varu

0%

T0

26204000

262040

- kas satur galvenokārt alumīniju

0%

T0

26206000

262060

- kas satur arsēnu, dzīvsudrabu, talliju vai to maisījumus un ko izmanto arsēna vai minēto metālu ieguvei vai to ķīmisko savienojumu ražošanā

0%

T0

26209100

262091

-- kas satur antimonu, beriliju, kadmiju, hromu vai to maisījumus

0%

T0

26209900

262099

-- citādi

0%

T0

26211000

262110

- pelni un atliekas, kas rodas, sadedzinot sadzīves atkritumus

0%

T0

26219000

262190

- citādi

0%

T0

27090000

270900

Neapstrādātas naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas

0%

T0

27101210

271012

--- benzīns - parastais

0%

T0

27101220

271012

--- benzīns - augstākas klases (premium)

0%

T0

27101230

271012

--- aviācijas benzīns

0%

T0

27101240

271012

--- benzīna tipa reaktīvo dzinēju degviela

0%

T0

27101250

271012

--- detilāti ar konkrētu viršanas punktu un vaitspirts

0%

T0

27101290

271012

--- citādas vieglās eļļas un produkti

0%

T0

27101910

271019

--- daļēji rafinētas (ieskaitot jēlnaftu, kurai destilētas tikai vieglākās frakcijas)

0%

T0

27101921

271019

---- petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela

0%

T0

27101922

271019

---- lampu petroleja

0%

T0

27101929

271019

---- citādas vidējās eļļas un produkti

0%

T0

27101931

271019

---- gāzeļļa (automašīnām, vieglā, dzintarkrāsas, ātrgaitas dzinējiem)

0%

T0

27101932

271019

---- dīzeļeļļa (rūpnieciskā, smagā, melnā, lēngaitas kuģu un stacionārajiem dzinējiem)

0%

T0

27101939

271019

---- citādas gāzeļļas

0%

T0

27101941

271019

---- mazuts (kuģu dzinēju, krāšņu un tamlīdzīgs mazuts), kā kinemātiskā viskozitāte ir 125 centistoksi

0%

T0

27101942

271019

---- mazuts (kuģu dzinēju, krāšņu un tamlīdzīgs mazuts), kā kinemātiskā viskozitāte ir 180 centistoksi

0%

T0

27101943

271019

---- mazuts (kuģu dzinēju, krāšņu un tamlīdzīgs mazuts), kā kinemātiskā viskozitāte ir 280 centistoksi

0%

T0

27101949

271019

---- citāds mazuts

0%

T0

27101955

271019

---- transformatoru eļļa

0%

T0

27101957

271019

---- baltā eļļa (tehniskā)

0%

T0

27102000

271020

- Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas (izņemot neapstrādātas), un citur neminēti un neiekļauti naftas produkti, kas satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir produktu pamata sastāvdaļas, un kas satur biodīzeli, izņemot eļļas atkritumus

0%

T0

27122000

271220

- parafīna vasks, kura eļļas saturs ir mazāks par 0,75 % no kopējās masas

0%

T0

27129000

271290

- citādi

0%

T0

27131200

271312

-- kalcinēts

0%

T0

28011000

280110

- hlors

0%

T0

28012000

280120

- jods

0%

T0

28013000

280130

- fluors; broms

0%

T0

28020000

280200

Sērs, sublimēts vai izgulsnēts; koloidālais sērs

0%

T0

28030000

280300

Ogleklis (sodrēji un citādi oglekļa veidi, kas citur nav minēti)

0%

T0

28041000

280410

- ūdeņradis

0%

T0

28042100

280421

-- argons

0%

T0

28042900

280429

-- citādi

0%

T0

28043000

280430

- slāpeklis

0%

T0

28045000

280450

- bors; telūrs

0%

T0

28046100

280461

-- kas satur silīciju ne mazāk kā 99,99 % no kopējās masas

0%

T0

28046900

280469

-- citādi

0%

T0

28047000

280470

- fosfors

0%

T0

28048000

280480

- arsēns

0%

T0

28049000

280490

- selēns

0%

T0

28051100

280511

-- nātrijs

0%

T0

28051200

280512

-- kalcijs

0%

T0

28051900

280519

-- citādi

0%

T0

28053000

280530

- retzemju metāli, skandijs un itrijs, atsevišķi vai maisījumos vai sakausējumos

0%

T0

28054000

280540

- dzīvsudrabs

0%

T0

28061000

280610

- hlorūdeņradis (sālsskābe)

0%

T0

28062000

280620

- hlorsulfoskābe

0%

T0

28080000

280800

Slāpekļskābe; sulfoslāpekļskābes

0%

T0

28091000

280910

- Fosfora (V) oksīds

0%

T0

28092000

280920

- fosforskābe un polifosforskābes

0%

T0

28100000

281000

Bora oksīdi; borskābes

0%

T0

28112200

281122

-- silīcija dioksīds

0%

T0

28112900

281129

-- citādi

0%

T0

28121000

281210

- hlorīdi un hlora oksīdi

0%

T0

28129000

281290

- citādi

0%

T0

28131000

281310

- oglekļa disulfīds (sērogleklis)

