21.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 389/35

Ziņotājs:

Antonio LONGO

1.1.

Četrus gadus pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) regulas stāšanās spēkā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atkārtoti uzsver iedzīvotāju svarīgo lomu Eiropas projektā un iepriekš minētā instrumenta spēju novērst demokrātijas deficītu, atbalstot aktīvu pilsoniskumu un līdzdalības demokrātiju.

1.2.

Komiteja atbalsta nostāju, ko jau pieņēmis Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja un Eiropas Ombuds, un uzskata, ka regulas dēļ Eiropas pilsoņu iniciatīva nav izmantojusi visu savu potenciālu, tādēļ aicina minēto regulu pārskatīt.

1.3.

Proti, komiteja ir konstatējusi būtiskas tehniskas, juridiskas un birokrātiskas problēmas, kā arī acīmredzami pārmērīgi plašas Eiropas Komisijas kompetences; tas kavē pilnībā izvērst un īstenot EPI, kā arī veikt turpmākus pasākumus, ja iniciatīva ir bijusi veiksmīga.

1.4.

Saistībā ar regulas pārskatīšanu komiteja ierosina turpmāk minētos pasākumus.

1.4.1.

Ļaut pilsoņu komitejām sākt paziņojumu par atbalstu vākšanu noteiktā datumā pēc savas izvēles.

1.4.2.

Juridiski atzīt pilsoņu komitejas, tādējādi ierobežojot organizatoru kriminālatbildību par kaitējumu un rupju nolaidību atbilstoši modelim, ko paredz Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību.

1.4.3.

Izveidot vienas pieturas aģentūru – gan fiziskā vidē, gan internetā –, kur iedzīvotāji varētu saņemt informāciju un vairāk iepazīties ar iniciatīvu iesniegšanas kārtību.

1.4.4.

Izskatīt priekšlikumus, kas paredz samazināt minimālo vecumu, no kura var atbalstīt un iesaistīties EPI, kā to ir pieprasījis Parlaments un Reģionu komiteja.

1.4.5.

Atrisināt acīmredzamu Komisijas iekšējo interešu konfliktu, nodalot institucionālā vadītāja funkcijas no vērtētāja funkcijām. Šajā sakarā EESK, kas atkārtoti apliecina gatavību arī turpmāk iesaistīties jau iesāktajās iniciatīvās, var būt pašsaprotams kandidāts, kurš var uzņemties veicinātāja un institucionālā vadītāja pienākumus.

1.4.6.

Veiksmīgām iniciatīvām nodrošināt atbilstošus turpmākos pasākumus, mudinot Komisiju 12 mēnešu laikā pēc kampaņas beigām izstrādāt tiesību akta priekšlikumu vai atbilstoši pamatot lēmumu neiesniegt nekādu priekšlikumu. Komiteja uzskata, ka tad, ja priekšlikums netiek iesniegts, Eiropas Parlamentam būtu jāizdara spiediens uz Komisiju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 225. pantu.

1.5.

EESK uzsver, ka dažu problēmu dēļ regula nav jāpārskata, bet šīs problēmas būtu nekavējoties jārisina, lai tādējādi neliktu vilties potenciālajiem iniciatīvas veicinātājiem. Lai šo instrumentu padarītu efektīvāku un lietotājam draudzīgu, komiteja iesaka īstenot turpmāk minētās iniciatīvas.

1.5.1.

Lai reģistrācijas procesu padarītu pārredzamāku, Komisijai jāpieņem skaidras un vienkāršas procedūras, kā arī jāsniedz detalizētas atbildes un iespējamie risinājumi, ja iniciatīvas tiek novērtētas kā neatbilstīgas, lai komitejas varētu iniciatīvas pārstrādāt un iesniegt atkārtoti.

1.5.2.

Komisijai ir jāturpina sarunas ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu, saīsinātu un vienādotu valstu datu vākšanas noteikumu sistēmu. Jo īpaši ierosināts ierobežot prasību par personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu un ļaut visiem iedzīvotājiem parakstīt savas dzīvesvietas valsts iniciatīvas.

