Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016DC0615

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI UN PADOMEI Labāks regulējums: labāki rezultāti spēcīgākai Savienībai

COM/2016/0615 final

Briselē, 14.9.2016

COM(2016) 615 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Labāks regulējums: labāki rezultāti spēcīgākai Savienībai


Ievads

Labāks regulējums ir svarīga lieta. Tiesību aktu pieņemšana nav pašmērķis – tas ir veids, kā dot taustāmus ieguvumus Eiropas pilsoņiem un risināt kopīgās problēmas, ar kurām Eiropa saskaras. Pastāv lielāka iespēja, ka mērķtiecīgs, uz faktiem balstīts un vienkārši uzrakstīts regulējums jebkurā (ekonomikas, sociālajā vai vides) jomā tiks īstenots pareizi un izpildīs savu uzdevumu. Moderni un samērīgi noteikumi, kas ir pielāgoti noteiktajam mērķim, ir būtiski svarīgi ne tikai tiesiskuma nodrošināšanai un mūsu kopīgo vērtību saglabāšanai, bet arī valstu pārvaldes iestāžu un uzņēmumu efektivitātes nodrošināšanai.

Eiropas Savienība tiek kritizēta – un bieži tas ir pamatoti – par pārmērīgu daudzumu slikti uzrakstīta regulējuma un par iejaukšanos tās pilsoņu un uzņēmumu ikdienā ar pārāk daudz un pārāk detalizētiem noteikumiem. Ir dzirdēts daudz pamatotu vai nepamatotu nostāstu par to, kā nepiemērots regulējums vai noteikumi šķietami regulē mūsu ikdienas ekonomiskās vai sociālās dzīves sīkākās detaļas. Vienlaikus pilsoņi sagaida, ka Eiropa vairāk pievērsīsies tam, lai nodrošinātu efektīvus risinājumus tādām lielajām problēmām, starp kurām izaugsme un darbvietas, ieguldījumi, drošība, migrācijas plūsmas un digitālā revolūcija ir tikai dažas.

Jau no paša sākuma Junkera vadītā Komisija skaidri norādīja, ka tā strādās pa jaunam un mainīs to, kā Komisija darbojas un nosaka politikas virzienus, savos politikas veidošanas procesos iekļaujot labāka regulējuma principus, lai panāktu to, ka šī politika ļauj sasniegt labākus rezultātus par labu pilsoņiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm. Mēs apņēmāmies pievērsties problēmām proporcionāli to nozīmīgumam, koncentrējoties uz lietām, kas pilsoņiem patiešām ir svarīgas un kur noteikti nepieciešama Eiropas līmeņa rīcība, kā arī nodrošinot, ka dalībvalstis uzņemas atbildību tad, kad lietderīgāk būtu rīkoties valstu līmenī.

Tāpat mēs apņēmāmies cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, kā arī ar dalībvalstīm, veidojot darba kārtību un nosakot kopīgas politiskās prioritātes, lai Eiropas iestādes kopīgi varētu virzīties uz labāku un uz mērķi koncentrētāku Eiropas Savienību. Pievēršoties pasākumiem, kas patiešām ir jāveic, un nedarot lietas, kurām var būt tikai neliela ietekme vai kuras var labāk paveikt valstu, reģionālajā vai vietējā līmenī, var ietaupīt laiku, un tas nozīmē, ka iestādes kopīgi var ātrāk mobilizēties, lai novērstu jaunus izaicinājumus, kā tas bija migrācijas krīzes gadījumā.

Komisija, kas pašlaik strādā jau gandrīz divus gadus, ievēro savas apņemšanās attiecībā uz labāku regulējumu. Jau pašā sākumā mēs izstrādājām koncentrētu politisko vadlīniju kopumu 1 , kas vadīs tās darbību vidējā termiņā, pievēršoties galvenajām problēmām, ar ko ES patlaban saskaras: izaugsme, darbvietas un ieguldījumi, migrācija, drošība, digitālā vide, enerģētika, vienotā tirgus padziļināta integrācija. Katru gadu koncentrētās un racionalizētās darba programmās tiek izklāstīti konkrēti pasākumi minētajās jomās. 2014. gada darba programmā tika iekļautas 100 iniciatīvas. 2015. gada darba programmā bija 23 jaunas prioritāras iniciatīvas un paketes. Arī 2016. gadā to bija tikai 23.

