Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52016DC0092

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI PAR REGULAS (ES) NR. 182/2011 ĪSTENOŠANU

COM/2016/092 final

Briselē, 26.2.2016

COM(2016) 92 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR REGULAS (ES) NR. 182/2011 ĪSTENOŠANU


KOMISIJAS Ziņojums

Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 182/2011 īstenošanu

1.Ievads

Ar Lisabonas līgumu tika būtiski mainīts regulējums, kas attiecas uz pilnvaru piešķiršanu Komisijai, proti, tika ieviests nošķīrums starp deleģēšanas un īstenošanas pilnvarām. LESD 291. panta 3. punktā paredzēts, ka atšķirībā no LESD 290. pantā minētajiem deleģētajiem aktiem normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kas attiecas uz Komisijas pilnvaru izmantošanu, paredz iepriekš regulās, kuras pieņemtas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā pieņemta Regula (ES) Nr. 182/2011 1 .

Regulas (ES) Nr. 182/2011 15. pantā paredzēts, ka Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par regulas īstenošanu piecus gadus pēc tās stāšanās spēkā. Šis ziņojums atbilst minētajai prasībai. Tādējādi tajā uzmanība pievērsta ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 ieviestajiem jaunajiem elementiem salīdzinājumā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK, ar ko nodrošināja piemērojamo regulējumu pirms Regulas (ES) Nr. 182/2011.

2. Regulas (ES) Nr. 182/2011 vispārīgais konteksts un darbība

Regula (ES) Nr. 182/2011 stājās spēkā 2011. gada 1. martā. Saistībā ar to dalībvalstīm nebija jāveic nekādi pasākumi. Savukārt Komisija 2011. gada 8. jūlijā pieņēma komitejām piemērojamo standarta reglamentu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 182/2011 9. pantā; tas tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2011. gada 12. jūlijā 2 . Atsevišķo, pastāvošo komiteju reglamenti laika gaitā tika pielāgoti jaunajam standarta reglamentam. Regulas 10. pantā paredzētais reģistrs pastāvēja jau kopš 2002. gada, 2008. un 2011. gadā to rūpīgi atjaunoja, un tas tiek pastāvīgi uzlabots.

Regulas 13. pantā minētie pārejas noteikumi, ar kuriem paredzēja jauno procedūru automātisku piemērošanu pašreizējiem tiesību aktiem, un 14. pantā minētie pārejas noteikumi attiecībā uz vēl nepabeigtām procedūrām ļāva nekavējoties piemērot Regulu (ES) Nr. 182/2011 no 2011. gada 1. marta un tādējādi nodrošināja sekmīgu pāreju.

Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei savos gada ziņojumos par komiteju darbu 3 . Turpmāk minētajā tabulā sniegts tādu datu vispārīgs kopsavilkums, kas attiecas uz komiteju darbu kopš Regulas (ES) Nr. 182/2011 stāšanās spēkā un diviem iepriekšējiem gadiem. Gada ziņojumos arī aptverti dati par regulatīvo kontroles procedūru (RPS), proti, procedūru, kas paredzēta Lēmumā 1999/468/EK un joprojām tiek piemērota, kā paredzēts pamataktā 4 .

Komitejas

Atzinumi

Pieņemtie pasākumi

Pozitīvi atzinumi

Atzinumi netiek sniegti

Negatīvi

atzinumi

2009. gads

266

2091

1808 (131 RPS)

2003

78

10

2010. gads

259

1904

1812 (164 RPS)

1783

121

0

2011. gads*

268

1868

1788 (163 RPS)

1789

75

4

2012. gads

270

1923

1824 (167 RPS)

1845

78

0

2013. gads

302

1916

1887 (171 RPS)

1845

50

0

2014. gads

287

1889

1728 (165 RPS)

1838

51

0

1. tabula, dati no gada ziņojumiem par komiteju darbību, komiteju sniegto pozitīvo atzinumu kopējais skaits var atšķirties no Komisijas pieņemto aktu skaita, ja atzinumi sniegti vienā gadā, bet akti nav pieņemti līdz nākamajam gadam.* Dati attiecas uz visu 2011. gadu.

