2.2.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 34/31

Ziņotāja:

Madi SHARMA

Līdzziņotājs:

Dirk JARRÉ

1.1.

Eiropai vienmēr ir bijusi būtiska loma personīgās higiēnas, ķermeņa kopšanas un skaistumkopšanas līdzekļu ražošanā, inovācijā un izstrādē. Pēdējā laikā globālās konkurences procesā un apstākļos, kad netiek atzīts konkurētspējas saglabāšanas radītais spiediens inovācijas un tehnoloģiju jomā un konkurētspējas saglabāšanas komerciālā realitāte, Eiropa pakāpeniski zaudē vadošo pozīciju šajā nozarē.

1.2.

Šajā atzinumā tiek apsvērts, kā stiprināt ķermeņa kopšanas, personīgās higiēnas un skaistumkopšanas produktu ražošanas nozari Eiropā, īpašu uzmanību veltot tiem produktiem, uz kuriem attiecas Kosmētikas līdzekļu regula (EK) Nr. 1223/2009. “Kosmētikas līdzeklis” ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām un ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem un mutes dobuma gļotādām, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, tos aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu ķermeņa aromātu; vielu vai maisījumu, kas ir paredzēts iekšķīgai lietošanai, inhalācijai, injicēšanai vai implantācijai cilvēka organismā, neuzskata par kosmētikas līdzekli.

1.3.

Kosmētikas līdzekļu regula neattiecas uz salvešpapīra, salvešu un higiēnas preču ražošanas nozari, taču, ņemot vērā, ka tā rada pievienoto vērtību personīgās higiēnas jomā, daudzus ieteikumus var attiecināt arī uz šo nozari.

1.4.

Atzinums neattiecas nedz uz medikamentiem, tetovējumiem un pastāvīgo dekoratīvo kosmētiku, nedz arī uz skaistumkopšanas pakalpojumiem vai līdzekļiem, kurus izmanto, veicot operāciju vai lietojot instrumentus, kā arī uz dzīvnieku ādas kopšanas līdzekļiem. Tomēr, tā kā patērētāju bažas par kaitīgām vielām pieaug, EESK iesaka visus iepriekš minētos aspektus aplūkot atsevišķā dokumentā.

1.5.

Eiropas specializēto uzņēmumu novatorisma spējas ir iespaidīgas, taču pati inovācija un ES izgudrojumu ražošana un tirdzniecība ir pārcēlusies uz citām pasaules daļām, izraisot smagas ekonomiskās un sociālās sekas. Labvēlīgas vides radīšana, kas jāveic ar atbilstošām stratēģijām un ar mērķi, izmantojot progresīvus sasniegumus biotehnoloģiju jomā, virzīties tālāk par koncepciju “Rūpniecība 4.0”, būtiski sekmēs rūpniecības repatriāciju un jaunu produktu izstrādi.

1.6.

EESK atzīst, ka nozare jau tiek labi regulēta, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un drošību, taču vēlas minēt šādus ar nozari saistītus ieteikumus; Komiteja uzskata, ka papildu tiesību akti nav vajadzīgi, bet būtu jāapsver iespēja uzlabot pārredzamību:

2.1.

Kosmētika un ķermeņa kopšanas līdzekļi ir ikdienas nepieciešamība vairāk nekā 500 miljoniem Eiropas patērētāju visās vecuma grupās. Preču klāsts sākas ar ikdienā lietotiem ķermeņa kopšanas līdzekļiem, piemēram, ziepēm, šampūniem, zobu pastu, dezodorantiem, un beidzas ar luksusa skaistumkopšanas līdzekļiem, piemēram, smaržām un kosmētiku. Nozares vērtība ir 77 miljardi EUR (2015), un tā bija viena no nedaudzajām nozarēm, ko neskāra pasaules finanšu krīze. Eiropa ir pasaules līdere šajā nozarē un nozīmīga kosmētikas eksportētāja. Tirdzniecības apjoms ārpus Eiropas 2015. gadā sasniedza 17,2 miljardus EUR.