1. diagramma. Labāks regulējums skaitļos: 2015–2016

Vienlaikus regulu un direktīvu priekšlikumu skaits, ko Komisija iesniedza pieņemšanai Eiropas Parlamentā un Padomē saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru samazinājās: 2011. gadā tādu bija 159, bet 2015. gadā – 48. Kopš 2000. gada to direktīvu un regulu skaits, ko Parlaments un Padome pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ik gadu ir mainījies, lielāko daudzumu sasniedzot 2009. gadā (141). 2015. gadā, kas bija Junkera vadītās Komisijas pirmais darbības gads, tika pieņemti 56 tiesību akti.

2. diagramma. Tiesību aktu priekšlikumu skaits: 2011–2015

Komisija ne tikai cenšas koncentrēties uz to, kas ir nepieciešams un svarīgs pilsoņiem, bet arī cīnīties ar nerezultatīvu darbu. 90 priekšlikumus, kas bija novecojuši vai kā pieņemšana Eiropas tiesību aktu pieņemšanas procesā nevirzījās uz priekšu, abi likumdevēji pēdējos divos gados ir svītrojuši no darba kārtības, lai varētu pievērsties prioritāriem jautājumiem. ES tiesību aktu kopums tika samazināts, atceļot 32 novecojušus likumus, un tika sākts darbs pie tā, lai vienkāršotu esošos noteikumus 103 jomās.

Labāks regulējums arī liek izstrādāt tiesību aktus, pilnībā apzinoties to gaidāmo ietekmi, lai palielinātu to pozitīvo rezultātu un izvairītos no tā, ka uz pilsoņiem, uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm gulstas nevajadzīgs slogs un pārmērīga birokrātija. Tādēļ daļa no Komisijas apņemšanās strādāt pie labāka regulējuma ir ievērot šādu principu: noteikumi jāpieņem, balstoties uz faktiem. Pirms jauna tiesību akta pieņemšanas Komisija rūpīgi izvērtē iepriekšējo pieredzi, pēta un veic apspriešanas par iespējamo ietekmi un novērtē, vai būtu labāk jārīkojas Savienības vai dalībvalstu līmenī.

Par labāku regulējumu ir atbildīga ne tikai Eiropas Komisija – tas ir kopīgs projekts ar Eiropas Parlamentu, Padomi un dalībvalstīm, jo katram no minētajiem ir savi uzdevumi un pienākumi. Tāpat tas ir svarīgs aspekts ne tikai tad, kad tiek izstrādāti un virzīti jauni tiesību akti. Labāka regulējuma koncepcijai vajadzētu būt klātesošai visā politikas veidošanas ciklā – no sarunām par tiesību aktu starp Parlamentu un Padomi līdz pat dalībvalstu un Komisijas veiktajai transponēšanai un īstenošanai. Lai gūtu panākumus, mums visiem ir jākoncentrējas, jābūt efektīviem, jāvienkāršo, jānodrošina pārredzamība un jārīkojas pareizajā līmenī.



Nopietni risinājumi nopietnām problēmām

Pēdējā gada laikā Komisija ir pavirzījusies uz priekšu Komisijas priekšsēdētāja Junkera definēto 10 prioritāšu īstenošanā. Mēs esam koncentrējušies uz svarīgām iniciatīvām ar ievērojamu pievienoto vērtību ES līmenī, proti, taustāmiem rezultātiem pilsoņiem un uzņēmumiem, un esam nekavējoties reaģējuši uz jauniem izaicinājumiem, kur nepieciešamas ne vien ātras, bet arī pareizas atbildes. Daudzos gadījumos Komisija ir spējusi izstrādāt un iesniegt iniciatīvas rekordlielā ātrumā, veicot uz faktiem balstītu analīzi par to ietekmi proporcionāli katrai konkrētajai situācijai. Labāka regulējuma principu ievērošana ir palīdzējusi izstrādāt priekšlikumus, kuri ir spējuši sasniegt vēlamo rezultātu un kurus tādēļ savlaicīgi pieņēmušas pārējās iestādes – piemēram, pasākumus cīņai pret nodokļu nemaksāšanu.

Nopietni risinājumi nopietnām problēmām – piemēri

Ieguldījumu veicināšana. Lai atbalstītu atgūšanos no krīzes un sekmētu ieguldījumus izaugsmes nodrošināšanai, Komisija ierosināja Investīciju plānu Eiropai, kas tika pieņemts 2015. gadā. Gada laikā fondā izdevās mobilizēt 116 miljardus euro jauniem ieguldījumiem 26 dalībvalstīs. Tas ir palīdzējis līdz šim radīt vairāk nekā 100 000 jaunu darbvietu. Ir apstiprināti 192 finansēšanas nolīgumi, kuri nodrošinās labāku finansējuma pieejamību 200 000 mazu uzņēmumu un jaunuzņēmumu.

