10.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 75/138

Ziņotājs:

Michael McLOUGHLIN

1.1.

Komiteja uzskata, ka paziņojums “Cieņpilna dzīve” ir vērienīgs un savlaicīgs dokuments, kurā ņemta vērā labākā prakse attīstības un humānās palīdzības jomās. ES jāapzinās problēmas, kas saistītas ar minētā dokumenta praktisko īstenošanu.

1.2.

Komiteja uzskata, ka skaidri noteiktie ģeogrāfiskie reģioni, kur tiek izraisīta personu piespiedu pārvietošana, sniedz iespēju pielāgot un koncentrēt atbildes pasākumus, kā arī nodrošināt kopīgus Eiropas Komisijas un pārējo iestāžu pasākumus.

1.3.

Komiteja iesaka, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam kopā ar dalībvalstīm vajadzētu izstrādāt augsta līmeņa politikas stratēģiju, lai varētu sadarboties ar valstīm un starptautiskajām organizācijām saistībā ar paziņojumu “Cieņpilna dzīve” un ņemot vērā dažas nozīmīgas ģeopolitiskās problēmas.

1.4.

Komiteja iesaka, ka līdztekus paziņojumam būtu jāizstrādā īpašas pieejas sieviešu un jauniešu svarīgāko problēmu risināšanai, un ar minētajām grupām jāapspriežas un tās jāiesaista visos īstenošanas pasākumos.

1.5.

Komiteja uzskata: neraugoties uz to, ka uz attīstību vērsta pieeja ar pašreizējo budžetu var dot vērā ņemamus rezultātus, nevajadzētu izslēgt papildu līdzekļu nepieciešamību.

1.6.

Komiteja atbalsta priekšlikumu, ka pilsoniskā sabiedrība, tiešie lietotāji, attīstības partneri un NVO būtu jāiesaista paziņojuma praktiskajā īstenošanā.

1.7.

Komiteja iesaka: lai palīdzētu īstenot minēto paziņojumu, jāpaplašina un jāuzlabo sociālā un pilsoniskā dialoga struktūras un norise partnervalstīs un uzņēmējvalstīs.

1.8.

Komiteja iesaka arī veikt saimnieciskus pasākumus ietekmētajos reģionos, lai atbalstītu un izvērstu uzņēmējdarbību, kas ir ilgtspējīgs attīstības ceļš daudziem piespiedu kārtā pārvietotajiem.

1.9.

Komiteja iesaka arī, ka pasākumos veselības aizsardzības jomā īpaša uzmanība būtu veltāma garīgajai veselībai un garīgajām slimībām un ka tie būtu jāīsteno saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 11. pantu.

1.10.

Komiteja iesaka, ka pasākumi izglītības un apmācības jomā būtu jābalsta uz mūžizglītības pieeju un ka attiecīgā gadījumā būtu jāapsver iespēja padarīt ES programmas pieejamas piespiedu kārtā pārvietotajām personām.

1.11.

Komiteja iesaka, ka virzībā uz pieeju, kas vērsta uz attīstību, būtu jāpiemēro augstākie pārskatatbildības un pārredzamības standarti.

1.12.

Komiteja rosina virzībā uz pieeju, kas vērsta uz attīstību, paredzēt parlamentāro pārskatatbildību ES un valstu līmenī, kā arī citu kompetento struktūru veiktu pārraudzību.

2.1.

Piespiedu kārtā pārvietoto personu (bēgļu, iekšzemē pārvietotu personu un patvēruma meklētāju) skaits ir viena no galvenajām starptautiskās sabiedrības problēmām, kurai diemžēl nav paredzams gals, ņemot vērā pašreizējos konfliktus Sīrijā, dažādās Āfrikas daļās un citās teritorijās. Šīs politiskās problēmas būtība ir tā, ka ir radusies pastāvīga pārvietoto personu kategorija, proti, cilvēki, kas paliek attiecīgajā vietā daudzus gadus pēc viņu sākotnējās pārvietošanas.

2.2.