1.5.3.

Nodrošināt pastāvīgi pieejamu bezmaksas programmatūru paziņojumu par atbalstu vākšanai (OCS) (1) tiešsaistē, kas valsts iestādēm ļautu vienkāršot paziņojumu par atbalstu vākšanu un sistematizāciju, kā arī pārbaudi. Turklāt komiteja cer, ka šis instruments būs pieejams arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

1.6.

Lai izplatītu Eiropas pilsoņu iniciatīvu un nostiprinātu tās izmantošanu, komiteja iesaka turpmāk minētās darbības.

1.6.1.

Izvērst sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu par EPI instrumentu, izmantojot ad hoc kampaņas, bet galvenokārt palielinot Komisijas iesaistīšanos turpmāko pasākumu publiskošanā attiecībā uz veiksmīgām iniciatīvām; tas ļautu pilsoņu komitejām informēt iniciatīvu parakstītājus par sasniegtajiem rezultātiem.

1.6.2.

Nodrošināt daudzvalodību un apzināt jaunus veidus, kā sasaistīt tiešsaistes parakstu vākšanu ar sociālajiem un digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem ar mērķi aptvert plašāku sabiedrību.

1.6.3.

Principā dot iespēju ikvienam ES iedzīvotājam kļūt par EPI veicinātāju, nodrošinot iespēju piedalīties būtisku kampaņas izdevumu segšanā, ja EPI tikusi oficiāli reģistrēta.

1.7.

EESK ierosina izveidot Eiropas pilsoņu institucionālu līdzdalības forumu, kas kļūtu par pastāvīgu diskusiju un debašu vietu komitejas pārraudzībā un būtu veidots pēc Eiropas Migrācijas foruma parauga, tādējādi turpinot ceļu, kas jau sākts ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienu. Komiteja varētu izskatīt šo jautājumu ad hoc pašiniciatīvas atzinumā, izvirzot konkrētu un sīkāk izstrādātu priekšlikumu.

2.1.

Eiropas pilsoņu iniciatīva kā novatorisks transnacionālas līdzdalības demokrātijas instruments tika ieviesta ar Lisabonas līgumu (2). Tā ļauj vienam miljonam ES pilsoņu vismaz no septiņām dalībvalstīm aicināt Eiropas Komisiju ierosināt tiesību aktu par jautājumiem, kas ir ES kompetencē. Tādā veidā iedzīvotāji tiktu aktīvi iesaistīti Eiropas lēmumu pieņemšanas procesos, nodrošinot viņiem netiešā veidā īstenojamas likumdošanas iniciatīvas tiesības.

2.2.

Noteikumi un procedūras, kas reglamentē Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), ir paredzēti ES regulā, kas pieņemta 2011. gada 16. februārī un ir spēkā kopš 2012. gada 1. aprīļa (3).

2.3.

EPI var organizēt un/vai parakstīt ikviens ES pilsonis, kas ir sasniedzis vecumu, kad tiek iegūtas tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās (4). Šīs iniciatīvas nevar vadīt organizācijas, tomēr tās var veicināt vai atbalstīt iniciatīvas, ja ir nodrošināta pilnīga pārredzamība.

2.4.

EPI paredzēto procedūru var iedalīt trīs posmos.

2.4.1.

Sākumposmā ir paredzēta pilsoņu komitejas izveide (5), iniciatīvas oficiāla reģistrācija (6), pēc tam Komisija veic atbilstības novērtējumu (7) un tiek apstiprināta tiešsaistes parakstu vākšanas sistēma (8).

2.4.2.

Parakstu vākšanas posmā ne mazāk kā septiņās ES dalībvalstīs ir jāsavāc viens miljons paziņojumu par atbalstu (parakstu) ne ilgāk kā 12 mēnešu laikā (9). Šis rezultāts ir jāapstiprina kompetentajām valsts iestādēm (10).

2.4.3.