0%

T0

28139000

281390

- citādi

0%

T0

28141000

281410

- bezūdens amonjaks

0%

T0

28142000

281420

- amonjaka ūdens šķīdums

0%

T0

28151100

281511

-- cietais

0%

T0

28151200

281512

-- ūdens šķīdumā (nātrija sārms jeb šķidrā soda)

0%

T0

28152000

281520

- kālija hidroksīds (kaustiskais potašs)

0%

T0

28153000

281530

- nātrija vai kālija peroksīdi

0%

T0

28161000

281610

- magnija hidroksīds un peroksīds

0%

T0

28164000

281640

- stroncija un bārija oksīdi, hidroksīdi un peroksīdi

0%

T0

28170010

281700

--- cinka oksīds

0%

T0

28170020

281700

--- cinka peroksīds

0%

T0

28181000

281810

- mākslīgais korunds, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu

0%

T0

28182000

281820

- alumīnija oksīdi, kas nav mākslīgais korunds

0%

T0

28183000

281830

- alumīnija hidroksīds

0%

T0

28191000

281910

- hroma trioksīds

0%

T0

28199000

281990

- citādi

0%

T0

28201000

282010

- mangāna dioksīds

0%

T0

28209000

282090

- citādi

0%

T0

28211000

282110

- dzelzs oksīdi un hidroksīdi

0%

T0

28212000

282120

- krāszemes

0%

T0

28220000

282200

Kobalta oksīdi un hidroksīdi; tehniskie kobalta oksīdi

0%

T0

28230000

282300

Titāna oksīdi

0%

T0

28241000

282410

- svina monoksīds (glets, svina oksīds)

0%

T0

28249000

282490

- citādi

0%

T0

28251000

282510

- hidrazīns un hidroksilamīns un to neorganiskie sāļi

0%

T0

28252000

282520

- litija oksīds un hidroksīds

0%

T0

28253000

282530

- vanādija oksīdi un hidroksīdi

0%

T0

28254000

282540

- niķeļa oksīdi un hidroksīdi

0%

T0

28255000

282550

- vara oksīdi un hidroksīdi

0%

T0

28256000

282560

- germānija oksīdi un cirkonija dioksīds

0%

T0

28257000

282570

- molibdēna oksīdi un hidroksīdi

0%

T0

28258000

282580

- antimona oksīdi

0%

T0

28259000

282590

- citādi

0%

T0

28261200

282612

-- alumīnija

0%

T0

28261900

282619

-- citādi

0%

T0

28263000

282630

- nātrija heksafluoralumināts (sintētiskais kriolīts)

0%

T0

28269000

282690

- citādi

0%

T0

28271000

282710

- amonija hlorīds

0%

T0

28272000

282720

- kalcija hlorīds

0%

T0

28273100

282731

-- magnija

0%

T0

28273200

282732

-- alumīnija

0%

T0

28273500

282735

-- niķeļa

0%

T0

28273900

282739

-- citādi

0%

T0

28274100

282741

-- vara

0%

T0

28274900

282749

-- citādi

0%

T0

28275100

282751

-- nātrija vai kālija bromīdi

0%

T0

28275900

282759

-- citādi

0%

T0

28276000

282760

- jodīdi un oksijodīdi

0%

T0

28281000

282810

- tehniskais kalcija hipohlorīts un citādi kalcija hipohlorīti

0%

T0

28289000

282890

- citādi

0%

T0

28291100

282911

-- nātrija

0%

T0

28291900

282919

-- citādi

0%

T0

28299000

282990

- citādi

0%

T0

28301000

283010

- nātrija sulfīdi

0%

T0

28309000

283090

- citādi

0%

T0

28311000

283110

- nātrija

0%

T0

28319000

283190

- citādi

0%

T0

28321000

283210

- nātrija sulfīti

0%

T0

28322000

283220

- citādi sulfīti

0%

T0

28323000

283230

- tiosulfāti

0%

T0

28331100

283311

-- nātrija sulfāts

0%

T0

28331900

283319

-- citādi

0%

T0

28332100

283321

-- magnija

0%

T0

28332200

283322

-- alumīnija

0%

T0

28332400

283324

-- niķeļa

0%

T0

28332500

283325

-- vara

0%

T0

28332700

283327

-- bārija

0%

T0

28332900

283329

-- citādi

0%

T0

28333000

283330

- alauni

0%

T0

28334000

283340

- peroksisulfāti (persulfāti)

0%

T0

28341000

283410

- nitrīti

0%

T0

28342100

283421

-- kālija

0%

T0

28342900

283429

-- citādi

0%

T0

28351000

283510

- fosfināti (hipofosfīti) un fosfonāti (fosfīti)

0%

T0

28352200

283522

-- mononātrija vai dinātrija

0%

T0

28352400

283524

-- kālija

0%

T0

28352500

283525

-- kalcija hidrogēnortofosfāts (dikalcija fosfāts)

0%

T0

28352600

283526

-- citādi kalcija fosfāti

0%

T0

28352900

283529

-- citādi

0%

T0

28353100

283531

-- nātrija trifosfāts (nātrija tripolifosfāts)

0%

T0

28353900

283539

-- citādi

0%

T0

28362000

283620

- nātrija karbonāts

0%

T0

28363000

283630

- nātrija hidrogēnkarbonāts (nātrija bikarbonāts)