Reakcija uz bēgļu krīzi. Komisija strauji izvirzīja pasākumus, lai risinātu migrācijas krīzes radītās tūlītējās un ilgtermiņa problēmas. Tika veiktas darbības, lai pārvaldītu nelikumīgas migrācijas plūsmas, glābtu cilvēku dzīvību jūrā, nodrošinātu solidaritāti ar priekšposteņa dalībvalstīm, ierosinot pārcelt un pārmitināt patvēruma meklētājus, un stiprinātu kontroli pār ārējām robežām un atpakaļnosūtīšanu. Pagājušajā gadā dalībvalstu valdības piekrita Komisijas priekšlikumiem no Itālijas un Grieķijas pārcelt 160 000 cilvēku, kuriem nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un pārmitināt 22 000 pārvietoto personu no valstīm ārpus ES. Līdz šim ir pārceltas vai pārmitinātas vairāk nekā 13 000 personas. Pēdējā gada laikā ES ir veikusi ES budžeta līdzekļu mobilizāciju vēl nebijušā apjomā – vairāk nekā 10 miljardi euro 2015. un 2016. gadā ir paredzēti bēgļu krīzes risināšanai un palīdzībai tām valstīm, kuras šī problēma skar visvairāk 2 .

Robežu nostiprināšana. Par Komisijas 2015. gada decembrī ierosināto regulu par Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes izveidi abi likumdevēji šā gada jūlijā vienojās rekordātrā laikā. Priekšlikumā tiek novērsti migrācijas krīzes laikā atklātie trūkumi, ieviešot preventīvus dalībvalstu robežkontroles sistēmu neaizsargātības novērtējumus, sistemātisku pieeju Savienības rīcības uzsākšanai un pastāvīgas cilvēkresursu un aprīkojuma rezerves 3 .

Inovāciju veicināšana ar digitālā vienotā tirgus starpniecību. Komisija ierosināja likvidēt galvenos ar līgumtiesībām saistītos šķēršļus, kas kavē digitālā satura pārrobežu piegādi un preču pārdošanu tiešsaistē/attālināti 4 . Ietekmes novērtējumi liecināja, ka saskaņoti noteikumi attiecībā uz digitālā satura produktiem samazinās izmaksas tirgotājiem un mudinās tos paplašināties pāri robežām. Sagaidāms, ka vismaz 122 000 uzņēmumu sāks pārdošanu tiešsaistē uz citām ES valstīm, piesaistot 8 līdz 13 miljonus jaunu klientu.

Enerģētikas savienības veidošana un cīņa pret klimata pārmaiņām. Komisija 2016. gada februārī iepazīstināja ar jauniem pasākumiem energoapgādes drošības jomā, kas uzlabos savstarpējos savienojumus visā Eiropā un samazinās piegādes pārtraukumu riskus. Solidaritāte starp dalībvalstīm palīdzēs aizsargāt mājsaimniecības un svarīgus sociālos pakalpojumus krīžu gadījumos. Komisija vadīja darbu, kā rezultātā tika pieņemts Parīzes klimata nolīgums, un tā nodrošina turpināmību Eiropas Savienības saistībām attiecībā uz saistošiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ikgadējiem samazinājumiem dalībvalstīs no 2021. līdz 2030. gadam 5 , veicot arī ES emisiju tirdzniecības sistēmas izmaiņas, lai veicinātu emisiju rentablu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos. Rūpīgs ietekmes novērtējums palīdzēja izstrādāt priekšlikumu, kas ir samērīgs un nodrošina godīgu pūliņu sadalījumu starp dalībvalstīm, ražošanas nozaru starptautiskās konkurētspējas aizsardzību un vairāk un labākus ieguldījumus mazoglekļa tehnoloģijās.

Cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. 2014. gada novembrī atklātībā nonāca informācija par nodokļu nolēmumu ļaunprātīgu izmantošanu atsevišķos gadījumos. Komisija ātri izstrādāja visaptverošu darba kārtību godīgākai, vienkāršākai un efektīvākai uzņēmumu aplikšanai ar nodokļiem ES. Komisijas priekšlikums par automātisku informācijas apmaiņu par dalībvalstu nodokļu nolēmumiem tika ierosināts 2015. gada janvārī un pieņemts gada beigās. Priekšlikumi par to, kā starptautiski uzņēmumi sniedz ar nodokļiem saistītu informāciju un par šīs informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā arī Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas priekšlikums tika ierosināti 2016. gada janvārī un pieņemti 2016. gada martā un jūnijā.

Labāks regulējums labākiem rezultātiem

Labāks regulējums nodrošina vienkāršākus noteikumus, kas var sniegt efektīvāku rezultātu. Komisija turpināja esošo tiesību aktu vienkāršošanas centienus. Kopš Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) 6 uzsākšanas ir aizsāktas vairāk nekā 200 sloga samazināšanas un vienkāršošanas iniciatīvas.