Iesniegšanas posmā pēc tikšanās ar organizatoriem un atklātas uzklausīšanas Eiropas Parlamentā iniciatīvu pārbauda Komisija. Komisijai trīs mēnešu laikā jāatbild ar ad hoc paziņojumu un jāizlemj, vai pieņemt priekšlikumu un ierosināt likumdošanas procedūru.

3.1.

Līdz šim kādu no EPI ir parakstījuši vairāk nekā seši miljoni Eiropas iedzīvotāju. Lai gan tika iesniegtas 56 iniciatīvas, Komisija reģistrēja tikai 36, no kurām vien trim iniciatīvām tika savākts vismaz viens miljons parakstu (11). Neviena veiksmīga iniciatīva nav bijusi par pamatu jaunam tiesību akta priekšlikumam, lai gan dažos gadījumos Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā sabiedrības nostāju par konkrētiem aspektiem.

3.2.

Būtiskās tehniskās, juridiskās un birokrātiskās grūtības, ar ko saskaras organizatori, un veiksmīgo iniciatīvu niecīgā ietekme uz likumdošanu grauj ticību EPI instrumentam. Šī problēma ir acīmredzama, vērtējot reģistrēto iniciatīvu straujo samazināšanos no 16 iniciatīvām 2012. gadā līdz piecām 2015. gadā (12), kā arī paziņojumu par atbalstu skaita sarukumu, kas 2012. gadā bija vairāk nekā pieci miljoni, bet 2015. gadā – daži tūkstoši (13).

3.3.

Pēdējo četru gadu laikā daudzi organizatori un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji (14) ir pauduši nosodījumu par to, ka šim instrumentam, kam vajadzētu būt skaidram, vienkāršam un ērti lietojamam, ir daudz trūkumu un tas nav elastīgs. Šīs tendences tika apstiprinātas atklātā sēdē, ko EESK organizēja 2016. gada 22. februārī.

3.4.

Eiropas Parlaments 2015. gada februārī, proti, trīs gadus pēc EPI regulas stāšanās spēkā, iesniedza pētījumu par regulas īstenošanas situāciju (15) un mudināja to pārskatīt. Šā pētījuma secinājumi tika iekļauti 2015. gada oktobra rezolūcijā (16), ar kuru Parlaments iesniedza Komisijai oficiālu pieprasījumu šajā jautājumā, izvirzot skaidrus un precīzus priekšlikumus.

3.5.

Eiropas Ombuds, veicot izmeklēšanu, lai pārbaudītu EPI regulatīvās procedūras efektivitāti, kā arī Komisijas lomu un pienākumus, 2015. gada martā sagatavoja 11 pamatnostādnes, kuru mērķis ir uzlabot šo iniciatīvu (17).

3.6.

Reģionu komiteja 2015. gada oktobrī pieņēma atzinumu, kurā arī atbalsta ātru un pamatīgu regulas pārskatīšanu (18).

3.7.

Atbildot uz daudzajiem pieprasījumiem grozīt regulu, Komisija 2015. gada aprīlī atbilstoši regulā paredzētajam publicēja ziņojumu par sasniegtajiem rezultātiem (19), bet 2016. gada februārī – nostāju (20) attiecībā uz Parlamenta izteiktajiem priekšlikumiem. Abos gadījumos Komisija, gan atzīstot dažādas problēmas, ar ko saskaras EPI veicinātāji, un piekrītot, ka jāuzlabo pašreizējā tiesiskā regulējuma īstenošana, ir vairākkārt noraidījusi jebkādu iespēju īstermiņā pārskatīt spēkā esošo regulu.

3.8.

Šobrīd Eiropas iestādes, organizatori un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji plaši pauž uzskatu, ka EPI ir atsevišķi pozitīvi rezultāti, tomēr tā joprojām neizmanto visu savu potenciālu saistībā ar politikas priekšlikumiem un iedzīvotāju aktīvas līdzdalības jomā.

3.9.

Kopumā iestādes un ieinteresētās personas ir konstatējušas turpmāk minētās galvenās problēmas.