0%

T0

28364000

283640

- kālija karbonāti

0%

T0

28365000

283650

- kalcija karbonāts

0%

T0

28366000

283660

- bārija karbonāts

0%

T0

28369100

283691

-- litija karbonāti

0%

T0

28369200

283692

-- stroncija karbonāts

0%

T0

28369900

283699

-- citādi

0%

T0

28371100

283711

-- nātrija

0%

T0

28371900

283719

-- citādi

0%

T0

28372000

283720

- kompleksie cianīdi

0%

T0

28391100

283911

-- nātrija metasilikāti

0%

T0

28391900

283919

-- citādi

0%

T0

28399000

283990

- citādi

0%

T0

28401100

284011

-- bezūdens

0%

T0

28401900

284019

-- citādi

0%

T0

28402000

284020

- citādi borāti

0%

T0

28403000

284030

- peroksiborāti (perborāti)

0%

T0

28413000

284130

- nātrija dihromāts

0%

T0

28415000

284150

- citādi hromāti un dihromāti; peroksihromāti

0%

T0

28416100

284161

-- kālija permanganāts

0%

T0

28416900

284169

-- citādi

0%

T0

28417000

284170

- molibdāti

0%

T0

28418000

284180

- volframāti

0%

T0

28419000

284190

- citādi

0%

T0

28421000

284210

- dubultie vai kompleksie silikāti, ieskaitot alumosilikātus ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu

0%

T0

28429000

284290

- citādi

0%

T0

28431000

284310

- koloidālie dārgmetāli

0%

T0

28432100

284321

-- sudraba nitrāts

0%

T0

28432900

284329

-- citādi

0%

T0

28433000

284330

- zelta savienojumi

0%

T0

28439000

284390

- citādi savienojumi; amalgamas

0%

T0

28441000

284410

- dabiskais urāns un tā savienojumi; sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur dabisko urānu vai dabiskā urāna savienojumus

0%

T0

28442000

284420

- ar urānu-235 bagātināts urāns un tā savienojumi; plutonijs un tā savienojumi; sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur ar urānu-235 bagātinātu urānu, plutoniju vai šo produktu savienojumus

0%

T0

28443000

284430

- urāns ar samazinātu urāna-235 saturu un tā savienojumi; torijs un tā savienojumi, sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur urānu ar samazinātu urāna-235 saturu, toriju vai šo produktu savienojumus

0%

T0

28444000

284440

- radioaktīvie elementi, izotopi un savienojumi, izņemot apakšpozīcijās 284410, 284420 vai 284430 minētos; sakausējumi, dispersijas (ieskaitot metālkeramiku), keramikas produkti un maisījumi, kas satur šos elementus, izotopus vai to savienojumus; radioaktīvie atlikumi

0%

T0

28445000

284450

- izlietotie (ar samazinātu radioaktivitāti) kodolreaktoru degvielas elementi (kasetes) (Euratom)

0%

T0

28451000

284510

- smagais ūdens (deitērija oksīds) (Euratom)

0%

T0

28459000

284590

- citādi

0%

T0

28461000

284610

- cērija savienojumi

0%

T0

28469000

284690

- citādi

0%

T0

28470000

284700

Ūdeņraža peroksīds, arī stabilizēts ar urīnvielu

0%

T0

28480000

284800

Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva fosfīdi, izņemot dzelzs fosforus

0%

T0

28491000

284910

- kalcija

0%

T0

28492000

284920

- silīcija

0%

T0

28499000

284990

- citādi

0%

T0

28500000

285000

Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva hidrīdi, nitrīdi, azīdi, silicīdi un borīdi, izņemot savienojumus, kas ir arī pozīcijā 2849 minētie karbīdi

0%

T0

28521000

285210

- Ar noteiktu ķīmisko sastāvu

0%

T0

28529000

285290

- citādi

0%

T0

28530000

285300

Citādi neorganiskie savienojumi (ieskaitot destilēto ūdeni vai vadītspējīgu ūdeni un līdzīgas tīrības ūdeni); sašķidrināts gaiss (atbrīvots vai neatbrīvots no cēlgāzēm); saspiests gaiss; amalgamas, izņemot dārgmetālu amalgamas

0%

T0

29011000

290110

- piesātinātie

0%

T0

29012100

290121

-- etilēns

0%

T0

29012200

290122

-- propēns (propilēns)

0%

T0

29012300

290123

-- butēns (butilēns) un tā izomēri

0%

T0

29012400

290124

-- buta-1,3-diēns un izoprēns

0%

T0

29012900

290129

-- citādi

0%

T0

29021100

290211

-- cikloheksāns

0%

T0

29021900

290219

-- citādi

0%

T0

29022000

290220

- benzols

0%

T0

29023000

290230

- toluols

0%

T0

29024100

290241

-- o-ksilols

0%

T0

29024200

290242

-- m-ksilols

0%

T0

29024300

290243

-- p-ksilols

0%

T0

29024400

290244

-- ksilola izomēru maisījumi

0%

T0

29025000

290250

- stirols

0%

T0

29026000

290260

- etilbenzols

0%

T0

29027000

290270

- kumols

0%

T0

29029000

290290

- citādi

0%

T0

29031100

290311

-- hlormetāns (metilhlorīds) un hloretāns (etilhlorīds)

0%

T0

29031200

290312

-- dihlormetāns (metilēnhlorīds)

0%

T0

29031300

290313

-- hloroforms (trihlormetāns)

