EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 10.2.2016

COM(2016) 85 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu

Paziņojums par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu

I    IEVADS: BĒGĻU KRĪZES PĀRVALDĪBA

Pasaulē ir vairāk nekā 60 miljoni bēgļu vai iekšzemē pārvietoto personu – šī ir smagākā bēgļu krīze kopš Otrā pasaules kara. Tiešais izraisītājfaktors tam, ka Eiropas Savienībā 2015. gadā ieradās rekordliels skaits migrantu un bēgļu, ir bijis konflikts un krīze Sīrijā un citviet, tomēr sava loma ir bijusi arī demogrāfijas, klimata pārmaiņu, nabadzības, transporta un komunikāciju globalizācijas vispārīgajām tendencēm. Šķiet, ka šo faktoru kombinācijā paredzamā nākotnē būtisks pavērsiens nav gaidāms. Tādēļ 2016. gadā mums radikāli jāstiprina ES migrācijas sistēma. No personu nepārvaldītas un neatbilstīgas plūsmas seku risināšanas mums jāvirzās tālāk uz reālu sagatavotību šādu plūsmu pārvaldībai un jāsniedz pārvaldīti un likumīgi ieceļošanas veidi tiem, kam nepieciešama aizsardzība, vienlaikus ātri un efektīvi identificējot un atgriežot tos, kam nav tiesību būt Eiropas Savienībā.

2015. gada otrā pusē Eiropas Savienībā neatbilstīgi ieceļoja vēl nepieredzēti daudz cilvēku. Maksimums tika sasniegts 2015. gada oktobrī, kad viena mēneša laikā Grieķijā ieradās vairāk nekā 200 000 cilvēku. Kaut arī kritums ir bijis būtisks – janvārī šis skaits bija vien nedaudz vairāk nekā 60 000 –, tomēr tas ziemas mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tik un tā ir daudz. Tas, ka pēdējā laikā ir saasinājies konflikts Sīrijā, domājams, novedīs pie turpmāka bēgļu pieplūduma Turcijā. Tas nozīmē, ka joprojām būs nepieciešama Eiropas solidaritāte atbilstoši pienākumiem, kurus ES uzņēmusies saskaņā ar Ženēvas 1951. gada konvenciju par bēgļa statusu, un humānajām vērtībām, kuras vieno visas Eiropas Savienības dalībvalstis. ES arī jāpanāk, lai bēgļiem nebūtu jādodas bīstamajā ceļā, šajā nolūkā sniedzot tiem palīdzību tuvāk mājām. Kaut gan šo plūsmu samazināšanās ir ļoti vēlama, ņemot vērā nereti pārslogotās valsts un vietējās iestādes, nevajadzētu lolot ilūzijas, ka bēgļu krīze beigsies, pirms konkrētā veidā netiks likvidēti tās pamatcēloņi – nestabilitāte, karš un terors Eiropas tiešā tuvumā, it īpaši karš un nežēlība Sīrijā. Vienīgā atbildīgā rīcība ir skatīties acīs šai realitātei un to atklāti un godīgi izskaidrot iedzīvotājiem, kā arī pastiprināt centienus labāk un efektīvāk pārvaldīt šīs situācijas sekas Eiropas Savienībā, izmantojot labāk koordinētu Eiropas pieeju un ievērojot noteikumus un vērtības, par kurām ES ir kopīgi vienojusies.

Pēdējo mēnešu laikā ir izveidojies maršruts caur Vidusjūras austrumdaļu un pāri Rietumbalkāniem, kurā migranti ātri pārvietojas uz ziemeļiem, šķērsojot vienu robežu pēc otras, kas ir būtiskā pretrunā kopējās Eiropas patvēruma sistēmas principiem un Šengenas noteikumiem. Tā rezultātā vairākas dalībvalstis uz laiku atjaunoja iekšējo robežkontroli, radot jautājumus saistībā ar Šengenas brīvas pārvietošanās zonas pareizu darbību un ieguvumiem, ko tā sniedz Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai. Būtiski svarīgs aspekts ir arī drošība, īpaši ņemot vērā nesenos teroristu uzbrukumus Eiropā, un to vairākas dalībvalstis ir minējušas kā pamatojumu šādiem pagaidu pasākumiem. Mērķis ir panākt, ka par ikvienu personu, kas ierodas ES, tiek veiktas rūpīgas drošības pārbaudes.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Eiropas Komisija ir konsekventi un pastāvīgi strādājusi pie ātras, koordinētas Eiropas rīcības. Tā ir nākusi klajā ar plašu priekšlikumu klāstu nolūkā sniegt dalībvalstīm rīkus, kas vajadzīgi, lai pārvaldītu iebraucēju lielo skaitu; daudzus no šiem priekšlikumiem jau ir pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Trīskāršojot mūsu klātbūtni jūrā; izmantojot jauno ārkārtas solidaritātes sistēmu, lai pārceltu patvēruma meklētājus no vissmagāk skartajām valstīm; nodrošinot ES budžetu līdz šim nepieredzētā apjomā, proti, vairāk nekā EUR 10 miljardus, lai risinātu bēgļu krīzi un palīdzētu vissmagāk skartajām valstīm; nodrošinot jaunu koordinācijas un sadarbības sistēmu attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm; uzsākot jaunu sadarbību ar Turciju; strādājot pie vērienīga priekšlikuma attiecībā uz jauno Eiropas robežu un krasta apsardzi, mēs atbalstām Eiropas patvēruma un migrācijas politiku nolūkā risināt jaunos uzdevumus, ar kuriem tā saskaras.

Kaut arī uz papīra ir noteikti migrācijas pārvaldības ilgtspējīgas sistēmas svarīgie stūrakmeņi, nepietiekama ir bijusi to ātra, pilnīga īstenošana uz vietas. Decembrī Eiropas Komisija ziņoja par progresu, kas panākts attiecībā uz dalībvalstu pieņemto lēmumu izpildi, un atzina, ka to īstenošana noris pārāk lēni. Pēc diviem mēnešiem var teikt, ka virknē jautājumu ir panākts zināms progress. Tomēr ir iespaids, ka vairāki izpildes termiņi nav ievēroti un daudzas saistības joprojām tiek pildītas pārāk lēni. Visās dalībvalstīs politiskā atbildība ir jāuzņemas augstākajā līmenī, lai panāktu, ka, pateicoties koordinētai Eiropas rīcībai, bēgļu krīzi uz vietas ātri un efektīvi var risināt valsts un vietējās iestādes, izmantojot ES atbalstu un palīdzību, kas ir darīta pieejama pēdējo mēnešu laikā.

Pienācīgas robežu pārvaldības atjaunošana Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu maršrutā šodien ir vissteidzamākā Eiropas Savienības prioritāte. Gaidāmajā Eiropadomes sanāksmē vadītājiem jāapņemas darīt visu, kas nepieciešams, lai atjaunotu kārtību migrācijas sistēmā un līdz pavasarim ieviestu kontroli pār neatbilstīgām un nekontrolētām plūsmām Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu maršrutā. Tam būs vajadzīgi visu dalībvalstu stingri lēmumi, apņēmīga rīcība, atbildība un solidaritāte.

Pats galvenais –visām dalībvalstīm ir jāapņemas izbeigt "caurlaišanas" pieeju pret tiem, kas pauž interesi iesniegt patvēruma pieteikumu citā vietā. Cilvēkiem, kas ierodas Savienībā, ir jāzina, ka tad, ja viņiem ir nepieciešama aizsardzība, viņi to arī saņems, taču viņi paši nenoteiks, kur. Ja viņi nekvalificēsies aizsardzībai, viņi tiks atgriezti, pilnībā ievērojot neizraidīšanas principu.

Grieķijai un pārējām valstīm, caur kurām tālāk virzās Rietumbalkānu maršruts, būs nepieciešams būtisks atbalsts, lai efektīvi reģistrētu tos, kam nepieciešama aizsardzība, un kārtotu attiecīgās formalitātes saistībā ar viņiem, kā arī lai tos, kuriem aizsardzība nav nepieciešama, ātri atgrieztu uz viņu valstīm vai citām drošām trešām valstīm, caur kurām tie tranzītā ceļojuši. Citām dalībvalstīm ir jāpilda savas apņemšanās dalīt atbildību par uzņemšanu un patvēruma sniegšanu tiem, kuriem tas pienākas, paātrinot ārkārtas pārcelšanas shēmu īstenošanu, kuras pastāv kopš 2015. gada septembra. Tādējādi Grieķijai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgrieztos pie Šengenas ārējās robežkontroles un Dublinas noteikumu parastās piemērošanas, taču to nedrīkst atstāt vienu iepretim bēgļu krīzes sekām – Grieķijai būtu arī turpmāk jāsaņem finansiāls atbalsts un tehniska palīdzība no ES iestādēm un aģentūrām un no visām dalībvalstīm, lai tā spētu pildīt pirmās ieceļošanas dalībvalsts pienākumus, kā paredzēts ES noteikumos, par kuriem panākta kopīga vienošanās.

Šajā paziņojumā ir sniegts kopsavilkums par to darbību īstenošanu, par kurām tika panākta vienošanās, reaģējot uz bēgļu krīzi, un izceltas būtiskas jomas, kurās nekavējoties nepieciešama vēl papildu rīcība, lai atjaunotu kontroli pār situāciju. Komisija līdz Eiropadomes sanāksmei martā sniegs vēl sīkāku informāciju par to, kādas pamatizmaiņas ir nepieciešamas ilgtspējīgai migrācijas politikai un jo īpaši Dublinas sistēmas reformai.

II    LĪDZ ŠIM PAVEIKTAIS

II.1    Operatīvie pasākumi

Migrantu un bēgļu pieplūduma pārvaldība

Eiropas Savienības galvenā prioritāte bija glābšana jūrā. 2015. gada laikā Frontex kopīgajā operācijā "Triton" un Frontex kopīgajā operācijā "Poseidon" tika izglābti 250 000 cilvēku 1 . Šīs darbības un Frontex ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienību nosūtīšana uz Egejas jūru ļāva atklāt vairāk nekā miljonu neatbilstīgu imigrantu un aizturēt vairāk nekā 900 personu, kuras tiek turētas aizdomās par kontrabandu.

ES darbība ir tieši vērsta arī pret migrantu kontrabandu. Vidusjūras dienviddaļā un centrālajā daļā EUNAVFORMED operācija "Sophia" ir sekmīgi sasniegusi posmu, kurā starptautiskos ūdeņos tiek veikta uzkāpšana uz kuģiem, kurus tur aizdomās par izmantošanu migrantu kontrabandai vai tirdzniecībai, šo kuģu pārmeklēšana, aizturēšana un novirzīšana. Līdz šim operācijas ietvaros ir izglābti vairāk nekā 9000 cilvēki, un tā ir gatava paplašināt darbības Lībijas teritoriālajos ūdeņos, ja to ļaus institucionālo un politisko notikumu attīstība Lībijā.

ES aģentūras, Eiropols, Frontex un Eurojust, ir vairojušas spējas cīnīties pret migrantu kontrabandu, īstenojot labāku koordināciju, izmantojot papildu resursus un pastāvīgu klātbūtni dalībvalstīs, kas saskaras ar spiedienu. Tas ietver informācijas vākšanu uz vietas karstajos punktos, lai palīdzētu valsts iestādēm vākt informāciju un sākt izmeklēšanas. 2015. gadā vēl 10 735 personas, kas tiek turētas aizdomās par saistību ar migrantu kontrabandu, tika ievadītas Eiropola datubāzē, kurā pašlaik ir izlūkdati par vairāk nekā 38 600 aizdomās turētām personām. Eiropolā drīzumā – 22. februārī – sāks darboties Eiropas Migrantu kontrabandas centrs – ES informācijas centrs par migrantu kontrabandu 2 .

Ar ES stingru, mērķtiecīgu atbalstu Grieķija un Itālija sāka veidot – un dažos gadījumos jau izveidoja – karstos punktus 3 , lai nodrošinātu, ka attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas neatbilstīgi ierodas pie ES ārējās robežas, tiek veikta izvērtēšana, viņi tiek identificēti un tiek noņemti viņu pirkstu nospiedumi. Reģistrācija ir būtisks pirmais solis plūsmu kontrolē un pārvaldībā. Karstie punkti ir paredzēti, lai panāktu, ka īpašās telpās 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā darbojas integrētas robežu aģentu vienības. Ikvienu, kas ierodas pie ārējām robežām, būtu jāreģistrē, būtu jānoņem viņa pirkstu nospiedumi un viņa dokumenti jāpārbauda, salīdzinot ar valsts un starptautiskajām drošības datubāzēm. Pēc tam trešo valstu valstspiederīgie, kas ierodas neatbilstīgi, būtu jānovirza uz vienu no trim procesiem: valsts patvēruma sistēmu, Eiropas pārcelšanas sistēmu vai atgriešanas sistēmu. To migrantu īpatsvars, kuru pirkstu nospiedumi ir iekļauti Eurodac datubāzē, Grieķijā palielinājās no 8 % 2015. gada septembrī līdz 78 % 2016. gada janvārī un Itālijā – no 36 % līdz 87 % šajā pašā laika periodā 4 . Sagaidāms, ka šie skaitļi vēl vairāk uzlabosies, kad pilnīgāk sāks darboties karstie punkti. Komisijai ir pastāvīga klātbūtne abās dalībvalstīs, kas vērsta vienīgi uz palīdzību valsts iestādēm. Pašlaik uz karstajiem punktiem ir nosūtīti tikai 518 Frontex eksperti un 21 EASO eksperts – tas ir par maz, salīdzinot ar vajadzībām. Dalībvalstu rīcība, reaģējot uz aicinājumu veidot ātras reaģēšanas vienības, ir bijusi sekmīgāka 5 .

Komisija ir nodrošinājusi ES budžetu līdz šim nepieredzētā apjomā, proti, paredzot vairāk nekā EUR 10 miljardus, lai risinātu bēgļu krīzi. Piemēram, ārkārtas finansējuma palielinājums nozīmēja, ka 2015. gadā bija pieejami EUR 174 miljoni, tos ātri piešķīra un līdz gada beigām pilnībā izmantoja. 2016. gadā tāpat ir darīts pieejams EUR 161 miljons. Aptuveni EUR 146 miljoni ir piešķirti kā ārkārtas finansējums Grieķijas labā.

Vēl viens būtisks ES atbalsta elements ir bijusi pārcelšana. Ir izveidots gan tiesiskais regulējums, gan struktūras, lai ārkārtēji varētu pārcelt uz citām dalībvalstīm līdz 160 000 cilvēku, kam nepārprotami ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība 6 . ES budžetā pārcelšanas atbalstam ir paredzēti EUR 640 miljoni 7 . Taču progresa temps krietni atpaliek no nepieciešamā (skat. nodaļu par pārcelšanu un 4. pielikumu).

Reaģējot uz lielo migrācijas spiedienu un īpašajām grūtībām, ar ko saskaras Zviedrija, Komisija decembrī ierosināja, ka uz laiku būtu jāaptur Zviedrijas saistības attiecībā uz pārcelšanu. Pašlaik Komisija ir ierosinājusi līdzīgi apturēt Austrijas saistības attiecībā uz pārcelšanu.

Komisija decembrī apstiprināja programmu EUR 80 miljonu apmērā, lai palīdzētu veidot uzņemšanas spējas migrantu un bēgļu izmitināšanai Grieķijā, cenšoties sasniegt savstarpēji saskaņoto mērķi – 50 000 papildu vietas, tostarp 20 000 vietu tīkls patvēruma meklētājiem, kuru pārvalda ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR), izmantojot kuponu shēmu, kā arī sniedzot atbalstu 7000 vietu izveidei karsto punktu rajonos. Kuponu shēmas ietvaros ir identificētas 14 950 vietas.

Komisija ir izveidojusi Migrantu informēšanas stratēģijas darba grupu (MIS), lai noteiktu un izplatītu patvēruma meklētājiem lietderīgu informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem. Svarīgi, lai cilvēki zinātu, ka viņiem ir tiesības lūgt patvērumu, bet nav tiesību izvēlēties, kurā dalībvalstī, un lai viņi saņemtu pienācīgu informāciju par to, kas izriet no pārcelšanas shēmas. Pirmais informatīvo materiālu kopums par patvērumu un pārcelšanu ir pieejams 14 valodās 8 , un to tagad izmanto EASO karstajos punktos.

Solidaritāte un atbildība

Savienības civilās aizsardzības mehānisms ir izmantots, lai sniegtu atbalstu piecām valstīm, četri pieprasījumi joprojām ir aktīvi – no Serbijas, Slovēnijas, Horvātijas un Grieķijas. Kopumā palīdzību ir piedāvājušas 15 valstis, un tā attiecas uz tādiem priekšmetiem kā teltis, gulēšanas piederumi, individuālie aizsardzības līdzekļi, sildītāji, ģeneratori un apgaismojums. Eiropas Komisija finansiāli atbalsta piedalošos valstu piedāvātās palīdzības transportēšanu, un sekmē transporta un loģistikas vispārējo koordināciju. Nesen Komisija palielināja finansējumu un tagad sedz 85 % no šīs palīdzības transporta izmaksām, tomēr ir dalībvalstu palīdzības lūgumi, kas vēl nav apmierināti, kā aprakstīts 9. pielikumā.

