EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2016
COM(2016) 475 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
EIROPAS SAVIENĪBAS 2015. GADA KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI
EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52016DC0475
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL AND THE COURT OF AUDITORS CONSOLIDATED ANNUAL ACCOUNTS OF THE EUROPEAN UNION 2015
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI EIROPAS SAVIENĪBAS 2015. GADA KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI EIROPAS SAVIENĪBAS 2015. GADA KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI
COM/2016/0475 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2016
COM(2016) 475 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
EIROPAS SAVIENĪBAS 2015. GADA KONSOLIDĒTIE PĀRSKATI
SATURS I DAĻA
FINANŠU PĀRSKATU IZSKATĪŠANA UN ANALĪZE
SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM
KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI
BILANCE
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM
FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI
KOPSAVILKUMA PĀRSKATI PAR BUDŽETA IZPILDI UN SKAIDROJUMI II DAĻA
FINANŠU PĀRSKATU IZSKATĪŠANA UN ANALĪZE
2015. FINANŠU GADS
Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.
1.ES: institucionālā pārvaldība un darbība
ES pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka ikviens ES veiktais pasākums balstās uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski ir apstiprinājušas visas ES dalībvalstis. Tai ir unikāla iestāžu struktūra:
Eiropas pilsoņi tieši ievēl Eiropas Parlamenta (EP) deputātus;
ES vispārējās prioritātes nosaka Eiropadome, kurā tiekas valstu un ES līmeņa vadītāji;
dalībvalstu valdības ir pārstāvētas Eiropas Savienības Padomē („Padome”);
ES intereses kopumā veicina Eiropas Komisija („Komisija”), tās priekšsēdētāju ievēl EP, tās locekļus iecelšanai iesaka valstu valdības, savstarpēji vienojoties ar jaunievēlēto priekšsēdētāju, un par viņu apstiprināšanu kopumā balso EP.
ES ir sava tiesiskā kārtība, kas ir nodalīta no starptautiskajām tiesībām un ir dalībvalstu tiesību sistēmu neatņemama daļa. ES tiesiskās kārtības pamatā ir savi tiesību avoti. Ņemot vērā šo avotu dažādo raksturu, starp tiem bija jānosaka hierarhija. Primārie tiesību akti ir hierarhijas virsotnē, un tos pārstāv Līgums par Eiropas Savienību (LES), Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), Eiropas Savienības Pamattiesību harta, citi līgumi un protokoli. Nākamie ir ES noslēgtie starptautiskie nolīgumi, vispārējie tiesību principi un sekundārie tiesību akti, kuru pamatā ir līgumi.
ES institucionālā pārvalde sastāv no iestādēm, aģentūrām un citām ES struktūrām, kas uzskaitītas finanšu pārskatu 9. skaidrojumā. Galvenās iestādes, kas ir atbildīgas par politikas izstrādi un lēmumu pieņemšanu, ir EP, Eiropadome, Padome un Komisija.
2.ES politikas galvenie mērķi
Komisija 2010. gada 3. martā ierosināja stratēģiju „Eiropa 2020”, kas ir stratēģija 10 gadiem ES ekonomikas atjaunināšanai. Tās mērķis ir „gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme” un lielāka valstu un Eiropas politikas koordinācija. Ir panākta vienošanās par vairākiem ES pamatmērķiem, kas jāsasniedz līdz 2020. gada beigām. Tie aptver nodarbinātību, pētniecību un izstrādi, klimatu/enerģētiku, izglītību, sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu. Šis ierobežotais ES mēroga mērķu kopums parādās katras ES valsts mērķos, atspoguļojot dažādas situācijas un apstākļus.
Eiropa ir noteikusi jaunus dzinējspēkus izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Tie iekļauti septiņās pamatiniciatīvās:
Digitālā programma Eirop ai;
Jaunatne kustībā ;
Resursu ziņā efektīva Eirop a;
Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā ;
Jaunu prasmju un darba vietu programma ;
Eiropas platforma cīņai pret nabadzību .
Katras iniciatīvas ietvaros ES un valstu iestādes koordinē savus centienus, lai tie cits citu papildinātu.
Komisija, kas sāka darbu 2014. gada novembrī, ir noteikusi 10 turpmāk minētās iniciatīvas (līdz 2019. gadam), kas turpina stratēģijas „Eiropa 2020” iesākto darbu.
Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem
Svarīgākā ES iniciatīva šajā jomā ir Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), kas tika izveidots kopīgi ar EIB grupu. Nolūks ir palīdzēt atrisināt pašreizējo ieguldījumu nepietiekamību ES, mobilizējot privātu finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem tādās svarīgās jomās kā infrastruktūra, izglītība, pētniecība un inovācija, atjaunojamā enerģija, kā arī riska finansējums maziem uzņēmumiem. Plāno, ka papildfinansējums no dalībvalstīm, valstu attīstību veicinošām bankām un privātiem ieguldītājiem dos ieguldījumus ES kopā EUR 315 miljardu apmērā.
Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku
Jau ilgu laiku ES veicina valstu centienus risināt klimata pārmaiņas un uzskata par savu pienākumu būt par piemēru, nosakot stingru ES politiku šajā jomā. Eiropā ir izstrādāts plašs politikas pasākumu kopums siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, izmantojot Eiropas klimata pārmaiņu programmu (EKPP). ES sev izvirzījusi mērķi pakāpeniski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam. Svarīgākie mērķi ir noteikti klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā 2020. gadam un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam. Mērķi noteikti tā, lai ES varētu panākt nepieciešamās pārveides, izveidojot ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā sīkāk norādīts „Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā”. ES seko virzībai emisiju samazināšanas jomā, regulāri veicot uzraudzību un sagatavojot pārskatus. ES aktīvi līdzdarbojusies starptautiskos centienos panākt vienošanos globālā klimata jomā. Tā kā tikai ierobežots valstu skaits ir parakstījis Kioto protokolu un netika panākta vienošanās Kopenhāgenā 2009. gadā, ES veido plašu attīstīto un jaunattīstības valstu koalīciju tādu mērķu atbalstam, kuri noteica veiksmīgu iznākumu 2015. gada decembrī Parīzē notikušajai klimata konferencei (COP21). Minētajā konferencē 195 valstis pirmoreiz pieņēma vispārīgu, juridiski saistošu vienošanos globālā klimata jomā. ES bija pirmā lielākā dalībniece, kas deva plānoto ieguldījumu jaunās vienošanās izpildē 2015. gada martā. ES jau veic pasākumus, lai sasniegtu mērķi, kas ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 40 %.
Jauna politika migrācijas jomā
Migrācija ir viena no pašreizējās Komisijas politikas prioritātēm. Galvenais mērķis Eiropas programmā migrācijas jomā ir izstrādāt plašu pieeju migrācijas problēmu risināšanai. Programmas pirmajā daļā ir noteikti neatliekami veicami pasākumi humanitāro traģēdiju novēršanai un mehānismu stiprināšanai krīžu situācijās. Pasākumu īstenošanai tiks pastiprināta patrulēšana jūrā dzīvību glābšanai, cilvēku kontrabandas tīklu likvidēšana, reaģēšana situācijās, kad ES ierodas liels skaits cilvēku, un ES darbības un finanšu instrumentu izmantošana, palīdzot dalībvalstīm, kas cieš visvairāk. Komisija spēra pirmo soli, 2015. gadā piešķirot papildfinansējumu, kas tika iegūts budžeta grozījumu rezultātā (skatīt turpmāk 6. iedaļā). Turklāt ir atkārtoti jādefinē ilgtermiņa politika migrācijas vajadzību jomā, pamatojoties uz šādiem četriem pīlāriem: 1) nelikumīgu migrāciju veicinošu faktoru mazināšana, 2) dzīvību glābšana un ārējo robežu stiprināšana, 3) spēcīga kopēja politika patvēruma jomā un 4) jauna politika likumīgās migrācijas jomā.
Padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus
Vienotais tirgus ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas sasniegumiem — labākais arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos. Tas ir kā dzinējspēks ES spēcīgākas un taisnīgākas ekonomikas izveidei. Atļaujot brīvāku apriti darbaspēkam, precēm, pakalpojumiem un kapitālam, tiek pavērtas jaunas iespējas iedzīvotājiem, strādājošiem, uzņēmējiem un patērētājiem, radītas darbvietas un nodrošināta Eiropai tik nepieciešamā izaugsme. Kapitāla tirgum kļūstot integrētākam un dziļākam, tas ļauj novirzīt vairāk finansējuma uzņēmumiem, īpaši MVU, un infrastruktūras projektiem. Labāka darbaspēka mobilitāte ļauj cilvēkiem brīvāk pārvietoties turp, kur ir nepieciešamas viņu prasmes. Apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu krāpšanu, tiek nodrošināts, ka katrs dod pienācīgu artavu.
Digitālā vienotā tirgus pasākumu kopums
Internets un digitālās tehnoloģijas maina mūsu pasauli. Tomēr pastāv šķēršļi tiešsaistē, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji nevar piekļūt precēm un pakalpojumiem, interneta uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem tiek ierobežota attīstība, savukārt uzņēmumi un valdības nevar pilnībā izmantot digitālos rīkus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt ES vienotā tirgus piemērotību digitālajam laikmetam — nojaukt regulējuma sienas un izveidot vienotu tirgu no 28 valstu tirgiem. Tādējādi ieguvums ES ekonomikai būtu EUR 415 miljardi gadā un tiktu radītas simtiem tūkstošu jaunu darbvietu.
Tiesiskuma un pamattiesību joma
ES nav tikai vienots tirgus precēm un pakalpojumiem. Eiropiešiem ir kopīgas vērtības, kas tiek paustas ES līgumos un Pamattiesību hartā. ES vienmēr jāpatur redzeslokā šīs vērtības, kad tiek apkarots terorisms, cilvēku tirdzniecība, kontrabanda un kibernoziegumi. Nolūks ir atvieglot dzīvi tiem eiropiešiem, kuri mācās, strādā vai stājas laulībā citās ES valstīs. Tādēļ viens no galvenajiem mērķiem ir veidot tiltus starp dažādu valstu tiesību sistēmām ES. Tiesiskuma zona Eiropā bez robežām un šķēršļiem nodrošinās, ka iedzīvotāji varēs paļauties uz noteiktu tiesību kopumu visā kontinentā.
Spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks
ES ir nepieciešama spēcīga kopēja ārpolitika efektīvai reaģēšanai uz globāliem izaicinājumiem, tostarp krīzēm kaimiņvalstīs, savu vērtību paušanai un miera un labklājības veicināšanai pasaulē.
Līdzsvarots ES un ASV brīvās tirdzniecības nolīgums
ES iesaistījusies sarunās ar ASV par plašu un līdzsvarotu tirdzniecības un ieguldījumu darījumu. Pateicoties Transatlantiskajai tirdzniecības un ieguldījumu partnerībai (TTIP), tiks radītas jaunas tirdzniecības un ieguldījumu iespējas lieliem un maziem uzņēmumiem un jaunas darbvietas. Patērētājiem tas nozīmē zemākas cenas un lielāku izvēli, vienlaikus saglabājot augstā līmenī patērētāju aizsardzības ES standartus, sociālās tiesības un vides noteikumus. Pastiprināsies arī Eiropas ietekme pasaulē, veidojot globālo tirdzniecību, paužot savas vērtības un piesaistot jaunus ieguldījumus.
Demokrātisku pārmaiņu Savienība
Pirmo reizi ES valstīm 2014. gadā bija jāņem vērā vēlēšanu rezultāti, ierosinot kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Kaut gan tas ir nozīmīgs solis, tas ir tikai pirmais no daudziem ceļā uz demokrātiskāku ES un tās tuvināšanu iedzīvotājiem. Eiropiešiem ir tiesības zināt, ar ko komisāri un Komisijas darbinieki, Eiropas Parlamenta deputāti un Padomes pārstāvji tiekas leģislatīvā procesa ietvaros. Komisija ir apņēmusies ieviest dzīvīgumu savās attiecībās ar Eiropas Parlamentu, kā arī ciešāk strādāt ar valstu parlamentiem.
Padziļināta ekonomiskā un monetārā savienība: turpmāki centieni veicināt ekonomikas stabilitāti un piesaistīt Eiropai ieguldītājus
Komisijas darbs pie ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanas balstās uz piecu priekšsēdētāju ziņojumu, saskaņā ar kuru darbs jāveic četrās jomās. Piecu priekšsēdētāju ziņojums tika sagatavots pēc daudzām konsultācijām ar dalībvalstīm, iesaistītajām ES iestādēm un pieciem priekšsēdētājiem.
3.ES budžets — no sagatavošanas līdz izpildes apstiprinājumam
4.Budžets un finansējums
Daudzgadu finanšu shēma (DFS) veido ES politikas mērķus un nosaka gada maksimālo apmēru ES izdevumiem kopumā un galvenajām izdevumu kategorijām. Visu izdevumu kategoriju maksimālo apmēru summa norāda saistību apropriāciju kopējo maksimālo apmēru. ES budžets finansē visdažādākās politikas un programmas visā ES. Atbilstīgi prioritātēm, ko EP un Padome noteikuši DFS ietvaros, Komisija īsteno konkrētas programmas, darbības un projektus katrā jomā. Budžetu sagatavo Komisija, un EP un Padome par to parasti vienojas decembra vidū atbilstīgi LESD 314. pantā noteiktajai procedūrai. Atbilstoši budžeta līdzsvarotības principam kopējiem ieņēmumiem attiecīgajā finanšu gadā jābūt vienādiem ar kopējiem izdevumiem (maksājumu apropriācijām).
ES ir divas nozīmīgas finansējuma kategorijas – pašu resursu ieņēmumi un citi ieņēmumi. Pašu resursus var iedalīt tradicionālajos pašu resursos (piemēram, muitas nodokļi), pašu resursos, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un resursos, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Citi ieņēmumi no ES darbībām (piemēram, soda naudas, kas ir saistītas ar konkurences lietām) parasti veido mazāk nekā 10 % no kopējiem ieņēmumiem. Pašu resursu ieņēmumi veido lielāko ES finansējuma daļu un tiek uzkrāti automātiski, ļaujot ES finansēt savu budžetu un negaidot valstu iestāžu attiecīgo lēmumu. Budžeta finansēšanai nepieciešamo pašu resursu kopējo apmēru nosaka, no kopējiem izdevumiem atskaitot citus ieņēmumus. Pašu resursu kopējais apmērs nevar pārsniegt 1,23 % ES nacionālā kopienākuma (NKI).
Atbilstīgi vispārējam principam ES nav atļauts aizņemties naudu kapitāla tirgos vai finanšu iestādēs, lai finansētu savu budžetu.
5.Kā pārvalda un tērē ES budžetu
Primārie darbības izdevumi
ES darbības izdevumi aptver DFS dažādās izdevumu kategorijas, un tiem ir dažādi veidi atkarībā no tā, kā tiek izmaksāta un pārvaldīta nauda. Sākot ar 2014. gadu, Komisija saviem izdevumiem piemēro:
tiešu pārvaldību — gadījumos, kad budžetu tieši izpilda Komisijas dienesti;
netiešu pārvaldību — gadījumos, kad Komisija uztic budžeta izpildes uzdevumus ES vai valstu tiesību aktos paredzētām struktūrām, piemēram, ES aģentūrām;
dalītu pārvaldību — saskaņā ar šo metodi budžeta izpildes uzdevumi tiek deleģēti dalībvalstīm. Šādi tiek pārvaldīti aptuveni 80 % izdevumu, un ir aptvertas tādas jomas kā lauksaimniecības izdevumi un strukturālas darbības.
Dažādie finanšu dalībnieki Komisijā
Komisāru kolēģija uzņemas kopīgu politisku atbildību, bet praksē pati neīsteno tai piešķirtās budžeta izpildes pilnvaras. Katru gadu tā deleģē šos uzdevumus atsevišķiem ierēdņiem, kuri atskaitās kolēģijai, ievērojot Finanšu regulu (FR) un Civildienesta noteikumus (CN). Attiecīgos darbiniekus — parasti ģenerāldirektorus un dienestu vadītājus — dēvē par deleģētajiem kredītrīkotājiem. Viņi savukārt var tālāk deleģēt budžeta izpildes uzdevumus pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem.
Kredītrīkotāji atbild par visu pārvaldības procesu: tie gan nosaka, kas jādara, lai tiktu sasniegti iestādes noteiktie politikas mērķi, gan pārvalda sāktās darbības no darbību un budžeta viedokļa. Katram kredītrīkotājam jāsagatavo gada darbības pārskats par savā pārziņā esošo darbību, kurā viņš ziņo par politikas rezultātiem un sniedz pamatotu apliecinājumu (ja tāds ir), ka pārskatā norādītajām darbībām piešķirtie līdzekļi izmantoti paredzētajam mērķim atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem un izveidotās kontroles procedūras pietiekami garantē pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. Pamatojoties uz Finanšu regulas 66. pantu, Komisija nosūta EP un Padomei kopsavilkuma ziņojumu par katru gada darbības pārskatu, saskaņā ar kuru Komisija uzņemas vispārēju politisku atbildību par ES budžeta pārvaldību atbilstīgi LESD 317. pantam. Ziņojums un gada darbības pārskats pieejams vietnē http://ec.europa.eu/atwork/planning-and-preparing/synthesis-report/index_en.htm.
Atbilstīgi LESD 318. pantam Komisija sagatavo novērtējumu par Komisijas programmu progresu un darbības rezultātiem, pamatojoties uz kredītrīkotāju sagatavotajiem gada darbības pārskatiem. Sākot no 2015. finanšu gada, kopsavilkuma ziņojums un novērtējums tiek apkopoti ar informāciju, kas tiek sniegta jaunā pārskatā „Gada ziņojums par budžeta pārvaldību un darbības rezultātiem”.
Grāmatvedis izpilda kredītrīkotāju sagatavotos maksājuma rīkojumus un rīkojumus atgūt līdzekļus un atbild par finanšu līdzekļu pārvaldību, grāmatvedības noteikumu un metožu noteikšanu, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, grāmatvedības uzskaites veikšanu un iestādes gada finanšu pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta gada finanšu pārskati, apliecinot, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmas.
6.Finanšu pārskati un pārskatatbildība
ES konsolidētie gada finanšu pārskati sniedz finanšu informāciju par ES iestāžu, aģentūru un citu struktūru darbībām, ņemot vērā uzkrāšanas principu grāmatvedībā un budžeta perspektīvu. Šajos finanšu pārskatos nav ietverti dalībvalstu gada finanšu pārskati.
ES gada finanšu pārskati sastāv no divām atsevišķām, bet savstarpēji saistītām daļām:
a) finanšu pārskati un
b) pārskati par budžeta izpildi, kuros sniegta sīkāka informācija par budžeta izpildi.
Komisijas grāmatveža pienākums ir sagatavot ES konsolidētos gada finanšu pārskatus un nodrošināt, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo ES finanšu stāvokli, darbību rezultātus un naudas plūsmas.
Papildus iepriekš minētajiem gada finanšu pārskatiem tiek sagatavoti arī ad hoc ziņojumi par konkrētām jomām, piemēram, ziņojums par budžeta un finanšu pārvaldību, finanšu instrumentiem, par dotajām garantijām un finanšu korekcijām.
Pārskatu sniegšana un pārskatatbildība Komisijā:
7.Revīzija un izpildes apstiprinājums
Revīzija
ES gada finanšu pārskatu un līdzekļu pārvaldības revīziju veic Revīzijas palāta (Palāta), kas ir ārējie revidenti un savas darbības ietvaros arī sagatavo EP un Padomei:
1) gada pārskatu par darbībām, kas finansētas no vispārējā budžeta, sniedzot sīku informāciju par novērojumiem saistībā ar gada finanšu pārskatiem un pamatā esošajiem darījumiem;
2) atzinumu, kura pamatā ir veiktā revīzija un kurš parādās ikgadējā ziņojumā kā ticamības deklarācija, par i) finanšu pārskatu ticamību un ii) pamatā esošo darījumu likumību un pareizību, aptverot gan no nodokļu maksātājiem ieturētos ieņēmumus, gan maksājumus galasaņēmējiem, un
3) īpašos ziņojumus, kuros izklāstīti konkrētās jomās veikto revīziju konstatējumi.
Izpildes apstiprinājums
Pēdējais budžeta cikla posms ir konkrētā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājums. Izpildes apstiprinājums ir budžeta izpildes ārējās kontroles politikas aspekts un lēmums, ar kuru EP pēc Padomes ieteikuma „atbrīvo” Komisiju (un citas ES struktūras) no pienākuma pārvaldīt konkrētu budžetu, jo tas nozīmē, ka budžets vairs nepastāv. Eiropas Savienībā budžeta izpildi apstiprina EP. Tas nozīmē, ka pēc revīzijas un gada finanšu pārskatu pabeigšanas Padomes pienākums ir sagatavot ieteikumu, un tad EP Komisijai un citām ES struktūrām sniedz izpildes apstiprinājumu par ES budžeta izpildi konkrētajā finanšu gadā. Lēmuma pamatā ir gada finanšu pārskatu pārbaude, Komisijas gada ziņojums par budžeta pārvaldību un darbības rezultātiem (bijušais kopsavilkuma ziņojums un ikgadējais novērtējuma ziņojums), un Palātas ikgadējais ziņojums, revīzijas ziņojums un īpašie ziņojumi, kā arī Komisijas atbildes un sīkāka informācija, ko tā sniegusi pēc pieprasījuma.
Izpildes apstiprinājuma procedūrai var būt trīs iznākumi: izpilde tiek apstiprināta, izpildes apstiprināšana tiek atlikta vai izpilde netiek apstiprināta. EP ikgadējās budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras neatņemama daļa ir uzklausīšana, kurā piedalās komisāri, un EP Budžeta kontroles komitejas locekļi tiem uzdod jautājumus par to pārziņā esošajām politikas jomām. EP plenārsēdē tiek pieņemts galīgais ziņojums par izpildes apstiprinājumu, tostarp īpaši ieteikumi Komisijai veikt pasākumus. ECOFIN pieņem Padomes ieteikumus apstiprināt izpildi. Uz EP ziņojumu par izpildes apstiprinājumu un Padomes ieteikumiem apstiprināt izpildi attiecas ikgadējais ziņojums par turpmākiem pasākumiem, kurā Komisija ieskicē noteiktus pasākumus, kurus tā veikusi, lai īstenotu ieteikumus.
8.ES konsolidētie finanšu pārskati: finanšu stāvoklis 2015. gadā
9.Ieņēmumi
ES iestāžu un struktūru ieņēmumu lielākā daļa ir ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Tabulā turpmāk sniegts pārskats par šo ieņēmumu galvenajām kategorijām.
Piecu gadu tendence ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, miljonos EUR:
NKI resursi 2014. gadā ietvēra būtisku pārskatīšanu attiecībā uz NKI 2002. Gadā. Tādējādi iemaksu korekcija bija bezprecedenta lieluma gandrīz EUR 10 miljardu apmērā visās ES dalībvalstīs. Tas galvenokārt izskaidro samazinājumu 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Izdevumu atgūšana rāda Komisijas sagatavotos rīkojumus par līdzekļu atgūšanu, kurus iekasē vai kompensē ar turpmākiem maksājumiem, kas grāmatoti Komisijas uzskaites sistēmā, un nolūks ir atgūt izdevumus, kas iepriekš veikti no ES budžeta.
10.Izdevumi
Izdevumi EUR 155,9 miljardu apmērā bija mazāki nekā pagājušā gadā (2014. gadā EUR 165,3 miljardi). Samazinājums EUR 4,6 miljardu apmērā bija vērojams saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) un Kohēzijas fondu (KF), kas bija saistīts ar 2014.–2020. gada plānošanas perioda īstenošanas lēno sākšanu. Izdevumi saistībā ar Eiropas Sociālo fondu (ESF) samazinājās par EUR 2,8 miljardiem, jo par daudzgadu finanšu shēmas periodu 2007.–2013. gadam bija iesniegts mazāks skaits izmaksu pieprasījumu.
Galvenie izmaksu posteņi (EUR 112,4 miljardi) ir pārvedumu maksājumi dalītā pārvaldībā. Galvenie fondi ir Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un citi lauku attīstības instrumenti, ERAF un KF, un ESF. 2015. finanšu gadā šie izdevumi veidoja gandrīz 71 % no kopējiem izdevumiem.
Izdevumi, kas radās, veicot tiešo pārvaldību, galvenokārt rāda, kā budžetu izpildījusi Komisija, izpildaģentūras un, sākot no 2015. gada, arī trasta fondi. Tieši pārvaldīti ir arī visu ES iestāžu un aģentūru administratīvie izdevumi. Netiešā pārvaldībā budžetu izpilda ES aģentūras, ES struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un citas struktūras. Kopumā izdevumi, kas radušies, veicot tiešu un netiešu pārvaldību, veidoja aptuveni 14 % no kopējiem izdevumiem (EUR 22 miljardi).
ES arī nākotnes maksājumu saistības atzīst par izdevumiem, kas vēl netiek parādīti naudas budžeta kontos. Tās tiek parādītas kā kreditoru parādi un uzkrātās maksas lauksaimniecības un lauku attīstības jomā un pensiju un darbinieku pabalstu saistības attiecībā uz iegūtām pensiju tiesībām komisāriem, deputātiem un darbiniekiem, un rada negatīvu saimnieciskās darbības rezultātu (šos maksājumus finansēs turpmākie budžeti, un tie vēl nav iekļauti ieņēmumos).
11.Saimnieciskās darbības rezultāts
Saimnieciskās darbības rezultāts (t. i., deficīts) par periodu saglabājās līdzīgā līmenī kā iepriekšējā gadā un bija EUR (13 033) miljoni.
12.Aktīvi
Aktīvi EUR 154 miljardu apmērā ES konsolidētajā bilancē
Nozīmīgākie posteņi bilances aktīvu pusē ir finanšu aktīvi (aizdevumi, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nauda) un priekšfinansējuma summas, kas veido gandrīz 83 % no ES aktīviem. Aizdevumu apjoms samazinājās par EUR 1,6 miljardiem un bija EUR 57 miljardi, bet no ES budžeta finansēto pārdošanai pieejamo finanšu instrumentu (budžeta instrumentu) apjoms palielinājās par aptuveni EUR 460 miljoniem. Aktīvu pusē pamatlīdzekļu kategorijā ir iekļauti aktīvi, kas saistīti ar Copernicus programmu (EUR 1,7 miljardi) un Galileo programmas aktīvi pie nepabeigtajiem pamatlīdzekļiem (EUR 2,1 miljards).
Iepriekšējos gados ES iestādēm un struktūrām gada beigās bija izdevies saglabāt naudā un naudas ekvivalentos turētās summas mazā apjomā. Liels naudas atlikums 2015. gada 31. decembrī EUR 21,7 miljardu apmērā izveidojās galvenokārt šādu iemeslu dēļ:
NKI un PVN 2014. gada atlikumu novēlotiem maksājumiem (EUR 5,4 miljardi) — šī summa tika sadalīta visa 2015. gada laikā, bet ļoti liela daļa tika samaksāta 2015. gada septembrī. Dalībvalstu iemaksas ES budžetā, pamatojoties uz PVN un NKI, tiek katru gadu koriģētas, un korekcija tiek veikta katru gadu decembra pirmajā darbdienā. Korekcija 2014. gadā ietvēra apjomīgu pārskatīšanu saistībā ar NKI līdz pat 2002. gadam, un rezultātā iegūtā summa bija pārsteidzoši liela — EUR 9,5 miljardi visām ES dalībvalstīm;
NKI un PVN atlikumiem par 2015. gadu (EUR 1,4 miljardi);
NKI par 2016. gadu (EUR 0,7 miljardi), ko avansā samaksāja divas dalībvalstis;
soda naudām un citiem ieņēmumiem (EUR 1,5 miljardi).
Saskaņā ar pašu resursu regulu šos atlikumus var atdot dalībvalstīm tikai 2016. gadā, veicot grozījumus budžetā.
Priekšfinansējums
Jāatzīmē, ka priekšfinansējuma līmeni būtiski ietekmē DFS cikls, piemēram, DFS perioda sākumā var gaidīt, ka saskaņā ar kohēzijas politiku dalībvalstīm būs jāizmaksā lieli avansa maksājumi. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka priekšfinansējuma līmenis tiek uzturēts atbilstīgā līmenī. Ir jāatrod līdzsvars starp pietiekama finansējuma nodrošināšanu projektiem un izdevumu savlaicīgu atzīšanu.
Kopējais priekšfinansējuma apjoms (izņemot citus avansa maksājumus dalībvalstīm un iemaksas trasta fondos) ES bilancē ir EUR 40 miljardi (EUR 45 miljardi 2014. gadā), un gandrīz visa summa ir saistīta ar Komisijas darbībām. Aptuveni 70 % no Komisijas priekšfinansējuma piemēro dalītu pārvaldību, un tas nozīmē, ka budžeta izpilde tiek deleģēta dalībvalstīm (Komisijai paliek uzraudzības funkcija).
Komisijas priekšfinansējuma pārvaldības režīms
Lielākā daļa priekšfinansējuma, ko pārvalda dalīti, attiecas uz ERAF un KF.
Ilgtermiņa priekšfinansējums palielinājies par EUR 12,6 miljardiem saistībā ar jauno DFS, bet īstermiņa priekšfinansējums samazinājies par EUR 17,7 miljardiem. Ilgtermiņa priekšfinansējums palielinājās galvenokārt jauno priekšfinansējuma maksājumu dēļ, kam piemēro dalīto pārvaldību un kas attiecas uz 2014.–2020. gada DFS (kopumā EUR 10 miljardi, no kuriem EUR 7 miljardi paredzēti kohēzijas politikai). Īstermiņa priekšfinansējums samazinājās dalītās pārvaldības dēļ: tā kā 2007.–2013. gada DFS ir noslēguma posmā, attiecīgajam priekšfinansējumam tiek pakāpeniski veikta tīrvērte.
Finanšu instrumenti tiešā un netiešā pārvaldībā
ES gada finanšu pārskatos finanšu instrumenti ir šādi posteņi:
no budžeta piešķirti aizdevumi;
no aizņemtiem līdzekļiem piešķirti aizdevumi;
pašu kapitāla instrumenti;
garantiju instrumenti;
garantiju fondi: garantijas, kas piešķirtas ārējām struktūrām (galvenokārt EIB grupai) saistībā ar instrumentiem, kas nav izveidoti no ES budžeta.
No ES budžeta finansēto, tieši un netieši pārvaldīto finanšu instrumentu nozīme un apjoms pieaug katru gadu. Šīs pieejas pamatideja atšķirībā no tradicionālās budžeta izpildes metodes, kurā izsniedz dotācijas un subsīdijas, ir tāda, ka par katru euro, kas iztērēts no budžeta, izmantojot finanšu instrumentus, atbalsta galasaņēmējs sviras efekta dēļ saņem vairāk nekā vienu euro finansiāla atbalsta veidā. ES budžets tiek izmantots gudri, lai maksimāli palielinātu pieejamo līdzekļu ietekmi. Pašu kapitāla instrumenti un ieguldījumi (t. i., pašu kapitāla instrumenti un parāda vērtspapīri), kas tiek turēti garantiju instrumentos un garantiju fondos, ES gada finanšu pārskatos tiek uzrādīti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.
Budžeta finanšu instrumenti, kas ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi
Garantiju fondi
ES izveido garantiju fondus noteiktiem mērķiem, un tajos uzkrātie līdzekļi tiek veidoti no ES budžeta maksājumiem, lai nodrošinātu likviditātes rezervi iespējamiem zaudējumiem, kas rodas no garantētām darbībām ar ES budžeta piešķirtām garantijām EIB grupai. Svarīgākais jaunais garantiju fonds, kas tika izveidots 2015. gadā, ir ESIF garantiju fonds.
Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) iniciatīvas nolūks ir palielināt EIB grupas spēju uzņemties risku, tādējādi ļaujot EIB veikt ieguldījumus ES ne vairāk kā EUR 61 miljarda apmērā. ESIF nav ne atsevišķa juridiskā persona, ne ieguldījumu fonds tradicionālā nozīmē. ESIF riska rezerve sniedz EIB aizsardzību pret iespējamiem zaudējumiem saistībā ar pamatā esošajiem darījumiem. To veido asignējums EUR 5 miljardu apmērā no EIB pašu kapitāla un ES budžeta garantija ne vairāk kā EUR 16 miljardu apmērā (maksimālā summa). Mērķis ir, ka papildfinansējums no dalībvalstīm, valstu attīstību veicinošām bankām un privātiem ieguldītājiem dos ES ieguldījumus EUR 315 miljardu apmērā.
ESIF veic darbības divos ietvaros: infrastruktūras un inovāciju ietvars (IIW), ko īsteno EIB, un MVU ietvars (SMEW), ko īsteno EIF, un katram ietvaram ir parāda portfelis (ES garantija EUR 12,25 miljardu apmērā) un kapitāla vērtspapīru portfelis (ES garantija EUR 3,75 miljardu apmērā). EIF darbojas saskaņā ar līgumu ar EIB, pamatojoties uz EIB garantiju, kuru savukārt garantē ES.
ES un EIB ir atšķirīgas lomas saistībā ar ESIF. ESIF ir izveidots EIB sastāvā, kas finansē darbības (parāda un kapitāla ieguldījumus), un tā nolūkā aizņemas nepieciešamos līdzekļus kapitāla tirgos. Attiecībā uz IIW EIB pieņem ieguldījumu lēmumus neatkarīgi un pārvalda darbības saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām, kurus vienlaikus piemēro savām (riska) darbībām. Lai nodrošinātu, ka ESIF ietvaros veiktie ieguldījumi joprojām ir koncentrēti uz noteiktu mērķi, kas ir tādu tirgus fiasko novēršana, kuri kavē ieguldījumus ES, un ka tie ir atbilstīgi ES garantijas nodrošinātai aizsardzībai, ir izveidota īpaša pārvaldības struktūra. Ieguldījumu komiteja, kuras locekļi ir neatkarīgi eksperti, pārbauda katra EIB ierosinātā projekta attiecināmību ES garantijas segumam. Kad darbība ir apstiprināta kā attiecināma, ESIF garantēta darbība, lēmumam turpināt projektu un tā pārvaldību piemēro parasto EIB projekta ciklu un pārvaldības procesu.
EIB finansē darbības (parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru ieguldījumus) un šim nolūkam aizņemas nepieciešamos līdzekļus kapitāla tirgos. EIB neatkarīgi pieņem ieguldījumu lēmumus un pārvalda darbības atbilstīgi saviem noteikumiem un procedūrām, ko EIB piemēro arī savām (riska) darbībām.
ES loma ir saistīta ar ES garantijas sniegšanu tai iespējamo zaudējumu daļai, kas var veidoties EIB, veicot ieguldījumus parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru instrumentos. Tādējādi ES neiejaucas procesā, kas ir ESIF darbību galīgā izvēle un pārvaldība, neiegulda naudu ESIF darbībās un nav tieša līgumslēdzēja puse pamatā esošajam instrumentam. Tā kā kontroles kritēriji un grāmatvedības prasības ES grāmatvedības noteikumu (un SPSGS) konsolidācijai nav izpildītas, saistītie aktīvi netiek uzskaitīti ES konsolidētajos gada finanšu pārskatos; skatīt arī konsolidēto finanšu pārskatu 5.2. skaidrojumu.
ES garantijai vienmēr ir maksimālais apmērs, kas ir EUR 16 miljardi, un apkopotie neto maksājumi no ES budžeta nedrīkst pārsniegt šo summu. ES garantijas maksājumus veiks jaunizveidots garantiju fonds, kas nodrošina likviditātes rezervi pret iespējamiem neto zaudējumiem (plānotie ieņēmumi nesedz plānotos zaudējumus) no ESIF garantētām darbībām. ESIF garantiju fonda finansējumu nodrošinās ES budžets, sākot no 2016. gada, un tas pakāpeniski sasniegs EUR 8 miljardus līdz 2022. gadam, tādējādi radot uzkrājumus 50 % apmērā no maksimālās ES garantijas. 2015. gada 31. decembrī saistību apjoms bija EUR 1350 miljoni, un šī summa tiks iemaksāta garantiju fondā 2016. gadā (EUR 500 miljoni) un 2017. gadā (EUR 850 miljoni), un iekļauta summā, kas uzrādīta kā RAL konsolidēto finanšu pārskatu 5.3.1. skaidrojumā.
Tabulās turpmāk sniegts vispārīgs apskats par finanšu instrumentiem, ko izmanto ES, dalījumā pa DFS
Miljonos EUR |
|||
DFS 2014.–2020. gadam |
Aktīvi |
Saistības |
Garantijas |
Kapitāla vērtspapīru instrumenti: |
|
|
|
COSME — kapitāla mehānisms izaugsmes veicināšanai |
39 |
(2) |
|
„Apvārsnis 2020” InnovFin kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijām |
108 |
(2) |
|
|
146 |
(4) |
|
Garantiju instrumenti: |
|
|
|
COSME aizdevumu garantiju mehānisms |
125 |
(43) |
* |
Nodarbinātības un sociālās inovācijas |
10 |
(3) |
* |
Aizdevumu studentiem garantiju mehānisms |
16 |
(1) |
* |
„Apvārsnis 2020” — InnovFin aizdevumu un garantiju pakalpojumi pētniecībai un inovācijām |
638 |
(97) |
(442) |
„Apvārsnis 2020” — InnovFin MVU garantijām |
294 |
(22) |
(17) |
Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms |
12 |
- |
|
Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE) |
12 |
- |
|
|
1107 |
(166) |
(459) |
Kopā |
1253 |
(170) |
(459) |
DFS līdz 2014. gadam |
Aktīvi |
Saistības |
Garantijas |
Aizdevumu/pašu kapitāla/tehniskās palīdzības instrumenti: |
|
|
|
Ekonomikas un finanšu sadarbības instruments Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros (MEDA) |
251 |
(2) |
|
Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI) |
153 |
(4) |
|
|
404 |
(6) |
|
Aizdevumu instrumenti: aizdevumi MVU atbalstam |
19 |
||
Pašu kapitāla instrumenti: |
|
|
|
Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms „Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas” ietvaros |
413 |
- |
|
Eiropas Tehnoloģiju uzsākšanas mehānisms 1998 (ETF) |
11 |
- |
|
Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds |
76 |
- |
|
Daudzgadu shēmas programma „Pašu kapitāla mehānisms” |
192 |
- |
|
Fonds „Marguerite” |
50 |
- |
|
Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai |
71 |
- |
|
Eiropas energoefektivitātes fonds |
128 |
(22) |
|
Tehnoloģiju nodošanas izmēģinājumu projekti |
1 |
|
|
|
943 |
(22) |
|
Garantiju instrumenti: |
|
|
|
MVU Garantiju mehānisms „Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas” ietvaros (CIP SMEG) |
108 |
(215) |
* |
Aizdevumu garantijas instruments Ten-T projektiem (LGTT) |
238 |
(3) |
(209) |
Daudzgadu programma (MAP) uzņēmumiem |
23 |
(35) |
* |
Projektu obligāciju instruments (PBI) |
236 |
(1) |
(220) |
Eiropas progresa mikrofinansēšanas mandāts |
13 |
(11) |
* |
Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM) |
927 |
(94) |
(845) |
MVU garantiju mehānisms |
16 |
(16) |
* |
|
1561 |
(375) |
(1274) |
Kopā |
2927 |
(403) |
(1274) |
* ES uzņemtajiem riskiem ir izveidoti uzkrājumi pilnā apmērā (t. i., tie ir iekļauti saistībās).
Miljonos EUR
Attiecas uz vairākām DFS |
Aktīvi |
Saistības |
Garantijas |
Pašu kapitāla instrumenti: |
|
|
|
Eiropas Fonds Dienvidaustrumeiropai (EFSE) |
118 |
- |
|
Uzņēmumu paplašināšanas fonds Rietumbalkānu Uzņēmumu attīstības un inovācijas mehānisma ietvaros |
10 |
- |
|
Uzņēmumu inovācijas fonds (EIF) Rietumbalkānu Uzņēmumu attīstības un inovācijas mehānisma ietvaros |
21 |
- |
|
Vides izaugsmes fonds austrumu kaimiņreģionam (SE4F) |
52 |
- |
|
Āzijas parādu fonda mikrofinansēšanas iniciatīva |
9 |
- |
|
MENA fonds mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (SANAD) |
10 |
- |
|
|
220 |
- |
|
Garantiju instrumenti: |
|
||
Garantiju mehānisms Rietumbalkānu Uzņēmumu attīstības un inovācijas mehānisma ietvaros |
20 |
(14) |
* |
|
20 |
(14) |
|
Garantiju fondi: |
|
||
Garantiju fonds ārējai darbībai |
2108 |
(25) |
(19 450) |
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) |
1 |
- |
(202) |
|
2109 |
(25) |
(19 652) |
Kopā |
2349 |
(39) |
(19 652) |
Pavisam |
6529 |
(612) |
(21 385) |
* ES uzņemtajiem riskiem ir izveidoti uzkrājumi pilnā apmērā (t. i., tie ir iekļauti saistībās).
No aizņemtiem līdzekļiem piešķirti aizdevumi
Saskaņā ar ES līgumu ES ir pilnvarota veikt aizņēmumu darbības, lai mobilizētu noteiktu pilnvaru izpildei nepieciešamos finanšu resursus. Komisija darbojas ES vārdā, un patlaban tā īsteno trīs svarīgas programmas: (makrofinansiālais atbalsts (MFA), maksājumu bilances (MB) atbalsts un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)), un saskaņā ar šīm programmām Komisija var piešķirt aizdevumus, un to finansēšanai nepieciešamo kapitālu var piesaistīt kapitāla tirgos vai aizņemties finanšu iestādēs. 2015. gadā Īrija oficiāli pieprasīja pagarināt tās pirmā EFSM aizdevuma atmaksas termiņu. Iemaksa, kas ir EUR 5 miljardi, tika sadalīta trīs jaunās daļās EUR 2 miljardu, EUR 1 miljarda un EUR 2 miljardu apmērā ar termiņu attiecīgi 2023. gadā, 2029. gadā un 2035. gadā. Portugāle 2016. gada janvārī oficiāli pieprasīja pagarināt tās pirmā EFSM aizdevuma atmaksas termiņu, kas bija 2016. gada 3. jūnijā. Daļa EUR 4,75 miljardu apmērā tika refinansēta ar trīs jaunām daļām EUR 1,5 miljardu, EUR 2,25 miljardu un EUR 1 miljarda apmērā ar termiņu attiecīgi 2023. gadā, 2031. gadā un 2036. gadā. 2015. gada 17. jūlijā Grieķijai tika piešķirts pagaidu aizdevums EFSM ietvaros kā pagaidu aizdevums pirms aizdevuma līguma, ko parakstīja starp Grieķiju un Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM). Pirmā un vienīgā izmaksa notika 2015. gada 20. jūlijā un tika pilnībā atmaksāta, kad valstu parlamenti eurozonas dalībvalstīs ratificēja ESM nolīgumu. Šī atmaksa notika 2015. gada 20. augustā.
Pārskats par aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, nominālvērtībā
Miljardos EUR |
||||||||||||||||
MB |
EFSM |
Citi* |
KOPĀ |
|||||||||||||
Ungārija |
Latvija |
Rumānija |
Kopā |
Īrija |
Portugāle |
Grieķija |
Kopā |
Kopā |
||||||||
Piešķirts kopā |
6,5 |
3,1 |
8,4** |
18,0 |
22,5 |
26,0 |
7,2 |
55,7 |
5,1 |
78,8 |
||||||
Izmaksāts 31.12.2014. |
5,5 |
2,9 |
5,0 |
13,4 |
22,5 |
24,3 |
- |
46,8 |
2,4 |
62,6 |
||||||
Izmaksāts 2015. |
- |
- |
- |
- |
5,0 |
- |
7,2 |
12,2 |
1,3 |
13,5 |
||||||
Izmaksāts kopā 31.12.2015. |
5,5 |
2,9 |
5,0 |
13,4 |
27,5 |
24,3 |
7,2 |
59,0 |
3,6 |
76,0 |
||||||
Aizdevumi, kas atmaksāti 31.12.2015. |
(4,0) |
(2,2) |
(1,5) |
(7,7) |
(5,0) |
- |
(7,2) |
(12,2) |
(0,1) |
(20,0) |
||||||
Neatmaksātā summa 31.12.2015. |
1,5 |
0,7 |
3,5 |
5,7 |
22,5 |
24,3 |
0 |
46,8 |
3,5 |
56,0 |
* MFP, Euratom un likvidējamā EOTK.
** Tostarp palīdzība piesardzības pasākumu veidā.
13.Saistības
Saistības EUR 226 miljardu apmērā ES 2015. gada konsolidētajā bilancē
Saistības veido šādi četri svarīgi posteņi – saistības pensijām un citiem darbinieku pabalstiem, aizņēmumi, kreditoru parādi un uzkrātās maksas. Salīdzinājumā ar 2014. gadu lielākās izmaiņas ir uzkrāto maksu palielināšanās par gandrīz EUR 12,4 miljardiem, ko izraisīja 2014.–2020. gada DFS īstenošanas uzsākšana, saskaņā ar kuru radušās izmaksas tiek tikai aplēstas, jo dalībvalstis vēl nav deklarējušas šīs izmaksas. Otra nozīmīga izmaiņa ir kreditoru parādu samazināšanās par aptuveni EUR 12,5 miljardiem saistībā ar kohēziju, jo par 2007.–2013. gada plānošanas periodu dalībvalstis iesniedza mazāku skaitu izmaksu pieprasījumu. Vēl viens iemesls ir mazāks skaits izmaksu pieprasījumu 2014.–2020. gada DFS gausākas uzsākšanas dēļ, jo dalībvalstis gausāk norādīja vadošo un kontroles iestādi.
Izmaksu pieprasījumi un rēķini kopā, kas ir saņemti un atzīti par kreditoru parādiem
Tas, ka saistības ir lielākas par aktīviem, nozīmē nevis to, ka ES iestādēm un struktūrām ir finanšu grūtības, bet gan to, ka noteiktām saistībām finansējums būs no nākamo gadu budžetiem. Daudzi izdevumi 2015. gadā tiek atzīti atbilstīgi uzkrāšanas noteikumiem grāmatvedībā, kaut gan tos faktiski varētu samaksāt 2016. gadā vai vēlāk un finansēt, izmantojot nākamo gadu budžetus, savukārt saistītie ieņēmumi tiks uzskaitīti turpmākajos periodos. Visnozīmīgākās summas ir ELGF (samaksāta 2016. gadā) un pabalsti darbiniekiem (tiks samaksāta nākamo 30 gadu laikā vai vēlāk).
14.ES BUDŽETA AIZSARDZĪBA
Pārskats par finanšu korekcijām un atgūtām summām 2015. gadā
Svarīgs apsvērums ES budžeta izpildē ir nepieciešamība nodrošināt atbilstīgu mehānismu kļūdu, pārkāpumu vai krāpšanas nepieļaušanai vai konstatēšanai un secīgai labošanai. Palāta savā gada pārskatā sniedz ticamības deklarāciju par tādu darījumu likumību un pareizību, uz kuriem balstās gada finanšu pārskati, kā arī par pārskatos iekļauto maksājumu kļūdu būtiskumu. Ticamības deklarāciju kopā ar šiem ES gada finanšu pārskatiem publicē Oficiālajā Vēstnesī.
Lai mazinātu kļūdu ietekmi, Komisija veic pasākumus ES budžeta aizsardzībai, izmantojot galvenokārt šādus mehānismus:
1) novēršanas mehānismus (piemēram, ex ante kontrole, maksājumu pārtraukšana un apturēšana),
2) koriģējošus mehānismus (galvenokārt dalībvalstīm noteiktas vai ar dalībvalstīm saskaņotas finanšu korekcijas, un mazākā mērā no ES maksājumu saņēmējiem atgūtas summas).
Saskaņā ar dalīto pārvaldību (lauksaimniecības izdevumiem un strukturālām darbībām) dalībvalstis galvenokārt atbild par to, lai visā izdevumu cikla laikā tiktu nodrošināts, ka no ES budžeta veiktie izdevumi ir likumīgi un pareizi.
Koriģējošie pasākumi, t. i., finanšu korekcijas un atgūtās summas, veidojas pēc tam, kad Komisija un dalītās pārvaldības izdevumu gadījumā arī dalībvalstis uzrauga un pārbauda, vai no ES budžeta veiktie izdevumi ir atbilstīgi. Pieņemot lēmumu par finanšu korekcijas summu vai atgūstamo summu, Komisija ņem vērā to, kādā veidā un cik nopietni ir pārkāpts piemērojamais tiesību akts, un pārkāpuma finanšu ietekmi uz ES budžetu, tostarp trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmās. Lielākā daļa korekciju tiek veiktas pēc maksājuma.
Finanšu korekciju un summu atgūšanas process:
Finanšu korekcijas un atgūtās summas tiek uzrādītas divos nozīmīgos procesa posmos. Abi posmi var būt vienā vai dažādos gados.
1. Finanšu korekcijas un atgūtās summas apstiprināšanas posmā. Šīm summām vai nu piekritušas iesaistītās dalībvalstis, vai arī par tām Komisija ir pieņēmusi lēmumu. 2015. gadā apstiprināto finanšu korekciju un atgūto summu kopējais apjoms bija EUR 3499 miljoni (EUR 4728 miljoni 2014. gadā).
Apstiprinātās finanšu korekcijas un atgūtās summas 2015. gadā dalījumā pa politikas jomām
2. Finanšu korekcijas un atgūtās summas īstenošanas posmā. Šīs summas rāda procesa pēdējo posmu, kad nepamatotu izdevumu pastāvēšanas gadījumā situācija tiek noteikti koriģēta. Nozaru reglamentējošos noteikumos paredzēti vairāki īstenošanas mehānismi. 2015. gadā īstenoto finanšu korekciju un atgūto summu kopējais apjoms bija EUR 3853 miljoni (EUR 3285 miljoni 2014. gadā). Finanšu korekciju un atgūto summu īstenošana var ilgt vairākus gadus galvenokārt tādēļ, ka saskaņā ar lauksaimniecības politiku tiek pieņemti lēmumi noteikt dalībvalstīm iemaksas vai atliktus maksājumus. Saskaņā ar kohēzijas politikas tiesisko regulējumu īstenošana notiek tad, kad tiek slēgts plānošanas periods, vai pēc plānošanas perioda slēgšanas.
Īstenotās finanšu korekcijas un atgūtās summas 2015. gadā dalījumā pa politikas jomām
Iepriekš sniegtā informācija ir papildinoša, tā netiek prasīta grāmatvedības standartos un attiecas uz datiem, ko ne vienmēr iegūst tieši no uzskaites sistēmas. Sīkāka informācija par skaitļiem un novēršanas un koriģējošiem mehānismiem pieejama ikgadējā paziņojumā par ES budžeta aizsardzību, ko Komisija sagatavo un nosūta budžeta izpildes apstiprinātājiestādei un Palātai; paziņojums pieejams Budžeta ĢD vietnē Europa.
15.Ar ES budžeta izpildi saistīto risku un nenoteiktību pārvaldība
Ar ES budžeta izpildi saistītos riskus un nenoteiktības var iedalīt divās lielās kategorijās:
vispārēji un plānoti riski un nenoteiktības,
ārkārtas riski un nenoteiktības.