0%

T0

29031400

290314

-- tetrahlorogleklis

0%

T0

29031500

290315

-- etilēna dihlorīds (ISO) (1,2-dihloretāns)

0%

T0

29031910

290319

- - - 1,1,1-trihloretāns (metilhloroforms)

0%

T0

29031990

290319

- - - citādi

0%

T0

29032100

290321

-- vinilhlorīds (hloretilēns)

0%

T0

29032200

290322

-- trihloretilēns

0%

T0

29032300

290323

-- tetrahloretilēns (perhloretilēns)

0%

T0

29032900

290329

-- citādi

0%

T0

29033100

290331

-- etilēna dibromīds (ISO) (1,2-dibromoetāns)

0%

T0

29033910

290339

- - - brommetāns (metilbromīds)

0%

T0

29033990

290339

- - - citādi

0%

T0

29037100

290371

-- hlordifluormetāns

0%

T0

29037200

290372

-- dihlortrifluoretāni

0%

T0

29037300

290373

-- dihlorfluoretāni

0%

T0

29037400

290374

-- hlordifluoretāni

0%

T0

29037500

290375

-- dihlorpentafluorpropāni

0%

T0

29037600

290376

-- bromhlordifluormetāns, bromtrifluormetāns un dibromtetrafluoretāni

0%

T0

29037700

290377

-- citādi atvasinājumi, kas perhalogenēti tikai ar fluoru un hloru

0%

T0

29037800

290378

-- citādi perhalogenētie atvasinājumi

0%

T0

29037900

290379

-- citādi

0%

T0

29038100

290381

-- 1,2,3,4,5,6-heksahlorcikloheksāns (HCH (ISO)), ieskaitot lindānu (ISO, INN)

0%

T0

29038200

290382

-- aldrīns (ISO), hlordāns (ISO) un heptahlors (ISO)

0%

T0

29038900

290389

-- citādi

0%

T0

29039100

290391

-- hlorbenzols, o-dihlorbenzols un p-dihlorbenzols

0%

T0

29039200

290392

-- heksahlorbenzols (ISO) un DDT (ISO) (klofenotāns (INN), 1,1,1-trihloro-2,2-bis(p-hlorofenil)etāns)

0%

T0

29039900

290399

-- citādi

0%

T0

29041000

290410

- atvasinājumi, kas satur tikai sulfogrupas, to sāļi un etilesteri

0%

T0

29042000

290420

- atvasinājumi, kas satur tikai nitrogrupas vai nitrozogrupas

0%

T0

29049000

290490

- citādi

0%

T0

29051100

290511

-- metanols (metilspirts)

0%

T0

29051200

290512

-- propan-1-ols (propilspirts) un propan-2-ols (izopropilspirts) .

0%

T0

29051300

290513

-- butān-1-ols (n-butilspirts)

0%

T0

29051400

290514

-- citādi butanoli

0%

T0

29051600

290516

-- oktanols (oktilspirts) un tā izomēri

0%

T0

29051700

290517

-- dodekan-1-ols (laurilspirts), heksadekan-1-ols (cetilspirts) un oktadekan-1-ols (stearīnspirts)

0%

T0

29051900

290519

-- citādi

0%

T0

29052200

290522

-- acikliskie terpēnspirti

0%

T0

29052900

290529

-- citādi

0%

T0

29053100

290531

-- etilēnglikols (etāndiols)

0%

T0

29053200

290532

-- propilēnglikols (propān-1,2-diols)

0%

T0

29053900

290539

-- citādi

0%

T0

29054100

290541

-- 2-etil-2-(hidroksimetil)propān-1,3-diols (trimetilolpropāns)

0%

T0

29054200

290542

-- pentaeritrīts

0%

T0

29054300

290543

-- mannīts

0%

T0

29054400

290544

-- D-glicīts (sorbīts)

0%

T0

29054500

290545

-- glicerīns

0%

T0

29054900

290549

-- citādi

0%

T0

29055100

290551

-- ethlorvinols (INN)

0%

T0

29055900

290559

-- citādi

0%

T0

29061100

290611

-- mentols

0%

T0

29061200

290612

-- cikloheksanols, metilcikloheksanoli un dimetilcikloheksanoli

0%

T0

29061300

290613

-- sterīni un inozitoli

0%

T0

29061900

290619

-- citādi

0%

T0

29062100

290621

-- benzilspirts

0%

T0

29062900

290629

-- citādi

0%

T0

29071100

290711

-- fenols (hidroksibenzols) un tā sāļi

0%

T0

29071200

290712

-- krezoli un to sāļi

0%

T0

29071300

290713

-- oktilfenols, nonilfenols un to izomēri; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29071500

290715

-- naftoli un to sāļi

0%

T0

29071900

290719

-- citādi

0%

T0

29072100

290721

-- rezorcīns un tā sāļi

0%

T0

29072200

290722

-- hidrohinons (hinols) un tā sāļi

0%

T0

29072300

290723

-- 4,4′-izopropilidēndifenols (bis-fenols A, difenilpropāns) un tā sāļi

0%

T0

29072900

290729

-- citādi

0%

T0

29081100

290811

-- pentahlorofenols (ISO)