Daži piemēri: samazināta finanšu ziņošana 5 miljoniem mikrouzņēmumu (lēstais ikgadējais ietaupījums – apmēram 6,3 miljardi euro); par līdz pat 95 % samazināta reģistrācijas maksa, ko MVU pieprasa ķīmisko vielu tiesību akti (REACH); jauni elektroniskā iepirkuma noteikumi, kas varētu samazināt iepirkuma izmaksas par līdz pat 20 %.

Ar kādiem priekšlikumiem Komisija samazina regulatīvo slogu un birokrātiju

Komisija 2016. gada 6. aprīlī pieņēma pārskatītu tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz viedrobežām, kas ietver grozījumu Šengenas Robežu kodeksā, lai iekļautu tehniskās izmaiņas, kuras pieprasa jauna elektroniska ieceļošanas/izceļošanas sistēma. Pārskatītais priekšlikums samazina lēstās izmaksas no 1,1 miljarda līdz 480 miljoniem euro 7 .

Komisija 2016. gada 7. aprīlī ierosināja rīcības plānu PVN jomā 8 , ar kuru tiek izziņotas vērienīgas vienkāršošanas iniciatīvas, tostarp priekšlikums (ar ko iepazīstinās rudenī) modernizēt PVN sistēmu pārrobežu e-komercijas jomā. Tas varētu palielināt PVN ieņēmumus ik gadu par 7 miljardiem euro, vienlaikus samazinot uzņēmumiem noteikumu ievērošanas izmaksas par vismaz 55 %.

Kopīgo centienu lēmuma priekšlikums attiecībā uz saistošiem siltumnīcefekta gāzu emisijas ikgadējiem samazinājumiem dalībvalstīs no 2021. līdz 2030. gadam samazinās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar atbilstības kontroli un ziņošanu, par apmēram 345 000–460 000 euro gadā. To līdz šā gada beigām papildinās turpmāka vienkāršošana attiecībā uz uzraudzību un ziņošanu ar enerģētiku un klimata pārmaiņām saistītos tiesību aktos.

Komisija ir ierosinājusi pārstrādāt noteikumus par prospektiem, lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam un vienkāršotu informāciju ieguldītājiem. Īpaši mazie un vidējie uzņēmumi varēs vienkāršāk iegūt finansējumu, izlaižot akcijas vai parāda vērtspapīrus. Samērīgāki informācijas izpaušanas noteikumi varētu ļaut gadā ietaupīt apmēram 130 miljonus euro (saskaņā ar sabiedriskās apspriešanas rezultātiem) 9 . ES prospekts tiks prasīts tikai kapitāla piesaistei virs 500 000 euro (agrāk – 100 000 euro). Vienkāršāki prospekti tiks prasīti maziem piesaistītājiem, kuri vēlas iekarot Eiropas tirgus.

ES finanšu noteikumu vienkāršošanas priekšlikumā (Finanšu regulas pārstrādāšana un 15 tādu tiesību aktu grozīšana, kuros izklāstīti nozaru noteikumi), kurš tika pieņemts daudzgadu finanšu shēmas vidusposma novērtēšanā, tiek ierosināts vienots ES finanšu noteikumu krājums, likvidējot 25 % esošo noteikumu, un tas tiek panākts, kad vien iespējams apvienojot piemērojamos ES finansēšanas instrumentu noteikumus.

Tālejošs vienkāršošanas darbs patlaban norisinās kopējā lauksaimniecības politikā, kur jau ir pabeigtas vairāk nekā 20 vienkāršošanas darbības, nodrošinot tiešus ieguvumus lauksaimniekiem un valstu pārvaldes iestādēm. REFIT kontekstā patlaban tiek strādāts arī pie priekšlikumiem zaļināšanas jomā. Turklāt izstrādes stadijā ir rīcības plāns attiecībā uz lauksaimniecības tirgu noteikumiem, kura mērķis ir ievērojami samazināt Komisijas regulu skaitu – no sākotnējām 250 regulām līdz apmēram 20 deleģētiem un 20 īstenošanas aktiem.

Ar jaunu datu aizsardzības regulu ir izstrādāts vienots tiesību akts visai Eiropai, kas aizstāj dalībvalstu 28 dažādos likumus. Tas samazinās administratīvo slogu un atvieglos daudziem uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem. Tiek lēsts, ka ieguvums no jaunajiem noteikumiem varētu būt 2,3 miljardi euro gadā 10 .