Kopumā dati norāda, ka ar regulu sniegta iespēja nodrošināt sistēmas vienmērīgu darbības turpināšanu. Ja salīdzina datus kopš 2011. gada ar gadiem pirms Regulas (ES) Nr. 182/2011 piemērošanas, redzams, ka gan komiteju skaits, gan to darbība bijusi stabila. Komiteju skaits 2009. gadā bija 266, bet 2014. gadā — 287. Līdzīgi ir arī attiecībā uz pieņemto pasākumu skaitu — 2009. gadā to bija 1808, bet 2014. gadā — 1728.

Ņemot vērā pieredzi, ar regulas 3. pantu ieviesa vairākus tādus noteikumus saistībā ar komiteju darbu, kas atspoguļoja parasto praksi, taču iepriekš nebija paredzēti tiesību aktos. Tie ir noteikumi par rakstiskās procedūras izmantošanu, skaidri izteiktu prasību priekšsēdētājam rast risinājumus, kuriem ir visplašākais iespējamais atbalsts komitejā, un iespēju grozīt aktu projektus pirms balsošanas, lai ņemtu vērā komitejas apspriedes. Šie kopīgie noteikumi joprojām bija efektīvi un noderīgi komiteju pienācīgas darbības nodrošināšanā. Rakstiskā procedūra tiek plaši izmantota un ir efektīvs rīks, proti, 2014. gadā norisinājās 773 komiteju sanāksmes un tika izmantotas 893 rakstiskās procedūras, dati ir līdzīgi arī par iepriekšējiem gadiem. Komiteju darbs joprojām ir vienprātīgs, t. i., atzinumu lielākā procentuālā daļa (daudz vairāk nekā 90 %) ir pozitīvi atzinumi, vairums no tiem pieņemti vienbalsīgi vai ar komitejas locekļu konsensu; tikpat kā nav negatīvu atzinumu, un ir salīdzinoši maz gadījumu, kad atzinumi netiek sniegti.

Ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 paredz visaptverošu un pilnīgu tiesisko regulējumu attiecībā uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu. Sarunu par Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu 5 rezultāts paredz iestāžu apņemšanos atturēties no tādu procedūras noteikumu pievienošanas Savienības tiesību aktiem, kas mainītu ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 noteiktos kontroles mehānismus 6 .

Saskaņā ar Paziņojumu par labāku regulējumu 7 Komisija apņēmās īstenot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot mehānismus, lai vairāk ņemtu vērā iedzīvotāju un ieinteresēto personu viedokli un atsauksmes visos politikas veidošanas procesa posmos. Saistībā ar īstenošanas aktiem Komisija apņēmās nodrošināt, ka svarīgi īstenošanas akti, kuru pieņemšana atkarīga no komitejas atzinuma, ir publiski pieejami četras nedēļas, lai tādējādi dotu ieinteresētajām personām iespēju iesniegt piezīmes pirms dalībvalstu balsojuma attiecīgajā komitejā. Tas būtiski uzlabos īstenošanas aktu pārredzamību posmā pirms komitejas balsojuma.

3. Galvenās izmaiņas

3.1. Komiteju procedūru skaita samazināšana

Viens no Regulas (ES) Nr. 182/2011 mērķiem bija vienkāršot sistēmu un samazināt komiteju procedūru skaitu. Agrākās regulatīvās un vadības procedūras aizstāja ar pārbaudes procedūru, bet konsultēšanās procedūra tika saglabāta. Procedūru skaita samazināšana nav radījusi īpašas problēmas.

3.2. Pārsūdzības komitejas izveide

Pārsūdzības komiteja bija jauninājums, kas ieviests ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. To ieviesa, lai izveidotu otru līmeni tādu jautājumu risināšanai, par kuriem komiteja nav spējusi vienoties. Vēršanās pārsūdzības komitejā drīzāk ir izņēmuma gadījums procedūrā. Ja īstenošanas akts atzīts par nepieciešamu, tā ir iespēja virzīties uz priekšu negatīva atzinuma gadījumā vai tad, ja atzinums netiek sniegts un rada bloķējošu ietekmi 8 .