0%

T0

29081900

290819

-- citādi

0%

T0

29089100

290891

-- dinosebs (ISO) un tā sāļi

0%

T0

29089200

290892

-- 4,6-dinitro-o-krezols (DNOC (ISO)) un tā sāļi

0%

T0

29089900

290899

-- citādi

0%

T0

29091100

290911

-- dietilēteris

0%

T0

29091900

290919

-- citādi

0%

T0

29092000

290920

- ciklānu, ciklēnu vai cikloterpēnu ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0%

T0

29093000

290930

- aromātiskie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0%

T0

29094100

290941

-- 2,2′-oksidietanols (dietilēnglikols, digols)

0%

T0

29094300

290943

-- etilēnglikola vai dietilēnglikola monobutilēteri

0%

T0

29094400

290944

-- citādi etilēnglikola vai dietilēnglikola monoalkilēteri

0%

T0

29094900

290949

-- citādi

0%

T0

29095000

290950

- alkoksifenoli, alkoksifenolspirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

0%

T0

29096000

290960

- spirtu, ēteru un ketonu peroksīdi un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0%

T0

29101000

291010

- oksirāns (etilēnoksīds)

0%

T0

29102000

291020

- metiloksirāns (propilēnoksīds)

0%

T0

29103000

291030

- 1-hlor-2,3-epoksipropāns (epihlorhidrīns)

0%

T0

29104000

291040

- dīldrins (ISO, INN)

0%

T0

29109000

291090

- citādi

0%

T0

29110000

291100

Acetāli un pusacetāli ar vēl kādu skābekļa funkcionālo grupu vai bez tās un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0%

T0

29121100

291211

-- metanāls (formaldehīds)

0%

T0

29121200

291212

-- etanāls (acetaldehīds)

0%

T0

29121900

291219

-- citādi

0%

T0

29122100

291221

-- benzaldehīds

0%

T0

29122900

291229

-- citādi

0%

T0

29124100

291241

-- vanilīns (4-hidroksi-3-metoksibenzaldehīds)

0%

T0

29124200

291242

-- etilvanilīns (3-etoksi-4-hidroksibenzaldehīds)

0%

T0

29124900

291249

-- citādi

0%

T0

29125000

291250

- cikliskie aldehīdu polimēri

0%

T0

29126000

291260

- paraformaldehīds

0%

T0

29130000

291300

Pozīcijā 2912 minēto produktu halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

0%

T0

29141100

291411

-- acetons

0%

T0

29141200

291412

-- butanons (metiletilketons)

0%

T0

29141300

291413

-- 4-metil-2-pentān-2-ons (metilizobutilketons)

0%

T0

29141900

291419

-- citādi

0%

T0

29142200

291422

-- cikloheksanons un metilcikloheksanoni

0%

T0

29142300

291423

-- jononi un metiljononi

0%

T0

29142900

291429

-- citādi

0%

T0

29143100

291431

-- fenilacetons (fenilpropan-2-ons)

0%

T0

29143900

291439

-- citādi

0%

T0

29144000

291440

- ketospirti un ketoaldehīdi

0%

T0

29145000

291450

- ketofenoli un ketoni, kas satur citas skābekļa funkcionālās grupas

0%

T0

29146100

291461

-- antrahinons

0%

T0

29146900

291469

-- citādi

0%

T0

29147000

291470

- halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi

0%

T0

29151100

291511

-- skudrskābe

0%

T0

29151200

291512

-- skudrskābes sāļi

0%

T0

29151300

291513

-- skudrskābes esteri

0%

T0

29152100

291521

-- etiķskābe

0%

T0

29152400

291524

-- etiķskābes anhidrīds

0%

T0

29152900

291529

-- citādi

0%

T0

29153100

291531

-- etilacetāts

0%

T0

29153200

291532

-- vinilacetāts

0%

T0

29153300

291533

-- n-butilacetāts

0%

T0

29153600

291536

-- dinoseba (ISO) acetāts

0%

T0

29153900

291539

-- citādi

0%

T0

29154000

291540

- monohloretiķskābe, dihloretiķskābe vai trihloretiķskābe, to sāļi un esteri

0%

T0

29155000

291550

- propionskābe, tās sāļi un esteri

0%

T0

29156000

291560

- butānskābes, pentānskābes, to sāļi un esteri

0%

T0

29157000

291570

- palmitīnskābe, stearīnskābe, to sāļi un esteri

0%

T0

29159000

291590

- citādi

0%

T0

29161100

291611

-- akrilskābe un tās sāļi

0%

T0

29161200

291612

-- akrilskābes esteri

0%

T0

29161300

291613

-- metakrilskābe un tās sāļi

0%

T0

29161400

291614

-- metakrilskābes esteri

0%

T0

29161500

291615

-- oleīnskābe, linolskābe vai linolēnskābe, to sāļi un esteri

0%

T0

29161600

291616

-- binapakrils (ISO)

0%

T0

29161900

291619

-- citādi

0%

T0

29162000

291620

- ciklānu, ciklēnu un cikloterpēnu monokarbonskābes, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

0%

T0

29163100

291631

-- benzoskābe, tās sāļi un esteri

0%

T0

29163200

291632

-- benzoilperoksīds un benzoilhlorīds

0%

T0

29163400

291634

-- feniletiķskābe un tās sāļi

0%

T0

29163900

291639

-- citādi

0%

T0

29171100

291711

-- skābeņskābe, tās sāļi un esteri

0%

T0

29171200

291712

-- adipīnskābe, tās sāļi un esteri

0%

T0

29171300

291713

-- azelaīnskābe un sebacīnskābe, to sāļi un esteri

0%

T0

29171400

291714

-- maleīnskābes anhidrīds

0%

T0

29171900

291719

-- citādi

0%

T0

29172000

291720

- ciklānu, ciklēnu vai cikloterpēnu polikarbonskābes, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