Spēcīgs instruments labāka regulējuma veidošanā ir uzklausīt tos, kuriem jaunie noteikumi būs jāpiemēro un jāievēro. Tādēļ no 2015. gada maija Komisija ir ieviesusi izmaiņas tajā, kā tā sadarbojas ar visām ieinteresētajām personām, izstrādājot jaunas iniciatīvas un novērtējot esošo politiku. Ir ieviesti jauni, aktīvāki un pārredzamāki veidi, kā iepriekš apspriesties ar visiem interesentiem. Ieinteresētās personas un pilsoņi par Komisijas sākotnējām stratēģiskajām ierosmēm tagad var sniegt viedokli tiešsaistē 11 , var piedalīties sabiedriskās apspriešanās tīmeklī vai komentēt Komisijas iesniegtos priekšlikumus 12 , kā arī komentēt īstenošanas tiesību aktus, pirms Komisija likumdevēja uzraudzībā tos apstiprina par tiesību aktiem.12 


Vienlaikus Komisija ir pastiprinājusi savu pārredzamības portālu un pārredzamības reģistru, lai nodrošinātu lielāku atvērtību un veicinātu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā 13 , un tā publicē dokumentus, par kuriem noris sarunas, un citus dokumentus saistībā ar starptautiskām tirdzniecības sarunām. 

Komisija arī izveidoja "REFIT platformu", lai iesaistītu ieinteresētās personas un dalībvalstis Komisijas REFIT darbā. Platforma apvieno augsta līmeņa ekspertus no visām 28 dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas, kā arī no uzņēmēju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības vidus, kuri izraudzīti atklātā un pārredzamā procesā. Īpašā tīmekļa vietnē 14 ieinteresētās personas var paust bažas vai ieteikumus platformas dalībniekiem par ES tiesību aktu ietekmi un ierosināt tiesību aktu uzlabojumus. Platformā jau ir izskatīti vairāk nekā 100 no līdz šim izteiktajiem viedokļiem, kā rezultātā ir izstrādāti 17 atzinumi ar konkrētiem ieteikumiem, kas skar plašu jautājumu loku 15 . Komisija ziņos par paredzētajiem pēcpasākumiem Komisijas 2017. gada darba programmā.

Lai uzlabotu savu labāka regulējuma instrumentu krājumu, Komisija ir turpinājusi uzlabot esošos instrumentus un praksi, vienlaikus pievienojot jaunus. Kopš 2003. gada 16 Komisija ir izstrādājusi un saviem priekšlikumiem pievienojusi 975 ietekmes novērtējumus. Tāpat kopš 2010. gada Komisija ir pabeigusi 688 novērtējumus un veikusi 704 sabiedriskas apspriešanas. Būtiski svarīga ir Komisijas ietekmes novērtējumu neatkarīga kvalitātes kontrole, un tā Komisijā norisinās kopš 2007. gada beigām. Lai to pastiprinātu, jauna Regulējuma kontroles padome 2015. gada 1. jūlijā aizstāja iepriekšējo Ietekmes novērtējuma padomi, tā ietver trīs ārējus dalībniekus 17 un tai ir plašākas un pastiprinātas pilnvaras, tostarp attiecībā uz esošo tiesību aktu novērtēšanu. Komisijas ietekmes novērtējuma sistēma ir tikusi ārēji novērtēta un tās kvalitāte ir atzīta un tiek augstu vērtēta ESAO 18 .

3. diagramma. Pārskats par labāka regulējuma pasākumiem kopš to uzsākšanas Komisijā

Līdz šim paveiktais liecina, ka Komisijas apņemšanās attiecībā uz labāku regulējumu nav tikai tukši vārdi. Tas ir fakts. Regulējuma izstrādes veida maiņa, tiešāka sadarbība ar ieinteresētajām personām un sistemātiska viņu viedokļu uzklausīšana ir bijuši spēcīgi stimuli Komisijas priekšlikumu kvalitātes un mērķtiecīguma izmaiņām. Daudzos gadījumos labāka regulējuma instrumenti ir palīdzējuši samazināt vai novērst nevajadzīgas izmaksas, risināt konkrētas ieinteresēto personu norādītas problēmas 19 un panākt samērīgāku pieeju, kas nozīmē mazāku kopīgo slogu.

Piemēri tam, kur labāka regulējuma apsvērumi ir ļāvuši panākt samērīgāku pieeju

Lielāka decentralizācija valsts atbalsta jautājumu apstrādē: gandrīz 90 % valsts atbalsta lietu tagad pārvalda dalībvalstis bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma.