Pārsūdzības komiteja pieņēma reglamentu 2011. gada 29. martā. Komisija saskaņā ar reglamenta 14. pantu (pārskatīšanas klauzulu) jau veica pirmo izvērtējumu par to, kā šis reglaments darbojas praksē. Šīs pārskatīšanas rezultāts tika ietverts 2013. gada ziņojumā par komiteju darbu 9 .

To gadījumu kopējais skaits, kad notikusi vēršanās pārsūdzības komitejā

Attiecīgās ĢD/ politikas jomas

Pozitīvs pārsūdzības komitejas atzinums

Negatīvs pārsūdzības komitejas atzinums

Pārsūdzības komitejas atzinums netiek sniegts

Pieņemtie pasākumi gadījumā, ja atzinums netiek sniegts

2011. gads

8

Augu aizsardzības līdzekļi, zāles

2

1

5

5

2012. gads

6

Ģenētiski modificēta pārtika un barība

0

0

6

6

2013. gads

9

Ģenētiski modificēta pārtika un barība, augu aizsardzības līdzekļi, biocīdi, Kopienas Muitas kodekss

0

0

9

8

2014. gads

13

Ģenētiski modificēta pārtika un barība, kuģu pārbaudes noteikumi un standarti

2

0

11

11

Kopā

36

4

1

31

30

2. tabula, dati no Komitoloģijas reģistra un gada ziņojumiem.

Līdz šim pārsūdzības komiteja galvenokārt sasaukta saistībā ar vienu politikas jomu, proti, veselības un patērētāju aizsardzību, jo īpaši saistībā ar ģenētiski modificētu pārtiku un barību un augu aizsardzības līdzekļiem. Šajos gadījumos pārsūdzības komiteja līdz šim apstiprinājusi komitejas lēmumu par atzinuma nesniegšanu. Komisijas Paziņojumā “Lēmumu pieņemšanas procedūras pārskatīšana attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) 10 ” sniegta sīka analīze par lēmumu pieņemšanas procesu ģenētiski modificētas pārtikas un barības jomā.

Kopumā vēršanās pārsūdzības komitejā notikusi salīdzinoši biežāk nekā iepriekš vēršanās Padomē, kas vairs nav atļauta saskaņā ar jauno iestāžu sistēmu. Šī vēršanās notika saistībā ar līdzīgām politikas jomām un ar līdzīgiem iznākumiem. Ņemot vērā praksi, pieredze rāda, ka līdz šim gandrīz visos gadījumos dalībvalstis pārstāvēja pastāvīgās pārstāvniecības locekļi.

3.3. Komisijas elastība saistībā ar aktu pieņemšanu, ja atzinums netiek sniegts (pārbaudes procedūra)

Ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 Komisijai tiek nodrošināta lielāka elastība gadījumos, kad nav kvalificēta balsu vairākuma par vai pret projektu (proti, atzinums netiek sniegts) komitejā pārbaudes procedūras laikā. Iepriekš vadības un regulatīvā procedūra paredzēja, ka tad, ja komiteja nesniedz atzinumu, proti, ja Padome nerīkojas, Komisija pieņem pasākumu. Regulā (ES) Nr. 182/2011 paredzēts, ka Komisija var pieņemt pasākumu gan tad, ja atzinumu nesniedz komiteja, gan tad, ja to nesniedz pārsūdzības komiteja. Lielāku elastību ieviesa, lai sniegtu Komisijai iespēju no jauna apsvērt pasākumu projektus un būt spējīgai lemt par pasākumu projektu pieņemšanu vai iesniegt komitejai grozītu projektu, cita starpā ņemot vērā komitejā paustās nostājas.