16.Vispārēji un plānoti riski un nenoteiktības
Problēmas finanšu gada laikā
Makroekonomiskā vide
Makroekonomiskā vide ES ietekmē ES dalībvalstu spēju pildīt finansēšanas saistības pret ES iestādēm un struktūrām un attiecīgi ES spēju arī turpmāk īstenot ES politiku, kā norādīts 2. iedaļā. Eiropas tautsaimniecību joprojām atbalsta vairāki pozitīvi faktori kā, piemēram, naftas cenas, euro valūtas maiņas kurss un finansēšanas izmaksas, kas turpina stimulēt eksportu un privāto patēriņu. Tomēr ieguldījumus kavē ekonomiskā un politiskā nenoteiktība un milzīgais parāds dažās valstīs. Eiropas tautsaimniecībā jau ceturto gadu turpinās atveseļošanās process, un tā cīnās ar negatīvo ietekmi un ievērojamiem riskiem, ko rada attīstības palēnināšanās jaunietekmes valstīs. Tā kā nav materializējusies cerība par pietiekami spēcīgu ekonomikas izaugsmi bezdarba ievērojamai samazināšanai, tad arī pierādījumi tam, ka atveseļošanas noturīgumam tik svarīgie ieguldījumi tiek atjaunināti, joprojām ir ierobežoti. Turklāt ES budžets saskaņā ar DFS 2014.–2020. gadam joprojām tiek izpildīts diezgan lēni, un kopējo ainu papildina neatrisinātās problēmas Grieķijā un bēgļu krīze.
Eurozonas tautsaimniecības atveseļošanās joprojām ir mērena, neraugoties uz iepriekš minēto pozitīvo faktoru ievērojamo atbalstu, turklāt šķiet, ka šie faktori patlaban ir spēcīgāki un ilglaicīgāki nekā iepriekš tika gaidīts. Jo īpaši naftas cena, ko virza galvenokārt lielais pieprasījums, ir atkal pazeminājusies, un pastāv pieņēmums, ka tā arī paliks ievērojami zemāka un palielināsies vēlāk. Fiskālā politika eurozonā nedaudz vairāk sākusi veicināt izaugsmi, un tas galvenokārt ir saistīts ar valdības izdevumiem patvērumu meklētāju ieplūdēm dažās dalībvalstīs. Turklāt Eiropas Centrālā banka (ECB) sākusi īstenot gan kvantitatīvo mīkstināšanu, gan kreditēšanas mīkstināšanu, un abi šie pasākumi kopā nozīmē, ka finansēšanas izmaksas eurozonā saglabāsies zemā līmenī ilgāk nekā sākotnēji plānots un arī turpmāk palīdzēs samazināt finanšu sadrumstalotību un atšķirības starp dalībvalstīm. Vienlaikus šo faktoru radīto uzplaukumu arvien vairāk izlīdzina globālās vides pasliktināšanās, un dažas krīzes radītās problēmas (galvenokārt politiskās nenoteiktības, parāda un bezdarba augstais līmenis) turpina negatīvi ietekmēt izaugsmi.
Reālais IKP (prognoze), inflācijas līmenis un bezdarba līmenis, %, no vidējā rādītāja ES 1
Reālais IKP |
Inflācija |
Bezdarba līmenis |
|||||||
2015. |
2016. |
2017. |
2015. |
2016. |
2017. |
2015. |
2016. |
2017. |
|
Beļģija |
1,3 |
1,3 |
1,7 |
0,6 |
1,4 |
1,7 |
8,3 |
8,0 |
7,4 |
Vācija |
1,7 |
1,8 |
1,8 |
0,1 |
0,5 |
1,5 |
4,8 |
4,9 |
5,2 |
Igaunija |
0,9 |
2,1 |
2,3 |
0,1 |
1,0 |
2,5 |
6,3 |
6,3 |
7,5 |
Īrija |
6,9 |
4,5 |
3,5 |
0,0 |
0,6 |
1,4 |
9,4 |
8,5 |
7,8 |
Grieķija |
0,0 |
(0,7) |
2,7 |
(1,1) |
0,5 |
0,8 |
25,1 |
24,0 |
22,8 |
Spānija |
3,2 |
2,8 |
2,5 |
(0,6) |
0,1 |
1,5 |
22,3 |
20,4 |
18,9 |
Francija |
1,1 |
1,3 |
1,7 |
0,1 |
0,6 |
1,3 |
10,5 |
10,5 |
10,3 |
Itālija |
0,8 |
1,4 |
1,3 |
0,1 |
0,3 |
1,8 |
11,9 |
11,4 |
11,3 |
Kipra |
1,4 |
1,5 |
2,0 |
(1,6) |
0,2 |
1,3 |
15,5 |
14,5 |
13,2 |
Latvija |
2,7 |
3,1 |
3,2 |
0,2 |
0,4 |
2,0 |
9,9 |
9,2 |
8,6 |
Lietuva |
1,6 |
2,9 |
3,4 |
(0,7) |
(0,1) |
2,1 |
9,0 |
8,0 |
7,2 |
Luksemburga |
4,7 |
3,8 |
4,4 |
0,1 |
0,4 |
2,4 |
6,1 |
6,0 |
6,0 |
Malta |
4,9 |
3,9 |
3,4 |
1,2 |
1,7 |
2,1 |
5,4 |
5,4 |
5,4 |
Nīderlande |
2,0 |
2,1 |
2,3 |
0,2 |
0,9 |
1,5 |
6,9 |
6,6 |
6,4 |
Austrija |
0,7 |
1,7 |
1,6 |
0,8 |
0,9 |
1,8 |
6,0 |
6,2 |
6,4 |
Portugāle |
1,5 |
1,6 |
1,8 |
0,5 |
0,7 |
1,1 |
12,6 |
11,7 |
10,8 |
Slovēnija |
2,5 |
1,8 |
2,3 |
(0,8) |
(0,3) |
1,1 |
9,1 |
8,8 |
8,4 |
Slovākija |
3,5 |
3,2 |
3,4 |
(0,3) |
0,3 |
1,7 |
11,5 |
10,3 |
9,3 |
Somija |
0,0 |
0,5 |
0,9 |
(0,2) |
0,1 |
1,5 |
9,5 |
9,4 |
9,3 |
Eurozona |
1,6 |
1,7 |
1,9 |
0,0 |
0,5 |
1,5 |
11,0 |
10,5 |
10,2 |
Bulgārija |
2,2 |
1,5 |
2,0 |
(1,1) |
(0,1) |
0,9 |
10,1 |
9,4 |
8,8 |
Čehija |
4,5 |
2,3 |
2,7 |
0,3 |
0,4 |
1,4 |
5,1 |
4,8 |
4,7 |
Dānija |
1,2 |
1,7 |
1,9 |
0,2 |
0,9 |
1,7 |
6,0 |
5,8 |
5,6 |
Horvātija |
1,8 |
2,1 |
2,1 |
(0,3) |
0,3 |
1,6 |
16,2 |
15,1 |
13,8 |
Ungārija |
2,7 |
2,1 |
2,5 |
0,1 |
1,7 |
2,5 |
6,7 |
6,0 |
5,2 |
Polija |
3,5 |
3,5 |
3,5 |
(0,7) |
0,6 |
1,7 |
7,5 |
7,0 |
6,5 |
Rumānija |
3,6 |
4,2 |
3,7 |
(0,4) |
(0,2) |
2,5 |
6,7 |
6,6 |
6,5 |
Zviedrija |
3,6 |
3,2 |
2,9 |
0,7 |
1,1 |
1,4 |
7,4 |
6,9 |
6,7 |
Apvienotā Karaliste |
2,3 |
2,1 |
2,1 |
0,0 |
0,8 |
1,6 |
5,2 |
5,0 |
4,9 |
ES |
1,9 |
1,9 |
2,0 |
0,0 |
0,5 |
1,6 |
9,5 |
9,0 |
8,7 |
Saskaņā ar prognozēm IKP eurozonā nedaudz palielināsies no 1,6 % 2015. gadā līdz 1,7 % 2016. gadā. Atsākoties globālās ekonomikas aktivitātei, pozitīvā ietekme būs jūtama vēlāk, 2016. un 2017. gadā. Arī dažas no dalībvalstu īstenotajām strukturālajām reformām arī turpmāk pozitīvi ietekmēs izaugsmi. Mazinoties krīzes sekām, labumu gūs patēriņš un ieguldījumi. Kaut gan parāda līmenis joprojām ir augsts dažās tautsaimniecības nozarēs, vieglajiem finansēšanas nosacījumiem vajadzētu ierobežot saasināto spiedienu, ko rada saistību un aktīvu īpatsvara samazināšana. Vispārīgi runājot, IKP izaugsmei eurozonā vajadzētu turpināt palielināties, sasniedzot 1,9 % 2017. gadā. Dalībvalstīm 2016. gadā vajadzētu turpināt ekonomikas atveseļošanas procesu, tostarp Grieķijā, kur plānota izaugsmes atjaunošanās gada laikā. Ieguldījumu plāns Eiropai izveidots ar mērķi palīdzēt pārvarēt pašlaik vērojamo ieguldījumu deficītu ES, mobilizējot privāto finansējumu stratēģiskiem ieguldījumiem svarīgākajās jomās, un tas sāks pozitīvi ietekmēt valsts un privātos ieguldījumus. Ekonomikas aktivitātei 2017. gadā vajadzētu palielināties visās dalībvalstīs.
Tiek plānots, ka 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts eurozonā samazināsies un būs 2,2 % no IKP, un tā samazināšanās turpināsies, sasniedzot 1,9 % un 1,6 % attiecīgi 2016. un 2017. gadā. Nākamajā gadā, pieņemot, ka politika netiks mainīta, plānotais strukturālais atlikums varētu vispārīgi nemainīties ne eurozonā, ne ES. Plāno, ka parāda attiecība pret IKP eurozonā samazināsies — no augstākā punkta 2014. gadā, kas bija 94,5 %, līdz 91,3 % 2017. gadā.
Darba tirgū nosacījumi uzlabojas līdz ar mēreno ekonomikas atveseļošanos, kas veicina arī nodarbinātības mērenu pieaugumu. Vispārīgi runājot, eurozonā 2015. gadā sagaida nodarbinātības palielināšanos par 1,1 %, un tiek plānots, ka šajā un nākamajā gadā šī tendence turpināsies tādā pašā apmērā, pastiprinoties ekonomikas aktivitātei, palielinoties uzticībai uzņēmumiem un palielinoties kapitāla uzkrāšanai.
Ekonomikas prognoze eurozonai joprojām ir ļoti nenoteikta, un vispārējie riski ir nepārprotami lejupvērsti. Ir skaidrs, ka riski saistībā ar izaugsmes prognozi globālajā ekonomikā un globālajos finanšu tirgos ir nepārprotami palielinājušies, īpaši tādēļ, ka ir samazinājusies izaugsme Ķīnā un citos jaunietekmes tirgos, un tas var izraisīt spēcīgāku ietekmi uz kaimiņvalstīm nekā plānots vai pasliktināties salīdzinājumā ar prognozēm. Līdz ar nenoteiktību par korekcijām Ķīnā turpmāka monetārās politikas normalizēšanās ASV varētu vēl negatīvāk ietekmēt ievainojamās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstis, īpaši tās, kam ārvalstu valūtā izteiktais parāds ir liels, un var arī ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti. Ja materializēsies kāds no šiem lejupvērstajiem riskiem, veidosies negatīva ietekme uz dalībvalstīm pa dažādiem transmisijas kanāliem. Eiropā pēdējā laikā ir palielinājušies arī iekšzemes riski. Negaidīta krīzes situācija Grieķijā var vēl negatīvāk ietekmēt ieguldījumu lēmumus un attiecīgi ekonomikas izaugsmi. Ja lielākās politiskās problēmas netiks veiksmīgi atrisinātas ES mērogā (piemēram, migrācijas plūsmas), var veidoties tendences, kas liks šķēršļus izaugsmei.
Garantiju fondi izsniegtajām garantijām
ES piešķīrusi garantijas EIB grupai saistībā ar aizdevumiem, kas izsniegti ārpus ES, un ESIF parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru darījumiem. ES 2015. gada 31. decembrī finanšu pārskatu skaidrojumos (skatīt 5.2.1. skaidrojumu) uzrāda iespējamās saistības abām garantijām EUR 19,7 miljardu apmērā. Lai mazinātu risku ES budžetam, ko var radīt EIB pieprasītās garantijas, Komisija izveidojusi atsevišķus garantiju fondus — Garantiju fondu ārējai darbībai un ESIF Garantiju fondu.
Uzkrājumi Garantiju fondā ārējai darbībai tiek veidoti no ES budžeta, sedzot 9 % no garantēto aizdevumu apjoma, kas nav atmaksāts gada beigās. 2015. gada 31. decembrī kopējo aktīvu vērtība bija EUR 2,1 miljards, un tā sedza ES maksimālo riska pozīciju EUR 19,45 miljardu apmērā. ESIF Garantiju fonds, sākot no 2016. gada, pakāpeniski sasniegs EUR 8 miljardus līdz 2022. gadam, tādējādi veidojot uzkrājumus 50 % apmērā ES maksimālajai riska pozīcijai saistībā ar ES garantiju, kas ir EUR 16 miljardi.
Aizdevumu un aizņēmumu darbības
Saskaņā ar ES līgumu ES ir pilnvarota veikt aizņēmumu darbības, lai mobilizētu noteiktu pilnvaru izpildei nepieciešamos finanšu resursus. Komisija darbojas ES vārdā, un patlaban tā īsteno trīs svarīgas programmas: makrofinansiālais atbalsts (MFA), maksājumu bilances (MB) atbalsts un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM), un saskaņā ar šīm programmām Komisija var piešķirt aizdevumus, un to finansēšanai nepieciešamo kapitālu var piesaistīt kapitāla tirgos vai aizņemties finanšu iestādēs. ES aizdevumu un aizņēmumu darbības nav saistītas ar budžetu. Vispārīgi runājot, piesaistītie līdzekļi tiek tālākaizdoti saņēmējvalstij kompensējošā veidā, t. i., ar tādu pašu kuponu, termiņu un summu. Neraugoties uz kompensējošo metodiku, finansēšanas instrumentu parāda apkalpošana ir ES juridiskais pienākums, un tas nodrošina, ka visi maksājumi tiek veikti pilnā apmērā un laikus.
Lai mazinātu risku, ka aizņēmumi netiks atmaksāti, Komisija ieviesusi aizņēmumu atmaksu procedūras arī tajos gadījumos, kad aizdevuma saistības netiek pildītas. Par katras valsts programmu EP, Padome un Komisija pieņem lēmumu un nosaka vispārējo piešķirto summu, (maksimālo) daļu maksājumu skaitu un maksimālo (vidējo) termiņu visam aizdevuma kopumam. Tad Komisija un saņēmējvalsts vienojas par aizdevuma/finansējuma parametriem, tostarp daļu maksājumiem un laidienu atmaksu. Turklāt, izņemot pirmo daļu, visas pārējās aizdevuma daļas ar atkarīgas no tā, vai tiek ievēroti stingri nosacījumi, par ko panākta vienošanās un kas ir līdzīgi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atbalstam, ņemot vērā kopīgo ES/SVF finanšu palīdzību, kas ir vēl viens faktors, kurš ietekmē finansējuma piešķiršanas laiku. Tas nozīmē, ka aizdevuma piešķiršanas laiks un termiņš ir atkarīgs no attiecīgās ES aizdevumu darbības. Finansējums ir galvenokārt euro valūtā un tiek piešķirts uz laiku no trim līdz 30 gadiem.
Tabulā turpmāk sniegts pārskats par plānoto atmaksas grafiku, summas nominālvērtībā par neatmaksātiem EFSM un MB aizdevumiem šo finanšu pārskatu parakstīšanas dienā.
Miljardos EUR |
||||||||
MB |
EFSM |
KOPĀ |
||||||
Ungārija |
Latvija |
Rumānija |
Kopā |
Īrija |
Portugāle |
Kopā |
||
2017. |
1,15 |
1,15 |
1,15 |
|||||
2018. |
1,35 |
1,35 |
3,9 |
0,6 |
4,5 |
5,85 |
||
2019. |
0,5 |
1,0 |
1,5 |
1,5 |
||||
2021. |
3,0 |
6,75 |
9,75 |
9,75 |
||||
2022. |
2,7 |
2,7 |
2,7 |
|||||
2023. |
2,0 |
1,5 |
3,5 |
3,5 |
||||
2024. |
0,8 |
1,8 |
2,6 |
2,6 |
||||
2025. |
0,2 |
0,2 |
0,2 |
|||||
2026. |
2,0 |
2,0 |
4,0 |
4,0 |
||||
2027. |
1,0 |
2,0 |
3,0 |
3,0 |
||||
2028. |
2,3 |
2,3 |
2,3 |
|||||
2029. |
1,0 |
0,4 |
1,4 |
1,4 |
||||
2031. |
2,25 |
2,25 |
2,25 |
|||||
2032. |
3,0 |
3,0 |
3,0 |
|||||
2035. |
2,0 |
2,0 |
2,0 |
|||||
2036. |
1,0 |
1,0 |
1,0 |
|||||
2038. |
1,8 |
1,8 |
1,8 |
|||||
2042. |
1.5 |
1,5 |
3,0 |
3,0 |
||||
Kopā |
0 |
0,7 |
3,5 |
4,2 |
22,5 |
24,3 |
46,8 |
51,0 |
ES aizņēmumi veido tiešas un beznosacījumu saistības ES, un tos garantē 28 dalībvalstis. Aizņēmumus tādu aizdevumu finansēšanai, kuri ir paredzēti valstīm ārpus ES, sedz Garantiju fonds ārējai darbībai. Ja saņēmēja dalībvalsts nepilda saistības, parāda apkalpošana tiks atskaitīta no Komisijas naudas līdzekļu atlikuma, ja tas ir iespējams. Pretējā gadījumā Komisija iegūtu nepieciešamos līdzekļus no dalībvalstīm. Saskaņā ar tiesību aktiem par ES pašu resursiem (Padomes Regulas 1150/2000 12. pants) ES dalībvalstīm ir juridisks pienākums nodrošināt pietiekamus līdzekļus ES saistību izpildei. Tādējādi ieguldītāji ir pakļauti tikai ES, nevis finansēto aizdevumu saņēmēja kredītriskam. Kompensējoša aizdošana nodrošina, ka ES budžets neuzņemas procentu likmju vai ārvalstu valūtas risku.
Uz starpvaldību finanšu stabilitātes mehānismiem, kas ir Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un Eiropas Stabilizācijas mehānisms (ESM), neattiecas ES līgums, tādēļ tie nav iekļauti ES konsolidētajos gada finanšu pārskatos.
17.Ārkārtas riski un nenoteiktības
Katru gadu ES ir pakļauta negaidītiem riskiem un nenoteiktībām, un ES iestāžu un struktūru mērķis ir strauji rast risinājumu gada laikā piedzīvotajām problēmām. 2015. finanšu gadā nozīmīgākie riski un nenoteiktības bija bēgļu krīze, Eiropas lauksaimniekiem radušās grūtības un situācija saistībā ar nesamaksātiem izmaksu pieprasījumiem un rēķiniem, kas tika saņemti gada beigās.
Bēgļu krīzes pārvaldība
Pēdējo sešu mēnešu laikā Eiropas Komisija ir strādājusi, izveidojot strauju un koordinētu Eiropas atbildi riskiem un nenoteiktībām saistībā ar bēgļu krīzi, iesniegusi vairākus priekšlikumus, kuru mērķis ir nodrošināt dalībvalstīm rīkus, kas ir nepieciešami, lai labāk darbotos apstākļos, kad valstī ierodas liels skaits cilvēku. Izstrādātie pasākumi ir, piemēram, patruļu trīskāršošana jūrā, patvēruma meklētāju pārvietošana no visvairāk skartajām valstīm, izmantojot jaunu sistēmu solidaritātei ārkārtas situācijās, bēgļu krīzes risināšana un palīdzība visvairāk skartajām valstīm, izmantojot bezprecedenta ES budžeta mobilizēšanu vairāk nekā EUR 10 miljardu apmērā, jaunas koordinācijas un sadarbības sistēmas nodrošināšana Rietumbalkānu valstīm, jaunas partnerības uzsākšana ar Turciju, plašs priekšlikums par jaunu Eiropas sauszemes un jūras robežu apsardzi, un ar to palīdzību Eiropas Savienība atbalsta patvēruma un migrācijas politiku Eiropā un risina jaunās problēmas. Neraugoties uz veiktajiem pasākumiem, joprojām liela nenoteiktība apvij patvēruma meklētāju lielo ieplūdi un tās ietekmi uz ekonomiku.
Kā pirmo un neatliekamo pasākumu Komisija pastiprināja 2015. un 2016. gada finansējumu Frontex aģentūrai, Eiropolam un EASO (EUR 170 miljoni) un palielināja finanšu iemaksas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā (AMIF) un Iekšējās drošības fondā (ISF) no sākotnēji EUR 2 miljardiem līdz EUR 3,7 miljardiem. Tika sniegts tūlītējs finanšu atbalsts pasākumiem bēgļu krīzes risināšanai valstīs ārpus ES, un rezultātā palielinājās humānā palīdzība (EUR 2,2 miljardi), izveidots ES Ieguldījumu fonds Sīrijai (EUR 500 miljoni), ES Ārkārtas ieguldījumu fonds Āfrikai (EUR 1,8 miljardi), bēgļu nometne Turcijā (EUR 1 miljards) un veikti citi pasākumi saistībā ar drošību un robežu kontroli (EUR 300 miljoni), terorisma apkarošanu (EUR 100 miljoni) un pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos to attiecīgajās valstīs (EUR 280 miljoni).
Kopā EUR 10,1 miljards
Atbalsta kopums Eiropas lauksaimniekiem
Vispārējā politiskā un tirgus vide 2015. finanšu gadā izraisīja grūtības Eiropas lauksaimniekiem saistībā ar to naudas plūsmas situāciju un bija saistīta ar pieaugošo nestabilitāti tirgos. Šīs grūtības radīja riskus ne tikai Eiropas lauksaimniekiem, bet arī ES iestādēm saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas sekmīgu īstenošanu. Komisija reaģēja uz šo situāciju, mobilizējot ievērojamu atbalstu EUR 420 miljonu apmērā problēmu risināšanai nākamajos gados piena un cūkgaļas nozarē. Turklāt tika ieviesti citi pasākumi, piemēram, jaunas privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas piena un cūkgaļas nozarē un iespēja veikt avansā tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Kopumā 2015. gadā veiktie pasākumi Eiropas lauksaimniekiem nodrošina kopumu (turpmākus budžetus) aptuveni EUR 500 miljonu apmērā. Šāda tūlītēja reaģēšana liecina, ka Komisija ļoti nopietni uztver savu atbildību pret lauksaimniekiem un ir gatava nodrošināt atbilstīgus līdzekļus.
Izmaksu pieprasījumi un rēķini, kas vēl jāsamaksā
Saistībā ar izmaksu pieprasījumiem un rēķiniem, kas vēl jāsamaksā, 2015. gadā bija šādas problēmas:
negaidīti strauji tika iesniegti izmaksu pieprasījumi un rēķini; tas neatbilda prognozēm, tādēļ ES iestādēm bija jāpielāgojas maksājumu vajadzībām;
gada beigās nebija maksājumu apropriāciju saņemto izmaksu pieprasījumu un rēķinu apmaksai, tādēļ tos nācās finansēt, veicot budžeta grozījumus.
Pēc tam, kad vairākus gadus bija vērojams pastāvīgs spiediens uz maksājumu apropriācijām, 2015. finanšu gadā situācija saistībā ar maksājumiem ievērojami uzlabojās. Samaksai gada beigās iesniegto izmaksu pieprasījumu un rēķinu apmērs samazinājās no EUR 25,8 miljardiem 2014. gadā līdz EUR 15,2 miljardiem 2015. gada beigās. Lielākā samazinājuma daļa attiecas uz iepriekšējiem plānošanas periodiem kohēzijas politikai, tādēļ summa izmaksu pieprasījumu un rēķinu apmaksai par 2014.–2020. gada programmām bija nenozīmīga 2014. un 2015. gada beigās.
Komisija prognozē īstermiņa naudas plūsmas katru nedēļu (dažreiz katru dienu), lai nodrošinātu tūlītēju ES maksājumu saistību izpildi, ievērojot budžetā pieejamo maksājumu apropriāciju limitus. Uz īstermiņa prognozi balstās aplēse par pašu resursu summu, kas katru mēnesi tiek pieprasīta no dalībvalstīm. Katra mēneša pirmajā darbdienā dalībvalstīm jāieskaita Komisijas pašu resursu kontos 1/12 daļa no PVN un NKI resursu kopsummas, kas iegrāmatota Savienības budžetā. Atkarībā no Komisijas skaidrās naudas pozīcijas var tikt pieprasīts, lai gada pirmajā ceturksnī dalībvalstis pārnes uz priekšu par vienu vai diviem mēnešiem PVN un NKI resursus. Šie avansa maksājumi jāatskaita no pieprasījumiem nodrošināt līdzekļus nākamajos mēnešos atkarībā no prognozētajām vajadzībām pēc skaidrās naudas.
Vidējā termiņā un ilgtermiņā Komisija detalizēti pārrauga ES saņemtos maksājumu pieprasījumus, un tas tiek darīts tās parasto darbību ietvaros. Piemēram, šāda prasība attiecas uz Komisijas priekšlikumu gatavošanu par DFS, gada budžeta sagatavošanu un budžeta grozījumu gatavošanu. Sarunu posmā par DFS izmantotie modeļi un pamatā esošie pieņēmumi tiek regulāri pārraudzīti un pēc nepieciešamības atjaunināti. Modeļu rezultāti tiek novirzīti budžeta sarunās par DFS, nosakot maksājumu maksimālo apmēru.
Notikums pēc bilances datuma – referendums Apvienotajā Karalistē
2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Lai šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums būtu spēkā, jāizmanto Līguma par Eiropas Savienību 50. pants. Šajā pantā ir izklāstīta procedūra, kas jāievēro, ja dalībvalsts vēlas izstāties no Eiropas Savienības, un tikai tad, kad šis pants ir aktivizēts, var sākties sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos. Saskaņā ar Eiropadomes sniegtajām vadlīnijām Savienība ar Apvienoto Karalisti tad ved sarunas un noslēdz nolīgumu, kurā izklāstīta tās izstāšanās kārtība, ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Šo pārskatu parakstīšanas brīdī oficiāls paziņojums par 50. panta aktivizēšanu nebija iesniegts.
SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM
Eiropas Savienības 2015. gada konsolidētie pārskati ir sagatavoti ir sagatavoti, pamatojoties uz iestāžu un struktūru sniegto informāciju, saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, 148. panta 2. punktu. Ar šo es paziņoju, ka tie ir sagatavoti saskaņā ar šīs Finanšu regulas IX sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstītas skaidrojumos par finanšu pārskatiem.
No šo iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kuri apstiprināja informācijas uzticamību, esmu saņēmis visu informāciju, kas ir nepieciešama to pārskatu sagatavošanai, kuros norādīti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, un budžeta izpilde.
Ar šo es apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un uz tādām pārbaudēm, ko es uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Eiropas Savienības finansiālo stāvokli, darbības rezultātus un naudas plūsmas.
[paraksts]
Manfred Kraff
Komisijas grāmatvedis
2016. gada 8. jūlijā
EIROPAS SAVIENĪBA
2015. FINANŠU GADS
KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI
Jāņem vērā, ka skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, tāpēc daži finanšu dati tabulās turpmāk var nesakrist.
SATURS
BILANCE
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM
FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI
1.NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA
2.SKAIDROJUMI PAR BILANCI
BILANCE
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
ILGTERMIŅA AKTĪVI |
|||
Nemateriālie aktīvi |
2.1. |
337 |
282 |
Pamatlīdzekļi |
2.2. |
8700 |
7937 |
Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi |
2.3. |
497 |
409 |
Finanšu aktīvi |
2.4. |
56 965 |
56 438 |
Priekšfinansējums |
2.5. |
29 879 |
18 358 |
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas |
2.6. |
870 |
1198 |
97 248 |
84 623 |
||
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI |
|||
Finanšu aktīvi |
2.4. |
9907 |
11 811 |
Priekšfinansējums |
2.5. |
15 277 |
34 237 |
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas |
2.6. |
9454 |
14 380 |
Krājumi |
2.7. |
138 |
128 |
Nauda un naudas ekvivalenti |
2.8. |
21 671 |
17 545 |
56 448 |
78 101 |
||
AKTĪVI KOPĀ |
153 696 |
162 724 |
|
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS |
|||
Pensijas un citi darbinieku pabalsti |
2.9. |
(63 814) |
(58 616) |
Uzkrājumi |
2.10. |
(1716) |
(1537) |
Finanšu saistības |
2.11. |
(51 764) |
(51 851) |
(117 293) |
(112 005) |
||
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS |
|||
Uzkrājumi |
2.10. |
(314) |
(745) |
Finanšu saistības |
2.11. |
(7939) |
(8828) |
Kreditoru parādi |
2.12. |
(32 191) |
(43 180) |
Uzkrātās maksas un nākamo periodu ienākumi |
2.13. |
(68 402) |
(55 973) |
(108 846) |
(108 726) |
||
SAISTĪBAS KOPĀ |
(226 139) |
(220 730) |
|
NETO AKTĪVI |
(72 442) |
(58 006) |
|
Rezerves |
2.14. |
4682 |
4435 |
No dalībvalstīm pieprasāmās summas* |
2.15. |
(77 124) |
(62 441) |
NETO AKTĪVI |
(72 442) |
(58 006) |
* Eiropas Parlaments 2015. gada 25. novembrī pieņēma budžetu, kurā paredzēti maksājumi Savienības īstermiņa saistību segšanai no pašu resursiem, ko 2016. gadā ieturēs vai pieprasīs no dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar 83. pantu Civildienesta noteikumos (Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 ar grozījumiem) dalībvalstis kopīgi garantē saistības pensijām.
FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
|
Miljonos EUR |
||
Skaidrojums |
2015. |
2014. |
|
IEŅĒMUMI |
|||
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|||
NKI resursi |
3.1. |
95 355 |
104 688 |
Tradicionālie pašu resursi |
3.2. |
18 649 |
17 137 |
PVN resursi |
3.3. |
18 328 |
17 462 |
Soda naudas |
3.4. |
531 |
2297 |
Izdevumu atgūšana |
3.5. |
1547 |
3418 |
Citi |
3.6. |
5067 |
5623 |
Starpsumma |
139 478 |
150 625 |
|
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
|||
Finanšu ienākumi |
3.7. |
1846 |
2298 |
Citi |
3.8. |
1562 |
1066 |
Starpsumma |
3408 |
3364 |
|
Ieņēmumi kopā |
142 886 |
153 989 |
|
IZDEVUMI* |
|||
Īstenojušas dalībvalstis |
3.9. |
||
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds |
(45 032) |
(44 465) |
|
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti |
(16 376) |
(14 046) |
|
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds |
(38 745) |
(43 345) |
|
Eiropas Sociālais fonds |
(9849) |
(12 651) |
|
Citi |
(2380) |
(2307) |
|
Īstenojusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi |
3.10. |
(15 626) |
(15 311) |
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras |
3.11. |
(1209) |
(1025) |
Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas |
3.11. |
(3031) |
(2770) |
Īstenojušas citas struktūras |
3.11. |
(2107) |
(1799) |
Personāla un pensiju izmaksas |
3.12. |
(10 273) |
(9662) |
Izmaiņas darbinieku pabalstu aktuāra pieņēmumos |
3.13. |
(2040) |
(9170) |
Finansējuma izmaksas |
3.14. |
(1986) |
(2926) |
Daļa kopuzņēmumu un asociēto uzņēmumu neto deficītā |
3.15. |
(641) |
(640) |
Citi izdevumi |
3.16. |
(6623) |
(5152) |
Izdevumi kopā |
(155 919) |
(165 269) |
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
(13 033) |
(11 280) |
*
Īstenojušas dalībvalstis: dalītā pārvaldība.
Īstenojusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi: tiešā pārvaldība.
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un citas struktūras: netiešā pārvaldība.
NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
2015. |
2014. |
|
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
(13 033) |
(11 280) |
|
Pamatdarbība |
4.2. |
||
Amortizācija |
74 |
61 |
|
Nolietojums |
489 |
408 |
|
Aizdevumu (palielinājums)/samazinājums |
1591 |
(1298) |
|
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums |
7439 |
6844 |
|
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums |
5253 |
(1898) |
|
Krājumu (palielinājums)/samazinājums |
(10) |
- |
|
Pensiju un darbinieku pabalstu saistību palielinājums/(samazinājums) |
5198 |
11 798 |
|
Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums) |
(253) |
414 |
|
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums) |
(977) |
1146 |
|
Kreditoru parādu palielinājums/(samazinājums) |
(10 989) |
6967 |
|
Uzkrāto maksu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums) |
12 429 |
(309) |
|
Iepriekšējā gada budžeta pārpalikums kā bezskaidras naudas ieņēmumi |
(1435) |
(1005) |
|
Citas bezskaidras naudas līdzekļu pārmaiņas |
32 |
130 |
|
Ieguldījumu darbība |
4.3. |
||
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu (palielinājums)/samazinājums |
(1381) |
(2347) |
|
Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītu ieguldījumu (palielinājums)/samazinājums |
(87) |
(60) |
|
Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (palielinājums)/samazinājums |
(213) |
(1536) |
|
NETO NAUDAS PLŪSMA |
4126 |
8035 |
|
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums) |
4126 |
8035 |
|
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā |
2.8. |
17 545 |
9510 |
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās |
2.8. |
21 671 |
17 545 |
PĀRSKATS PAR NETO AKTĪVU PĀRMAIŅĀM
Miljonos EUR |
|||||
Rezerves (A) |
No dalībvalstīm pieprasāmās summas (B) |
Neto aktīvi =(A)+(B) |
|||
Patiesās vērtības rezerve |
Citas rezerves |
Uzkrātais pārpalikums/(deficīts) |
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
||
ATLIKUMS 31.12.2013. |
99 |
3974 |
(45 560) |
(4365) |
(45 852) |
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas |
– |
247 |
(247) |
– |
– |
Patiesās vērtības pārmaiņas |
139 |
– |
– |
– |
139 |
Citi |
– |
(24) |
16 |
– |
(8) |
2013. gada saimnieciskās darbības rezultātu sadalījums |
– |
(0) |
(4365) |
4365 |
– |
Dalībvalstīm kreditētie 2013. gada budžeta rezultāti |
– |
– |
(1005) |
– |
(1005) |
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
– |
– |
– |
(11 280) |
(11 280) |
ATLIKUMS 31.12.2014. |
238 |
4197 |
(51 161) |
(11 280) |
(58 006) |
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas |
– |
189 |
(189) |
– |
– |
Patiesās vērtības pārmaiņas |
54 |
– |
– |
– |
54 |
Citi |
– |
2 |
(24) |
– |
(22) |
2014. gada saimnieciskās darbības rezultātu sadalījums |
– |
3 |
(11 283) |
11 280 |
– |
Dalībvalstīm kreditētie 2014. gada budžeta rezultāti |
– |
– |
(1435) |
– |
(1435) |
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
– |
– |
– |
(13 033) |
(13 033) |
ATLIKUMS 31.12.2015. |
292 |
4390 |
(64 091) |
(13 033) |
(72 442) |
FINANŠU PĀRSKATU SKAIDROJUMI
1.NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA
1.1.JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI
ES finanšu pārskatus kārto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.) (turpmāk „Finanšu regula”) un Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Finanšu regulas piemērošanai (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).
Saskaņā ar Finanšu regulas 143. pantu ES sagatavo savus finanšu pārskatus, pamatojoties uz noteikumiem par uzkrāšanas principu grāmatvedībā, kuru pamatā ir starptautiski atzīti grāmatvedības standarti publiskajam sektoram (SPSGS). Šie Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi jāpiemēro visām iestādēm un ES struktūrām, uz kurām attiecas konsolidācija, lai ieviestu vienotu grāmatvedības, novērtēšanas un finanšu pārskatu uzrādīšanas noteikumu kopumu, tādējādi saskaņojot finanšu pārskatu sagatavošanas un konsolidācijas procesu. Uzskaiti veic euro valūtā, pamatojoties uz kalendāro gadu.
1.2.GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI
Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par iestādes finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. ES kā publiskā sektora struktūrai ir konkrēti mērķi — sniegt lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju un apliecināt struktūras pārskatatbildību par tai uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus.
Vispārējie apsvērumi (vai grāmatvedības principi), kas jāņem vērā, sagatavojot finanšu pārskatus, ir noteikti ES grāmatvedības 1. grāmatvedības noteikumā „Finanšu pārskati”, un tie ir tādi paši kā 1. SPSGS, proti: patiesa uzrādīšana, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, konsekventa uzrādīšana, apkopošana, mijieskaits un salīdzināma informācija. Finanšu regulas 144. pantā ir noteikti finanšu pārskatu sniegšanas kvalitatīvie rādītāji, kas ir būtiskums, uzticamība, saprotamība un salīdzināmība.
Lai sagatavotu finanšu pārskatus saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem un principiem, vadībai ir jāveic aplēses, kuras ietekmē paziņotās summas noteiktos bilances un finanšu darbības rezultātu pārskata posteņos, kā arī uzrādīto informāciju saistībā ar finanšu instrumentiem un iespējamajiem aktīviem un saistībām.
1.3.KONSOLIDĀCIJA
Konsolidācijas darbības joma
Konsolidētajos ES finanšu pārskatos ir iekļautas visas nozīmīgās kontrolētās struktūras (t. i., ES iestādes, tostarp Komisija, un ES aģentūras), asociētie uzņēmumi un kopuzņēmumi. Pilns konsolidēto struktūru saraksts ir sniegts ES finanšu pārskatu 9. skaidrojumā. Pavisam ir aptvertas 52 kontrolētās struktūras, septiņi kopuzņēmumi un viens asociētais uzņēmums. Salīdzinājumā ar 2014. gadu konsolidācijas tvērums nav mainījies; izņēmums ir viens kopuzņēmums, kas ir iekļauts, un viens, kas ir izslēgts; skatīt 2.3. skaidrojumu.
Kontrolētās struktūras
Lēmums iekļaut struktūru konsolidācijas tvērumā ir balstīts uz kontroles koncepciju. Kontrolētās struktūras ir visas tās struktūras, kurām ES ir tieši vai netieši pilnvarota noteikt finanšu un darbības politikas virzienus, lai varētu gūt labumu no šo struktūru darbības. Šādām pilnvarām jābūt īstenojamām. Kontrolētās struktūras ir pilnībā konsolidētas. Konsolidācija sākas kontroles pastāvēšanas pirmajā dienā un beidzas līdz ar kontroles izbeigšanos.
Izplatītākie kontroles rādītāji ES ir šādi: struktūras izveide ar dibināšanas līgumu vai sekundārajiem tiesību aktiem, struktūras finansēšana no vispārējā budžeta, balsstiesības vadības struktūrās, Palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Katra struktūra tiek vērtēta atsevišķi, lai izlemtu, vai kontroles īstenošanai pietiek ar vienu vai visiem iepriekš minētajiem kritērijiem.
Saskaņā ar šo pieeju uzskata, ka ES iestādes (izņemot Eiropas Centrālo banku (ECB)) un aģentūras (izņemot kādreizējā otrā pīlāra aģentūras) atrodas vienīgi ES kontrolē un attiecīgi tiek konsolidētas. Turklāt likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) arī tiek uzskatīta par kontrolētu struktūru.
Ir izslēgti visi būtiskie ES kontrolēto struktūru savstarpējie darījumi un atlikumi, savukārt nerealizētā peļņa un zaudējumi saistībā ar šādiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.
Kopuzņēmumi
Kopuzņēmums ir līgumiska vienošanās, saskaņā ar kuru ES un viena vai vairākas personas („uzņēmēji”) veic saimniecisku darbību, kas pakļauta kopīgai kontrolei. Kopīga kontrole ir līgumā noteikta tieša vai netieša kontroles dalīšana saistībā ar darbību, kas ietver pakalpojuma potenciālu. Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu).
Asociētās iestādes
Asociētie uzņēmumi ir tādas struktūras, kurās ES tieši vai netieši ir būtiska ietekme, bet kuras tā nekontrolē. Pieņem, ka pastāv būtiska ietekme, ja ES līdzdalība balsstiesībās tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk. Līdzdalību asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu).
Nekonsolidētas struktūras, kuru līdzekļus pārvalda Komisija
ES darbinieku veselības apdrošināšanas kopīgās shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija to vārdā. Tomēr ES nekontrolē šīs struktūras, tādēļ tās nav konsolidētas tās finanšu pārskatos.
1.4.SAGATAVOŠANAS PAMATS
2.Valūta un konvertēšanas bāze
Darbības un pārskatu sniegšanas valūta
Finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, un euro ir ES darbības un pārskatu sniegšanas valūta.
Darījumi un atlikumi
Darījumus ārvalstu valūtā pārvērš euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Peļņu un zaudējumus no ārvalstu valūtas darījumu norēķiniem un no ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību pārrēķināšanas atbilstoši valūtas kursam gada beigās norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā.
Pamatlīdzekļiem un nemateriāliem aktīviem, kuru vērtība euro, kas noteikta pēc to iegādes datumā spēkā esošā valūtas kursa, nemainās, piemēro dažādas pārrēķina metodes.
Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās pārrēķina euro pēc valūtas kursa 31. decembrī.
Euro valūtas kurss
Valūta |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
Valūta |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
BGN |
1,9558 |
1,9558 |
PLN |
4,2639 |
4,2732 |
CZK |
27,0230 |
27,7350 |
RON |
4,5240 |
4,4828 |
DKK |
7,4626 |
7,4453 |
SEK |
9,1895 |
9,3930 |
GBP |
0,7340 |
0,7789 |
CHF |
1,0835 |
1,2024 |
HRK |
7,6380 |
7,6580 |
JPY |
131,0700 |
145,2300 |
HUF |
315,9800 |
315,5400 |
USD |
1,0887 |
1,2141 |
Tādu monetāro finanšu instrumentu, kuri izteikti ārvalstu valūtā un iedalīti kā pieejami pārdošanai, patiesās vērtības pārmaiņas, kas ir saistītas ar valūtas pārrēķina starpību, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu aktīviem un saistībām, kas tiek turēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu instrumentiem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, iekļauj patiesās vērtības rezervē.
3.Aplēšu izmantošana
Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ir ietvertas summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, pamatojoties uz ticamāko pieejamo informāciju. Būtiskas aplēses ir, piemēram, aplēses par darbinieku pabalstu saistībām, uzkrājumiem, finanšu risku saistībā ar krājumiem un debitoru parādiem, uzkrātajiem ienākumiem un maksām, iespējamiem aktīviem un saistībām, nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu un summām, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Pārmaiņas aplēsēs atspoguļo periodā, kad tās kļūst zināmas.
3.1.BILANCE
4.Nemateriālie aktīvi
Iegādātās datorprogrammu licences uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīta uzkrātā amortizācija un vērtības samazinājuma zaudējumi. Aktīvu amortizāciju rēķina, izmantojot lineāro metodi, tiem noteiktajā lietderīgās lietošanas laikā. Nemateriāliem aktīviem noteiktais lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no to konkrētā saimnieciskās lietošanas laika vai nolīgumā noteikta juridiskā lietošanas laika. Iekšēji izstrādātus nemateriālos aktīvus kapitalizē, kad ir izpildīti ES grāmatvedības noteikumos norādītie attiecīgie kritēriji un attiecas tikai uz aktīva izstrādes posmu. Kapitalizējamās izmaksas ietver visas tieši attiecināmās izmaksas, kas ir nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam atbilstīgi vadības iecerēm. Izmaksas, kas ir saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.
5.Pamatlīdzekļi
Visus pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un vērtības samazinājuma zaudējumi. Izmaksās ir ietverti izdevumi, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi, radīšanu vai nodošanu.
Turpmākās izmaksas tiek ietvertas aktīva uzskaites vērtībā vai pēc vajadzības atzītas par atsevišķiem aktīviem tikai tad, ja ir ticams, ka ES saņems ar pamatlīdzekli saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai pakalpojuma potenciālu un pamatlīdzekļa izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās.
Uz zemi un mākslas darbiem netiek attiecināts nolietojums, jo to lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Uz nepabeigtiem pamatlīdzekļiem neattiecina nolietojumu, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Nolietojumu citiem aktīviem aprēķina, izmantojot lineāro metodi, lai šādu aktīvu izmaksas attiecinātu, atņemot to atlikušo vērtību aplēstās aktīvu lietderīgās lietošanas laikā:
Aktīva veids |
Lineārā nolietojuma likme |
Ēkas |
No 4 % līdz 10 % |
Pamatlīdzekļi |
No 10 % līdz 25 % |
Mēbeles un transportlīdzekļi |
No 10 % līdz 25 % |
Aprīkojums |
No 10 % līdz 33 % |
Datortehnika |
No 25 % līdz 33 % |
Citi |
No 10 % līdz 33 % |
Atsavināšanas peļņu un zaudējumus nosaka, ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, salīdzinot ar atsavinātā pamatlīdzekļa uzskaites vērtību, un to iekļauj finanšu darbības rezultātu pārskatā.
Noma
Materiālo aktīvu nomu, kad ES būtībā uzņemas visus riskus un iegūst ar īpašumtiesībām saistītos ieguvumus, klasificē kā finanšu nomu. Nomas sākumā finanšu nomu kapitalizē nomātā aktīva patiesajā vērtībā vai minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā — atkarībā no tā, kura no tām ir mazāka. Finanšu nomas maksājuma procentu daļu attiecina uz izdevumiem visā nomas periodā, nesamaksātajam atlikumam piemērojot nemainīgu periodisku likmi. Nomas saistības, no kurām atskaitītas finanšu maksas, tiek ietvertas finanšu saistībās (ilgtermiņa un īstermiņa). Finanšu izmaksu procentu daļu atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā visā nomas periodā tā, lai saistību atlikumam katrā periodā būtu nemainīga periodiska procentu likme. Saskaņā ar finanšu nomu turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina aktīva lietderīgās lietošanas laikā vai arī nomas termiņā — atkarībā no tā, kurš no šiem termiņiem ir īsāks.
Ja iznomātājs patur ievērojamu daļu riska un atlīdzības saistībā ar īpašumtiesībām, šādu nomu iedala kā operatīvo nomu. Maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot lineāro metodi.
6.Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās
Uz aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju/nolietojumu neattiecina, bet katru gadu novērtē to vērtības samazinājumu. Amortizējamiem/nolietojamiem aktīviem vērtības samazinājumu novērtē, kad vien notikumi vai apstākļu maiņa liecina par iespējamību neatgūt aktīva uzskaites vērtību. Vērtības samazinājuma zaudējumus atzīst tādā apmērā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo (darba) summu. Atgūstamā (darba) summa ir lielākā no šādām summām: aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Aktīva uzskaites vērtību nekavējoties daļēji noraksta līdz tā atgūstamajai (darba) summai, ja aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā aplēsto atgūstamo (darba) summu. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs nepastāv, attiecīgi veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi.
7.Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitīti ieguldījumi
Līdzdalība asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos
Līdzdalību asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji to atzīst, ņemot vērā izmaksas. ES daļa tās asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu darbības rezultātos tiek atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā, un tās daļa rezervju pārmaiņās tiek atzīta rezervēs. Asociētā uzņēmuma un kopuzņēmuma bilances vērtību finanšu pārskatos bilances datumā iegūst, sākotnējām izmaksām pieskaitot visas pārmaiņas (turpmākās iemaksas, saimnieciskās darbības rezultāta daļu un rezervju pārmaiņas, vērtības samazinājumus un dividendes). No asociētā uzņēmuma vai kopuzņēmuma saņemtā peļņas daļa samazina aktīva uzskaites vērtību.
Ja ES deficīta daļa kopuzņēmumā ir vienāda ar vai pārsniedz tās daļu kopuzņēmumā, ES pārtrauc atzīt savu daļu turpmākajos zaudējumos („neatzītie zaudējumi”). Neatzītā daļa zaudējumos radusies, veicot tehnisku uzskaiti, kas bija nepieciešama saistībā ar pašu kapitāla uzskaites metodes izmantošanu. Šie neatzītie zaudējumi nav zaudējumi ES, un tie radušies tāpēc, ka izdevumi parasti tiek atzīti pirms kapitāla palielināšanas saistībā ar iemaksu natūrā, ko veic uzņēmēji, kas nav ES.
Nerealizētā peļņa un zaudējumi no ES un tās asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu savstarpējiem darījumiem nav būtiski, tāpēc tie nav izslēgti. Asociēto uzņēmumu vai kopuzņēmumu grāmatvedības politika, ko piemēro līdzīgiem darījumiem un notikumiem līdzīgos apstākļos, var atšķirties no ES pieņemtās politikas.
Ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, jāveic daļēja norakstīšana līdz mazākajai atgūstamajai summai. Atgūstamo summu nosaka atbilstīgi 1.5.3. skaidrojumam. Ja vērtības samazinājuma iemesls vēlāk vairs nepastāv, veic vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi līdz uzskaites vērtībai, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi vērtības samazinājuma zaudējumi.
Ja ES līdzdalība ieguldījumu kapitāla fondā ir 20 % vai vairāk, tā necenšas īstenot būtisku ietekmi. Tāpēc šādus resursus uzskata par finanšu instrumentiem un klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.
8.Finanšu aktīvi
Klasifikācija
ES savus finanšu aktīvus klasificē šādās kategorijās: finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, aizdevumi un debitoru parādi, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Finanšu instrumentu iedalījums tiek noteikts, veicot sākotnējo atzīšanu, un atkārtoti novērtēts katrā bilances datumā.
I)Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā
Finanšu aktīvu iekļauj šajā kategorijā, ja tas iegūts galvenokārt ar mērķi to ātri pārdot vai to šādi iedalījusi ES. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Šīs kategorijas aktīvus klasificē kā apgrozāmos līdzekļus, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā pēc bilances datuma. Šā finanšu gada laikā ES nebija neviena finanšu aktīva šajā kategorijā.
II)Aizdevumi un debitoru parādi
Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kuri netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma pārdot attiecīgo debitoru parādu vai gadījumos, kad ES pārņem sākotnējā aizdevēja tiesības pēc tam, kad ES veikusi maksājumu atbilstīgi garantijas līgumam. Maksājumi, kuru termiņš ir 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti apgrozāmos līdzekļos. Maksājumi, kuru termiņš ir vairāk nekā 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti ilgtermiņa aktīvos. Aizdevumi un debitoru parādi ietver termiņnoguldījumus ar sākotnējo termiņu virs trīs mēnešiem.
III)Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi
Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi ir tādi neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un noteiktu termiņu, kurus ES noteikti vēlas turēt līdz termiņa beigām un kurus var šādi turēt. Šā finanšu gada laikā ES nebija neviena ieguldījuma šajā kategorijā.