Jauni un vienkāršāki jūras drošības noteikumi tika izstrādāti, pamatojoties uz REFIT atbilstības pārbaudes ietvaros saņemtajiem ieteikumiem. Tādējādi var efektīvāk un lietderīgāk nodrošināt drošību apmēram 400 miljoniem pasažieru, kas katru gadu ceļo pa ES ūdeņiem 20 .

Komisijas pamatnostādnes, kuru mērķis ir atbalstīt klientus, uzņēmumus un pārvaldes iestādes pārliecinoši iesaistīties strauji mainīgajā sadarbīgajā ekonomikā: mērķis ir veicināt tādu regulatīvo vidi, kurā varētu attīstīties jauni uzņēmējdarbības modeļi, turklāt būtu aizsargāti patērētāji un nodrošināts taisnīgs nodokļu režīms un darba nosacījumi 21 .

Jaunas, stingrākas un pārredzamākas tipa apstiprinājuma prasības transportlīdzekļiem, tostarp uzlaboti uzraudzības un novērošanas noteikumi, tika izstrādāti pēc tam, kad atklātībā nāca informācija par pārveidošanas ierīcēm, kas neļauj pienācīgi kontrolēt kaitīgos izmešus no pasažieru transportlīdzekļiem 22 .

Turpmāka virzība

Labāks regulējums nozīmē, ka Eiropas Savienība darbojas labāk un pārredzamāk, īpaši koncentrējoties uz to, lai strādātu vienkāršāk un tikai tur, kur tas ir svarīgi pilsoņiem. Tas attiecas uz visām iestādēm, kā arī uz dalībvalstīm. Jāpiedalās ir visiem. Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu, par ko vienojās Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija un kas stājās spēkā 2016. gadā, ir svarīgs solis uz priekšu labāka regulējuma kultūrā. Tomēr labāks regulējums pats par sevi ir dinamisks process. Ir jābūt vēl aktīvākiem.

Komisija

Nenovirzīties no mērķa. Junkera Komisijas 10 prioritātes būs arī 2017. gada Komisijas darba programmas pamatā, īpaši pievēršoties priekšlikumiem, kuri ir vissvarīgākie, lai risinātu problēmas, ar ko ES patlaban saskaras. Tāpat, kā tas ir bijis divus iepriekšējos gadus, darba programmā nonāks tikai priekšlikumi, kas ir labi pamatoti, un tie tiks izstrādāti, pamatojoties uz iepriekšēju ietekmes novērtējumu un sabiedriskajās apspriešanās gūtajiem ieinteresēto personu viedokļiem.

Pievienoto vērtību procesam sniegs arī REFIT platforma, kura sāk izstrādāt ieteikumus. Attiecībā uz iespējamiem uzlabojumiem un vienkāršošanu izskatāmās jomas ietvers ķīmisko vielu jomas tiesību aktus, arodveselību un drošību, finanšu pakalpojumus, PVN un kopējo lauksaimniecības politiku.

Darboties kopā. Nodrošināt, ka ES pilsoņi var gūt labumu no vienkāršākiem, skaidrākiem un mērķtiecīgākiem tiesību aktiem nav tikai Komisijas uzdevums. Izmaiņas tiesību aktu pieņemšanas kultūrā ES līmenī var notikt tikai tad, ja visi iesaistītie pilnībā piedalās un pilda savus pienākumus. Komisija neatlaidīgi strādā, lai īstenotu savas Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu saistības, un vēlas darboties kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi.

Palielināt izpildes nodrošināšanu. Bieži vien ne jau ES tiesību aktu trūkums ir problēmas pamatā. Drīzāk tas ir ir efektīvas piemērošanas trūkums un nepietiekama pilsoņu tiesiskā aizsardzība. Joprojām pastāv ievērojama atšķirība starp to, kas ir iekļauts ES noteikumu krājumā, un to, kas patiesībā tiek piemērots. Komisija pastiprina centienus attiecībā uz ES tiesību aktu piemērošanu, īstenošanu un izpildes panākšanu. Ļoti svarīgi ir sadarboties ar dalībvalstīm, un visā politikas ciklā nepieciešams šo sadarbību vēl pastiprināt. Komisija arī strādās kopā ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka pilsoņiem ir viegli pieejama informācija par to, kā ES noteikumi tiek īstenoti valsts līmenī un kādas ir viņu tiesiskās aizsardzības tiesības. Komisija īpašu uzmanību pievērš tādiem pārkāpumiem, kas ievērojami ietekmē svarīgu ES politikas mērķu sasniegšanu. Vienlaikus tā sistemātiski uzrauga, vai valstu tiesību akti atbilst ES tiesību aktiem un vairāk izmanto iespēju ierosināt Tiesai finansiālas sankcijas, ja dalībvalstis savlaicīgi nepārņem ES tiesību aktus savā tiesību sistēmā.