2.2.

Tā kā konkurence ir liela, kosmētikas nozarē svarīga ir zīmola atpazīstamība. Klientu lojalitātes pamatā ir ticama reklāma, kvalitāte, drošums un jaunu produktu izstrāde, un to var salīdzināt ar modes nozari, kurā tendences mainās atkarībā no sezonas.

2.3.

Nozari veido dažāda lieluma uzņēmumi, un Eiropā kosmētikas ražošanas nozarē darbojas vairāk nekā 4 600 MVU. Aprēķini liecina, ka MVU veidotais tirgus segments ir 30 %, bet dažās ES valstīs tas var būt līdz 98 %. Produktu klāsts sniedzas no vismaz 20 000 produktu, ko ražo lielie uzņēmumi, līdz aptuveni 160 produktiem, kurus ražo mazākie uzņēmumi. Liels kosmētikas ražotājs izmanto aptuveni 2 000 sastāvdaļu, mazs vai vidējs uzņēmums – aptuveni 600 sastāvdaļu, un visu uzņēmumu izmantoto sastāvdaļu skaits katru gadu pieaug par aptuveni 4 %. Šīs jaunās sastāvdaļas būtiski ietekmē rentabilitāti un izaugsmi.

2.4.

Visā vērtības radīšanas ķēdē, sākot ar ražošanu un beidzot ar mazumtirdzniecību, Eiropā ir nodarbināti vismaz 2 miljoni cilvēku. Ražošanā 2015. gadā (1) bija nodarbināti 152 000 darba ņēmēju, sieviešu nedaudz vairāk (56 %) nekā vīriešu (44 %). Pēdējo piecu gadu laikā tiešā un netiešā nodarbinātība nozarē pieaugusi par 2,3 % jeb par vairāk nekā 39 000 darbvietu (2).

2.5.

Pētniecībai un izstrādei novirzītie izdevumi 2015. gadā tiek lēsti 1,27 miljardu EUR apmērā. Situācija katrā valstī ievērojami atšķiras. Nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 26 000 zinātnieku, kuri pēta jaunas zinātnes jomas, strādā ar jaunām sastāvdaļām, izstrādā jaunus preparātus un veic drošuma novērtējumu, kas Eiropas Savienībā katru gadu ļauj reģistrēt iespaidīgu skaitu patentu.

2.6.

Eiropas papīra rūpniecības, it īpaši salvešpapīra nozares, vērtība ir vairāk nekā 10 miljardi EUR gadā, un tā veido 25 % no pasaules salvešu tirgus. Kvalitatīvu salvešpapīra produktu, tādu kā papīra dvieļi, papīra kabatlakatiņi, tualetes papīrs utt., plašāka izmantošana ir nozīmīgs elements, kas uzlabo dzīves kvalitāti un vispārējos higiēnas apstākļus gan mājās, gan ārpus mājām un tādējādi sniedz nozīmīgu ieguldījumu ķermeņa kopšanas līdzekļu sektorā.

2.7.

Eiropas kosmētikas nozare ir uzņēmusies vadību virzībā uz pilnīgu aizliegumu veikt testus ar dzīvniekiem, vienlaikus joprojām veicinot inovāciju un konkurētspēju. Šodienas tirgu vienādā mērā virza drošuma aspekti un inovācija ar jaunām krāsu paletēm, konkrētam ādas tipam piemērotiem produktiem, produktiem pret ādas novecošanu un unikālām formulām. Patērētāji nemitīgi pieprasa lielākas izvēles iespējas, labāku individualizāciju un vēl lielāku efektivitāti. Lai efektīvāk apmierinātu lietotāju vēlmes un attaisnotu cerības, patērētāju grupas un organizācijas tiek regulāri iesaistītas izstrādes agrīnos posmos.

3.1.