IV)Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas iedalīti šajā kategorijā vai nav klasificēti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no laika perioda, kurā ES plāno tos turēt: parasti tas ir līdz dzēšanas termiņa beigām. Ieguldījumus struktūrās, kas nav nedz konsolidētas, nedz uzskaitītas, izmantojot pašu kapitāla metodi, un citu veidu kapitāla ieguldījumus (piemēram, riska kapitāla darījumus), arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.
Sākotnējā atzīšana un novērtēšana
Tādu finanšu aktīvu pirkšanu un pārdošanu, kuri novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tiek turēti līdz termiņa beigām un ir pieejami pārdošanai (izņemot naudu un naudas ekvivalentus), atzīst darījuma datumā, kas ir datums, kurā ES apņemas pirkt vai pārdot aktīvu. Aizdevumus atzīst, kad nauda ir samaksāta aizņēmējiem avansa veidā. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā. Finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīvus, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas tiek ieskaitītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.
Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība). Tomēr, ja tiek piešķirts ilgtermiņa aizdevums bez procentiem vai ar procentu likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var aplēst kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.
Aizdevumus novērtē to nominālsummā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Pamatojums ir šāds.
-ES aizdevumiem ir īpaša „tirgus vide”, kas ievērojami atšķiras no kapitāla tirgus, kurā tiek emitētas komercobligācijas vai valsts obligācijas. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvus ieguldījumus, iespēju varbūtība ir iekļauta tirgus cenās. Taču ES šādas alternatīvo ieguldījumu iespējas nav, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos; tā tikai aizņemas līdzekļus, lai aizdotu tos ar tādiem pašiem procentiem. Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvas iespējas aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Attiecīgi nav izvēles izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski ES aizdevumu darbība pati par sevi nozīmē tirgu. Tā kā izvēles izmaksu „iespēja” netiek piemērota, tirgus cena nesniedz patiesu priekšstatu par ES aizdevumu darījumu būtību. Tāpēc nav pareizi noteikt ES aizdevumu patieso vērtību, atsaucoties uz komercobligācijām vai valsts obligācijām.
-Tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu, lai veiktu salīdzinājumu, procentu likme, kas ES jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevuma darījumiem saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), maksājumu bilances (MB) un citiem šādiem aizdevumiem, ir prasītā procentu likme.
-Turklāt attiecībā uz šiem aizdevumiem pastāv kompensējoša ietekme starp aizdevumiem un aizņēmumiem to kompensējošā rakstura dēļ. Tādējādi aizdevuma efektīvā procentu likme ir vienāda ar saistīto aizņēmumu efektīvo procentu likmi. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.
Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no ieguldījumiem ir beigušās vai ES būtībā ir nodevusi citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.
Turpmākais novērtējums
I)Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no patiesās vērtības pārmaiņām kategorijā „Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas. ES pašlaik nav ieguldījumu šajā kategorijā.
II)Aizdevumus un debitoru parādus, kā arī līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus uzskaita amortizētajās izmaksās, piemērojot efektīvo procentu metodi. Tādu aizdevumu gadījumā, kuri piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, gan aizdevumiem, gan aizņēmumiem piemēro vienu un to pašu efektīvo procentu likmi, jo šiem aizdevumiem ir kompensējošu darbību iezīmes, un atšķirības starp aizdevuma un aizņēmuma nosacījumiem un summām nav būtiskas. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.
III)Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi. ES pašlaik nav līdz termiņa beigām turētu ieguldījumu.
IV)Pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Peļņu un zaudējumus no pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē, izņemot valūtas pārrēķina starpību monetāriem aktīviem, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja pārdošanai pieejamu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta vai to vērtība samazinās, iepriekš patiesās vērtības rezervē atzītās patiesās vērtības kumulatīvās korekcijas atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Procentus par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri aprēķināti, izmantojot efektīvo procentu metodi, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Dividendes par pārdošanai pieejamiem kapitāla instrumentiem atzīst tad, kad stājas spēkā ES tiesības saņemt maksājumu.
Aktīvos tirgos kotētu ieguldījumu patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās pirkšanas cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (un arī biržas sarakstos neiekļautiem vērtspapīriem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespēju līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras parasti izmanto tirgus dalībnieki.
Ja nevar ticami noteikt tādu kapitāla instrumentos veiktu ieguldījumu patieso vērtību, kuriem aktīvā tirgū nav kotētas tirgus cenas, šādus ieguldījumus novērtē, ņemot vērā to izmaksas, no kurām atskaitīti vērtības samazinājuma zaudējumi.
Finanšu aktīvu vērtības samazinājums
Katrā bilances datumā ES novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies. Finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies un vērtības samazinājuma zaudējumi ir radušies tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi par vērtības samazinājumu viena vai vairāku tādu notikumu rezultātā, kuri risinājušies pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē aplēstās finanšu aktīva nākotnes naudas plūsmas, un šādu ietekmi var ticami aplēst.
a)Aktīvi, kurus uzskaita amortizētās izmaksās
Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir radušies vērtības samazinājuma zaudējumi aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētiem ieguldījumiem, kurus uzskaita amortizētās izmaksās, šo zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību (izņemot nākotnes kredītzaudējumus, kas vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina, un zaudējumu summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētam ieguldījumam ir mainīga procentu likme, diskonta likme vērtības samazinājuma zaudējumu novērtēšanai ir līgumā noteiktā pašreizējā efektīvā procentu likme. Ar ķīlu nodrošināta finanšu aktīva aplēstās nākotnes naudas plūsmas pašreizējās vērtības aprēķinā tiek atspoguļotas naudas plūsmas, ko var radīt tiesību atņemšana uz ieķīlātu īpašumu, atskaitot nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai tiesību atņemšana uz ieķīlātu īpašumu ir iespējama, vai ne. Ja kādā no nākamajiem periodiem vērtības samazinājuma zaudējumu summa samazinās un šo samazinājumu var objektīvi attiecināt uz notikumu pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzītos vērtības samazinājuma zaudējumus apvērš, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.
b)Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā
Tādu kapitāla ieguldījumu gadījumā, kuri klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, ņem vērā to, vai vērtspapīra patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazāka par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kumulatīvos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīti finanšu aktīva vērtības samazinājuma zaudējumi, kas iepriekš atzīti finanšu darbības rezultātu pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Finanšu darbības rezultātu pārskatā atzīto kapitāla instrumentu vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi neveic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās pārdošanai pieejama parāda instrumenta patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas risinās pēc vērtības samazinājuma zaudējumu atzīšanas, vērtības samazinājuma zaudējumu apvērsi veic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.
Ieguldījumi riska kapitāla fondos
Ieguldījumus riska kapitāla fondos klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus un attiecīgi uzskaita to patiesajā vērtībā, savukārt to peļņu un zaudējumus, kas rodas no patiesās vērtības pārmaiņām (tostarp valūtas pārrēķina starpības), atzīst patiesās vērtības rezervē. Tā kā ieguldījumiem riska kapitāla fondos nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tos novērtē, izskatot katru gadījumu atsevišķi un ņemot vērā izmaksas vai attiecināmo neto aktīvu vērtību, atkarībā no tā, kurš no abiem lielumiem ir mazāks. Nerealizēto peļņu, kas rodas, nosakot patieso vērtību, atzīst rezervēs, bet nerealizētos zaudējumus novērtē, lai noteiktu vērtības samazinājumu un to, vai tie atzīti kā vērtības samazinājuma zaudējumi finanšu darbības rezultātu pārskatā vai kā pārmaiņas patiesās vērtības rezervē.
9.Krājumi
Krājumus uzskaita izmaksās vai arī neto pārdošanas vērtībā — atkarībā no tā, kurš no abiem lielumiem ir mazāks. Izmaksas tiek noteiktas, izmantojot metodi „pirmais iekšā — pirmais ārā” (FIFO). Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu izmaksas, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās netiešās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālmaksu, tos novērtē izmaksās vai arī pašreizējās aizstāšanas izmaksās — atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas ES rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.
10.Priekšfinansējuma summas
Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam piešķirtu naudas līdzekļu avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā nolīgumā, lēmumā, vienošanās dokumentā vai pamatā esošajā tiesību aktā. Apgrozāmos līdzekļus vai avansu vai nu izmanto paredzētajam mērķim nolīgumā noteiktajā laikposmā, vai arī atmaksā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, tam ir pienākums atdot ES avansā piešķirto priekšfinansējumu. Priekšfinansējuma summu var samazināt (pilnībā vai daļēji), apstiprinot attiecināmās izmaksas (tās tiek atzītas par izdevumiem).
Turpmākos bilances datumos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (tostarp aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.
Procentus par priekšfinansējumu atzīst tad, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aplēš uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.
Citus avansa maksājumus dalībvalstīm, kas rodas, kad ES atmaksā summas, ko dalībvalstis avansa veidā samaksājušas saņēmējiem (tostarp „finanšu instrumentus, kam piemēro dalīto pārvaldību”), atzīst aktīvos un uzrāda priekšfinansējuma pozīcijā. Citus avansa maksājumus dalībvalstīm turpmāk novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīta labākā aplēse par attiecināmiem izdevumiem, kas radušies galasaņēmējiem un ko aprēķina, pamatojoties uz ticamiem un pamatojamiem pieņēmumiem.
ES iemaksas Eiropas Attīstības fonda trasta fondos vai citās nekonsolidētās struktūrās arī klasificē kā priekšfinansējumu, jo to nolūks ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus trasta fondam, lai tas varētu finansēt īpašas darbības, kas ir noteiktas šī fonda mērķos. ES iemaksas trasta fondos tiek novērtētas sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams, kas trasta fondam radušās pārskata perioda laikā un ir iedalītas ES iemaksām atbilstīgi pamatā esošajam nolīgumam.
11.Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas
Tā kā saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem nepieciešams atsevišķi uzrādīt ar komerciālu apmaiņu saistītus un ar komerciālu apmaiņu nesaistītus darījumus, tad pārskatu sagatavošanas nolūkā debitoru parādi tiek definēti kā tādi, kas izriet no komerciālas apmaiņas darījumiem, bet atgūstamās summas definē kā tādas, kas izriet no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu (kad ES saņem vērtību no citas iestādes, apmaiņā tieši nenodrošinot aptuveni līdzīgu vērtību, piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas, kas ir saistītas ar pašu resursiem).
Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai, tādēļ tie tiek klasificēti kā aizdevumi un debitoru parādi un attiecīgi novērtēti (skatīt 1.5.5. skaidrojumu). Finanšu instrumentu skaidrojumos par informācijas sniegšanu par debitoru parādiem no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, ietverti uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, jo šīs summas nav būtiskas.
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, tiek uzskaitītas sākotnējā summā (ko koriģē, ņemot vērā procentus un soda naudas), atskaitot daļēji norakstītu vērtības samazinājumu. Atgūstamo summu no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, daļēji norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ES nevarēs iekasēt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par atgūstamajām summām no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Daļēji norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Daļēji norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta arī vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem rīkojumiem atgūt līdzekļus, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana. Skatīt 1.5.14. skaidrojumu par režīmu uzkrātajiem ienākumiem gada beigās. Summas, kas parādītas un uzrādītas kā atgūstamās summas no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, nav finanšu instrumenti, jo tās neizriet no līguma, kas rada finanšu saistības vai kapitāla instrumentu. Tomēr finanšu pārskatu skaidrojumos, kur nepieciešams, atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzrāda kopā ar debitoru parādiem no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu, ja tas ir iespējams.
12.Nauda un naudas ekvivalenti
Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tie tiek klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Šeit ietilpst nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti un ar sākotnējo termiņu, kas nepārsniedz trīs mēnešus.
13.Pensijas un citi darbinieku pabalsti
Pensiju saistības
ES darbojas noteiktu pabalstu pensiju plāni. Lai gan vienu trešdaļu šo pabalstu paredzamo izmaksu veido darbinieku iemaksas no algas, pensiju saistībām netiek veidoti naudas līdzekļi. Bilancē atzītās saistības attiecībā uz noteiktu pabalstu pensiju plāniem ir noteikto pabalstu saistību pašreizējā vērtība bilances datumā, no kuras atskaitīta plāna aktīvu patiesā vērtība. Noteikto pabalstu saistības aprēķina aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Noteikto pabalstu saistību pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot aplēstās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot tādu valsts obligāciju procentu likmes, kuras ir pensiju izmaksāšanas valūtā un kuru dzēšanas termiņš aptuveni atbilst attiecīgo pensiju saistību termiņiem.
Aktuāro peļņu un zaudējumus, kas rodas no pieredzes korekcijām un aktuāro pieņēmumu pārmaiņām, nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Iepriekšējo pakalpojumu izmaksas nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, ja vien pārmaiņas pensiju plānā nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu (tiesību piešķiršanas periods). Šādā gadījumā iepriekšējo pakalpojumu izmaksas tiesību piešķiršanas periodā amortizē, izmantojot lineāro metodi.
Pēcnodarbinātības slimības pabalsti
ES nodrošina veselības pabalstus saviem darbiniekiem, apmaksājot ārstniecības izdevumus. Līdzekļu ikdienas administrēšanai ir izveidots atsevišķs fonds. Šo sistēmu izmanto esošie darbinieki, pensionāri, atraitņi un šo personu radinieki. Pabalstus, ko piešķir „nestrādājošiem” (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā „Darbinieku pēcnodarbinātības pabalstus”. Ņemot vērā šo pabalstu būtību, ir nepieciešams aktuāra aprēķins. Saistības bilancē tiek noteiktas līdzīgi pensiju saistībām (skatīt iepriekš).
14.Uzkrājumi
Uzkrājumi tiek atzīti, ja pagātnes notikumu rezultātā ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, ir ļoti iespējams, ka minētā pienākuma izpildei būs nepieciešams iztērēt līdzekļus, un šo summu var ticami aplēst. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par prognozējamiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizējās saistības. Ja uzkrājumus veido lielam skaitam posteņu, saistības tiek aplēstas, izvērtējot visus iespējamos iznākumus saistībā ar to iespējamību („paredzamās vērtības” metode).
15.Finanšu saistības
Finanšu saistības klasificē kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai kā finanšu saistības, kas uzskaitītas amortizētajās izmaksās. Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina sertifikāti. Aizņēmumus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kas ir to piešķiršanas ieņēmumi (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), no kuras tiek atskaitītas radušās darījuma izmaksas, un turpmāk tos uzskaita amortizētās izmaksās, izmantojot efektīvo procentu metodi; jebkuru starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi.
Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to dzēšanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma. Ja aizdevumi ir piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, tad atbilstoši būtiskuma apsvērumiem efektīvo procentu metodi nevar piemērot aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.
Finanšu saistības, kas patiesajā vērtībā iekļautas peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, ja to patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā peļņas vai zaudējumu aprēķinā (skatīt 1.5.5. skaidrojumu). Finanšu gada laikā ES nebija finanšu saistību šajā kategorijā.
16.Kreditoru parādi
Liela daļa ES kreditoru parādu nav saistīta ar komerciālas apmaiņas darījumiem, piemēram, preču vai pakalpojumu iegādi, bet tie ir nesamaksātie pieprasījumi atlīdzināt izmaksas, ko iesnieguši dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēji (darījumi, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu). Tos grāmato kā kreditoru parādus pieprasītās summas apjomā pēc izmaksu atlīdzināšanas pieprasījuma saņemšanas. Pēc pārbaudes un attiecināmo izmaksu apstiprināšanas kreditoru parādus vērtē atbilstoši apstiprinātajai attiecināmajai summai.
Kreditoru parādus, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un ES to ir apstiprinājusi.
Uzskata, ka ES trasta fondi, ko izveido un pārvalda Komisija, ir Komisijas pamatdarbību daļa, un tie tiek uzskaitīti Komisijas finanšu pārskatos. Tādēļ iemaksas, ko citi līdzekļu devēji veic ES trasta fondos, atbilst kritērijiem ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstīgi zināmiem nosacījumiem, un tos uzrāda kā saistības, līdz trasta fondam rodas izmaksas. Trasta fondam piemēro prasību finansēt noteiktus projektus un atdot atlikušos līdzekļus tad, kad fonds tiek likvidēts. Bilances datumā nenokārtotās saistības veikt iemaksas tiek novērtētas, ņemot vērā saņemto iemaksu summu, no kuras atskaitīti izdevumi, kas radušies trasta fondam, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams, un iedalītas citu līdzekļu devēju iemaksām atbilstīgi pamatā esošajiem nolīgumiem.
17.Uzkrātie un nākamo periodu ienākumi un maksas
Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Ja gada beigās rēķins vēl nav izsniegts, kaut gan ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces, vai arī pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz kādu līgumu), uzkrātie ienākumi tiks atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecinās uz nākamo periodu un atzīs nākamajā uzskaites periodā.
Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Uzskaites perioda beigās uzkrātos izdevumus atzīst, pamatojoties uz aplēsto summu, kas attiecīgajā periodā jāpārceļ uz nākamo periodu. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar Komisijas sīki izstrādātām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu to ekonomikas un citu parādību attēlojumu, kas tiem ir jāattēlo.
17.1.FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS
18.Ieņēmumi
IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
Lielākā daļa ES ieņēmumu attiecas uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.
Resursi, kuru pamatā ir NKI, un PVN resursi
Ieņēmumi tiek atzīti par periodu, kurā Komisija nosūta dalībvalstīm pieprasījumu veikt iemaksas. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir aplēses par attiecīgā budžeta gada datiem, notiekot pārmaiņām, tos var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses pārmaiņu radīto ietekmi ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā pārmaiņas notikušas.
Tradicionālie pašu resursi
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst tad, kad no dalībvalstīm tiek saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (tostarp ieturētās nodevas un parādu summas, kas ir garantētas un nav apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Komisijai, aplēš un atzīst kā uzkrātos ieņēmumus. No dalībvalstīm saņemtajos ceturkšņa B pārskatos (kuros ietvertas nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, un debitora apstrīdētās garantētās summas) tos atzīst kā ieņēmumus, no kuriem atskaita iekasēšanas izmaksas, uz ko dalībvalstīm ir prasījuma tiesības. Turklāt vērtības samazinājumu atzīst par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas aplēstā starpība.
Soda naudas
Ieņēmumus no soda naudām atzīst, kad ES pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu un to oficiāli paziņo adresātam. Ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst prasījuma tiesību vērtības samazinājumu. Pēc tam, kad tiek pieņemts lēmums piemērot soda naudu, debitori divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma:
-vai nu piekrīt lēmumam (šādā gadījumā tiem ir jāsamaksā soda nauda norādītajā termiņā, un ES pilnībā iekasē attiecīgo summu);
-vai arī nepiekrīt lēmumam un iesniedz pārsūdzību saskaņā ar ES tiesību aktiem.
Pat ja tiek iesniegta pārsūdzība, soda nauda jāsamaksā noteiktajā termiņā, kas ir trīs mēneši, jo pārsūdzība nenozīmē maksājuma atlikšanu (ES līguma 278. pants), vai noteiktos apstākļos un ar Komisijas grāmatveža piekrišanu debitors maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju.
Ja uzņēmums pārsūdz lēmumu un jau ir veicis soda naudas provizorisku maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības. Tomēr, tā kā ES lēmuma pārsūdzēšana nav pamats soda naudas atlikšanai, saņemto naudu izmanto mijieskaitam ar atgūstamo summu. Ja maksājuma vietā tiek saņemta garantija, soda nauda joprojām tiek uzskatīta par atgūstamu summu. Ja pastāv iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā iesniegta garantija, nesamaksāto atgūstamo summu daļēji noraksta pēc vajadzības. Saņemtos uzkrātos procentus saistībā ar bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, Komisija atzīst par ieņēmumiem, attiecīgi palielinot iespējamās saistības.
Kopš 2010. gada visas provizoriski iekasētās soda naudas Komisija pārvalda īpaši izveidotā fondā BUFI, un tās tiek ieguldītas finanšu instrumentos, kas tiek klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.
IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
Ieņēmumus no preču un pakalpojumu pārdošanas atzīst tad, kad pircējam tiek nodoti būtiskie riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības stadiju pārskata datumā.
Procentu ienākumi un izdevumi
Procentu ienākumus un izdevumus atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizēto izmaksu aprēķināšanai un procentu ienākumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, ES izdara aplēsi par naudas plūsmām, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma nosacījumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredītzaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas komisijas naudas un procentu punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas uzcenojuma vai diskonta summas.
Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtība ir daļēji norakstīta vērtības samazinājuma zaudējumu rezultātā, šādu zaudējumu aprēķināšanai procentu ienākumus atzīst, izmantojot nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai lietoto procentu likmi.
Dividenžu ienākumi
Dividenžu ienākumus atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.
19.Izdevumi
Tādu darījumu izdevumi, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, veido lielāko ES izdevumu daļu. Tie attiecas uz pārvedumiem līdzekļu saņēmējiem un var būt triju veidu: prasījuma tiesību apmierināšana, pārvedumi saskaņā ar līgumu un neatkarīgas dotācijas, iemaksas un ziedojumi.
Pārvedumus atzīst par izdevumiem periodā, kurā risinās pārvedumus pamatojošie notikumi, ja šāda veida pārvedumi ir atļauti noteikumos (Finanšu regulā, Civildienesta noteikumos vai citos noteikumos) vai ir parakstīts pārvedumu apstiprinošs līgums, saņēmējs ir izpildījis noteiktus attiecināmības kritērijus un summu var ticami aplēst.
Kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu atlīdzināšanas pieprasījums un tas atbilst izdevumu atzīšanas kritērijiem, to atzīst par izdevumiem attiecināmās summas apmērā. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un grāmato kā uzkrātos izdevumus.
Izdevumus no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu preču un pakalpojumu pirkšanai, atzīst tad, kad ES saņēmusi preces vai pakalpojumus un to apstiprinājusi. Izdevumus novērtē, ņemot vērā sākotnējā rēķinā norādīto summu. Turklāt bilances datumā izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu tāda perioda laikā, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, aplēš un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.
19.1.IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS
20.Iespējamie aktīvi
Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos tad, kad ir ticams, ka būs saimnieciskie labumi vai pakalpojuma potenciāls.
21.Iespējamās saistības
Iespējamās saistības ir saistības, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki turpmākie notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt, vai pašreizējas saistības, kas rodas pagātnes notikumu rezultātā, bet nav atzītas, jo nav ticams, ka saistību izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kuri ietver saimnieciskos labumus vai pakalpojuma potenciālu, vai retajos gadījumos, kad saistību apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt.
22.SKAIDROJUMI PAR BILANCI
AKTĪVI
22.1.NEMATERIĀLIE AKTĪVI
Miljonos EUR |
|
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2014. |
577 |
Iegūšana |
134 |
Atsavināšana |
(14) |
Pārvedumi starp aktīvu kategorijām |
0 |
Citas pārmaiņas |
0 |
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2015. |
698 |
Uzkrātā amortizācija 31.12.2014. |
(295) |
Amortizācija attiecīgajā gadā |
(74) |
Atsavināšana |
9 |
Pārvedumi starp aktīvu kategorijām |
0 |
Citas pārmaiņas |
- |
Uzkrātā amortizācija 31.12.2015. |
(361) |
Neto uzskaites vērtība 31.12.2015. |
337 |
Neto uzskaites vērtība 31.12.2014. |
282 |
Iepriekš minētās summas galvenokārt ir saistītas ar datorprogrammām.
22.2.PAMATLĪDZEKĻI
Pamatlīdzekļu palielinājums ir galvenokārt saistīts ar tādu aktīvu izstrādes turpināšanos, kuri ir saistīti ar Galileo un Copernicus kosmosa programmām un kuru izveidei izmanto Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) atbalstu.
Saistībā ar Galileo, kas ir ES globāla navigācijas satelītu sistēma (GNSS), 2015. gada 31. decembrī nepabeigtie pamatlīdzekļi kopā veidoja EUR 2110 miljonus (EUR 1478 miljonus 2014. gadā). Nekapitalizējamas izstrādes izmaksas EUR 17 miljonu apmērā (EUR 17 miljonu apmērā 2014. gadā) tika atzītas izdevumos perioda laikā. Pēc pabeigšanas sistēmu veidos 30 satelīti un zemes novērošanas staciju tīkls. Bilances datumā darbojās jau 12 Galileo satelīti.
Saistībā ar Copernicus, kas ir Eiropas zemes novērošanas programma, saistītie aktīvi tiek atzīti ES bilancē kopš 2014. gada, kad tos nodeva EKA. Bilances datumā summa EUR 1188 miljonu apmērā saistībā ar Copernicus satelītiem, kas pašlaik tiek būvēti, bija atzīta nepabeigtos pamatlīdzekļos (EUR 1228 miljoni 2014. gadā). Turklāt EUR 498 miljoni saistībā ar Sentinel 1A un 2A satelītiem orbītā bija atzīta kā aktīvi postenī „Pamatlīdzekļi”, atskaitot uzkrāto nolietojumu (EUR 283 miljoni 2014. gadā) pēc Sentinel 2A palaišanas un darbības sākšanas pārskata periodā. Sentinel 1A un 2A satelītus noraksta to plānotās lietderīgās lietošanas laikā, kas ir septiņi gadi.
Pamatlīdzekļi
Miljonos EUR |
||||||||
Zeme un ēkas |
Aprīkojums un iekārtas |
Mēbeles un transportlīdzekļi |
Datortehnika |
Citi |
Finanšu noma |
Nepabeigtie pamatlīdzekļi |
Kopā |
|
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2014. |
4768 |
990 |
242 |
623 |
261 |
2693 |
3176 |
12 754 |
Iegūšana |
41 |
58 |
16 |
54 |
34 |
61 |
998 |
1262 |
Atsavināšana |
(8) |
(25) |
(12) |
(53) |
(8) |
(1) |
(38) |
(145) |
Pārvedumi starp aktīvu kategorijām |
54 |
261 |
- |
0 |
(11) |
0 |
(305) |
– |
Citas pārmaiņas |
1 |
3 |
2 |
2 |
0 |
31 |
1 |
39 |
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2015. |
4856 |
1288 |
248 |
627 |
277 |
2784 |
3832 |
13 911 |
Uzkrātais nolietojums 31.12.2014. |
(2549) |
(477) |
(168) |
(501) |
(173) |
(950) |
(4817) |
|
Nolietojums attiecīgajā gadā |
(158) |
(116) |
(18) |
(69) |
(27) |
(103) |
(489) |
|
Atkārtoti iegrāmatots nolietojums |
- |
0 |
0 |
1 |
0 |
- |
1 |
|
Atsavināšana |
6 |
24 |
11 |
52 |
7 |
1 |
101 |
|
Pārvedumi starp aktīvu kategorijām |
- |
(10) |
- |
0 |
10 |
0 |
– |
|
Citas pārmaiņas |
0 |
(3) |
(1) |
(1) |
0 |
(2) |
(6) |
|
Uzkrātais nolietojums 31.12.2015. |
(2701) |
(581) |
(176) |
(517) |
(182) |
(1054) |
(5211) |
|
NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2015. |
2155 |
708 |
72 |
110 |
94 |
1730 |
3832 |
8700 |
NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2014. |
2219 |
513 |
74 |
122 |
89 |
1743 |
3176 |
7937 |
22.3.PĒC PAŠU KAPITĀLA METODES UZSKAITĪTI IEGULDĪJUMI
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Līdzdalība kopuzņēmumos |
2.3.1. |
5 |
– |
Līdzdalība asociētajos uzņēmumos |
2.3.2. |
491 |
409 |
Kopā |
497 |
409 |
Līdzdalību kopuzņēmumos un asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi.
23.Līdzdalība kopuzņēmumos
Miljonos EUR |
||||||||
GJU |
SESAR |
BBI |
Clean Sky |
IMI |
ECSEL |
FCH |
Kopā |
|
Līdzdalība 31.12.2014. |
– |
0 |
– |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Iemaksas |
– |
93 |
1 |
224 |
147 |
145 |
67 |
677 |
Daļa neto rezultātā |
– |
(93) |
4 |
(163) |
(147) |
(145) |
(67) |
(611) |
Iepriekš neatzītas daļas zaudējumos atzīšana |
– |
– |
– |
(61) |
– |
– |
– |
(61) |
Citas pašu kapitāla pārmaiņas |
– |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
(0) |
Līdzdalība 31.12.2015. |
– |
0 |
5 |
0 |
0 |
0 |
0 |
5 |
Neatzītā daļa zaudējumos |
– |
(252) |
– |
(38) |
(161) |
(55) |
(156) |
(662) |
* Sīkāku skaidrojumu par neatzītiem zaudējumiem skatīt 1.5.4. skaidrojumā.
Turpmāk minētās uzskaites vērtības tiek attiecinātas uz Komisiju, pamatojoties uz tās līdzdalības daļu, kas izteikta procentos.
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa aktīvi |
188 |
250 |
Apgrozāmie līdzekļi |
301 |
178 |
Ilgtermiņa saistības |
– |
– |
Īstermiņa saistības |
(856) |
(813) |
Ieņēmumi |
13 |
2 |
Izdevumi |
(811) |
(666) |
ITER Starptautiskā kodolsintēzes enerģijas organizācija (ITER)
Veicot pārskatu par kopuzņēmumu uzskaiti, tika noteikts, ka ITER neatbilst kritērijiem, lai to atzītu par kopuzņēmumu. Kopš 2015. gada tā vairs netiek grāmatota kā kopuzņēmums, un ES iemaksas ITER tiek uzskatītas par izdevumiem. Tā kā 2014. gada 31. decembrī ITER uzskaites vērtība bija nulle un pārmaiņas radītā ietekme nav būtiska, iepriekšējo gadu rezultāti nav koriģēti.
Kopuzņēmums GALILEO
Šī kopuzņēmuma likvidācija sākās 2006. gada beigās, un pašlaik process joprojām turpinās. 2015. gadā uzņēmums bija neaktīvs un joprojām atradās likvidācijas procesā.
Kopuzņēmums SESAR
2015. gada 31. decembrī Komisijas līdzdalība SESAR bija 41,28 % (43,53 % 2014. gadā).
Kopīgās tehnoloģiju ierosmes
Publiskās un privātās partnerības (PPP) kopīgo tehnoloģiju ierosmju veidā, kas ir ieviestas kā kopuzņēmumi Līguma 187. panta izpratnē, ir izveidotas, lai īstenotu Lisabonas Izaugsmes un nodarbinātības programmas mērķus. Kopuzņēmumi Bio Based Industries (BBI), Clean Sky, Innovative Medicines Initiative (IMI), ECSEL (izveidots, apvienojot bijušos kopuzņēmumus ARTEMIS un ENIAC) un Fuel Cells Hydrogen (FCH) ir PPP, kas izveidotas KTI formā. Gada beigās līdzdalība kopuzņēmumos ir šāda: 57,81 % BBI (dati par 2014. gadu nav pieejami), 63,59 % (61,39 % 2014. gadā) Clean Sky, 67,07 % (80,47 % 2014. gadā) IMI, 96,29 % (95,47 % 2014. gadā) ECSEL un 64,86 % (70,85 %) FCH.
24.Līdzdalība asociētajos uzņēmumos
Eiropas Investīciju fonds
Komisijas līdzdalība Eiropas Investīciju fondā (EIF) tiek uzskatīta par asociēto uzņēmumu, uzskaitei izmantojot pašu kapitāla metodi. EIF ir ES finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju sniegšana MVU.
Miljonos EUR |
|
EIF |
|
Līdzdalība 31.12.2014. |
409 |
Iemaksas |
44 |
Daļa neto rezultātā |
31 |
Citas pašu kapitāla pārmaiņas |
7 |
Līdzdalība 31.12.2015. |
491 |
Turpmāk minētās uzskaites vērtības tiek attiecinātas uz Komisiju, pamatojoties uz tās līdzdalības daļu, kas izteikta procentos:
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Aktīvi |
578 |
497 |
Saistības |
(87) |
(87) |
Ieņēmumi |
51 |
38 |
Pārpalikums/(deficīts) |
26 |
21 |
Komisija ir apmaksājusi 20 % no savas līdzdalības, nepieprasītais atlikums atbilst EUR 909 miljoniem.
Miljonos EUR |
||
Kopējais EIF kapitāls |
Komisijas parakstītā daļa |
|
Kopējais pamatkapitāls |
4286 |
1136 |
Apmaksāts |
(857) |
(227) |
Nepieprasīts |
3429 |
909 |
24.1.FINANŠU AKTĪVI
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa finanšu aktīvi |
|||
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi |
2.4.1. |
7222 |
6550 |
Aizdevumi |
2.4.2. |
49 743 |
49 888 |
Kopā |
56 965 |
56 438 |
|
Īstermiņa finanšu aktīvi |
|||
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi |
2.4.1. |
2399 |
2856 |
Aizdevumi |
2.4.2. |
7508 |
8955 |
Kopā |
9907 |
11 811 |
|
Kopā |
66 871 |
68 249 |
|
25.Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
BUFI ieguldījumi |
2647 |
3068 |
Garantiju fonds ārējai darbībai |
2002 |
1825 |
Likvidējamā EOTK |
1699 |
1699 |
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) |
188 |
188 |
Starpsumma |
6536 |
6780 |
Budžeta instrumenti: |
||
Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM) |
773 |
842 |
„Apvārsnis 2020” |
765 |
514 |
ETF mehānisms jaunuzņēmumiem |
485 |
399 |
Projektu obligāciju iniciatīva |
217 |
125 |
Aizdevumu garantijas instruments TEN-T projektiem (LGTT) |
208 |
186 |
Riska kapitāla darījumi |
152 |
145 |
Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai |
118 |
117 |
Citi budžeta instrumenti |
366 |
298 |
Starpsumma |
3084 |
2626 |
Kopā |
9620 |
9406 |
Ilgtermiņa |
7222 |
6550 |
Īstermiņa |
2399 |
2856 |
BUFI ieguldījumi
Provizoriski iekasētās soda naudas saistībā ar konkurences lietām tiek piešķirtas īpaši izveidotam fondam (BUFI fonds), un Komisija iegulda šos līdzekļus parāda instrumentos, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.
Garantiju fonds ārējai darbībai
Garantiju fonds ārējai darbībai sedz ES garantētus aizdevumus, īpaši EIB aizdevumu darbības ārpus ES un aizdevumus makrofinansiālā atbalsta (MFA) ietvaros, kā arī Euratom aizdevumus ārpus ES. Tas ir ilgtermiņa instruments (ilgtermiņa daļa ir EUR 1614 miljoni), ko pārvalda EIB un kas ir paredzēta tādu ES garantētu aizdevumu segšanai, kuriem netiek pildītas saistības. Fonda līdzekļus veido maksājumi no ES budžeta, tādu procentu ieņēmumi, kas tiek maksāti par fonda aktīvu ieguldījumiem, un summas, kas atgūtas no debitoriem, kuri nepilda saistības un kuru gadījumā fondam ir nācies izmantot savu garantiju. Ikviens gada laikā izveidojies pārpalikums tiek atmaksāts kā ieņēmumi par labu ES budžetam. ES ir noteikta prasība iekļaut garantiju rezervi tādu aizdevumu segšanai, kas piešķirti trešām valstīm. Plāno, ka šī rezerve sedz garantiju fonda prasības un nepieciešamības gadījumā izmantotās garantijas, kas pārsniedz fondā pieejamos līdzekļus, lai šīs summas var tikt ieskaitītas budžetā. Šī rezerve atbilst mērķa summai, kas ir 9 % no gada beigās neatmaksātajiem aizdevumiem.
Likvidējamā EOTK
Saistībā ar summām par likvidējamo EOTK visi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi ir parāda vērtspapīri euro valūtā, kas ir kotēti aktīvā tirgū.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Tā kā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) nav kotēta nevienā biržā un ERAB statūtos pastāv līgumiski ierobežojumi, kas cita starpā attiecas uz līdzdalības daļas pārdošanu, nepārsniedzot iegādes izmaksas, un tikai esošajiem akcionāriem, Komisijas līdzdalība tiek vērtēta, no izmaksām atskaitot daļēji norakstīto vērtības samazinājumu.
Miljonos EUR |
||
Kopējais ERAB kapitāls |
Komisijas parakstītā daļa |
|
Kopējais pamatkapitāls |
29 674 |
900 |
Apmaksāts |
(6202) |
(188) |
Nepieprasīts |
23 472 |
712 |
Budžeta instrumenti
ES tur pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus parāda vērtspapīru (piemēram, obligāciju) un kapitāla instrumentu veidā. Parāda vērtspapīrus galvenokārt izmanto tam, lai īslaicīgi ieguldītu summas, kas piešķirtas ES garantiju un riska dalīšanas instrumentiem, līdz šie līdzekļi tiek izmantoti, lai izpildītu pieprasītās garantijas.
Riska dalīšanas finanšu mehānisms
Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM) pārvalda EIB, un Komisijas ieguldījumu portfelis tiek izmantots uzkrājumu veidošanai finanšu riskiem saistībā ar aizdevumiem un garantijām, ko EIB piešķir attiecināmiem pētniecības projektiem. Kopumā RDFM piešķirtais Komisijas budžets 2007.–2013. gada DFS ietvaros nepārsniedza EUR 1 miljardu. 2014.–2020. gada DFS ietvaros RDFM nav paredzētas jaunas budžeta iemaksas. 2015. gadā EUR 65 miljoni no ES iemaksām RDFM tika nodoti pārņēmēja parāda instrumentam „Apvārsnis 2020” ietvaros. 2015. gada 31. decembrī Komisijas iemaksas RDFM, tostarp EBTA un trešām valstīm, bija EUR 791 miljons. Jāņem vērā, ka Komisijas vispārējais risks ir ierobežots un nepārsniedz summu, ko tā iemaksā mehānismā.
„Apvārsnis 2020”
Saskaņā ar ES regulu par „Apvārsnis 2020” izveidi, kas ir pamatprogramma pētniecībai un inovācijām (2014.–2020. gadam), ir izveidoti jauni finanšu instrumenti, lai veicinātu tādu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kas darbojas pētniecības un inovāciju jomā. Šie instrumenti ir: InnovFin aizdevumu un garantiju pakalpojumi pētniecībai un inovācijām, saskaņā ar kuru Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar portfeli, ko veido EIB veiktas jaunas finansēšanas darbības, InnovFin MVU garantijām, tostarp instruments MVU iniciatīvai saistībā ar neierobežotām garantijām (SIUGI), kas ir garantiju mehānismi, ko pārvalda EIF, sniedzot garantijas un pretgarantijas finanšu starpniekiem par jauniem aizdevumu portfeļiem (saskaņā ar SIUGI Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar garantiju, kas piešķirta kopīgi ar dalībvalsti, EIF un EIB), un InnovFin kapitāla finansēšanas mehānisms pētniecībai un inovācijām, kas nodrošina ieguldījumus riska kapitāla fondos un ko pārvalda EIF. 2015. gada 31. decembrī kopējais ES ieguldījums finanšu instrumentos „Apvārsnis 2020” ietvaros bija EUR 1060 miljoni.
ETF mehānisms jaunuzņēmumiem
Šie ir kapitāla instrumenti, kas tika finansēti no programmas izaugsmei un nodarbinātībai, MAP programmas, CIP programmas un tehnoloģiju nodošanas izmēģinājumu projekta; tie visi ir EIF aizbildnībā un sniedz atbalstu MVU jaunuzņēmumu izveidei un finansēšanai, veicot ieguldījumus piemērotos riska kapitāla fondos.
Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhija:
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
1. līmenis: Aktīvos tirgos kotētas cenas |
8123 |
8183 |
2. līmenis: Novērojami dati, kas nav kotētās cenas |
188 |
76 |
3. līmenis: Novērtēšanas metodes, izmantojot datus, kuru pamatā nav novērojami tirgus dati |
1310 |
1147 |
Kopā |
9620 |
9406 |
Šajā periodā no 2. līmeņa uz 1. līmeni tika pārvesti EUR 10 miljoni.
Tādu finanšu aktīvu saskaņošana, kas novērtēti, izmantojot datus, kuru pamatā nav novērojami tirgus dati (3. līmenis):
Miljonos EUR |
|
Sākuma atlikums 31.12.2014. |
1147 |
Pirkšana un pārdošana |
98 |
Perioda peļņa vai zaudējumi, kas atzīti finanšu ienākumos vai finansējuma izmaksās |
(27) |
Peļņa vai zaudējumi, kas atzīti neto aktīvos |
91 |
Pārvedumi uz 3. līmeni |
– |
Pārvedumi no 3. līmeņa |
– |
Citi |
– |
Beigu atlikums 31.12.2015. |
1310 |
26.Aizdevumi
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
No aizņemtiem līdzekļiem piešķirti aizdevumi |
56 874 |
58 509 |
No budžeta piešķirti aizdevumi |
377 |
334 |
Kopā |
57 251 |
58 843 |
Ilgtermiņa |
49 743 |
49 888 |
Īstermiņa |
7508 |
8955 |
No aizņemtiem līdzekļiem piešķirti aizdevumi
Miljonos EUR |
||||||
MFA |
Euratom |
MB |
EFSM |
Likvidē-jamā EOTK |
Kopā |
|
Kopā 31.12.2014. |
1842 |
349 |
8590 |
47 507 |
221 |
58 509 |
Jauni aizdevumi |
1245 |
- |
- |
12 160 |
- |
13 405 |
Atmaksātas summas |
(67) |
(48) |
(2700) |
(12 160) |
- |
(14 975) |
Valūtas maiņas starpības |
- |
- |
- |
- |
14 |
14 |
Uzskaites vērtības pārmaiņas |
4 |
- |
(79) |
2 |
(6) |
(79) |
Vērtības samazināšanās |
- |
- |
- |
- |
- |
– |
Kopā 31.12.2015. |
3024 |
301 |
5811 |
47 509 |
229 |
56 874 |
Ilgtermiņa |
2937 |
251 |
4200 |
42 050 |
218 |
49 656 |
Īstermiņa |
87 |
50 |
1611 |
5459 |
11 |
7218 |
Uzskaites vērtības izmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.
MFA ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas nozīmē nesaistītu un nenoteiktu maksājumu bilances un/vai budžeta atbalstu partnervalstīm īstermiņā pēc SVF programmas. Tas nozīmē vidēja termiņa vai ilgtermiņa aizdevumus vai dotācijas, vai abu minēto maksājumu atbilstīgu apvienojumu un vispārīgi papildina finansējumu, kas tiek sniegts saistībā ar SVF atbalstītu korekciju un reformu programmu. Garantiju šiem aizdevumiem piešķir Garantiju fonds ārējai darbībai. 2015. gada 31. decembrī EUR 1323 miljoni saistībā ar aizdevuma mehānisma vienošanos MFA atbalsta ietvaros tika piešķirti Ukrainai (EUR 1200 miljoni), Tunisijai (EUR 100 miljoni), Gruzijai (EUR 13 miljoni) un Kirgizstānai (EUR 10 miljoni), bet šī summa vēl nav izmaksāta.
Juridiskā persona Euratom (ko pārstāv Komisija) piešķir aizdevumus gan dalībvalstīm, gan citām valstīm projektu finansēšanai saistībā ar iekārtu uzstādīšanu enerģētikas jomā. 2015. gada 31. decembrī aizdevumi EUR 300 miljonu apmērā tika piešķirti Ukrainai, bet šī summa netika izmaksāta. Trešo personu piešķirtas garantijas EUR 301 miljona apmērā (EUR 349 miljonu apmērā 2014. gadā) tika saņemtas, lai segtu Euratom aizdevumus.
MB mehānisms ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas sniedz vidēja termiņa finanšu palīdzību ES dalībvalstīm. Tas dod iespēju piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kam ir vai kam draud grūtības saistībā ar maksājumu bilanci vai kapitāla kustību. Mehānismu var izmantot tikai tās dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro. MB palīdzība Latvijai tika piešķirta pirms euro ieviešanas 2014. gada 1. janvārī. Saskaņā ar instrumentu piešķirtā maksimālā aizdevuma summa ir ierobežota un nepārsniedz EUR 50 miljardus. Aizņēmumus saistībā ar MB aizdevumiem garantē ES budžets, tādējādi 2015. gada 31. decembrī maksimālais iespējamais risks budžetam saistībā ar šādiem aizdevumiem bija EUR 5,8 miljardi.
EFSM dod iespēju piešķirt finanšu palīdzību dalībvalstīm, kas ir nonākušas grūtībās vai kam draud nopietnas problēmas, ko izraisījuši ārkārtas apstākļi, kurus valsts nevar kontrolēt. Palīdzība var būt aizdevuma vai kredītlīnijas veidā. Saskaņā ar ECOFIN padomes 2010. gada 9. maija secinājumiem mehānisms tiek ierobežots un nepārsniedz EUR 60 miljardus, bet juridisks ierobežojums attiecas uz aizdevuma vai kredītlīnijas neatmaksāto summu, ierobežojot to līdz starpībai, kas ir pieejama saskaņā ar pašu resursu maksimālo apmēru. Aizņēmumus saistībā ar aizdevumiem, kas piešķirti EFSM ietvaros, garantē ES budžets, tādējādi 2015. gada 31. decembrī maksimālais iespējamais risks budžetam saistībā ar šādiem aizdevumiem bija EUR 47,5 miljardi. Tā kā abu EFSM programmu termiņš ir beidzies, nav pieejamas neizmaksātas summas. Netiek plānots, ka EFSM tiks iesaistīts jaunās finansēšanas programmās vai jaunos aizdevumu mehānismu nolīgumos.
Likvidējamā EOTK piešķir aizdevumus no aizņemtiem līdzekļiem atbilstīgi EOTK līguma 54. un 56. pantam.
Aizdevumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)
Aizdevumi |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
Makrofinansiālais atbalsts (MFA) |
0 %–4,54 % |
0,181 %–4,54 % |
Euratom |
0,08 %–5,76 % |
0,26 %–5,76 % |
Maksājumu bilance (MB) |
2,375 %–3,625 % |
2,375 %–3,625 % |
Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM) |
0,625 %–3,75 % |
1,875 %–3,750 % |
Likvidējamā EOTK |
5,2354 %–5,8103 % |
5,2354 %–5,8103 % |
No budžeta piešķirti aizdevumi
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ar īpašiem nosacījumiem piešķirti aizdevumi |
113 |
130 |
Likvidējamās EOTK aizdevumi mājokļa iegādei* |
6 |
9 |
Termiņnoguldījumi uz laiku no 3 līdz 12 mēnešiem |
257 |
195 |
Kopā |
377 |
334 |
Ilgtermiņa |
88 |
116 |
Īstermiņa |
290 |
217 |
* Piešķirti no likvidējamās EOTK pašu kapitāla.
Ar īpašiem nosacījumiem piešķirti aizdevumi tiek piešķirti ar preferenciālām likmēm sadarbības ietvaros ar valstīm, kas nav dalībvalstis.
No budžeta piešķirtu aizdevumu vērtības samazināšanās
Miljonos EUR |
||||||
31.12.2014. |
Iegūšana |
Apvērse |
Pilnīga norakstīšana |
Cits |
31.12.2015. |
|
Ar īpašiem nosacījumiem piešķirti aizdevumi |
6 |
75 |
0 |
0 |
149 |
231 |
Likvidējamās EOTK aizdevumi mājokļa iegādei |
– |
0 |
0 |
0 |
0 |
– |
Kopā |
6 |
75 |
0 |
0 |
149 |
231 |
Pozīcijā „Ar īpašiem nosacījumiem piešķirti aizdevumi” iekļauti arī pārņemti aizdevumi, t. i., EIB piešķirti aizdevumi, kam netiek pildītas saistības un kuru visas tiesības ES pārņem pēc tam, kad Garantiju fonds ārējai darbībai veicis maksājumu, un kuru vērtība ir pilnā mērā samazinājusies EUR 217 miljonu apmērā (EUR 149 miljonu apmērā 2014. gadā).
26.1.PRIEKŠFINANSĒJUMS
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa priekšfinansējums |
|||
Priekšfinansējums |
2.5.1. |
28 543 |
15 980 |
Citi avansa maksājumi dalībvalstīm |
2.5.2. |
1332 |
2378 |
Iemaksa trasta fondos |
4 |
– |
|
Kopā |
29 879 |
18 358 |
|
Īstermiņa priekšfinansējums |
|||
Priekšfinansējums |
2.5.1. |
11 498 |
29 222 |
Citi avansa maksājumi dalībvalstīm |
2.5.2. |
3779 |
5015 |
Kopā |
15 277 |
34 237 |
|
Kopā |
45 156 |
52 595 |
Priekšfinansējums ir liela daļa no kopējiem ES aktīviem, un tāpēc tam tiek regulāri pievērsta pienācīga uzmanība. Jāņem vērā, ka priekšfinansējuma summām dažādās programmās ir jābūt pietiekamām, lai saņēmējam nodrošinātu projekta sākšanai nepieciešamo finansējumu, vienlaikus aizsargājot ES finanšu intereses un ņemot vērā juridiskos, darbības un izmaksu efektivitātes ierobežojumus. Komisija ir pienācīgi ņēmusi vērā visus šos elementus, lai uzlabotu turpmākus pasākumus saistībā ar priekšfinansējumu.
27.Priekšfinansējums
Miljonos EUR |
||||||
Bruto summa |
Noskaidroti, veicot robežlaika procedūras |
Neto summa 31.12.2015. |
Bruto summa |
Noskaidroti, veicot robežlaika procedūras |
Neto summa 31.12.2014. |
|
Dalītā pārvaldība |
||||||
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti |
4726 |
(1629) |
3097 |
5644 |
(2 115) |
3 529 |
ERAF un KF |
24 268 |
(7416) |
16 852 |
24 934 |
(2 182) |
22 752 |
ESF |
7251 |
(1325) |
5926 |
6884 |
(953) |
5 931 |
Citi |
4359 |
(2365) |
1994 |
4626 |
(2 535) |
2 091 |
Kopā |
40 604 |
(12 735) |
27 869 |
42 088 |
(7 785) |
34 303 |
Tiešā pārvaldība |
||||||
Īsteno: |
||||||
Komisija |
12 512 |
(9536) |
2976 |
13 173 |
(10 215) |
2 958 |
ES izpildaģentūras |
11 065 |
(7767) |
3298 |
9079 |
(6 618) |
2 461 |
Trasta fondi |
14 |
(5) |
9 |
- |
- |
- |
Kopā |
23 591 |
(17 308) |
6283 |
22 252 |
(16 833) |
5 419 |
Netiešā pārvaldība |
||||||
Īsteno: |
||||||
Citas ES aģentūras un struktūras |
627 |
(95) |
532 |
548 |
(98) |
450 |
Trešās valstis |
2151 |
( 229) |
922 |
1981 |
(1 169) |
812 |
Starptautiskās organizācijas |
6640 |
(4014) |
2626 |
6236 |
(3 476) |
2 760 |
Citas struktūras |
5330 |
(3521) |
1809 |
4370 |
(2 910) |
1 460 |
Kopā |
14 748 |
(8859) |
5889 |
13 135 |
(7 653) |
5 482 |
Kopā |
78 943 |
(38 902) |
40 041 |
77 474 |
(32 273) |
45 202 |
Ilgtermiņa |
28 543 |
– |
28 543 |
15 980 |
– |
15 980 |
Īstermiņa |
50 401 |
(38 902) |
11 498 |
61 495 |
(32 273) |
29 222 |
2007.–2013. gada plānošanas perioda slēgšana un pakāpeniska 2014.–2020. gada perioda programmu izveidošana ir nozīmīgi faktori, kas ietekmē šī aktīva lielumu: priekšfinansējums saistībā ar vecām programmām samazinās, jo tiek apstiprinātas izmaksas, bet saistībā ar jauno plānošanas periodu ir izmaksātas jaunas priekšfinansējuma summas.