Uz šo lielāko elastību attiecas vairāki izņēmumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punktā, t. i., konkrētās politikas jomās (nodokļi, finanšu pakalpojumi, cilvēku veselības vai drošības aizsardzība, dzīvnieku vai augu aizsardzība vai galīgi daudzpusējās aizsardzības pasākumi), tad, ja pamataktā paredzēts, ka nevar pieņemt īstenošanas akta projektu, ja netiek sniegts atzinums (atzinuma nesniegšanas klauzula), vai tad, ja komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu iebilst pret to. Šādos gadījumos Komisija nevar pieņemt projektu. Ja akts tomēr uzskatāms par nepieciešamu, priekšsēdētājs var iesniegt īstenošanas akta grozītu versiju komitejai vai vērsties pārsūdzības komitejā. Atzinuma nesniegšanas klauzula iekļaujama pamataktā tad, ja ir konkrēta nepieciešamība, un likumdevējam tā jāpamato. Kopš Regulas (ES) Nr. 182/2011 stāšanās spēkā Komisija saistībā ar to sniegusi paziņojumus aptuveni 30 gadījumos, reaģējot uz likumdevēja rīcību, jo tas šādas klauzulas iekļāvis pamataktos, nesniedzot tām pamatojumu. Vairums reālo balsu par atzinuma nesniegšanu tomēr vērojams jomās, kuras jau aptver 5. panta 4. punktā minētās konkrētās politikas jomas un kurās Komisija nevar pieņemt aktu bez vēršanās pārsūdzības komitejā, vai jomās (proti, muitā, lauksaimniecībā, attīstības sadarbībā un tirdzniecībā), uz kurām neattiecas neviens no trim izņēmumiem un kurās Komisija vienalga varētu pieņemt aktu, nenododot to izskatīšanai pārsūdzības komitejā.

Pārbaudes procedūrā nav sniegti atzinumi

Komisija pieņēma pasākumu

Komisija nepieņēma pasākumu

2011. gads

67

63

4

2012. gads

73

70

3

2013. gads

49

47

2

2014. gads

45

42

3

Kopā

234

222

12

3. tabula, dati no Komitoloģijas reģistra (izņemot pārsūdzības komiteju), dati var atšķirties no datiem gada ziņojumā.

Iepriekš minētie dati liecina, ka Komisija bieži neizmanto iespēju nepieņemt aktu, ja netiek sniegts atzinums. Praksē Komisijas elastība ir būtiski samazināta gadījumos saistībā ar produktu vai vielu apstiprināšanu, piemēram, ģenētiski modificētas pārtikas un barības jomā, jo Komisijai jāpieņem lēmums (par laišanas tirgū atļaušanu vai aizliegšanu) saprātīgā termiņā. Tā nevar atturēties no nostājas paušanas. Šādos gadījumos Komisija arī nevar pieņemt akta projektu, ja komiteja nav sniegusi atzinumu; lai pieņemtu akta projektu, tai vispirms jāvēršas pārsūdzības komitejā. Tas arī daļēji izskaidro, kādēļ pārsūdzības komiteja līdz šim sasaukta galvenokārt šajā politikas jomā. Lai risinātu konkrēto situāciju ģenētiski modificētās pārtikas un barības jomā un pēc risinājuma, kas tika rasts audzēšanas atļauju jomā, Komisija 2015. gada aprīlī pieņēma priekšlikumu 11 grozīt tiesisko regulējumu. Lai gan atļaujas piešķiršanas process tiek saglabāts, priekšlikumā paredz to, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas vai barības lietošanu savā teritorijā. Šīs iespējas izmantošanas pamatā jābūt iemeslam, kas nav saistīts ar cilvēku un dzīvnieku veselības un dabas apdraudējumu, kuram pievēršas ES līmenī.

Jaunpiešķirtā elastība, kas ļauj Komisijai lemt par to, vai pieņemt īstenošanas akta projektu, ja netiek sniegts atzinums, ir noderīga. Lai gan līdz šim tā izmantota dažos gadījumos 12 , tā ļāvusi Komisijai atkārtoti novērtēt pasākuma projektu pēc balsošanas rezultātiem, un apspriede komitejā apliecinājusi, ka tam nav bijis visplašākā iespējamā atbalsta komitejā.