Uz sastāvdaļu uzraudzību un testēšanas kritērijiem, tajā skaitā aizliegumu veikt testus ar dzīvniekiem, kā arī uz vides aizsardzību un marķēšanu attiecas ES tiesību akti un pamatnostādnes. Tiesisko regulējumu par piekļuvi tirgum, starptautiskās tirdzniecības attiecības un regulējuma konverģenci uzrauga Eiropas Komisija.

3.2.

Kopš 2013. gada ir spēkā Kosmētikas līdzekļu regula jeb Regula (EK) Nr. 1223/2009, kas aizstāja 1976. gadā pieņemto Direktīvu 76/768/EEK. Tās mērķis ir saskaņot noteikumus, lai izveidotu kosmētikas līdzekļu iekšējo tirgu un nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni.

3.3.

Neatkarīgi no ražošanas procesiem vai izplatīšanas ceļiem ES tirgū laistajiem kosmētikas līdzekļiem ir jābūt drošiem. Kosmētikas līdzekļu regulā (ieskaitot pielikumus) un tās grozījumos ir noteiktas regulatīvās prasības un ierobežojumi attiecībā uz visām kosmētikas līdzekļos izmantotajām vielām. Par kosmētikas produktu “atbildīgā persona” atbild par produkta drošumu, un tās pienākums ir nodrošināt, lai produkts pirms pārdošanas tiktu pakļauts ekspertu veiktam zinātniskam drošuma novērtējumam. Datubāzē, kurā ir informācija par kosmētikas līdzekļu ražošanā izmantotajām vielām un sastāvdaļām, CosIng, var viegli piekļūt datiem par šīm vielām. Lai nodrošināt, ka cilvēku veselības aizsardzība un patērētāju drošība ir augstā līmenī, atbildīgajām zinātniskajām komitejām būtu īpaši jāņem vērā iespējamais veselības apdraudējums konkrētām profesionālām grupām (piemēram, frizieriem un skaistumkopšanas speciālistiem), kas katru dienu profesionālajā darbībā izmanto kosmētikas līdzekļus un tādēļ ir pakļautas lielākam riskam nekā sabiedrība kopumā.

4.1.

Nolūkā saglabāt konkurētspēju ražotāji nemitīgi nodarbojas ar inovāciju, lai atklātu jaunas sastāvdaļas, izmanto esošās sastāvdaļas jaunos lietojumos un rada lielākā mērā individualizētus produktus. Tomēr tie nevar strādāt izolācijā, tādēļ Eiropas Komisijai, valstu valdībām un ieinteresētajām personām, it īpaši patērētāju un darba ņēmēju pārstāvjiem, ir jāsadarbojas, lai radītu vidi, kas veicina izaugsmi.

4.2.

EESK atzīst, ka nozares izaugsmes galvenās problēmas ir pielīdzināmas problēmām, ar ko saskaras visas rūpniecības nozares, un sniedz šādus ieteikumus, it īpaši attiecībā uz ķermeņa kopšanas līdzekļu un kosmētikas nozarēm.

4.2.1.

Lielāka konverģence starp dzīvības zinātņu inženierijas, tostarp genoma pētniecības, nozarēm un skaistumkopšanas un ķermeņa kopšanas līdzekļu nozari labāk veicinātu produktu dažādošanu. Āda ir lielākais cilvēka ķermeņa orgāns, taču kosmētikas līdzekļu lietošana uz ādas aizvien mazāk tiek nošķirta no ārstēšanas ar zālēm. Ir jāņem vērā dažu veidu ietekme, piemēram, kairinājums, alerģijas un ādas vēzis. Labi sadarbības piemēri ir tādas iniciatīvas kā EIT Health  (3), kas aptver veselības aprūpei nozīmīgas jomas, tostarp farmācijas, medicīnisko tehnoloģiju, biotehnoloģiju un e-veselības nozares. Kosmētikas līdzekļi uzlabo personīgo higiēnu, labsajūtu un/vai dzīvesveida faktorus (pozitīva ietekme, kas noteikumos netiek atzīta, piemēram, stresa mazināšana, pašapziņas veidošana vai labāks miegs). Kosmētikas līdzekļi nav zāles, tomēr kosmētikas līdzekļu pamatā ir mūsdienu zinātnes atziņas par ādu un tās funkcijām. Tāpēc kosmētikas līdzekļu izstrādē var izmantot citās bioloģisko zinātņu jomās, it īpaši farmācijas nozarē, gūtos sasniegumus. Sadarbojoties pētniecības jomā, būtu jāmudina pievērsties individualizācijai ar pielāgotiem dzīvesveida un labsajūtas produktiem.