0%

T0

29173200

291732

-- dioktilortoftalāti

0%

T0

29173300

291733

-- dinonilortoftalāti vai didecilortoftalāti

0%

T0

29173400

291734

-- citādi ortoftalskābes esteri

0%

T0

29173500

291735

-- ftalskābes anhidrīds

0%

T0

29173600

291736

-- tereftalskābe un tās sāļi

0%

T0

29173700

291737

-- dimetiltereftalāts

0%

T0

29173900

291739

-- citādi

0%

T0

29181100

291811

-- pienskābe, tās sāļi un esteri

0%

T0

29181200

291812

-- vīnskābe

0%

T0

29181300

291813

-- vīnskābes sāļi un esteri

0%

T0

29181400

291814

-- citronskābe

0%

T0

29181500

291815

-- citronskābes sāļi un esteri

0%

T0

29181600

291816

-- glikonskābe, tās sāļi un esteri

0%

T0

29181800

291818

-- hlorobenzilāts (ISO)

0%

T0

29181900

291819

-- citādi

0%

T0

29182100

291821

-- salicilskābe un tās sāļi

0%

T0

29182200

291822

-- o-acetilsalicilskābe, tās sāļi un esteri

0%

T0

29182300

291823

-- citādi salicilskābes esteri un to sāļi

0%

T0

29182900

291829

-- citādi

0%

T0

29183000

291830

- karbonskābes, kas satur aldehīdu vai ketonu funkcionālo grupu, bet nesatur citas skābekļa funkcionālās grupas, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

0%

T0

29189100

291891

-- 2,4,5-T (ISO) (2,4,5-trihlorofenoksietiķskābe), tās sāļi un esteri

0%

T0

29189900

291899

-- citādi

0%

T0

29191000

291910

- tri(2,3-dibromopropil) fosfāts

0%

T0

29199000

291990

- citādi

0%

T0

29201100

292011

-- parations (ISO) un parationa-metils (ISO) (metila-parations)

0%

T0

29201900

292019

-- citādi

0%

T0

29209000

292090

- citādi

0%

T0

29211100

292111

-- metilamīns, dimetilamīns vai trimetilamīns un to sāļi

0%

T0

29211900

292119

-- citādi

0%

T0

29212100

292121

-- etilēndiamīns un tā sāļi

0%

T0

29212200

292122

-- heksametilēndiamīns un tā sāļi

0%

T0

29212900

292129

-- citādi

0%

T0

29213000

292130

- ciklānu, ciklēnu vai cikloterpēnu monoamīni vai poliamīni un to atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29214100

292141

-- anilīns un tā sāļi

0%

T0

29214200

292142

-- anilīna atvasinājumi un to sāļi

0%

T0

29214300

292143

-- toluidīni un to atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29214400

292144

-- difenilamīns un tā atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29214500

292145

-- 1-naftilamīns (α-naftilamīns), 2-naftilamīns (β-naftilamīns) un to atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29214600

292146

-- amfetamīns (INN), benzfetamīns (INN), deksamfetamīns (INN), etilamfetamīns (INN), fenkamfamīns (INN), lefetamīns (INN), levamfetamīns (INN), mefenorekss (INN) un fentermīns (INN); šo savienojumu sāļi

0%

T0

29214900

292149

-- citādi

0%

T0

29215100

292151

-- o-, m-, p-fenilēndiamīns, diaminotoluoli un to atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29215900

292159

-- citādi

0%

T0

29221100

292211

-- monoetanolamīns un tā sāļi

0%

T0

29221200

292212

-- dietanolamīns un tā sāļi

0%

T0

29221300

292213

-- trietanolamīns un tā sāļi

0%

T0

29221400

292214

-- dekstropropoksifēns (INN) un tā sāļi

0%

T0

29221900

292219

-- citādi

0%

T0

29222100

292221

-- aminohidroksinaftalīnsulfoskābes un to sāļi

0%

T0

29222900

292229

-- citādi

0%

T0

29223100

292231

-- amfepramons (INN), metadons (INN) un normetadons (INN); šo savienojumu sāļi

0%

T0

29223900

292239

-- citādi

0%

T0

29224100

292241

-- lizīns un tā esteri; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29224200

292242

-- glutamīnskābe un tās sāļi

0%

T0

29224300

292243

-- antranilskābe un tās sāļi

0%

T0

29224400

292244

-- tilidīns (INN) un tā sāļi

0%

T0

29224900

292249

-- citādi

0%

T0

29225000

292250

- aminospirtu fenoli, aminoskābju fenoli un citādi aminosavienojumi ar skābekļa funkcionālajām grupām

0%

T0

29231000

292310

- holīns un tā sāļi

0%

T0

29232000

292320

- lecitīni un citādi fosfoaminolipīdi

0%

T0

29239000

292390

- citādi

0%

T0

29241100

292411

-- meprobamāts (INN)

0%

T0

29241200

292412

-- fluoroacetamīds (ISO), monokrotofoss (ISO) un fosfamidons (ISO)