Eiropas Parlaments/Padome. 

Visām trim galvenajām ES iestādēm piemīt kopīga politiskā griba uzlabot tiesību aktu pieņemšanas kvalitāti un pārredzamību, pieņemt tiesību aktus tikai tad, kad tas acīmredzami dod labumu pilsoņiem, un atcelt novecojušus vai dārgi izmaksājošus tiesību aktus. Parlaments un Padome kopā ar Komisiju ir apņēmušies uzlabot savus procesus atbilstīgi labākam regulējumam. Uzlabojums varētu būt nepieciešams šādos elementos.

Pārtrādāšanai, proti, metodei, ko izmanto, lai apvienotu vienā jaunā tiesību aktā sākotnējo tiesību aktu un visus tā turpmākos grozījumus, vajadzētu būt galvenajai tiesību aktu pieņemšanas metodei, ar kuru rada vienotu, skaidru un saprotamu tiesību aktu. Ja pārstrādāšana nav iespējama, būtu jāizmanto kodificēšana. Komisija sagatavos plānu ar regulām, kuras būtu jāpārstrādā, un paredzamajiem termiņiem. Lai nodrošinātu efektīvus turpmākus pasākumus, būs nepieciešama visu trīs iestāžu cieša sadarbība.

Vienkāršošanas un sloga samazināšanas potenciāls Komisijas priekšlikumos tiesību aktu pieņemšanas procesā būtu jāsaglabā un jāuzlabo. Priekšroka dodama priekšlikumiem, kas izstrādāti, lai dotu tūlītējus ieguvumus pilsoņiem un uzņēmumiem.

Saskaņā ar iestāžu nolīgumu Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāveic lielāks darbs attiecībā uz ietekmes novērtējumiem, uz kuriem balstītos to būtiskie tiesību aktu grozījumi. Eiropas Parlaments līdz šim ir novērtējis ietekmi apmēram 30 saviem iesniegtajiem grozījumiem, kamēr Padome nav veikusi nevienu novērtējumu un joprojām apsver, kad un kā tai vajadzētu veikt šādus novērtējumus. Salīdzinājumam – kopš 2003. gada Komisija ir sagatavojusi gandrīz tūkstoti ietekmes novērtējumu, kas ir tās pieņemto priekšlikumu pamatā.

ES iestādēm un dalībvalstīm būtu ciešāk jāsadarbojas, lai nodrošinātu labāku pārraudzību, mērījumus un novērtēšanu attiecībā uz to, kā ES regulējums faktiski ietekmē ekonomiku, sociālo struktūru un vidi dalībvalstīs.

Eiropas Parlaments un Padome tiek aicināti sadarboties un strādāt kopā ar Komisiju, lai veidotu metodes un instrumentus, kas nepieciešami labāka regulējuma piemērošanai, un īstenotu saistības, kuras šīs iestādes uzņēmušās Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

Turklāt šogad visas trīs iestādes pirmo reizi sadarbosies, lai, izmantojot Komisijas darba programmu, identificētu virkni priekšlikumu, kuriem tiesību aktu pieņemšanas procedūrā tiks dota priekšroka. Tas nodrošinās svarīgāko priekšlikumu ātrāku izskatīšanu un lielāku līdzdalību tajos.

Dalībvalstis.

Eiropas Savienībai bieži tiek pārmests par birokrātiju un regulatīvo slogu. Tomēr dažkārt pilsoņi un uzņēmumi konstatē, ka valstu valdības ir pievienojušas savus papildu noteikumus, savā tiesību sistēmā pārņemot ES tiesību aktus. Jaunais iestāžu nolīgums cenšas viest skaidrību un atbildību tajā, kā dalībvalstis īsteno ES noteikumus. Tagad dalībvalstīm ir jāinformē Komisija un jāizskaidro saviem pilsoņiem, ja tās savos tiesību aktos pievieno papildu prasības Savienības tiesību aktos noteiktajam.

Tāpat dalībvalstis tiek aicinātas cieši sadarboties ar Komisiju, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu savlaicīgu un pareizu pārņemšanu un piemērošanu.

Prioritārās darbības

Nenovirzīties no mērķa. Komisija 2017. gada darba programmā joprojām koncentrēsies uz nedaudzām īpaši izvēlētām iniciatīvām, 10 noteikto prioritāšu ietvaros ierosinot pasākumus, ar kuriem tiks risinātas visneatliekamākās ES šābrīža problēmas, tāpat tiks atcelti novecojuši priekšlikumi un ierosināta vienkāršošana atbilstīgi REFIT platformas darba pirmajiem rezultātiem.