4.2.2.

Labāka sadarbība starp lieliem un maziem uzņēmumiem kopā ar nozarei raksturīgu inkubatoru (4) attīstību vai klasteru veidošanu varētu paaugstināt konkurētspēju un veicināt izaugsmi. Pirms laišanas apritē visi kosmētikas līdzekļi ir pakļauti ekspertu veiktam zinātniskam drošuma novērtējumam, kas mazākiem uzņēmumiem var būt administratīvs un finansiāls apgrūtinājums. Lai gan ir svarīgi saglabāt drošuma novērtējumu, mazākiem novatoriskiem uzņēmumiem būtu jāizmanto virkne uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu, kas varētu palīdzēt izstrādes posmā starp inovāciju un jauna produkta izstrādes procesu un galaprodukta sekmīgu laišanu tirgū, tādējādi samazinot neizdošanās risku. Šādos pasākumos būtu iekļauta labāka informācijas apmaiņa, pateicoties tehnoloģiju un zināšanu pārnesei; sadarbība investīciju iespēju jomā; izmaksu samazināšanas analīze un piekļuve finansējuma avotiem (5). Turklāt valdībām būtu jāmaina attieksme pret ražošanu un jāatbalsta vietējā ražošana un darbvietu radīšana Eiropā.

4.2.3.

Vairāk zināšanu par tirgu un akadēmisko aprindu, nozares un patērētāju sniegti dati sekmēs izaugsmi, pateicoties zināšanu nodošanai. Ķermeņa kopšanas jomā vērojamas tendences virzībā uz bioloģiskiem, dabīgiem, pretiedeguma UVB un UVA produktiem un produktiem kas kontrolē (pro-aging) vai palēnina ādas novecošanu (anti-ageing), un tas paplašina inovācijas jomu. Menopauzes posmam un pret ādas novecošanu paredzētu produktu inovācija šobrīd paver darbalauku izstrādei skaistumkopšanas līdzekļu segmentā, mērķējot uz lielu cilvēku grupu ar produktiem, kas viņiem palīdz pēc iespējas labi izskatīties un justies. Ņemot vērā zinātniskos un tehnoloģiskos sasniegumus cilvēka genoma sekvencēšanas jomā un progresu, kas panākts tā dažādo funkciju un absolūtās individualitātes izpratnes jomā, kosmētikas līdzekļu nozares nākotne ir saistāma ar produktu augstas pakāpes personalizāciju. Sektoram ļoti nozīmīgs jautājums ir pētniecība un ieguldījumi šajā koncepcijā sadarbībā ar medicīnas profesiju un akadēmisko aprindu pārstāvjiem.

4.2.4.

Veicināt darba ņēmēju lielāku ieinteresētību. Darba ņēmēji ir produktu inovācijas avangardā, jo viņiem ir visaptverošs priekšstats par nozari, sākot ar izstrādes procesu un beidzot ar patērētāju atsauksmēm. Tāpēc uzņēmumu izaugsmi varētu sekmēt pastiprināta konsultēšanās, tajā skaitā uzņēmīga nodarbinātība (intrapreneurship). Nodarbinātības iespējas nozarē ir ļoti daudzveidīgas, un nozares pievilcīgumu palielinās uzlabota saziņa par pašreizējai un turpmākajai attīstībai nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm. Eiropā ir nodarbināti vairāk nekā 514 000 dzīvības zinātņu studentu (6), kas veic jaunus pētījumus un paver iespējas intensīvākai pārnozaru sadarbībai. Arī šajā jomā ciešāka akadēmisko aprindu un nozares sadarbība palīdzētu piesaistīt plašāku darbinieku klāstu.