Arī attiecībā uz dalīto pārvaldību šī pāreja starp plānošanas periodiem izskaidro pārmaiņas starp īstermiņa un ilgtermiņa atlikumiem. Parasti jaunais priekšfinansējums, kas izmaksāts saistībā ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu, ir iegrāmatots ilgtermiņa kategorijā; 2015. gadā tika izmaksāti pavisam EUR 10 miljardi, no kuriem EUR 7 miljardi ir saistīti ar kohēzijas politiku. 2007.–2013. gada plānošanas periods tuvojas noslēgumam, tādējādi lielāks skaits maksājumu jāveic 12 mēnešu laikā.
Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas
Tās ir garantijas, ko Komisija atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, kas nav dalībvalstis, izmaksājot avansa maksājumus (priekšfinansējumu). Šāda veida garantijām tiek uzrādītas divas vērtības – nominālā un aktuālā vērtība. Nominālo vērtību pamatojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantiju pamatojošais notikums saistībā ar aktuālo vērtību ir priekšfinansējuma maksājums un/vai mijieskaits pēc tam. 2015. gada 31. decembrī tādu garantiju nominālā vērtība, kas saņemtas saistībā ar priekšfinansējumu, bija EUR 844 miljoni, bet šādu garantiju aktuālā vērtība bija EUR 626 miljoni (attiecīgi EUR 957 miljoni un EUR 605 miljoni 2014. gadā).
Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP7) un „Apvārsnis 2020”, faktiski sedz Dalībnieku garantiju fonds (DGF). DGF ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu riskus saistībā ar aizņēmēju neveiktiem maksājumiem PP7 un „Apvārsnis 2020” netiešo darbību īstenošanas laikā. Visi to netiešo darbību dalībnieki, kas saņem dotācijas no ES, iemaksā DGF kapitālā 5 % no kopējās iemaksas.
2015. gada 31. decembrī priekšfinansējuma summas, ko sedz DGF, bija EUR 1,7 miljardi (EUR 1,8 miljardi 2014. gadā). ES (ko pārstāv Komisija) darbojas kā izpildītājs DGF dalībnieku vārdā, bet fonds pieder tā dalībniekiem.
Gada beigās DGF kopējie aktīvi bija EUR 1838 miljoni (EUR 1640 miljoni 2014. gadā). DGF aktīvi ir arī finanšu aktīvi, kurus pārvalda Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts. Tā kā DGF ir atsevišķa struktūra, fonda aktīvi netiek konsolidēti ES gada finanšu pārskatos.
28.Citi avansa maksājumi dalībvalstīm
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Avansa maksājumi dalībvalstīm par finanšu instrumentiem dalītā pārvaldībā |
3287 |
3823 |
Atbalsta shēmas |
1824 |
3570 |
Kopā |
5111 |
7393 |
Ilgtermiņa |
1332 |
2378 |
Īstermiņa |
3779 |
5015 |
Saskaņā ar shēmu struktūrfondu programmām un arī ELFLA 2007.–2013. gadam varēja veikt avansa maksājumus no ES budžeta dalībvalstīm, lai tās varētu veikt iemaksas finanšu instrumentos (aizdevumu, kapitāla ieguldījumu vai garantiju veidā). Par šo finanšu instrumentu izveidi un pārvaldību atbild dalībvalstis, nevis Komisija. Šiem instrumentiem neizlietotie naudas līdzekļi gada beigās nonāk ES īpašumā (tāpat kā viss priekšfinansējums), un tādējādi tos uzrāda kā aktīvus ES bilancē. Tomēr tiesību pamataktos nav noteikts dalībvalstu pienākums sniegt periodiskus ziņojumus Komisijai par šo avansa maksājumu izmantošanu, un dažos gadījumos tie pat nav jānorāda Komisijai iesniegtajos izdevumu pārskatos.
Saistībā ar lauku attīstību Komisija pieprasīja informāciju par neizmantotām summām tieši no maksājumu aģentūrām dalībvalstīs. Pamatojoties uz šo informāciju, aplēses liecina, ka 2015. gada 31. decembrī nebija izmantoti EUR 56 miljoni.
Saistībā ar kohēzijas politiku Komisija katru gadu apkopo informāciju no dalībvalstīm par šiem finanšu instrumentiem un to konsolidē gada pārskatā par izpildi. Nākamais pārskats par 2015. gada beigās neizmantotām summām tiks iesniegts 2016. gada 1. oktobrī, tādējādi tajā sniegtā informācija nebūs pieejama savlaicīgi, lai to iekļautu attiecīgajos finanšu pārskatos. Tādējādi šī aktīva vērtība tiek aplēsta, pamatojoties uz jaunāko pieejamo ticamo informāciju, t. i., 2014. gada 31. decembra gada pārskatu par izpildi un 2015. gadā veiktajām izmaksām. Aplēse balstās arī uz pieņēmumu, ka līdzekļi tiks izmantoti pilnībā un vienmērīgi visā atlikušajā darbības laikā (līdz 2017. gada 31. martam). Saskaņā ar aplēsēm 2015. gada beigās ieguldījumiem saistībā ar galasaņēmējiem joprojām bija jāizmanto EUR 3231 miljons.
Tā kā darbības periods tuvojas beigām, ir sākta mērķa datu apkopošana, lai no dalībvalstīm savāktu informāciju par 2015. gada 31. decembrī neiztērētiem līdzekļiem. Sniegtie dati skaidri liecināja, ka Komisijas aprēķinātā aplēse ir pieņemami precīza.
Kopējais iemaksu apjoms, ko dalībvalstis saistībā ar šiem instrumentiem bija pieprasījušas Komisijai, bija EUR 10 938 miljoni, un no šīs summas EUR 353 miljoni gada beigās palika nesamaksāti. 2015. gadā summas, kas samaksātas par 2014.–2020. gada plānošanas periodu, bijušas ierobežotas.
Līdzīgā kārtā dalībvalstu dažādās atbalsta shēmās (valsts atbalsts, ELGF tirgus pasākumi) veiktos avansa maksājumus, kas nav izmantoti līdz gada beigām, grāmato kā aktīvus ES bilancē. Komisija aplēsusi šo avansa maksājumu vērtību, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju; rezultātā iegūtās summas ir iekļautas apakšpozīcijās „Atbalsta shēmas”. Saskaņā ar aplēsēm no kopējās summas būs jāatgūst EUR 972 miljoni, kas ir lauku attīstības kontekstā veiktie avansa maksājumi, kuri palika neizlietoti 2015. gada beigās.
28.1.AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTU DARĪJUMU DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU ATGŪSTAMĀS SUMMAS
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa |
|||
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
2.6.1. |
857 |
1158 |
Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
2.6.2. |
13 |
40 |
Kopā |
870 |
1198 |
|
Īstermiņa |
|||
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
2.6.1. |
8882 |
13 828 |
Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
2.6.2. |
572 |
551 |
Kopā |
8454 |
14 380 |
|
Kopā |
10 324 |
15 578 |
29.Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa |
|||
Dalībvalstis |
2.6.1.1. |
857 |
305 |
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas |
2.6.1.3. |
– |
853 |
Kopā |
857 |
1158 |
|
Īstermiņa |
|||
Dalībvalstis |
2.6.1.1. |
6845 |
10 679 |
Soda naudas |
2.6.1.2. |
1601 |
2270 |
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas |
2.6.1.3. |
369 |
832 |
Citas atgūstamās summas |
67 |
48 |
|
Kopā |
8882 |
13 828 |
|
Kopā |
9739 |
14 987 |
30.No dalībvalstīm atgūstamās summas
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Iekļauts A kontā |
3041 |
2789 |
Iekļauts atsevišķā kontā |
1283 |
1617 |
Saņemamie pašu resursi |
– |
5413 |
Vērtības samazināšanās |
(760) |
(1144) |
Citi |
10 |
12 |
Pašu resursu atgūstamās summas |
3573 |
8686 |
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) |
3846 |
2250 |
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) |
750 |
52 |
Pagaidu lauku attīstības instruments (PLAI) |
26 |
27 |
Īpašā pirmspievienošanās programma lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) |
175 |
166 |
Vērtības samazināšanās |
(1092) |
(840) |
Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību |
3705 |
1655 |
Paredzamā priekšfinansējuma atgūšana |
313 |
437 |
Samaksātais un atgūstamais PVN |
36 |
44 |
Citas no dalībvalstīm atgūstamās summas |
75 |
161 |
Kopā |
7701 |
10 984 |
Ilgtermiņa |
857 |
305 |
Īstermiņa |
6845 |
10 679 |
Dalībvalstu ilgtermiņā maksājamās summas attiecas uz neizpildītiem grāmatojumu noskaidrošanas lēmumiem saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), kas īstenojami kā gada maksājumi un/vai atliktie maksājumi.
Pašu resursu atgūstamās summas
Dalībvalstu iemaksa ES budžetā balstās uz PVN un NKI un tiek koriģēta reizi gadā, korekciju veicot katru gadu decembra pirmajā darbdienā. 2014. gada korekcijas ietvēra apjomīgu NKI pārskatīšanu jau kopš 2002. gada, tādējādi korekciju apmērs bija nepieredzēti liels — EUR 9,5 miljardi visās ES dalībvalstīs, un no šīs summas EUR 5,4 miljardi vēl bija jāsaņem gada beigās. Nesamaksātās summas tika saņemtas 2015. gada laikā atbilstīgi plānotajiem atliktajiem maksājumiem.
2015. gada korekcijas rezultātā neveidojās no dalībvalstīm atgūstamas summas.
Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību
Šajā postenī galvenokārt iekļautas summas, ko dalībvalstis bija parādā 31. decembrī un ko dalībvalstis deklarējušas un apstiprinājušas 15. oktobrī. Tiek aplēstas atgūstamās summas, kas izveidojās pēc minētās deklarācijas laikā līdz 31. decembrim. Komisija arī veic aplēsi par daļēji norakstāmām summām saistībā ar līdzekļu saņēmēju parādiem, kuru atgūšana ir maz ticama. Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē. Korekcijā ir iekļauts arī samazinājums 20 % apmērā, kas atbilst summām, ko dalībvalstis drīkst paturēt administratīvo izmaksu segšanai.
31.Soda naudas
Tās attiecas uz Komisijas uzliktajām soda naudām, kuras (provizoriski) nebija iekasētas gada beigās (EUR 2165 miljoni), no šīs summas atskaitot daļēji norakstītās summas (EUR 181 miljons) un summas, kas atbilst Tiesas lēmumiem par labu uzņēmumam (EUR 384 miljoni). Garantijas par kopējo summu EUR 1428 miljoni saņemtas par soda naudām, kas nav nokārtotas gada beigās (EUR 1916 miljoni 2014. gadā). Jāņem vērā, ka no šiem debitoru parādiem EUR 116 miljoniem samaksas termiņš bija pēc 2015. gada 31. decembra.
To soda naudu, kuras vēl var apstrīdēt, gada beigu atlikuma samazinājums radies tādēļ, ka soda naudas kļuva galīgas un tika ieskaitītas budžetā 2015. gadā, un Tiesa samazināja soda naudas.
32.Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Kohēzija, lauksaimniecības un lauku attīstības fondi: finanšu korekcijas |
10 |
1502 |
Citi uzkrātie ienākumi |
162 |
83 |
Nākamo periodu maksas saistībā ar darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
196 |
101 |
Kopā |
369 |
1686 |
Ilgtermiņa |
– |
853 |
Īstermiņa |
369 |
832 |
33.Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa |
||
Citi debitoru parādi |
13 |
40 |
Kopā |
13 |
40 |
Īstermiņa |
||
Klienti |
225 |
211 |
Klientu debitoru parādu vērtības samazināšanās |
(107) |
(103) |
Nākamo periodu maksas saistībā ar darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu |
228 |
219 |
Citi |
227 |
224 |
Kopā |
572 |
551 |
Kopā |
585 |
591 |
Iepriekš uzrādītā klientu debitoru parādu vērtības samazināšanās ietver vērtības samazināšanos EUR 39 miljonu apmērā, kas noteikta katram klientam.
33.1.KRĀJUMI
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Zinātniskie materiāli |
55 |
66 |
Citi |
83 |
62 |
Kopā |
138 |
128 |
33.2.
NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Konti valstu kasēs un centrālajās bankās |
17 119 |
11 840 |
|
Norēķinu konti |
110 |
303 |
|
Avansa konti |
4 |
4 |
|
Pārvedumi (nauda ceļā) |
– |
– |
|
Citi termiņnoguldījumi |
28 |
28 |
|
Bankas konti budžeta izpildei un citi termiņnoguldījumi |
2.8.1. |
17 262 |
12 174 |
Nauda, kas pieder finanšu instrumentiem |
2.8.2. |
1298 |
1275 |
Nauda, kas attiecas uz soda naudu |
2.8.3. |
1908 |
2738 |
Nauda, kas attiecas uz citām iestādēm, aģentūrām un struktūrām |
1012 |
1358 |
|
Nauda, kas attiecas uz trasta fondiem |
192 |
– |
|
Kopā |
21 671 |
17 545 |
34.Bankas konti budžeta izpildei un citi termiņnoguldījumi
Šī pozīcija ietver visus līdzekļus, kurus Komisija tur savos kontos katrā dalībvalstī un EBTA valstī (valsts kasē vai centrālajā bankā), kā arī komercbankās norēķinu kontos, avansa kontos un kā skaidras naudas līdzekļus sīkiem izdevumiem.
Lielais atlikums 2015. gada beigās radies galvenokārt no pašu resursu iemaksām, kas ir saistītas ar to 2014. gada PVN un NKI atlikumu daļu, kuru tikai dalībvalstis iemaksāja 2015. gada laikā, ar 2015. gada PVN un NKI atlikumiem, kas tika samaksāti 2015. gadā, un ar nozīmīgu soda naudas summu par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kas kļuva galīga. Budžeta grozījumi, pamatojoties uz pašu resursu regulu, kuru rezultātā attiecīgi samazinājās dalībvalstu iemaksas, tika pieņemti vēlu 2015. gadā, tādēļ attiecīgās summas EUR 9,5 miljardu apmērā tika atdotas dalībvalstīm tikai 2016. gada janvārī. Divas dalībvalstis bija avansa veidā veikušas 2016. gada NKI atlikuma maksājumu.
35.Nauda, kas pieder finanšu instrumentiem
Šajā pozīcijā uzrādītās naudas summas galvenokārt ir saistītas ar naudas ekvivalentiem, ko pārvalda fiduciāri Komisijas vārdā, lai īstenotu noteiktu finanšu instrumentu programmas, kuras tiek finansētas no ES budžeta. Naudu, kas pieder finanšu instrumentiem, var izmantot tikai noteiktā programmā.
36.Nauda, kas attiecas uz soda naudu
Šī ir nauda, kas saņemta saistībā ar Komisijas uzliktajām soda naudām, kuru maksājumu vēl var apstrīdēt. Šīs summas tiek turētas īpašos noguldījuma kontos, kas netiek izmantoti citām darbībām. Ja ir iesniegta pārsūdzība vai nav zināms, vai otra puse iesniegs pārsūdzību, pamatā esošā summa tiek norādīta kā iespējamās saistības 5.2. skaidrojumā.
Šis atlikums ir samazinājies, jo kopš 2010. gada visas no jauna provizoriski iekasētās soda naudas Komisija pārvalda īpaši izveidotā fondā (BUFI), un tās tiek ieguldītas finanšu instrumentos, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu).
SAISTĪBAS
36.1.PENSIJAS UN CITI DARBINIEKU PABALSTI
Darbinieku pabalstu shēmas neto saistības
Miljonos EUR |
|||||
ES ierēdņu pensiju shēma |
Citas pensijas pabalstu shēmas |
Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma |
Kopā 31.12.2015. |
Kopā 31.12.2014. |
|
Noteiktu pabalstu saistības |
54 967 |
1613 |
7662 |
64 242 |
59 053 |
Plāna aktīvi |
(149) |
(280) |
(428) |
(437) |
|
Neto saistības |
54 967 |
1465 |
7382 |
63 814 |
58 616 |
Kopējo darbinieku pabalstu saistību palielinājums galvenokārt izveidojās sakarā ar izmaiņām divās galvenajās shēmās:
ES ierēdņu pensiju shēmā:
-Nozīmīga ietekme bija reālās diskonta likmes turpmākajam samazinājumam no 0,7 % līdz 0,6 %. Diskonta likmes samazinājums ir palielinājis pabalstu pašreizējo vērtību un palielinājis pašreizējās dienesta izmaksas.
-Arī paredzētā algu palielinājumu likme izmainījās no 1,1 % līdz 1,2 %.
-Citas aktuāra pieņēmumu un parametru izmaiņas (piemēram, aktuāra peļņa/zaudējumi, pamatojoties uz pieredzi, un populācijas izmaiņas) ietekmēja saistību aprēķinu.
Kopīgaā veselības apdrošināšanas shēmā, kurā tika atjaunināti finanšu pieņēmumi.
Definēto pabalstu pienākums ir teorētiska aplēse par summu, kas darba devējam būtu jāmaksā shēmā, lai izpildītu pienākumus, kas viņam tobrīd ir pret pensiju shēmas dalībniekiem. Tomēr shēmas tiek turpinātas, un visi maksājumi, kas katru gadu jāveic no shēmas, katru gadu tiek iekļauti ES budžetā.
37.ES ierēdņu pensiju shēma
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu pabalstu maksājumi, kas paredzēti darbinieku pensiju shēmā, tiek veikti no ES budžeta. Shēmai netiek veidoti naudas līdzekļi, bet dalībvalstis kolektīvi garantē šo pabalstu maksājumus. Turklāt vienu trešdaļu no šīs shēmas ilgtermiņa finansējuma veido ierēdņu obligātās iemaksas no algām.
Pensiju shēmas saistības tika novērtētas, pamatojoties uz darbinieku un pensionēto darbinieku skaitu 2015. gada 31. decembrī un minētajā datumā piemērojamo Civildienesta noteikumu normām. Šo novērtējumu veica saskaņā ar 25. SPSGS noteikto metodiku (un attiecīgi arī 12. ES grāmatvedības noteikumu). Komisija turpmāk nostiprinās procesus, ko izmanto, lai aprēķinātu darbinieku pabalstu saistības 2016. gadā, – iespējamie rezultāti attiecīgā gadījumā tiks atspoguļoti 2016. gada pārskatos.
38.Citas pensijas pabalstu shēmas
Šeit ietilpst pensiju saistības attiecībā uz Komisijas, Tiesas (un Vispārējās tiesas), Revīzijas palātas, Padomes ģenerālsekretāru, Ombuda, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas esošajiem un bijušajiem locekļiem. Šajā pozīcijā ietvertas arī saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu pensijām.
39.Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma
Papildus iepriekš minētajām pensijas pabalstu shēmām tiek vērtētas arī aplēstās ES saistības par kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu veselības aprūpes izmaksām, kas jāmaksā periodā pēc tam, kad darbinieks ir pensionējies (atskaitot darbinieku iemaksas).
Darbinieku pabalstu pašreizējās vērtības pārmaiņas attiecībā uz noteiktu pabalstu saistībām
Noteiktu pabalstu saistību pašreizējā vērtība ir tādu plānotu nākotnes maksājumu pašreizējā vērtība, neatskaitot plāna aktīvus, kuri ir nepieciešami, lai nokārtotu darbinieka dienesta laikā radušās saistības pašreizējā un iepriekšējos periodos.
Turpmāk sniegta analīze par noteiktu pabalstu saistību pārmaiņām gada laikā.
Miljonos EUR |
||||
ES ierēdņu pensiju shēma |
Citas pensijas pabalstu shēmas |
Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma |
Kopā |
|
Pašreizējā vērtība 31.12.2014. |
50 897 |
1488 |
6668 |
59 053 |
Pašreizējās dienesta izmaksas |
3323 |
77 |
243 |
3643 |
Procentu izmaksas |
1170 |
27 |
140 |
1337 |
Neto aktuārā (peļņa) un zaudējumi |
1429 |
91 |
674 |
2194 |
Dalībnieku iemaksas |
21 |
21 |
||
Samaksātie pabalsti |
(1244) |
(52) |
(85) |
(1380) |
Saistību palielinājums /(samazinājums), ko rada pensijas nodoklis |
(608) |
(17) |
(625) |
|
Pašreizējā vērtība 31.12.2015. |
54 967 |
1613 |
7662 |
64 242 |
Pašreizējās dienesta izmaksas ir noteiktu pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums, kas rodas, dalībniekiem esot dienestā kārtējā periodā. Procentu izmaksas ir noteiktu pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums perioda laikā, jo pabalsti par vienu periodu pietuvojas norēķinam.
Neto aktuārā peļņa un zaudējumi ietver:
-pieredzes korekcijas (ietekme, ko rada atšķirība starp iepriekšējiem aktuāra pieņēmumiem un faktisko situāciju),
-ietekmi, ko rada aktuāra pieņēmumu pārmaiņas, piemēram, finanšu pieņēmumos, pieņēmumos par mirstības rādītāju un paredzamo algas palielinājumu. Šie pieņēmumi ir nenoteikti, tādēļ tie dažādos gados var ievērojami mainīties.
Samaksātie pabalsti ir gada laikā samaksātie pabalsti atbilstīgi shēmas noteikumiem (piemēram, pensijas pensijā aizgājušām personām). Šo samaksāto pabalstu dēļ samazinās noteiktu pabalstu saistības, jo tās nākotnē vairs nebūs jāmaksā.
Aktuāra pieņēmumi — darbinieku pabalsti
Turpmāk parādīts aktuāra pieņēmumu princips, ko izmanto, vērtējot divas galvenās ES darbinieku pabalstu shēmas.
ES ierēdņu pensiju shēma |
Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma |
|
2015. |
||
Nominālā diskonta likme |
2,0 % |
2,1 % |
Paredzamais inflācijas līmenis |
1,4 % |
1,4 % |
Reālā diskonta likme |
0,6 % |
0,7 % |
Algas pieauguma plānotais līmenis |
1,2 % |
1,2 % |
Medicīnas izmaksu tendenču līmenis |
Nav |
3,0 % |
Pensionēšanās vecums |
63/64/65 |
63/64/66 |
2014. |
||
Nominālā diskonta likme |
2,0 % |
2,1 % |
Paredzamais inflācijas līmenis |
1,3 % |
1,3 % |
Reālā diskonta likme |
0,7 % |
0,8 % |
Algas pieauguma plānotais līmenis |
1,1 % |
1,1 % |
Medicīnas izmaksu tendenču līmenis |
Nav |
3,0 % |
Pensionēšanās vecums |
63/64/65 |
63 |
Mirstības rādītāju pamatā ir tabula par dažādu valstu civilierēdņu dzīves ilgumu (ICSLT 2013).
Nominālo diskonta likmi nosaka kā euro valūtā izteikta nulles kupona ienesīguma vērtību (tā dzēšanas termiņš ir 18 gadi, sākot no 2015. gada decembra, ES ierēdņu pensiju shēmai un 20 gadi kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai). Tiek izmantots inflācijas līmenis, kas ir paredzamais inflācijas līmenis līdzvērtīga perioda laikā. Tas jānosaka empīriski, pamatojoties uz perspektīvām vērtībām, kas izteiktas, izmantojot indeksam piesaistītas obligācijas Eiropas finanšu tirgos. Reālā diskonta likme tiek aprēķināta no nominālās diskonta likmes un paredzamā ilgtermiņa inflācijas līmeņa.
Plāna aktīvu pašreizējās vērtības pārmaiņas
Miljonos EUR |
|||
Citas pensijas pabalstu shēmas |
Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma |
Kopā |
|
Pašreizējā vērtība 31.12.2014. |
165 |
272 |
437 |
Neto pārmaiņas plāna aktīvos |
(16) |
8 |
(8) |
Pašreizējā vērtība 31.12.2015. |
149 |
280 |
428 |
Piecu gadu tendence
Miljonos EUR |
|||||
2011. |
2012. |
2013. |
2014. |
2015. |
|
Darbinieku pabalstu saistības |
34 835 |
42 503 |
46 818 |
58 616 |
63 814 |
Darbinieku pabalstu saistību ievērojamo pieaugumu piecu gadu laikā var lielā mērā izskaidrot ar tādas reālās diskonta likmes samazinājumu, ko izmanto nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai. Samazinājums ir saistīts ar pamatā esošiem ārkārtas ekonomikas apstākļiem, īpaši procentu likmju kritumu. Piemēram, saistībā ar galveno ES ierēdņu pensiju shēmu reālā diskonta likme samazinājās no 3,0 % 2011. gada beigās līdz 0,6 % 2015. gada beigās.
Summas, kas ir atzītas finanšu darbības rezultātu pārskatā
Miljonos EUR |
||||
ES ierēdņu pensiju shēma |
Citas pensijas pabalstu shēmas |
Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma |
Kopā |
|
2015. |
||||
Pašreizējās dienesta izmaksas |
2981 |
68 |
243 |
3293 |
Procentu izmaksas |
1050 |
24 |
140 |
1214 |
Pārmaiņas plāna aktīvos |
(71) |
(71) |
||
Starpsumma — iegrāmatota personāla un pensiju izmaksās |
4031 |
92 |
312 |
4435 |
Aktuārā peļņa un zaudējumi |
(1282) |
84 |
674 |
2040 |
Kopējā atzītā summa |
5313 |
176 |
986 |
6475 |
Kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas jutīgums
Ja pieņēmums par medicīnas izmaksu tendenču līmeni mainītos par vienu procentpunktu, tas radītu šādu ietekmi:
Miljonos EUR |
||
Palielinājums par vienu procentpunktu |
Samazinājums par vienu procentpunktu |
|
Pašreizējo dienesta izmaksu un procentu izmaksu kopsumma saistībā ar neto periodiskajām medicīnas izmaksām pēc pensionēšanās |
88 |
(54) |
Uzkrātās pabalstu saistības par medicīnas izmaksām pēc pensionēšanās |
2765 |
(1686) |
39.1.UZKRĀJUMI
Miljonos EUR |
|||||||
Summa 31.12.2014. |
Papildu uzkrājumi |
Neizmantotās apvērstās summas |
Izmantotās summas |
Pārvedumi uz īstermiņa uzkrājumiem |
Aplēses pārmaiņas |
Summa 31.12.2015. |
|
Tiesas prāvas |
728 |
252 |
(52) |
(469) |
– |
0 |
459 |
Kodolobjekta nojaukšana |
1091 |
– |
– |
(32) |
– |
19 |
1078 |
Finanšu |
332 |
262 |
(0) |
(179) |
– |
(5) |
411 |
Soda naudas |
30 |
4 |
(30) |
– |
– |
– |
4 |
Citi |
102 |
19 |
(19) |
(24) |
– |
0 |
79 |
Kopā |
2282 |
537 |
(101) |
(703) |
– |
15 |
2030 |
Ilgtermiņa |
1537 |
315 |
(48) |
(22) |
(87) |
20 |
1716 |
Īstermiņa |
745 |
222 |
(53) |
(681) |
87 |
(6) |
314 |
Tiesas prāvas
Šī ir aplēse par summām, kas varētu būt jāmaksā pēc gada beigām saistībā ar vairākām notiekošām tiesas prāvām. 2015. gadā bija vērojama šo summu samazināšanās, kas izveidojās, izmantojot iepriekš radītus uzkrājumus saistībā ar tiesas prāvām par ERAF finanšu korekcijām (EUR 457 miljoni); šīs prāvas tika zaudētas, un vairākums summu tika samaksātas līdz gada beigām. Jauni uzkrājumi tika iegrāmatoti 2015. gadā par tiesas prāvām kohēzijas jautājumos (EUR 120 miljoni) un lauksaimniecības jomā (EUR 123 miljoni).
Kodolobjekta nojaukšana
2014. gadā uzkrājuma bāze tika atjaunināta atbilstīgi „2014. gadā atjaunināto JRC slēgšanas un atkritumu apsaimniekošanas stratēģijai” (D&WM). Tā atspoguļo turpmākas darbības saistībā ar piezīmēm, kas tika paustas 2012. gadā saistībā ar neatkarīgo ekspertu izstrādātās JRC D&WM programmas pārskatu. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem uzkrājumus indeksē atbilstīgi inflācijai un tad diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro nulles kupona mijmaiņas darījumu procentu likmju līkni). 2015. gada 31. decembrī izveidotie uzkrājumi bija EUR 1078 miljonu apmērā un aptvēra summas, ko bija plānots izmantot 2016. gadā (EUR 25 miljoni) un vēlāk (EUR 1053 miljoni).
Ņemot vērā minētās programmas paredzamo ilgumu (aptuveni 20 gadi), jāuzsver, ka pastāv zināma nenoteiktība saistībā ar šo aplēsi, un galīgās izmaksas varētu atšķirties no pašlaik iegrāmatotajām summām.
Finanšu uzkrājumi
Tie galvenokārt ir uzkrājumi, kas atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kas radīsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur EIF un EIB savā vārdā var izsniegt garantijas, bet tās ir Komisijas uzdevumā un Komisija uzņemas risku. Tomēr ar izmantotām un neizmantotām garantijām saistītais finanšu risks ir ierobežots. Ilgtermiņa finanšu uzkrājumus diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro mijmaiņas darījumu gada procentu likmi).
39.2.
FINANŠU SAISTĪBAS
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa finanšu saistības |
|||
Aizņēmumi |
2.11.1. |
49 642 |
49 743 |
Citas finanšu saistības |
2.11.2. |
2122 |
2108 |
Kopā |
51 764 |
51 851 |
|
Īstermiņa finanšu saistības |
|||
Aizņēmumi |
2.11.1. |
7218 |
8727 |
Citas finanšu saistības |
2.11.2. |
721 |
101 |
Kopā |
7939 |
8828 |
|
Kopā |
59 703 |
60 680 |
40.Aizņēmumi
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Aizņēmumi |
56 860 |
58 491 |
Izslēgšanai: Garantiju fonds ārējai darbībai* |
- |
(20) |
Kopā |
56 860 |
58 470 |
* 2014. gada 31. decembrī Garantiju fondā ārējai darbībai tika turētas Komisijas emitētās EFSM obligācijas, tādēļ tās jāizslēdz.
Aizņēmumi finanšu instrumentu dalījumā
Miljonos EUR |
||||||
MFA |
Euratom |
MB |
EFSM |
Likvid- ējamā EOTK |
Kopā |
|
Kopā 31.12.2014. |
1842 |
349 |
8590 |
47 507 |
203 |
58 491 |
Jauni aizņēmumi |
1245 |
- |
- |
12 160 |
- |
13 405 |
Atmaksātās summas |
(67) |
(48) |
(2700) |
(12 160) |
- |
(14 975) |
Valūtas maiņas starpības |
- |
- |
- |
- |
13 |
13 |
Uzskaites vērtību pārmaiņas |
4 |
- |
(79) |
2 |
(1) |
(74) |
Kopā 31.12.2015. |
3024 |
301 |
5811 |
47 509 |
215 |
56 860 |
Ilgtermiņa |
2937 |
251 |
4200 |
42 050 |
204 |
49 642 |
Īstermiņa |
87 |
50 |
1611 |
5459 |
11 |
7218 |
Aizņēmumos galvenokārt iekļauti ar sertifikātiem apliecināti parādi EUR 56 656 miljonu apmērā (EUR 58 261 miljons 2014. gadā). Uzskaites vērtības pārmaiņas atbilst uzkrāto procentu pārmaiņām.
Aizņēmumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)
Aizņēmumi |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
Makrofinansiālais atbalsts (MFA) |
0 %–4,54 % |
0,181 %–4,54 % |
Euratom |
0 %–5,6775 % |
0,138 %–5,6775 % |
Maksājumu bilance (MB) |
2,375 %–3,625 % |
2,375 %–3,625 % |
Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM) |
0,625 %–3,75 % |
1,875 %–3,750 % |
Likvidējamā EOTK |
6,92 %–9,78 % |
6,92 %–9,78 % |
41.Citas finanšu saistības
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Ilgtermiņa |
||
Saistības par finanšu nomu |
1648 |
1674 |
Pa daļām apmaksātās ēkas |
352 |
371 |
Finanšu garantijas saistības par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) |
– |
- |
Citas |
122 |
63 |
Kopā |
2122 |
2108 |
Īstermiņa |
||
Atmaksājamās soda naudas |
625 |
– |
Saistības par finanšu nomu |
75 |
81 |
Pa daļām apmaksātās ēkas |
21 |
20 |
Kopā |
721 |
101 |
Kopā |
2842 |
2209 |
Saistības par finanšu nomu
Miljonos EUR |
||||
Apraksts |
Nākamo periodu maksājumi |
|||
< 1 gads |
1–5 gadi |
> 5 gadi |
Saistības kopā |
|
Zeme un ēkas |
69 |
385 |
1256 |
1711 |
Citi materiālie aktīvi |
6 |
7 |
– |
13 |
Kopā 31.12.2015. |
75 |
392 |
1256 |
1723 |
Procenti |
57 |
265 |
352 |
674 |
Nākamo periodu minimālie nomas maksājumi kopā 31.12.2015. |
132 |
658 |
1608 |
2396 |
Nākamo periodu minimālie nomas maksājumi kopā 31.12.2014. |
151 |
638 |
1700 |
2489 |
41.1.KREDITORU PARĀDI
Miljonos EUR |
||||||
Bruto summa |
Korekcijas* |
Neto summa 31.12.2015. |
Bruto summa |
Korekcijas* |
Neto summa 31.12.2014. |
|
Izmaksu pieprasījumi un rēķini, kas saņemti no: |
||||||
Dalībvalstis: |
||||||
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti |
2621 |
(230) |
2391 |
318 |
(23) |
295 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds |
8361 |
(950) |
7411 |
19 928 |
(2306) |
17 622 |
Eiropas Sociālais fonds |
3355 |
(2) |
3353 |
5893 |
(272) |
5621 |
Citi |
434 |
(102) |
332 |
751 |
(93) |
658 |
Privātās un publiskās struktūras |
1928 |
(223) |
1705 |
1718 |
(106) |
1612 |
Kopā saņemtie izmaksu pieprasījumi un rēķini |
16 699 |
(1507) |
15 192 |
28 608 |
(2800) |
25 808 |
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds |
6851 |
Nav |
6851 |
11 066 |
Nav |
11 066 |
Pašu resursu kreditoru parādi |
9506 |
Nav |
9506 |
5945 |
Nav |
5945 |
Dažādi kreditoru parādi |
356 |
Nav |
356 |
156 |
Nav |
156 |
Citi |
286 |
Nav |
286 |
204 |
Nav |
204 |
Kopā |
33 698 |
(1507) |
32 191 |
45 980 |
(2800) |
43 180 |
* Aplēstās neattiecināmās summas un vēl neizmaksātās avansa summas.
Kreditoru parādi ietver izmaksu pārskatus, ko Komisija saņēmusi dotāciju pasākumu ietvaros. Tos kreditē pieprasītās summas apmērā pieprasījuma saņemšanas laikā. Ja partneris ir dalībvalsts, tos iedala kā dalībvalsts kreditoru parādus. Rēķiniem un kredītnotām, ko saņem iepirkuma pasākumu ietvaros, piemēro tādu pašu kārtību. Attiecīgie izmaksu pieprasījumi tiek ņemti vērā, gada beigās veicot robežlaika procedūras. Pēc tam, kad ir veikti šie robežlaika ieraksti, aplēstās attiecināmās summas tiek grāmatotas finanšu pārskatos kā izdevumi, savukārt atlikusī daļa tiek uzrādīta kā „aplēstās neattiecināmās summas un vēl neizmaksātās avansa summas” (skatīt turpmāk).
Lielākās pārmaiņas kreditoru parādos ir saistītas ar kohēzijas politiku (EUR 10 763 miljoni 2015. gadā salīdzinājumā ar EUR 23 243 miljoniem 2014. gadā), un tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka dalībvalstis iesniedza mazu skaitu izmaksu paziņojumu 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Izmaksu paziņojumu skaits par 2014.–2020. gada plānošanas periodu arī ir ierobežots, jo dalībvalstis novēloti nodrošina atbilstību tādam pamatpriekšnoteikumam, kas ir vadošās un kontroles iestādes noteikšana.
Pašu resursu kreditoru parādi attiecas uz dalībvalstu iemaksām ES budžetā, kas jāatmaksā gada beigās pēc 2015. gada astotajiem budžeta grozījumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir vērojams ievērojams palielinājums, kas rodas tādēļ, ka budžeta grozījumi Nr. 8/2015 tika pieņemti novēloti un saskaņā ar pamatā esošo pašu resursu regulu maksājumi dalībvalstīm tika veikti tikai 2016. gada janvārī.
Aplēstās neattiecināmās summas un vēl neizmaksātās avansa summas
Kreditoru parādi tiek samazināti par summu, kas atbilst tādu atlīdzības pieprasījumu daļai, kuri jau ir saņemti, bet vēl nav pārbaudīti un tiek uzskatīti par neattiecināmiem. Lielākās summas attiecas uz strukturālo darbību ģenerāldirektorātiem. Kreditoru parādi ir samazināti arī par tādu atlīdzības pieprasījumu daļu, kuri ir saņemti saistībā ar citiem avansa maksājumiem dalībvalstīm (skatīt 2.5.2. skaidrojumu), un tie vēl jāmaksā gada beigās (EUR 770 miljoni).
Priekšfinansējuma pieprasījumi
Papildus iepriekš minētajām summām ir saņemti priekšfinansējuma pieprasījumi EUR 711 miljonu apmērā, bet gada beigās vēl nav samaksāti. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šīs summas nav iegrāmatotas kā kreditoru parādi.
41.2.UZKRĀTĀS MAKSAS UN NĀKAMO PERIODU IENĀKUMI
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Uzkrātās maksas |
67 358 |
55 798 |
Nākamo periodu ienākumi |
869 |
56 |
Citi |
175 |
118 |
Kopā |
68 402 |
55 973 |
Uzkrāto maksu palielinājums izveidojas, sākoties 2014.–2020. gada DFS īstenošanai, kad Komisija ir aplēsusi izmaksas, kas rodas saistībā ar jauno DFS, bet izmaksu pieprasījumi vēl nav saņemti.
Nākamo periodu ienākumu palielinājums rodas, veicot avansa maksājumus EUR 726 miljonu apmērā par pašu resursu iemaksām. Šādi maksājumi ir diezgan ierasti, jo 2014. gadā avansā tika izmaksāti EUR 557 miljoni, bet šī summa bija kreditoru parādu daļa. Sākot no 2015. gada, tika pieņemts lēmums, ka pēc savas būtības šīs summas ir nākamo periodu ienākumi un tās tiek attiecīgi uzrādītas.
Uzkrāto maksu sadalījums ir šāds:
Miljonos EUR |
||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds |
38 263 |
33 667 |
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti |
14 806 |
13 414 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds |
5026 |
3157 |
Eiropas Sociālais fonds |
2636 |
976 |
Citi |
6627 |
4584 |
Kopā |
67 358 |
55 798 |
NETO AKTĪVI
41.3.REZERVES
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Patiesās vērtības rezerve |
2.14.1. |
292 |
238 |
Garantiju fonda rezerve |
2.14.2. |
2561 |
2372 |
Citas rezerves |
2.14.3. |
1829 |
1825 |
Kopā |
4682 |
4435 |
42.Patiesās vērtības rezerve
Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem pārdošanai pieejamo aktīvu patiesās vērtības korekcijas uzskaita, izmantojot patiesās vērtības rezervi.
Patiesās vērtības rezerves pārmaiņas, kas attiecas uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, perioda laikā ir šādas:
Miljonos EUR |
||
2015. |
2014. |
|
Iekļauts patiesās vērtības rezervē |
79 |
135 |
Iekļauts finanšu darbības rezultātu pārskatā |
(33) |
(10) |
Kopā |
46 |
125 |
Turklāt summa EUR 7 miljonu apmērā (EUR 15 miljoni 2014. gadā) patiesās vērtības rezerves kopējās pārmaiņās attiecas uz ieguldījumiem, kas uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes.
43.Garantiju fonda rezerve
Šī rezerve atspoguļo plānoto summu, kas ir 9 % no fonda piešķirtajām, bet neizmantotajām garantijām, kas jātur kā aktīvi.
44.Citas rezerves
Summa galvenokārt attiecas uz likvidējamās EOTK rezervi (EUR 1534 miljoni) Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīviem, kuru izveidoja saistībā ar EOTK darbības izbeigšanu.
44.1.NO DALĪBVALSTĪM PIEPRASĀMĀS SUMMAS
Miljonos EUR |
|
No dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2014. |
62 441 |
2014. gada budžeta pārpalikuma atdošana dalībvalstīm |
1435 |
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas |
189 |
Citu rezervju pārmaiņas |
26 |
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
13 033 |
No dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2015. |
77 124 |
Šī summa atspoguļo tādu izdevumu daļu, kas ES radušies līdz 31. decembrim un kas jāsedz no turpmāko gadu budžetiem. Saskaņā ar uzkrāšanas principu grāmatvedībā daudzus izdevumus atzīst N gadā, lai gan faktiski tos varētu apmaksāt N+1 gadā (vai vēlāk), un tāpēc finansē, izmantojot N+1 gada (vai vēlāka gada) budžetu. Ja šīs saistības iekļauj finanšu pārskatos un attiecīgās summas finansē no turpmāko gadu budžetiem, gada beigās saistības ievērojami pārsniedz aktīvus. Nozīmīgākās norādāmās summas ir Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda pasākumi. Lielāko daļu pieprasāmo summu dalībvalstis faktiski apmaksā īsākā laikposmā nekā 12 mēneši pēc attiecīgā finanšu gada beigām, izmantojot nākamā gada budžetu.
Jāņem vērā arī tas, ka iepriekš minētais neietekmē budžeta rezultātu, — budžeta ieņēmumiem vienmēr ir jāsakrīt ar budžeta izdevumiem vai jābūt lielākiem par izdevumiem, un ieņēmumu pārpalikums tiek atdots dalībvalstīm.
Avots: Eiropas Komisija "European Economic Forecast Winter 2016."
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.7.2016
COM(2016) 475 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS
EIROPAS SAVIENĪBAS 2015. GADA KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI
SATURS II DAĻA
KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI
3.SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU
4.SKAIDROJUMI PAR NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATU
5.IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA
6.FINANŠU RISKU PĀRVALDĪBA
7.INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM
8.NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA
9.KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA
KOPSAVILKUMA PĀRSKATI PAR BUDŽETA IZPILDI UN SKAIDROJUMI
3.SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU
IEŅĒMUMI
IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
3.1.NKI RESURSI
Pašu resursu ieņēmumi ir ES pamatdarbības ieņēmumu galvenais elements. No trijām pašu resursu kategorijām — tradicionālie pašu resursi (TPR), resursi, kuru pamatā ir PVN, un resursi, kuru pamatā ir NKI, — visnozīmīgākie ir NKI ieņēmumi, kas veido EUR 95 355 miljonus (EUR 104 688 miljoni 2014. gadā).
3.2.TRADICIONĀLIE PAŠU RESURSI
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Muitas nodokļi |
18 524 |
17 204 |
Cukura nodevas |
125 |
(67) |
Kopā |
18 649 |
17 137 |
Tradicionālie pašu resursi ietver muitas nodokļus un cukura nodevas. Dalībvalstis patur 20 % no tradicionālajiem pašu resursiem kā iekasēšanas izmaksas, un iepriekš minētās summas ir uzrādītas pēc šā samazinājuma atskaitīšanas.
3.3.PVN RESURSI
PVN resursi tiek uzlikti dalībvalstu PVN bāzēm, kuras tiek nosacīti saskaņotas atbilstīgi attiecīgajiem ES noteikumiem. PVN iemaksas aprēķina, piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi 0,3 % apmērā katras dalībvalsts bāzei. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam Padomes Lēmumā 5602/14 ir paredzēta samazināta piesaistīšanas likme (0,15 %) Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai.
IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU: PĀRVEDUMI
3.4.SODA NAUDAS
Šie ieņēmumi EUR 531 miljona apmērā (EUR 2297 miljoni 2014. gadā) attiecas uz Komisijas piemērotām soda naudām par noteikumu pārkāpumiem, galvenokārt saistībā ar konkurences lietām. Debitoru parādus un saistītus ieņēmumus atzīst tad, kad ir pieņemts Komisijas lēmums par soda naudu piemērošanu un ir oficiāli informēts adresāts. Galvenā summa 2015. gadā attiecas uz tirgu optisko disku diskdziņiem (EUR 116 miljoni) un mazumtirdzniecības pārtikas iepakojumiem (EUR 116 miljoni).
3.5.IZDEVUMU ATGŪŠANA
Miljonos EUR |
|||
2015. |
2014. |
||
Dalītā pārvaldība |
1465 |
3328 |
|
Tiešā pārvaldība |
76 |
45 |
|
Netiešā pārvaldība |
6 |
45 |
|
Kopā |
1547 |
3418 |
Šī pozīcija galvenokārt atspoguļo Komisijas izdotos atgūšanas rīkojumus, kas ir iekasēti vai kompensēti (t. i., atvilkti no) turpmākiem Komisijas grāmatvedības sistēmā iegrāmatotiem maksājumiem, lai atgūtu izdevumus, kas iepriekš izmaksāti no vispārējā budžeta. Līdzekļu atgūšanas pamatā ir pārbaudes, revīzijas vai attiecināmības analīze, tāpēc šīs darbības ir svarīgs apsvērums ES budžeta izpildē. Šīs darbības aizsargā ES budžetu pret izdevumiem, kas rodas, pārkāpjot tiesību aktus, un ir īpaši svarīgas, jo Eiropas Revīzijas palātas revīzijas rezultātos ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis no ES budžeta veiktos maksājumos – skatīt palātas gada ziņojumu, tostarp ticamības deklarāciju par pamatā esošo darījumu likumību un pareizību.
Ir iekļauti arī atgūšanas rīkojumi, kurus dalībvalstis izdevušas ELGF izdevumu saņēmējiem, kā arī uzkrāto ienākumu aplēses pārmaiņas no iepriekšējā gada beigām līdz šim brīdim.
Tabulā iepriekš norādītie skaitļi rāda ieņēmumus, kas radušies, izdodot atgūšanas rīkojumus. Šī iemesla dēļ šie skaitļi nevar uzrādīt un neuzrāda visu tādu pasākumu apmēru, kuri veikti, lai aizsargātu ES budžetu, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku, kur pastāv īpaši mehānismi, lai nodrošinātu neatbilstīgu izdevumu korekcijas, no kurām lielākā daļa nav saistīta ar atgūšanas rīkojumu izdošanu. Nav iekļautas arī summas, kas atgūtas, veicot kompensēšanu ar izdevumiem, summas, kas atgūtas, izņemot naudas līdzekļus, un priekšfinansējuma summu atgūšana.
Dalītā pārvaldība veido lielāko daļu no kopējās summas:
Lauksaimniecība: ELGF un lauku attīstība
ELGF un ELFLA ietvaros summas, kas šajā pozīcijā grāmatotas kā gada ieņēmumi, ir gada finanšu korekcijas un atmaksātās summas, ko dalībvalstis ir deklarējušas un kas ir atgūtas gada laikā, kā arī dalībvalstu deklarēto neizmaksāto summu neto palielinājums, kas jāatgūst gada beigās un kas ir saistīts ar krāpšanu un pārkāpumiem.
Kohēzijas politika
Galvenās summas saistībā ar kohēzijas politiku ietver Komisijas izdotos atgūšanas rīkojumus, lai atgūtu iepriekšējos gados veiktos nepamatotos izdevumus, kā arī atskaitījumus no izdevumiem, no kuriem atskaitīts uzkrāto ienākumu samazinājums gada beigās.
3.6.CITI IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
Miljonos EUR |
|||
2015. |
2014. |
||
Darbinieku nodokļi un iemaksas |
1115 |
1276 |
|
Budžeta korekcijas |
984 |
794 |
|
Trešo valstu iemaksas |
946 |
726 |
|
Lauksaimniecības nodevas |
814 |
409 |
|
Aktīvu pārvedumi |
197 |
1448 |
|
Uzkrājumu koriģēšana |
71 |
369 |
|
Citi |
939 |
600 |
|
Kopā |
5067 |
5623 |
Ieņēmumi no darbinieku nodokļiem un iemaksām galvenokārt veidojas, veicot atskaitījumus no darbinieku algām, un tos veido divas nozīmīgas summas – darbinieku pensiju iemaksas un ienākuma nodokļi.
Budžeta korekcijas ietver budžeta pārpalikumu no 2014. gada (EUR 1435 miljoni), ko netieši atmaksā dalībvalstīm, samazinot pašu resursu summas, kas tām jāpārskaita ES nākamajā gadā, tādējādi tās veido 2015. gada ieņēmumus.
Trešo valstu iemaksas ir EBTA valstu un pievienošanās valstu iemaksas.
Lauksaimniecības nodevas attiecas uz piena nodevām, kas ir tirgus pārvaldības rīks, kura mērķis ir sodīt piena ražotājus, kuri pārsniedz references daudzumu. Tā kā tās nav saistītas ar Komisijas iepriekšējiem maksājumiem, praksē tās tiek uzskatītas par ieņēmumiem īpašam mērķim. Piena nodevas pieaugums šogad ir galvenokārt saistīts ar t. s. „papildnodevu" EUR 811 miljonu apmērā.
Ieņēmumi no aktīvu pārvedumiem galvenokārt attiecas uz satelītu nodošanu Copernicus programmas (bijušās GMES programmas) ietvaros no Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Komisijai (skatīt 2.2. skaidrojumu). Atbilstoši ES grāmatvedības noteikumiem šī nodošana ir darījums, kas nav saistīts ar komerciālu apmaiņu un notiks nākamajos periodos ar atlikušajiem Copernicus satelītiem, kas pašlaik tiek būvēti.
IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
3.7.FINANŠU IENĀKUMI
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Procentu ienākumi no: |
||
Priekšfinansējuma |
9 |
16 |
Novēlotiem maksājumiem |
20 |
387 |
Pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem |
56 |
65 |
Aizdevumiem |
1616 |
1722 |
Naudas un naudas ekvivalentiem |
14 |
10 |
Finanšu aktīviem ar samazinātu vērtību |
7 |
– |
Citi |
0 |
1 |
Procentu ienākumi |
1721 |
2202 |
Dividenžu ienākumi |
8 |
6 |
Gūtā peļņa no finanšu aktīvu pārdošanas |
50 |
30 |
Citi finanšu ienākumi |
66 |
61 |
Kopā |
1846 |
2298 |
Procentu ienākumi no aizdevumiem attiecas galvenokārt uz aizdevumiem, kas piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem (skatīt 2.4.2. skaidrojumu).