3.9.1.

Iedzīvotāju un valstu iestāžu nepietiekamas zināšanas un izpratne par EPI instrumentu (21).

3.9.2.

Pilsoņu komitejas ir saskārušās ar daudziem tehniskiem, juridiskiem un birokrātiskiem šķēršļiem reģistrēšanas un paziņojumu par atbalstu vākšanas posmos, arī tādiem, kas apdraud pašas iniciatīvas iznākumu.

3.9.3.

Iedzīvotāji, kas vēlējās parakstīt iniciatīvu, ir saskārušies ar daudzām grūtībām, kuras saistītas ar atsevišķu valstu tiesību aktiem par datu apstrādi.

3.9.4.

Komisija ir ņēmusi vērā nedaudzās veiksmīgās iniciatīvas, lai izstrādātu nevis jaunus tiesību aktu priekšlikumus, bet ar tām tikai netieši saistītas likumdošanas iniciatīvas.

3.10.

Turpmāk norādītas galvenās grūtības, ar ko saskārušās pilsoņu komitejas.

3.10.1.

Pilsoņu komitejas nav juridiski atzītas. Tas negatīvi ietekmē svarīgus EPI praktiskos aspektus, piemēram, attiecībā uz finansējuma piesaisti vai vienkārši norēķinu konta atvēršanu. Turklāt fakts, ka veicinātāji ir personiski atbildīgi “par kaitējumu, ko tie nodara, organizējot pilsoņu iniciatīvu” (22), rada atturošu ietekmi.

3.10.2.

EPI atbilstības kritēriju pārmērīgi stingra piemērošana. Aptuveni 40 % no iniciatīvām Eiropas Komisija ir atzinusi par neatbilstošām jau procesa pirmajā posmā, t. i., iniciatīvas reģistrācijas posmā (23). Eiropas Parlaments uzskata, ka būtu lietderīgi rūpīgāk izvērtēt iekšējo interešu konfliktu Komisijā, kurai, no vienas puses, jāinformē organizatori un jāvērtē iniciatīvas atbilstība, bet kura, no otras puses, ir šīs iniciatīvas adresāte (24).

3.10.3.

Pārklāšanās EPI pasākumu plānā. Laiks, kas vajadzīgs, lai katrā dalībvalstī sertificētu elektroniskās datu vākšanas sistēmas, saīsina jau tāpat neilgo 12 mēnešu periodu paziņojumu par atbalstu vākšanai.

3.10.4.

Trūkst pienācīga Komisijas atbalsta, jo īpaši iniciatīvas sākuma un pārvaldības posmos. Īpaša uzmanība jāpievērš mitināšanas un OCS pakalpojumiem, kurus Komisija piedāvā bez maksas, kā arī organizatoru grūtībām izstrādāt un izsūtīt dokumentāciju daudzās valodās.

3.10.5.

EPI īstenošana ir dārgs process. To apliecina fakts, ka minētās trīs veiksmīgās iniciatīvas ir saņēmušas lielu pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstu tehniskas, organizatoriskas un finansiālas palīdzības veidā. Lai izvairītos no Eiropas pilsoņu iniciatīvas pamatprincipa kropļošanas, daudzi organizatori uzsvēruši nepieciešamību ES līmenī saņemt lielāku atbalstu EPI kampaņas sākšanai.

3.10.6.

Pārmērīga stingrība personas datu vākšanā un pārvaldībā. Dažās dalībvalstīs attiecīgie noteikumi ir mazinājuši motivāciju organizēt jaunas iniciatīvas un tajās piedalīties. Turklāt dažās valstīs tiesību aktos par datu vākšanu ir noteikts, ka tiek ņemti vērā tikai to iedzīvotāju savāktie paraksti, kuri dzīvo attiecīgās valsts teritorijā, tādējādi faktiski liedzot 11 miljoniem cilvēku tiesības piedalīties (25).

3.10.7.