Šāda situācija rada daudzas problēmas, no kurām galvenā ir tā, ka starptautiskās sabiedrības reakcijā var dominēt “ārkārtas” pasākumi, lai gan piemērotāks ir ilgāka termiņa uz attīstību vērsts politikas satvars. Atrisināt šo dilemmu ir sarežģīti, jo atkarībā no pieejas pārmaiņas var izraisīt daudz jautājumu uzņēmējvalstīm, līdzekļu devējiem, nevalstiskajām organizācijām (NVO) un pārvietotajām personām.

2.3.

Tiek uzskatīts, ka 2015. gadā piespiedu kārtā tikuši pārvietoti vairāk nekā sešdesmit pieci miljoni cilvēku, no kuriem 21,2 miljoni bija bēgļi un 40,8 miljoni iekšzemē pārvietotie, bet 3,2 miljoni bija patvēruma meklētāji. Valstis, no kurām ierodas lielākā daļa piespiedu kārtā pārvietoto personu, ir Sīrija, Afganistāna, Somālija, Sudāna, Dienvidsudāna un Kongo Demokrātiskā Republika. Lielāko daļu bēgļu uzņem kaimiņvalstis, bet iekšzemē pārvietotie paliek attiecīgo valstu teritorijās.

2.4.

Bēgļiem nozīmīgākās kaimiņvalstis ir Pakistāna, Irāna, Turcija, Libāna, Jordānija un Etiopija. Turcija ir valsts ar vislielāko bēgļu skaitu pasaulē. Bēgļu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ārkārtīgi liels arī daudzās citās valstīs, piemēram, Jordānā un Libānā. Vislielākais iekšzemē pārvietoto personu skaits ir Sīrijā (6,6 milj.), Kolumbijā (3,6 milj.), Irākā (3,3 milj.), Sudānā (3,2 milj.), Jemenā (2,5 milj.) un Nigērijā (2,1 milj.).

2.5.

Eiropas Savienība šodien ir galvenā attīstības palīdzības un ārkārtas palīdzības sniedzēja pasaulē. Šis fakts ir viena no būtiskākajām ES un tās dalībvalstu vērtību iezīmēm. ES ir arī tiekusies palielināt ārkārtas palīdzības un pasākumu saskaņotību un efektivitāti, pastiprinot koordināciju valstīs, uz kurām vērsti dalībvalstu veiktie pasākumi un ES pieeja.

2.6.

ES 2015. gadā sniedza humāno palīdzību piespiedu kārtā pārvietotām personām vairāk nekā viena miljarda euro apmērā. Eiropas Komisija 2016. gada aprīlī sadarbībā ar EĀDD pieņēma uz attīstību vērstu pieeju attiecībā uz piespiedu pārvietošanu. Paziņojumā “Cieņpilna dzīve” pirmo reizi ir izklāstīts, kā ES paredz jauna veida virzību uz atbalsta sniegšanu piespiedu kārtā pārvietotām personām.

2.7.

Paziņojumā “Cieņpilna dzīve” ir raksturotas problēmas, ar ko saskaras piespiedu kārtā pārvietotie. Tajā skaidri izklāstīts arguments, ka pārvietoto personu neaizsargātībai vajadzētu būt galvenajam apsvērumam, kas jāņem vērā pat līdz brīdim, kad tiek noteikts šādu personu juridiskais statuss. Paziņojums balstās uz visaptverošo pieeju attīstības palīdzībai un uz ES nostāju attiecībā uz izturētspēju šajā jomā, līdz ar to atsakoties no “lineārās pieejas”. Paziņojumā paredzēts novērst politikas procesa sadrumstalotību un pārvarēt dažreiz pat milzīgo plaisu starp humāno palīdzību un attīstības veicināšanu.

2.8.

Komisija uzskata, ka šajā jaunajā pieejā nevajadzētu rasties papildu izmaksām, jo šī pieeja ir veids, kā apvienot jau pieejamos finanšu līdzekļus. Spēcīgs uzsvars ir likts uz uzņēmējvalstu valdībām un īstenošanas partneriem. Paziņojumā atbalstīta arī visu dalībnieku agrīna iesaiste un agrīnās brīdināšanas sistēmu izmantošana. Tiek citēti piemēri par jau esošo praksi, kas saistīta ar valstu kopīgu plānošanu un stratēģisko plānošanu. Paredzēts, ka prioritāte tiks piešķirta kopējiem mērķiem un plānošanai.