3.4. Procedūru izvēles kritēriji

Regulā (ES) Nr. 182/2011 paredz procedūru izvēles kritērijus. Regulas 2. panta 2. punktā paredzēti vairāki gadījumi, kad parasti pieņemts piemērot pārbaudes procedūru. Konsultēšanās procedūru būtībā piemēro visos gadījumos, kad nepiemēro pārbaudes procedūru. Pārbaudes procedūras izvēles kritēriji ir līdzīgi 1999. gada Komitoloģijas lēmumā paredzētajiem. Kopumā šķiet, ka procedūras izvēle nav bijusi strīdīga. Viens vērā ņemams izņēmums ir gadījums, kad Samierināšanas komitejā apsprieda galvenokārt procedūras izvēli (saistībā ar makrofinansiālo palīdzību Gruzijai 13 ).

Akti, kas pieņemti saskaņā ar pārbaudes procedūru

Akti, kas pieņemti saskaņā ar konsultēšanās procedūru

2011. gads

1311

77

2012. gads

1591

121

2013. gads

1579

143

2014. gads

1437

122

4. tabula, dati no Komitoloģijas reģistra, dati var atšķirties no datiem gada ziņojumā.

Pārbaudes procedūra nepārprotami ir procedūra, ko piemēro vairumā gadījumu; tikai aptuveni 10 % no atzinumiem pieņem, izmantojot konsultēšanās procedūru. Tas lielā mērā atspoguļo vadības/regulatīvās procedūras un konsultēšanās procedūras dalījumu iepriekšējās kārtības ietvaros.

3.5. Eiropas Parlamenta un Padomes pārbaudes tiesības gadījumos, kad pamataktus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru

Abiem likumdevējiem jābūt pienācīgi un pastāvīgi informētiem par komitejas darbu ar Komitoloģijas reģistra starpniecību. Likumdevējiem ir pārbaudes tiesības saistībā ar īstenošanas aktu projektiem, pamatojoties uz aktiem, kas pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tas nozīmē, ka jebkurā procedūras posmā tie var norādīt Komisijai, ka projektā pārsniegtas pamataktā paredzētās īstenošanas pilnvaras. Šādā gadījumā Komisijai jāpārskata projekts un jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par to, vai tā plāno projektu saglabāt, grozīt vai atcelt.

Divas galvenās atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējo situāciju ir šādas: vairs nav noteikta pārbaudes perioda un pārbaudes tiesības tagad attiecas arī uz Padomi. Viena mēneša nogaidīšanas termiņa atcelšana radījusi ieguvumus efektivitātes ziņā un nav radījusi problēmas, jo īpaši ņemot vērā to, ka praksē vidējais laiks no balsošanas komitejā līdz īstenošanas akta pieņemšanai ir no 30 līdz 50 dienām (tādējādi jebkurā gadījumā tas ir ilgāks par iepriekšējo viena mēneša termiņu). Līdz 2016. gada janvāra beigām Padome nebija izmantojusi pārbaudes tiesības, bet Eiropas Parlaments tās izmantojis tikai četros gadījumos 14 . Vienā no tiem Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju 15 pēc īstenošanas akta pieņemšanas, kritizējot īso laiku no nodošanas komitejai līdz pieņemšanai.

3.6. Īpašie procedūras noteikumi, kas attiecas uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem (antidempinga un kompensācijas pasākumiem)

Salīdzinājumā ar agrāko sistēmu ir ieviests jauninājums — uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem (antidempinga un kompensācijas pasākumiem) tagad attiecas arī komitejas kontrole, tomēr tiek piemēroti īpaši aizsardzības pasākumi. Pirmkārt, antidempinga un kompensācijas pasākumu gadījumā, kad komiteja nesniedz atzinumu un ar vienkāršu balsu vairākumu iebilst pret īstenošanas akta projektu, akts jānodod izskatīšanai pārsūdzības komitejai. Paredzēta arī apspriešanās ar dalībvalstīm un konkrēti īsāki termiņi. Otrkārt, pārsūdzības komitejas posmā piemēro īpašus noteikumus, kas neļauj Komisijai pieņemt galīgus daudzpusējus aizsardzības pasākumus, ja netiek sniegts pozitīvs atzinums.