Nodrošināt pārredzamību. Komisija ir apņēmusies saziņā ar ieinteresētajām personām un lobistiem nodrošināt labu pārredzamību. Tā drīzumā ierosinās izveidot jaunu pārredzamības reģistru, kas aptvers arī Padomi un Eiropas Parlamentu.

Uzņemties atbildību. Komisija apsvērs iespēju grozīt noteikumus, kas regulē ES mēroga pilnvarošanas procedūras atsevišķās sensitīvās nozarēs, lai nodrošinātu, ka Komisija vienatnē neuzņemas atbildību par rīcību, ja dalībvalstis nevar sniegt viedokli.

Ziņot par slogu. Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējo apsekojumu par slogu, kurā ietvers arī mērķu iespējamības novērtējumu sloga samazināšanai svarīgākajās nozarēs.

Palielināt izpildes nodrošināšanu. Komisija izstrādās paziņojumu par Savienības tiesību aktu piemērošanu, lai veicinātu efektīvāku to piemērošanu, īstenošanu un izpildes nodrošināšanu saskaņā ar Komisijas politiskajām prioritātēm.

(1) Skatīt https://ec.europa.eu/priorities/index_lv .
(2) http://ec.europa.eu/echo/files/EU_Emergency_Support/Graphic_Provision_en.pdf  
(3) COM(2015) 671
(4) COM(2015) 634; COM(2015) 635: http://ec.europa.eu/justice/contract/digital-contract-rules/index_en.htm  
(5) COM(2016) 482
(6) http://ec.europa.eu/info/law-making-process/evaluating-and-improving-existing-laws/refit-making-eu-law-simpler-and-less_en  
(7) COM(2016) 196
(8) COM(2016) 148; https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/docs/body/com_2016_148_en.pdf  
(9) COM(2015) 583; http://ec.europa.eu/finance/securities/prospectus/index_en.htm  
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula); http://ec.europa.eu/justice/data-protection/document/factsheets_2016/data-protection-factsheet_01a_en.pdf  
(11) http://ec.europa.eu/info/law/contribute-law-making_en  
(12) Komisija aicina ieinteresētās personas sniegt savu viedokli 8 nedēļu laikā pēc priekšlikumu pieņemšanas un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu pieņemšanas procesā. To, cik šī iniciatīva ir veiksmīga, apliecināja nesenais Komisijas priekšlikums par šaujamieročiem, par ko tika saņemtas 27 680 atbildes, no kurām pārliecinoši lielākā daļa bija no privātpersonām, un tās ļāva likumdevējiem ieņemt informētu politisko nostāju.
(13) Skatīt: http://ec.europa.eu/transparency/index_en.htm  
(14) "Kā atvieglot slogu – izsakieties!": http://ec.europa.eu/smart-regulation/refit/simplification/consultation/consultation_lv.htm#up  
(15) Platformas darbs, tostarp tās ieteikumi, meklējami šeit: http://ec.europa.eu/smart-regulation/refit/refit-platform/index_lv.htm . Platformā līdz 2016. gada 28. jūnijam ir pieņemti 17 atzinumi tādās jomās kā ķīmiskās vielas, komunikāciju tīkli, konkurence, vide, finanšu pakalpojumi, veselība un pārtikas drošums, iekšējais tirgus, nodokļi un statistika.
(16) 2003. gadā Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija parakstīja iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kurā šīs trīs iestādes apņēmās veikt ietekmes novērtējumus, tos pievienojot tiesību aktu priekšlikumiem un to būtiskiem grozījumiem. Šis nolīgums 2016. gada aprīlī tika aizstāts ar jaunu nolīgumu, OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=OJ:L:2016:123:TOC  
(17) Regulējuma kontroles padomē ir septiņi pilnas slodzes dalībnieki, no kuriem 3 tiek pieņemti darbā ārpus Komisijas (viena amata vieta šobrīd ir brīva, taču tai vajadzētu tikt aizpildītai 2016. gada rudenī). http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/iab/members_en.htm
(18) http://www.oecd.org/regreform/oecd-regulatory-policy-outlook-2015-9789264238770-en.htm  
(19) Skatīt aicinājumu sniegt informāciju saistībā ar ES normatīvo regulējumu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem: http://ec.europa.eu/finance/consultations/2015/financial-regulatory-framework-review/index_en.htm  
(20) COM(2016) 369, COM(2016) 370, COM(2016) 371: http://ec.europa.eu/transport/modes/maritime/news/2016-06-06-passenger_ship_safety_rules_en.htm  
(21) COM(2016) 356
(22) SWD (2016) 9, 2. daļa
Top