Neto peļņa vai zaudējumi no finanšu aktīviem
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Neto peļņa/(zaudējumi) no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem |
3 |
13 |
3.8.CITI IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Peļņa no ārvalstu valūtas maiņas |
970 |
478 |
Ieņēmumi no maksas par pakalpojumu sniegšanu |
358 |
323 |
Preču pārdošana |
43 |
44 |
Ieņēmumi no komisijas maksām un prēmijām saistībā ar finanšu instrumentiem |
43 |
59 |
Ar pamatlīdzekļiem saistīti ieņēmumi |
4 |
16 |
Citi |
145 |
146 |
Kopā |
1562 |
1066 |
IZDEVUMI
PĀRVEDUMU MAKSĀJUMI UN SUBSĪDIJAS DALĪJUMĀ PA PĀRVALDĪBAS REŽĪMIEM
3.9.DALĪTĀ PĀRVALDĪBA
|
Miljonos EUR |
|
Īstenojušas dalībvalstis |
2015. |
2014. |
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds |
45 032 |
44 465 |
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti |
16 376 |
14 046 |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds |
38 745 |
43 345 |
Eiropas Sociālais fonds |
9849 |
12 651 |
Citi |
2380 |
2307 |
Kopā |
112 382 |
116 814 |
Pāreja no iepriekšējā 2007.–2013. gada plānošanas perioda uz 2014.–2020. gada periodu izskaidro izdevumu samazinājumu kohēzijas joma: iepriekšējā perioda deklarētās izmaksas samazinās, bet ar kārtējo periodu saistītās izmaksas ir nelielas sakarā ar tā īstenošanas lēno sākumu.
Apakšpozīcija „Citi” galvenokārt ietver: iekšējo drošību (EUR 509 miljoni), zivsaimniecību un jūrlietas (EUR 503 miljoni), pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (EUR 492 miljoni) un patvērumu un migrāciju (EUR 299 miljoni).
3.10.TIEŠĀ PĀRVALDĪBA
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Īstenojusi Komisija |
10 089 |
10 431 |
Īstenojušas ES izpildaģentūras |
5532 |
4880 |
Īstenojuši trasta fondi |
6 |
– |
Kopā |
15 626 |
15 311 |
Šīs summas galvenokārt attiecas uz pētniecības politikas (EUR 6,9 miljardi) un tīklu programmu (EUR 1,7 miljardi) īstenošanu, kā arī uz Eiropas kaimiņattiecību politikas (EUR 1,6 miljardi) un attīstības sadarbības (EUR 1,3 miljardi) instrumentu īstenošanu.
3.11.NETIEŠĀ PĀRVALDĪBA
Miljonos EUR |
|||
2015. |
2014. |
||
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras |
1209 |
1025 |
|
Īstenojušas trešās valstis |
905 |
1005 |
|
Īstenojušas starptautiskās organizācijas |
2127 |
1765 |
|
Īstenojušas citas iestādes |
2107 |
1799 |
|
Kopā |
6348 |
5594 |
3.12.PERSONĀLA UN PENSIJU IZMAKSAS
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Personāla izmaksas |
5838 |
5693 |
Pensiju izmaksas |
4435 |
3970 |
Kopā |
10 273 |
9662 |
Pensiju izmaksas atspoguļo tos pārmaiņu elementus, kas radušies pēc darbinieku pabalstu saistību aktuāra pārvērtēšanas, kas nav aktuāra pieņēmumi.
3.13.IZMAIŅAS DARBINIEKU PABALSTU AKTUĀRA PIEŅĒMUMOS
Šajā pozīcijā parādītie aktuārie zaudējumi, kuru neto apmērs ir EUR 2 miljardi, ir saistīti ar darbinieku pabalstu saistībām, kas ir atzītas bilancē (skatīt 2.9. skaidrojumu).
3.14.FINANSĒJUMA IZMAKSAS
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Procentu izdevumi: |
||
Aizņēmumi |
1607 |
1712 |
Citi |
21 |
22 |
Finanšu noma |
91 |
90 |
Zaudējumi no pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu vērtības samazināšanās |
27 |
3 |
Zaudējumi no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās |
174 |
1030 |
Realizētie zaudējumi no finanšu aktīvu pārdošanas |
3 |
17 |
Citas finansējuma izmaksas |
63 |
51 |
Kopā |
1986 |
2926 |
Procentu izdevumu apjoms par aizdevumiem atbilst procentu ienākumiem no aizdevumiem (kompensējošie darījumi).
3.15.DAĻA KOPUZŅĒMUMU UN ASOCIĒTO UZŅĒMUMU NETO REZULTĀTĀ
Saskaņā ar grāmatvedības pašu kapitāla metodi ES savā finanšu darbības rezultātu pārskatā iekļauj savu daļu kopuzņēmumu un asociēto uzņēmumu neto rezultātā (skatīt arī 2.3.1. un 2.3.2. skaidrojumu).
3.16.
CITI IZDEVUMI
Miljonos EUR |
|||
2015. |
2014. |
||
Administratīvie un IT izdevumi |
2419 |
2070 |
|
Ar pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi |
1304 |
1186 |
|
Tiesas veikta soda naudas samazināšana |
1137 |
– |
|
Zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas |
785 |
370 |
|
Uzkrājumu koriģēšana |
520 |
688 |
|
Citi |
458 |
839 |
|
Kopā |
6623 |
5152 |
Citu izdevumu palielinājums ir galvenokārt saistīts ar soda naudu daļēju norakstīšanu, kad Tiesa ir lēmusi par labu sodītajam uzņēmumam. Šīs summas iepriekšējos gados tika uzrādītas kā finansējuma izmaksas. 2015. gadā tika nolemts, ka šo summu būtība nav saistīta ar finanšu instrumentu vērtības samazināšanos, tāpēc tā ir iekļauta šajā pozīcijā.
Izdevumi, kuri ir saistīti ar pētniecību un izstrādi, ir iekļauti administratīvajos un IT izdevumos, un tie ir šādi:
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
Pētniecības izmaksas |
384 |
353 |
Nekapitalizētās izstrādes izmaksas |
60 |
54 |
Kopā |
443 |
406 |
Ar pamatlīdzekļiem saistītos izdevumos iekļauta summa EUR 373 miljoni (EUR 369 miljoni 2014. gadā), kas ir saistīta ar operatīvo izpirkumnomu. Summas, par kurām ir saistības tās samaksāt atlikušajā izpirkumnomas līguma darbības laikā, ir šādas:
Miljonos EUR |
||||
Nākamo periodu maksājumi |
||||
< 1 gads |
1–5 gadi |
> 5 gadi |
Kopā |
|
Ēkas |
366 |
1086 |
1040 |
2491 |
IT materiāli un citas iekārtas |
8 |
11 |
0 |
20 |
Kopā |
374 |
1097 |
1040 |
2511 |
3.17.PĀRSKATU SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM DALĪJUMĀ PA DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS (DFS) IZDEVUMU KATEGORIJĀM
Miljonos EUR |
|||||||
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
Ilgtspējīga izaugsme |
Drošība un pilsoniskums |
Globālā Eiropa |
Administrācija |
Nav iedalīts nevienā DFS izdevumu kategorijā* |
Kopā |
|
NKI resursi |
– |
– |
– |
– |
– |
95 355 |
95 355 |
Tradicionālie pašu resursi |
– |
– |
– |
– |
– |
18 649 |
18 649 |
PVN |
– |
– |
– |
– |
– |
18 328 |
18 328 |
Soda naudas |
– |
– |
– |
– |
– |
531 |
531 |
Izdevumu atgūšana |
103 |
1408 |
14 |
21 |
0 |
0 |
1547 |
Citi |
875 |
869 |
3 |
1 |
4522 |
(1204) |
5067 |
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu |
978 |
2278 |
18 |
22 |
4522 |
131 659 |
139 478 |
Finanšu ieņēmumi |
61 |
2 |
0 |
29 |
1 |
1753 |
1846 |
Citi |
105 |
(10) |
(9) |
34 |
289 |
1153 |
1562 |
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu |
167 |
(8) |
(9) |
63 |
290 |
2906 |
3408 |
Ieņēmumi kopā |
1144 |
2270 |
9 |
85 |
4812 |
134 565 |
142 886 |
Izdevumi, ko īstenojušas dalībvalstis: |
|
|
|
|
|
|
|
ELGF |
– |
(45 032) |
– |
– |
– |
– |
(45 032) |
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti |
– |
(16 376) |
– |
– |
– |
– |
(16 376) |
ERAF un KF |
(38 745) |
– |
– |
– |
– |
– |
(38 745) |
ESF |
(9849) |
– |
– |
– |
– |
– |
(9849) |
Citi |
(181) |
(517) |
(908) |
(773) |
– |
– |
(2380) |
Īstenojusi EK, izpildaģentūras un trasta fondi |
(9813) |
(464) |
(799) |
(4545) |
(13) |
8 |
(15 626) |
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras |
(994) |
(51) |
(551) |
(19) |
– |
407 |
(1209) |
Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas |
(343) |
(0) |
1 |
(2661) |
0 |
(29) |
(3031) |
Īstenojušas citas iestādes |
(1552) |
– |
(0) |
(555) |
(0) |
– |
(2107) |
Personāla un pensiju izmaksas |
(1534) |
(329) |
(370) |
(569) |
(6617) |
(854) |
(10 273) |
Izmaiņas darbinieku pabalstu aktuāra pieņēmumos |
– |
– |
– |
– |
(2040) |
– |
(2040) |
Finansējuma izmaksas |
(89) |
(63) |
(1) |
(18) |
(136) |
(1678) |
(1986) |
Daļa kopuzņēmumu un asociēto uzņēmumu neto deficītā |
(641) |
– |
– |
– |
– |
– |
(641) |
Citi izdevumi |
(1223) |
(181) |
(122) |
(121) |
(4104) |
(872) |
(6623) |
Izdevumi kopā |
(64 964) |
(63 014) |
(2750) |
(9262) |
(12 911) |
(3019) |
(155 919) |
Gada saimnieciskās darbības rezultāts |
(63 820) |
(60 744) |
(2741) |
(9177) |
(8098) |
131 547 |
(13 033) |
* „Nav iedalīts nevienā DFS izdevumu kategorijā” ietver konsolidēto struktūru budžeta izpildi un summas, kas izslēgtas no konsolidācijas, ārpusbudžeta darbības un nepiešķirtās nenozīmīgās programmas.
Ieņēmumu un izdevumu uzrādīšana pa DFS izdevumu kategorijām balstās uz aplēsēm, jo ne visas saistības tiek piesaistītas kādai DFS izdevumu kategorijai.
4.SKAIDROJUMI PAR NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATU
4.1.NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATA MĒRĶIS UN SAGATAVOŠANA
Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai sniegtu pamatu novērtējumam par ES spēju radīt naudu un naudas ekvivalentus un ES vajadzībām izmantot šādas naudas plūsmas.
Naudas plūsmas pārskats ir sagatavots, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka finanšu gada saimnieciskās darbības rezultāts tiek koriģēts, ņemot vērā ietekmi, ko rada bezskaidras naudas darījumi, atlikti vai uzkrāti iepriekšējo vai nākamo periodu naudas ieņēmumi vai maksājumi no pamatdarbības un ieņēmumu vai izdevumu posteņi saistībā ar naudas plūsmām no ieguldījumu darbības.
Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato ES pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas kursu naudas plūsmas datumā.
Šajā naudas plūsmas pārskatā ir tādas naudas plūsmas perioda laikā, kuras iedalītas pamatdarbības un ieguldījumu darbības naudas plūsmās (ES nav finansēšanas darbību).
4.2.PAMATDARBĪBA
Pamatdarbība ir ES darbība, kas nav ieguldījumu darbība. Tā ir lielākā daļa no veiktajām darbībām. Saņēmējiem piešķirti aizdevumi (un ar to saistītie aizņēmumi, ja tas ir nepieciešams) netiek uzskatīti par ieguldījumu (vai finansēšanas) darbību, jo šī darbība ir vispārējo mērķu sastāvdaļa un tādējādi ES ikdienas darbība. Pamatdarbība ir arī ieguldījumi, piemēram, EIF, ERAB un riska kapitāla fondi. Šādu darbību mērķis ir sniegt ieguldījumu noteikto politikas rezultātu sasniegšanā.
4.3.IEGULDĪJUMU DARBĪBA
Ieguldījumu darbība ir nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu iegāde un atsavināšana un citi ieguldījumi, kuri nav iekļauti naudas ekvivalentos. Ieguldījumu darbība neietver saņēmējiem piešķirtus aizdevumus. Mērķis ir atspoguļot ES faktiskos ieguldījumus.
5.IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA
5.1.IESPĒJAMIE AKTĪVI
|
Miljonos EUR |
|
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Saņemtās garantijas: |
||
Izpildes garantijas |
398 |
400 |
Citas garantijas |
27 |
27 |
Citi iespējamie aktīvi |
48 |
49 |
Kopā |
474 |
476 |
Izpildes garantijas tiek pieprasītas, lai nodrošinātu, ka ES finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas ir noteikti līgumos ar ES.
5.2.IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS
Miljonos EUR |
|||
Skaidr. |
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Piešķirtās garantijas |
5.2.1. |
21 401 |
20 862 |
Soda naudas |
5.2.2. |
3951 |
5602 |
ELGF, lauku attīstība un pirmspievienošanās |
5.2.3. |
1377 |
505 |
Kohēzijas politika |
5.2.4. |
3 |
9 |
Tiesā izskatāmas lietas un citi strīdi |
5.2.5. |
795 |
789 |
Citas iespējamās saistības |
58 |
5 |
|
Kopā |
27 584 |
27 772 |
Visas iespējamās saistības, izņemot saistībā ar soda naudām, tiktu finansētas (ja pienāktu to samaksas termiņš) no ES budžeta turpmākajos gados.
6.Piešķirtās garantijas
|
Miljonos EUR |
|
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Garantijas EIB izsniegtiem aizdevumiem |
||
garantija 65 % apmērā |
18 712 |
18 283 |
garantija 70 % apmērā |
356 |
447 |
garantija 75 % apmērā |
112 |
168 |
garantija100 % apmērā |
270 |
300 |
Kopā |
19 450 |
19 198 |
Garantija par ESIF portfeli |
202 |
- |
Citas piešķirtās garantijas |
1749 |
1664 |
Kopā |
21 401 |
20 862 |
Garantijas EIB izsniegtiem aizdevumiem — Garantiju fonds ārējai darbībai
Ar ES budžetu tiek garantēti aizdevumi, ko parakstījusi un izsniegusi EIB no saviem pašu resursiem trešām valstīm (tostarp aizdevumi, kas izsniegti dalībvalstīm pirms pievienošanās). Tomēr ES garantija ir ierobežota un nepārsniedz noteiktu apmēru, izteiktu procentos, no atļauto kredītlīniju maksimālā apmēra: 65 % (nolīgumiem, kas parakstīti līdz 2007. gadam), 70 %, 75 % vai 100 %. Ja maksimālais apmērs netiek sasniegts, ES garantija summu sedz pilnībā. Nolīgumiem, kas parakstīti pēc 2007. gada (mandāti 2007.–2013. gadam un 2014.–2020. gadam), ES garantija ir ierobežota un nepārsniedz 65 % no aizdevuma atlikuma, nevis atļautās kredītlīnijas. 2015. gada 31. decembrī neatmaksātā kopsumma bija EUR 19 450 miljoni, tādēļ tā bija maksimālā ES riska pozīcija. 2015. gada 31. decembrī apmēram 82 % no EIB aizdevumu darbībām (aizdevumi valstīm un aizdevumi reģioniem vai pašvaldībām) sedz plaša garantija, savukārt uz pārējām EIB darbībām attiecas tikai politiskā riska segums.
ES garantija Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) portfelim
ES garantiju, kas piešķirta EIB grupai ESIF ietvaros, uzskaita kā finanšu garantijas saistības attiecībā uz parādu portfeli un kā iespejamās saistības attiecībā uz parādu un kapitāla portfeļiem. Grāmatvedis ar ES Grāmatvedības standartu ekspertu konsultatīvās grupas vienprātīgu atbalstu ir secinājis, ka nav izpildīti kontroles kritēriji un grāmatvedības prasības ES grāmatvedības noteikumu (un SPSGS) konsolidēšanai. Rezultātā saistītie finanšu aktīvi netiek uzskaitīti ES konsolidētajos gada finanšu pārskatos.
ESIF parāda vērtspapīru portfelī ES garantija sedz portfeļa „pirmās kārtas zaudējumu daļu” saistībā ar EIB veiktām finansēšanas darbībām, kas galvenokārt ir standarta aizdevumi un garantijas. ES garantija tiek pieprasīta, ja parādnieks neveic maksājumu termiņā vai pārstrukturēšanas zaudējumu gadījumā. ES tiek atlīdzināts proporcionāli uzņemtajam riskam, sadalot starp EIB un ES ar risku saistītos ieņēmumus, ko EIB saņems no ESIF garantētajām darbībām. ES ieņēmumiem vispirms jāsedz ESIF garantēto darbību radītie zaudējumi. Tādējādi ES garantija tiek uzskaitīta kā finanšu garantijas saistības un, veicot sākotnējo atzīšanu, to novērtē patiesajā vērtībā, kas ir saņemamo prēmiju neto pašreizējā vērtība (ES ieņēmumi). Turpmākajos bilances datumos finanšu garantijas saistības tiek novērtētas vai nu plānotajos zaudējumos, vai arī sākotnēji atzītajā summā, no kuras atskaitīta, ja tas iespējams, ieņēmumu uzkrātā amortizācija, — atkarībā no tā, kura no minētajām summām ir lielāka. Finanšu garantijas saistības tiek uzrādītas summā, no kuras atskaitīti vēl nesaņemtie ES ieņēmumi.
ESIF infrastruktūras un inovācijas daļas (IIW) ietvaros kapitāla portfeli veido tieša līdzdalība kapitāla vērtspapīros vai kvazi kapitāla vērtspapīros vai subordinētie aizdevumi, un tā ietvaros EIB veic līdzvērtīgus ieguldījumus, kad riskus uzņemas gan EIB, gan ES. Tādējādi ES garantija sedz to kapitāla ieguldījumu daļu, ko garantē ES, negatīvās vērtības korekciju (nerealizētos zaudējumus) katrā bilances datumā, realizētos zaudējumus, likvidējot ieguldījumu, un EIB finansēšanas izmaksas. Gadījumos, kad tāda ieguldījuma vērtība, kas iepriekš bija pakļauta negatīvai vērtības korekcijai, palielinās turpmākos pārskatu sniegšanas datumos, starpību līdz ieguldījuma sākotnējām izmaksām EIB atmaksā ES. Ieguldījuma likvidēšanas laikā ES ir arī tiesības saņemt peļņu par ieguldījumu, kas pārsniedz sākotnējās izmaksas. ES tiek atlīdzināts ar ieņēmumiem, ko EIB saņem no garantētajām darbībām, tostarp procentiem, dividendēm un realizētās peļņas. Norēķins starp ES un EIB tiek veikts reizi gadā, no summas atskaitot zaudējumus un ieņēmumus. 2015. gada 31. decembrī EUR 7,6 miljoni no ES garantētajām darbībām IIW kapitāla portfeļa ietvaros ir ieguldīti, kas tika uzrādīti kā iespējamās saistības.
Starp Komisiju un EIB grupu joprojām notiek diskusijas par mazo un vidējo uzņēmumu daļas (SMEW) kapitāla portfeli, kas netika īstenots 2015. gadā. Kapitāla darbību grāmatvedības uzskaiti noteiks grāmatvedis pēc apspriešanās ar ES Grāmatvedības standartu ekspertu konsultatīvo grupu, kad būs finalizēts grozītais juridiskais pamats.
Iespējamo saistību uzrādītais apmērs ir EIB/EIF faktisko saistību summas un izmaksātās summas par ESIF garantētām darbībām (gan parāda, gan kapitāla vērtspapīru portfelī) gada beigās, bet tās pārsniedz neto plānotos zaudējumus. EIB/EIF saistību summas un izmaksātās summas par ESIF garantētām darbībām, kas ir vienādas ar neto plānotajiem zaudējumiem, tiek atzītas kā finanšu garantijas saistības (vērtība ir nulle 2015. gada 31. decembrī); skatīt 2.11.2. skaidrojumu. Kopējā neizmantotā ES garantija, kuras maksimālais apmērs nepārsniedz EUR 16 miljardus, tiek uzrādīta kā nozīmīgas juridiskās saistības; skatīt 5.3.2. skaidrojumu. Šajā summā ir iekļautas COSME un „Apvārsnis 2020” programmu darbības, ko īslaicīgi sedz ESIF ES garantija.
Citas piešķirtās garantijas
Citas piešķirtās garantijas galvenokārt attiecas uz EUR 845 miljoniem, kas piešķirti riska dalīšanas finanšu mehānismam (EUR 883 miljoni 2014. gadā), EUR 459 miljoniem programmai „Apvārsnis 2020” (EUR 365 miljoni 2014. gadā), EUR 220 miljoniem projektu obligāciju iniciatīvai (EUR 138 miljoni 2014. gadā) un EUR 209 miljoniem aizdevumu garantijas instrumentam TEN-T projektiem (EUR 209 miljoni 2014. gadā).
7.Soda naudas
Šīs summas attiecas uz tādām Komisijas piemērotām soda naudām par konkurences noteikumu pārkāpumiem, par kurām ir veikts sākotnējs maksājums, un tās ir pārsūdzētas vai arī nav zināms, vai tās tiks pārsūdzētas. Iespējamās saistības saglabājas, līdz Tiesa pieņem galīgo lēmumu lietā. Nopelnītie procenti par sākotnējiem maksājumiem ir iekļauti gada saimnieciskās darbības rezultātā un arī kā iespējamās saistības, lai atspoguļotu nenoteiktību saistībā ar Komisijas īpašumtiesībām uz šīm summām.
8.ELGF, lauku attīstība un pirmspievienošanās
Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar ELGF atbilstības lēmumiem un finanšu korekcijām attiecībā uz lauku attīstības un pirmspievienošanās atbalstu līdz Tiesas spriedumam. Saistību galīgā apjoma un tā gada noteikšana, kurā summas sekmīgas apelācijas rezultātā tiks izmaksātas no budžeta, būs atkarīga no Tiesas procesa ilguma.
9.Kohēzijas politika
Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar kohēzijas politikas darbībām, attiecībā uz kurām vēl nav noteikts mutiskās uzklausīšanas datums vai sniegts Tiesas spriedums.
10.Tiesā izskatāmas lietas un citi strīdi
Šī pozīcija attiecas uz prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu, kas patlaban ir iesniegtas pret ES, citiem juridiskiem strīdiem un aplēstām tiesu izmaksām. Jāatzīmē, ka prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar EK līguma 288. pantu prasības iesniedzējam ir jāparāda, ka iestāde ir veikusi pietiekami nopietnu tādas tiesību normas pārkāpumu, ar kuru tiek paredzēta tiesību piešķiršana personām, iesniedzējam faktiski nodarītais kaitējums, kā arī tieša cēloņsakarība starp nelikumīgo rīcību un kaitējumu.
10.1.CITA NOZĪMĪGA INFORMĀCIJA
11.Nenokārtotās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos
|
Miljonos EUR |
|
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Nenokārtotās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos |
177 477 |
144 741 |
Norādītā summa ir budžeta saistību atlikums (RAL jeb Reste à Liquider), no kura atskaitītas saistītas summas, kas iekļautas izdevumos 2015. gada finanšu darbības rezultātu pārskatā. Budžeta saistību atlikums ir summa, kas attiecas uz spēkā esošām saistībām, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai saņemti saistību atbrīvojumi. Tā ir parasta parādība saistībā ar daudzgadu programmām. Kopējais budžeta saistību atlikums 2015. gada 31. decembrī bija EUR 217 692 miljoni (EUR 189 585 miljoni 2014. gadā).
12.Nozīmīgas juridiskās saistības
|
Miljonos EUR |
|
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|
Daudzgadu darbības saskaņā ar dalīto pārvaldību |
343 715 |
433 527 |
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) |
16 000 |
– |
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) |
10 051 |
– |
Copernicus |
2939 |
3476 |
Zvejas nolīgumi |
373 |
176 |
Galileo |
124 |
719 |
Protokols ar Vidusjūras reģiona valstīm |
– |
264 |
Citas līgumsaistības |
3101 |
3127 |
Kopā |
376 303 |
441 288 |
Šīs saistības izveidojušās tāpēc, ka ES uzņēmusies ilgtermiņa juridiskas saistības attiecībā uz summām, kuras budžetā vēl nav segtas ar saistību apropriācijām. Tās var būt saistītas ar daudzgadu programmām, piemēram, strukturālām darbībām, vai summām, kuras ES ir apņēmusies izmaksāt nākotnē saskaņā ar bilances datumā pastāvošiem administratīviem līgumiem (piemēram, saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu kā apsardze, uzkopšana utt., kā arī līgumsaistības attiecībā uz konkrētiem projektiem, piemēram, būvdarbiem). Ievērojams juridisko saistību pieaugums, kas attiecas uz strukturālām darbībām, radies tādēļ, ka pārskatu sniegšanas periodā sākās 2014.–2020. gada DFS.
Daudzgadu darbības saskaņā ar dalīto pārvaldību
Tabulā turpmāk sniegts salīdzinājums starp juridiskajām saistībām, kas vēl nav iekļautas budžetā, un maksimālajām saistībām attiecībā uz summām, kuras paredzētas 2014.–2020. gada DFS 1.B, 2. un 3. izdevumu kategorijā. Turpmākas saistības rāda nesamaksātās summas, kuras Komisija apņēmusies samaksāt pēc 2015. gada 31. decembra.
Miljonos EUR |
||||||
Fondi |
Finanšu shēma 2014.–2020. gadam (A) |
Juridiskās saistības (B) |
Budžeta saistības (C) |
Saistību atbrīvojumi (D) |
Juridiskās saistības mīnus budžeta saistības (=B-C+D) |
Turpmākās saistības (=A-C) |
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds |
259 802 |
259 802 |
66 572 |
– |
193 230 |
193 230 |
Eiropas Sociālais fonds |
89 624 |
89 624 |
26 410 |
– |
63 213 |
63 213 |
Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām |
3814 |
3814 |
1036 |
– |
2777 |
2777 |
1.B IZDEVUMU KATEGORIJA: KOHĒZIJAS POLITIKAS FONDI |
353 239 |
353 239 |
94 018 |
– |
259 221 |
259 221 |
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai |
99 348 |
98 786 |
23 414 |
– |
75 371 |
75 933 |
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds |
5 49 |
5749 |
1586 |
– |
4163 |
4163 |
2. IZDEVUMU KATEGORIJA: DABAS RESURSI |
105 097 |
104 535 |
25 000 |
– |
79 535 |
80 096 |
Patvēruma un migrācijas fonds |
3371 |
631 |
631 |
– |
0 |
2741 |
Iekšējās drošības fonds |
2195 |
538 |
538 |
– |
– |
1657 |
3. IZDEVUMU KATEGORIJA: DROŠĪBA UN PILSONISKUMS |
5566 |
1169 |
1169 |
– |
0 |
4398 |
Kopā |
463 902 |
458 943 |
120 187 |
– |
338 755 |
343 715 |
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)
Šīs saistības attiecas uz juridiskajām saistībām, kas nav izmantotas gada beigās saistībā ar kopējo ES garantiju EUR 16 miljardu apmērā.
Miljonos EUR |
|
31.12.2015. |
|
ESIF juridiskās saistības, kas nav izmantotas gada beigās |
16 000 |
No kurām |
|
Finanšu garantijas saistības attiecībā uz ESIF |
– |
Iespējamās saistības attiecībā uz ESIF |
202 |
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EISI sniedz finanšu palīdzību Eiropas tīkliem, atbalstot kopēju interešu projektus tādās jomās kā transporta, telesakaru un enerģētikas infrastruktūra.
Copernicus
Copernicus ir Eiropas zemes novērošanas programma; skatīt arī 2.2. skaidrojumu.
Zvejas nolīgumi
Tās ir saistības, kas uzņemtas ar trešām valstīm par darbībām saskaņā ar starptautiskiem zvejas nolīgumiem.
Protokoli ar Vidusjūras reģiona valstīm
Nesena analīze ir parādījusi, ka esošajām saistībām, iespējamām vai citādi saistībā ar šiem protokoliem vairs nav juridiska pamata.
Galileo
Šīs summas ir paredzētas Galileo programmai, lai attīstītu Eiropas Globālo navigācijas satelītu sistēmu; skatīt arī 2.2. skaidrojumu.
Citas līgumsaistības
Uzrādītās summas atbilst saistībām, kas jāmaksā līgumu darbības laikā. Lielākās šeit iekļautās summas attiecas uz EUR 2023 miljoniem Kodolsintēzes enerģijas aģentūrai ITER projekta ietvaros un arī EUR 388 miljoniem galvenokārt līgumiem par Eiropas Parlamenta ēkām.
13.FINANŠU RISKU PĀRVALDĪBA
Turpmāk sniegtā informācija par ES finanšu risku pārvaldību attiecas uz:
-aizdevumu un aizņēmumu darbībām, ko veic Komisija, izmantojot EFSM, MB, MFA un Euratom pasākumus un likvidējamo EOTK,
-Komisijas veiktajām kases operācijām ES budžeta izpildei, tostarp soda naudu saņemšanai,
-Garantiju fondu ārējai darbībai,
-ESIF Garantiju fondu,
-finanšu instrumentiem, kurus finansē no budžeta.
13.1.RISKU VEIDI
Tirgus risks ir risks, ka tirgus cenu pārmaiņu dēļ var svārstīties finanšu instrumenta patiesā vērtība vai nākotnes naudas plūsma. Tirgus risks ietver ne tikai iespējamos zaudējumus, bet arī iespējamo peļņu. Tas aptver valūtas risku, procentu likmju risku un citus cenu riskus (ES nav pakļauta nozīmīgam citam cenu riskam).
(1)Valūtas risks ir risks, ka ES operācijas vai ieguldījumu vērtību var ietekmēt valūtas kursa pārmaiņas. Šo risku rada tas, ka mainās vienas valūtas cena pret otru valūtu.
(2)Procentu likmes risks ir iespējamība, ka procentu likmju kāpuma dēļ samazināsies vērtspapīra, jo īpaši obligācijas, vērtība. Parasti augstākas procentu likmes izraisīs nemainīgas likmes obligāciju cenu kritumu, un otrādi.
Kredītrisks ir risks ciest zaudējumus, kurus rada parādnieka/aizņēmēja neveikts maksājums par aizdevumu vai citu kredītlīniju (pamatsummas vai procentu, vai abu maksājums) vai citu līgumsaistību nepildīšana. Saistību neizpildes gadījumi ietver atmaksas kavēšanos, aizņēmēja maksājumu pārstrukturēšanu un bankrotu.
Likviditātes risks ir risks, kas rodas, ja ir grūtības pārdot aktīvu, piemēram, risks, ka konkrēto vērtspapīru vai aktīvu nevarēs pietiekami ātri pārdot tirgū, lai novērstu zaudējumus vai izpildītu saistības.
13.2.RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA
ES budžeta izpilde arvien vairāk ir atkarīga no finanšu instrumentu izmantošanas. Šīs jaunās pieejas pamatideja atšķirībā no tradicionālās budžeta izpildes metodes, kurā izsniedz dotācijas un subsīdijas, ir tāda, ka par katru euro, kas iztērēts no budžeta, izmantojot finanšu instrumentus, atbalsta galasaņēmējs sviras efekta dēļ saņem vairāk nekā vienu euro finansiālam atbalstam. Šāda gudra ES budžeta izmantošana maksimāli palielina pieejamo fondu ietekmi. Lai iegūtu vairāk informācijas par attiecīgajām summām, skatīt 2.4. skaidrojumu.
Lielākajai daļai finanšu instrumentu kopīgs ir tas, ka to īstenošanu deleģē EIB grupai (tostarp EIF), pamatojoties uz vienošanos starp EK un EIB, vai citiem finanšu starpniekiem. Nolīgumi, kas parakstīti ar šiem starpniekiem, ietver stingrus nosacījumus un nosaka starpnieku saistības, lai nodrošinātu pienācīgu ES naudas pārvaldību un pareizu pārskatu iesniegšanu. Tiklīdz ir pausta apņemšanās veikt finanšu iemaksu kādā no instrumentiem, līdzekļi tiek pārvesti uz speciāli izveidotu finanšu starpnieka bankas kontu (t. i., fiduciāro kontu). Atkarībā no attiecīgā instrumenta finanšu starpnieks var izmantot šajā fiduciārajā kontā esošos līdzekļus aizdevumu sniegšanai, parāda instrumentu izsniegšanai u. c. Parasti ieņēmumi no finanšu instrumentiem tiek atmaksāti ES budžetā.
Attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem risks parasti ir ierobežots un nepārsniedz maksimālo apmēru, kas ir norādīts pamatā esošajos līgumos kā instrumentam budžetā paredzētā summa. Tā kā Komisija bieži uzņemas „pirmās kārtas zaudējumu daļu” un instrumenti ir paredzēti, lai finansētu riskantākus saņēmējus (kam ir grūtības iegūt finansējumu no komerciāliem aizdevējiem), tāpēc ir iespējams, ka ES budžetam radīsies vismaz nelieli zaudējumi.
Aizņēmumu un aizdevumu darbības
Aizņēmumu un aizdevumu darījumus, kā arī attiecīgo finanšu līdzekļu pārvaldību ES veic saskaņā ar attiecīgiem Padomes lēmumiem, ja tie ir piemērojami, un saskaņā ar iekšējām pamatnostādnēm. Ir izstrādātas rakstiskas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā aizņēmumi, aizdevumi un finanšu līdzekļu pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās struktūrvienības. Vispārīgs noteikums ir, ka netiek veikta nekāda darbība, lai kompensētu procentu likmju pārmaiņas vai ārvalstu valūtu maiņas kursa pārmaiņas (riska ierobežošanas darbība), jo aizdevumu darbības parasti tiek finansētas, izmantojot kompensējošus aizņēmumus, tāpēc neveidojas atvērtas procentu likmju vai valūtas pozīcijas. Regulāri tiek uzraudzīta kompensējošās metodes piemērošana.
Kases operācijas
Komisijas veikto kases operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1150/2000 (kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2028/2004 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 105/2009), Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos.
Saskaņā ar iepriekš minētajām regulām ir piemērojami šādi galvenie principi.
-Pašu resursus apmaksā dalībvalstis, iemaksājot summas kontā, ko šajā nolūkā Komisijas vārdā atver valsts kase vai iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts. Iepriekš minētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai nodrošinātu savas vajadzības pēc naudas līdzekļiem.
-Dalībvalstis pašu resursus apmaksā savas valsts valūtā, turpretim Komisijas maksājumi galvenokārt tiek veikti euro.
-Komisijas vārdā atvērtos bankas kontus nedrīkst pārtērēt. Šis ierobežojums neattiecas uz Komisijas pašu resursu kontiem gadījumā, ja nav izpildītas saistības attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti vai garantēti saskaņā ar ES Padomes regulām un lēmumiem, kā arī nosacījumiem gadījumos, kad naudas līdzekļu prasības pārsniedz kontos esošos aktīvus.
-Līdzekļus bankas kontos, kas ir citās valūtās, nevis euro, izmanto maksājumiem tajās pašās valūtās vai periodiski konvertē euro.
Papildus pašu resursu kontiem Komisija atver citus bankas kontus centrālajās bankās un komercbankās, lai veiktu maksājumus un saņemtu citus ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.
Kases un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz modernām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.
Komisijas kases un maksājumu operāciju vadību regulē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, un mērķis ir samazināt darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās aptver dažādas darbības jomas (piemēram, maksājuma izpilde un naudas pārvaldība, naudas plūsmas prognozēšana, darbības nepārtrauktība utt.), un pamatnostādņu un procedūru ievērošana regulāri tiek pārbaudīta. Turklāt Budžeta ĢD un Ekonomikas un finanšu lietu ĢD apmainās ar informāciju par riska pārvaldību un labāko praksi.
Soda naudas
Provizoriski iekasētas soda naudas: noguldījumi
Summas, kas saņemtas pirms 2010. gada, paliek tādu banku kontos, kuras ir īpaši izvēlētas provizoriski iekasētu soda naudu noguldījumu veidošanai. Bankas tiek izvēlētas atbilstīgi Finanšu regulā noteiktajai konkursa procedūrai. Līdzekļu izvietošanu īpašā bankā nosaka saskaņā ar iekšējo riska pārvaldības politiku, kurā definētas kredītreitinga prasības un līdzekļu apjoms, kādu var izvietot un kas ir proporcionāls darījuma partnera pašu kapitālam. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.
Provizoriski iekasētas soda naudas: BUFI portfelis
Sākot no 2010. gada, noteikto un provizoriski iekasēto soda naudu summas iegulda īpaši izveidotā fondā BUFI. Fonda galvenais mērķis ir samazināt ar finanšu tirgiem saistītos riskus un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām iestādēm, kam tiek piemērota soda nauda, piedāvājot garantētu atdevi, ko aprēķina uz tāda paša pamata. Aktīvu pārvaldību provizoriski iekasētajām soda naudām veic Komisija saskaņā ar iekšējām aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm. Ir izstrādātas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā kases operāciju pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās struktūrvienības. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.
Aktīvu pārvaldības mērķis ir ieguldīt Komisijai provizoriski samaksātās soda naudas tā, lai:
a)nodrošinātu līdzekļu vieglu pieejamību vajadzības gadījumā, vienlaikus
b)cenšoties parastos apstākļos panākt atdevi, kas vidēji ir vismaz vienāda ar BUFI etalonatdevi, no kuras atskaitītas radušās izmaksas.
Ieguldījumi ir ierobežoti un attiecas tikai uz šādām kategorijām: termiņnoguldījumi eurozonas centrālajās bankās, eurozonas valsts parāda aģentūrās, valstij pilnībā piederošās vai valsts garantētās bankās vai pārvalstu iestādēs, kā arī obligācijas, vekseļi un noguldījumu sertifikāti vai tādi, ko emitējušas pārvalstu iestādes.
Banku garantijas
Ievērojamu daļu no finanšu iestāžu piešķirtām garantijām Komisija tur saistībā ar soda naudām, ko tā piemēro sabiedrībām par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem (skatīt 2.6.1.2. skaidrojumu). Sabiedrības, kurām tiek uzlikta soda nauda, sniedz šīs garantijas kā alternatīvu provizoriska maksājuma veikšanai. Garantijas tiek pārvaldītas atbilstīgi iekšējai riska pārvaldības politikai. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.
Garantiju fonds ārējai darbībai
Noteikumus un principus attiecībā uz Garantiju fonda aktīvu pārvaldību nosaka 1994. gada 25. novembra vienošanās starp Eiropas Komisiju un EIB un turpmākie grozījumi, kas izdarīti 1996. gada 17./23. septembrī, 2002. gada 8. maijā, 2008. gada 25. februārī un 2010. gada 9. novembrī. Garantiju fonda valūta ir tikai euro. Tas veic ieguldījumus tikai šajā valūtā, lai izvairītos no ārvalstu valūtas riska. Aktīvu pārvaldība balstās uz tradicionālajiem piesardzības noteikumiem, kas ir jāievēro attiecībā uz finanšu darbību. Īpaša uzmanība ir jāpievērš risku samazināšanai, un ir jānodrošina, lai pārvaldītos aktīvus varētu pārdot vai pārskaitīt bez lielas kavēšanās, ņemot vērā segtās saistības.
ESIF Garantiju fonds
ESIF Garantiju fonds tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. jūnija Regulu (ES) 2015/2017. Fonda aktīvu pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Komisijas 2016. gada 21. janvāra Lēmumā C(2016)165. 2015. gada 31. decembrī ESIF Garantiju fondā nebija līdzekļu, un līdzekļu ieplūde tiek plānota, sākot no 2016. gada aprīļa.
14.
Finanšu instrumentu uzskaites vērtības un patiesās vērtības saskaņošana
Finanšu aktīvu uzskaites vērtības un patiesās vērtības saskaņošana pa kategorijām
Miljonos EUR |
||||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|||
Uzskaites vērtība |
Patiesā vērtība |
Uzskaites vērtība |
Patiesā vērtība |
|
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā |
||||
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi |
9620 |
9620 |
9406 |
9406 |
Nauda un naudas ekvivalenti |
21 671 |
21 671 |
17 545 |
17 545 |
Kopā |
31 292 |
31 292 |
26 951 |
26 951 |
Finanšu aktīvi, ko uzskaita amortizētās izmaksās |
||||
Aizdevumi |
57 251 |
57 252 |
58 843 |
58 843 |
Ar komerciālu apmaiņu saistītu darījumu debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu atgūstamās summas |
10 324 |
10 324 |
15 578 |
15 578 |
Kopā |
67 575 |
67 576 |
74 421 |
74 421 |
Kopā |
98 867 |
98 868 |
101 372 |
101 372 |
Finanšu saistību uzskaites vērtības un patiesās vērtības saskaņošana pa kategorijām
Miljonos EUR |
||||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
|||
Uzskaites vērtība |
Patiesā vērtība |
Uzskaites vērtība |
Patiesā vērtība |
|
Finanšu saistības patiesajā vērtībā |
– |
– |
– |
– |
Finanšu saistības, ko uzskaita amortizētās izmaksās |
||||
Aizņēmumi |
56 860 |
56 860 |
58 470 |
58 470 |
Saistības par finanšu nomu |
1723 |
1723 |
1755 |
1755 |
Kreditoru parādi |
32 191 |
32 191 |
43 180 |
43 180 |
Citi |
1120 |
1120 |
454 |
454 |
Kopā |
91 894 |
91 894 |
103 859 |
103 859 |
14.1.VALŪTAS RISKS
ES finanšu instrumentu valūtas risks gada beigās — neto pozīcija
|
Miljonos EUR |
||||||||||||||
31.12.2015. |
31.12.2014. |
||||||||||||||
USD |
GBP |
DKK |
SEK |
EUR |
Citi |
Kopā |
USD |
GBP |
DKK |
SEK |
EUR |
Citi |
Kopā |
||
Finanšu aktīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi |
81 |
76 |
11 |
8 |
9416 |
28 |
9620 |
|
68 |
77 |
7 |
9 |
9203 |
42 |
9406 |
Aizdevumi* |
5 |
0 |
– |
– |
354 |
18 |
377 |
|
2 |
– |
– |
– |
303 |
28 |
334 |
Debitoru parādi un atgūstamās summas |
10 |
542 |
53 |
85 |
9555 |
78 |
10 324 |
|
2 |
4102 |
50 |
88 |
11 197 |
140 |
15 578 |
Nauda un naudas ekvivalenti |
36 |
1785 |
368 |
1287 |
17 342 |
853 |
21 671 |
|
44 |
1157 |
471 |
928 |
14 180 |
764 |
17 545 |
Kopā |
132 |
2403 |
433 |
1380 |
36 667 |
977 |
41 992 |
|
116 |
5336 |
528 |
1024 |
34 883 |
974 |
42 862 |
Finanšu saistības |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kreditoru parādi |
(1) |
(2) |
0 |
(0) |
(32 187) |
(1) |
(32 191) |
|
– |
(10) |
– |
– |
(43 168) |
(2) |
(43 180) |
Kopā |
(1) |
(2) |
0 |
(0) |
(32 187) |
(1) |
(32 191) |
|
– |
(10) |
– |
– |
(43 168) |
(2) |
(43 180) |
Kopā |
131 |
2401 |
433 |
1380 |
4480 |
976 |
9801 |
|
116 |
5326 |
528 |
1024 |
(8284) |
972 |
(318) |
* Izņemot kompensējošos aizdevumus.
Ja euro kurss pret citām valūtām būtu kļuvis stiprāks par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:
Miljonos EUR |
||||
Saimnieciskās darbības rezultāts |
||||
USD |
GBP |
DKK |
SEK |
|
31.12.2015. |
(5) |
(212) |
(38) |
(125) |
31.12.2014. |
(4) |
(483) |
(47) |
(92) |
Miljonos EUR |
||||
Neto aktīvi |
||||
USD |
GBP |
DKK |
SEK |
|
31.12.2015. |
(7) |
(7) |
(1) |
(1) |
31.12.2014. |
(6) |
(7) |
(1) |
(1) |
Ja euro kurss pret šīm valūtām būtu kļuvis vājāks par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:
Miljonos EUR |
||||
Saimnieciskās darbības rezultāts |
||||
USD |
GBP |
DKK |
SEK |
|
31.12.2015. |
6 |
259 |
47 |
152 |
31.12.2014. |
5 |
591 |
58 |
113 |
Miljonos EUR |
||||
Neto aktīvi |
||||
USD |
GBP |
DKK |
SEK |
|
31.12.2015. |
9 |
8 |
1 |
1 |
31.12.2014. |
8 |
9 |
1 |
1 |
Aizņēmumu un aizdevumu darbības
Lielākā daļa finanšu aktīvu un saistību ir euro, tāpēc ES nav pakļauta ārvalstu valūtas riskam. Tomēr ES izsniedz aizdevumus ASV dolāros, izmantojot finanšu instrumentu Euratom, un tos finansē no aizņēmumiem ar līdzvērtīgu summu ASV dolāros (kompensējoša darbība). Bilances datumā ES nav ārvalstu valūtas riska attiecībā uz Euratom.
Kases operācijas
Dalībvalstu samaksātie pašu resursi valūtās, kas nav euro, tiek turēti pašu resursu kontos saskaņā ar Regulu par pašu resursiem. Kad tie ir vajadzīgi maksājumu veikšanai, tos konvertē euro. Šo līdzekļu pārvaldības kārtību nosaka iepriekš minētā regula. Atsevišķos gadījumos šos līdzekļus izmanto tieši, lai veiktu maksājumus tajās pašās valūtās.
Komisijai komercbankās ir vairāki konti ES valūtās, kas nav euro, un konti ASV dolāros un Šveices frankos, lai veiktu maksājumus šajās valūtās. Šos kontus papildina atkarībā no veicamo maksājumu summas, tāpēc to atlikumi nav pakļauti valūtas riskam.
Ja dažādi ieņēmumi (kas nav pašu resursus) tiek saņemti valūtās, kas nav euro, tos vai nu pārskaita uz Komisijas kontiem attiecīgajās valūtās, ja tie ir vajadzīgi maksājumu izpildei, vai arī konvertē euro un pārskaita uz euro kontiem. Avansa konti, kas tiek turēti valūtās, kas nav euro, tiek papildināti atkarībā no aprēķināto vietējo īstermiņa maksājumu nepieciešamības attiecīgajā valūtā. Šo kontu atlikumi tiek uzturēti atbilstoši to attiecīgajiem maksimālajiem apmēriem.
Soda naudas
Provizoriski iekasētas soda naudas (noguldījumi un BUFI portfelis) un banku garantijas
Tā kā visas soda naudas tiek noteiktas un maksātas euro, ārvalstu valūtas risks nepastāv.
Garantiju fonds ārējai darbībai
Garantiju fonda finanšu aktīvi ir euro, tādēļ valūtas risks nepastāv. Aizdevumi, kurus ES pārņem garantiju fonda pieprasījumu rezultātā pēc tam, kad aizdevuma saņēmējs neveic maksājumus, tiek īstenoti to oriģinālajā valūtā un tādēļ pakļauj ES valūtas riskam. Ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz aizdevumu atmaksas grafiku, nav noteiktu pasākumu, kas kompensētu ārvalstu valūtas svārstības („riska ierobežošanas” darbības).
14.2.PROCENTU LIKMJU RISKS
Tabulā turpmāk ir attēlots pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu procentu likmju jutīgums, pieņemot, ka iespējamās izmaiņas procentu likmēs ir +/- 100 bāzes punkti (1 %).
|
Miljonos EUR |
|
Bāzes punktu palielinājums (+) / samazinājums (-) |
Ietekme uz saimnieciskās darbības rezultātu un neto aktīviem |
|
31.12.2015.: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi |
+100 |
(206) |
-100 |
223 |
|
31.12.2014.: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi |
+100 |
(138) |
-100 |
149 |
Aizņēmumu un aizdevumu darbības
Aizņēmumi un aizdevumi ar mainīgām procentu likmēm
Aizdevumu un aizņēmumu darbības rakstura dēļ ES ir ievērojami aktīvi un saistības, par kuriem tiek maksāti procenti. Ar mainīgām likmēm izsniegtie MFA un Euratom aizdevumi rada ES procentu likmes risku. Tomēr procentu likmes riski, kas izriet no aizņēmumiem, tiek kompensēti ar aizdevumiem ar līdzvērtīgiem noteikumiem (kompensējošās darbības). Bilances datumā ES bija aizdevumi (nominālvērtību izteiksmē) ar mainīgām procentu likmēm EUR 380 miljonu apmērā (EUR 484 miljoni 2014. gadā), un to cena tiek atkārtoti noteikta reizi sešos mēnešos.
Aizņēmumi un aizdevumi ar nemainīgām procentu likmēm
ES 2015. gadā bija arī MFA un Euratom aizdevumi ar nemainīgām procentu likmēm EUR 2927 miljonu apmērā (EUR 1692 miljoni 2014. gadā), kuru galīgais atmaksas termiņš ir līdz vienam gadam (EUR 13 miljoni), no viena līdz pieciem gadiem (EUR 760 miljoni) un vairāk nekā pieci gadi (EUR 2154 miljoni). Svarīgi ir arī tas, ka ES bija septiņi aizdevumi saskaņā ar maksājumu bilances finanšu instrumentu ar nemainīgām procentu likmēm, un to kopējā summa 2015. gadā ir EUR 5,7 miljardi (EUR 8,4 miljardi 2014. gadā), kuru galīgais atmaksas termiņš ir līdz vienam gadam (EUR 1,5 miljardi), no viena līdz pieciem gadiem (EUR 4,0 miljardi) un vairāk nekā pieci gadi (EUR 0,2 miljardi). ES bija 23 aizdevumi saskaņā ar EFSM finanšu instrumentu ar nemainīgām procentu likmēm, kuru kopējā summa 2015. gadā bija EUR 46,8 miljardi (EUR 46,8 miljardi 2014. gadā), kuru galīgais atmaksas termiņš ir līdz vienam gadam (EUR 4,75 miljoni), no viena līdz pieciem gadiem (EUR 4,5 miljardi) un vairāk nekā pieci gadi (EUR 37,55 miljardi).
Kases operācijas
Komisijas kases operācijas nenozīmē naudas līdzekļu aizņēmumus, un tādēļ tās nav pakļautas procentu likmes riskam. Tomēr tiek aprēķināti procenti par atlikumiem dažādos bankas kontos. Tāpēc Komisija ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka gūtie procentu ienākumi no tās bankas kontiem regulāri atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamajām svārstībām.
Konti, kas ir atvērti dalībvalstu valsts kasēs pašu resursu ieņēmumiem, nesaņem procentu ienākumus un ir bezmaksas. Par kontu atlikumiem valstu centrālajās bankās var saņemt atlīdzību saskaņā ar noteiktajām likmēm, ko piemēro katra iestāde. Tā kā patlaban šiem kontiem piemērotā atlīdzība var būt negatīva, ir ieviestas skaidrās naudas pārvaldības procedūras, lai pēc iespējas samazinātu atlikumu šajos kontos.
Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem katru dienu maksā procentus. To pamatā ir mainīga tirgus likme, kurai piemēro līgumā noteikto peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Komercbanku piemērotās likmes līgumā ir noteiktas nulles līmenī. Rezultātā ir novērsts risks, ka Komisija saņems procentus atbilstīgi likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmi.
Soda naudas
Provizoriski iekasētas soda naudas (noguldījumi un BUFI portfelis) un banku garantijas
Noguldījumi un banku garantijas nav pakļautas procentu likmes riskam. Par noguldījumiem nopelnītie procenti atspoguļo tirgus procentu likmes un arī to iespējamās svārstības. BUFI portfelī ir obligācijas ar mainīgām procentu likmēm, to nominālsumma ir EUR 225 miljoni, un tās veido 8,76 % no BUFI portfeļa. Tāds procentu likmes jutīguma parametrs kā portfeļa ilgums ļoti tuvu atbilst BUFI indeksa ilgumam. Tādēļ ikviena negatīva ietekme uz aktīvu novērtējumu tiks saskaņota ar BUFI saistībām. Pastāv pavisam neliels procentu likmes risks, ja šāda negatīva ietekme soda naudas dzēšanas termiņa laikā radītu vispārējus negatīvus indeksa darbības rezultātus.
Garantiju fonds ārējai darbībai
Garantiju fonda parāda vērtspapīrus, kuri emitēti ar mainīgām procentu likmēm, ietekmē šo likmju svārstības, savukārt parāda vērtspapīriem ar nemainīgām likmēm pastāv ar to patieso vērtību saistīts risks. Nemainīgas procentu likmes obligācijas bilances datumā veido aptuveni 88 % no ieguldījumu portfeļa (65 % 2014. gadā).
14.3.KREDĪTRISKS
Summas, kuras atspoguļo ES pakļautību kredītriskam pārskata perioda beigās, ir finanšu instrumentu uzskaites vērtības saskaņā ar 2. skaidrojumu.
Tādu finanšu aktīvu termiņa analīze, kuru vērtība nav samazinājusies
Miljonos EUR |
|||||
Kopā |
Termiņš nav nokavēts, un vērtība nav samazinājusies |
Termiņš ir nokavēts, bet vērtība nav samazinājusies |
|||
< 1 gads |
1–5 gadi |
> 5 gadi |
|||
Aizdevumi |
57 251 |
57 251 |
0 |
– |
– |
Debitoru parādi un atgūstamās summas |
10 324 |
8672 |
120 |
1384 |
148 |
Kopā 31.12.2015. |
67 575 |
65 922 |
120 |
1384 |
148 |
Aizdevumi |
58 843 |
58 843 |
– |
– |
– |
Debitoru parādi un atgūstamās summas |
15 578 |
7968 |
5624 |
1847 |
138 |
Kopā 31.12.2014. |
74 421 |
66 811 |
5624 |
1847 |
138 |
Debitoru parādi un atgūstamās summas ar termiņu no viena līdz pieciem gadiem ietver atgūstamās summas, kas ir saistītas ar konkurences soda naudām EUR 1305 miljonu apmērā, ko lielā mērā sedz banku garantijas, un Komisija tādējādi nav pakļauta kredītriskam. Šīs garantijas sniedz sodītie uzņēmumi kā alternatīvu pagaidu maksājumu veikšanai.
Tādu finanšu aktīvu kredītkvalitāte, kuru termiņš nav nokavēts un vērtība nav samazinājusies
Miljonos EUR |
||||||||
|
31.12.2015. |
31.12.2014. |
||||||
|
PPFA* |
Aizdevumi un debitoru parādi |
Nauda |
Kopā |
PPFA* |
Aizdevumi un debitoru parādi |
Nauda |
Kopā |
Darījumu partneri ar ārējo kredītreitingu |
||||||||
Pamata un augsta pakāpe |
5945 |
3256 |
16 147 |
25 349 |
7511 |
2951 |
13 947 |
24 409 |
Augšējā vidējā pakāpe |
1087 |
23 818 |
4503 |
29 409 |
359 |
25 045 |
2932 |
28 335 |
Apakšējā vidējā pakāpe |
1247 |
4527 |
263 |
6037 |
347 |
6001 |
301 |
6649 |
Ārpus ieguldījuma kategorijas |
32 |
29 371 |
732 |
30 136 |
42 |
28 191 |
317 |
28 550 |
Kopā |
8310 |
60 973 |
21 646 |
90 930 |
8259 |
62 188 |
17 497 |
87 944 |
Darījumu partneri bez ārējā kredītreitinga |
||||||||
1. grupa |
- |
4855 |
25 |
4880 |
– |
4488 |
48 |
4537 |
2. grupa |
– |
95 |
– |
95 |
– |
136 |
– |
136 |
Kopā |
– |
4950 |
25 |
4975 |
– |
4624 |
48 |
4673 |
Kopā |
8310 |
65 922 |
21 671 |
95 905 |
8259 |
66 812 |
17 545 |
92 616 |
* Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi (izņemot kapitāla instrumentus).
Tabulā nav iekļauti pārdošanai pieejami finanšu aktīvi kapitāla instrumentu formā bez ārējā kredītreitinga. Četru iepriekš minēto riska kategoriju pamatā principā ir ārējā reitinga aģentūru vērtējuma kategorijas un atbilst šādām pakāpēm:
Pamata un augsta pakāpe: Moody P-1, Aaa – Aa3; S&P A-1+, A-1, AAA – AA -; Fitch F1+, F1, AAA – AA- un līdzvērtīgi vērtējumi
Augšējā vidējā pakāpe: Moody P-2, A1 – A3; S&P A-2, A+ - A-; Fitch F2, A+ - A- un līdzvērtīgi vērtējumi
Apakšējā vidējā pakāpe: Moody P-3, Baa1 – Baa3; S&P A-3, BBB+ - BBB-; Fitch F-3, BBBB+ - BBB- un līdzvērtīgi vērtējumi
Ārpus ieguldījuma kategorijas: Moody not prime, Ba1 – C; S&P B, C, BB+ - D; Fitch B, C, BB+ - D un līdzvērtīgi vērtējumi
Jāņem vērā, ka ES šo ārējo aģentūru vērtējuma kategorijas izmanto kā atskaites punktu, jo īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem un komercbankām, bet pēc atsevišķu gadījumu analīzes ES var glabāt summas kādā no iepriekš minētajām riska kategorijām pat tad, ja viena vai vairākas no iepriekš minētajām kredītvērtējuma aģentūrām ir pazeminājušas atbilstošā darījuma partnera reitingu. Darījuma partneru bez reitinga vērtējuma 1. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš nav bijuši saistību nepildīšanas gadījumi, bet 2. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš ir bijuši saistību nepildīšanas gadījumi.
Summas, kas parādītas kā aizdevumi un debitoru parādi un iedalītas ārpus ieguldījumu kategorijas, galvenokārt attiecas uz finanšu atbalsta aizdevumiem, kurus Komisija izsniegusi finanšu grūtībās nonākušām dalībvalstīm, un atgūstamās summas pret noteiktām dalībvalstīm, kas balstītas uz pašu resursu noteikumiem vai kam ir cits juridiskais pamats. Summas, kas norādītas kā nauda, attiecas uz pašu resursu banku kontiem, kas atvērti dalībvalstu valsts kasē vai centrālajā bankā, lai glabātu pašu resursu iemaksas, kā tas paredzēts regulā. Iepriekšminētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai tāpēc, lai segtu tās vajadzības pēc naudas līdzekļiem, kas rodas saistībā ar budžeta izpildi.
Aizņēmumu un aizdevumu darbības
Kredītrisku pārvalda, vispirms iegūstot valsts garantijas Euratom gadījumā, pēc tam izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai (MFA un Euratom), tad — izmantojot iespēju nepieciešamos līdzekļus iegūt no Komisijas pašu resursu kontiem dalībvalstīs un visbeidzot, izmantojot ES budžetu. Tiesību aktos par pašu resursiem ir noteikta pašu resursu maksājumu maksimālais apmērs, kas ir 1,23 % no dalībvalstu NKI, un 2015. gadā maksājumu apropriāciju segšanai faktiski bija izmantoti 0,92 %. Tas nozīmē, ka 2015. gada 31. decembrī šo garantiju segšanai bija pieejama rezerve 0,31 % apmērā. Garantiju fonds ārējai darbībai tika izveidots 1994. gadā, lai segtu saistību neizpildes risku saistībā ar aizņēmumiem, no kuriem finansē aizdevumus valstīm ārpus ES. Jebkurā gadījumā kredītrisku samazina iespēja izmantot Komisijas pašu resursu kontus dalībvalstīs, pārsniedzot šajos kontos esošos aktīvus, gadījumā, ja parādnieks nespētu pilnībā atmaksāt maksājamās summas. Šajā nolūkā ES ir tiesības vērsties pie visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu ES juridiskā pienākuma izpildi pret aizdevējiem.
Attiecībā uz kases operācijām ir jāievēro pamatnostādnes par darījumu partneru izvēli. Tas nozīmē, ka funkcionālā struktūrvienība varēs slēgt darījumus tikai ar atbilstīgām bankām, kurām ir pietiekami ierobežojumi kā darījuma partnerim.
Kases operācijas
Lielākā daļa Komisijas finanšu līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 par pašu resursiem tiek turēti kontos, kurus dalībvalstis atvērušas savu iemaksu veikšanai (pašu resursi). Visi šie konti ir atvērti dalībvalstu valsts kasēs vai centrālajās bankās. Šīs iestādes nodrošina Komisijai zemāko kredīta (vai darījuma partnera) risku, jo risku uzņemas dalībvalstis. Attiecībā uz Komisijas finanšu līdzekļiem komercbankās, kurus tur maksājumu izpildes vajadzībām, šos kontus papildina nepieciešamības brīdī, un tos automātiski pārvalda kases operāciju naudas vadības sistēma. Katrā kontā tur naudas apjomu minimālā līmenī, kas atbilst vidējai no šāda konta veikto ikdienas maksājumu summai. Rezultātā šajos kontos turētās summas diennaktī vienmēr ir nelielas (vidēji aptuveni EUR 60 miljoni, un šī summa ir sadalīta starp 20 kontiem), tādējādi Komisijai pastāv ierobežots risks. Šīs summas ir jāskata kontekstā ar dienas vispārējiem kases operāciju atlikumiem, kuri 2015. gadā svārstījās no EUR 300 miljoniem līdz EUR 34 miljardiem, un vispārējais no Komisijas kontiem veikto maksājumu apmērs 2015. gadā pārsniedza EUR 142 miljardus.
Turklāt komercbanku atlasei piemēro īpašas pamatnostādnes, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kas pastāv Komisijai:
-visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai tam līdzvērtīgs novērtējums. Īpašos un pietiekami pamatotos gadījumos ir pieņemams arī zemāks līmenis;
-to komercbanku kredītreitings, kurās Komisijai ir konti, tiek pārskatīts reizi dienā. Pastiprināti uzraudzības pasākumi un ikdienas pārskats par komercbanku reitingiem tika pieņemts finanšu krīzes kontekstā, un tos turpināja piemērot;
-delegācijas ārpus ES tur avansa kontus vietējās bankās, kuras tiek izvēlētas, izmantojot vienkāršotu konkursa procedūru. Reitinga prasības ir atkarīgas no vietējās situācijas un var būtiski atšķirties katrā valstī. Lai ierobežotu risku, šo kontu atlikumi tiek turēti pēc iespējas zemā līmenī (ņemot vērā darbības vajadzības), tie tiek regulāri papildināti, un piemēroto augstāko līmeni pārskata reizi gadā.
Soda naudas
Provizoriski iekasētas soda naudas: noguldījumi
Bankas, kurās tiek turēti noguldījumi soda naudām, kas provizoriski iekasētas līdz 2010. gadam, tiek izvēlētas konkursa kārtībā atbilstīgi riska pārvaldības politikai, kas nosaka kredītreitinga prasības un līdzekļu apjomu, kādu var turēt proporcionāli darījuma partnera pašu kapitālam.
Komercbankām, kuras ir īpaši atlasītas provizoriski iekasētu soda naudu noguldījumiem, parasti ir jāatbilst arī minimālajam ilgtermiņa reitingam A (S&P vai līdzvērtīga aģentūra) un vispārīgi tiek prasīts minimālais īstermiņa reitings A-1 (S&P vai līdzvērtīga aģentūra). Gadījumā, ja šīs grupas bankām pazemina reitingu, veic īpašus pasākumus. Turklāt katrā bankā glabātā summa ir ierobežota un nepārsniedz noteiktu procentos izteiktu daļu no tās pašu kapitāla, un tā mainās atkarībā no katras iestādes reitinga līmeņa. Aprēķinot šādus ierobežojumus, tiek ņemta vērā arī tādu neizmantoto garantiju summa, kuras Komisijai izsniegusi viena un tā pati iestāde. Regulāri tiek pārskatīta visu neizmaksāto noguldījumu atbilstība spēkā esošajām politikas prasībām.
Provizoriski iekasētas soda naudas: BUFI portfelis
Attiecībā uz provizoriski iekasētu soda naudu ieguldījumiem Komisija uzņemas kredītrisku. Vislielākā riska darījumu koncentrācija ir ar Franciju un Itāliju — attiecīgi 32 % un 16 % no portfeļa kopējās nominālvērtības.
Banku garantijas
Ievērojamu daļu finanšu iestāžu izsniegto garantiju Komisija tur saistībā ar soda naudām, ko tā piemēro sabiedrībām, kas pārkāpj ES konkurences noteikumus (skatīt 2.6.1.2. skaidrojumu). Sabiedrības, kurām tiek uzlikta soda nauda, izmanto šīs garantijas kā alternatīvu provizoriska maksājuma veikšanai. Riska pārvaldības politika šādu garantiju pieņemšanai tika pārskatīta 2012. gadā, un, ņemot vērā pašreizējo finanšu situāciju ES, tika definēta jauna pieeja, apvienojot kredītreitinga prasības un ierobežotu procentos izteiktu daļu vienam darījuma partnerim (proporcionāli katra darījuma partnera pašu kapitālam). Arī turpmāk Komisijai tiks nodrošināta augsta kredītkvalitāte. Tiek regulāri pārskatīta neizmantoto garantiju atbilstība spēkā esošajām politikas prasībām.
Garantiju fonds ārējai darbībai
Saskaņā ar līgumu starp ES un EIB par Garantiju fonda pārvaldību visiem ieguldījumiem (vērtspapīru, noguldījumiem u. c.) jāatbilst noteiktam ieguldījumu pakāpes reitingam.
14.4.Likviditātes risks
Finanšu saistību termiņu analīze dalījumā pa atlikušajiem līgumā noteiktajiem termiņiem
Miljonos EUR |
||||
< 1 gads |
1–5 gadi |
> 5 gadi |
Kopā |
|
Aizņēmumi |
7218 |
9660 |
39 982 |
56 860 |
Saistības par finanšu nomu |
75 |
392 |
1256 |
1723 |
Kreditoru parādi |
32 191 |
– |
– |
32 191 |
Citi |
645 |
120 |
353 |
1120 |
Kopā 31.12.2015. |
40 130 |
10 173 |
41 591 |
91 894 |
Aizņēmumi |
8727 |
15 386 |
34 357 |
58 470 |
Saistības par finanšu nomu |
81 |
366 |
1309 |
1755 |
Kreditoru parādi |
43 180 |
– |
– |
43 180 |
Citi |
20 |
97 |
336 |
454 |
Kopā 31.12.2014. |
52 008 |
15 849 |
36 002 |
103 859 |
Aizņēmumu un aizdevumu darbības
Likviditātes risks no aizņēmumiem parasti tiek kompensēts ar aizdevumiem atbilstoši līdzvērtīgiem noteikumiem (kompensējošās darbības). Saistībā ar MFA un Euratom Garantiju fonds ārējai darbībai kalpo par likviditātes rezervi (vai drošības tīklu) gadījumā, ja aizņēmēji neveic maksājumus vai kavē maksājumus. Attiecībā uz MB Padomes Regulā (EK) Nr. 431/2009 paredzēta procedūra, kas nodrošina pietiekamu laiku, lai iegūtu līdzekļus, izmantojot Komisijas pašu resursu kontus dalībvalstīs. Attiecībā uz EFSM līdzīga procedūra ir noteikta Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010.
Kases operācijas
ES budžeta principi nodrošina, lai vispārējie naudas resursi gadam vienmēr būtu pietiekami visu maksājumu veikšanai. Faktiski dalībvalstu kopējās iemaksas ir vienādas ar maksājumu apropriāciju summu budžeta gadam. Tomēr dalībvalstu iemaksas tiek saņemtas pa daļām 12 mēnešos gada laikā, savukārt maksājumiem ir raksturīgs noteikts sezonāls raksturs. Turklāt atbilstīgi Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (pašu resursu regula) dalībvalstu iemaksas saistībā ar budžetu (budžeta grozījumiem), kas tiek apstiprinātas pēc mēneša (N) 16. datuma, ir pieejamas tikai N+2 mēnesī, savukārt attiecīgās maksājumu apropriācijas ir pieejamas nekavējoties. Lai nodrošinātu, ka naudas līdzekļi vienmēr ir pietiekami, lai segtu konkrētajā mēnesī veicamos maksājumus, ir ieviesta kārtība regulārai naudas līdzekļu prognozēšanai, un vajadzības gadījumā dalībvalstīm var pieprasīt avansa veidā veikt pašu resursu vai papildu līdzekļu iemaksas, nepārsniedzot noteiktus apjomus un ievērojot īpašus nosacījumus. Izdevumu sezonālā rakstura un vispārējo budžeta ierobežojumu dēļ pēdējos gados ir radusies nepieciešamība vairāk uzraudzīt maksājumu ritmu gada laikā. Papildus iepriekš minētajam Komisijas ikdienas kases operāciju kontekstā automatizēti naudas pārvaldības rīki nodrošina pietiekamu likviditāti ikvienā Komisijas bankas kontā katru dienu.
Garantiju fonds ārējai darbībai
Fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām. Fonda portfelī jātur vismaz EUR 100 miljoni ar termiņu līdz 12 mēnešiem, un portfeļa ieguldījumi jāveic monetāros instrumentos. 2015. gada 31. decembrī šādi ieguldījumi, tostarp naudas līdzekļi, veidoja EUR 173 miljonus. Turklāt monetārajiem instrumentiem, nemainīgas likmes obligācijām ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam un mainīgas likmes obligācijām jāveido vismaz 20 % no fonda nominālvērtības. 2015. gada 31. decembrī šis līmenis bija 28 %.
15.INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM
15.1.SAISTĪTĀS PERSONAS
ES saistītās personas ir citas ES konsolidētās struktūras, asociētie uzņēmumi un šo struktūru augstākā līmeņa vadītāji. Darījumi starp šīm struktūrām notiek ES ikdienas darbību ietvaros, un attiecīgi saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šiem darījumiem nav paredzētas sevišķas prasības par informācijas atklāšanu.
15.2.AUGSTĀKĀ LĪMEŅA VADĪTĀJU PRASĪJUMA TIESĪBAS
Lai sniegtu informāciju par saistīto personu darījumiem attiecībā uz ES augstākā līmeņa vadību, šādas personas tiek iedalītas piecās kategorijās:
1. kategorija: Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs;
2. kategorija: Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos, kā arī citi Komisijas priekšsēdētāja vietnieki;
3. kategorija: Padomes ģenerālsekretārs, Komisijas locekļi, Tiesas tiesneši un ģenerāladvokāti, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs un locekļi, Eiropas Civildienesta tiesas priekšsēdētājs un locekļi, Ombuds un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs;
4. kategorija: Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs un locekļi;
5. kategorija: iestāžu un aģentūru augstāko kategoriju ierēdņi.
Turpmāk ir sniegta kopsavilkuma informācija par šādu personu prasījuma tiesībām, un papildinformāciju var atrast Eiropas Savienības tīmekļa vietnē Europa publicētajos Civildienesta noteikumos, kas ir oficiāls dokuments, kurā aprakstītas ES ierēdņu tiesības un pienākumi. Augstākā līmeņa vadītāji nav saņēmuši no ES aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem.
AUGSTĀKĀ LĪMEŅA VADĪTĀJU FINANŠU PRASĪJUMA TIESĪBAS
|
|
|
EUR |
||
Prasījuma tiesības (vienam darbiniekam) |
1. kategorija |
2. kategorija |
3. kategorija |
4. kategorija |
5. kategorija |
Pamatalga (mēnesī) |
26 167,89 |
23 702,80– |
18 962,24– |
20 479,22–- |
12 057,21– |
|
24 650,91 |
21 332,52 |
21 806,58 |
18 962,24 |
|
|
|
|
|
|
|
Uzturēšanās/pārcelšanās pabalsts |
15 % |
15 % |
15 % |
15 % |
0–4 %–16 % |
|
|
|
|
|
|
Ģimenes pabalsts: |
|
|
|
|
|
Mājsaimniecība (% no algas) |
2 % + 176,01 |
2 % + 176,01 |
2 % + 176,01 |
2 % + 176,01 |
2 % + 176,01 |
Apgādājams bērns |
384,60 |
384,60 |
384,60 |
384,60 |
384,60 |
Pirmskola |
93,95 |
93,95 |
93,95 |
93,95 |
93,95 |
Izglītība vai |
260,95 |
260,95 |
260,95 |
260,95 |
260,95 |
Izglītība ārpus darbavietas |
521,90 |
521,90 |
521,90 |
521,90 |
521,90 |
Pabalsts tiesnešiem, kuri pilda priekšsēdētāja funkcijas |
Nav |
Nav |
607,71 |
Nav |
Nav |
|
|
|
|
|
|
Reprezentācijas pabalsts |
1418,07 |
911,38 |
607,71 |
Nav |
Nav |
|
|
|
|
|
|
Ikgadējie ceļa izdevumi |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
|
|
|
|
|
|
Pārvedumi dalībvalstīm |
|
|
|
|
|
Pabalsts izglītībai* |
Jā |
Jā |
Jā |
Jā |
Jā |
% no algas* |
5 % |
5 % |
5 % |
5 % |
5 % |
% no algas bez KK |
maks. 25 % |
maks. 25 % |
maks. 25 % |
maks. 25 % |
maks. 25 % |
Reprezentācijas izdevumi |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Nav |
Nav |
|
|
|
|
|
|
Sākot pildīt pienākumus: |
|
|
|
|
|
Iekārtošanās izdevumi |
52 335,78 |
47 405,60– |
37 924,50– |
40 958,44– |
Atmaksā |
|
49 301,82 |
42 665,04 |
43 613,16 |
|
|
Ģimenes ceļa izdevumi |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Pārcelšanās izdevumi |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Beidzot pildīt pienākumus: |
|
|
|
|
|
Izdevumi par iekārtošanos citā dzīvesvietā |
26 167,89 |
23 702,80– |
18 962,24– |
20 479,22– |
Atmaksā |
|
24 650,91 |
21 332,52 |
21 806,58 |
|
|
Ģimenes ceļa izdevumi |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Pārcelšanās izdevumi |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Atmaksā |
Pāreja (% no algas)** |
40–65 % |
40–65 % |
40–65 % |
40–65 % |
Nav |
Veselības apdrošināšana |
Sedz |
Sedz |
Sedz |
Sedz |
Sedz |
Pensija (% no algas, pirms nodokļiem) |
maks. 70 % |
maks. 70 % |
maks. 70 % |
maks. 70 % |
maks. 70 % |
|
|
|
|
|
|
Atskaitījumi: |
|
|
|
|
|
Algas nodoklis |
8–45 % |
8–45 % |
8–45 % |
8–45 % |
8–45 % |
Veselības apdrošināšana (% no algas) |
1,7 % |
1,7 % |
1,7 % |
1,7 % |
1,7 % |
Īpaša algas nodeva |
7 % |
7 % |
7 % |
7 % |
6–7 % |
Pensijas atskaitījums |
Nav |
Nav |
Nav |
Nav |
10,1 % |
Personu skaits gada beigās |
3 |
8 |
93 |
28 |
112 |
* Tiek piemērots korekcijas koeficients (KK).
** Maksā pirmos trīs gadus pēc aizbraukšanas.
16.NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA
Komisijas grāmatvedim šo pārskatu parakstīšanas dienā, izņemot turpmāk sniegto informāciju, nebija zināmi nekādi būtiski apstākļi, nedz arī viņam tika ziņots par tādiem, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā. Finanšu pārskati un attiecīgie skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš.
2016. gada 23. jūnijā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Lai šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums būtu spēkā, jāizmanto Līguma par Eiropas Savienību 50. pants. Šajā pantā ir izklāstīta procedūra, kas jāievēro, ja dalībvalsts ir nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības, un tikai tad, kad šis pants ir aktivizēts, var sākties sarunas par Apvienotās Karalistes izstāšanos. Saskaņā ar Eiropadomes sniegtajām vadlīnijām Savienība ar Apvienoto Karalisti tad ved sarunas un noslēdz nolīgumu, kurā izklāstīta tās izstāšanās kārtība, ņemot vērā tās turpmākās attiecības ar Savienību. Šo pārskatu parakstīšanas brīdī oficiāls paziņojums par 50. panta aktivizēšanu nebija iesniegts.
17.KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA
A. KONTROLĒTAS STRUKTŪRAS (52) |
|
1. Iestādes un padomdevējas struktūras (11) |
|
Eiropas Parlaments |
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs |
Eiropadome |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja |
Eiropas Komisija |
Eiropas Ombuds |
Eiropas Revīzijas palāta |
Reģionu komiteja |
Eiropas Savienības Tiesa |
Eiropas Savienības Padome |
Eiropas Ārējās darbības dienests |
|
2. ES aģentūras (39) |
|
2.1. Izpildaģentūras (6) |
|
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra |
Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra |
Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra |
Inovācijas un tīklu izpildaģentūra |
Pētniecības izpildaģentūra |
Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra |
2.2. Decentralizētas aģentūras (33) |
|
Eiropas Jūras drošības aģentūra |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde |
Eiropas Zāļu aģentūra |
Eiropas Dzelzceļa aģentūra |
Eiropas GNSS uzraudzības iestāde |
Kopienas Augu šķirņu birojs |
Eiropas Ķīmikāliju aģentūra |
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra |
Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām (Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām) |
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs |
Eurojust |
Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) |
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts |
Eiropas Policijas birojs (EUROPOL) |
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra |
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs |
Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra |
Eiropas Vides aģentūra |
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra |
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs |
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde |
Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra |
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs |
Eiropas Banku iestāde |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde |
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs |
Eiropas Izglītības fonds |
Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs |
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds |
Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām |
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes un dizainparaugi) |
EU-LISA (Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā) |
|
3. Citas kontrolētās struktūras (2) |
|
Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (likvidēšanas procesā) |
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts |
B. KOPUZŅĒMUMI (7) |
|
Kopuzņēmums SESAR |
Kopuzņēmums „2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” |
Kopuzņēmums „Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” |
Kopuzņēmums ECSEL |
Kopuzņēmums „Clean Sky 2” Likvidējamais kopuzņēmums „Galileo |
Biorūpniecības kopuzņēmums* |
C. ASOCIĒTĀS IESTĀDES (1) |
|
Eiropas Investīciju fonds |
|
* Pirmo reizi iekļauts 2015. gadā.
EIROPAS SAVIENĪBAS
2015. FINANŠU GADS
KOPSAVILKUMA PĀRSKATI PAR BUDŽETA IZPILDI UN SKAIDROJUMI
Tā kā skaitļi noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.
SATURS
ES BUDŽETA REZULTĀTS
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTU SASKAŅOŠANA AR BUDŽETA REZULTĀTU
BUDŽETA UN FAKTISKO SUMMU SALĪDZINĀJUMA PĀRSKATS
SKAIDROJUMI PAR KOPSAVILKUMA PĀRSKATIEM PAR BUDŽETA IZPILDI
1. ES BUDŽETA CIKLS
1.1.DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2014.–2020. GADAM
1.2.POLITIKAS JOMAS
1.3.GADA BUDŽETS
2. SKAIDROJUMI PAR ES BUDŽETA REZULTĀTU
2.1.BUDŽETA REZULTĀTA APRĒĶINĀŠANA
2.2.2015. GADA ES BUDŽETA IZPILDE
3. SKAIDROJUMI PAR SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA SASKAŅOŠANU AR BUDŽETA REZULTĀTU
4. ES BUDŽETA IEŅĒMUMU IZPILDE
4.1.KOPSAVILKUMS PAR BUDŽETA IEŅĒMUMU IZPILDI
4.2.IEŅĒMUMU IZPILDE
5. ES BUDŽETA IZDEVUMU IZPILDE
5.1.DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS
5.2.DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU IZPILDE
5.3.DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU IZPILDE
5.4.DFS: NENOKĀRTOTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS
5.5.DFS: NENOKĀRTOTĀS SAISTĪBAS DALĪJUMĀ PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS
5.6.POLITIKAS JOMA: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS
5.7.POLITIKAS JOMA: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU IZPILDE
5.8.POLITIKAS JOMA: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU IZPILDE
5.9.POLITIKAS JOMA: NENOKĀRTOTO SAISTĪBU PĀRMAIŅAS
5.10.POLITIKAS JOMA: NENOKĀRTOTĀS SAISTĪBAS DALĪJUMĀ PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS
5.11.2015. GADA IZDEVUMU IZPILDE
6. IESTĀŽU UN AĢENTŪRU BUDŽETA IZPILDE
6.1.IESTĀDES: KOPSAVILKUMS PAR BUDŽETA IEŅĒMUMU IZPILDI
6.2.IESTĀDES: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU IZPILDE
6.3.AĢENTŪRU IENĀKUMI: BUDŽETA PROGNOZES, PRASĪJUMA TIESĪBAS UN SAŅEMTĀS SUMMAS
6.4.SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS DALĪJUMĀ PA AĢENTŪRĀM
6.5.BUDŽETA REZULTĀTS, IESKAITOT AĢENTŪRAS
ES BUDŽETA REZULTĀTS
Miljonos EUR |
|||
Skaidrojums |
2015. |
2014. |
|
Finanšu gada ieņēmumi |
4.1. |
146 624 |
143 940 |
Maksājumi no kārtējā gada budžeta apropriācijām |
5.3. |
(143 485) |
(141 193) |
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu |
(1299) |
(1787) |
|
Tādu neizmantoto maksājumu apropriāciju anulēšana, kuras pārnestas no N–1 gada |
29 |
25 |
|
Piešķirto ieņēmumu attīstība |
(704) |
336 |
|
Valūtas maiņas starpības gadā |
182 |
110 |
|
Budžeta rezultāts* |
2.2. |
1347 |
1432 |
* No šīs summas EBTA rezultāts ir EUR (2) miljoni 2015. gadā un EUR (3) miljoni 2014. gadā.
SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTU SASKAŅOŠANA AR BUDŽETA REZULTĀTU
|
Miljonos EUR |
|
2015. |
2014. |
|
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS |
(13 033) |
(11 280) |
Ieņēmumi |
||
Kārtējā gadā konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas vēl nav iekasētas |
(318) |
(6573) |
Iepriekšējos gados konstatētās prasījuma tiesības, kuru summas iekasētas kārtējā gadā |
7943 |
4809 |
Uzkrātie ieņēmumi (neto) |
(359) |
(4877) |
Izdevumi |
||
Uzkrātie izdevumi (neto) |
9920 |
9223 |
Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā |
(1208) |
(821) |
Priekšfinansējuma neto ietekme |
(4831) |
457 |
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz nākamo gadu |
(2195) |
(1979) |
Maksājumi, kas veikti saistībā ar neizmantoto maksājumu apropriāciju pārnešanu un anulēšanu |
1979 |
1858 |
Uzkrājumu pārmaiņas |
4950 |
12 164 |
Citi |
(1671) |
(1719) |
Saimnieciskās darbības rezultāti aģentūrām un EOTK |
169 |
170 |
GADA BUDŽETA REZULTĀTI |
1347 |
1432 |
Papildu paskaidrojumus par saimnieciskās darbības rezultātu saskaņošanu ar budžeta rezultātu skatīt 3. skaidrojumā.
Skatīt arī 6.5. tabulu Budžeta rezultāts, ieskaitot aģentūras.
BUDŽETA UN FAKTISKO SUMMU SALĪDZINĀJUMA PĀRSKATS
BUDŽETA IEŅĒMUMI
Miljonos EUR |
|||||
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Ieņēmumi |
||
1. |
Pašu resursi |
139 639 |
(9971) |
129 667 |
130 738 |
t. sk. muitas nodevas |
16 701 |
1934 |
18 635 |
18 607 |
|
t. sk. PVN |
18 264 |
(241) |
18 023 |
18 269 |
|
t. sk. NKI |
104 548 |
(11 664) |
92 884 |
94 009 |
|
3. |
Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas pašu resursiem |
– |
8568 |
8568 |
8031 |
4. |
Uzkrātie ieņēmumi no personām, kas strādā iestādēs un citās ES struktūrās |
1301 |
– |
1301 |
1329 |
5. |
Uzkrātie ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības |
54 |
40 |
94 |
563 |
6. |
Iemaksas un kompensācijas saistībā ar ES nolīgumiem un programmām |
60 |
– |
60 |
4198 |
7. |
Procenti par novēlotiem maksājumiem un soda naudas |
123 |
1400 |
1523 |
1703 |
8. |
Aizņēmumu un aizdevumu darbības |
7 |
30 |
37 |
42 |
9. |
Dažādi ieņēmumi |
30 |
– |
30 |
19 |
Kopā |
141 214 |
66 |
141 280 |
146 624 |
Sīkāku informāciju par 2015. gada ieņēmumu izpildi skatīt 4. skaidrojumā.
BUDŽETA IZDEVUMI: SAISTĪBAS DALĪJUMĀ PA DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS (DFS) IZDEVUMU KATEGORIJĀM
Miljonos EUR |
|||||||
DFS izdevumu kategorija |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Papildu apropri-ācijas* |
Kopējās pieejamās apropriācijas |
Veiktās saistības |
|
1. |
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
66 782 |
11 173 |
77 955 |
11 429 |
89 384 |
88 151 |
|
1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
17 552 |
0 |
17 552 |
2538 |
20 090 |
18 905 |
|
1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
49 230 |
11 173 |
60 403 |
8890 |
69 293 |
69 246 |
2. |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
58 809 |
5069 |
63 877 |
5262 |
69 140 |
67 375 |
|
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
43 456 |
(1) |
43 455 |
2841 |
46 296 |
44 948 |
3. |
Drošība un pilsoniskums |
2147 |
375 |
2522 |
347 |
2869 |
2826 |
4. |
Globālā Eiropa |
8408 |
386 |
8795 |
979 |
9774 |
9397 |
5. |
Administrācija |
8660 |
(0) |
8660 |
765 |
9425 |
9154 |
|
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
3667 |
(0) |
3667 |
420 |
4087 |
3954 |
6. |
Kompensācijas |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
8. |
Negatīvā rezerve |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
9. |
Speciālie instrumenti |
515 |
(51) |
465 |
231 |
696 |
288 |
Kopā |
145 322 |
16 952 |
162 273 |
19 013 |
181 286 |
177 190 |
* Papildu apropriācijas ietver apropriācijas, kas ir pārnestas no iepriekšējā gada, piešķirtos ieņēmumus un apropriācijas, kas ir pieejamas pēc saistību atcelšanas.
BUDŽETA IZDEVUMI: MAKSĀJUMI DALĪJUMĀ PA DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS (DFS) IZDEVUMU KATEGORIJĀM
Miljonos EUR |
|||||||
DFS izdevumu kategorija |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Papildu apropri-ācijas* |
Kopējās pieejamās apropriācijas |
Veiktie maksājumi |
|
1. |
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
66 923 |
(347) |
66 576 |
3740 |
70 316 |
68 009 |
|
1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
15 798 |
(189) |
15 609 |
3375 |
18 984 |
16 802 |
|
1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
51 125 |
(158) |
50 967 |
365 |
51 332 |
51 207 |
2. |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
55 999 |
214 |
56 213 |
3276 |
59 489 |
58 066 |
|
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
43 448 |
(1) |
43 447 |
2857 |
46 304 |
44 940 |
3. |
Drošība un pilsoniskums |
1860 |
104 |
1963 |
92 |
2055 |
2019 |
4. |
Globālā Eiropa |
7422 |
229 |
7652 |
576 |
8228 |
7884 |
5. |
Administrācija |
8659 |
0 |
8659 |
1526 |
10 185 |
8978 |
|
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
3667 |
(0) |
3667 |
877 |
4543 |
3791 |
6. |
Kompensācijas |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
8. |
Negatīvā rezerve |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
9. |
Speciālie instrumenti |
352 |
(134) |
218 |
105 |
322 |
288 |
Kopā |
141 214 |
66 |
141 280 |
9314 |
150 595 |
145 243 |
* Papildu apropriācijas ietver apropriācijas, kas ir pārnestas no iepriekšējā gada, piešķirtos ieņēmumus un apropriācijas, kas ir pieejamas pēc saistību atcelšanas
Sīkāku informāciju par izdevumu izpildi 2015. gadā skatīt 5. skaidrojumā un paskaidrojumu 5.11. skaidrojumā.
SKAIDROJUMI PAR KOPSAVILKUMA PĀRSKATIEM PAR BUDŽETA IZPILDI
1.ES BUDŽETA CIKLS
Budžeta konti tiek turēti atbilstīgi Finanšu regulai (FR) un tās piemērošanas noteikumiem. Vispārējais budžets ir galvenais Savienības finanšu politikas instruments, kurā ir paredzēti un apstiprināti Savienības ieņēmumi un izdevumi katram gadam. Atbilstoši FR pastāv divi galvenie elementi: daudzgadu finanšu sistēma (DFS), kas nosaka galvenos maksimālos apmērus 7 gadu periodam, un ikgadējās budžeta procedūras.
1.1.DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2014.–2020. GADAM
Miljonos EUR |
||||||||
Izdevumu kategorija |
2014. |
2015. |
2016. |
2017. |
2018. |
2019. |
2020. |
Kopā |
1. Gudra un iekļaujoša izaugsme |
52 756 |
77 986 |
69 304 |
72 386 |
75 271 |
78 752 |
82 466 |
508 921 |
1.a Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
16 560 |
17 666 |
18 467 |
19 925 |
21 239 |
23 082 |
25 191 |
142 130 |
1.b Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
36 196 |
60 320 |
50 837 |
52 461 |
54 032 |
55 670 |
57 275 |
366 791 |
2. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
49 857 |
64 692 |
64 262 |
60 191 |
60 267 |
60 344 |
60 421 |
420 034 |
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
43 779 |
44 190 |
43 950 |
44 145 |
44 162 |
44 240 |
44 263 |
308 729 |
3. Drošība un pilsoniskums |
1737 |
2456 |
2546 |
2578 |
2656 |
2801 |
2951 |
17 725 |
4. Globālā Eiropa |
8335 |
8749 |
9143 |
9432 |
9825 |
10 268 |
10 510 |
66 262 |
5. Administrācija |
8721 |
9076 |
9483 |
9918 |
10 346 |
10 786 |
11 254 |
69 584 |
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
056 |
351 |
7679 |
8007 |
8360 |
8700 |
9071 |
56 224 |
6. Kompensācijas |
29 |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
29 |
8. Negatīvā rezerve |
|
|
|
|
|
|
|
|
9. Speciālie instrumenti |
|
|
|
|
|
|
|
|
Saistību apropriācijas: |
121 435 |
162 959 |
154 738 |
154 505 |
158 365 |
162 951 |
167 602 |
1 082 555 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumu apropriācijas kopā: |
135 762 |
142 007 |
144 685 |
142 771 |
149 074 |
153 362 |
156 295 |
1 023 956 |
Tabulā iepriekš ir parādīti DFS maksimālie apmēri faktiskajās cenās. 2015. gads bija otrais finanšu gads, ko aptvēra jaunā DFS 2014.–2020. gadam. Kopējais maksimālais apmērs saistību apropriācijām 2015. gadā bija EUR 162 959 miljoni, kas ir līdzvērtīgi 1,17 % no NKI, savukārt atbilstīgais maksājumu apropriāciju maksimālais apmērs bija EUR 142 007 miljoni jeb 1,02 % no NKI.
Neizmantotās 2014. gada saistību apropriācijas tika pārplānotas 2015. un 2016. gadam (atbilstīgi DFS 19. pantam), īstenojot Padomes 2015. gada 21. aprīļa Regulu (ES, Euratom) Nr. 2015/623 (OV L 103, 22.4.2015., 1. lpp.) un pārskatot DFS maksimālos apmērus un saistītos budžeta grozījumus 2015. gadam. Nozīmīgākā ietekme 2015. gadā bija 1.b izdevumu kategorijā (EUR 11,2 miljardi) un 2. izdevumu kategorijā (EUR 5 miljardi), savukārt saistībā ar 2016. gadu galvenās pārmaiņas skar 2. izdevumu kategoriju (EUR 4,4 miljardi).
Saistībā ar 2014.–2020. gada DFS ir panākta vienošanās par jauniem elastīguma noteikumiem. Viens no jaunajiem noteikumiem paredz iespēju pārvest neizmantoto starpību maksājumu maksimālā apmēra ietvaros uz turpmākiem gadiem, izmantojot vispārējo maksājumu starpību (Global Margin for Payments) DFS tehnisko korekciju ietvaros turpmākiem gadiem. Tādējādi neizmantotā summa no 2014. gada (EUR 104 miljoni 2014. gada faktiskajās cenās) tika pārvesta uz 2015. gadu (EUR 106 miljoni 2015. gada faktiskajās cenās) un attiecīgi tika koriģēti maksimālie apmēri 2014. un 2015. gadam; skatīt DFS tehniskās korekcijas 2016. gadam (COM(2015) 320 final, 2015. gada 22. maijs).
Turpmāk sniegts paskaidrojums par dažādām DFS izdevumu kategorijām.
1. izdevumu kategorija. Gudra un iekļaujoša izaugsme
Šī izdevumu kategorija ir sadalīta divās atsevišķās, bet savstarpēji saistītās daļās:
(3)Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība, tostarp izdevumi pētniecībai un inovācijām, izglītībai un apmācībai, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, sociālajai politikai, iekšējam tirgum un saistītām politikas jomām.
(4)Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, kas paredzēta, lai sekmētu vismazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, papildinātu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ārpus mazāk turīgajiem reģioniem un atbalstītu reģionu sadarbību.
2. izdevumu kategorija. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi
Šajā izdevumu kategorijā ir ietverta kopējā lauksaimniecības un zivsaimniecības politika, lauku attīstība un vides aizsardzības pasākumi, jo īpaši Natura 2000.
3. izdevumu kategorija. Drošība un pilsoniskums
Šajā izdevumu kategorijā atspoguļota tādu jomu augošā nozīme, kurās ES ir noteikti jauni uzdevumi: tieslietas un iekšlietas, robežu aizsardzība, imigrācijas un patvēruma politika, sabiedrības veselība un patērētāju aizsardzība, kultūra, jaunatne, informācija un dialogs ar pilsoņiem.
4. izdevumu kategorija 4. Globālā Eiropa
Šajā izdevumu kategorijā ietilpst visas ārējās darbības, tostarp sadarbība attīstības jomā, humānā palīdzība, pirmspievienošanās un kaimiņattiecību instrumenti. EAF paliek ārpus ES budžeta, un tas neietilpst DFS.
5. izdevumu kategorija. Administrācija
Šī izdevumu kategorija attiecas uz visu iestāžu administratīvajiem izdevumiem, pensijām un Eiropas skolām. Iestādēm, izņemot Komisiju, šīs izmaksas veido to kopējos izdevumus.
6. izdevumu kategorija. Kompensācijas
Saskaņā ar politisku vienošanos par to, ka jaunās dalībvalstis nekļūst par budžeta neto maksātājām savas līdzdalības sākumposmā, šajā izdevumu kategorijā bija paredzēta kompensācija. Šī summa tām bija pieejama kā pārvedums, lai līdzsvarotu to budžeta ieņēmumus un iemaksas.
1.2.POLITIKAS JOMAS
Īstenojot uz darbību vērstu vadību (ABM), Komisija savos plānošanas un vadības procesos īsteno budžeta līdzekļu sadali pa darbības jomām (ABB). Budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām ietver budžeta struktūru, kurā budžeta sadaļas atbilst politikas jomām un budžeta nodaļas — darbībām. ABB mērķis ir nodrošināt skaidru pamatu Komisijas politikas mērķu pārvēršanai rīcībā, izmantojot likumdošanas, finanšu vai citus publiskas politikas līdzekļus. Strukturējot Komisijas darbu pēc tās darbībām, ir skaidri redzami Komisijas pasākumi un vienlaikus tiek izveidots kopējs prioritāšu noteikšanas mehānisms. Budžeta procedūras laikā prioritātēm tiek piešķirti resursi, izmantojot darbības kā pamatelementus budžeta plānošanas nolūkā. Izveidojot šādu saikni starp darbībām un tām piešķirtajiem resursiem, ABB mērķis ir paaugstināt Komisijā resursu izlietošanas efektivitāti un lietderīgumu.
Politikas jomu var definēt kā tādu darbību homogēnu grupēšanu, kuras veido Komisijas darba daļas un ir nozīmīgas lēmumu pieņemšanas procesā. Katra politikas joma parasti atbilst kādam ĢD un ietver vidēji sešas vai septiņas atsevišķas darbības. Politikas jomas pārsvarā ir vērstas uz darbību, jo to pamatdarbību mērķi ir dot labumu trešām personām kā saņēmējiem to attiecīgajās darbības jomās. Darbības budžets ir sagatavots ar vajadzīgajiem administratīviem izdevumiem katrai politikas jomai.
1.3.GADA BUDŽETS
Komisija katru gadu aplēš visus iestāžu gada ieņēmumus un izdevumus un sagatavo budžeta projektu, ko nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Pamatojoties uz budžeta projektu, Padome sagatavo pozīciju, ko abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pēc tam apspriež. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par kopīgā budžeta projekta galīgu pieņemšanu, un tādējādi tas kļūst izpildāms. Attiecīgā gada laikā pieņem budžeta grozījumus. Par budžeta izpildi galvenokārt atbild Komisija.
Komisijas budžeta struktūru veido administratīvās apropriācijas un darbības apropriācijas. Pārējām iestādēm ir tikai administratīvās apropriācijas. Turklāt budžetā izšķir divu veidu apropriācijas — nediferencētās un diferencētās. Nediferencētās apropriācijas izmanto, lai finansētu vienam gadam paredzētas darbības (atbilstīgi gada pārskata principam). Diferencētās apropriācijas izmanto, lai gada pārskata principu saskaņotu ar vajadzību pārvaldīt daudzgadu darbības. Diferencētās apropriācijas tiek iedalītas saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās:
saistību apropriācijas sedz tādu juridisko saistību kopējās izmaksas, kuras rodas kārtējā finanšu gadā saistībā ar darbībām, kas ilgst vairākus gadus. Tomēr budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var tikt sadalītas, veicot gada maksājumus vairāku gadu laikā, ja tas paredzēts pamatdokumentā,
maksājumu apropriācijas sedz izdevumus par saistībām, kas radušās kārtējā un/vai iepriekšējos finanšu gados.
Apropriāciju izcelsme
Galvenais apropriāciju avots ir kārtējam gadam pieņemtais ES budžets. Tomēr no Finanšu regulas noteikumiem izriet arī citu veidu apropriācijas. Tās rodas no iepriekšējiem finanšu gadiem vai ārējiem avotiem. Tādējādi izšķir šādus apropriāciju izcelsmes avotus:
–budžeta apropriācijas no sākotnēji pieņemtā budžeta un budžeta grozījumiem,
–apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējiem gadiem,
–piešķirtie ieņēmumi, ko veido kompensācijas, EBTA apropriācijas, ieņēmumi no trešām personām/ citām valstīm, darbs trešo personu uzdevumā un apropriācijas, kas atkal ir pieejamas pēc maksājumu atmaksas kontā.
Kopējā pieejamā budžeta sastāvs
–Sākotnēji pieņemtais budžets = apropriācijas, par kurām balso N–1 gadā,
–pieņemtie budžeta grozījumi,
–papildu apropriācijas = piešķirtie ieņēmumi + apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējā finanšu gada vai ir atkal pieejamas pēc saistību atcelšanas.
2.SKAIDROJUMI PAR ES BUDŽETA REZULTĀTU
2.1.BUDŽETA REZULTĀTA APRĒĶINĀŠANA
ES budžeta rezultāts tiek atdots dalībvalstīm nākamā gada laikā, atskaitot summas, kas dalībvalstīm jāmaksā attiecīgajā gadā.
Pašu resursu summas, ko iegrāmato kontos, ir summas, ko gada laikā dalībvalstu valdības ieskaita Komisijas vārdā atvērtajos kontos. Pārpalikuma gadījumā ieņēmumi aptver arī budžeta rezultātu iepriekšējā finanšu gadā. Citi ieņēmumi, kurus grāmato kontos, ir summas, kas faktiski saņemtas gada laikā.
Lai aprēķinātu gada budžeta rezultātu, izdevumos tiek iekļauti maksājumi, kas tiek veikti no gada apropriācijām, kam pieskaita visas tās attiecīgā gada apropriācijas, kuras tiek pārnestas uz nākamo gadu. Maksājumi, kas veikti no gada apropriācijām, ir maksājumi, ko grāmatvedis veic līdz finanšu gada 31. decembrim. ELGF gadījumā maksājumus dalībvalstis ir veikušas laikposmā no N–1 gada 16. oktobra līdz N gada 15. oktobrim, ar nosacījumu, ka grāmatvedim par saistībām un atļauju ir paziņots līdz N+1 gada 31. janvārim. Uz ELGF izdevumiem var attiekties atbilstības lēmums, kas pieņemts pēc kontroles veikšanas dalībvalstīs.
Budžeta rezultāts aptver divus elementus — Eiropas Savienības rezultātu un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) ietilpstošo EBTA valstu līdzdalības rezultātu. Saskaņā ar 15. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 par pašu resursiem minētais rezultāts atspoguļo starpību starp šādiem lielumiem:
kopējiem ieņēmumiem, kas saņemti attiecīgajā finanšu gadā, un
kopējiem maksājumiem, kas veikti no kārtējā gada apropriācijām, pieskaitot tādu attiecīgā gada apropriāciju kopsummu, kuras pārnestas uz nākamo gadu.
Aprēķinā iegūtajam skaitlim pieskaita vai no tā atņem šādas vērtības:
no iepriekšējiem gadiem pārnesto anulēto maksājumu apropriāciju neto atlikumu un visus maksājumus, kas euro kursa svārstību dēļ pārsniedz nediferencētās apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējā gada,
piešķirto ieņēmumu izpildi, un
gada laikā iegrāmatoto valūtas maiņas kursa radīto neto peļņu vai zaudējumus.
No iepriekšējā finanšu gada pārnestās apropriācijas attiecībā uz trešo personu iemaksām un darbu trešo personu uzdevumā, kuras atbilstoši definīcijai nekad netiek anulētas, ir iekļautas kā papildu apropriācijas par attiecīgo finanšu gadu. Ar to ir skaidrojama atšķirība starp apropriācijām, kas pārnestas no iepriekšējā gada 2015. gada budžeta izpildes pārskatos, un apropriācijām, kas pārnestas uz nākamo gadu 2014. gada budžeta izpildes pārskatos. Apropriācijas, kas ir atkal pieejamas pēc maksājumu atmaksas kontā, netiek ņemtas vērā, aprēķinot budžeta rezultātu.