Komisija ik nedēļu organizēja sanāksmes nolūkā pārraudzīt 17 punktu plānu, kas tika pieņemts priekšsēdētāja Junkera sarīkotajā valstu vadītāju sanāksmē par bēgļu plūsmām Rietumbalkānu maršrutā. Laikā, kad komunikācija bija gandrīz pārtrūkusi, šī koordinācija ir bijusi būtiska nolūkā samazināt risku, ko izraisa vienas valsts negaidīti veiktie pasākumi, kas ietekmē citas valstis. Tas ir papildināts ar tiešo atbalstu. Komisija ir piešķīrusi EUR 10 miljonus Serbijai un bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, lai praksē uzlabotu stāvokli, palielinot operatīvās spējas migrācijas pārvaldības jomā 9 . Tas ir papildus EUR 22 miljoniem, kas piešķirti humānās palīdzības jomā.

II.2    Ārējā dimensija

Migrācijas ārējā un iekšējā dimensija ir savstarpēji ļoti cieši saistītas. ES darbība ir bijusi koncentrēta gan uz pievēršanos pieaugušo migrācijas plūsmu pamatcēloņiem, proti, iemesliem, kas rada plūsmas, un iemesliem, kas tās veicina, gan uz to, lai panāktu, ka bēgļiem nav vajadzības doties bīstamajā ceļā uz Eiropu, šajā nolūkā sniedzot viņiem palīdzību tuvāk mājām. Tā ir arī bijusi vērsta uz sadarbības pastiprināšanu migrācijas pārvaldības jomā ar trešām valstīm, kas ir izcelsmes un tranzīta valstis, un tā ir būtiska daļa to divpusējās partnerībās ar ES un tās dalībvalstīm.

Diplomātiskie centieni atrisināt tādas krīzes kā Sīrijā un Lībijā un apkarot DAIŠ radīto apdraudējumu, ir vērsti uz pamatcēloņiem, kas rada plūsmas, un to mērķis ir radīt stabilu vidi, uz kuru bēgļi varētu atgriezties. Šim centienam piemīt globāls raksturs. Lībijas gadījumā ES ir iesaistījusies, sniedzot politisku, finansiālu un loģistikas atbalstu ANO centieniem izbeigt politisko un drošības krīzi. Pēdējo mēnešu laikā ir panākts būtisks progress, decembrī parakstot Lībijas politisko nolīgumu. Tomēr progress ir trausls, un šie pasākumi ir ātri jākonsolidē, jo nacionālās saskaņas valdība bauda pietiekamu autoritāti, lai spētu stāties pretī draudiem un izaicinājumiem, ar kādiem saskaras Lībija. Decembrī parakstītajam nolīgumam ir vajadzīgi pēcpasākumi kopā ar nacionālās saskaņas valdību, kas spēj stāties pretī draudiem un izaicinājumiem, ar kādiem valsts saskaras – ES ir sagatavojusi atbalsta pasākumu kopumu EUR 100 miljonu apmērā, lai palīdzētu turpmākai valdībai. Attiecībā uz Sīriju ES ir ne vien pirmā līdzekļu devēja humānās un attīstības palīdzības jomā, bet tai ir bijusi un joprojām ir arī būtiska loma Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas izveidē un darbā, tostarp centienos, kuru rezultātā tika vienprātīgi pieņemta ANO Drošības padomes rezolūcija, kurā tika noteikts ceļvedis Sīrijas pušu sarunām un politiskajam procesam. Tā kā karadarbība Sīrijas ziemeļos kļūst sīvāka, diplomātiskie centieni būtu jādivkāršo.

ES ir vairākos veidos reaģējusi uz Sīrijas krīzes postošo ietekmi. Saistībā ar humāno palīdzību Sīrijai un kaimiņvalstīm, kas uzņem bēgļus, ieguldījums no ES budžeta 2015. gadā pārsniedza EUR 400 miljonus – tā bija daļa no ES kopējiem humānai, attīstības un stabilizācijas palīdzībai atvēlētajiem līdzekļiem vairāk nekā EUR 5 miljardu apmērā. Tas ietvēra tiešo atbalstu sīriešiem, kas vēl atrodas Sīrijā, kā arī valstīm, kuras saskaras ar lielāko Sīrijas bēgļu īpatsvaru uz vienu iedzīvotāju. Vairāk nekā EUR 160 miljoni tika atvēlēti dzīvības glābšanas operācijām pašā Sīrijā tādās nozarēs kā veselība, aizsardzība, ūdens, sanitārija, pārtika un pajumte; EUR 97 miljoni tika atvēlēti bēgļiem Libānā, EUR 58 miljoni – Jordānijai un EUR 35 miljoni – Turcijā. Eiropas Savienības Reģionālais trasta fonds reaģēšanai uz krīzi Sīrijā sniedz ļoti elastīgu un efektīvu rīku, kā apvienot un īstenot ES un tās dalībvalstu palīdzību. Līdz šim tas ir piesaistījis iemaksas EUR 654 miljonu apmērā, lai gan valstu iemaksas vēl nav sasniegušas mērķi – atbilst iemaksai no ES budžeta 10 . Fonds sniedz atbalstu līdz pat 1,5 miljoniem Sīrijas bēgļu un pārslogotajām uzņemošajām kopienām Libānā, Turcijā, Jordānijā un Irākā, nodrošinot pamatizglītību un bērnu aizsardzību, labāku piekļuvi veselības aprūpei, uzlabotu ūdens un notekūdeņu infrastruktūru, kā arī sniedzot atbalstu ekonomiskām iespējām un sociālajai iekļaušanai. Kā pagājušajā nedēļā tika paziņots Londonas konferencē "Atbalsts Sīrijai un reģionam", ES ieguldījums saistībā ar Sīrijas krīzi 2016. gadā sasniegs EUR 1,115 miljardus. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES ieguldījums 2017. gadā būtu tādā pašā apmērā. Komisija konferencē arī uzņēmās vadošu lomu starptautiskajā atbildes rīcībā, ierosinot izstrādāt "komplektus" Jordānijai un Libānai. Tās ir visaptverošas paketes, kas ietver virkni politikas pasākumu dažādās Savienības kompetences jomās, jo īpaši tirdzniecības preferences.

Valletas samits par migrāciju 2015. gada novembrī pulcēja vienkop Eiropas un Āfrikas valstu vai valdību vadītājus, lai stiprinātu sadarbību migrācijas jomā starp izcelsmes, tranzīta un mērķa valstīm. Tajā tika uzsvērta nepieciešamība pastiprināt centienus nolūkā ierobežot migrāciju uz Eiropu un integrēt migrāciju sadarbībā attīstības jomā un tika panākta vienošanās par konkrētām darbībām, kas jāīsteno līdz 2016. gada beigām. ES izveidoja Ārkārtas trasta fondu Āfrikai, ar kuru risina stabilitātes nodrošināšanas un neatbilstīgas migrācijas un personu pārvietošanas pamatcēloņu jautājumus un sadarbību migrācijas jomā ar izcelsmes un tranzīta valstīm. Finansējuma apmērs tuvojas EUR 1,9 miljardiem, taču arī šajā gadījumā mērķis panākt, ka valstu finansējums atbilstu ES finansējumam, nebūt nav sasniegts, jo valstu ieguldījums nesasniedz EUR 82 miljonus 11 . Jau ir panākta vienošanās par projektiem, kuru kopsumma ir EUR 350 miljoni un kuri aptver tādas jomas kā darbvietu radīšana, migrācijas labāka pārvaldība un drošības stiprināšana 12 . Turklāt ES joprojām sniedz atbalstu bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām Lībijā. Diplomātiskajā līmenī Augstā pārstāve/priekšsēdētāja vietniece un Komisija ir arī sākušas darbību nolūkā migrāciju un drošību iekļaut politiskajās divpusējās prioritātēs ar Āfrikas valstīm.

ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns 13  bija būtisks solis uz priekšu sadarbībā ar nolūku atbalstīt sīriešus, kam piešķirta pagaidu aizsardzība Turcijā, un migrācijas pārvaldībā, lai risinātu krīzi, ko radījusi situācija Sīrijā (skat. nodaļu par sadarbību ar Turciju). ES un tās dalībvalstis paplašinās sadarbību ar Turciju un būtiski pastiprinās savu politisko un finansiālo iesaisti. Būtisks ES ieguldījums, kas atspoguļo atbildības dalījuma garu, ir jaunais Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā, kuru Komisija izveidoja 2015. gada 24. novembrī, un tā finansējums, par kuru dalībvalstis vienojās 2016. gada 3. februārī. Šis mehānisms apvieno ES budžeta un dalībvalstu resursus, lai no šī brīža sniegtu visaptverošu un koordinētu palīdzības paketi nolūkā atbalstīt 2 miljonus Sīrijas bēgļu Turcijā. Šī summa 2016.–2017. gadā sasniegs EUR 3 miljardus.

III    PRIORITĀRĀS DARBĪBAS TURPMĀKAJĀS NEDĒĻĀS UN MĒNEŠOS

Bēgļu un migrantu plūsmu radītais intensīvais spiediens ES migrācijas pārvaldībai sagādā milzu izaicinājumu. Robežu pārvaldība un patvēruma procedūras pirmās ieceļošanas punktos nav bijušas pietiekamas. Izveidojās bēgļu un migrantu plūsma, kas acīmredzami bija pretrunā ES patvēruma sistēmas pamatnoteikumiem. Paši bēgļi centās nokļūt sev vēlamā galamērķī, taču ES noteikumi paredz, ka viņiem jāpiesakās uz aizsardzību pirmajā ES valstī, kurā viņi nonākuši. Pa ceļam esošās valstis nevis pildīja savus pienākumus – apstrādāt patvēruma pieteikumus –, bet gan sāka sevi uzskatīt tikai par tranzīta valstīm. Rezultāts – noteikumu piemērošana pārstāja darboties, un uz trim galvenajām galamērķa dalībvalstīm tika radīts nesamērīgs un ilgstoši nepanesams spiediens. Turklāt kļuva daudz sarežģītāk panākt, lai pārcelšanas process uzņemtu vajadzīgo tempu. Lai šādos apstākļos atjaunotu kārtību, ir vajadzīga ātra, koordinēta Eiropas līmeņa rīcība, lai novērstu neatliekamos trūkumus, kā arī samazinātu ienākošo migrantu plūsmu apjomu kā tādu.

III.1    Situācijas stabilizēšana dalībvalstīs, uz kurām ir vislielākais spiediens

Neapšaubāmi ir jārīkojas, lai atvieglotu milzīgo spiedienu, ar kādu saskaras dalībvalstis, kuras pirmās uzņem lielāko daļu bēgļu un migrantu, kuri ierodas ES – šādai rīcībai ir vajadzīgs visu dalībvalstu atbalsts, īpašu uzsvaru liekot uz palīdzību Grieķijai un Itālijai.

Karsto punktu pieeja dod iespēju koncentrēties uz vietām, kas saskaras ar vislielāko spiedienu. Karstie punkti nodrošina zināmu kārtību un procesu situācijā, kad ierodas nepieredzēti liels iebraucēju skaits. Tomēr sešus mēnešus kopš karsto punktu izveides pagājušā gada septembrī virzība uz priekšu ir bijusi krietni lēnāka nekā būtu vajadzīgs, ņemot vērā problēmas mērogu. Šodien pilnībā darboties spējīgi ir tikai trīs 14 karstie punkti. Nodrošināt to, lai karstie punkti tagad būtu pilnīgi gatavi darbībai, ir ārkārtīgi svarīgi. To visu izveide ir jāpabeidz steidzamības kārtā, jo citādi pastāv liels risks, ka spiediens vienkārši pārvirzīsies uz vājāko posmu. Tuvākajās dienās process ir jāpaātrina, lai karstie punkti pilnībā darbotos jau uzreiz. Tas nozīmē – ar atbalstu no ES un valstu amatpersonām, kas ir klāt uz vietas, novērst nepilnības infrastruktūrā, personālā un saiknē starp karstajiem punktiem un pārējo migrācijas sistēmu. Efektīvi un sistemātiski jāpiemēro noteikumi par iebraucēju reģistrāciju, identifikāciju, pirkstu nospiedumu ņemšanu un drošības pārbaudēm. Izšķiroši svarīgi ir tas, lai, atbildot uz Frontex un EASO pieprasījumiem nodrošināt ekspertus 15 , dalībvalstis tos nodrošinātu.

Šajā ziņā Grieķijas gadījumā darbs ir jāpaātrina un trūkumi jānovērš ar jaunu apņēmības devu. Karsto punktu izvēršana ir norisinājusies lēni, tie bija jāveido no nulles, turklāt pastāvēja trūkumi saistībā ar infrastruktūru, personāla nodrošinājumu un koordināciju. Šobrīd par darbībai pilnīgi gatavu var uzskatīt tikai vienu karsto punktu, taču nobeigumam tuvojas citu punktu izveide 16 . Pēc intensīva dialoga ar Komisiju Grieķijas valdība nesen apņēmās izmantot bruņotos spēkus, lai līdz Eiropadomes februāra sanāksmei panāktu karsto punktu pilnīgu gatavību darbam. Tas ietver būvniecības pabeigšanu, svarīgāko pakalpojumu nodrošināšanu un vajadzīgā personāla iesaisti. Ir jāpalielina uzņemšanas spējas, atbalstu vēršot gan uz humanitārajām vajadzībām, gan uz ienākošo plūsmu labāku pārvaldību – jau ir pieejams ES finansējums, kas var palīdzēt ātri sasniegt Rietumbalkānu reģiona valstu vadītāju sanāksmē saskaņoto mērķi – 50 000. Būtu jāpiemēro standartizētas procedūras visos procesa posmos un pilnībā jāpabeidz Eurodac pirkstu nospiedumu ņemšanas ierīču izvietošana. Tāpat nedrīkst būt pārrāvumu ES sniegtajā atbalstā: aģentūrām jābūt pārstāvētām uz visām salām.

Itālijā ieceļošanas tempi ir palēninājušies sakarā ar ziemas iestāšanos, bet ir laicīgi jāgatavojas prognozējamajam pēkšņajam pieaugumam, kad laika apstākļi uzlabosies 17 . Pilnīgi darboties spējīgi ir tikai divi karstie punkti 18 . Gaidāms, ka vēl divu karsto punktu telpu remonts un atvēršana tagad notiks, kā paredzēts. Lēnais progress darbā ar pēdējiem diviem karstajiem punktiem ir saistīts ar to, ka viens no objektiem šobrīd tiek izmantots kā pārcelšanas centrs, kā arī ar administratīvām problēmām ar ostas iestādēm otrā objektā; ja nepieciešams, būtu jāapsver alternatīvas atrašanās vietas, ja tas ir vienīgais veids, kā tuvākajās nedēļās panākt pietiekamas spējas. Ir vajadzīgi papildu pasākumi arī tam, lai pārvarētu nepilnības un uzlabotu efektivitāti, piemēram, labāks medicīniskais atbalsts, vēl lielāka koordinācija saistībā ar jūrā izglābtu migrantu izcelšanu krastā un pilnīga datubāzu savienojamība drošības pārbaužu vajadzībām. Komisija ir gatava organizēt inovatīvu mobilo karstā punkta komandu (ar aģentiem no Frontex un EASO) Sicīlijas austrumdaļā, lai atbalstītu identifikāciju, pirkstu nospiedumu ņemšanu un informācijas sniegšanu migrantiem, kurus nevar izcelt krastā izraudzītajās karsto punktu ostās, palīdzētu pārvarēt nepilnības migrantu pirkstu nospiedumu ņemšanā un viņu reģistrācijā ārpus karstajiem punktiem. Saikne ar kontinentālo daļu ir svarīga, lai garantētu, ka atgriešanai vai papildu patvēruma procedūrām klasificētie migranti paliek sistēmā.