2.9.

Divi jaunā politikas satvara elementi ir paredzēti ar papildu pasākumiem, proti, spēcīgāka humānās palīdzības un attīstības saikne un partneru, tostarp privātā sektora, stratēģiska iesaiste. Uzmanība pievērsta arī atsevišķām nozarēm, paredzot pasākumus izglītības, darba tirgus (tostarp sociālā dialoga) un dažādu pakalpojumu, piemēram, mājokļu, ūdens, sanitārijas u. c., pieejamības jomās.

3.1.

Paziņojums “Cieņpilna dzīve” kopumā ir ļoti vērtīga iniciatīva; tajā ir izklāstīts drosmīgs skatījums uz stratēģiskiem politikas pielāgojumiem ar mērķi risināt reālas problēmas un pievērsties nepieciešamībai veikt pārmaiņas, lai sniegtu palīdzību tiem, kam tā visvairāk vajadzīga. Tas lielā mērā atbilst domāšanas veida izmaiņām šajā sektorā un šajā jomā iesaistīto dalībnieku domāšanas veidam, proti, veido saikni starp humāno palīdzību un atbalsta sniegšanu un pievēršas tādām ilgāka termiņa vajadzībām kā veselības aprūpe un izglītība. Eiropas Savienībai ir ievērojama autoritāte šajā jomā, un tā ir svarīga ieinteresētā persona, un kopā ar dalībvalstīm tai var būt reāla ietekme. Komiteja atzinīgi vērtē paziņojumā iekļauto priekšlikumu vērienīgumu. ES un pārējiem dalībniekiem, saglabājot vērienīgo pieeju, skaidri jāapzinās veicamā uzdevuma apmērs.

3.2.

Pienācīgi būtu jāņem vērā ģeopolitikas nozīmīgums šajā jomā. Mēs faktiski esam redzējuši, kā labi domātie plāni attiecībā uz daudz mazāka bēgļu skaita pārmitināšanu pakāpeniski ir izjukuši pašā Eiropas Savienībā. Pārvietotās personas bēg no sarežģītiem un sensitīviem konfliktiem un pēc pārvietošanas diemžēl joprojām cieš no tiem. Visām pārmaiņām politikā vai pieejā neatkarīgi no tā, cik labi tās domātas vai cik daudz atbalsta tās saņem no līdzekļu devējiem, neparedzēti var būt negaidīti rezultāti vai ietekme uz attiecīgo konfliktu. Šāda ietekme var izpausties uz apkārtējām valstīm vai reģioniem vai uz ļoti trauslo etnisko, varas vai ģeopolitisko līdzsvaru. Tas jo īpaši var notikt gadījumā, ja iedzīvotājus, kam pat oficiāli ir pagaidu uzturēšanās atļaujas, sāk uzskatīt par pastāvīgiem iedzīvotājiem. Šādu spiedienu jau izjūt tādas valstis kā Libāna un Jordānija. Šajā saistībā lietderīgi var būt paziņojumā minētie pozitīvie piemēri par tiesībām apstrādāt zemi Ugandā.

3.3.

Valstis, kas uzņēmušas ievērojamu skaitu piespiedu kārtā pārvietoto, bieži ir nestabilas vai vājas, tādējādi padarot ģeopolitiskās sensitivitātes problēmu vel aktuālāku. Citos gadījumos uzņēmējvalstī var būt autokrātisks režīms, tomēr sensitivitāte saglabājas. “Kaimiņvalstis”, “uzņēmējvalstis” un konfliktā iesaistītās puses tādēļ var būt grūti nošķirt vai arī tās ir ļoti mainīgas. Patiešām bieži sastopama būs saikne starp pašu konfliktā iesaistīto valsti un kaimiņvalstīm vai iedzīvotāju apakšgrupām minētajās valstīs. Uzņēmējvalsts, kaimiņvalsts vai reģions var “iegūt” vai “zaudēt” no visām izmaiņām piespiedu kārtā pārvietoto personu statusā un attiecīgi reaģēt.

3.4.