Nepietiekama veicinātāju iesaiste turpmākos pasākumos. Ņemot vērā nepietiekamos turpmākos pasākumus pēc veiksmīgām iniciatīvām, tikšanās un uzklausīšanas sanāksmes šķiet nepietiekamas, lai Komisija varētu īstenot konkrētus likumdošanas pasākumus.

3.11.

Eiropas pilsoņu iniciatīvai 2016. gads ir izšķirošs tajā procesā, kura laikā varētu notikt tās pārskatīšana. Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir sniegt EESK ieguldījumu minētajā procesā, apzinoties izskatāmā nozīmīgā un novatoriskā instrumenta milzīgo neizmantoto potenciālu Eiropas lēmumu pieņemšanā un saistībā ar reālu Eiropas pilsoniskumu.

4.1.

EESK, kas kalpo kā tilts starp ES iestādēm un organizētu pilsonisko sabiedrību, jau sākotnēji ir iesaistījusies debatēs par EPI. Par to liecina līdz šim pieņemtie atzinumi (26) un ad hoc grupas izveide, kas pastāvīgi pārrauga šo tiesību attīstību un īstenošanu (27).

4.2.

Turklāt komiteja ir aktīvi iesaistījusies EPI procesā (28), īstenojot divkāršu funkciju – gan kā iniciatīvu veicinātāja, gan kā institucionālā virzītāja. EESK pārraudzībā cita starpā ir turpmāk minētās iniciatīvas un kompetences.

4.2.1.

Eiropas pilsoņu iniciatīvas diena, kas tiek rīkota katru gadu, lai ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem izvērtētu situāciju attiecībā uz EPI īstenošanu un tās efektivitāti. Turklāt šis pasākums veicina paraugprakses apmaiņu un tīkla veidošanu starp projekta iesniedzējiem un citām ieinteresētajām personām.

4.2.2.

EPI palīdzības dienesta biroja izveide, kas cita starpā piedāvā Komisijas apstiprināto iniciatīvu aprakstu tulkošanu ES oficiālajās valodās.

4.2.3.

Komitejas telpu pieejamības nodrošināšana, lai veicinātu kampaņas.

4.2.4.

Praktiskas rokasgrāmatas izstrāde, lai popularizētu un veicinātu EPI, – pašreiz publicēts jau trešais izdevums (29). Turklāt komiteja ir uzsvērusi EPI būtisko nozīmi kādā citā publikācijā, kuras nosaukums ir “Eiropas pase aktīvam pilsoniskumam” (30) un kuras mērķis ir informēt Eiropas iedzīvotājus par viņu tiesībām, kā arī veicināt transnacionālo līdzdalības demokrātiju.

4.2.5.

2016. gadā tika izveidota EPI akadēmiskās un zinātniskās dokumentācijas publiska krātuve, kas ir atvērta visiem iedzīvotājiem un kurā var saņemt bezmaksas konsultācijas.

4.2.6.

To visu reģistrēto veiksmīgāko iniciatīvu prezentācija plenārsesijā vai arī kādā no specializēto nodaļu sanāksmēm, kuras nav pretrunā ar atzinumos pausto komitejas oficiālo politiku. Tas ļauj EESK nodrošināt šīm iniciatīvām pienācīgu atpazīstamību, vienlaikus saglabājot neitrālu nostāju.

4.2.7.

EESK ar savu delegātu starpniecību piedalās Eiropas Parlamentā rīkotajās uzklausīšanas sanāksmēs saistībā ar veiksmīgajām iniciatīvām, tādējādi sniedzot ieguldījumu Komisijas veiktajā iniciatīvu analīzes un padziļinātas izpētes procesā.

5.1.

EESK atkārtoti pauž stingru atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai. Četrus gadus pēc EPI regulas stāšanās spēkā jāuzsver ne tikai iedrošinoši skaitļi attiecībā uz līdzdalību, bet arī milzīgais neizmantotais potenciāls. Komiteja uzskata, ka pareiza un pilnīga EPI īstenošana var palīdzēt pārvarēt pieaugošo plaisu starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību.