Būtiskam elementam saistībā ar karstajiem punktiem gan Itālijā, gan Grieķijā ir jābūt uzlabotiem drošības pasākumiem. Ir konstatētas problēmas izsniegto dokumentu konsekvencē, un tās šķiet nopietnākas punktos, kas izjūt spiedienu, piemēram, pārsūtot no karstajiem punktiem uz kontinentālo daļu. Grieķijā būtiski ir ieviest aizsardzības elementus uz dokumenta, ko izsniedz reģistrācijas laikā, lai nepieļautu, ka šie dokumenti tiek apmainīti vai viltoti. Pārbaudēm, salīdzinot ar Interpola un Eiropas drošības un dokumentu verifikācijas datubāzēm, īpaši Šengenas informācijas sistēmu, ir jākļūst sistemātiskām, turklāt Eiropas datubāzes ir jādara pieejamas no Frontex pieaicinātajām amatpersonām. Sistemātiskas pārbaudes, salīdzinot ar drošības datubāzēm, ir ne vien paredzētas ES tiesību aktos, bet to nozīme kļūst būtiskāka, ņemot vērā ļoti reālos terorisma draudus. Kā Grieķija, tā Itālija ir saskārusies ar problēmu, ka migranti atsakās nodot pirkstu nospiedumus. Prioritārā kārtā būs jāgroza valstu tiesību akti un būs jāveic visi operatīvie pasākumi, lai nodrošinātu, ka pirkstu nospiedumi tiek noņemti visiem migrantiem – ārkārtējos gadījumos pielietojot samērīgus piespiedu pasākumus – un ka netiek pieļauta nekāda neidentificētu un nereģistrētu migrantu sekundārā kustība. Progress ir panākts, bet tas ir jāpaātrina, lai nodrošinātu, ka līdz Eiropadomes marta sanāksmei visi iebraucēji tiek identificēti un reģistrēti 100 % apmērā. Vienlaikus ir jānodrošina intensīvāka izmeklēšana un saukšana pie atbildības attiecībā uz noziedzniekiem, kuri izmanto viltotus ceļošanas un personu apliecinošus dokumentus nolūkā īstenot migrantu kontrabandu.

Karsto punktu pieejā centrāls aspekts ir tas, ka tā palīdz identificēt tos, kuriem ir un kuriem nav vajadzīga starptautiskā aizsardzība, piemērojot identifikācijas un pieteikumu atsijāšanas procesu. ES un tās aģentūrām jābūt gatavībā sniegt jebkādu atbalstu minētā procesa īstenošanai. Šajā ziņā īpaši svarīga ir saikne ar atgriešanas sistēmu. Frontex 1. februārī sāka jaunu programmu atgriešanas atbalstam, kurā uzsvars galvenokārt ir uz Grieķiju, Itāliju un Bulgāriju un kurš paredz plašu un elastīgu atbalstu. Grieķijai šajā jomā jau ir bijuši iepriekšēji panākumi – vēl pat 2013. gadā tās rezultāti bija virs ES vidējā, proti, atgriešanas rādītājs bija 59 %. Tagad ir nepieciešami īpaši pūliņi, lai procedūras paātrinātu. Grieķijai ātri jāizdod lēmumi par atgriešanu attiecībā uz migrantiem, kas ieceļo tās teritorijā neatbilstīgi, ja viņi nepiesakās uz patvērumu vai tiek konstatēts, ka viņi uz to nav tiesīgi. Grieķijai, lai atgrieztu migrantus, būtu jāizmanto paātrinātas procedūras gadījumos, kad tādas ir pieejamas, un jānodrošina, ka procesa gaitā iestādes saglabā kontroli pār viņiem visiem. Šajā ziņā ir vajadzīga arī rīcība, ar ko nepieļauj neatbilstīgo migrantu aizbēgšanu pirms atgriešanas – arī izmantojot aizturēšanu.

Arī Itālijai ir bijušas problēmas ar efektīvas atgriešanas nodrošināšanu. Tai ir bijuši zināmi panākumi saistībā ar jaunu atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmu, kurai drīz būtu jākļūst darboties spējīgai; Itālija strādā ar jautājumu par atpakaļuzņemšanu un sekmīgi piemēro paātrinātas procedūras nolūkā izdot atgriešanas lēmumus un panākt neatbilstīgu migrantu atpakaļuzņemšanu dažās Āfrikas valstīs. Tomēr joprojām neatrisināta ir problēma ar neatbilstīgo migrantu aizbēgšanas gadījumiem, pirms tiek pabeigtas procedūras. Steidzami ir jārisina jautājums par ierobežotām aizturēšanas spējām un 90 dienu maksimālo termiņu administratīvai aizturēšanai atgriešanas vajadzībām. ES un tās aģentūras Itālijas iestādēm turpinās sniegt atbalstu šajos jautājumos.

Pārsūtīšanas atbilstīgi Dublinas procedūrai atjaunošana uz Grieķiju

Lai panāktu, ka kopējā Eiropas patvēruma sistēma darbojas, ir jābūt reālai iespējai atgriezt patvēruma meklētājus pirmajā ieceļošanas valstī Eiropas Savienībā ("pārsūtīšana atbilstīgi Dublinas procedūrai"), kā tas paredzēts kopīgi pieņemtajos ES noteikumos. Oktobrī Komisija atgādināja, ka kopš 2010./2011. gada dalībvalstis nav spējušas īstenot pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas procedūru 19 . Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Tiesa ir norādījušas uz sistēmiskiem trūkumiem, tostarp attiecībā uz pilnvērtīgu piekļuvi patvēruma sistēmai un uzņemšanas spēju nodrošināšanu un kvalitāti. Lēmums par to, vai atsākt pārsūtīšanu, ir dalībvalstu iestāžu atbildība, ko kontrolē valstu tiesas un Tiesa. Kaut arī kopš tā laika ir panākta virzība uz priekšu, ir saglabājušies trūkumi šādās jomās: uzņemšanas spējas un apstākļi, piekļuve patvēruma procedūrai, pārsūdzēšana un juridiskā palīdzība. Komisija šodien attiecīgi pieņem ieteikumu, kurā ir uzskaitīti konkrētie pasākumi, kas ir jāveic, lai atgrieztu Grieķiju Dublinas sistēmā 20 . Grieķijas ziņojumi par ieteikumos minēto darbību īstenošanas progresu, kā arī citi informācijas avoti, piemēram, Eiropas Padomes Ministru komitejas ziņojumi par spriedumu izpildi un ANO Cilvēktiesību komisijas ziņojumi dos iespēju precīzāk noteikt, vai apstākļi ļauj dalībvalstīm atsākt individuālu pārsūtīšanu uz Grieķiju saskaņā ar Dublinas regulu, paturot prātā, ka pārsūtīšanas apjomiem un pārsūtāmo personu kategorijām būtu jāatbilst konkrēti panāktajam progresam.

III.2    Pārcelšanas īstenošana

Divos Padomes pieņemtajos juridiski saistošajos lēmumos par pārcelšanu tiek atzīts, ka ir jāsniedz steidzama palīdzība Grieķijai un Itālijai ārkārtas situācijā. Pārcelšana ir būtisks rīks, lai mazinātu spriedzi, ko izjūt dalībvalstis, kuras saskaras ar vislielāko spiedienu, un atjaunotu kārtību migrācijas pārvaldībā. Taču tas prasa efektīvu sadarbību starp valstīm, no kurām notiek pārcelšana, un uzņēmējām valstīm. Pirmkārt, neapšaubāmi būtiski ir, lai Grieķija un Itālija apņemtos veikt sakārtotu un rūpīgu reģistrāciju un izvērtēšanu. Abas minētās dalībvalstis izvērš sistēmas, ar kurām identificē, nosūta uz attiecīgām turpmākām procedūrām, reģistrē un pārsūta kandidātus pārcelšanai, kā arī veic medicīnisko un drošības pārbaudi pirms došanās prom.

Patvēruma meklētājiem būtu jāapzinās, ka pārcelšana sniedz lielāku noteiktību nekā aizbēgšana no vietējās patvēruma sistēmas un ka viņiem tiks liegta neatbilstīga ceļošana uz pašu izvēlēto dalībvalsti. Grieķijas gadījumā ir nepieciešama labāka kontrole (ar ES atbalstu un palīdzību) pār robežu starp Grieķiju un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, lai jo īpaši nodrošinātu, ka personas, kuras ir neatbilstīgi ieceļojušas ES teritorijā, ir reģistrētas; un ātri un efektīvi identificētu un atgrieztu personas, kurām nav tiesību būt Eiropas Savienībā. Kritiski svarīgi ir arī nodrošināt, ka par sekundāru kustību uz citām dalībvalstīm tiek piemērotas sankcijas un ka personas tiek nosūtītas atpakaļ uz pārcelšanas mērķa dalībvalsti.

Tomēr vissvarīgākais faktors arvien vēl ir dalībvalstu politiskā griba panākt, lai pārcelšana darbotos 21 . Kaut arī identificēto atbilstošo kandidātu skaits ir pastāvīgi audzis, dalībvalstis līdz šim oficiāli ir piedāvājušas tikai nedaudz vairāk par 2000 vietu, un tikai 12 dalībvalstis ir uzņēmušas pārceltās personas. Saskaņā ar stāvokli 8. februārī, no Grieķijas ir pārcelti tikai 218 cilvēki, bet no Itālijas – 279 22 . Piecas dalībvalstis vēl nav piedāvājušas nevienu pārcelšanas vietu 23 . Lēnajā pārcelšanas tempā tiek vainoti tādi faktori kā speciālu kontaktpunktu trūkums (kuros veikt veselības un drošības pārbaudes, kas ir vienīgais pamatojums, lai pārcelšanas mērķa dalībvalsts varētu atteikties pieņemt pārcelšanas kandidātu) un nepietiekamas iebraukušo personu uzņemšanas spējas uzņēmējā dalībvalstī. Ir jāizbeidz vilcināšanās un neizpildāmu vēlmju izteikšana no pārcelšanas mērķa dalībvalstu puses, norādot pieejamās vietas un tās reģistrējot.

Tāpēc šodien Komisija ir rakstiski vērsusies pie visām dalībvalstīm, lai atgādinātu tām par viņu saistībām atbilstīgi abiem minētajiem lēmumiem un aicinātu tās paātrināt to īstenošanas tempus, ņemot vērā skaidro mērķi – steidzami sniegt palīdzību. Tā kā robežkontrole Rietumbalkānu maršrutā tiek pastiprināta, spiediens, kuru bija paredzēts mazināt ar minētajiem lēmumiem, visticamāk palielināsies, tādējādi vajadzība pēc solidaritātes pieaugs.

III.3    Spēcīgas robežas

ES ārējo robežu pārvaldība nozīmē zināmus pienākumus. Kad persona neatbilstīgi šķērso robežu, tai būtu jādod iespēja pieteikties uz starptautisko aizsardzību; ja tā to dara, tad pirmās ieceļošanas dalībvalstij jāgarantē piekļuve valsts patvēruma procedūrām, kā to pieprasa starptautiskās un Eiropas tiesības. Ja persona nepiesakās uz patvērumu, pirmās ieceļošanas dalībvalsts var atteikt un tai būtu jāatsaka ieceļošana. Minētais robežkontroles pienākums atspoguļo migrantu pienākumus pie robežas, kas ir pamatā noteikumam "nav reģistrācijas, nav tiesību". Trešās valsts valstspiederīgajam ir jāizpilda Šengenas Robežu kodeksā izklāstītie ieceļošanas nosacījumi, tostarp tam jābūt derīgam ceļošanas dokumentam 24 . Dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka tās personas, kam, pamatojoties uz patvēruma pieteikumu, ir piešķirta atļauja iekļūšanai minēto dalībvalstu teritorijā, nevar aizbēgt, pirms nav notikusi patvēruma pieteikuma izvērtēšana un saistībā ar to pieņemts lēmums. Būtu skaidri jānosaka, ka vēlme tranzītā šķērsot dalībvalsti, lai pieteiktos uz patvērumu citā dalībvalstī, nav pieņemams iemesls, lai atļautu ieceļošanu. Tiesības piekļūt taisnīgām patvēruma procedūrām, ko atzīst saskaņā ar starptautiskajām bēgļu tiesībām un ko ievēro ES dalībvalstis, kā arī Rietumbalkānu valstis, nevar tikt izmantotas kā iegansts, lai mēģinātu izvēlēties valsti, kurā patvēruma meklētājs iesniegs patvēruma pieteikumu.

Tomēr šī ir viena no tendencēm, kas pēdējos mēnešos ir bijusi raksturīga robežkontrolēm Rietumbalkānu maršrutā. Izjūtot smagu migrācijas spiedienu, vairākas valstis, tostarp dalībvalstis, ir sevi uzskatījušas tikai par tranzītvalstīm, izveidojot maza apjoma un ļoti īsa termiņa uzņemšanas spējas; un dažos gadījumos tās ir pārvedušas migrantus no vienas robežas uz citu. Sadarbība starp Rietumbalkānu maršruta valstīm joprojām ir nepietiekama. Regulāri ir bijuši gadījumi, kad lēmumi ir pieņemti vienpusēji vienā valstī, izraisot domino efektu uz robežām katrā no nākamajām valstīm. Tā rezultātā ir radusies de facto politika, saskaņā ar kuru ieceļošanu atsaka, balstoties uz valstspiederību vai reģistrācijas valsti, kurā plānots iesniegt patvēruma pieteikumu. Šāda politika nav strukturāls risinājums problēmai, ar ko saskaras Eiropas Savienība. Šā iemesla dēļ Komisija ir uzsvērusi, cik svarīga ir migrantu reģistrēšana, robežu noturība un uzņemšanas spēju palielināšana.

Pirmais solis uz situācijas normalizēšanu ir pieņemt to, ka šādi pasākumi ir jākoordinē, lai izvairītos no atbildības nodošanas, saspīlējumiem kaimiņvalstu starpā un lai novērstu to, ka liels skaits migrantu pa ceļam nonāk grūtībās. Tam būtu jāietver arī agrīnā brīdināšana, kā arī pārredzamība. Bet otrajam solim šobrīd jābūt šādam: ir jāatjauno kārtība sistēmā, ļaujot ieceļot tikai tiem, kuri patvērumam piesakās tās dalībvalsts valsts patvēruma sistēmā, kas par to ir atbildīga saskaņā ar Dublinas noteikumiem. Apziņa par to, ka bēgļi un migranti jau ir šķērsojuši kādu dalībvalsti, ir acīmredzami iedragājusi dalībvalstu vēlmi īstenot šos pienākumus, – taču šīs normas atjaunošanai jābūt galvenajam mērķim.

Tomēr Rietumbalkānu maršruta valstīs ir izkristalizējusies vēl jaunāka tendence – notiek pakāpeniska robežkontroļu pastiprināšana, kā rezultātā, ja migrantu plūsmas nesamazināsies, varētu notikt robežu slēgšana. Tādēļ ir nepieciešams paātrināt Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmē apstiprināto saistību izpildi un nodrošināt, ka dalībvalstīs pieņemtie lēmumi ir pilnīgi saskaņoti un, attiecīgā gadījumā, tie balstās uz Savienības tiesību aktiem.

Šajā sakarībā tiek sagaidīts, lai Grieķija, saņemot pastiprinātu atbalstu no Frontex, pilnībā kontrolētu savu robežu ar bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Pēc Grieķijas lūguma tas jau ir sākts, ierobežoti izvietojot Frontex. Šī Frontex izvietošana tagad būtu jāpastiprina un maksimāli jāizmanto tās potenciāls, jo īpaši palielinot to pienākumu klāstu, ko varētu veikt norīkotās amatpersonas. Tā kā bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas teritorijā nav iespējams tieši izvērst Frontex kopīgo operāciju, šobrīd tiek gatavoti alternatīvi Frontex palīdzības līdzekļi. Jebkādas papildu darbības minētās robežas ziemeļu daļā būtu jāveic ES satvarā.

Savienības spēja saglabāt telpu, kurā nav iekšējās robežkontroles, ir atkarīga no drošām ārējām robežām. Šengenas sistēmā ir paredzēta pietiekama elastība dalībvalstu reaģēšanai uz mainīgajiem apstākļiem. Noteikumi paredz, ka uz konkrētām situācijām var reaģēt, uz laiku atjaunojot robežkontroles pie visām dalībvalsts iekšējām robežām vai pie konkrētām robežas daļām, pamatojoties uz nopietniem draudiem iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Nemitīgi pieaugošais ierodošos migrantu un bēgļu skaits noveda pie tā, ka dalībvalstis kā galējo līdzekli pieņēma ārkārtas pasākumus, piemēram, cēla žogus un uz laiku atjaunoja iekšējo robežkontroli 25 . Šengenas Robežu kodekss nosaka termiņus robežkontroļu atjaunošanai saskaņā ar to izņēmuma raksturu, un pagarināšana ir iespējama tikai atbilstoši stingri definētiem nosacījumiem. Robežkontroles būtu jāatceļ pēc astoņiem mēnešiem kopumā, ja vien Padome neiesaka, ka tās pēc šī termiņa ir jāpagarina, jo Šengenas izvērtēšanas ziņojumā konstatētie nopietnie trūkumi, kas saistīti ar ārējās robežas kontroli, joprojām pastāv un nav tikuši novērsti, un ka tādēļ ir apdraudēta Šengenas zonas vispārējā darbība un pastāv nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

Ārējo robežu pārvaldības regulāra izvērtējuma ietvaros pie Grieķijas ārējām robežām 2015. gada novembrī notika iepriekš nepaziņota Šengenas izvērtējuma vizīte. Divas dalībvalstu un Komisijas ekspertu vienības izvērtēja Grieķijas jūras robežu (divas salas Egejas jūrā) un sauszemes robežu ar Turciju. Pēc tam Grieķijas iestādēm tika dota iespēja iesniegt komentārus par ziņojumā iekļautajiem faktiem; dalībvalstis Šengenas izvērtēšanas komitejā par ziņojumu sniedza pozitīvu atzinumu. Komisija 2. februārī secināja, ka konstatētie trūkumi ir nopietni. Padome šobrīd apsver ieteikumus par to, kā novērst šos nopietnos trūkumus. Komisija ir gatava veikt atbilstīgus īstenošanas pasākumus, tiklīdz Padome būs par to pieņēmusi lēmumu.