4.2.5.

Lai atbalstītu izaugsmi, ir jānodrošina pētniecība un izstrāde, ieguldījumi, pētniecībai un izstrādei paredzēti izdevumi un drošuma pasākumi. Varētu apsvērt publiskus un privātus finansēšanas mehānismus pētniecībai un izstrādei, patentu reģistrācijai un jaunu produktu izstrādei pārstrādes rūpniecībā Eiropas Savienībā.

4.2.6.

Patentu pārkāpumi un viltotas preces nopietni apdraud lielu un mazu ES uzņēmumu rentabilitāti, kā arī patērētāju veselību. 2006. gadā viltotas smaržas un kosmētikas līdzekļi Eiropas Savienībai zaudēto ieņēmumu veidā izmaksāja 3 miljardus EUR. Intelektuālā īpašuma lielāku aizsardzību attiecībā uz zīmoliem varētu nodrošināt, norādot uz produkta arī ražošanas valsti.

4.2.7.

Apņemšanās piemērot “uz risku balstītu” regulējumu. Šobrīd vielas tiek regulētas, nevis pamatojoties uz tām piemītošajām īpašībām (piemēram, kairinoša iedarbība), bet, uz to, vai vielas īpašība faktiski izpaudīsies reālos lietojuma apstākļos (piemēram, lietojot koncentrācijā zem kairinājuma sliekšņa). Šāda pieeja ir iespējama, jo kosmētikas līdzekļu lietojums ir precīzi definēts un ir iespējams veikt pilnīgu riska novērtējumu. Savukārt tiesību aktu par ķīmiskām vielām (bez definēta pielietojuma) pamatā ir tām piemītošās “bīstamās” īpašības. Lai nozare nākotnē saglabātu inovācijas un izaugsmes spēju, ir svarīgi ES tiesību aktos un politikā saglabāt pienācīgu nošķīrumu starp bīstamību un risku.

4.2.8.

Noteiktai teritorijai raksturīgu sastāvdaļu popularizēšana. Reģionam raksturīgu dabīgu produktu pētniecības un sertifikācijas atvieglošana, izmantojot aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (7) (piemēram, Korsikas salmene), ļautu popularizēt ES reģionālos produktus, vēršot uzmanību uz vietējām precēm un amatniecības ražojumiem. Dabīgu produktu izotopu izsekošanas vai laboratorijas analīzes izmaksas uzņēmējiem un MVU šobrīd ir liels šķērslis.

4.2.9.

Testu ar dzīvniekiem aizliegums. Kosmētikas līdzekļu regulā ir noteikts aizliegums veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem (aizliegums gatavus kosmētikas produktus un kosmētikas līdzekļu sastāvdaļas pārbaudīt izmēģinājumos ar dzīvniekiem) un aizliegums laist tirgū (aizliegums laist ES tirgū tos kosmētikas līdzekļus, kuru galīgais sastāvs un sastāvdaļas ir pārbaudītas izmēģinājumos ar dzīvniekiem). Nav nolūka atcelt šo aizliegumu. Tomēr inovācijas, jaunu produktu izstrādes un eksporta jomā ražotāji saskaras ar turpmāk norādītajām problēmām.

4.2.10.