Paziņojumā vairākkārt norādīts uz vietējo pašvaldību viedokļa uzklausīšanu, un tas ir ļoti apsveicami. Konkrētos apstākļos tomēr šādi viedokļi var būt vienpusēji un tos var ietekmēt attiecīgais konflikts vai plašākais apstākļu kopums, kas izraisījis šādu konfliktu. Par zemu nedrīkst novērtēt uzdevumu daudzos reģionos rosināt vēlmi piekrist, ka pārvietotās personas tur drīkst uzturēties ilgāku laiku. Esošās problēmas labi ilustrē nesenais lēmums slēgt Dadābas nometni Kenijā, kas bija pastāvējusi 24 gadus, un finansiālu stimulu piedāvāšana afgāņu bēgļiem Pakistānā. Tā varbūt ir skumja, bet neizbēgama realitāte, ka uzņēmējvalsts suverenitāte tiek ņemta vērā vairāk nekā starptautiskās tiesības, neraugoties uz to, ka vislielākā uzmanība būtu jāpievērš piespiedu kārtā pārvietotajiem.

3.5.

Tā kā drošība konsekventi tiek uzskatīta par galveno faktoru, kas mudina cilvēkus aizbraukt vai palikt, būtiska nozīme ir paziņojumā izklāstītajam agrīnās brīdināšanas konceptam. Tiek arī prognozēts, ka liela skaita iedzīvotāju pārvietošanās vēl gaidāma. Šis aspekts vēlreiz pastiprina vajadzību pēc spēcīgiem politiskiem pasākumiem un apņēmības, kas sekmēs paziņojumā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

3.6.

Paziņojumā pamatoti norādīts, ka vajadzīga kopēja politika un pieeja, jo īpaši saistībā ar ārkārtas atbalstu un attīstības politiku. EESK vērtē to atzinīgi un rosina izvirzīt vēl vērienīgākus mērķus šajā virzienā. Iespējams, būtu jāapsver pat vēl plašāks politikas pasākumu kopums, ar ko Eiropas Savienība un tās dalībvalstis varētu uzlabot piespiedu kārtā pārvietoto personu dzīvi. Tā kā skaidri ir nosaukts konkrēto valstu kopums, minētās jomas varētu ietvert tirdzniecību, atbalstu, ieročus un cilvēktiesības. Spēcīgs uzsvars paziņojumā likts arī uz sinerģiju un kopīgu pieeju, un tas jāattiecina ne tikai uz tādām tradicionālajām jomām kā ārkārtas palīdzība un attīstības palīdzība. Būtu interesanti uzklausīt, kādu ieguldījumu minētajā darbā var sniegt citi Komisijas ģenerāldirektorāti, piemēram, Tirdzniecības ĢD. Paziņojumā ir minēti daži tādi pozitīvi piemēri kā dokuments par apvienotu humānās un attīstības jomas satvaru attiecībā uz nepietiekama uztura problēmu Nigērijas ziemeļu daļā, bet būtu svarīgi – it īpaši Briselē – demonstrēt, ka šāda pieeja ir sistemātiska.

3.7.

Dažas NVO, kas darbojas humānās palīdzības jomā, ir izteikušas šaubas par to, vai minētie uzdevumi ir atbilstoši humānās palīdzības sniedzējiem un vai šādā virzībā tiks saglabātas humāno palīdzību raksturojošās atšķirības. ODI (Overseas Development Institute), kas darbojas Londonā, uzskata, ka humānās palīdzības sistēmā vajadzīgi radikāli pārkārtojumi, ņemot vērā jaunos apstākļus, kādos tā turpmāk attīstīsies, un līdzekļu devēju un saņēmēju pārsvarā ierobežoto skaitu.

3.8.