0%

T0

29241900

292419

-- citādi

0%

T0

29242100

292421

-- ureīdi un to atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29242300

292423

-- 2-acetamīdbenzoskābe (N-acetilantranilskābe) un tās sāļi

0%

T0

29242400

292424

-- etianamāts (INN)

0%

T0

29242900

292429

-- citādi

0%

T0

29251100

292511

-- saharīns un tā sāļi

0%

T0

29251200

292512

-- glutetimīds (INN)

0%

T0

29251900

292519

-- citādi

0%

T0

29252100

292521

-- hlordimeforms (ISO)

0%

T0

29252900

292529

-- citādi

0%

T0

29261000

292610

- akrilnitrils

0%

T0

29262000

292620

- 1-ciānguanidīns (diciāndiamīds)

0%

T0

29263000

292630

- fenoproporekss (INN) un tā sāļi; metadona (INN) starpprodukts (4-ciān-2-dimetilamino-4,4-difenilbutāns)

0%

T0

29269000

292690

- citādi

0%

T0

29270000

292700

Diazosavienojumi, azosavienojumi vai azoksisavienojumi

0%

T0

29280000

292800

Hidrazīna vai hidroksilamīna organiskie atvasinājumi

0%

T0

29291000

292910

- izocianāti

0%

T0

29299000

292990

- citādi

0%

T0

29302000

293020

- tiokarbamāti un ditiokarbamāti

0%

T0

29303000

293030

- tiurāma monosulfīdi, -disulfīdi vai -tetrasulfīdi

0%

T0

29304000

293040

- metionīns

0%

T0

29305000

293050

- kaptafols (ISO) un metamidofoss (ISO)

0%

T0

29309000

293090

- citādi

0%

T0

29311000

293110

- tetrametilsvins un tetraetilsvins

0%

T0

29312000

293120

- tributilalvas savienojumi

0%

T0

29319000

293190

- citādi

0%

T0

29321100

293211

-- tetrahidrofurāns

0%

T0

29321200

293212

-- 2-furaldehīds (furfuraldehīds)

0%

T0

29321300

293213

-- furfurilspirts un tetrahidrofurfurilspirts

0%

T0

29321900

293219

-- citādi

0%

T0

29322000

293220

- laktoni

0%

T0

29329100

293291

-- izosafrols

0%

T0

29329200

293292

-- 1-(1,3-benzodioksol-5-il)propan-2-ons)

0%

T0

29329300

293293

-- piperonāls

0%

T0

29329400

293294

-- safrols

0%

T0

29329500

293295

-- tetrahidrokanabinols (visi izomēri)

0%

T0

29329900

293299

-- citādi

0%

T0

29331100

293311

-- fenazons (antipirīns) un tā atvasinājumi

0%

T0

29331900

293319

-- citādi

0%

T0

29332100

293321

-- hidantoīns un tā atvasinājumi

0%

T0

29332900

293329

-- citādi

0%

T0

29333100

293331

-- piridīns un tā sāļi

0%

T0

29333200

293332

-- piperidīns un tā sāļi

0%

T0

29333300

293333

-- alfentanils (INN), anileridīns (INN), bezitramīds (INN), bromazepāms (INN), difenoksīns (INN), difenoksilāts (INN), dipipanons (INN), fentanils (INN), ketobemidons (INN), metilfenidāts (INN), pentazocīns (INN), pentidīns (INN), pentidīna (INN) starpprodukts A, fenciklidīns (INN) (PCP), fenoperidīns (INN), pipradols (INN), piritramīds (INN), propirāms (INN) un trimeperidīns (INN); šo savienojumu sāļi

0%

T0

29333900

293339

-- citādi

0%

T0

29334100

293341

-- levorfanols (INN) un tā sāļi

0%

T0

29334900

293349

-- citādi

0%

T0

29335200

293352

-- malonilurīnviela (barbitūrskābe) un tās sāļi

0%

T0

29335300

293353

-- alobarbitāls (INN), amobarbitāls (INN), barbitāls (INN), butalbitāls (INN), butobarbitāls (INN), ciklobarbitāls (INN), metilfenobarbitāls (INN), pentobarbitāls (INN), fenobarbitāls (INN), sekbutabarbitāls (INN), sekobarbitāls (INN) un vinilbitāls (INN); šo savienojumu sāļi

0%

T0

29335400

293354

-- citādi malonilurīnvielas (barbitūrskābes) atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29335500

293355

-- loprazolāms (INN), meklokvalons (INN), metakvalons (INN) un zipeprols(INN); šo savienojumu sāļi

0%

T0

29335900

293359

-- citādi

0%

T0

29336100

293361

-- melamīns

0%

T0

29336900

293369

-- citādi

0%

T0

29337100

293371

-- 6-heksalaktāms (ε-kaprolaktāms)

0%

T0

29337200

293372

-- klobazāms (INN) un metiprilons (INN)

0%

T0

29337900

293379

-- citādi laktāmi

0%

T0

29339100

293391

-- alprazolāms (INN), kamazepāms (INN), hlordiazepoksīds (INN), klonazepāms (INN), klorazepāts (INN), delorazepāms (INN), diazepāms (INN), estazolāms (INN), etilloflazepāts (INN), fludiazepāms (INN), flunitrazepāms (INN), flurazepāms (INN), halazepāms (INN), lorazepāms (INN), lormetazepāms (INN), mazindols (INN), medazepāms (INN), midazolāms (INN), nimetazepāms (INN), nitrazepāms (INN), nordazepāms (INN), oksazepāms (INN), pinazepāms (INN), prazepāms (INN), pirovalerons (INN), temazepāms (INN), tetrazepāms (INN) un triazolāms (INN); šo savienojumu sāļi