Iekšējo robežkontroļu atjaunošanas izmaksas

Ir būtiski stabilizēt Šengenas sistēmu, izmantojot tās garantiju mehānismu, lai vēlāk nodrošinātu visu iekšējo robežkontroļu atcelšanu. Ja tas neizdosies, ne tikai cilvēkiem tiks liegti milzīgie ieguvumi, ko sniedz brīva pārvietošanās pār robežām, bet tas var radīt arī liela apmēra ekonomiskās izmaksas pilsoņiem un uzņēmējiem, apdraudot vienoto tirgu 26 . Ja robežkontroles tiks atjaunotas sistemātiskāk un ilgstošāk, tiešās izmaksas, jo īpaši ES pārrobežu darba ņēmējiem, kravu autopārvadātājiem un valsts pārvaldei, varētu būt ļoti lielas. Eiropas Savienībā preču brīva apmaiņa šobrīd tiek lēsta vairāk nekā EUR 2,800 miljardu apmērā vērtības ziņā un 1,700 miljonu tonnu apjoma ziņā. Aplēses liecina, ka sistemātiska un ilglaicīga iekšējo robežkontroļu atjaunošana varētu izmaksāt starp EUR 5 miljardiem un EUR 18 miljardiem tiešajās izmaksās vien 27 . Ietekme būtiski skars ne tikai transporta nozari, tiks ietekmēts preču tirdzniecības apjoms un izmaksas un Eiropas loģistikas sektora efektivitāte, un ir iespējams cenu pieaugums. Radīsies arī jauni ierobežojumu darba tirgū – 1 % no nodarbinātajiem pilsoņiem, kas dzīvo Šengenas valstīs, strādā kaimiņvalstīs, un tos ietekmētu atjaunotās kontroles 28 .

Ja robežkontroles tiek saistītas ar ES kopējās vīzu politikas sadrumstalošanos, aplēses norāda uz iespējamām apjomīgām sekām tūrisma industrijai (no EUR 10 miljardiem līdz EUR 20 miljardiem, vai 0.07 %-0,14 % no ES IKP). Ja process tiktu uzsākts, apdraudot ekonomiskās integrācijas pamatīgumu, tostarp pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību, netiešās izmaksas vidējā termiņā varētu būt dramatiski lielākas nekā tiešās aplēses, jo ietekme uz tirdzniecību, ieguldījumiem un mobilitāti Kopienā būtu nepieredzēta.

Ilgtspējīgs risinājums pie ārējās robežas

2015. gada decembrī Komisija pieņēma tiesību aktu kopumu robežu jautājumos, kura mērķis ir palīdzēt labāk pārvaldīt migrāciju un pievērsties drošības apdraudējumiem ES, vienlaikus saglabājot brīvas pārvietošanās principu Šengenas zonā. Šī tiesību aktu kopuma centrā ir Komisijas 2015. gada 15. decembra priekšlikums par Eiropas robežu un krasta apsardzi 29 . Priekšlikuma mērķis ir izveidot kopīgu sistēmu, ar kuru tiks būtiski palielināta kontroļu efektivitāte pie ārējām robežām, daudz ātrāk apzinātas nepilnības un noteikti skaidri, operatīvi pasākumi to novēršanai 30 . Pēc iespējas drīzāk Frontex būtu jākļūst par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru, kurai tiktu uzticēti jauni uzdevumi un pienākumi, kā arī pašu resursi, lai tā, ja nepieciešama steidzama rīcība, spētu operatīvi iesaistīties pie ārējām robežām. Papildus esošā Frontex personāla dubultošanai, aģentūra varēs izmantot papildrezervi ar vismaz 1500 valstu ekspertiem, kurus varētu izvietot trīs dienu laikā. Ar šo varētu atrisināt pašreizējo problēmu, ar ko saskaras Frontex, jo dalībvalstis nav atsaukušās uz tās aicinājumiem nosūtīt valstu robežu aģentus. Ar priekšlikumu tiek atbildēts uz konkrētu vajadzību, un, kamēr tas netiks ieviests, ES robežas joprojām būs neaizsargātas. Eiropadomes 2015. gada decembra secinājumos Padome tika aicināta panākt savu nostāju līdz jūnijam. Komisija atbalsta to vadītāju aicinājumus, kuri vēlas paātrināt jaunās Eiropas robežu un krasta apsardzes izveidošanu un panākt tās darbības uzsākšanu vasarā.

Komisija ir arī iesniegusi priekšlikumu Šengenas Robežu kodeksa mērķorientētam grozījumam, lai pie ārējām robežām obligāti sistemātiski pārbaudītu ES pilsoņus visās attiecīgajās datubāzēs 31 . Tas būtu nopietns ieguldījums drošībā, jo īpaši ārvalstu kaujinieku teroristu kontekstā. Trešo valstu valstspiederīgo sistemātiskas pārbaudes attiecīgajās datubāzēs joprojām būs obligātas pie ieceļošanas un izceļošanas.

III.4    Migrantu un bēgļu pamatvajadzību atbalstīšana

Humānās palīdzības imperatīvs un pamattiesības ir galvenie principi ES pieejā attiecībā uz bēgļiem un migrantiem. Tie ir pamatā daudzām konkrētām, pašreiz notiekošām darbībām, tādām kā meklēšanas un glābšanas pasākumi Vidusjūrā un Egejas jūrā, darbs ar tiem, kas saskārušies ar milzīgu bēgļu pieplūdumu, lai risinātu tādas problēmas kā uzņemšanas spējas, un atbalsta pasākumi dalībvalstīm, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem un sniegtu atbalstu integrācijai.

Ir divi galvenie aspekti, kas jāņem vērā ES un tās dalībvalstu attieksmē pret migrantiem un bēgļiem. Pirmais attiecas uz patvēruma sistēmu un iespēju pieteikties starptautiskajai aizsardzībai – tam ir jānotiek ātri, efektīvi un ir jārada iespēja katru lietu izskatīt pēc būtības, ieskaitot atbilstošas pārsūdzības procedūras. Vienmēr jāievēro tiesības uz neizraidīšanu ("non-refoulement") 32 . Otrais aspekts attiecas uz nosacījumiem, kuri būtu jāievēro attieksmē pret visiem migrantiem un bēgļiem. Kā pamatstandarts ir jāievēro visu personu cilvēktiesības un cieņa.

Eiropas programma migrācijas jomā īpašu uzsvaru lika uz nepieciešamību aizsargāt bērnus un turpināt pasākumus pēc Rīcības plāna par nepavadītiem nepilngadīgajiem (2010.–2014. gads) 33 . Šobrīd notiek darbs pie tā, lai izmantotu visaptverošu pieeju bērnu aizsardzībai visā migrācijas ķēdē. Arī pārcelšanas procesā prioritāte ir piešķirta neaizsargātiem un, jo īpaši, nepavadītiem nepilngadīgajiem. Tiek plānots, ka bērna aizsardzība un rūpes par bērnu tiks pilnībā integrēti karstajos punktos. Apraksts par pašreizējo situāciju saistībā ar īstermiņa un pašreiz notiekošo darbu ir iekļauts 6. pielikumā.

Ir arī stabili pierādījumi, ka migrācijas krīzi izmanto cilvēku tirdzniecībā iesaistīti noziedznieku tīkli, kuru mērķis ir paši neaizsargātākie, jo īpaši sievietes un bērni. Pētījumi liecina, ka dažās dalībvalstīs noziedznieku darbība bijusi vērsta pret uzņemšanas vietām, un ir gadījumi, kad līdz pat 60 % no nepavadītajiem nepilngadīgajiem ir pazuduši, un pastāv nopietns risks, ka tie kļūs par tirdzniecības tīklu upuriem. Eiropols norāda, ka pastāv spēcīga saikne starp tiem, kas nodarbojas ar bēgļu kontrabandu pāri robežām, un noziedzīgiem grupējumiem, kas pievilina cilvēkus ekspluatēšanai seksa tirdzniecībā vai piespiedu darbam. Tādēļ ir svarīgi, lai no pirmā brīža karstajos punktos esošie vai potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri tiktu identificēti, tiem tiktu izskaidrotas viņu tiesības, un tiktu veikta nepieciešamā sadarbība ar policijas un tiesu iestādēm, lai nodrošinātu, ka cilvēku tirgotāji tiek identificēti un saukti pie atbildības.

Tā kā robežu kontroles tiek pastiprinātas, kas ir pašreizējā tendence visā Rietumbalkānu maršrutā, ES būtu jābūt gatavai īsā laikā palielināt humāno palīdzību visa maršruta garumā. Šajā sakarībā ES ir nepieciešams palielināt savas spējas sniegt humāno palīdzību ārēji un veidot spējas iekšēji, lai atbalstītu tās valstis, kas saskaras ar lielu bēgļu un migrantu skaitu.

III.5    Panākt, ka atgriešana un atpakaļuzņemšana darbojas

Sistemātiska un ātra neatbilstīgu migrantu atgriešana ir sekmīgas migrācijas pārvaldības svarīga daļa un spēcīgs līdzeklis, lai atturētu no neatbilstīgas migrācijas. ES ir pilnībā apņēmusies aizsargāt tās personas, kuras bēg no vardarbības un konfliktiem. Taču migranti, kuriem nav nepieciešama aizsardzība, ir efektīvi jāatgriež uz viņu izcelsmes vai tranzīta valstī, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un cieņu. Efektīva atgriešanas sistēma ir būtiska arī tādēļ, lai resursus varētu koncentrēt uz to cilvēku uzņemšanu, kam nepieciešama aizsardzība. Tas prasa rīcību gan ES iekšienē, gan ar trešām valstīm. Tomēr valstu atgriešanas sistēmas saskaras ar daudzām praktiskām problēmām: ceļošanas dokumentu trūkums, aizturēšanas spēju trūkums dalībvalstīs, garas un neefektīvas valstu procedūras, kas var vienīgi veicināt aizbēgšanu, un izcelsmes valstis, kas kavē atpakaļuzņemšanu. Īstenotās atgriešanas rādītāji 2014. gadā ir zemi; dažos gadījumos attiecībā uz Āfrikas valstīm tie sasniedz 16 %, un ES vidējais rādītājs ir 40 %, kas jau pats par sevi ir daudz par zemu.

Atgriešanas sistēmas uzlabošana

Ņemot vērā aizvien pieaugošo migrantu skaitu, kāds tika pieredzēts 2015. gadā un sagaidāms 2016. gadā, ir jāpastiprina un jāuzlabo ES atgriešanas spējas. Efektīva atgriešanas sistēma ir nozīmīga Eiropas migrācijas politikas ilgtspējībai – ja Eiropa vēlas uzņemt personas, kam nepieciešama aizsardzība, tai nekavējoties ir jāatgriež visas tās personas, kam nav likumīgu tiesību uzturēties. Līdz šim dalībvalstu darbība, ieviešot tādas valstu sistēmas, kas spētu stāties pretim minētajai problēmai, nav bijusi pilnībā sekmīga; tā rezultātā kopējās ES atgriešanas sistēmas uzticamība ir iedragāta. Komisijas Rīcības plāns par atgriešanu 34 paver ceļu spēcīgai valsts un Eiropas atgriešanas sistēmai.

Tas prasa rīcību gan ES iekšienē, gan ar trešām valstīm. ES iekšienē dalībvalstīm ir pilnībā un pareizi jāpiemēro Atgriešanas direktīva un jāstrādā kopā ar Komisiju, lai apzinātu un risinātu juridiskus un praktiskus šķēršļus efektīvai atgriešanai, – izdodot atgriešanas lēmumus, nodrošinot, ka tie, kuriem jāatgriežas, neizvairās no šā procesa, un vienlaikus nodrošinot visu cilvēku pamata cilvēktiesības un vajadzības pēc aizsardzības. Komisija decembrī nāca klajā ar priekšlikumu par jaunu Eiropas ceļošanas dokumentu atgriešanai 35 . Brīvprātīga atgriešanās joprojām ir iespēja, kurai dodama priekšroka – jo tā ir cieņpilnāka un izmaksu ziņā efektīvāka – un kuru atbalsta no ES budžeta, kā arī ar kopīgām programmām un paraugprakses apmaiņu. Tomēr brīvprātīgu atgriešanos migranti bieži vien izvēlas tikai tad, ja pastāv nopietna un ticama iespēja tikt atgrieztiem piespiedu kārtā. Tāpēc dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šāda iespēja būtu reāla.

Komisijas pieeju papildina praktisks un finansiāls atbalsts. Tā veido integrētu atgriešanas pārvaldības sistēmu, vienojot visus dalībvalstu un ES tīklus, kuri atbild par atgriešanu un reintegrāciju. 2015. gadā Frontex ir koordinējusi 66 kopīgus atgriešanas reisus, un šajās kopīgajās operācijās ir atgriezti kopumā 3565 migranti 36 . 2016. gadam Frontex atgriešanas budžets ir ievērojami palielināts – kopīgās atgriešanas operācijas tiks atbalstītas ar EUR 65 miljonu budžetu, kas iepriekš bija apmēram EUR 10 miljoni. Rezultāts būs redzams turpmākajās nedēļās – konkrētās operācijās, ar ko atbalstīs neatbilstīgu migrantu atgriešanu no Grieķijas un Itālijas.

Sadarbība ar trešām valstīm atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā

Neatbilstīgu migrantu, kuriem nav vajadzīga starptautiska aizsardzība, atgriešana ir būtisks ES migrācijas politikas komponents. Trešām valstīm ir pienākums uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Tomēr pastāvīgās grūtības šajā procesā, turklāt vēl ņemot vērā neatbilstīgās migrācijas 2015. gada tendences, atgriešanu un atpakaļuzņemšanu ir padarījušas par vienu no svarīgākajām prioritātēm ES attiecībās ar trešām valstīm, kuras ir izcelsmes un/vai tranzīta valstis 37 . Komisija un dalībvalstis izskata, kādus stimulus – gan pozitīvus, gan negatīvus – varētu izmantot, lai nodrošinātu esošu atpakaļuzņemšanas nolīgumu efektīvu piemērošanu vai noslēgtu jaunus nolīgumus. Tas atbilst Eiropadomes 2015. gada oktobra lūgumam noteikt visaptverošas un īpaši pielāgotas paketes, lai partneriem uzsvērtu, cik svarīga attiecībām kopumā ir sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā. ES un tās dalībvalstīm būtu koordinēti jāpiemēro šīs stimulu un ietekmes iespēju paketes, tostarp tirdzniecības preferenču darbība. Tas ir izdarīts ar mērķi marta sanāksmē ziņot Eiropadomei par pirmajiem rezultātiem.

Īpaša uzmanība tiek pievērsta tam, lai uzlabotu sadarbību atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā ar konkrētiem partneriem. Uzsvars ir likts uz trešām valstīm, uz kurām ir zemi atgriešanas rādītāji un ar ko sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem nevirzās uz priekšu – tādām kā Alžīrija vai Maroka – vai ar ko jau noslēgts atpakaļuzņemšanas nolīgums netiek pienācīgi īstenots – tādām kā Pakistāna. Pakistānas gadījumā, neraugoties uz augsta līmeņa kontaktiem un ES centieniem 2015. gadā, esošā atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošana ir saskārusies ar atkārtotiem šķēršļiem. Turklāt īpaša uzmanība tiek pievērsta tām valstīm, no kurām neatbilstīga ieceļošana ir ievērojami pieaugusi, – tādām kā Afganistāna un Bangladeša; 2015. gadā ES caur Grieķiju ieceļoja vairāk nekā 200 000 afgāņu, savukārt neatbilstīgi ieceļojušu bangladešiešu skaits laikā no 2014. līdz 2015. gadam ir pieaudzis trīskārt.

Āfrikā – pēc Valletas rīcības plāna – Komisija cieši strādā ar Subsahāras Āfrikas valstīm, lai šīm izcelsmes valstīm radītu iespējas īstenot Kotonū nolīgumā paredzēto juridisko pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos. Faktiskās atgriešanas rādītāji šobrīd ir zemi; dažos gadījumos tie sasniedz 16 %, krietni zem ES vidējā rādītāja – 40 %, kas jau pats par sevi ir daudz par zemu. Pasākumi šīs situācijas uzlabošanai ir vērsti uz to, lai apzinātu praktiskas iespējas, kā palīdzēt šīm valstīm īstenot savas atpakaļuzņemšanas saistības.