Paziņojumā “Cieņpilna dzīve” uzmanība pievērsta tādiem jautājumiem, kas ir pilnīgi atšķirīgi un nošķirti no ES pašas politikas attiecībā uz bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Zināma saikne tomēr pastāv, jo īpaši saistībā ar centieniem īstenot stabilu un pastāvīgu pārmitināšanas politiku attiecībā uz noteiktu skaitu piespiedu kārtā pārvietoto personu. Turklāt ES un atsevišķu dalībvalstu morālā autoritāte šajā jomā, iespējams, ir mazinājusies pēc vienošanās noslēgšanas ar Turciju. Tieši tāpēc, īstenojot šo paziņojumu, ļoti svarīgi ir ievērot visaugstākos starptautisko tiesību standartus un paraugpraksi. Svarīgs aspekts politikas īstenošanā ir tiešo lietotāju iesaiste. Liels potenciāls šajā jomā ir sociālajam un pilsoniskajam dialogam. Eiropas Savienībā arī ir jāpilnveido integrācijas pasākumi, kas ir nozīmīgi saistībā ar piespiedu pārvietošanu, jo vienai no iespējām vajadzēs būt piespiedu kārtā pārvietoto pārmitināšanai. Šie centieni ietver tiesības strādāt, atbalstu valodas apguvē un diskriminācijas novēršanas pasākumus. Nesen izveidotajiem eksperimentālajiem “humanitārajiem koridoriem”, jo īpaši Itālijā, bet arī citās ES dalībvalstīs, Šveicē, Kanādā un ASV, ir daudz īpašību, kas liecina par to lietderību saistībā ar pārmitināšanu.

3.9.

Skaidrs ir tas, ka attiecībā uz visu humānās palīdzības un attīstības palīdzības finansējumu jāievēro visaugstākie pārskatatbildības un pārredzamības standarti. Jebkura veida virzībai uz jaunu pieeju attiecībā uz piespiedu kārtā pārvietotajām personām jāatbilst augstākajiem pārskatatbildības standartiem. Eiropas Parlamentam, Eiropas Revīzijas palātai, OLAF un Eiropas Ombudam un – attiecīgā gadījumā – līdzvērtīgām valstu iestādēm jāuzrauga visi izdevumi.

4.1.

Lai gan paziņojumā uzmanība ir pievērsta aizmirstiem konfliktiem un teritorijām, kur atrodas liels skaits piespiedu kārtā pārvietotu cilvēku, īpaši uzsvērtas ir teritorijas, kurās ir vislielākais ilgtermiņā pārvietoto cilvēku skaits. Neraugoties uz konkrētu situāciju politisko sensitivitāti, dažiem konfliktiem būtu veltāma īpaša uzmanība to ļoti ieilgušā rakstura dēļ. Te būtu jānorāda uz Rietumsahāru un palestīniešiem. Īpaša uzmanība jāvelta arī stāvoklim Ukrainā, jo šī valsts ir ES viena no tuvākajām kaimiņvalstīm.

4.2.

Apsveicama ir paziņojumā iekļautā norāde, ka piespiedu kārtā pārvietoto personu juridiskais statuss nebūtu jāņem vērā saistībā ar humāno palīdzību un attīstības palīdzību ilgtermiņā. Atsevišķos apstākļos tomēr var būt izdevīgi ņemt vērā minēto statusu, proti, kad tas pārvietotajām personām piešķir zināmu drošību un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, ja attiecīgās personas atbilst 1951. gada konvencijas kritērijiem, ja tām ir uzņēmējvalsts vai trešās valsts pilsonība, ja šāda pilsonība ir to bērniem vai arī personas pašas ir nepilngadīgas, kā arī vēl citās situācijās. Tas jo īpaši būtu attiecināms, piemēram, uz nepavadītiem nepilngadīgajiem.

4.3.

Paziņojumā izklāstītajai pieejai lietderīga var būt ārēja vai neatkarīga pārbaude un sociālo zinātņu vai psiholoģijas jomas pārstāvju veikta akadēmiska izvērtēšana. Piemēri šādai pieejai varētu būt Maslova izstrādātā vajadzību hierarhija vai uz esošajiem resursiem balstīta kopienas attīstība. Protams, šādu piemēru ir ļoti daudz, bet ir svarīgi likt uzsvaru uz cilvēka papildu vajadzībām nevis tikai uz izdzīvošanas minimumu.

4.4.