0%

T0

29339900

293399

-- citādi

0%

T0

29341000

293410

- savienojumi, kas satur nekondensētu tiazola gredzenu (hidrogenētu vai nehidrogenētu)

0%

T0

29342000

293420

- savienojumi, kas satur benztiazola gredzenu (hidrogenētu vai nehidrogenētu), bez tālākas kondensācijas

0%

T0

29343000

293430

- savienojumi, kas satur feniotiazīna gredzenu (hidrogenētu vai nehidrogenētu), bez tālākas kondensācijas

0%

T0

29349100

293491

-- aminorekss (INN), brotizolāms (INN), klotiazepāms (INN), kloksazolāms (INN), dekstromoramīds (INN), haloksazolāms (INN), ketazolāms (INN), mezokarbs (INN), oksazolāms (INN), pemolīns (INN), fendimetrazīns (INN), fenmetrazīns (INN) un sufentanils (INN); šo savienojumu sāļi

0%

T0

29349900

293499

-- citādi

0%

T0

29350000

293500

Sulfonamīdi

0%

T0

29362100

293621

-- A vitamīni un to atvasinājumi

0%

T0

29362200

293622

-- B1 vitamīns un tā atvasinājumi

0%

T0

29362300

293623

-- B2 vitamīns un tā atvasinājumi

0%

T0

29362400

293624

-- D- vai DL-pantotēnskābe (B3 vai B5 vitamīni) un tās atvasinājumi

0%

T0

29362500

293625

-- B6 vitamīns un tā atvasinājumi

0%

T0

29362600

293626

-- B12 vitamīns un tā atvasinājumi

0%

T0

29362700

293627

-- C vitamīns un tā atvasinājumi

0%

T0

29362800

293628

-- E vitamīns un tā atvasinājumi

0%

T0

29362900

293629

-- citi vitamīni un to atvasinājumi

0%

T0

29369000

293690

- citādi, ieskaitot dabiskos koncentrātus

0%

T0

29371100

293711

-- somatropīns, tā atvasinājumi un struktūras analogi

0%

T0

29371200

293712

-- insulīns un tā sāļi

0%

T0

29371900

293719

-- citādi

0%

T0

29372100

293721

-- kortizons, hidrokortizons, prednizons (dehidrokortizons) un prednizolons (dehidrohidrokortizons)

0%

T0

29372200

293722

-- virsnieru garozas hormonu halogenētie atvasinājumi

0%

T0

29372300

293723

-- estrogēni un progestogēni

0%

T0

29372900

293729

-- citādi

0%

T0

29375000

293750

- prostaglandīni, tromboksāni un leikotrīni, to atvasinājumi un struktūras analogi

0%

T0

29379000

293790

- citādi

0%

T0

29381000

293810

- rutozīds (rutīns) un tā atvasinājumi

0%

T0

29389000

293890

- citādi

0%

T0

29391100

293911

-- magoņu stiebru koncentrāti; buprenorfīns (INN), kodeīns, dihidrokodeīns (INN), etilmorfīns, etorfīns (INN), heroīns, hidrokodons (INN), hidromorfons (INN), morfīns, nikomorfīns (INN), oksikodons (INN), oksimorfons (INN), folkodīns (INN), tebakons (INN) un tebaīns; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29391900

293919

-- citādi

0%

T0

29392000

293920

- hinīnkoka alkaloīdi un to atvasinājumi; šo savienojumu sāļi

0%

T0

29393000

293930

- kofeīns un tā sāļi

0%

T0

29394100

293941

-- efedrīns un tā sāļi

0%

T0

29394200

293942

-- pseidoefedrīns (INN) un tā sāļi

0%

T0

29394300

293943

-- katīns (INN) un tā sāļi

0%

T0

29394400

293944

-- norefedrīns un tā sāļi

0%

T0

29394900

293949

-- citādi

0%

T0

29395100

293951

-- fenetilīns (INN) un tā sāļi

0%

T0

29395900

293959

-- citādi

0%

T0

29396100

293961

-- ergometrīns (INN) un tā sāļi

0%

T0

29396200

293962

-- ergotamīns (INN) un tā sāļi

0%

T0

29396300

293963

-- lizergīnskābe un tās sāļi

0%

T0

29396900

293969

-- citādi

0%

T0

29399100

293991

-- kokaīns, ekgonīns, levometamfetamīns, metamfetamīns (INN), metamfetamīna racemāts; šo savienojumu sāļi, esteri un citi atvasinājumi

0%

T0

29399900

293999

-- citādi

0%

T0

29400000

294000

Ķīmiski tīri cukuri, izņemot saharozi, laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi; cukuru ēteri, cukuru acetāli un cukuru esteri un to sāļi, izņemot pozīcijās 2937, 2938 un 2939 minētos produktus

0%

T0

29411000

294110

- penicilīni un to atvasinājumi ar penicilānskābes struktūru; šo savienojumu sāļi

0%

T0