Drošas trešās valstis

Patvēruma procedūru direktīvā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja neizskatīt patvēruma pieteikumu pēc būtības, ja pieteikuma iesniedzējs var meklēt aizsardzību "drošā trešā valstī", jo viņam ar to ir pietiekama saikne. Ja ir izpildīti nosacījumi, šis noteikums ļauj dalībvalstīm izbeigt patvēruma procedūru un atgriezt patvēruma pieteikuma iesniedzēju uz minēto drošo trešo valsti. Tomēr šobrīd ne visu valstu tiesību aktos ir paredzēta šīs iespējas piemērošana, vai arī tas tiek darīts ar ierobežojošiem nosacījumiem 38 . Tāpēc visas dalībvalstis tiek mudinātas savos tiesību aktos paredzēt drošu trešo valstu jēdzienu un to piemērot, ja ir izpildīti nosacījumi.

Šajā sakarā Komisija uzsver, ka Patvēruma procedūru direktīvā definētais drošas trešās valsts jēdziens 39 prasa, lai pastāvētu iespēja saņemt aizsardzību saskaņā ar Ženēvas konvenciju, bet neprasa, lai attiecīgā trešā valsts būtu ratificējusi minēto konvenciju bez ģeogrāfiskām atrunām. Turklāt, kas attiecas uz jautājumu par to, vai pastāv saikne ar attiecīgo trešo valsti un vai tātad ir saprātīgi, ka pieteikuma iesniedzējs uz minēto valsti dotos, var ņemt vērā arī to, vai pieteikuma iesniedzējs ir šķērsojis minēto drošo trešo valsti un vai tā ģeogrāfiski atrodas tuvu pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valstij.

III.6.    Panākt rezultātus ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna īstenošanā

Rezultāti ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna īstenošanā turpmākajās nedēļās un mēnešos būs izšķiroši neatbilstīgo migrantu plūsmas apturēšanai, paturot prātā, ka, neraugoties uz laika apstākļiem, neatbilstīgas ierašanās apjoms ziemā ir saglabājies ārkārtēji augsts. Tūlīt pēc tam, kad kopīgais rīcības plāns tika iedarbināts, Turcija veica svarīgus pasākumus tā īstenošanai. Pasākumi ar mērķi atvērt Turcijas darba tirgu sīriešiem, kas saņem pagaidu aizsardzību, varētu atvieglot bēgļiem iespējas atrast legālu darbu. Citi pasākumi, kas tiek īstenoti, ir tādi, kas paredzēti, lai novērstu šķēršļus sadarbībai ar ES cīņā pret migrantu kontrabandu un neatbilstīgu migrāciju, kā arī informācijas izmantošana, lai pārliecinātu bēgļus nedoties bīstamajā ceļā uz Eiropu. Turcija ir ziņojusi, ka ir pieaudzis tajā aizturēto neatbilstīgo migrantu un kontrabandistu skaits – 2015. gadā ir arestēti 3700 cilvēku kontrabandisti –, tomēr sadarbība tiesībaizsardzības jomā un tiesu iestāžu sadarbība ir jāuzlabo.

Ir izveidoti intensīvi kontakti ar Turcijas iestādēm, lai nodrošinātu, ka ar konkrētiem pasākumiem no EUR 3 miljardus vērtā Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pēc iespējas drīz tiktu sākta projektu finansēšana. Sadarbībā ar Turcijas iestādēm Komisija 2015. gada nogalē uzsāka izvērtējumu par to, kādas vajadzības ir sīriešiem, kuri Turcijā saņem pagaidu aizsardzību. Pirmais vajadzību izvērtējuma pārskats ir gaidāms februāra vidū, lai apzinātu, kādus projektus finansēt no mehānisma. Prioritārās jomas ir humānā palīdzība bēgļiem, sociāls un ekonomisks atbalsts, integrācija darba tirgū, veselības aprūpe un sociālā iekļaušana, municipālā infrastruktūra un bēgļu plūsmu pārvaldība 40 .

Vēl viens nozīmīgs solis būs progress atpakaļuzņemšanas jomā. Būtiski būtu efektīvi īstenot ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu 41 gan attiecībā uz pašas Turcijas valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, gan – no 2016. gada 1. jūnija 42  – citu valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšanu, kuri ceļā uz ES ir tranzītā šķērsojuši Turciju. Līdztekus tam ir veikti intensīvi centieni padarīt efektīvāku Turcijas un Grieķijas divpusējo atpakaļuzņemšanas nolīgumu attiecībā uz citu valstu valstspiederīgajiem, tomēr līdz šim īstenošana ir bijusi visai nepilnīga. Komisija izskata, kādu vēl atbalstu varētu sniegt, un ir gatava strādāt cieši kopā ar Grieķijas un Turcijas iestādēm, lai palielinātu atgriešanas rādītājus uz Turciju saskaņā ar esošo divpusējo nolīgumu, gaidot, kamēr pilnībā stāsies spēkā ES un Turcijas nolīgums.

III.7.    Atbalsts bēgļiem ārpus ES

Sīriešu posts ir liels; 13,5 miljoniem sīriešu ir vajadzīga humānā palīdzība – un seši miljoni no viņiem ir bērni. 2016. gadā Komisija saglabās augsto humānās palīdzības līmeni, kāds tika nodrošināts 2015. gadā, lai apmierinātu vissvarīgākās bēgļu vajadzības reģionā, ko skārusi Sīrijas krīze. ES nodrošinās, lai Sīrijas teritorijā – neraugoties uz to, ka konflikts kļūst intensīvāks un līdz ar jauniem pārvietošanās spiestā kārtā viļņiem humanitārā situācija kļūst sliktāka, – tiktu sniegta palīdzība tiem, kam tā vajadzīga, piemēram, pārtika, ūdens, pajumte un izglītība, īpaši pievēršoties visneaizsargātākajiem. Sīrijas trasta fonds atvēlēs EUR 350 miljonus steidzami vajadzīgai palīdzībai 1,5 miljoniem bēgļu un pārslogotajām uzņemošajām kopienām Libānā, Turcijā, Jordānijā un Irākā, lai palīdzētu risināt tādas pamatvajadzības kā izglītība, veselības aprūpe un higiēna. Komisija tagad ātri īstenos uzņemtās saistības un izskatīs visas politikas iespējas turpmākiem pasākumiem. Piemēram, Komisija izstrādā inovatīvus paņēmienus, kā izmantot tirdzniecības preferences, lai atbalstītu bēgļus Jordānijā. Arī dalībvalstīm ir ātri jāpilda savi solījumi, lai palīdzētu nodrošināt reālu uzlabojumu uz vietas.

Starptautiskajai sabiedrībai ir jāturpina pastiprināt kopējos centienus palīdzēt Sīrijas bēgļiem. ES ir jāizmanto iespēja, ko dod virkne starptautisku forumu, lai uzsvērtu, ka ir vajadzīgi globāli centieni. Tāpēc ir rūpīgi jāsagatavojas augsta līmeņa sanāksmei "Globālā atbildības dalīšana ar Sīrijas bēgļu uzņemšanas ceļiem", ko Ženēvā 30. martā organizē ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR), ANO humānās palīdzības samitam Stambulā 2016. gada maijā un samitam par bēgļu un migrantu masveida pārvietošanos, ko paredzēts rīkot ANO Ģenerālajā asamblejā 2016. gada septembrī. Šīs būs papildu iespējas ES un starptautiskajai sabiedrībai demonstrēt ilgāka termiņa atbalstu Sīrijai un kaimiņvalstīm.

Risināt pārvietošanās spiestā kārtā pamatcēloņus citos reģionos

ES atbalsta bēgļus un uzņēmējvalstis arī citās pasaules daļās, kurās pastāv piespiedu pārvietošanas situācijas. Subsahāras Āfrikā 2015. gadā bija 4,1 miljons bēgļu un līdz pat 11,4 miljoni iekšzemē pārvietotu personu. Sudāna un Etiopija papildus 3,5 miljoniem iekšzemē pārvietotu personu ir uzņēmušas vairāk nekā miljonu bēgļu no kaimiņvalstīm. Papildu spiedienu rada arī strauji pieaugošais jauniešu skaits Āfrikā 43 .

Tas prasa apņēmīgu un pastāvīgu Savienības un citu globālo dalībnieku iesaisti attiecīgajās valstīs. Ātru finansējumu var nodrošināt jo īpaši no Ārkārtas trasta fonda Āfrikai. Lai valstīm, uz kurām attiecas trasta fonds, palīdzētu uzņemt bēgļus no reģiona, ir jāsāk projekti, ar ko bēgļiem nodrošinātu piekļuvi izglītībai, sociālajai aprūpei un darba tirgum, kā arī palīdzētu šīm valstīm pārvaldīt savas robežas.

Nodrošināt likumīgus ceļus

Vēl viens veids, kā atbalstīt bēgļus sakārtotā veidā, ir izmantot pārmitināšanas vai humanitāras uzņemšanas shēmas. Tās ļauj piedāvāt likumīgu ceļu, kā nodrošināt aizsardzību tiem, kuriem tā vajadzīga, bez došanās bīstamā ceļā, kas ir izraisījis tik daudz cilvēcisku traģēdiju. Pārmitināšana ir globāla pieeja, un partneriem, kas visā pasaulē strādā kopā ar UNHCR, ir iespējas atbalstīt vispārējos centienus palīdzēt tiem, kuriem vajadzīga starptautiska aizsardzība.

Pēc Komisijas 2015. gada jūnija ieteikuma 44 tika panākta vienošanās par pārmitināšanas shēmu 22 504 cilvēkiem, lai palīdzētu pārvietotām personām ārpus ES, kurām nepārprotami ir vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Reāla pārmitināšana saskaņā ar apstiprināto shēmu sekotu UNHCR lūgumam un aptvertu divus gadus. Saskaņā ar informāciju, ko sniegušas shēmā iesaistītās valstis, līdz 2015. gada beigām ir pārmitināti 3358 cilvēki 45 . Solījumi, par kuriem panākta vienošanās, ir laikus jāpilda. Pamatojoties uz līdzšinējo praktisko pieredzi, Komisija līdz aprīlim izvirzīs horizontālu pārmitināšanas iniciatīvu, lai nodrošinātu kolektīvu pieeju pārmitināšanai un nostiprinātu to kā pamatinstrumentu tam, kā ES palīdz valstīm, kuras uzņem lielu skaitu bēgļu, un nodrošina aizsardzību bēgļiem tā, lai viņiem nenāktos doties bīstamā ceļā, atrodoties kontrabandistu rokās.

Ir ātri jāievieš brīvprātīgā uzņemšanas shēma ar Turciju 46 , lai nodrošinātu dalībvalstīm likumīgu ceļu, kā piedāvāt starptautisku aizsardzību cilvēkiem, kas pārvietoti Sīrijas konflikta rezultātā; un dalībvalstīm ir jāpaātrina darbs ar Komisijas ieteikumu. Shēmas iedarbināšana ir atkarīga no tā, ka tiktu samazināts to personu skaits, kuras neatbilstīgi šķērso robežu no Turcijas, un to var pielāgot atbilstoši bēgļu daudzumam Turcijā. Ātra vienošanās un īstenošana būtu nozīmīgs ieguldījums efektīvās attiecībās ar Turciju migrācijas jomā un papildinātu ES un Turcijas kopīgajā rīcības plānā paredzēto darbību īstenošanas rezultātus.

IV.    ES TIESĪBU AKTU ĪSTENOŠANA / PĀRKĀPUMI

2015. gada septembrī Komisija uzsāka iniciatīvu ar mērķi sākt vai virzīt virkni lietu par tiesību aktu pilnīgu un pareizu īstenošanu attiecībā uz patvēruma procedūrām, uzņemšanas apstākļiem, Dublinas regulu, Eurodac pirkstu nospiedumu ņemšanas regulu un atgriešanu. Patvēruma jomā Komisija 2015. gadā ir pieņēmusi kopumā 58 lēmumus (brīdinājuma vēstules un argumentētus atzinumus) saistībā ar ES patvēruma jomas acquis transponēšanu un ievērošanu kopš 2015. gada 23. septembra.

Kopš septembrī veiktajiem pasākumiem vairākas dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai par valsts tiesību aktiem, kas uzskatāmi par attiecīgo direktīvu pilnīgas transponēšanas instrumentiem. Komisijas dienesti šobrīd izvērtē, vai paziņotie pasākumi ir pilnīgi 47 . Šodien Komisija nolēma izdot argumentētus atzinumus deviņās lietās, ja netiks saņemti pilnīgi paziņojumi.

Attiecībā uz Atgriešanas direktīvu Komisija ir nosūtījusi administratīvas vēstules 10 dalībvalstīm, lūdzot precizējumus par atgriešanas lēmumu izdošanu un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu to efektīvu izpildi. Saņēmusi attiecīgo dalībvalstu apsvērumus, Komisija ar tām cieši sadarbojas, lai apzinātu šķēršļus un problemātiskos jautājumus, kas šobrīd kavē atgriešanu, un darbības, kas jāveic to risināšanai, lai palielinātu atgriešanas rādītājus un nodrošinātu, ka pienākumi tiek pilnībā izpildīti.

Komisijas darbs ar īstenošanu un pārkāpumiem atspoguļo faktu, ka viens no trūkumiem ES migrācijas pārvaldības sistēmā – un jo īpaši kopējā Eiropas patvēruma sistēmā – ir bijis pilnīgas transponēšanas trūkums un nekonsekventa piemērošana. Komisija cītīgi strādā, lai palīdzētu dalībvalstīm panākt pilnīgu atbilstību. Tā turpinās pilnībā izmantot Līgumos paredzētās pilnvaras, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar iespējamām un faktiskām pārkāpuma procedūrām, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību kopīgi apstiprinātiem ES noteikumiem.

V.    NOSLĒGUMS

Pirms Eiropadomes februāra sanāksmes ir steigšus jādara viss, kas nepieciešams, lai atjaunotu kārtību migrācijas sistēmā un ieviestu kontroli pār neatbilstīgām plūsmām Vidusjūras austrumdaļas un Rietumbalkānu maršrutā. Eiropadomei būtu jāpauž apņemšanās attiecībā uz nepieciešamajām darbībām, bet ES iestādēm, ES aģentūrām un visām dalībvalstīm tās būtu apņēmīgi jāīsteno.

Pienācīga robežu pārvaldība prasa efektīvi reģistrēt visus ierašanās gadījumus un tos novirzīt uz valstu patvēruma procedūrām, pārcelšanas procedūrām vai atgriešanas procedūrām, ievērojot ES Dublinas noteikumus. Pilnīgi piemērojot ES patvēruma un robežu pārvaldības tiesību aktus un īstenojot pēdējā gada laikā pieņemtos kopīgos lēmumus, tiktu garantēts, ka atbildība tiek vienlīdzīgi sadalīta starp dalībvalstīm, un nodrošināts, ka katra atsevišķa dalībvalsts tiek galā.

Neatbilstīgas migrācijas stimulu likvidēšana nozīmē arī apstākļu uzlabošanu izcelsmes valstīs, sadarbību ar galvenajām tranzīta valstīm – tādām kā Turcija –, uzticamus legālus migrācijas kanālus un to personu, kurām nav tiesību palikt, efektīvu, sistemātisku un savlaicīgu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu.

Eiropas Savienībai ir gan juridisks un morāls pienākums, gan arī vēsturiska atbildība piedāvāt aizsardzību tiem, kuriem tā vajadzīga. Bēgļu krīze ir situācija, ko Eiropa kopīgiem spēkiem var – un ko tai vajag – pārvarēt. Tas prasa visu ES valstu, iestāžu un aģentūru saskaņotus centienus vairākos virzienos, īstenojot pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās. Komisija turpinās veltīt visus centienus tam, lai sniegtu dalībvalstīm palīdzību un atbalstu pienākumu izpildē.

Pielikumi

1. pielikums. ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns – īstenošanas ziņojums

2. pielikums. Grieķija: ziņojums par situāciju

3. pielikums. Itālija: ziņojums par situāciju

4. pielikums. Pārcelšana – pašreizējā stāvokļa tabula

5. pielikums. Turpmākie pasākumi pēc Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmes – ziņojums par pašreizējo stāvokli

6. pielikums. Notiekošās darbības, lai uzlabotu bērnu-migrantu aizsardzību

7. pielikums. Dalībvalstu saistības attiecībā uz trasta fondiem – pašreizējā stāvokļa tabula    

8. pielikums. ES tiesību aktu īstenošana – pašreizējais stāvoklis

9. pielikums. Pieņemtais dalībvalstu atbalsts civilās aizsardzības mehānismam Serbijā, Slovēnijā, Horvātijā un Grieķijā

(1)

   Maijā tika trīskāršots operācijas "Triton" apmērs Vidusjūras centrālajā daļā, un laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. janvārim ir izglābti 155 000 cilvēku. Darbība Vidusjūras austrumdaļā tika izvērsta plašāk 2015. gada decembrī ar kopīgo operāciju "Poseidon", un šajā pašā laikposmā ir izglābti 107 000 cilvēku.