5.2.

Komiteja piekrīt viedoklim, kuru jau paudis Eiropas Parlaments, Reģionu komiteja un Eiropas Ombuds, proti, ka EPI daļējā un ierobežotā īstenošana ir saistīta ar vairākiem faktoriem. Jo īpaši jānorada uz tehniskiem, juridiskiem un birokrātiskiem ierobežojumiem, kā arī acīmredzamu institucionālo konfliktu saistībā ar Eiropas Komisijas pārmērīgi plašajām pilnvarām un atbildības jomām.

5.3.

EESK arī uzskata, ka dažas no šīm problēmām Komisija jau ir veiksmīgi atrisinājusi, piemēram, nodrošinot bezmaksas OCS sistēmu, bet citas diemžēl nevar atrisināt bez regulas pārskatīšanas.

5.4.

Tādēļ komiteja aicina Komisiju strādāt divos virzienos: nekavējoties rīkoties, lai atrisinātu un/vai vienkāršotu tehniskās un administratīvās problēmas, kas nav sarežģītas un ir acīmredzamas, un iespējami ātrāk iesniegt priekšlikumu pārstrādāt attiecīgo regulu, lai risinātu sarežģītākus institucionālos, juridiskos un organizatoriskos jautājumus.

6.1.

Lai vienkāršotu EPI instrumentu un padarītu to efektīvāku, komiteja izvirza turpmāk minētos priekšlikumus regulas pārstrādāšanai.

6.1.1.

Ļaut pilsoņu komitejām sākt paziņojumu par atbalstu vākšanu noteiktā datumā pēc savas izvēles. Tas ir svarīgi, lai varētu ievērot 12 mēnešu termiņu parakstu savākšanai.

6.1.2.

Juridiski atzīt pilsoņu komitejas, ja vajadzīgs, piešķirot īpašu statusu, lai tādējādi ierobežotu organizatoru kriminālatbildību par kaitējumu un rupju nolaidību atbilstoši modelim, ko paredz Direktīva 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību.

6.1.3.

Izveidot vienas pieturas aģentūru – gan fiziskā vidē, gan internetā –, kur interesenti varētu saņemt informāciju un vairāk iepazīties ar iniciatīvu iesniegšanas kārtību. Ir būtiski nodrošināt pilsoņu komitejām atbilstošu tehnisko un juridisko palīdzību, lai atvieglotu priekšlikumu iesniegšanu un palielinātu tādu iniciatīvu īpatsvaru, kuras tiek uzskatītas par atbilstošām.

6.1.4.

Izskatīt priekšlikumus, kas paredz samazināt minimālo vecumu, no kura var atbalstīt EPI un iesaistīties tajā, kā to prasa Parlaments un Reģionu komiteja, ar mērķi nodrošināt jauniešiem iespēju aktīvi piedalīties Eiropas Savienības veidošanas procesā.

6.1.5.

Nodalīt institucionālā vadītāja funkcijas no vērtētāja funkcijām, kuras pašlaik pilda Komisija. Tas ir ļoti būtiski, lai atrisinātu acīmredzamo Komisijas iekšējo interešu konfliktu un sekmētu EPI instrumenta pilnīgu un efektīvu īstenošanu.

6.1.5.1.

EESK, apstiprinot gatavību arī turpmāk iesaistīties jau iesāktajās iniciatīvās, var būt pašsaprotams kandidāts, kas var uzņemties veicinātāja un institucionālā vadītāja pienākumus.

6.1.6.

Nodrošināt atbilstošus turpmākus pasākumus veiksmīgām iniciatīvām. Respektējot Eiropas Komisijas iniciatīvas tiesības, komiteja aicina Komisiju 12 mēnešu laikā pēc kampaņas beigām izstrādāt tiesību akta priekšlikumu vai atbilstoši pamatot lēmumu neiesniegt priekšlikumu. Komiteja uzskata, ka tad, ja noteiktajā laikā priekšlikums netiek iesniegts, Eiropas Parlamentam būtu jāizdara spiediens uz Komisiju saskaņā ar LESD 225. pantu. Lai nodrošinātu, ka izstrādātais priekšlikums attaisno savu atbalstītāju cerības, Komisijai arī būtu jāveido ciešākas attiecības ar šo iniciatīvu ierosinātājiem, nevis tikai jāaprobežojas ar uzklausīšanu Eiropas Parlamentā.