Resursu un atkritumu apsaimniekošana. Iedzīvotāju skaita palielināšanās, patēriņa pieaugums un resursu, it īpaši ūdens, izsīkšana ir jautājumi, kas saistībā ar ilgtspējīgu patēriņu un uzņēmumu sociālo atbildību ir vienlīdz svarīgi gan patērētājiem, gan nozarei. Viena no nozares prioritātēm ir ražot videi nekaitīgus produktus, kas atbilst atkritumu un resursu apsaimniekošanas principiem. Komisijas Aprites ekonomikas tiesību aktu kopums un Cosmetics Europe izstrādātās “Pamatnostādnes kosmētikas uzņēmumiem, it īpaši MVU (2012)” ir vērtīgi dokumenti, bet vēl ir daudz darāmā, jo būtiskas problēmas vēl nav pārvarētas. Nozarei nepieciešamo resursu aizsardzība ir saistīta ar nepieciešamību aizsargāt bioloģisko daudzveidību, kas ir pašreizējo un nākamo paaudžu kopīgs labums. Jaunu ražojumu meklējumi nedrīkst notikt nedz uz pirmiedzīvotāju, nedz uz viņu intelektuālā īpašuma rēķina. Taisnīgas tirdzniecības principu un ar vides aizsardzību saistītas rīcības kodeksu plaša ievērošana nozares uzņēmumos ir gan lietderīga, gan ļoti vajadzīga. Ne mazāk svarīga ir attieksme, ko izrāda patērētāji, kuriem būtu jāatsakās no produktiem, kas ražoti ar ilgtspējīgas attīstības principiem neatbilstošām metodēm.

4.2.11.

Labāka pārredzamība. Lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību, svarīga ir tirgus uzraudzība. Intensīvāka sadarbība starp valstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, patērētāju organizācijām, lietotājiem un veselības aizsardzības speciālistiem valsts līmenī nostiprinātu patērētāju uzticēšanos un pārredzamību. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām būtu jārīko visā ražojumu izstrādes un inovācijas procesā. Ziņošana par produktiem Kopienas ātrās ziņošanas sistēmā RAPEX ļauj patērētājiem pieprasīt uzlabotu drošību visā piegādes ķēdē, taču viņi uzskata, ka paziņojums par nopietnu risku ir jāsniedz, cik agri vien iespējams. Patērētāji apliecina, ka lielāka pārredzamība ir vajadzīga attiecībā uz šādiem aspektiem:

4.2.12.

Iespējas jaunos tirgos, tostarp tajos, kas vērsti uz patērētāju iepirkšanās paradumu maiņu, piemēram, e-tirdzniecība un tiešā pārdošana, piedāvā jaunus tirdzniecības modeļus līdztekus pārrobežu tirdzniecībai. Saskaņā ar e-tirdzniecības sektorā veikta pētījuma sākotnējiem secinājumiem puse no aptaujātajiem uzņēmumiem, kas darbojas ES kosmētikas līdzekļu un veselības aprūpes nozarē, nepārdod savu produkciju pāri robežām. Lai arī kosmētikas līdzekļu uzņēmumi pielāgojas digitālajam laikmetam, tos ierobežo normatīvās prasības, kas katrai valstij bieži ir individuālas, tajā skaitā marķējums valsts valodā, likumi par testēšanu ar dzīvniekiem un kosmētikas uzraudzības prasības.

4.2.13.

Tirdzniecības ierobežojumi. Kosmētikas līdzekļu jomā Eiropas Savienībai ir labs tirdzniecības bilances pārpalikums, taču Eiropas Komisijai arī turpmāk būtu jācenšas panākt konverģenci tādos forumos kā grupa International Cooperation on Cosmetics Regulation un tirdzniecības sarunās, kurās ES regulējums kļūst par starptautisku standartu. ES Kosmētikas līdzekļu regula joprojām ir modelis, uz kuru patērētāju aizsardzības jomā orientējas jaunietekmes reģioni (ASEAN, Krievija, Latīņamerika, Ķīna). Tas ES regulatoriem un nozarei paver iespēju galvenajos eksporta tirgos palīdzēt veidot tādas regulatīvas sistēmas, kas ir lielā mērā saderīgas ar ES sistēmu.