(2)

   Centrs, kurā strādās 30 darbinieki, būs informācijas centrs, kā arī tas padziļinās sadarbību starp būtiskām struktūrām, piemēram, finanšu ziņu vākšanas vienībām, vienību ziņošanai par interneta saturu un dalībvalstu valsts kontaktpunktiem.

(3)

   Komisijas paziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei: Progresa ziņojumi par karsto punktu īstenošanu Grieķijā un Itālijā, COM(2015) 678 final un COM(2015) 679 final, 2015. gada 15. decembris. Skat. 2. un 3. pielikumu.

(4)

   Itālija un Grieķija bija starp tām četrām dalībvalstīm (pārējās bija Kipra un Horvātija), kurās Komisija bija uzsākusi pārkāpuma procedūru saistībā ar Eurodac regulu.

(5)

   Atbildes rīcības īpatsvars uz Frontex pašreizējo aicinājumu bija 83 %. EASO ir pieprasījis 374 ekspertus, un 201 eksperti ir piesaistīti.

(6)

   Pārcelšanas un pārmitināšanas forumā ar dalībvalstīm, kuru septembrī rīkoja Komisija, tika panākta vienošanās par dažādiem pasākumiem, lai pārcelšanu īstenotu praksē.

(7)

   Tostarp dotācija EUR 20 miljonu apmērā, kas decembrī tika piešķirta, lai palīdzētu īstenošanas procesam Grieķijā, kā arī vienreizējs maksājums dalībvalstīm EUR 6000 apmērā par katru pārcelto personu un EUR 500, lai sniegtu atbalstu saistībā ar pārsūtīšanas izmaksām. Pēdējais minētais dalībvalstīm tiks izmaksāts nākamajā kārtējā līdzekļu maksājumā saskaņā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Iekšējās drošības fonda valstu programmām.

(8)

   Angļu, franču, spāņu, itāļu, portugāļu, arābu, persiešu, armēņu, puštu, krievu, somāļu, albāņu, tigrinjas un urdu valodās.

(9)

   Kā arī vēl papildu reģionālā programma EUR 8 miljonu apmērā.

(10)

       Skat. 7. pielikumu. Līdz šim Sīrijas trasta fondam ir piešķirti EUR 654 miljoni – EUR 594 miljoni no ES budžeta un tikai EUR 60,5 miljoni no 19 dalībvalstīm.

(11)

   Skat. 7. pielikumu.

(12)

       Piemēri: Mali: trīs projekti, kuru vērtība ir EUR 43,5 miljoni, kas paredzēti, lai atbalstītu vietējās iestādes un neaizsargātos iedzīvotājus Mali ziemeļos un lai radītu darbvietas pārējā valsts daļā; Nigērā: divi projekti, kuru vērtība ir EUR 32 miljoni un kurus paredzēts īstenot Nigēras Agadesas reģionā, lai palīdzētu iestādēm pārvaldīt migrācijas plūsmas un veicinātu ilgtspējīgas alternatīvas neatbilstīgai migrācijai; Senegālā: projekts, kuru vērtība ir EUR 8 miljoni un kurš paredzēts, lai palīdzētu visneaizsargātākajiem valsts iedzīvotājiem, uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus un izturētspēju; Hartūmas process: projekts, kuru vērtība ir EUR 40 miljoni un kurš paredzēts, lai labāk pārvaldītu migrāciju, nodrošinot spēju veidošanu un pamataprīkojumu, izstrādājot politiku un tiesisko regulējumu cilvēku tirdzniecības un kontrabandas jomā un uzlabojot informētību par briesmām, kas saistītas ar neatbilstīgu migrāciju; Etiopijā: projekts, kuru vērtība ir EUR 20 miljoni un kurš paredzēts, lai uzlabotu migrantu un personu, kas atgriežas, dzīves apstākļus, izmantojot arodmācības, mikrofinansēšanu un nodarbinātības radīšanu nolūkā radīt apstākļus Etiopijas bēgļu atgriešanai un reintegrācijai; Somālijā: projekts, kuru vērtība ir EUR 50 miljoni un kurš paredzēts, lai sniegtu atbalstu Somālijas bēgļu brīvprātīgas atgriešanās pārvaldībai uz stabiliem Somālijas reģioniem, radot labvēlīgu vidi, lai viņi atgrieztos un reintegrētos.

(13)

       Kopīgais rīcības plāns tika aktivizēts ES valstu vai valdību vadītāju samitā ar Turciju 2015. gada 29. novembrī. Skat. 1. pielikumu.

(14)

       Divi Itālijā un viens – Grieķijā.

(15)

   Šis atbalsts ir jāuztur arī tad, kad atsevišķu ekspertu pilnvaru termiņš beidzas: pastāv reāls risks, ka daļēji zudīs jau sasniegtais, ja ekspertus atsauks uz mītnes zemi, nenodrošinot viņu aizstājējus.

(16)

       Skat. 2. pielikumu.

(17)

       Skat. 3. pielikumu.

(18)

       Lampedūza (kopš 2015. gada oktobra) un Pocallo (Pozzallo) (kopš 19.01.2016.).

(19)

       Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei "Bēgļu krīzes pārvaldība: Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanas pašreizējais stāvoklis", COM(2015) 510 final, 2015. gada 14. oktobris.

(20)

   Komisijas ieteikums, kas adresēts Grieķijas Republikai par steidzamiem pasākumiem, kas Grieķijai jāveic, ņemot vērā pārsūtīšanas atsākšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013, (C(2016) 871), 2016. gada 10. februāris.

(21)

       Pārcelšanas un pārmitināšanas forumā ar dalībvalstīm, kuru septembrī rīkoja Komisija, tika panākta vienošanās par dažādiem pasākumiem, lai pārcelšanu īstenotu praksē.

(22)

       Vēl atliek arī 8000 vietu no pirmās, 40 000 personām paredzētās, pārcelšanas shēmas, ko vēl ir paredzēts noteikt konkrētai dalībvalsti.

(23)

       Dati 2016. gada 8. februārī. Pilnu informāciju skat. 4. pielikumā.

(24)

       Tas attiecas gan uz ārējām robežām, gan uz iekšējām robežām, kur ir atjaunotas robežkontroles. Balstoties uz humanitāriem apsvērumiem un informējot pārējās dalībvalstis, dalībvalsts var arī dot atļauju ieceļošanai, pat ja ieceļošanas nosacījumi nav izpildīti.

(25)

       Ungārija un Slovēnija ir pārtraukušas robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām. Arī Francija un Malta ir īstenojušas kontroles pie iekšējām robežām ar migrācijas krīzi nesaistītu iemeslu dēļ.

(26)

   Saskaņā ar "France Stratégie", ja pastāvīgi tiktu atjaunota iekšējā robežkontrole, tirdzniecība starp valstīm Šengenas zonā varētu samazināties par vismaz 10 %.

(27)

   Saskaņā ar visticamāko scenāriju tas nozīmētu papildu izmaksas EUR 7,1 miljardu apmērā, un autopārvadātāju papildu izmaksas būtu EUR 3,4 miljardi gadā (ja vidējā kavēšanās pie robežas ir viena stunda) un vairāk nekā EUR 6,7 miljardi gadā (ja vidējā kavēšanās ir divas stundas), ietekmējot vismaz 57 miljonus starptautisko autopārvadājumu. Attiecībā uz pasažieriem vislielākā ietekme būtu uz sauszemes transportu, ko radītu papildu ceļošanas laiks, kavēšanās un sastrēgumi (EUR 2,6 miljardi gadā), tajā pašā laikā dokumentu papildu kontroles procedūras dalībvalstu budžetiem izmaksātu aptuveni EUR 1,1 miljardu gadā.

(28)

   Robežas šķērsotāju skaits ir īpaši augsts Slovākijā (5,7 %), Igaunijā (3,5 %), Ungārijā (2,4 %) un Beļģijā (2,3 %).

(29)

       Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2007/2004, Regulu (EK) Nr. 863/2007 un Padomes Lēmumu 2005/267/EK, COM(2015) 671 final, (2015. gada 15. decembris).

(30)

       Priekšlikumu papildinās arī ar viedrobežu priekšlikumu, lai, izmantojot tehnoloģijas Šengenas pārvaldības atbalstam, uzlabotu ES ārējo robežu efektivitāti, rezultativitāti un drošību.

(31)

       Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 562/2006 attiecībā uz pārbaužu pastiprināšanu attiecīgajās datubāzēs pie ārējām robežām, COM(2015) 670 final, (2015. gada 15. decembris).

(32)

       Šis princips, kas ir nostiprināts ES un starptautiskajās tiesībās, aizliedz izraidīt vai atgriezt bēgli pie to teritoriju robežām, kurās, pamatojoties uz rasi, reliģiju, tautību, piederību noteiktai sociālajai grupai vai politisko uzskatu dēļ, būtu apdraudēta viņa dzīvība vai brīvība.

(33)

       Rīcības plāns par nepavadītiem nepilngadīgajiem (2010.–2014. gads), COM (2010) 213 final, 2010. gada 6. maijs.

(34)

       Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: ES Rīcības plāns par atgriešanu, COM(2015) 453 final, 2015. gada 9. septembris.

(35)

       Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas ceļošanas dokumentu tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, COM(2015) 668 final, 2015. gada 15. decembris.

(36)

   Neskaitot valstu atgriešanas operācijas, kuras veiktas bez Frontex palīdzības.

(37)

       Šajā sakarā īpaša uzmanība tiks veltīta galvenajām uz ES vērstas neatbilstīgas migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm – tādām kā Afganistāna, Alžīrija, Bangladeša, Etiopija, Gana, Kotdivuāra, Mali, Maroka, Nigēra, Nigērija, Pakistāna, Senegāla, Somālija, Sudāna un Tunisija.

(38)

   Grieķijas iekšlietu ministrs Kouroumplis kungs preses konferencē 2016. gada 5. februārī paziņoja, ka Grieķija uzskata Turciju par "drošu tranzīta trešo valsti".

(39)

   Patvēruma procedūru direktīvas 2013/32/ES 38. panta 1. punkta e) apakšpunkts.

(40)

   Prioritāro jomu saraksts ir dots 1. pielikuma papildinājumā.

(41)

       Tas ir nozīmīgs elements Turcijas vīzu režīma liberalizācijas ceļvedī.

(42)

       Saskaņā ar kopīgo rīcības plānu Komisija ir nākusi klajā ar pasākumiem, lai šā noteikuma piemērošanu pārceltu uz agrāku laiku – no 2017. gada 1. oktobra uz 2016. gada 1. jūniju.

(43)

   Tiek lēsts, ka Āfrikas iedzīvotāju skaits – no kuriem 60 % nav vecāki par 24 gadiem – līdz 2030. gadam pieaugs gandrīz par 500 miljoniem. Avots: ANO, Ekonomikas un sociālo lietu departaments, Iedzīvotāju nodaļa (2015. g.).

(44)

       Komisijas Ieteikums (8.6.2015.) par Eiropas shēmu attiecībā uz pārapmetināšanu, C(2015) 3560 final.

(45)

       Beļģija (123), Čehijas Republika (16), Īrija (163), Itālija (96), Nīderlande (220), Apvienotā Karaliste (1000), Lihtenšteina (20), Šveice (387).

(46)

       Komisijas Ieteikums (15.12.2015.) attiecībā uz brīvprātīgu humanitāras uzņemšanas shēmu ar Turciju, C(2015) 9490.

(47)

       Skatīt 8. pielikumu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.2.2016

COM(2016) 85 final

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu

ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns - īstenošanas ziņojums

ES un Turcijas kopīgais rīcības plāns – īstenošanas ziņojums

Laikposms: 2015. gada 17. decembris – 2016. gada 31. janvāris

Ievads

ES un Turcijas samitā 2015. gada 29. novembrī Turcija un ES aktivizēja kopīgo rīcības plānu (KRP), par kuru tika panākta ad referendum vienošanās 2015. gada 15. oktobrī. KRP mērķis ir pastiprināt sadarbību, lai atbalstītu Sīrijas bēgļus, kuriem ir pagaidu aizsardzība, un viņus uzņemošās kopienas Turcijā, un stiprināt sadarbību, lai novērstu neatbilstīgās migrācijas plūsmas uz ES. KRP īstenošanai tādējādi vajadzētu migrācijas plūsmās ieviest kārtību un palīdzēt apturēt neatbilstīgo migrāciju

Šā otrā KRP īstenošanas ziņojuma mērķis ir divus mēnešus pēc tā aktivizēšanas sniegt informāciju par efektīviem pēcpasākumiem, ko Turcija un ES ir veikušas attiecībā uz to attiecīgajām saistībām, kopš 2015. gada 17. decembrī tika publiskots pirmais ziņojums. Šie ziņojumi ir daļa no kopējiem centieniem cieši uzraudzīt situāciju.

1.1. daļa

1.1.     Statistikas dati (ES)

Viens no galvenajiem KRP mērķiem ir panākt rezultātus, jo īpaši neatbilstīgo migrantu ieplūdes apturēšanā.

To cilvēku skaits, kuri no Turcijas neatbilstīgi ierodas ES, joprojām ir augsts šim gada periodam, kad tika gaidīts, ka ziemas apstākļi sekmēs ieceļojošo personu skaita samazināšanos. Konkrētāk, pārskata perioda 46 dienu laikā (t. i., no 17. decembra līdz 31. janvārim):

kopējais neatbilstīgo migrantu skaits, kuri ir sasnieguši ES pa jūru un sauszemi (t. i., caur Grieķiju un Bulgāriju) bija 110 211. Lielākā daļa no viņiem, t. i., 109 336 personas jeb 99,2 % šķērsoja Egejas jūru;

vidēji dienā Grieķiju neatbilstīgi šķērsoja 2377 personas, Bulgāriju – 19 personas, un kopā – 2396 personas;

katru nedēļu caur Grieķiju ieradās vidēji 16 437 personas.

Salīdzināšanas labad ar iepriekšējiem mēnešiem:

no Turcijas Grieķijā 2015. gada septembrī, oktobrī, novembrī, decembrī un 2016. gada janvārī ieradušos neatbilstīgo migrantu kopskaits bija attiecīgi 147 639, 214 792, 154 381, 110 835 un 67 756 personas;

tajos pašos mēnešos attiecīgais vidējais rādītājs dienā bija 4921, 6929, 5146, 3575 un 2186 personas.

Neatbilstīgie ieceļotāji no Turcijas Grieķijā (pa jūru) decembrī un janvārī ir atspoguļoti turpmākajos grafikos: 1. grafikā parādīts neatbilstīgo ieceļotāju skaits dienā un 2. grafikā – neatbilstīgo ieceļotāju skaits nedēļā 1 .

3. grafikā parādīts no Turcijas Grieķijā ieradušos neatbilstīgo ieceļotāju skaits mēnesī no 2015. gada septembra līdz 2016. gada janvārim. 4. grafikā redzams neatbilstīgo ieceļotāju skaits tajā pašā laikposmā, t. i., no 2015. gada septembra līdz 2016. janvārim, sadalījumā pēc dominējošās valstspiederības (balstoties uz migrantu paziņojumiem ierašanās brīdī), t. i., sīriešiem, kuriem seko afgāņi un irākieši. Skaitļu sadalījums atklāj sarūkošu procentuālo daļu – salīdzinājumā ar kopskaitu – sīriešu (no 69 % līdz 38 %) un pieaugošu procentuālo daļu afgāņu (no 18 % līdz 24 %) un irākiešu (no 8 % līdz 15 %).

1. grafiks. No Turcijas Grieķijā neatbilstīgi ieceļojošo personu skaits dienā – 2015. gada decembris un 2016. gada janvāris – Avots: Frontex

2. grafiks. No Turcijas Grieķijā neatbilstīgi ieceļojošo personu skaits mēnesī – 2015. gada decembris un 2016. gada janvāris – Avots: Frontex 

Komisija 3. grafiks. No Turcijas Grieķijā neatbilstīgi ieceļojošo personu skaits mēnesī – 2015. gada septembris līdz 2016. gada janvāris – Avots: Frontex FRAN dati (2015. gads) un JORA dati (2016. gada janvāris) 2016. gada 8. februārī. JORA dati ir provizoriski operatīvie dati, kas var mainīties.

Komisija 4. grafiks. No Turcijas Grieķijā neatbilstīgi ieceļojošo personu skaits pēc valstspiederības (t. i., sīrieši, afgāņi un irākieši) – 2015. gada septembris līdz 2016. gada janvāris – Avots: Frontex FRAN dati (2015. gads) un JORA dati (2016. gada janvāris) 2016. gada 8. februārī. JORA dati ir provizoriski operatīvie dati, kas var mainīties.