Lai parādītu paredzēto pārmaiņu darbības perspektīvu, paziņojumā galvenokārt izmantoti aktuāli piemēri. Tie ir ļoti lietderīgi. Lai gan darbības perspektīva var būt attiecināma uz nākotni, būtu lietderīgi to precizēt un izvērst. Citiem vārdiem sakot, kāda tā būs, kādi ir esošie instrumenti, vai tā būs balstīta tikai uz palīdzību? Tie ir svarīgi jautājumi daudzām ieinteresētajām personām, piemēram, dalībvalstīm, NVO, humānās palīdzības sniedzējiem un, protams, pašiem piespiedu kārtā pārvietotajiem. Visi pārmaiņu procesi var izraisīt bailes. Neatkarīgi no tā, cik lielā mērā kāds režīms ir funkcionējošs vai nefunkcionējošs, tā alternatīvai vienmēr ir zaudētāji un ieguvēji, un darbības aspektu iespējami agrīna noteikšana neapšaubāmi var palīdzēt tikt galā ar šādām grūtībām.

4.5.

Svarīgi būtu arī izklāstīt, kādā veidā paredzēta jaunās pieejas īstenošana un informēšana par to, jo īpaši saistībā ar kompetentajām daudzpusējām aģentūrām, trešām valstīm un NVO. Lai gan ES ir nozīmīga dalībniece un patiesi uzskatāma par līderi šajā jomā, tā nav vienīgā dalībniece. Pārējām ieinteresētajām personām var būt citādas un pat pretējas prioritātes. Ņemot vērā to, ka vairumā pasākumu iesaistīti apvienoti līdzekļi un centieni, ļoti svarīgi ir izstrādāt kopīgu programmu.

4.6.

Lai atbalsts būtu efektīvs un faktiski sasniegtu paredzētos saņēmējus, būtiska nozīme ir demokrātijai un labai pārvaldībai. Tādēļ ārkārtīgi liela nozīme ir tiesiskumam, kā arī efektīviem korupcijas apkarošanas pasākumiem. Tiek lēsts, ka iepriekš līdz 40 % finansējuma tikuši novirzīti vai nu ieroču iegādei, vai vadošo politiķu personiskās bagātības vairošanai. Tiesiskums ir svarīgs arī, lai nodrošinātu, ka pilsoniskā sabiedrība var reāli paust savu viedokli un pildīt svarīgu lomu uzraudzībā, nebaidoties no turpmākas iebiedēšanas vai pat brīvības atņemšanas.

4.7.

Dokumentā ievērojams uzsvars pamatoti ir likts uz plānošanu; notikumi šajā jomā tomēr var risināties ļoti strauji, un laiks var kļūt par būtisku faktoru. Visām pieejām un darbības plāniem vajadzētu būt ātri īstenojamiem.

4.8.

Paziņojumā un citos dokumentos var tikt lietota šai jomai specifiska valoda un terminoloģija. Politikas izstrādē pēc iespējas būtu jāizvairās no žargona lietošanas. Ievērojama uzmanība paziņojumā veltīta tādām koncepcijām kā sinerģijas, stratēģijas, plāni un kopīgs izziņas process. Šajās jomās varētu tikt izmantotas konkrētākas pieejas un norādījumi.

4.9.

Atzinīgi vērtējami paziņojumā izklāstītie priekšlikumi par sociālo dialogu, un tie būtu jāņem vērā visos attiecīgajos paziņojumā iekļautajos noteikumos. Ierosināto pasākumu aspektos, kas attiecas uz izglītību un darba tirgu, lielāks uzsvars būtu liekams uz pašnodarbinātību un uzņēmējdarbību. Šāda veida darbība bieži vērojama pārvietoto personu nometnēs, un radošums var būt neizbēgamas sekas situācijai, kādā šie cilvēki atrodas. Šādu viedokli pauž arī Pasaules Banka ziņojumā par piespiedu pārvietošanu.

4.10.

Pamatots ir jautājums, kāda pieeja tiks izmantota turpmāk. Tāpat kā saistībā ar visām politiskām pārmaiņām arī šajā jomā būs pārejas periods. Vai tiks izraudzīta pakāpeniska samazināšana vai divējāda režīma piemērošana? Pašlaik ir 25,1 miljons pārvietotu personu, kas jau ilgstoši atrodas šādā stāvoklī. Rodas jautājums, kādā veidā tiks pārvaldīta atšķirīgā vide, ja šī situācija nemainīsies.

4.11.