Pārnestās maksājumu apropriācijas ietver automātiski pārnestas summas un summas, kas pārnestas ar lēmumu. Tādu neizmantoto maksājumu apropriāciju anulēšana, kuras ir pārnestas no iepriekšējā gada, rāda tādu apropriāciju anulēšanu, kuras ir pārnestas gan automātiski, gan saskaņā ar lēmumu.
2.2.2015. GADA ES BUDŽETA IZPILDE
Budžeta pārpalikums EUR 1,3 miljardu apmērā:
–pārpalikums galvenokārt rodas ieņēmumos, īpaši no tādu NKI un PVN resursu pārskatīšanas 2014. gadā, kurus dalībvalstis samaksāja 2015. gadā;
–pārpalikuma atlikusī summa EUR 182 miljonu apmērā rodas no valūtas kursa radītas peļņas.
Ieņēmumi:
–ieņēmumi kopā bija EUR 146,6 miljardi un tā par EUR 5,3 miljardiem pārsniedza galīgo pieņemto budžetu galvenokārt piešķirto ieņēmumu dēļ 5. un 6. izdevumu kategorijā; skatīt 4.1. tabulu turpmāk;
–ieņēmumi no soda naudām EUR 1,3 miljardu apmērā tika izmantoti, lai finansētu lielāku vajadzību pēc maksājumu apropriācijām;
–2014. gadā tika veikta ļoti liela NKI pašu resursu pārskatīšana (EUR 9,5 miljardi) par laika posmu kopš 2002. gada. Tas ievērojami ietekmēja budžeta ieņēmumus 2015. gadam, jo summas tika samaksātas tikai 2015. gadā.
Izdevumi:
–galīgās pieņemtās budžeta maksājumu apropriācijas kopā, neiekļaujot speciālos instrumentus, bija EUR 141,1 miljards, un tās par 1,6 % pārsniedza kopējo summu 2014. gadā; skatīt 5.1. tabulu;
–maksājumi kopā bija EUR 145,2 miljardi (EUR 142,5 miljardi 2014. gadā); skatīt 5.3. tabulu.
Saistības un RAL:
–pieejamās saistību apropriācijas bija EUR 181,3 miljardi, un vispārējā līmenī tās tika īstenotas 97,7 % apmērā; skatīt 5.2. tabulu;
–nenokārtotās saistības (RAL) palielinājās no EUR 189,6 miljardiem 2014. gada beigās līdz EUR 217,7 miljardiem 2015. gada beigās; skatīt 5.4. tabulu. Tas liecina, ka jaunā plānošanas perioda saistības tiek arvien vairāk īstenotas.
Sīkāku analīzi par budžeta korekcijām, to veikšanas kontekstu, pamatojumu un ietekmi skatīt Komisijas ziņojumā par budžeta un finanšu pārvaldību 2015. gadā, t. i., ziņojuma A daļu „Pārskats par budžeta līmeni”, un B daļu, kur tiek aplūkota katra izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.
3.SKAIDROJUMI PAR SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTA SASKAŅOŠANU AR BUDŽETA REZULTĀTU
Saskaņā ar Finanšu regulu gada saimnieciskās darbības rezultātu aprēķina, pamatojoties uz uzkrāšanas principu grāmatvedībā, bet budžeta rezultāts ir balstīts uz mainītiem naudas līdzekļu uzskaites noteikumiem. Tā kā saimnieciskās darbības rezultāts un budžeta rezultāts aptver vienus un tos pašus pamatā esošos darījumus, ir lietderīgi tos kontrolēt, lai nodrošinātu to saskaņojamību.
Saskaņošanas posteņi — ieņēmumi
Finanšu gada faktiskie budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti saistībā ar attiecīgā gada laikā konstatētajām prasījuma tiesībām, un summām, kas iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajām prasījuma tiesībām. Tāpēc kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās prasījuma tiesību summas saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskās darbības rezultāta, jo tās nav budžeta ieņēmumu daļa. Turpretim iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās prasījuma tiesību summas jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam saskaņošanas nolūkā.
Neto uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrātie lauksaimniecības ieņēmumi, pašu resursi, procenti un dividendes. Ņem vērā tikai neto ietekmi, t. i., kārtējā gadā uzkrātos ieņēmumus, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gadā uzkrāto ieņēmumu apvērse.
Saskaņošanas posteņi — izdevumi
Neto uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrātās summas, lai gada beigās veiktu robežlaika procedūras, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies ES līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav ziņots Komisijai. Lai gan uzkrātie izdevumi netiek uzskatīti par budžeta izdevumiem, maksājumi, kas veikti kārtējā gadā saistībā ar iepriekšējos gados reģistrētajiem rēķiniem, ir daļa no kārtējā gada budžeta izdevumiem.
Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu vienību kombinācija: 1) jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā un atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem; un 2) tāda priekšfinansējuma ieskaits, kas ir samaksāts kārtējā gadā vai iepriekšējos gados, apstiprinot attiecināmās izmaksas. Otrais lielums rāda izdevumus uzkrāto izdevumu izteiksmē, bet ne budžeta pārskatos, jo sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem tā samaksas brīdī.
Papildus maksājumiem, kas veikti no attiecīgā gada apropriācijām, tā gada apropriācijas, kas pārnestas uz nākamo gadu, ir jāņem vērā, aprēķinot arī attiecīgā gada budžeta rezultātu (saskaņā ar 15. pantu Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000). Tie paši noteikumi attiecas arī uz budžeta maksājumiem, kas veikti kārtējā gadā, izmantojot no iepriekšējiem gadiem pārnestās summas, un anulētām neizlietotām maksājumu apropriācijām.
Uzkrājumu pārmaiņas ir saistītas ar gada beigu aplēsēm, kas veiktas finanšu pārskatos (galvenokārt saistībā ar pabalstiem darbiniekiem), kuri neietekmē budžeta pārskatus. Citas saskaņošanas summas aptver dažādas vērtības, piemēram, aktīvu nolietojumu, aktīvu iegādi, kapitāla nomas maksājumus un finanšu līdzdalību, kurām ir atšķirīgas budžeta un uzkrāšanas grāmatvedības procedūras.
4.ES BUDŽETA IEŅĒMUMU IZPILDE
4.1.KOPSAVILKUMS PAR BUDŽETA IEŅĒMUMU IZPILDI
Miljonos EUR |
|||||||||||
Pozīcija |
Ienākumu apropriācijas |
Konstatētās prasījuma tiesības |
Ieņēmumi |
Saņemtās summas |
Nesamaksātās summas |
||||||
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Galīgais pieņemtais budžets |
Kārtējais gads |
Pārnestas summas |
Kopā |
Par kārtējā gada prasījuma tiesībām |
Par pārnestām prasījuma tiesībām |
Kopā |
% no budžeta |
|||
1. |
Pašu resursi |
139 639 |
129 667 |
130 733 |
32 |
130 766 |
130 729 |
9 |
130 738 |
100,83 % |
28 |
3. |
Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas |
– |
8568 |
2624 |
5407 |
8031 |
2624 |
5407 |
8031 |
93,74 % |
– |
4. |
Uzkrātie ieņēmumi no personām, kas strādā iestādēs un citās Eiropas Savienības struktūrās |
1301 |
1301 |
1334 |
8 |
1343 |
1320 |
8 |
1329 |
102,12 % |
14 |
5. |
Uzkrātie ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības |
54 |
94 |
560 |
21 |
581 |
548 |
15 |
563 |
596,25 % |
17 |
6. |
Iemaksas un kompensācijas saistībā ar ES nolīgumiem un programmām |
60 |
60 |
4202 |
271 |
4473 |
4065 |
133 |
4198 |
6996,33 % |
275 |
7. |
Procenti par novēlotiem maksājumiem un soda naudas |
123 |
1523 |
480 |
8016 |
8497 |
256 |
1447 |
1703 |
111,82 % |
6793 |
8. |
Aizņēmumu un aizdevumu darbības |
7 |
37 |
45 |
3 |
48 |
39 |
3 |
42 |
114,97 % |
6 |
9. |
Dažādi ieņēmumi |
30 |
30 |
21 |
9 |
30 |
18 |
1 |
19 |
64,21 % |
10 |
Kopā |
141 214 |
141 280 |
139 999 |
13 768 |
153 768 |
139 599 |
7024 |
146 624 |
103,78 % |
7144 |
Miljonos EUR |
|||||||||||
Sīkāka informācija par 1. pozīciju. Pašu resursi |
|||||||||||
Nodaļa |
Ienākumu apropriācijas |
Konstatētās prasījuma tiesības |
Ieņēmumi |
Saņemtās summas |
Nesamaksātās summas |
||||||
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Galīgais pieņemtais budžets |
Kārtējais gads |
% no budžeta |
Kopā |
Par kārtējā gada prasījuma tiesībām |
Par pārnestām prasījuma tiesībām |
Kopā |
% no budžeta |
|||
11. |
Cukura nodevas |
125 |
125 |
124 |
– |
124 |
124 |
– |
124 |
99,21 % |
– |
12. |
Muitas nodokļi |
16 701 |
18 635 |
18 602 |
32 |
18 634 |
18 597 |
9 |
18 607 |
99,85 % |
28 |
13. |
PVN |
18 264 |
18 023 |
18 269 |
– |
18 269 |
18 269 |
– |
18 269 |
101,36 % |
– |
14. |
NKI |
104 548 |
92 884 |
94 009 |
– |
94 009 |
94 009 |
– |
94 009 |
101,21 % |
– |
15. |
Budžeta nelīdzsvarotību korekcijas |
– |
– |
(270) |
– |
(270) |
(270) |
– |
(270) |
- |
– |
Kopā |
139 639 |
129 667 |
130 733 |
32 |
130 766 |
130 729 |
9 |
130 738 |
100,83 % |
28 |
Miljonos EUR |
|||||||||||
Sīkāka informācija par 3. pozīciju. Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas |
|||||||||||
Nodaļa |
Ienākumu apropriācijas |
Konstatētās prasījuma tiesības |
Ieņēmumi |
Saņemtās summas |
Nesamaksātās summas |
||||||
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Galīgais pieņemtais budžets |
Kārtējais gads |
% no budžeta |
Kopā |
Par kārtējā gada prasījuma tiesībām |
Par pārnestām prasījuma tiesībām |
Kopā |
% no budžeta |
|||
30. |
Pārpalikums no iepriekšējā gada |
– |
1435 |
1435 |
– |
1435 |
1435 |
– |
1435 |
100,00 % |
– |
31. |
PVN atlikumi |
– |
(193) |
24 |
(205) |
(182) |
24 |
(205) |
(182) |
94,40 % |
– |
32. |
NKI atlikumi |
– |
7326 |
1346 |
5613 |
6958 |
1346 |
5613 |
6958 |
94,98 % |
(0) |
34. |
Korekcija par nelīdzdalību JHAP |
– |
– |
(7) |
– |
(7) |
(7) |
– |
(7) |
- |
– |
35. |
Apvienotās Karalistes korekcija — labojumi |
– |
– |
(27) |
– |
(27) |
(27) |
– |
(27) |
- |
– |
36. |
Apvienotās Karalistes korekcija — pagaidu aprēķins |
– |
– |
(146) |
– |
(146) |
(146) |
– |
(146) |
- |
– |
Kopā |
– |
8568 |
2624 |
5407 |
8031 |
2624 |
5407 |
8031 |
93,74 % |
– |
4.2.IEŅĒMUMU IZPILDE
5.Pārskats par 2015. gada ieņēmumiem
Sākotnēji pieņemtajā ES budžetā, kuru Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs parakstīja 2014. gada 17. decembrī, maksājumu apropriāciju summa bija EUR 141 214 miljoni un no pašu resursiem finansējamais kopējais apjoms bija EUR 139 639 miljoni. Ieņēmumu un izdevumu aplēses sākotnējā budžetā parasti tiek koriģētas budžeta gadā, un šādas pārmaiņas tiek norādītas budžeta grozījumos. Korekcijas pašu resursos, kuru pamatā ir NKI, nodrošina, ka budžetā paredzētie ieņēmumi precīzi atbilst budžetā paredzētajiem izdevumiem. Saskaņā ar līdzsvara principu budžeta ieņēmumiem un izdevumiem (maksājumu apropriācijām) jābūt līdzsvarā.
2015. gadā tika pieņemti astoņi budžeta grozījumi. Ņemot tos vērā, kopējie galīgie pieņemtie ieņēmumi 2015. gadā bija EUR 141 280 miljoni. To finansēja no pašu resursiem par kopējo summu EUR 129 667 miljoni (t. i., par EUR 9972 miljoniem mazāk nekā sākotnēji prognozēts) un atlikušo daļu — no citiem ieņēmumiem. Tas galvenokārt bija saistīts ar pārpalikumu no iepriekšējā finanšu gada, ārkārtas ienākumiem no PVN un NKI korekcijas iepriekšējos gados un soda naudām, kas ievērojami samazināja dalībvalstu NKI līdzsvarojošās iemaksas 2015. gadā. Attiecībā uz pašu resursu rezultātu iekasētie tradicionālie pašu resursi bija ļoti tuvu prognozētajai summai. Tas galvenokārt bija budžeta aplēšu dēļ, kas tikai mainītas budžeta grozījumu Nr. 6/2015 sagatavošanas laikā (aplēses tika palielinātas par EUR 1134 miljoniem atbilstīgi jaunajām 2015. gada pavasara prognozēm), tad vēlreiz tika grozītas budžeta grozījumos Nr. 8/2015, lai tiktu ņemts vērā faktiskais iekasēšanas ritms. Tādējādi aplēses tika palielinātas vēlreiz par EUR 800 miljoniem.
Dalībvalstu galīgie PVN un NKI maksājumi arī bija tuvu galīgajai budžeta aplēsei. Starpības starp prognozētajām summām un faktiski samaksātajām summām radās tādēļ, ka pastāvēja atšķirība starp euro kursu, kas tika izmantots budžeta nolūkā, un kursu, kas bija spēkā laikā, kad dalībvalstis, kas nepiedalījās EMS, faktiski veica maksājumus.
PVN un NKI atlikumi 2014. gadā iekļāva galvenās NKI pārskatīšanas jau kopš 2002. gada. Tādējādi korekcijas bija nepieredzēti lielas un visu ES dalībvalstu kopējais apjoms bija EUR 9,5 miljardi. Lai atrisinātu šo ārkārtas situāciju, Padome 2014. gada 18. decembrī pieņēma Komisijas priekšlikumu (Padomes 2014. gada 18. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1377/2014) atļaut dalībvalstīm atlikt maksājumu līdz 2015. gada 1. septembrim, nerēķinot par to procentus un nosakot stingrus nosacījumus. Attiecīgi sešas dalībvalstis izvēlējās samaksāt savas korekcijas 2015. gadā. Atliktā maksājuma summa bija EUR 5,4 miljardi. Parastā korekcija atbilda 2015. gada summai un bija EUR 1,4 miljardi. Pozīcija „Iemaksas un kompensācijas saistībā ar ES nolīgumiem un programmām” galvenokārt ir saistīta ar ieņēmumiem no ELGF un ELFLA (un jo īpaši ar kontu noskaidrošanu un pārkāpumiem), trešo valstu dalību pētniecības programmās un citām iemaksām un kompensācijām saistībā ar ES programmām/darbībām. Ievērojamu daļu no šīs kopējās summas veido iezīmēti ieņēmumi, kuru rezultātā parasti veidojas papildu apropriācijas izdevumos.
Budžeta grozījumi Nr. 8/2015 ietvēra soda naudas un ar tām saistītos procentus par saistībām, un kopējā summa EUR 1345 miljonu apmērā bija zināma laikā, kad tika sagatavots attiecīgo budžeta grozījumu projekts. Līdz 2015. gada 31. decembrim citas soda naudas kļuva galīgas vai nu pēc galīgā nolēmuma, vai arī tāpēc, ka uzņēmumi nesniedza apelāciju par jaunajiem lēmumiem par soda naudām.
6.Pašu resursu ieņēmumi
Lielākā daļa ieņēmumu ir no pašu resursiem. Tas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 311. pantā, saskaņā ar kuru: „Neskarot citus ieņēmumus, budžetu pilnībā finansē no pašu resursiem”. Vairākumu budžeta izdevumu finansē no pašu resursiem.
Pašu resursus var iedalīt šādās kategorijās:
1)tradicionālie pašu resursi, kurus veido muitas nodokļi un cukura nodevas. Šos pašu resursus piemēro uzņēmumiem, un dalībvalstis tos iekasē ES vārdā. Tomēr dalībvalstis patur 25 % kā kompensāciju par iekasēšanas izmaksām (20 % saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu Nr. 2014/335/ES, Euratom; tas patlaban atrodas ratifikācijas procesa pabeigšanas posmā, lai to piemērotu retrospektīvi, sākot no 2014. gada). Muitas nodokļus piemēro tādu produktu importam, kuri tiek ievesti no trešām valstīm, un nodokļu likmju pamatā ir kopējais muitas tarifs. Cukura nodevu maksā cukura ražotāji, lai finansētu cukura eksporta atmaksu. Tradicionālie pašu resursi parasti veido +/- 13 % no pašu resursu ieņēmumiem;
2)pašu resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN); tos piemēro dalībvalstu PVN bāzei, un bāzes šim nolūkam ir salāgotas atbilstīgi ES noteikumiem. Vienu un to pašu procentu likmi piemēro katras dalībvalsts saskaņotajai bāzei. Tomēr ņem vērā PVN bāzi, kas ir ierobežota un nepārsniedz 50 % no katras dalībvalsts NKI. Resursi, kuru pamatā ir PVN, parasti veido aptuveni 13 % no pašu resursu ieņēmumiem;
3)resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI); tos izmanto budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanai, t. i., lai finansētu to budžeta daļu, kuru nesedz citi ieņēmumu avoti. Vienu un to pašu procentu likmi piemēro katras dalībvalsts NKI, un to nosaka saskaņā ar ES noteikumiem. Resursi, kuru pamatā ir NKI, parasti veido +/- 74 % no pašu resursu ieņēmumiem.
Pašu resursus piešķir saskaņā ar noteikumiem Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmumā Nr. 2007/436/EK, Euratom par ES pašu resursu sistēmu (2007. gada lēmums). 2014.–2020. gadam ir pieņemts jauns lēmums, ar kuru izveido ES pašu resursu sistēmu (2014. gada lēmums: Padomes 2014. gada 26. maija Lēmums Nr. 2014/335/ES, Euratom). 2014. gada lēmums stāsies spēkā pēc tam, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis atbilstīgi to konstitucionālajiem noteikumiem (plānotais laiks ir 2016. gads). Līdz tam laikam paliek spēkā 2007. gada lēmums. Kad lēmums stāsies spēkā, budžeta gadā tiks ņemta vērā tā ietekme ar atpakaļejošu datumu (2014. gada lēmums tiks piemērots, sākot no 2014. gada 1. janvāra).
7.Tradicionālie pašu resursi
Visas konstatētās tradicionālo pašu resursu summas ir jāiegrāmato vienā no kompetento iestāžu kontiem:
parastajā kontā, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā: visas atgūtās vai garantētās summas;
atsevišķos kontos, kā noteikts Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 6. panta 3. punkta b) apakšpunktā: visas summas, kuras vēl nav atgūtas un/vai nav garantētas; summas, kas ir garantētas, bet apstrīdētas, arī var grāmatot šajā kontā.
Attiecībā uz atsevišķo kontu dalībvalstis nosūta Komisijai ceturkšņa pārskatu, kurā iekļauj:
iepriekšējā ceturksnī atgūstamo atlikumu,
konkrētajā ceturksnī konstatētās prasījuma tiesības,
konkrētajā ceturksnī izdarītos bāzes labojumus (korekcijas/anulēšana),
pilnībā norakstītās summas (kuras nav pieejamas atbilstīgi Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 17. panta 2. punktam),
attiecīgajā ceturksnī atgūtās summas,
attiecīgā ceturkšņa beigās atgūstamo atlikumu.
Tradicionālie pašu resursi jāiegrāmato Komisijas kontā valsts kasē vai dalībvalsts norādītā struktūrā vēlākais pirmajā darbdienā pēc 19. datuma otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā konstatētas prasījuma tiesības (vai summa ir atgūta atsevišķa konta gadījumā). Dalībvalstis patur 25 % no tradicionālajiem pašu resursiem kā iekasēšanas izmaksas (20 % saskaņā ar Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu Nr. 2014/335/ES, Euratom; tas patlaban atrodas ratifikācijas procesa pabeigšanas posmā, lai to piemērotu retrospektīvi, sākot no 2014. gada). Prasījuma tiesības par iespējamiem pašu resursiem koriģē, pamatojoties uz to iespējamību atgūt šīs summas.
8.Resursi, kuru pamatā ir PVN un NKI
Pašu resursi, kuru pamatā ir PVN, veidojas, visām dalībvalstīm piemērojot vienotu likmi saskaņotajai PVN bāzei, kuru nosaka saskaņā ar 2007. gada lēmuma par pašu resursiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Vienotā likme ir noteikta 0,30 %, izņemot 2007.–2013. gada periodu, kurā pieprasītā likme Austrijai bija noteikta 0,225 %, Vācijai 0,15 %, bet Nīderlandei un Zviedrijai 0,10 % apmērā. Visām dalībvalstīm PVN bāze ir ierobežota un nepārsniedz 50 % no NKI. Saskaņā ar 2014. gada lēmumu par pašu resursiem pieprasītā likme saglabāsies 0,3 % apmērā, izņemot 2014.–2020. gada periodam, kad pieprasītā likme Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai ir noteikta 0,15 % apmērā. Šādas zemākas likmes tiks piemērotas ar atpakaļejošu datumu, kad būs pabeigta 2014. gada lēmuma ratifikācija.
Resursi, kuru pamatā ir NKI, ir mainīgi resursi, kas ir paredzēti tādu ieņēmumu papildināšanai jebkurā noteiktā gadā, kuri nepieciešami, lai segtu izdevumus, kuri pārsniedz iekasēto summu no tradicionālajiem pašu resursiem, PVN resursiem un dažādiem ieņēmumiem. Ieņēmumi rodas, piemērojot vienotu likmi visu dalībvalstu kopējam NKI. Resursus, kuru pamatā ir PVN un NKI, nosaka, pamatojoties uz prognozēm par PVN un NKI bāzi, ko izstrādā budžeta projekta sagatavošanas laikā. Minētās prognozes pēc tam pārskata; rādītājus atjaunina attiecīgajā budžeta gadā, izmantojot budžeta grozījumus. Faktiskie rādītāji par PVN un NKI bāzi ir pieejami gadu pēc attiecīgā budžeta gada beigām. Komisija aprēķina starpības starp summām, kas dalībvalstīm ir jāmaksā, ņemot vērā faktiskās bāzes, un summām, kas ir faktiski samaksātas, pamatojoties uz (pārskatītajām) prognozēm. Komisija pieprasa dalībvalstīm iesniegt šos pozitīvos vai negatīvos PVN un NKI atlikumus līdz tā gada pirmajai decembra darbdienai, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam. 2014. gada 18. decembrī Padome pieņēma Regulu (ES, Euratom) Nr. 1377/2014, kas noteiktos apstākļos ļauj dalībvalstīm atlikt PVN un NKI atlikumu nodošanu līdz nākamā gada septembra pirmajai darbadienai. Faktiskajās PVN un NKI bāzēs joprojām var veikt korekcijas turpmākajos četros gados, ja vien netiek sniegta atruna. Iepriekš aprēķinātos atlikumus koriģē, un starpību pieprasa vienlaicīgi ar iepriekšējā budžeta gada PVN un NKI atlikumu.
Pārbaudot PVN pārskatus un NKI datus, Komisija var dalībvalstīm paziņot atrunas par konkrētiem punktiem, kuriem var būt sekas attiecībā uz to pašu resursu iemaksām. Šie punkti, piemēram, var rasties saistībā ar pieņemamu datu trūkumu vai vajadzību izstrādāt atbilstošu metodiku. Šīs atrunas ir uzskatāmas par potenciāliem prasījumiem dalībvalstīm par precīzi nenosakāmām summām, jo to finansiālo ietekmi nevar precīzi aplēst. Ja ir iespējams noteikt precīzu summu, attiecīgi PVN un NKI resursi tiek pieprasīti saistībā ar PVN un NKI atlikumiem vai arī atsevišķiem līdzekļu pieprasījumiem.
9.AK korekcija
Šis mehānisms samazina AK pašu resursu maksājumus proporcionāli tā sauktajai „budžeta nelīdzsvarotībai” un attiecīgi palielina pārējo dalībvalstu pašu resursu maksājumus. Budžeta nelīdzsvarotības korekcijas mehānismu Apvienotajai Karalistei Eiropadome ieviesa Fontenblo sanāksmē (1984. gada jūnijā) ar tajā pieņemto 1985. gada 7. maija lēmumu par pašu resursiem. Mehānisma mērķis bija samazināt Apvienotās Karalistes budžeta nelīdzsvarotību, samazinot Apvienotās Karalistes maksājumus ES. Arī Vācijai, Austrijai, Zviedrijai un Nīderlandei ir noteikti mazāki finansējumi ar korekcijas palīdzību (kas nav lielāka par vienu ceturto daļu no šo valstu parastās daļas).
10.Bruto samazinājums
Saskaņā ar 2013. gada 7. un 8. februāra Eiropadomes secinājumiem Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai tiek samazināta gada iemaksa, kuras pamatā ir NKI tikai 2014.–2020. gada periodā, un Austrijai tiek samazināta uz NKI bāzētā gada iemaksa tikai 2014.–2016. gada periodā. Dānija, Nīderlande un Zviedrija gūs labumu no šo valstu ikgadējās NKI iemaksas bruto samazinājuma attiecīgi EUR 130 miljonu, EUR 695 miljonu un EUR 185 miljonu apmērā. Austrija gūs labumu no ikgadējās NKI iemaksas bruto samazinājuma EUR 30 miljonu apmērā 2014. gadā, EUR 20 miljonu apmērā 2015. gadā un EUR 10 miljonu apmērā 2016. gadā (visas summas 2011. gada cenās). Šie noteikumi tika ietverti 2014. gada lēmumā par pašu resursiem un tos piemēro (ar atpakaļejošu datumu) pēc tā stāšanās spēkā.
11.ES BUDŽETA IZDEVUMU IZPILDE
11.1.DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS
|
Miljonos EUR |
|||||||||||
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
|||||||||||
Budžeta apropriācijas |
Papildu apropriācijas |
Budžeta apropriācijas |
Papildu apropriācijas |
|||||||||
DFS izdevumu kategorija |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Pārnestās summas |
Piešķirtie ieņēmumi |
Pieejamās apropriācijas kopā |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Pārnestās summas |
Piešķirtie ieņēmumi |
Pieejamās apropri-ācijas kopā |
1 |
2 |
3=1+2 |
4 |
5 |
6=3+4+5 |
7 |
8 |
9=7+8 |
10 |
11 |
12=9+10+11 |
|
1. Gudra un iekļaujoša izaugsme |
66 782 |
11 173 |
77 955 |
8480 |
2949 |
89 384 |
66 923 |
(347) |
66 576 |
128 |
3612 |
70 316 |
1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
17 552 |
0 |
17 552 |
– |
2538 |
20 090 |
15 798 |
(189) |
15 609 |
112 |
3263 |
18 984 |
1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
49 230 |
11 173 |
60 403 |
8480 |
411 |
69 293 |
51 125 |
(158) |
50 967 |
16 |
349 |
51 332 |
2. Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
58 809 |
5069 |
63 877 |
2867 |
2395 |
69 140 |
55 999 |
214 |
56 213 |
902 |
2374 |
59 489 |
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
43 456 |
(1) |
43 455 |
868 |
1973 |
46 296 |
43 448 |
(1) |
43 447 |
884 |
1973 |
46 304 |
3. Drošība un pilsoniskums |
2147 |
375 |
2522 |
254 |
93 |
2869 |
1860 |
104 |
1963 |
8 |
84 |
2055 |
4. Globālā Eiropa |
8408 |
386 |
8795 |
335 |
644 |
9774 |
7422 |
229 |
7652 |
42 |
534 |
8228 |
5. Administrācija |
8660 |
(0) |
8660 |
93 |
672 |
9425 |
8659 |
0 |
8659 |
845 |
681 |
10 185 |
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
3667 |
(0) |
3667 |
93 |
327 |
4087 |
3667 |
(0) |
3667 |
543 |
334 |
4543 |
6. Kompensācijas |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
8. Negatīvā rezerve |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
9. Speciālie instrumenti |
515 |
(51) |
465 |
162 |
69 |
696 |
352 |
(134) |
218 |
36 |
69 |
322 |
Kopā |
145 322 |
16 952 |
162 273 |
12 191 |
6822 |
181 286 |
141 214 |
66 |
141 280 |
1960 |
7354 |
150 595 |
11.2.DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU IZPILDE
|
Miljonos EUR |
|||||||||||||||
Veiktās saistības |
Uz 2016. gadu pārnestās apropriācijas |
Likvidējamas apropriācijas |
||||||||||||||
DFS izdevumu kategorija |
Pieejamās apropriācijas kopā |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
no piešķirtiem ieņēmumiem |
Kopā |
% |
piešķirtie ieņēmumi |
ar lēmumu pārnestas summas |
kopā |
% |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
no piešķirtiem ieņēmumiem (EBTA) |
Kopā |
% |
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5=2+3+4 |
6=5/1 |
7 |
8 |
9=7+8 |
10=9/1 |
11 |
12 |
13 |
14=11+12+13 |
15=14/1 |
|
1. |
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
89 384 |
77 917 |
8480 |
1754 |
88 151 |
98,62 % |
1190 |
7 |
1198 |
1,34 % |
30 |
– |
5 |
35 |
0,04 % |
1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
20 090 |
17 542 |
– |
1364 |
18 905 |
94,10 % |
1170 |
0 |
1170 |
5,83 % |
10 |
– |
5 |
14 |
0,07 % |
|
1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
69 293 |
60 375 |
8480 |
391 |
69 246 |
99,93 % |
20 |
7 |
27 |
0,04 % |
21 |
– |
– |
21 |
0,03 % |
|
2. |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
69 140 |
63 432 |
2853 |
1090 |
67 375 |
97,45 % |
1306 |
410 |
1716 |
2,48 % |
35 |
14 |
– |
49 |
0,07 % |
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
46 296 |
43 018 |
854 |
1077 |
44 948 |
97,09 % |
896 |
410 |
1306 |
2,82 % |
27 |
14 |
– |
42 |
0,09 % |
|
3. |
Drošība un pilsoniskums |
2869 |
2520 |
254 |
53 |
2826 |
98,49 % |
41 |
– |
41 |
1,42 % |
2 |
0 |
0 |
3 |
0,09 % |
4. |
Globālā Eiropa |
9774 |
8745 |
335 |
317 |
9397 |
96,15 % |
327 |
17 |
344 |
3,52 % |
32 |
1 |
– |
33 |
0,34 % |
5. |
Administrācija |
9425 |
8577 |
92 |
484 |
9154 |
97,12 % |
187 |
2 |
189 |
2,01 % |
82 |
1 |
– |
82 |
0,87 % |
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
4087 |
3585 |
92 |
276 |
3954 |
96,74 % |
51 |
2 |
53 |
1,29 % |
80 |
1 |
0 |
81 |
1,97 % |
|
6. |
Kompensācijas |
– |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
8. |
Negatīvā rezerve |
– |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
9. |
Speciālie instrumenti |
696 |
126 |
162 |
– |
288 |
41,46 % |
69 |
219 |
288 |
41,43 % |
119 |
– |
– |
119 |
17,11 % |
Kopā |
181 286 |
161 317 |
12 175 |
3698 |
177 190 |
97,74 % |
3119 |
656 |
3775 |
2,08 % |
301 |
15 |
5 |
321 |
0,18 % |
11.3.DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU IZPILDE
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Miljonos EUR |
|
Veiktie maksājumi |
Uz 2016. gadu pārnestās apropriācijas |
Likvidējamas apropriācijas |
|||||||||||||||
DFS izdevumu kategorija |
Pieejamās apropriācijas kopā |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
no piešķirtiem ieņēmumiem |
Kopā |
% |
automātiski pārnestas summas |
ar lēmumu pārnestas summas |
piešķirtie ieņēmumi |
Kopā |
% |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
piešķirtie ieņēmumi (EBTA) |
Kopā |
10=7+8+9 |
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5=2+3+4 |
6=5/1 |
7 |
8 |
9 |
10=7+8+9 |
11=10/1 |
12 |
13 |
14 |
15=12+13+14 |
16=15/1 |
|
1. |
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
70 316 |
66 429 |
114 |
1466 |
68 009 |
96,72 % |
119 |
2 |
2144 |
2264 |
3,22 % |
27 |
14 |
2 |
42 |
0,06 % |
|
1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
18 984 |
15 482 |
100 |
1221 |
16 802 |
88,50 % |
104 |
2 |
2041 |
2147 |
11,31 % |
22 |
12 |
2 |
36 |
0,19 % |
|
1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
51 332 |
50 947 |
14 |
246 |
51 207 |
99,76 % |
15 |
– |
103 |
118 |
0,23 % |
5 |
2 |
– |
7 |
0,01 % |
2. |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
59 489 |
55 748 |
885 |
1432 |
58 066 |
97,61 % |
20 |
410 |
942 |
1372 |
2,31 % |
35 |
17 |
– |
51 |
0,09 % |
|
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
46 304 |
42 995 |
868 |
1077 |
44 940 |
97,05 % |
14 |
410 |
896 |
1320 |
2,85 % |
28 |
16 |
– |
44 |
0,10 % |
3. |
Drošība un pilsoniskums |
2055 |
1951 |
7 |
60 |
2019 |
98,22 % |
9 |
– |
23 |
32 |
1,58 % |
3 |
1 |
0 |
4 |
0,20 % |
4. |
Globālā Eiropa |
8228 |
7611 |
37 |
237 |
7884 |
95,82 % |
33 |
– |
297 |
330 |
4,02 % |
8 |
5 |
– |
13 |
0,16 % |
5 |
Administrācija |
10 185 |
7871 |
680 |
427 |
8978 |
88,14 % |
704 |
2 |
255 |
961 |
9,44 % |
82 |
165 |
– |
246 |
2,42 % |
|
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
4543 |
3129 |
408 |
254 |
3791 |
83,43 % |
456 |
2 |
80 |
537 |
11,83 % |
80 |
135 |
– |
215 |
4,74 % |
6. |
Kompensācijas |
– |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
8. |
Negatīvā rezerve |
– |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
0 |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
9. |
Speciālie instrumenti |
322 |
217 |
36 |
35 |
288 |
89,41 % |
1 |
– |
33 |
34 |
10,51 % |
0 |
0 |
– |
0 |
0,08 % |
Kopā |
150 595 |
139 827 |
1759 |
3657 |
145 243 |
96,45 % |
886 |
413 |
3695 |
4994 |
3,32 % |
154 |
202 |
2 |
358 |
0,24 % |
11.4.DFS: NENOKĀRTOTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS
Miljonos EUR |
||||||||||
Iepriekšējā gada beigās nenokārtotās saistības |
Saistības gada laikā |
Tādu saistību kopsumma, |
||||||||
DFS izdevumu kategorija |
No iepriekšējā gada pārnestās saistības |
Saistību atcelšana /pārvērtēšana/ anulēšana |
Maksājumi |
Gada beigās nenokārtotās saistības |
Gada laikā veiktās saistības |
Maksājumi |
Tādu saistību anulēšana, kuras nevar pārnest |
Gada beigās nenokārtotās saistības |
kas nav nokārtotas gada beigās |
|
1. |
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
143 009 |
(2320) |
(57 944) |
82 746 |
88 151 |
(10 066) |
(4) |
78 081 |
160 827 |
|
1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
33 532 |
(1177) |
(10 967) |
21 389 |
18 905 |
(5835) |
(4) |
13 066 |
34 455 |
|
1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
109 477 |
(1143) |
(46 977) |
61 357 |
69 246 |
(4230) |
(0) |
65 015 |
126 372 |
2. |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
19 382 |
(500) |
(8803) |
10 079 |
67 375 |
(49 263) |
(0) |
18 112 |
28 191 |
|
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
43 |
(2) |
(30) |
11 |
44 948 |
(44 910) |
– |
38 |
49 |
3. |
Drošība un pilsoniskums |
2582 |
(252) |
(864) |
1466 |
2826 |
(1155) |
– |
1671 |
3137 |
4. |
Globālā Eiropa |
23 846 |
(685) |
(5934) |
17 227 |
9397 |
(1951) |
(0) |
7446 |
24 673 |
5. |
Administrācija |
781 |
(97) |
(683) |
1 |
9154 |
(8294) |
5 |
864 |
865 |
|
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
469 |
(67) |
(401) |
0 |
3954 |
(3389) |
5 |
570 |
570 |
6. |
Kompensācijas |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
8. |
Negatīvā rezerve |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
9. |
Speciālie instrumenti |
0 |
(0) |
(0) |
– |
288 |
(288) |
– |
1 |
1 |
Kopā |
189 600 |
(3855) |
(74 227) |
111 518 |
177 190 |
(71 016) |
– |
106 175 |
217 692 |
11.5.DFS: NENOKĀRTOTĀS SAISTĪBAS DALĪJUMĀ PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS
Miljonos EUR |
||||||||||
DFS izdevumu kategorija |
< 2009. |
2009. |
2010. |
2011. |
2012. |
2013. |
2014. |
2015. |
Kopā |
|
1. |
Gudra un iekļaujoša izaugsme |
1949 |
710 |
1446 |
2995 |
11 077 |
35 400 |
29 168 |
78 081 |
160 827 |
|
1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātība |
295 |
672 |
1209 |
1541 |
3885 |
5942 |
7844 |
13 066 |
34 455 |
|
1.b: Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija |
1653 |
38 |
237 |
1455 |
7191 |
29 459 |
21 324 |
65 015 |
126 372 |
2. |
Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi |
223 |
62 |
82 |
127 |
213 |
7231 |
2140 |
18 112 |
28 191 |
|
t. sk. ar tirgu saistīti izdevumi un tiešie maksājumi |
– |
– |
– |
0 |
3 |
– |
8 |
38 |
49 |
3. |
Drošība un pilsoniskums |
21 |
39 |
62 |
136 |
277 |
580 |
350 |
1671 |
3137 |
4. |
Globālā Eiropa |
938 |
522 |
883 |
1412 |
3364 |
4719 |
5390 |
7446 |
24 673 |
5. |
Administrācija |
– |
– |
– |
– |
– |
0 |
0 |
864 |
865 |
|
t. sk. iestāžu administratīvie izdevumi |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
570 |
570 |
9. |
Speciālie instrumenti |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
1 |
1 |
Kopā |
3130 |
1333 |
2473 |
4671 |
14 931 |
47 931 |
37 049 |
106 175 |
217 692 |
11.6.POLITIKAS JOMA: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS
|
Miljonos EUR |
||||||||||||
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
||||||||||||
Budžeta apropriācijas |
Papildu apropriācijas |
Pieejamās |
Budžeta apropriācijas |
Papildu apropriācijas |
Pieejamās |
||||||||
Politikas joma |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Pārnestās summas |
Piešķirtie ieņēmumi |
apropriācijas kopā |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Pārnestās summas |
Piešķirtie ieņēmumi |
apropriācijas kopā |
|
1 |
2 |
3=1+2 |
4 |
5 |
6=3+4+5 |
7 |
8 |
9=7+8 |
10 |
11 |
12=9+10+11 |
||
01 |
Ekonomika un finanses |
371 |
1281 |
1652 |
– |
118 |
1770 |
459 |
(43) |
416 |
7 |
121 |
544 |
02 |
Uzņēmējdarbība un rūpniecība |
2536 |
(19) |
2517 |
– |
298 |
2815 |
2266 |
(120) |
2147 |
19 |
369 |
2534 |
03 |
Konkurence |
98 |
(1) |
97 |
– |
6 |
103 |
98 |
(1) |
97 |
7 |
6 |
110 |
04 |
Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
13 096 |
2817 |
15 913 |
2161 |
83 |
18 157 |
10 929 |
(305) |
10 625 |
51 |
175 |
10 850 |
05 |
Lauksaimniecība lauku attīstība |
57 603 |
4347 |
61 951 |
2912 |
2382 |
67 245 |
54 942 |
298 |
55 240 |
892 |
2376 |
58 508 |
06 |
Mobilitāte un transports |
3281 |
(699) |
2582 |
– |
178 |
2760 |
2056 |
(96) |
1960 |
5 |
174 |
2139 |
07 |
Vide |
431 |
0 |
432 |
– |
17 |
448 |
397 |
(3) |
395 |
16 |
14 |
425 |
08 |
Pētniecība un inovācija |
6699 |
(501) |
6198 |
– |
769 |
6967 |
5987 |
(144) |
5843 |
23 |
1223 |
7089 |
09 |
Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
1727 |
0 |
1728 |
– |
169 |
1897 |
1727 |
21 |
1748 |
16 |
254 |
2018 |
10 |
Tiešā pētniecība |
404 |
(11) |
393 |
– |
551 |
944 |
402 |
(5) |
397 |
44 |
492 |
933 |
11 |
Jūrlietas un zivsaimniecība |
1082 |
724 |
1806 |
29 |
31 |
1866 |
1007 |
(49) |
958 |
3 |
14 |
975 |
12 |
Iekšējais tirgus un pakalpojumi |
119 |
(3) |
116 |
– |
12 |
128 |
115 |
(4) |
111 |
4 |
12 |
127 |
13 |
Reģionālā politika un pilsētpolitika |
35 347 |
8393 |
43 739 |
6481 |
422 |
50 642 |
40 721 |
131 |
40 851 |
11 |
267 |
41 130 |
14 |
Nodokļi un muitas savienība |
161 |
(0) |
161 |
– |
9 |
170 |
137 |
13 |
151 |
5 |
8 |
163 |
15 |
Izglītība un kultūra |
2918 |
(26) |
2892 |
– |
447 |
3339 |
2661 |
164 |
2825 |
14 |
610 |
3450 |
16 |
Komunikācija |
245 |
2 |
247 |
– |
12 |
259 |
240 |
5 |
244 |
12 |
12 |
269 |
17 |
Veselības un patērētāju aizsardzība |
616 |
(14) |
601 |
7 |
24 |
632 |
567 |
(31) |
536 |
10 |
25 |
572 |
18 |
Iekšlietas |
1172 |
389 |
1560 |
247 |
53 |
1860 |
972 |
161 |
1133 |
3 |
41 |
1178 |
19 |
Ārpolitikas instrumenti |
759 |
(51) |
708 |
15 |
51 |
774 |
578 |
(22) |
556 |
10 |
47 |
612 |
20 |
Tirdzniecība |
115 |
(1) |
114 |
0 |
3 |
117 |
124 |
(10) |
114 |
3 |
3 |
121 |
21 |
Attīstītība un sadarbība |
5023 |
391 |
5414 |
7 |
281 |
5702 |
4308 |
74 |
4382 |
26 |
212 |
4620 |
22 |
Paplašināšanās |
1524 |
1 |
1525 |
40 |
15 |
1580 |
976 |
(13) |
963 |
5 |
11 |
980 |
23 |
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība |
1019 |
164 |
1183 |
199 |
173 |
1555 |
999 |
277 |
1275 |
10 |
140 |
1426 |
24 |
Krāpšanas apkarošana |
80 |
(0) |
79 |
– |
1 |
80 |
76 |
(0) |
76 |
7 |
1 |
83 |
25 |
Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas |
192 |
1 |
192 |
– |
11 |
204 |
192 |
1 |
192 |
14 |
11 |
218 |
26 |
Komisijas administrācija |
997 |
16 |
1013 |
– |
162 |
1176 |
992 |
19 |
1011 |
158 |
166 |
1335 |
27 |
Budžets |
70 |
(14) |
57 |
– |
8 |
64 |
70 |
(14) |
57 |
7 |
8 |
71 |
28 |
Revīzija |
12 |
0 |
12 |
– |
1 |
13 |
12 |
0 |
12 |
0 |
1 |
13 |
29 |
Statistika |
134 |
1 |
135 |
– |
14 |
149 |
116 |
1 |
117 |
5 |
22 |
144 |
30 |
Pensijas un ar tām saistītie izdevumi |
1567 |
(4) |
1563 |
– |
0 |
1563 |
1567 |
(4) |
1563 |
– |
0 |
1563 |
31 |
Valodu dienesti |
389 |
(5) |
384 |
– |
70 |
454 |
389 |
(5) |
384 |
18 |
70 |
471 |
32 |
Enerģētika |
1064 |
(100) |
964 |
– |
114 |
1078 |
1035 |
(43) |
992 |
6 |
125 |
1123 |
33 |
Tieslietas |
209 |
2 |
211 |
– |
9 |
220 |
195 |
(20) |
175 |
3 |
10 |
188 |
34 |
Pasākumi klimata jomā |
127 |
0 |
128 |
– |
1 |
129 |
84 |
(18) |
66 |
3 |
1 |
70 |
40 |
Rezerves |
465 |
(127) |
338 |
– |
– |
338 |
150 |
(150) |
– |
– |
– |
– |
90 |
Citas iestādes |
3667 |
(0) |
3667 |
93 |
327 |
4087 |
3667 |
(0) |
3667 |
543 |
334 |
4543 |
Kopā |
145 322 |
16 952 |
162 273 |
12 191 |
6822 |
181 286 |
141 214 |
66 |
141 280 |
1960 |
7354 |
150 595 |
12.POLITIKAS JOMA: BUDŽETA UN FAKTISKO SAISTĪBU SALĪDZINĀJUMS
Miljonos EUR |
|||||||
Politikas joma |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Papildu apropriācijas* |
Pieejamās apropriācijas kopā |
Veiktās saistības |
|
01 |
Ekonomika un finanses |
371 |
1281 |
1652 |
118 |
1770 |
1654 |
02 |
Uzņēmējdarbība un rūpniecība |
2536 |
(19) |
2517 |
298 |
2815 |
2704 |
03 |
Konkurence |
98 |
(1) |
97 |
6 |
103 |
100 |
04 |
Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
13 096 |
2817 |
15 913 |
2244 |
18 157 |
18 069 |
05 |
Lauksaimniecība un lauku attīstība |
57 603 |
4347 |
61 951 |
5294 |
67 245 |
65 492 |
06 |
Mobilitāte un transports |
3281 |
(699) |
2582 |
178 |
2760 |
2683 |
07 |
Vide |
431 |
0 |
432 |
17 |
448 |
443 |
08 |
Pētniecība un inovācija |
6699 |
(501) |
6198 |
769 |
6967 |
6674 |
09 |
Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
1727 |
0 |
1728 |
169 |
1897 |
1833 |
10 |
Tiešā pētniecība |
404 |
(11) |
393 |
551 |
944 |
504 |
11 |
Jūrlietas un zivsaimniecība |
1082 |
724 |
1806 |
60 |
1866 |
1834 |
12 |
Iekšējais tirgus un pakalpojumi |
119 |
(3) |
116 |
12 |
128 |
126 |
13 |
Reģionālā politika un pilsētpolitika |
35 347 |
8393 |
43 739 |
6903 |
50 642 |
50 599 |
14 |
Nodokļi un muitas savienība |
161 |
(0) |
161 |
9 |
170 |
165 |
15 |
Izglītība un kultūra |
2918 |
(26) |
2892 |
447 |
3339 |
3249 |
16 |
Komunikācija |
245 |
2 |
247 |
12 |
259 |
253 |
17 |
Veselības un patērētāju aizsardzība |
616 |
(14) |
601 |
30 |
632 |
622 |
18 |
Iekšlietas |
1172 |
389 |
1560 |
300 |
1860 |
1837 |
19 |
Ārpolitikas instrumenti |
759 |
(51) |
708 |
66 |
774 |
706 |
20 |
Tirdzniecība |
115 |
(1) |
114 |
3 |
117 |
116 |
21 |
Attīstītība un sadarbība |
5023 |
391 |
5414 |
288 |
5702 |
5596 |
22 |
Paplašināšanās |
1524 |
1 |
1525 |
55 |
1580 |
1573 |
23 |
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība |
1019 |
164 |
1183 |
372 |
1555 |
1484 |
24 |
Krāpšanas apkarošana |
80 |
(0) |
79 |
1 |
80 |
79 |
25 |
Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas |
192 |
1 |
192 |
11 |
204 |
199 |
26 |
Komisijas administrācija |
997 |
16 |
1013 |
162 |
1176 |
1121 |
27 |
Budžets |
70 |
(14) |
57 |
8 |
64 |
60 |
28 |
Revīzija |
12 |
0 |
12 |
1 |
13 |
12 |
29 |
Statistika |
134 |
1 |
135 |
14 |
149 |
141 |
30 |
Pensijas un ar tām saistītie izdevumi |
1567 |
(4) |
1563 |
0 |
1563 |
1563 |
31 |
Valodu dienesti |
389 |
(5) |
384 |
70 |
454 |
425 |
32 |
Enerģētika |
1064 |
(100) |
964 |
114 |
1078 |
980 |
33 |
Tieslietas |
209 |
2 |
211 |
9 |
220 |
212 |
34 |
Pasākumi klimata jomā |
127 |
0 |
128 |
1 |
129 |
128 |
40 |
Rezerves |
465 |
(127) |
338 |
– |
338 |
– |
90 |
Citas iestādes |
3667 |
(0) |
3667 |
420 |
4087 |
3954 |
Kopā |
145 322 |
16 952 |
162 273 |
19 013 |
181 286 |
177 190 |
* Papildu apropriācijas ietver apropriācijas, kas ir pārnestas no iepriekšējā gada, piešķirtos ieņēmumus un apropriācijas, kas atkārtoti ir pieejamas pēc saistību atcelšanas.