Kopējam neatbilstīgo ieceļotāju no Turcijas Grieķijā skaitam ir mainīga struktūra, kaut arī skaits samazinās (skatīt 2. un 3. grafiku). Tomēr šī samazinājuma tendence ietilpst diapazonā, ko jau, iespējams, varēja gaidīt ziemas apstākļu dēļ. Ņemot vērā ziemas sezonu, skaitļi šajā gada periodā joprojām ir augsti.

Likumdošanas un operatīvajiem pasākumiem, kurus Turcijas iestādes veica, lai apturētu neatbilstīgo migrāciju, šķiet, ir bijusi neliela pirmā – kaut arī ierobežota – ietekme uz migrācijas plūsmām. Mēs vēl nespējam kvantitatīvi noteikt to precīzu īstermiņa ietekmi.

Ir arī jāatzīmē, ka pasliktinošos laikapstākļu dēļ to cilvēku skaits, kuri gāja bojā, neatbilstīgi dodoties uz Grieķiju, pieaug 2 .

1.2. Statistikas dati (Turcijā)

Turcija patlaban uzņem 2 582 600 Sīrijas bēgļu 3 , kuriem kā grupai tā piešķir pagaidu aizsardzības statusu. Šis statuss nodrošina piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, izglītībai un veselības aprūpei. Kopš 2016. gada 15. janvāra tas nodrošina arī — saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem (sīkāku informāciju skatīt turpmāk) – piekļuvi darba tirgum. 22. janvārī 269 207 sīriešu tika uzņemti bēgļu nometnēs, kurās viņiem sniedz plašu atbalstu.

Kopš 2015. gada 17. decembrī tika publicēts pirmais KRP īstenošanas ziņojums, ES nolēma vākt ES un Turcijas datus par KRP īstenošanu integrēto politiskās krīzes reaģēšanas mehānismu (IPCR) procesa ietvaros. Šajā kontekstā un pēc apspriedēm ar Turciju 22. janvārī Turcija piekrita sniegt datus rādītāju kopumam par ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna īstenošanu, balstoties uz saskaņotu paraugu. Šajā saistībā 22. janvārī Turcijas iestādes sniedza šādu informāciju:

350 000 sīriešu bērnu ar pagaidu aizsardzības statusu tika uzņemti skolā;

piedzima 151 746 mazuļu (līdz 22. janvārim);

18. janvārī Turcijā bija reģistrēti 217 952 personas, kuras nav Sīrijas valstspiederīgās, savukārt jāreģistrē vēl bija 138 912 personas;

laikposmā no 1. līdz 15. janvārim Turcijā regulāri ieceļoja 42 936 sīrieši, bet no Turcijas izceļoja – 13 887 sīrieši. Attiecīgās regulārās ieceļošanas un izceļošanas reizes irāņiem bija 24 896 un 32 268, irākiešiem – 12 525 un 16 300, libāniešiem – 2778 un 5449, bet jordāniešiem – 2032 un 2527. Atkarībā no vīzas darbības ilguma ārvalstnieki Turcijā var uzturēties no 30 līdz 90 dienām. Ārvalstnieki, kuriem ir tiesības ieceļot Turcijā bez vīzas, var uzturēties valstī līdz pat 90 dienām 180 dienu laikā;

laikposmā no 1. līdz 15. janvārim Grieķija iesniedza Turcijai 322 atpakaļuzņemšanas pieprasījumus. Bulgārija neiesniedza nevienu. Turcija patlaban izvērtē Grieķijas pieprasījumus 4 ;

tajā pašā laikposmā no 1. līdz 15. janvārim Turcijas tiesībaizsardzības robežu aģentūras novērsa to, ka no Turcijas teritorijas ES virzienā, šķērsojot jūras robežu, neatbilstīgi izceļo 2541 migrants, bet, šķērsojot sauszemes robežu, neatbilstīgi izceļo 4671 migrants;

Turcijā 2015. gadā tika reģistrēti 64 109 patvēruma pieprasījumi (no kuriem 11 383 pieprasījumus iesniedza Afganistānas valstspiederīgie un 42 105 pieprasījumus – Irākas valstspiederīgie) 5 . Tajā pašā gadā tika pabeigtas tikai 459 patvēruma procedūras, vai nu piešķirot bēgļa statusu, vai arī skaidri noraidot patvēruma pieprasījumu. Atlikušie pieprasījumi joprojām tiek izskatīti;

no 1. līdz 15. janvārim Turcijas Krasta apsardze, policija un žandarmērija veica septiņas īpašas kopīgās operācijas, kuru mērķis ir arestēt neatbilstīgos migrantus, veicinātājus/kontrabandistus un novērst neatbilstīgu izceļošanu. Tā rezultātā ir aizturēti 230 cilvēku kontrabandisti.

Turklāt Turcija ir norādījusi, ka tās tiesībaizsardzības iestādes ir pastiprinājušas centienus novērst neatbilstīgu izceļošanu, arestēt kontrabandistus un glābt migrantus jūrā. Konkrētāk, Turcija ziņoja, ka 2015. gada decembrī tā aizturēja vidēji 514 neatbilstīgos migrantus dienā, salīdzinot ar 450 migrantiem 2015. gada novembrī. 2015. gadā tika arestēti kopskaitā 3700 kontrabandisti. Turcijas Krasta apsardzei, žandarmērijai un visām pārējām tiesībaizsardzības aģentūrām ir svarīga loma neatbilstīgo migrantu un kontrabandistu aizturēšanā.

Turcija februārī apsolīja sniegt vairāk informācijas, balstoties uz apstiprināto paraugu.

2. daļa

Turcijas saistību īstenošana saskaņā ar ES un Turcijas kopīgo rīcības plānu

Turcija 8. janvārī ieviesa vīzas prasības sīriešiem, kuri ceļo uz Turcijas lidostu vai jūras ostu no trešās valsts, ar mērķī samazināt tranzīta migrāciju ES virzienā. Šis pasākums radīja tūlītēju ietekmi, jo to sīriešu skaits, kurus galu galā ielaida Turcijā no Libānas un Jordānijas, pēc pasākuma ieviešanas strauji samazinājās, samazinoties no 41 781 personām pēdējās astoņās dienās (t.i., 1.–8. janvārī) pirms vīzu ieviešanas līdz 1155 personām desmit dienās pēc tam (t.i., 9.–18. janvārī). Tas nozīmē samazinājumu par vairāk nekā 40 000 personām.

Turcija 15. janvārī pieņēma noteikumus, ar kuriem tiem sīriešiem, kuriem ir pagaidu aizsardzība, piešķir faktisku piekļuvi darba tirgum, kaut arī ar dažiem nosacījumiem un ierobežojumiem, tādējādi izpildot būtisku KRP saistību. Pasākuma mērķis ir padarīt Turciju par pievilcīgāku patvēruma valsti sīriešiem, tādējādi novēršot vienu no galvenajiem faktoriem, kas liek sīriešiem neatbilstīgi doties uz ES labāku izredžu meklējumos. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem sīrietis var iesniegt darba atļaujas pieteikumu tikai sešus mēnešus pēc viņa pagaidu aizsardzības statusa pieņemšanas. Darba atļaujas var piešķirt tikai tajās provincēs, kurās bēglim ar pagaidu aizsardzības statusu ir atļauts dzīvot. Noteikumos nav paredzēti ierobežojumi attiecībā uz ekonomikas nozarēm, kaut gan tajos ir paredzēts 10 % ierobežojums sīriešu bēgļiem, izņemot lauksaimniecības un lopkopības nozares. Noteikumi ir tūlītēji piemērojami, bet to vispārības dēļ var būt nepieciešami papildu īstenošanas noteikumi. Noteikumu pieņemšana, neapšaubāmi, ir ļoti pozitīvs solis; taču to reālā ietekme būs atkarīga no ātras un efektīvas izpildes.

Turcija sagatavoja un iesniedza parlamentam tiesību akta projektu par personas datu aizsardzību. Ja tas atbildīs Eiropas standartiem, šāds tiesību akts dotu iespēju Turcijai ciešāk sadarboties ar Eiropolu, Eurojust un dalībvalstu tiesībaizsardzības aģentūrām. Pašreizējais tiesību akta projekts vēl ir jāuzlabo, galvenokārt attiecībā uz datu aizsardzības iestādes neatkarību un tiesībaizsardzības iestāžu un izlūkošanas darbību izslēgšanu no tiesību akta darbības jomas. ES dalījās savās bažās ar Turciju cerībā, ka šīs nepilnības vēl varētu novērst parlamentārajā procesā.

Turcijas valdība 8. janvārī parlamentam ratificēšanai iesniedza Turcijas, Bulgārijas un Grieķijas trīspusējo nolīgumu.

Turcija pauda gatavību uzlabot Turcijas un Grieķijas atpakaļuzņemšanas saistību īstenošanu un atvērt vairāk atpakaļuzņemšanas punktu papildus Dikili. Galvenā problēma šā divpusējā nolīguma īstenošanā joprojām ir ilgā kavēšanās Grieķijas atpakaļuzņemšanas pieprasījumu apstrādē. 2015. gada decembra beigās un 2016. gada janvāra beigās Turcijas amatpersonas apmeklēja Atēnas un ar Grieķijas iestādēm apsprieda līdzekļus un veidus, kā uzlabot divpusējā atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošanu.

Janvārī Turcijas policija organizēja informācijas kampaņu valsts dienvidu kūrortpilsētā Bodrumā. Provinces policijas direktorāts sagatavoja brošūras, lai atturētu migrantus no bīstamu ceļojumu uz Eiropu izmantošanas. Tika sadrukāts aptuveni 5000 brošūru turku, arābu un angļu valodās, kas tika nodotas žandarmērijai izplatīšanai.

3. daļa 

ES saistību īstenošana saskaņā ar ES un Turcijas kopīgo rīcības plānu

Komisija 2015. gada 24. novembrī pieņēma lēmumu, ar ko izveido Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā un izveido Savienības un dalībvalstu darbību koordinācijas mehānismu, lai atbalstītu Turcijas centienus uzņemt vairāk nekā 2 miljonus Sīrijas bēgļu. Komisija un dalībvalstis ir apņēmušās piešķirt sākotnējo finansējumu 3 miljardu euro apmērā 2016. un 2017. gadā, kuri tiks virzīti caur minēto mehānismu. Dalībvalstis pauda gandarījumu par mehānisma izveidi, vienlaikus uzsverot saikni starp Turcijas saistību īstenošanu saskaņā ar kopīgo rīcības plānu un palīdzības sniegšanu. Vēlāk tika nolemts, ka no ES budžeta mehānismā tiks ieguldīts 1 miljards euro, bet dalībvalstis nodrošinās atlikušos 2 miljardus euro atbilstīgi to NKI daļai. Starp dalībvalstīm 3. februārī tika panākta politiska vienošanās par mehānisma finansējuma avotiem un darbības kārtību. Komisija pēc tam grozīja savu lēmumu, lai atspoguļotu vienošanos ar dalībvalstīm. Komisija ir atbildīga par to resursu īstenošanu, kas ir koordinēti ar mehānisma starpniecību, izmantojot ārējās palīdzības finanšu instrumentus, kas vislabāk atbilst sniedzamās palīdzības veidam. Mehānismu pārvalda koordinācijas komiteja, kuru vada Komisija. Dalībvalstis ir koordinācijas komitejas locekles, kurā Turcijai ir novērotājas statuss. Koordinācijas komiteja pirmo reizi sanāks 17. februārī. Ar šo mehānismu palīdzība tiks sniegta pēc iespējas ātrāk ar galveno mērķi – sniegt palīdzību, lai cieņpilni nodrošinātu Turcijā dzīvojošo vismazāk aizsargāto bēgļu pamatvajadzības, tostarp pārtiku, pajumti, ārkārtas veselības aprūpi un aizsardzību. Kā papildinājums paredzētajām ilgtermiņa darbībām tiks aptverta arī neformālā izglītība, lai izvairītos no Sīrijas bērnu "zudušās paaudzes". Patlaban aptuveni 400 000 Sīrijas bērnu nevar iet skolā. Tas ir svarīgs veicinošais faktors, kas apdraud ne tikai viņu tūlītējo labklājību, bet arī viņu iespējas veidot nākotni.

2015. gada beigās sadarbībā ar Turcijas iestādēm Komisija uzsāka vajadzību novērtējumu attiecībā uz sīriešiem ar pagaidu aizsardzības statusu Turcijā. Paredzams, ka vajadzību novērtējuma pirmais pārskats būs gatavs februāra vidū, bet pētījums tiks pabeigts agrā pavasarī. Vajadzību novērtējums palīdzēs apzināt projektus, kas finansējami, izmantojot šo mehānismu. Tikmēr Komisija jau ir noteikusi izglītību, Sīrijas bēgļu nodarbināmības uzlabošanu un pārvietošanu par prioritārām jomām tūlītēja atbalsta sniegšanai (skatīt pielikumu ar prioritārajām intervences jomām). Pašreizējā provizoriskā aplēse liecina, ka viena trešdaļa palīdzības varētu aptvert humānās palīdzības vajadzības, bet divas trešdaļas varētu atbalstīt piekļuvi izglītībai (liels uzsvars), vietējo infrastruktūru un darba iespējas.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Timmermanss 11. janvārī apmeklēja Turciju un ar Turcijas sarunu biedriem apsprieda KRP efektīvu īstenošanu.

Augstā pārstāve / priekšsēdētāja vietniece Mogerīni un komisārs Hāns 25. janvārī augsta līmeņa politiskā dialoga ietvaros rīkoja diskusijas par KRP īstenošanu.

ES delegācija 28. janvārī Ankarā tikās ar Turcijas iestādēm, lai apspriestu un vienotos par konkrētiem veidiem, kā uzlabot KRP īstenošanu un efektivitāti un samazināt migrācijas plūsmas. Viņi noteica divpadsmit prioritāras darbības, kuras steidzamā kārtā būtu jāizskata sīkāk. Darbību saraksts cita starpā ietver šādas darbības:

pastiprināt Turcijas spēju īstenot ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu no 2016. gada 1. jūnija;

Turcija noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumus ar valstīm, kuras ir neatbilstīgās migrācijas uz Turciju un ES avoti;

uzlabot Grieķijas un Turcijas divpusējā nolīguma īstenošanu;

pieņemt personas datu aizsardzības tiesību aktus atbilstīgi Eiropas standartiem, kas ir nepieciešams, lai Turcija varētu ciešāk sadarboties ar Eiropolu, Eurojust un dalībvalstu tiesībaizsardzības aģentūrām;

pastiprināt Turcijas Krasta apsardzes aizturēšanas kapacitāti;

stiprināt Turcijas tiesību aktus, darbības un sadarbību ar ES dalībvalstīm cīņā pret cilvēku kontrabandu un kontrabandistiem;

atbalstīt Turciju tās austrumu robežu labākā pārvaldībā;

pastiprināt informācijas kampaņas imigrantiem, kas attur viņus no bīstamu ceļojumu veikšanas uz ES;

atbalstīt Turciju, lai tā varētu labāk konstatēt viltotus un/vai falsificētus ceļošanas un citus apliecinošus dokumentus.

ES jau tagad sniedz palīdzību vairākās iepriekšminētajās jomās, jo īpaši, izmantojot Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP), kuras sniegšana, iespējams, ir jāpaātrina.

Abas puses 2. februārī sarīkoja pirmās turpmākās diskusijas par iepriekšminēto darbību sarakstu.

Komisija un Turcija turpināja diskusijas par prioritātēm 2016. gada programmai saskaņā ar IPA, nepārprotamu uzsvaru liekot uz finansiālās palīdzības palielināšanu, lai atbalstītu Turciju dialoga par vīzu režīma liberalizāciju prasības izpildē (NEAR ĢD programmas plānošanas apmeklējums 9.–11. decembrī).

Tikmēr ES turpināja sniegt Turcijā tūlītēju palīdzību. Kopš krīzes sākuma tiešam Sīrijas bēgļu un Turcijas uzņemošo kopienu atbalstam no ES budžeta ir sniegti kopsummā 365 miljoni euro. No šīs summas līdz šim humānās palīdzības vajadzībām ar attiecīgo humānās palīdzības organizāciju starpniecību ir noslēgti līgumi par 71 miljonu euro, lai galvenokārt palīdzētu bēgļiem Turcijā. ES Trasta fonda valde 2015. gada maijā apstiprināja pirmās reaģēšanas programmu 18 miljonu euro vērtībā no IPA, reaģējot uz Sīrijas krīzi, lai nodrošinātu izglītības un pārtikas nodrošinājuma steidzamās vajadzības Sīrijas bēgļiem Turcijā. Nolīgumi ar UNICEF un Pasaules pārtikas programmu (WFP) tika parakstīti 2015. gada septembrī. Kopumā caur ES Trasta fondu 2015. gadā ir novirzīti aptuveni 173 miljoni euro no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta. ES Trasta fonda Sīrijai valde 2015. gada 1. decembrī pieņēma jaunus finanšu lēmumus darbībām Turcijā līdz pat 150 miljonu euro apmērā. 2015. gada beigās 165 miljoni euro no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta 2012. gadam līdzekļiem, kuriem draud atcelšana, tostarp 25 miljoni euro Turcijas līdzfinansējuma, ir piešķirti Trasta fondam projektiem Turcijā. Projektu plānojums ar 21 projektu 383 miljonu euro vērtībā patlaban tiek izvērtēts. Turpmāku darbību Turcijā noteikšana notiks, balstoties uz vajadzību analīzi, kas pašreiz tiek veikta (skatīt iepriekš).