Praksē pirms šādu izmaiņu stāšanās spēkā attiecīgie tirdzniecības jomas tiesību akti bija jāpielāgo, lai lēmumiem šajā jomā piemērotu Komisijas īstenošanas aktu kontroles procedūras, ko veic dalībvalstis. Iepriekš tā nebija, tādēļ Regulā (ES) Nr. 182/2011 minētie saskaņošanas noteikumi vēl nebija piemērojami. Tādējādi Regulu (ES) Nr. 182/2011 sāka piemērot tikai līdz ar attiecīgo saskaņošanas tiesību aktu pieņemšanu 2014. gada janvārī 16 . Pieredze ar īpašajiem noteikumiem tādējādi līdz šim bijusi salīdzinoši ierobežota un ir saistīta tikai ar vienas komitejas, proti, Tirdzniecības aizsardzības instrumentu komitejas, darbību (C 44100).

 

Atzinumi

Pieņemtie pasākumi*

Pozitīvi atzinumi

Atzinumi netiek sniegti

Negatīvi

atzinumi

Pārsūdzības komiteja

2014. gads

35

30

25

10

0

0

2015. gads

43

43

40

2

1

0

5. tabula, dati no Komitoloģijas reģistra un gada ziņojuma*. Komiteju sniegto pozitīvo atzinumu kopējais skaits var atšķirties no Komisijas pieņemto aktu skaita, ja atzinumi sniegti vienā gadā, bet akti nav pieņemti līdz nākamajam gadam.

Līdz šim gadījumos, kad nav sniegti atzinumi, pret īstenošanas akta projektu nav iebilsts ar vienkāršu balsu vairākumu, tādējādi līdz šim pārsūdzības komiteja nav tikusi izmantota.

3.7. Īpašas procedūras

Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantā paredzēta iespēja Komisijai pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ un tad, ja tā paredzēts pamataktā, pieņemt īstenošanas aktu, iepriekš to neiesniedzot komitejai. Komisijas atzinumu iegūst pēc tam, un, ja piemēro pārbaudes procedūru, Komisijai akts jāatceļ negatīva atzinuma gadījumā. Īpaši noteikumi attiecas uz pagaidu antidempinga un kompensācijas pasākumiem. Komisija šo procedūru ir izmantojusi tikai ļoti nedaudzos gadījumos, galvenokārt tirdzniecības aizsardzības instrumentu jomā konsultēšanās procedūras ietvaros.

Vēl viens noteikums, ar ko paredz iespēju pieņemt aktus neatkarīgi no negatīva atzinuma vai tā nesniegšanas, lai nepieļautu būtiskus tirgus traucējumus lauksaimniecības nozarē vai risku Savienības finanšu interesēm, ir izklāstīts 7. pantā. Līdz šim nav bijusi nepieciešamība izmantot šo procedūru.

3.8. Pašreizējā acquis pielāgošana jaunajām procedūrām

Regulas (ES) Nr. 182/2011 13. pantā paredz visu pašreizējo komiteju procedūru atsauču automātisku pielāgošanu jaunajām procedūrām, izņemot regulatīvo kontroles procedūru. Šī automātiskā pielāgošana nodrošinājusi veiksmīgu pāreju uz jauno sistēmu. Regulā (ES) Nr. 182/2011 nav paredzēta automātiska pielāgošana attiecībā uz spēkā esošiem leģislatīviem aktiem, kas pašreiz ietver atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru. Komisija apņēmās pārskatīt ar šo procedūru saistītos noteikumus, lai noteiktā laikā tos pielāgotu saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktajiem kritērijiem (paziņojums šajā saistībā tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī kopā ar Komitoloģijas regulu 17 ). Saskaņā ar šo apņemšanos Komisija 2013. gadā izvirzīja trīs horizontālās saskaņošanas leģislatīvo aktu priekšlikumus 18 . Tā kā ir apstājušās starpiestāžu sarunas šo dokumentu jomā, Komisija, kā paziņots tās 2015. gada darba programmā 19 , tos atsauca 20 . Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 21 Komisija apņēmās līdz 2016. gada beigām iesniegt jaunu priekšlikumu par leģislatīvo aktu pielāgošanu, kas joprojām ietvertu atsauces uz regulatīvo kontroles procedūru. Kamēr tas vēl nav iesniegts, joprojām tiek pieņemti daudzi pasākumi regulatīvās kontroles procedūras ietvaros (sk. 1. tabulu) 22 . Pagaidām, kad Komisija ierosina priekšlikumu grozīt būtiskus noteikumus atsevišķā leģislatīvā aktā, kurā ir atsauce uz regulatīvo kontroles procedūru, tā šādā priekšlikumā ietver arī nosacījumu par tādu noteikumu pielāgošanu jaunajai kārtībai, kuri attiecas uz regulatīvo kontroles procedūru.