12.1.POLITIKAS JOMA: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU IZPILDE
|
Miljonos EUR |
|||||||||||||||
Veiktās saistības |
Uz 2016. gadu pārnestās apropriācijas |
Likvidējamās apropriācijas |
||||||||||||||
Politikas joma |
Pieejamās apropriācijas kopā |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
no piešķirtiem ieņēmumiem |
Kopā |
% |
piešķirtie ieņēmumi |
ar lēmumu pārnestas summas |
Kopā |
% |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
piešķirtie ieņēmumi (EBTA) |
Kopā |
% |
|
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5=2+3+4 |
6=5/1 |
7 |
8 |
9=7+8 |
10=9/1 |
11 |
12 |
13 |
14=11+12+13 |
15=14/1 |
|
01 |
Ekonomika un finanses |
1770 |
1651 |
– |
3 |
1654 |
93,42 % |
115 |
– |
115 |
6,51 % |
1 |
– |
– |
1 |
0,06 % |
02 |
Uzņēmējdarbība un rūpniecība |
2815 |
2521 |
– |
184 |
2704 |
96,07 % |
110 |
– |
110 |
3,91 % |
(4) |
– |
5 |
1 |
0,02 % |
03 |
Konkurence |
103 |
97 |
– |
3 |
100 |
97,52 % |
3 |
– |
3 |
2,46 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,02 % |
04 |
Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
18 157 |
15 902 |
2161 |
6 |
18 069 |
99,51 % |
77 |
– |
77 |
0,42 % |
12 |
– |
– |
12 |
0,06 % |
05 |
Lauksaimniecība un lauku attīstība |
67 245 |
61 508 |
2898 |
1086 |
65 492 |
97,39 % |
1296 |
410 |
1705 |
2,54 % |
33 |
14 |
– |
47 |
0,07 % |
06 |
Mobilitāte un transports |
2760 |
2579 |
– |
104 |
2683 |
97,22 % |
74 |
– |
74 |
2,67 % |
3 |
– |
– |
3 |
0,11 % |
07 |
Vide |
448 |
431 |
– |
12 |
443 |
98,81 % |
5 |
– |
5 |
1,04 % |
1 |
– |
– |
1 |
0,14 % |
08 |
Pētniecība un inovācija |
6967 |
6197 |
– |
477 |
6674 |
95,79 % |
292 |
– |
292 |
4,19 % |
1 |
– |
– |
1 |
0,02 % |
09 |
Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
1897 |
1728 |
– |
105 |
1833 |
96,63 % |
64 |
– |
64 |
3,37 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,00 % |
10 |
Tiešā pētniecība |
944 |
393 |
– |
111 |
504 |
53,44 % |
439 |
– |
439 |
46,56 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,00 % |
11 |
Jūrlietas un zivsaimniecība |
1866 |
1803 |
29 |
2 |
1834 |
98,32 % |
29 |
0 |
29 |
1,56 % |
2 |
– |
– |
2 |
0,12 % |
12 |
Iekšējais tirgus un pakalpojumi |
128 |
116 |
– |
10 |
126 |
98,15 % |
2 |
– |
2 |
1,77 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,08 % |
13 |
Reģionālā politika un pilsētpolitika |
50 642 |
43 725 |
6481 |
393 |
50 599 |
99,91 % |
29 |
– |
29 |
0,06 % |
14 |
– |
– |
14 |
0,03 % |
14 |
Nodokļi un muitas savienība |
170 |
161 |
– |
4 |
165 |
96,71 % |
5 |
0 |
5 |
3,17 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,13 % |
15 |
Izglītība un kultūra |
3339 |
2891 |
– |
358 |
3249 |
97,31 % |
89 |
– |
89 |
2,67 % |
1 |
– |
– |
1 |
0,02 % |
16 |
Komunikācija |
259 |
246 |
– |
7 |
253 |
97,89 % |
5 |
– |
5 |
1,99 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,12 % |
17 |
Veselības un patērētāju aizsardzība |
632 |
601 |
7 |
15 |
622 |
98,52 % |
9 |
– |
9 |
1,44 % |
0 |
– |
0 |
0 |
0,05 % |
18 |
Iekšlietas |
1860 |
1559 |
247 |
31 |
1837 |
98,74 % |
22 |
– |
22 |
1,20 % |
1 |
0 |
– |
1 |
0,05 % |
19 |
Ārpolitikas instrumenti |
774 |
663 |
15 |
28 |
706 |
91,12 % |
23 |
17 |
40 |
5,18 % |
28 |
0 |
– |
29 |
3,70 % |
20 |
Tirdzniecība |
117 |
114 |
– |
2 |
116 |
98,46 % |
2 |
– |
2 |
1,30 % |
0 |
0 |
– |
0 |
0,24 % |
21 |
Attīstītība un sadarbība |
5702 |
5406 |
7 |
183 |
5596 |
98,15 % |
98 |
7 |
105 |
1,85 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,01 % |
22 |
Paplašināšanās |
1580 |
1524 |
40 |
9 |
1573 |
99,56 % |
6 |
– |
6 |
0,37 % |
1 |
– |
– |
1 |
0,07 % |
23 |
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība |
1555 |
1182 |
199 |
103 |
1484 |
95,39 % |
70 |
– |
70 |
4,51 % |
2 |
– |
– |
2 |
0,11 % |
24 |
Krāpšanas apkarošana |
80 |
79 |
– |
0 |
79 |
98,44 % |
1 |
– |
1 |
1,18 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,37 % |
25 |
Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas |
204 |
192 |
– |
6 |
199 |
97,32 % |
5 |
0 |
5 |
2,61 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,07 % |
26 |
Komisijas administrācija |
1176 |
1013 |
– |
107 |
1121 |
95,30 % |
55 |
– |
55 |
4,68 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,02 % |
27 |
Budžets |
64 |
57 |
– |
4 |
60 |
94,03 % |
4 |
– |
4 |
5,85 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,12 % |
28 |
Revīzija |
13 |
12 |
– |
0 |
12 |
96,96 % |
0 |
– |
0 |
3,00 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,05 % |
29 |
Statistika |
149 |
135 |
– |
6 |
141 |
94,86 % |
7 |
– |
7 |
4,92 % |
0 |
– |
0 |
0 |
0,22 % |
30 |
Pensijas un ar tām saistītie izdevumi |
1563 |
1563 |
– |
0 |
1563 |
99,99 % |
0 |
– |
0 |
0,01 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,00 % |
31 |
Valodu dienesti |
454 |
384 |
– |
40 |
425 |
93,55 % |
29 |
– |
29 |
6,43 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,02 % |
32 |
Enerģētika |
1078 |
961 |
– |
19 |
980 |
90,96 % |
95 |
– |
95 |
8,78 % |
3 |
– |
– |
3 |
0,27 % |
33 |
Tieslietas |
220 |
210 |
– |
2 |
212 |
96,29 % |
7 |
– |
7 |
3,36 % |
1 |
– |
0 |
1 |
0,36 % |
34 |
Pasākumi klimata jomā |
129 |
128 |
– |
1 |
128 |
99,57 % |
0 |
– |
0 |
0,34 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,09 % |
40 |
Rezerves |
338 |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
219 |
219 |
64,84 % |
119 |
– |
– |
119 |
35,16 % |
90 |
Citas iestādes |
4087 |
3585 |
92 |
276 |
3954 |
96,74 % |
51 |
2 |
53 |
1,29 % |
80 |
1 |
0 |
81 |
1,97 % |
Kopā |
181 286 |
161 317 |
12 175 |
3698 |
177 190 |
97,74 % |
3119 |
656 |
3775 |
2,08 % |
301 |
15 |
5 |
321 |
0,18 % |
13.POLITIKAS JOMA: BUDŽETA UN FAKTISKO MAKSĀJUMU SALĪDZINĀJUMS
Miljonos EUR |
|||||||
Politikas joma |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Budžeta grozījumi un pārvedumi |
Galīgais pieņemtais budžets |
Papildu apropriācijas* |
Pieejamās apropriācijas kopā |
Veiktie maksājumi |
|
01 |
Ekonomika un finanses |
459 |
(43) |
416 |
128 |
544 |
424 |
02 |
Uzņēmējdarbība un rūpniecība |
2266 |
(120) |
2147 |
388 |
2534 |
2234 |
03 |
Konkurence |
98 |
(1) |
97 |
13 |
110 |
98 |
04 |
Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
10 929 |
(305) |
10 625 |
226 |
10 850 |
10 711 |
05 |
Lauksaimniecība un lauku attīstība |
54 942 |
298 |
55 240 |
3267 |
58 508 |
57 093 |
06 |
Mobilitāte un transports |
2056 |
(96) |
1960 |
179 |
2139 |
2055 |
07 |
Vide |
397 |
(3) |
395 |
30 |
425 |
416 |
08 |
Pētniecība un inovācija |
5987 |
(144) |
5843 |
1246 |
7089 |
6229 |
09 |
Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
1727 |
21 |
1748 |
270 |
2018 |
1855 |
10 |
Tiešā pētniecība |
402 |
(5) |
397 |
536 |
933 |
517 |
11 |
Jūrlietas un zivsaimniecība |
1007 |
(49) |
958 |
17 |
975 |
960 |
12 |
Iekšējais tirgus un pakalpojumi |
115 |
(4) |
111 |
16 |
127 |
121 |
13 |
Reģionālā politika un pilsētpolitika |
40 721 |
131 |
40 851 |
278 |
41 130 |
41 078 |
14 |
Nodokļi un muitas savienība |
137 |
13 |
151 |
12 |
163 |
154 |
15 |
Izglītība un kultūra |
2661 |
164 |
2825 |
624 |
3450 |
3176 |
16 |
Komunikācija |
240 |
5 |
244 |
25 |
269 |
250 |
17 |
Veselības un patērētāju aizsardzība |
567 |
(31) |
536 |
35 |
572 |
552 |
18 |
Iekšlietas |
972 |
161 |
1133 |
45 |
1178 |
1163 |
19 |
Ārpolitikas instrumenti |
578 |
(22) |
556 |
56 |
612 |
589 |
20 |
Tirdzniecība |
124 |
(10) |
114 |
6 |
121 |
116 |
21 |
Attīstītība un sadarbība |
4308 |
74 |
4382 |
238 |
4620 |
4523 |
22 |
Paplašināšanās |
976 |
(13) |
963 |
17 |
980 |
962 |
23 |
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība |
999 |
277 |
1275 |
150 |
1426 |
1325 |
24 |
Krāpšanas apkarošana |
76 |
(0) |
76 |
8 |
83 |
74 |
25 |
Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas |
192 |
1 |
192 |
25 |
218 |
195 |
26 |
Komisijas administrācija |
992 |
19 |
1011 |
324 |
1335 |
1120 |
27 |
Budžets |
70 |
(14) |
57 |
15 |
71 |
60 |
28 |
Revīzija |
12 |
0 |
12 |
1 |
13 |
12 |
29 |
Statistika |
116 |
1 |
117 |
27 |
144 |
125 |
30 |
Pensijas un ar tām saistītie izdevumi |
1567 |
(4) |
1563 |
0 |
1563 |
1563 |
31 |
Valodu dienesti |
389 |
(5) |
384 |
87 |
471 |
424 |
32 |
Enerģētika |
1035 |
(43) |
992 |
130 |
1123 |
1035 |
33 |
Tieslietas |
195 |
(20) |
175 |
13 |
188 |
179 |
34 |
Pasākumi klimata jomā |
84 |
(18) |
66 |
4 |
70 |
64 |
40 |
Rezerves |
150 |
(150) |
– |
– |
– |
– |
90 |
Citas iestādes |
3667 |
(0) |
3667 |
877 |
4543 |
3791 |
Kopā |
141 214 |
66 |
141 280 |
9314 |
150 595 |
145 243 |
* Papildu apropriācijas ietver apropriācijas, kas ir pārnestas no iepriekšējā gada, piešķirtos ieņēmumus un apropriācijas, kas atkārtoti ir pieejamas pēc saistību atcelšanas.
13.1.POLITIKAS JOMA: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU IZPILDE
|
Miljonos EUR |
||||||||||||||||
Politikas joma |
|
Veiktie maksājumi |
Uz 2016. gadu pārnestas summas |
Likvidējamās apropriācijas |
|||||||||||||
Pieejamās apropriācijas kopā |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
no piešķirtiem ieņēmumiem |
Kopā |
% |
automātiski pārnestas summas |
ar lēmumu pārnestas summas |
piešķirtie ieņēmumi |
Kopā |
% |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
piešķirtie ieņēmumi (EBTA) |
Kopā |
% |
||
1 |
2 |
3 |
4 |
5=2+3+4 |
6=5/1 |
7 |
8 |
9 |
10=7+8+9 |
11=10/1 |
12 |
13 |
14 |
15=12+13+14 |
16=15/1 |
||
01 |
Ekonomika un finanses |
544 |
410 |
6 |
8 |
424 |
77,95 % |
6 |
– |
113 |
119 |
21,81 % |
0 |
1 |
– |
1 |
0,24 % |
02 |
Uzņēmējdarbība un rūpniecība |
2534 |
2130 |
17 |
87 |
2234 |
88,13 % |
15 |
– |
282 |
296 |
11,6 % |
2 |
2 |
0 |
4 |
0,17 % |
03 |
Konkurence |
110 |
88 |
7 |
3 |
98 |
89,16 % |
8 |
– |
3 |
11 |
10,31 % |
0 |
1 |
– |
1 |
0,53 % |
04 |
Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
10 850 |
10 602 |
47 |
61 |
10 711 |
98,72 % |
13 |
– |
113 |
126 |
1,16 % |
9 |
4 |
– |
13 |
0,12 % |
05 |
Lauksaimniecība un lauku attīstība |
58 508 |
54 778 |
875 |
1 440 |
57 093 |
97,58 % |
21 |
410 |
936 |
1 366 |
2,34 % |
32 |
17 |
– |
48 |
0,08 % |
06 |
Mobilitāte un transports |
2139 |
1947 |
4 |
104 |
2055 |
96,05 % |
4 |
– |
69 |
73 |
3,42 % |
9 |
1 |
1 |
11 |
0,53 % |
07 |
Vide |
425 |
390 |
15 |
11 |
416 |
97,99 % |
4 |
– |
3 |
7 |
1,56 % |
1 |
1 |
– |
2 |
0,46 % |
08 |
Pētniecība un inovācija |
7089 |
5811 |
21 |
397 |
6229 |
87,86 % |
30 |
– |
826 |
856 |
12,08 % |
2 |
2 |
– |
4 |
0,06 % |
09 |
Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
2018 |
1736 |
15 |
104 |
1855 |
91,91 % |
10 |
– |
151 |
161 |
7,98 % |
1 |
1 |
– |
2 |
0,11 % |
10 |
Tiešā pētniecība |
933 |
357 |
39 |
121 |
517 |
55,46 % |
39 |
– |
371 |
411 |
44,03 % |
0 |
5 |
– |
5 |
0,51 % |
11 |
Jūrlietas un zivsaimniecība |
975 |
955 |
2 |
2 |
960 |
98,39 % |
3 |
– |
12 |
15 |
1,52 % |
1 |
0 |
– |
1 |
0,09 % |
12 |
Iekšējais tirgus un pakalpojumi |
127 |
107 |
3 |
10 |
121 |
94,97 % |
3 |
– |
2 |
6 |
4,64 % |
0 |
0 |
– |
1 |
0,40 % |
13 |
Reģionālā politika un pilsētpolitika |
41 130 |
40 840 |
10 |
228 |
41 078 |
99,87 % |
11 |
– |
39 |
50 |
0,12 % |
0 |
1 |
– |
2 |
0,00 % |
14 |
Nodokļi un muitas savienība |
163 |
146 |
4 |
4 |
154 |
94,87 % |
5 |
– |
3 |
8 |
5,02 % |
0 |
0 |
– |
0 |
0,12 % |
15 |
Izglītība un kultūra |
3450 |
2812 |
13 |
351 |
3176 |
92,07 % |
13 |
– |
259 |
272 |
7,89 % |
0 |
1 |
– |
1 |
0,03 % |
16 |
Komunikācija |
269 |
233 |
11 |
6 |
250 |
92,97 % |
11 |
– |
6 |
17 |
6,42 % |
0 |
1 |
– |
2 |
0,61 % |
17 |
Veselības un patērētāju aizsardzība |
572 |
526 |
9 |
16 |
552 |
96,48 % |
9 |
– |
9 |
19 |
3,24 % |
1 |
1 |
0 |
2 |
0,28 % |
18 |
Iekšlietas |
1178 |
1127 |
3 |
33 |
1163 |
98,77 % |
5 |
– |
8 |
13 |
1,11 % |
1 |
0 |
– |
1 |
0,12 % |
19 |
Ārpolitikas instrumenti |
612 |
551 |
9 |
29 |
589 |
96,24 % |
3 |
– |
18 |
21 |
3,43 % |
2 |
0 |
– |
2 |
0,32 % |
20 |
Tirdzniecība |
121 |
112 |
3 |
2 |
116 |
96,43 % |
2 |
– |
2 |
4 |
3,31 % |
0 |
0 |
– |
0 |
0,26 % |
21 |
Attīstītība un sadarbība |
4620 |
4357 |
22 |
143 |
4523 |
97,89 % |
24 |
– |
69 |
93 |
2,02 % |
0 |
4 |
– |
4 |
0,09 % |
22 |
Paplašināšanās |
980 |
951 |
4 |
7 |
962 |
98,19 % |
6 |
– |
4 |
10 |
1,07 % |
6 |
1 |
– |
7 |
0,74 % |
23 |
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība |
1426 |
1268 |
9 |
47 |
1325 |
92,94 % |
6 |
– |
93 |
100 |
6,98 % |
1 |
0 |
– |
1 |
0,08 % |
24 |
Krāpšanas apkarošana |
83 |
68 |
5 |
1 |
74 |
88,81 % |
6 |
2 |
0 |
7 |
8,94 % |
0 |
1 |
– |
2 |
2,25 % |
25 |
Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas |
218 |
178 |
12 |
6 |
195 |
89,85 % |
14 |
0 |
6 |
20 |
9,31 % |
0 |
2 |
– |
2 |
0,84 % |
26 |
Komisijas administrācija |
1335 |
893 |
144 |
83 |
1120 |
83,88 % |
118 |
– |
83 |
200 |
15,01 % |
0 |
15 |
– |
15 |
1,11 % |
27 |
Budžets |
71 |
50 |
7 |
3 |
60 |
83,84 % |
7 |
– |
5 |
11 |
15,52 % |
0 |
0 |
– |
0 |
0,64 % |
28 |
Revīzija |
13 |
11 |
0 |
0 |
12 |
90,64 % |
1 |
– |
0 |
1 |
8,50 % |
0 |
0 |
– |
0 |
0,85 % |
29 |
Statistika |
144 |
112 |
5 |
8 |
125 |
86,78 % |
5 |
– |
14 |
18 |
12,78 % |
0 |
1 |
0 |
1 |
0,44 % |
30 |
Pensijas un ar tām saistītie izdevumi |
1563 |
1563 |
– |
0 |
1563 |
99,99 % |
0 |
– |
0 |
0 |
0,01 % |
0 |
– |
– |
0 |
0,00 % |
31 |
Valodu dienesti |
471 |
371 |
17 |
37 |
424 |
90,04 % |
14 |
– |
33 |
46 |
9,82 % |
0 |
1 |
– |
1 |
0,14 % |
32 |
Enerģētika |
1123 |
985 |
5 |
45 |
1035 |
92,22 % |
5 |
– |
80 |
84 |
7,51 % |
2 |
1 |
– |
3 |
0,27 % |
33 |
Tieslietas |
188 |
171 |
3 |
6 |
179 |
95,52 % |
4 |
– |
4 |
7 |
3,92 % |
0 |
1 |
0 |
1 |
0,56 % |
34 |
Pasākumi klimata jomā |
70 |
61 |
3 |
0 |
64 |
91,31 % |
4 |
– |
0 |
4 |
6,02 % |
1 |
0 |
– |
2 |
2,68 % |
40 |
Rezerves |
– |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
– |
– |
– |
– |
0,00 % |
90 |
Citas iestādes |
4543 |
3129 |
408 |
254 |
3791 |
83,43 % |
456 |
2 |
80 |
537 |
11,83 % |
80 |
135 |
– |
215 |
4,74 % |
Kopā |
150 595 |
139 827 |
1759 |
3657 |
145 243 |
96,45 % |
886 |
413 |
3695 |
4994 |
3,32 % |
154 |
202 |
2 |
358 |
0,24 % |
13.2.POLITIKAS JOMA: NENOKĀRTOTO SAISTĪBU PĀRMAIŅAS
Miljonos EUR |
||||||||||
Politikas joma |
Iepriekšējā gada beigās nenokārtotās saistības |
Gada laikā veiktās saistības |
||||||||
No iepriekšējā gada pārnestās saistības |
Saistību atcelšana /pārvērtēšana/ anulēšana |
Maksājumi |
Gada beigās nenokārtotās saistības |
Gada laikā veiktās saistības |
Maksājumi |
Tādu saistību anulēšana, kuras nevar pārnest |
Gada beigās nenokārtotās saistības |
Gada beigās nenokārtoto saistību kopsumma |
||
01 |
Ekonomika un finanses |
667 |
(14) |
(140) |
513 |
1654 |
(284) |
– |
1370 |
1883 |
02 |
Uzņēmējdarbība un rūpniecība |
2204 |
(50) |
(1219) |
935 |
2704 |
(1015) |
(2) |
1688 |
2623 |
03 |
Konkurence |
7 |
(1) |
(7) |
– |
100 |
(91) |
– |
9 |
9 |
04 |
Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
26 124 |
(215) |
(9635) |
16 274 |
18 069 |
(1076) |
(0) |
16 993 |
33 266 |
05 |
Lauksaimniecība un lauku attīstība |
17 308 |
(282) |
(8054) |
8971 |
65 492 |
(49 039) |
(0) |
16 453 |
25 424 |
06 |
Mobilitāte un transports |
5647 |
(393) |
(1642) |
3613 |
2683 |
(413) |
– |
2270 |
5883 |
07 |
Vide |
1093 |
(1) |
(292) |
800 |
443 |
(125) |
– |
318 |
1118 |
08 |
Pētniecība un inovācija |
14 826 |
(84) |
(4535) |
10 207 |
6674 |
(1693) |
(2) |
4978 |
15 185 |
09 |
Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
3305 |
(36) |
(1295) |
1975 |
1833 |
(560) |
(0) |
1273 |
3247 |
10 |
Tiešā pētniecība |
208 |
(21) |
(131) |
56 |
504 |
(387) |
(0) |
118 |
174 |
11 |
Jūrlietas un zivsaimniecība |
1571 |
(244) |
(644) |
682 |
1834 |
(315) |
(0) |
1519 |
2201 |
12 |
Iekšējais tirgus un pakalpojumi |
21 |
(3) |
(15) |
3 |
126 |
(105) |
– |
21 |
23 |
13 |
Reģionālā politika un pilsētpolitika |
84 237 |
(1085) |
(37 414) |
45 738 |
50 599 |
(3664) |
(0) |
46 935 |
92 673 |
14 |
Nodokļi un muitas savienība |
122 |
(8) |
(76) |
39 |
165 |
(79) |
– |
86 |
125 |
15 |
Izglītība un kultūra |
2879 |
(52) |
(1312) |
1515 |
3249 |
(1864) |
(0) |
1386 |
2901 |
16 |
Komunikācija |
110 |
(7) |
(83) |
21 |
253 |
(167) |
(0) |
86 |
107 |
17 |
Veselības un patērētāju aizsardzība |
535 |
(68) |
(262) |
206 |
622 |
(290) |
– |
333 |
538 |
18 |
Iekšlietas |
1586 |
(147) |
(403) |
1036 |
1837 |
(760) |
– |
1076 |
2113 |
19 |
Ārpolitikas instrumenti |
862 |
(73) |
(333) |
456 |
706 |
(256) |
(0) |
449 |
905 |
20 |
Tirdzniecība |
22 |
(1) |
(15) |
6 |
116 |
(101) |
(0) |
14 |
20 |
21 |
Attīstītība un sadarbība |
16 379 |
(387) |
(3772) |
12 220 |
5596 |
(751) |
(0) |
4845 |
17 066 |
22 |
Paplašināšanās |
3669 |
(53) |
(857) |
2759 |
1573 |
(105) |
(0) |
1468 |
4227 |
23 |
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība |
671 |
(3) |
(400) |
268 |
1484 |
(925) |
– |
559 |
827 |
24 |
Krāpšanas apkarošana |
31 |
(5) |
(18) |
8 |
79 |
(56) |
(0) |
23 |
31 |
25 |
Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas |
14 |
(2) |
(12) |
– |
199 |
(184) |
(0) |
15 |
15 |
26 |
Komisijas administrācija |
201 |
(17) |
(171) |
13 |
1121 |
(948) |
(0) |
172 |
185 |
27 |
Budžets |
7 |
(0) |
(7) |
– |
60 |
(53) |
– |
7 |
7 |
28 |
Revīzija |
0 |
(0) |
(0) |
– |
12 |
(12) |
– |
1 |
1 |
29 |
Statistika |
105 |
(6) |
(45) |
54 |
141 |
(80) |
(0) |
61 |
115 |
30 |
Pensijas un ar tām saistītie izdevumi |
– |
– |
– |
– |
1563 |
(1563) |
(0) |
– |
– |
31 |
Valodu dienesti |
18 |
(1) |
(17) |
– |
425 |
(408) |
– |
17 |
17 |
32 |
Enerģētika |
4416 |
(509) |
(914) |
2993 |
980 |
(121) |
(0) |
859 |
3853 |
33 |
Tieslietas |
181 |
(22) |
(66) |
94 |
212 |
(114) |
– |
99 |
193 |
34 |
Pasākumi klimata jomā |
105 |
(1) |
(40) |
64 |
128 |
(25) |
– |
104 |
168 |
40 |
Rezerves |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
90 |
Citas iestādes |
469 |
(67) |
(401) |
0 |
3954 |
(3389) |
5 |
570 |
570 |
Kopā |
189 600 |
(3855) |
(74 227) |
111 518 |
177 190 |
(71 016) |
0 |
106 175 |
217 692 |
13.3.POLITIKAS JOMA: NENOKĀRTOTĀS SAISTĪBAS DALĪJUMĀ PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS
Miljonos EUR |
||||||||||
< 2009. |
2009. |
2010. |
2011. |
2012. |
2013. |
2014. |
2015. |
Kopā |
||
01 |
Ekonomika un finanses |
14 |
– |
0 |
60 |
178 |
244 |
16 |
1370 |
1883 |
02 |
Uzņēmējdarbība un rūpniecība |
11 |
20 |
34 |
60 |
184 |
304 |
323 |
1688 |
2623 |
03 |
Konkurence |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
0 |
9 |
9 |
04 |
Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība |
515 |
36 |
26 |
448 |
1662 |
6383 |
7203 |
16 993 |
33 266 |
05 |
Lauksaimniecība un lauku attīstība |
75 |
0 |
– |
3 |
206 |
6830 |
1856 |
16 453 |
25 424 |
06 |
Mobilitāte un transports |
76 |
44 |
85 |
402 |
695 |
700 |
1612 |
2270 |
5883 |
07 |
Vide |
49 |
61 |
74 |
102 |
136 |
177 |
202 |
318 |
1118 |
08 |
Pētniecība un inovācija |
70 |
87 |
283 |
584 |
2005 |
3160 |
4017 |
4978 |
15 185 |
09 |
Komunikācijas tīkli, saturs un tehnoloģijas |
17 |
20 |
40 |
82 |
284 |
551 |
980 |
1273 |
3247 |
10 |
Tiešā pētniecība |
9 |
1 |
3 |
2 |
3 |
15 |
24 |
118 |
174 |
11 |
Jūrlietas un zivsaimniecība |
99 |
– |
8 |
25 |
47 |
454 |
49 |
1519 |
2201 |
12 |
Iekšējais tirgus un pakalpojumi |
– |
– |
– |
– |
0 |
0 |
3 |
21 |
23 |
13 |
Reģionālā politika un pilsētpolitika |
1365 |
3 |
216 |
1020 |
5918 |
23 611 |
13 606 |
46 935 |
92 673 |
14 |
Nodokļi un muitas savienība |
– |
– |
0 |
1 |
2 |
4 |
31 |
86 |
125 |
15 |
Izglītība un kultūra |
56 |
32 |
43 |
109 |
199 |
461 |
615 |
1386 |
2901 |
16 |
Komunikācija |
0 |
0 |
0 |
1 |
0 |
2 |
17 |
86 |
107 |
17 |
Veselības un patērētāju aizsardzība |
6 |
11 |
9 |
14 |
15 |
39 |
112 |
333 |
538 |
18 |
Iekšlietas |
14 |
28 |
50 |
110 |
245 |
491 |
99 |
1076 |
2113 |
19 |
Ārpolitikas instrumenti |
7 |
5 |
14 |
17 |
76 |
96 |
242 |
449 |
905 |
20 |
Tirdzniecība |
– |
– |
0 |
0 |
0 |
2 |
3 |
14 |
20 |
21 |
Attīstītība un sadarbība |
555 |
448 |
706 |
1108 |
2304 |
3246 |
3853 |
4845 |
17 066 |
22 |
Paplašināšanās |
140 |
55 |
138 |
252 |
411 |
616 |
1146 |
1468 |
4227 |
23 |
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība |
9 |
13 |
25 |
25 |
24 |
30 |
142 |
559 |
827 |
24 |
Krāpšanas apkarošana |
0 |
0 |
– |
– |
0 |
2 |
5 |
23 |
31 |
25 |
Komisijas politikas koordinācija un juridiskās konsultācijas |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
0 |
15 |
15 |
26 |
Komisijas administrācija |
– |
– |
– |
0 |
– |
7 |
6 |
172 |
185 |
27 |
Budžets |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
7 |
7 |
28 |
Revīzija |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
1 |
1 |
29 |
Statistika |
0 |
0 |
1 |
1 |
4 |
12 |
35 |
61 |
115 |
30 |
Pensijas un ar tām saistītie izdevumi |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
0 |
– |
– |
31 |
Valodu dienesti |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
0 |
17 |
17 |
32 |
Enerģētika |
41 |
467 |
717 |
238 |
324 |
469 |
737 |
859 |
3853 |
33 |
Tieslietas |
– |
1 |
1 |
5 |
9 |
22 |
57 |
99 |
193 |
34 |
Pasākumi klimata jomā |
– |
– |
– |
– |
1 |
3 |
60 |
104 |
168 |
40 |
Rezerves |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
90 |
Citas iestādes |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
– |
570 |
570 |
Kopā |
3130 |
1333 |
2473 |
4671 |
14 931 |
47 931 |
37 049 |
106 175 |
217 692 |
13.4.2015. GADA IZDEVUMU IZPILDE
2015. gads bija otrais gads jaunajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
Saistības
Sākotnēji pieņemtais budžets visām iestādēm, izņemot speciālos instrumentus, tika sagatavots EUR 144 806 miljonu apmērā.
Jau no sākuma šis budžets bija pakļauts ievērojamiem grozījumiem, jo 2014. gadā saistību izpildes līmenis bija zems, jo jau no jaunā plānošanas perioda sākuma kavējās darbības programmu ieviešana dalītās pārvaldības ietvaros pārvaldītajiem līdzekļiem. Uz 2015. gadu pārnestās summas bija EUR 12 miljardi, un EUR 16 miljardi no 2014. gadā neizmantotajām saistībām tika atkārtoti pārplānoti.
Pastiprinot saistības 2015. gadā, neizpildīto saistību apjoms atkal nonāca līmenī, kāds bija vērojams pirms 2014. gada (EUR 217 miljardi). Tādējādi 2014. gadā vērojamais samazinājums bija īslaicīgs, kā jau tika plānots.
2015. gadā jaunizveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) pievienoja 1.a izdevumu kategorijai un tam tika izveidoti uzkrājumi EUR 1360 miljonu apmērā (tostarp EUR 10 miljoni Eiropas Investīciju konsultāciju centram) saistību apropriācijās (atkārtoti piešķirti līdzekļi no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, programmas „Apvārsnis 2020” un starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) programmas, kā noteikts budžeta grozījumos Nr. 2/2015), un visi izdevumi tika pilnībā iekļauti saistībās.
Korekcijas saistībām, kas netika atkārtoti plānotas, galvenokārt attiecās uz migrāciju un bēgļu plūsmām: tika pastiprināta FRONTEX aģentūra, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF), Iekšējās drošības fonds un Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) un humānā palīdzība Sīrijai un tās kaimiņvalstīm.
Galīgais pieņemtais budžets saistībām, izņemot speciālos instrumentus, bija EUR 161 808 miljoni, un no šīs summas EUR 161 191 miljons bija saistībām paredzētas summas (izpildes līmenis bija 99,6 %).
Summa EUR 202 miljoni, kas ir neizmantotas apropriācijas, un EUR 119 miljoni, kas ir nemobilizētas rezerves, saistībā ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, līdz 2015. gada beigām bija likvidētas.
Maksājumi
Sākotnēji pieņemtais budžets, izņemot speciālos instrumentus, tika noteikts EUR 140 862 miljonu apmērā (palielinājums par 1,6 % salīdzinājumā ar 2014. gada galīgo pieņemto budžetu). Sākotnējās maksājumu apropriācijas atbilda 1,01 % no ES NKI. Gada laikā tās tika pastiprinātas par EUR 66 miljoniem, jo jaunās vajadzības saistībā ar migrāciju un bēgļu krīzi tika segtas, galvenokārt izmantojot līdzekļu pārdali.
No 2014. gada pārnestās summas bija EUR 1960 miljoni.
Galīgais pieņemtais budžets tādējādi bija EUR 141 280 miljoni, un no šīs summas EUR 139 827 miljoni tika samaksāti 2015. gadā (99 %).
Kopumā EUR 358 miljoni, tostarp EUR 0,5 miljoni no rezervēm, bija likvidēti līdz 2015. gada beigām.
Sīkāku analīzi par budžeta korekcijām, to veikšanas kontekstu, pamatojumu un ietekmi skatīt Komisijas ziņojumā par budžeta un finanšu pārvaldību 2015. gadā, t. i., ziņojuma A daļu „Pārskats par budžeta līmeni”, un B daļu, kur tiek aplūkota katra izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.
14.IESTĀŽU UN AĢENTŪRU BUDŽETA IZPILDE
14.1.IESTĀDES: KOPSAVILKUMS PAR BUDŽETA IEŅĒMUMU IZPILDI
Miljonos EUR |
||||||||||
Ienākumu apropriācijas |
Konstatētās prasījuma tiesības |
Ieņēmumi |
Ieņēmumi |
|||||||
Iestāde |
Sākotnēji pieņemtais budžets |
Galīgais pieņemtais budžets |
Kārtējais gads |
Pārnestas summas |
Kopā |
Par kārtējā gada prasījuma tiesībām |
Par pārnestajām prasījuma tiesībām |
Kopā |
% no budžeta |
Nesamaksātās summas |
Eiropas Parlaments |
149 |
149 |
176 |
21 |
198 |
173 |
3 |
176 |
118,49 % |
21 |
Eiropadome un Padome |
57 |
57 |
73 |
4 |
77 |
71 |
3 |
74 |
129,14 % |
3 |
Komisija |
140 885 |
140 951 |
139 403 |
13 743 |
153 147 |
139 010 |
7018 |
146 027 |
103,60 % |
7119 |
Tiesa |
45 |
45 |
50 |
0 |
50 |
49 |
0 |
50 |
110,39 % |
0 |
Revīzijas palāta |
20 |
20 |
19 |
0 |
19 |
19 |
0 |
19 |
96,20 % |
0 |
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja |
11 |
11 |
15 |
– |
15 |
15 |
0 |
15 |
138,57 % |
– |
Reģionu komiteja |
8 |
8 |
10 |
– |
10 |
10 |
0 |
10 |
127,90 % |
0 |
Ombuds |
1 |
1 |
1 |
– |
1 |
1 |
0 |
1 |
101,02 % |
– |
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs |
1 |
1 |
1 |
– |
1 |
1 |
0 |
1 |
102,41 % |
– |
Eiropas Ārējās darbības dienests |
38 |
38 |
251 |
0 |
251 |
250 |
0 |
250 |
661,85 % |
1 |
Kopā |
141 214 |
141 280 |
139 999 |
13 768 |
153 768 |
139 599 |
7024 |
146 624 |
103,78 % |
7144 |
Tāpat kā iepriekšējos gados konsolidētie pārskati par ES vispārējā budžeta izpildi ietver visu iestāžu budžeta izpildi, jo ES budžetā ir paredzēts atsevišķs budžets katrai iestādei. Aģentūrām nav paredzēti atsevišķi budžeti ES budžetā, un tās tiek daļēji finansētas no Komisijas budžeta subsīdijām.
Saistībā ar EĀDD jāņem vērā, ka papildus savam budžetam tas saņem iemaksas no Komisijas EUR 138 miljonu apmērā (EUR 208 miljonus 2014. gadā) un EAF EUR 61 miljona apmērā (EUR 56 miljonus 2014. gadā). Šīs budžeta iemaksas tiek nodotas EĀDD rīcībā (kā piešķirtie ieņēmumi), lai galvenokārt segtu izmaksas par Komisijas darbiniekiem, kuri strādā ES delegācijās, jo šīs delegācijas administratīvi pārvalda EĀDD.
14.2.IESTĀDES: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU IZPILDE
Saistību apropriācijas
Veiktās saistības |
Uz 2016. gadu pārnestās apropriācijas |
Likvidējamās apropriācijas |
|||||||||||||
Iestāde |
Pieejamās apropriācijas kopā |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
no piešķirtiem ieņēmumiem |
Kopā |
% |
no piešķirtiem ieņēmumiem |
ar lēmumu pārnestas summas |
Kopā |
% |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
piešķirtie ieņēmumi (EBTA) |
Kopā |
% |
1 |
2 |
3 |
4 |
5=2+3+4 |
6=5/1 |
7 |
8 |
9=7+8 |
10=9/1 |
11 |
12 |
13 |
14=11+12+13 |
15=14/1 |
|
Eiropas Parlaments |
1929 |
1779 |
86 |
34 |
1899 |
98,45 % |
14 |
– |
14 |
0,72 % |
16 |
– |
– |
16 |
0,83 % |
Eiropadome un Padome |
589 |
500 |
3 |
25 |
528 |
89,53 % |
20 |
– |
20 |
3,36 % |
42 |
0 |
– |
42 |
7,10 % |
Komisija |
177 199 |
157 732 |
12 083 |
3422 |
173 236 |
97,76 % |
3068 |
654 |
3723 |
2,10 % |
221 |
15 |
5 |
240 |
0,14 % |
Tiesa |
359 |
354 |
– |
1 |
355 |
98,83 % |
1 |
– |
1 |
0,23 % |
3 |
– |
– |
3 |
0,94 % |
Revīzijas palāta |
133 |
131 |
– |
0 |
131 |
98,62 % |
0 |
– |
0 |
0,06 % |
2 |
– |
– |
2 |
1,32 % |
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja |
134 |
124 |
– |
4 |
128 |
95,98 % |
0 |
– |
0 |
0,08 % |
5 |
– |
– |
5 |
3,93 % |
Reģionu komiteja |
91 |
87 |
– |
2 |
89 |
98,17 % |
0 |
– |
0 |
0,02 % |
2 |
– |
– |
2 |
1,81 % |
Ombuds |
10 |
10 |
– |
– |
10 |
92,32 % |
– |
– |
– |
0,00 % |
1 |
– |
– |
1 |
7,68 % |
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs |
9 |
8 |
– |
– |
8 |
95,60 % |
– |
– |
– |
0,00 % |
0 |
– |
– |
0 |
4,40 % |
Eiropas Ārējās darbības dienests |
833 |
592 |
3 |
210 |
806 |
96,72 % |
16 |
2 |
18 |
2,16 % |
9 |
1 |
– |
9 |
1,13 % |
Kopā |
181 286 |
161 317 |
12 175 |
3698 |
177 190 |
97,74 % |
3119 |
656 |
3775 |
2,08 % |
301 |
15 |
5 |
321 |
0,18 % |
Maksājumu apropriācijas
Miljonos EUR |
||||||||||||||||
Veiktie maksājumi |
Uz 2016. gadu pārnestās apropriācijas |
Likvidējamās apropriācijas |
||||||||||||||
Iestāde |
Pieejamās apropriācijas kopā |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
no piešķirtiem ieņēmumiem |
Kopā |
% |
automātiski pārnestas summas |
ar lēmumu pārnestas summas |
no piešķirtie m ieņēmumiem |
Kopā |
% |
no galīgā pieņemtā budžeta |
no pārnestām summām |
piešķirtie ieņēmumi (EBTA) |
Kopā |
% |
1 |
2 |
3 |
4 |
5=2+3+4 |
6=5/1 |
7 |
8 |
9 |
10=7+8+9 |
11=10/1 |
12 |
13 |
14 |
15=12+13+14 |
16=15/1 |
|
Eiropas Parlaments |
2207 |
1489 |
253 |
29 |
1771 |
80,24 % |
289 |
– |
19 |
309 |
13,99 % |
16 |
111 |
– |
127 |
5,77 % |
Eiropadome un Padome |
639 |
454 |
48 |
24 |
527 |
82,43 % |
46 |
– |
20 |
65 |
10,25 % |
42 |
5 |
– |
47 |
7,32 % |
Komisija |
146 051 |
136 698 |
1351 |
3404 |
141 453 |
96,85 % |
430 |
412 |
3615 |
4456 |
3,05 % |
74 |
66 |
2 |
142 |
0,10 % |
Tiesa |
376 |
334 |
15 |
1 |
350 |
93,10 % |
20 |
– |
1 |
21 |
5,49 % |
3 |
2 |
– |
5 |
1,41 % |
Revīzijas palāta |
141 |
122 |
7 |
0 |
129 |
91,70 % |
9 |
– |
0 |
9 |
6,62 % |
2 |
1 |
– |
2 |
1,68 % |
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja |
142 |
114 |
6 |
3 |
124 |
87,24 % |
9 |
– |
1 |
11 |
7,48 % |
5 |
2 |
– |
7 |
5,28 % |
Reģionu komiteja |
99 |
79 |
6 |
2 |
86 |
87,37 % |
9 |
– |
0 |
9 |
8,97 % |
2 |
2 |
– |
4 |
3,66 % |
Ombuds |
11 |
9 |
0 |
– |
9 |
86,37 % |
1 |
– |
– |
1 |
5,91 % |
1 |
0 |
– |
1 |
7,72 % |
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs |
10 |
8 |
0 |
– |
8 |
82,61 % |
1 |
– |
– |
1 |
8,24 % |
0 |
0 |
– |
1 |
9,15 % |
Eiropas Ārējās darbības dienests |
920 |
520 |
73 |
194 |
787 |
85,53 % |
72 |
2 |
38 |
112 |
12,20 % |
9 |
12 |
– |
21 |
2,27 % |
Kopā |
150 595 |
139 827 |
1759 |
3657 |
145 243 |
96,45 % |
886 |
413 |
3695 |
4994 |
3,32 % |
154 |
202 |
2 |
358 |
0,24 % |
14.3.AĢENTŪRU IENĀKUMI: BUDŽETA PROGNOZES, PRASĪJUMA TIESĪBAS UN SAŅEMTĀS SUMMAS
|
|
|
|||
Aģentūra |
Galīgais pieņemtais budžets |
Konstatētās prasījuma tiesības |
Saņemtās summas |
Nesamaksātās summas |
Finansējums Komisijas politikas jomai |
Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra |
11 |
11 |
11 |
– |
06 |
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs |
16 |
14 |
14 |
– |
18 |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra |
185 |
150 |
150 |
0 |
06 |
Frontex |
143 |
147 |
147 |
– |
18 |
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs |
18 |
18 |
17 |
2 |
15 |
Eiropas Policijas akadēmija |
8 |
9 |
9 |
0 |
18 |
Eiropas Ķimikāliju aģentūra |
34 |
38 |
38 |
0 |
02 |
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs |
58 |
59 |
59 |
0 |
17 |
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs |
18 |
19 |
19 |
– |
18 |
Eiropas Banku iestāde |
33 |
34 |
34 |
0 |
12 |
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde |
20 |
21 |
21 |
0 |
12 |
Eiropas Vides aģentūra |
42 |
53 |
43 |
10 |
07 |
Eiropas Policijas birojs |
95 |
103 |
103 |
0 |
18 |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde |
37 |
37 |
37 |
– |
12 |
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra |
9 |
9 |
9 |
– |
11 |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde |
79 |
80 |
80 |
0 |
17 |
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts |
8 |
8 |
8 |
– |
04 |
Galileo uzraudzības iestāde |
23 |
361 |
361 |
0 |
06 |
Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām ITER |
414 |
493 |
493 |
0 |
08 |
Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust) |
34 |
34 |
34 |
0 |
33 |
EU-LISA |
68 |
74 |
71 |
2 |
18 |
Eiropas Jūras drošības aģentūra |
65 |
65 |
65 |
0 |
06 |
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs |
384 |
216 |
216 |
0 |
12 |
Eiropas Zāļu aģentūra |
308 |
350 |
304 |
45 |
02 |
Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra |
10 |
10 |
10 |
– |
09 |
Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (BEREC birojs) |
4 |
4 |
4 |
– |
09 |
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra |
22 |
22 |
22 |
– |
18 |
Eiropas Dzelzceļa aģentūra |
26 |
27 |
27 |
0 |
06 |
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra |
15 |
16 |
16 |
– |
04 |
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts |
243 |
229 |
229 |
0 |
15 |
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs |
50 |
42 |
42 |
0 |
15 |
Eiropas Izglītības fonds |
20 |
21 |
21 |
0 |
15 |
Kopienas Augu šķirņu birojs |
15 |
13 |
13 |
– |
17 |
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds |
21 |
21 |
21 |
0 |
04 |
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra |
47 |
47 |
47 |
– |
15 |
Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra |
36 |
36 |
36 |
– |
06 |
Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra |
40 |
40 |
40 |
0 |
08 |
Pētniecības izpildaģentūra |
55 |
55 |
55 |
0 |
08 |
Veselības un patērētāju izpildaģentūra |
7 |
7 |
7 |
– |
17 |
Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra |
18 |
18 |
18 |
– |
06 |
Kopā |
2740 |
3007 |
2946 |
61 |
Miljonos EUR |
||||
Ieņēmumu veids |
Galīgais pieņemtais budžets |
Konstatētās prasījuma tiesības |
Saņemtās summas |
Nesamaksātās summas |
Komisijas subsīdijas |
1715 |
1700 |
1698 |
2 |
Ienākumi no komisijas maksām |
588 |
647 |
602 |
45 |
Citi ienākumi |
438 |
660 |
646 |
14 |
Kopā |
2740 |
3007 |
2946 |
61 |
14.4.SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS DALĪJUMĀ PA AĢENTŪRĀM
Miljonos EUR |
||||||
|
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
||||
Aģentūra |
Pieejamās apropriācijas kopā |
Veiktās saistības |
Uz 2016. gadu pārnestās summas |
Pieejamās apropriācijas kopā |
Veiktie maksājumi |
Uz 2016. gadu pārnestās summas |
Eiropas Energoregulatoru sadarbības aģentūra |
11 |
11 |
0 |
14 |
11 |
2 |
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs |
17 |
16 |
1 |
18 |
13 |
2 |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra |
208 |
140 |
65 |
213 |
127 |
84 |
Frontex |
152 |
151 |
1 |
180 |
125 |
50 |
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs |
19 |
19 |
0 |
20 |
17 |
2 |
Eiropas Policijas akadēmija |
9 |
9 |
0 |
10 |
8 |
2 |
Eiropas Ķimikāliju aģentūra |
115 |
113 |
0 |
126 |
111 |
13 |
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs |
60 |
56 |
0 |
71 |
55 |
11 |
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs |
19 |
18 |
1 |
20 |
18 |
1 |
Eiropas Banku iestāde |
33 |
33 |
– |
39 |
35 |
3 |
Eiropas Apdrošināšanas un arodapensiju iestāde |
20 |
20 |
0 |
26 |
22 |
3 |
Eiropas Vides aģentūra |
68 |
58 |
10 |
73 |
55 |
17 |
Eiropas Policijas birojs |
103 |
100 |
3 |
109 |
93 |
15 |
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde |
37 |
35 |
2 |
43 |
35 |
7 |
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra |
9 |
9 |
– |
10 |
9 |
1 |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde |
81 |
81 |
0 |
87 |
79 |
8 |
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts |
8 |
8 |
0 |
10 |
7 |
3 |
Galileo uzraudzības iestāde |
1582 |
144 |
1438 |
616 |
211 |
404 |
Kodolsintēze enerģētikas vajadzībām ITER |
792 |
791 |
0 |
531 |
524 |
6 |
Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust) |
34 |
34 |
0 |
38 |
34 |
4 |
EU-LISA |
82 |
81 |
1 |
87 |
64 |
22 |
Eiropas Jūras drošības aģentūra |
70 |
64 |
6 |
70 |
58 |
10 |
Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs |
424 |
266 |
– |
424 |
231 |
29 |
Eiropas Zāļu aģentūra |
308 |
290 |
6 |
349 |
291 |
43 |
Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra |
10 |
10 |
– |
11 |
11 |
1 |
Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes birojs (BEREC birojs) |
4 |
4 |
– |
5 |
4 |
1 |
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra |
22 |
22 |
0 |
28 |
22 |
6 |
Eiropas Dzelzceļa aģentūra |
27 |
26 |
0 |
30 |
27 |
3 |
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra |
17 |
15 |
1 |
21 |
15 |
5 |
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts |
276 |
251 |
0 |
247 |
224 |
1 |
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs |
50 |
44 |
– |
54 |
43 |
5 |
Eiropas Izglītības fonds |
21 |
21 |
0 |
22 |
21 |
1 |
Kopienas Augu šķirņu birojs |
17 |
15 |
– |
15 |
14 |
1 |
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds |
22 |
22 |
0 |
26 |
23 |
3 |
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra |
47 |
46 |
– |
52 |
46 |
5 |
Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūra |
36 |
36 |
– |
40 |
34 |
5 |
Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra |
40 |
39 |
– |
42 |
39 |
2 |
Pētniecības izpildaģentūra |
55 |
54 |
– |
59 |
54 |
3 |
Veselības un patērētāju izpildaģentūra |
7 |
7 |
– |
9 |
7 |
1 |
Eiropas Transporta tīkla izpildaģentūra |
18 |
18 |
– |
20 |
18 |
2 |
Kopā |
4930 |
3175 |
1538 |
3864 |
2835 |
787 |
Miljonos EUR |
||||||
|
Saistību apropriācijas |
Maksājumu apropriācijas |
||||
Izdevumu veids |
Pieejamās apropriācijas kopā |
Veiktās saistības |
Uz 2016. gadu pārnestās summas |
Pieejamās apropriācijas kopā |
Veiktie maksājumi |
Uz 2016. gadu pārnestās summas |
Darbinieki |
975 |
956 |
1 |
991 |
953 |
18 |
Administratīvie izdevumi |
412 |
392 |
2 |
467 |
356 |
85 |
Darbības izdevumi |
3543 |
1827 |
1535 |
2406 |
1526 |
685 |
Kopā |
4930 |
3175 |
1538 |
3864 |
2835 |
787 |
14.5.BUDŽETA REZULTĀTS, IESKAITOT AĢENTŪRAS
Miljonos EUR |
||||
Eiropas Savienība |
Aģentūras |
Aģentūrām paredzētu subsīdiju izslēgšana |
Kopā |
|
Finanšu gada ieņēmumi |
146 624 |
2 946 |
(1698) |
147 872 |
Maksājumi no kārtējā gada budžeta apropriācijām |
(139 827) |
(2233) |
1698 |
(140 363) |
Maksājumi no piešķirtajām ieņēmumu apropriācijām |
(3657) |
(375) |
– |
(4032) |
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu |
(1299) |
(787) |
– |
(2086) |
To neizmantoto apropriāciju anulēšana, kas pārnestas no N–1 gada |
29 |
268 |
– |
297 |
Piešķirto ieņēmumu attīstība |
(704) |
145 |
– |
(559) |
Valūtas maiņas starpības gadā |
182 |
2 |
– |
184 |
2015. gada budžeta rezultāts |
1347 |
(34) |
– |
1313 |
Lai nodrošinātu visus attiecīgos budžeta datus par aģentūrām, konsolidētajos gada finanšu pārskatos ir ietverti atsevišķi ziņojumi par konsolidēto tradicionālo aģentūru individuālo budžetu izpildi.