Turklāt ES turpināja sniegt ievērojamu palīdzību Sīrijas bēgļiem, kuri uzņemti Libānā, Jordānijā un Irākā, kā arī sīriešiem, kuri pārvietoti Sīrijā. ES Trasta fonds savā otrajā valdes sanāksmē 2015. gada 1. decembrī, reaģējot uz Sīrijas krīzi, piešķīra 350 miljonus euro steidzami vajadzīgai palīdzībai 1,5 miljoniem bēgļu un pārslogotajām uzņemošajām kopienām Libānā, Turcijā, Jordānijā un Irākā.

ES 7. decembrī pieņēma 2015. gada rīcības programmu Turcijai saskaņā ar IPA II, paredzot papildu atbalstu Turcijai, lai stiprinātu tās spēju apkarot migrantu kontrabandu, jo īpaši, nostiprinot Turcijas Krasta apsardzes patrulēšanas un uzraudzības spēju ar 20 piepūšamu laivu un sešu mobilo radaru iegādi, kā arī citas attiecīgās Turcijas iestādes. Programma arī paredz piegādes, lai uzlabotu Turcijas Krasta apsardzes vadības spēju apkarot neatbilstīgo migrāciju un organizēto noziedzību jūrā, ar mērķi palielināt izglābto/aizturēto neatbilstīgo migrantu skaitu. Lai sniegtu atbalstu Turcijai drošu biometrisko pasu nodrošināšanā, patlaban tiek izstrādāts projekts IPA ietvaros.

ES ir pabeigusi atlases procedūru FRONTEX sadarbības koordinatora norīkošanai darbā Turcijā.

4. daļa

Secinājumi un ieteikumi

Kopš 2015. gada oktobra to neatbilstīgo migrantu kopējam skaitam, kuri ieceļo ES no Turcijas, ir tendence samazināties. Tomēr šajā gada laikā tas joprojām ir augsts. Lai vērstos pret šo satraucošo parādību, Turcijai steidzamā kārtā ir jāpanāk būtisks progress migrantu un bēgļu neatbilstīgas izceļošanas no tās teritorijas novēršanā. Īpaši izšķiroši ir palielināt sauszemes operācijas, lai novērstu neatbilstīgu izceļošanu.

To personu īpatsvars, kuras nav Sīrijas valstspiederīgie (piem., afgāņi, irākieši, pakistānieši, irāņi, marokieši, bangladešieši), ieceļojošo neatbilstīgo migrantu vidū kopš oktobra palielinās. Lai risinātu šo problēmu, Turcijai ir steidzami jāveic papildu pasākumi, lai pakāpeniski saskaņotu tās vīzu politiku ar ES vīzu politiku, piešķirot prioritāti tām valstīm, kuras ir neatbilstīgās migrācijas ES virzienā avots. Turcijai ir jānodrošina, ka ātri tiek pabeigtas piemērojamās procedūras, kā paredzēts tās tiesību aktos, vai nu skaidri piešķirot bēgļa statusu, vai arī noraidot to. Turcijai ir arī jānodrošina, ka neatbilstīgajiem migrantiem, kuri atzīti par tādiem, kam nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tiek liegts neatbilstīgi pārvietoties ES virzienā.

Turcijai tiek lūgts pārskatīt savu tiesību akta projektu par personas datu aizsardzību, kurš patlaban tiek izskatīts parlamentā, un pilnībā saskaņot to ar Eiropas standartiem. Atbilstīga personas datu aizsardzības likuma ātra pieņemšana dotu iespēju ciešākai Turcijas operatīvajai sadarbībai ar Eiropolu, Eurojust un dalībvalstu tiesībaizsardzības aģentūrām.

Turcijai un Grieķijai ir jāpastiprina sava divpusējā sadarbība robežuzraudzībā, cīņā pret migrantu kontrabandu, kā arī labākā Turcijas un Grieķijas divpusējo atpakaļuzņemšanas saistību īstenošanā.

Turcija arī tiek aicināta sagatavoties, lai no 2016. gada 1. jūnija īstenotu ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem.

Turcija tiek mudināta stiprināt savus pasākumus pret migrantu kontrabandu piekrastes zonās, tostarp sadarbībā ar ieinteresētajām ES dalībvalstīm.

Pēc vienošanās par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā ES, no savas puses, ir pēc iespējas ātrāk jāsāk piegādāt palīdzība un nodrošināt bēgļu vajadzības saskaņā ar mehānismu. Turklāt Komisijai un Turcijai vajadzētu būt gatavām mainīt pašreizējo palīdzības programmu prioritātes Turcijai migrācijas jomā, lai strauji reaģētu uz jaunām vajadzībām. Kā norādīts pielikumā, noteiktās prioritārās nozares finanšu palīdzībai bēgļiem Turcijā ir humānā palīdzība, izglītība, darba tirgus integrācija, veselības aprūpe un sociālā iekļautība, pašvaldību infrastruktūra un bēgļu plūsmu pārvaldība. Notiekošais vajadzību novērtējums sniegs sīki izstrādātu finansējuma deficīta analīzi un palīdzēs piešķirt prioritātes finansējuma vajadzībām visās nozarēs. Mehānisma koordinācijas komiteja sniegs stratēģiskas norādes un lems par konkrētām darbībām, summām un labākajiem finanšu instrumentiem, kas būtu jāizmanto. Pirmā koordinācijas komitejas sanāksme notiks 2016. gada 17. februārī.

Turcijai un ES ir jāturpina un jākonkretizē savs darbs pie 12 darbībām, par kurām tika panākta vienošanās 28. janvārī un kuras atbalsta kopīgā rīcības plāna efektīvu īstenošanu.

Noslēgumā, Turcija tiek mudināta turpināt un pat pastiprināt savus pasākumus, lai pilnībā un efektīvi īstenotu kopīgo rīcības plānu. Ir svarīgi, lai ES un Turcijas koordinēto centienu ietekme ātri atspoguļojas rezultātos, jo īpaši, neatbilstīgo migrantu pieplūduma apturēšanā.

Komisija turpinās savus centienus nodrošināt ES un Turcijas kopīgā rīcības plāna ātru un efektīvu īstenošanu. Komisija cieši uzraudzīs KRP īstenošanu un regulāri ziņos par to.

PAPILDINĀJUMS

Patlaban paredzēto prioritāšu un iespējamo projektu saraksts saskaņā ar Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā

1.1. Humānā palīdzība

Visa humānā palīdzība tiks pārvaldīta un nodrošināta, pilnībā ievērojot humanitāros principus un Eiropas konsensu par humāno palīdzību.

Mērķis: reaģēt uz vissteidzamākajām humānajām vajadzībām piecās prioritārajās nozarēs, proti: pārtikas un nepārtikas preces, veselības aprūpe, aizsardzība, pajumte, ūdensapgāde, sanitārija un higiēna, kā arī izglītības iespējas.

Potenciālie projekti

ES pašreizējās humānās palīdzības darbības ir saistītas īpaši ar resursu nodošanas shēmām, ko īsteno ar salīdzinoši liela partneru skaita palīdzību un kas ir vērstas uz pārtikas un nepārtikas preču vajadzībām, aizsardzību, veselības aprūpi un izglītības iespēju pasākumiem Turcijā. Šīs resursu nodošanas shēmas varētu palielināt, lai sasniegtu līdz pat 1 miljonu cilvēku.

Virzība uz Ārkārtas drošības tīkla īstenošanu: daudzfunkcionāla resursu nodošanas shēma ar pamatvajadzību pieeju (tostarp pārtika, nepārtikas preces, pajumte), lai samazinātu veicinošos faktorus, kas sekmē bēgļu sekundāro pārvietošanu. Šī sistēma ļaus bēgļiem cieņpilni uzturēt savas pamatvajadzības, tostarp pēc pārtikas un ikdienas lietošanas precēm.

Turpināt īstenot praktisko palīdzību un tālejošu aizsardzības sistēmu (līdzekļi īpašām vajadzībām, lietu pārvaldība, juridiskā palīdzība, lietu nodošana, informētības palielināšana, kā arī bērnu aizsardzība un ar dzimumu saistītas vardarbības programmas), kā arī neatliekamās palīdzības, rehabilitācijas un attīstības sasaisti (LRRD).

Mērķauditorija: mērķauditorija ir ievērojams skaits vismazāk aizsargāto bēgļu Turcijā, kuri galvenokārt ir sīrieši. Aplēstais bēgļu skaits, kas jāsasniedz, izmantojot humāno palīdzību, varētu pieaugt līdz 1 miljonam.

2.1. Izglītība

Neraugoties uz pašreizējiem centieniem, joprojām līdz pat 400 000 bērnu ir jāatgriež skolā 2015./2016. un 2016./2017. mācību gadā. Turklāt ļoti neliels atbalsts tiek sniegts tam, lai atvieglotu pieeju vidusskolas izglītībai, jo īpaši profesionālajai izglītībai un apmācībai, un nav gandrīz nekāda atbalsta gados jaunu bēgļu uzņemšanai augstākajā izglītībā.

Mērķi: pamatizglītības pieejamība visiem sīriešu bērniem (400 000 bērnu ir jāatgriež skolā 2015./2016. un 2016./2017. mācību gadā); pieeja vidusskolas izglītībai, jo īpaši profesionālajai izglītībai un apmācībai; pieeja augstākajai izglītībai.

Potenciālie projekti

Atbalstīt visu bērnu pieeju izglītībai

Atbalstīt pieeju vidējai izglītībai, tostarp profesionālajai izglītībai un apmācībai, kā arī mācekļa praksei

Atbalstīt uzņemšanu izglītībā un novērst mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, tostarp, vajadzības gadījumā izmantojot valodu apmācību

Atbalstīt pieeju augstākajai izglītībai

Atbalstīt izglītības un apmācības reaģēšanas spēju uz darba tirgus vajadzībām

Nodrošināt izglītības un apmācības infrastruktūras reģionos, kurus skar bēgļu ieplūdes izraisītas būtiskas demogrāfiskās pārmaiņas

Mērķauditorija: bērni un gados jauni bēgļi, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm

2.2. Piekļuve darba tirgum

Būtu jāsniedz atbalsts, lai palīdzētu bēgļiem izmantot darba iespējas, ko paver jaunie tiesību akti par bēgļu piekļuvi darba tirgum, tostarp atjauninot un pielāgojot spējas un prasmes. Tam vajadzētu radīt efektīvus stimulus bēgļiem strādāt un vienlaikus kļūt par vērtību Turcijas ekonomikai.

Mērķi: piekļuve nodarbinātībai; pašnodarbinātība un uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu, veidošana.

Potenciālie projekti

Atbalsts darba tirgus vajadzību analīzei

Individuālas ievirzes un konsultāciju sniegšana

Atbalsts prasmju un spēju uzlabošanai, jo īpaši apmācot un pārkvalificējot

Kvalifikāciju pielīdzināšanas sistēmu izstrāde

Atbalsts uzņēmējdarbībai, tostarp, izmantojot mikrokredītu shēmas

Mērķauditorija: pieaugušie bēgļi, īpašu uzmanību pievēršot mazāk kvalificētajiem

2.3. Veselības aprūpe un sociālā iekļaušana

Primārā veselības aprūpe, fiziskā rehabilitācija / pēcoperācijas aprūpe karā ievainotajiem, kā arī reproduktīvā un garīgā veselība, ir jomas kurās akūti trūkst nodrošinājuma. Kopienas centri sniedz efektīvu atbalsta sistēmu attiecībā uz juridiskajām konsultācijām, aizsardzību un administratīvo vadību, mācību kursiem sievietēm, neformālo izglītību un agrīnās pirmsskolas izglītību bērniem, medicīniskām konsultācijām un nosūtīšanu pie ārstiem un uz slimnīcām aprūpes saņemšanai.

Mērķi: piekļuve veselības aprūpei; Piekļuve sociālajiem pamatpakalpojumiem

Potenciālie projekti

Veselības aprūpes nodrošināšana

Psihiatriskā un psiholoģiskā atbalsta sniegšana

Atbalsts piekļuvei sociālajiem pamatpakalpojumiem, tostarp administratīvajiem pakalpojumiem un juridiskajām konsultācijām

Veselības aprūpes un sociālās infrastruktūras nodrošināšana

Mērķauditorija: bēgļi, uzņemošo kopienu iedzīvotāji, uzsvaru liekot uz vismazāk aizsargātajām personām

2.4. Pašvaldību infrastruktūra

Vairākums bēgļu (85 %) dzīvo kādā no 25 pastāvošajām nometnēm, kurās ir izmitināti aptuveni 250 000 cilvēku. Šis cilvēku pieplūdums valsts vismazāk attīstītajās daļās ir radījis lielu spiedienu uz dažu ciematu vietējo infrastruktūru, jo īpaši attiecībā uz piekļuves ceļiem, ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, kā arī cieto atkritumu apsaimniekošanu. Turklāt sociālie pakalpojumi bēgļiem attiecīgos gadījumos būtu jāsniedz arī vietējām kopienām, lai mazinātu naidīgumu.

Mērķi: mazināt bēgļu pieplūduma ietekmi uz vietējo infrastruktūru

Potenciālie projekti

Atbalstīt vietējo pašvaldību infrastruktūras atjaunošanu, atjaunināšanu vai celtniecību, jo īpaši attiecībā uz ūdens apsaimniekošanu, atkritumu apsaimniekošanu, pilsēttransportu un pašvaldības pakalpojumiem.

Mērķauditorija: bēgļi un uzņemošo kopienu iedzīvotāji

3.1. Migrācijas plūsmu pārvaldība

Reģionālajām un vietējām iestādēm, kuras saglabā administratīvo atbildību par to bēgļu uzņemšanu, kuri neuzturas bēgļu nometnēs, arī būs nepieciešams spēju veidošanas un operatīvais atbalsts. Turklāt valsts iestādes, kuras atbild par bēgļu reģistrāciju un migrācijas pārvaldību, arī saskaras ar kapacitātes problēmām, kas ir jārisina.

Mērķi: uzlabot vietējo, reģionālo un valsts iestāžu spēju pārvaldīt bēgļus/migrantus

Potenciālie projekti

Migrācijas pārvaldības spēju veidošana

Attiecīgā aprīkojuma piegāde

Mērķauditorija: vietējās, reģionālās un valsts iestādes

(1)

Tāpat kā pirmajā KRP īstenošanas ziņojumā, šie grafiki atspoguļo tikai ieceļotājus no Turcijas Grieķijā, jo tie veido vairāk nekā 99 % no visiem ieceļotājiem.

(2)

Saskaņā ar Starptautisko Migrācijas organizāciju laikposmā no 2016. gada 1. līdz 28. janvārim Egejas jūrā gāja bojā 244 migranti.

(3)

 Reģistrēto Sīrijas bēgļu skaits saskaņā ar Turcijas Ārlietu ministrijas paziņojumu 3. februārī

(4)

Saskaņā ar Grieķijas un Turcijas divpusējo protokolu par atpakaļuzņemšanu pieprasījuma saņēmējai valstij ir ne vairāk kā 75 dienas, lai atbildētu uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu. Pēc vienošanās atgriešana būtu jāveic ne vairāk kā 15 dienu laikā. Tas pats atpakaļuzņemšanas protokols paredz vienkāršotu procedūru, saskaņā ar kuru pieprasījuma saņēmējai valstij būtu jāuzņem atpakaļ persona, kura arestēta pierobežas zonā, vienas nedēļas laikā pēc paziņojuma par arestu.

(5)

Saskaņā ar Turcijas tiesību aktiem tikai tām personām, kuras aizbēgušas no Sīrijas, starptautisko aizsardzību kā grupa iegūst automātiski reģistrācijas brīdī. Citu valstu valstspiederīgajiem ir jāiesniedz individuāli pieteikumi un jāiegūst bēgļa status pēc Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāta veiktas pārbaudes un ar tā lēmumu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.2.2016

COM(2016) 85 final

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par pašreizējo situāciju saistībā ar Eiropas programmā migrācijas jomā izvirzīto prioritāro darbību īstenošanu

Grieķija – Ziņojums par pašreizējo situāciju

Grieķija – Ziņojums par pašreizējo situāciju