4. Secinājumi

Regula (ES) Nr. 182/2011 ir sniegusi iespēju pēdējos piecos gados efektīvi izmantot Komisijas īstenošanas pilnvaras dalībvalstu kontrolē. Pašreizējais regulējums ļauj efektīvi un konstruktīvi īstenot Komisijas un dalībvalstu sadarbību. Komisija nav konstatējusi problēmas, kuru risināšanai šobrīd būtu pamatoti ierosināt leģislatīvā akta priekšlikumu ar mērķi grozīt Regulu (ES) Nr. 182/2011. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ņemt vērā šo ziņojumu.

(1)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).

(2)

   OV C 206, 12.7.2011., 11. lpp.

(3)

   Gada ziņojumi par komiteju darbību, pieejami http://ec.europa.eu/transparency/regcomitology/index.cfm?do=Report.Report  

(4)

   Skatīt Regulas (ES) Nr. 182/2011 12. pantu.

(5)

   Pamatojoties uz COM(2015) 216 final.

(6)

   Paredzams, ka trīs iestādes parakstīs Iestāžu nolīgumu pēc tam, kad to turpmāko nedēļu laikā būs oficiāli apstiprinājis Eiropas Parlaments.

(7)

   COM(2015) 215, 19.5.2015.

(8)

   Ja atzinums netiek sniegts, tas rada bloķējošu ietekmi Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punktā minētajos gadījumos, t. i., nodokļu, finanšu pakalpojumu, cilvēku veselības vai drošības aizsardzības, dzīvnieku vai augu aizsardzības vai galīgu daudzpusējās aizsardzības pasākumu jomā, tad, ja pamataktā paredzēts, ka nevar pieņemt īstenošanas akta projektu, ja netiek sniegts atzinums, vai tad, ja komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu iebilst pret to.

(9)

   COM(2014) 572 final.

(10)

   COM(2015) 176 final.

(11)

   Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, COM(2015) 0177 final, 22.4.2015.

(12)

   Viens no tiem bija projekts Komisijas Īstenošanas regulai, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 29/2012 par olīveļļas tirdzniecības standartiem; Komisija nolēma to nepieņemt.

(13)

   2010/0390 (COD)

(14)

   P7_TA(2014)0096, P8_TA(2015)0409, P8_TA-PROV(2015)0456 un P8_TA-PROV(2015)0455.

(15)

   P7_TA(2014)0096.

(16)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. janvāra Regula (ES) Nr. 37/2014, ar ko attiecībā uz konkrētu pasākumu pieņemšanas procedūrām groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku, OV L 18, 21.1.2014., 1.–51. lpp.

(17)

   OV L 55, 28.2.2011., 19. lpp.

(18)

   COM(2013) 451 final, COM(2013) 452 final un COM(2013) 751 final.

(19)

   COM(2014) 910 final.

(20)

   2015/C 80/08, OV C 80, 7.2.2015., 17. lpp.

(21)

Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.

(22)

   Pašlaik tiek veikta un ir īstenota (ar dažiem izņēmumiem) aptuveni 160 tādu pamataktu pielāgošana, kuri nav pielāgoti regulatīvajai kontroles procedūrai (galvenokārt pamatakti, uz kuriem neattiecās koplēmuma procedūra pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā).

Top