6.2.

Turklāt komiteja norāda, ka Eiropas Komisijai būtu jāīsteno šādi turpmāk minētie pasākumi.

6.2.1.

Reģistrācijas process jāpadara pārredzamāks un efektīvāks. Jo īpaši Komisijai būtu proaktīvāk jārīkojas, sniedzot detalizētas atbildes un iespējamos risinājumus gadījumos, kad iniciatīvas tiek novērtētas kā neatbilstīgas, lai komitejām būtu iespēja iniciatīvas pārstrādāt un tās pielāgot spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem.

6.2.2.

Jāturpina sarunas ar dalībvalstīm, lai vienkāršotu, saīsinātu un vienādotu valstu standartu sistēmu, kas paredzēta attiecībā uz to datu vākšanu, kuri nepieciešami paziņojuma par atbalstu parakstīšanai. Konkrēti, komiteja ierosina maksimāli ierobežot prasību par personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanu un ļaut visiem Eiropas iedzīvotājiem parakstīt savas dzīvesvietas valsts iniciatīvas (31).

6.2.3.

Nodrošināt pastāvīgi pieejamu bezmaksas OCS sistēmu, kas valsts iestādēm ļauj vienkāršot paziņojumu par atbalstu vākšanu un sistematizāciju, kā arī pārbaudi. Turklāt šis instruments būtu jāpadara pieejams arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

6.3.

Komiteja īpaši iesaka turpmāk minēto.

6.3.1.

Izvērst sabiedrības informēšanu un izpratnes veidošanu par EPI. Tas galvenokārt ir jādara, izmantojot ad hoc kampaņas, ko popularizē Komisija un dalībvalstis. Turklāt šajā saistībā komiteja ierosina ļaut pilsoņu komitejām informēt ieinteresētos atbalstītājus par kampaņas norisēm un gūtajiem rezultātiem (ja saņemta Komisijas un dalībvalstu atļauja). Tas pats attiecas uz Komisiju, kurai būtu labāk jāinformē par veiksmīgu iniciatīvu turpmākajiem pasākumiem, vispirms par to paziņojot pilsoņu komitejām.

6.3.2.

Nodrošināt daudzvalodību kā būtisku nosacījumu augsta līdzdalības līmeņa sasniegšanai un apzināt jaunus veidus, kā parakstu vākšanā elektroniski piesaistīt sociālos un digitālos plašsaziņas līdzekļus, lai aptvertu plašāku sabiedrību.

6.3.3.

Principā ļaut ikvienam ES iedzīvotājam kļūt par EPI veicinātāju, nodrošinot iespēju piedalīties būtisku kampaņas izdevumu segšanā, ja EPI tikusi oficiāli reģistrēta.

6.4.

Visbeidzot, EESK ierosina izveidot Eiropas pilsoņu institucionālu līdzdalības forumu, kas kļūtu par pastāvīgu diskusiju un debašu vietu komitejas pārraudzībā un būtu veidots pēc Eiropas Migrācijas foruma parauga, tādējādi turpinot ceļu, kas jau sākts ar Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienu. Šajā saistībā, lai vienmēr nodrošinātu kvalificētu līdzdalību, EESK citu starpā uzaicinātu iesaistītos institucionālos pārstāvjus, pa vienam pārstāvim no katras pilsoņu komitejas, kuras iniciatīva tika oficiāli reģistrēta, kā arī visas ieinteresētās personas. Komiteja varētu izskatīt šo jautājumu ad hoc pašiniciatīvas atzinumā, izvirzot konkrētu un sīkāk izstrādātu priekšlikumu.