Ļoti svarīgi ir iesaistīt vietējo pilsonisko sabiedrību, kā arī tiešos lietotājus (pārvietotās personas). Šobrīd konsultatīvās struktūras darbojas galvenokārt nometnēs, bet kas notiek uzņēmējvalstīs? Tas var radīt ievērojamu problēmu, tomēr tam vajadzētu būt visu politikas pārmaiņu sastāvdaļai. Nav grūti iedomāties, cik sarežģīti tas var būt daudzu konfliktu rezultātā iekšzemē pārvietotām personām.

4.12.

Tāpat kā visās nozīmīgās politiskās pārmaiņās un jo īpaši pārredzamības nepieciešamības dēļ būtu jānodrošina jaunās pieejas pārraudzības pasākumi, iesaistot tajos attiecīgos pilsoniskās sabiedrības dalībniekus un NVO. Šeit lietderīgs var būt piemērs par pilsoniskās sabiedrības veiktas uzraudzības mehānismiem, kas aptver spēkā esošo ES tirdzniecības nolīgumu sadaļas, kuras attiecas uz tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA).

4.13.

Lai sniegtu labumu piespiedu kārtā pārvietotajām personām, būs vajadzīga reģionu, kuros šīs personas uzturas, ekonomiskā rehabilitācija. Reģioni, kuros ir koncentrēti piespiedu kārtā pārvietotie, tomēr ir vieni no nabadzīgākajiem pasaulē, un tajos nav labvēlīgas vides uzņēmējdarbībai un sociālajai aizsardzībai. Tāpat būtu vajadzīgi risinājumi, kas ņem vērā piespiedu kārtā pārvietoto personu ģeogrāfisko koncentrāciju, piemēram, reģionālie investīciju plāni, nodokļu politika un infrastruktūras izvēršana. Visās pieejās ekonomikas attīstībai būtu jāparedz arī lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai. Prioritāte būtu piešķirama arī cieņpilnai nodarbinātībai un kvalitatīvām darbvietām, kā arī sociālo partneru iesaistei.

4.14.

Daudziem reģioniem un valstīm, kuras uzņēmušas piespiedu kārtā pārvietotās personas, lielākā daļa ekonomikas rādītāju ir vāji, un tās uzskatāmas par sarežģītu vidi uzņēmējdarbībai. Pasaules Banka un citi novērotāji norāda arī uz kvalitatīvu datu nepieciešamību. Uz attīstību vērstiem pasākumiem, kas orientēti uz piespiedu kārtā pārvietotajiem, jābūt koncentrētiem uz ekonomikas attīstības perspektīvām, un tas vēl vairāk pastiprina vajadzību pārējiem dalībniekiem ES teritorijā aktīvi atbalstīt šo paziņojumu.

4.15.

Nodarbinātība vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijās un nometnēs, kā arī dažādos pasākumos saistībā ar pārvietošanu šobrīd ir ļoti izplatīta un uzskatāma par paraugpraksi. Tam vajadzētu būt nozīmīgam un skaidram aspektam ierosmēs attiecībā uz nodarbinātību.

4.16.

Pasākumos veselības aizsardzības jomā īpaša uzmanība būtu veltāma garīgajai veselībai un garīgajām slimībām – ļoti svarīgai un bieži novārtā atstātai jomai saistībā ar piespiedu kārtā pārvietotām personām. Stresu izraisošu pārmaiņu dēļ lielākā daļa piespiedu kārtā pārvietoto personu cieš no posttraumatiskā stresa sindroma (PTSD) un garīgās veselības traucējumiem. Viņu garīgās veselības sistemātisku un ilgtermiņa aprūpi uzņēmējvalstīs kavē kvalificētu veselības aprūpes darbinieku trūkums. Veselības aprūpes darbinieku trūkumu varētu kompensēt, iesaistot piespiedu kārtā pārvietotās personas, kas cieš no garīgās veselības traucējumiem, sabiedriskajos psiholoģiskā atbalsta dienestos un atbalstot pilsoniskās sabiedrības ierosmes sniegt psiholoģisko konsultāciju pakalpojumus pārvietotajām personām uz vietas.

4.17.

Pievēršoties pasākumiem, kas orientēti uz piespiedu kārtā pārvietotām personām ar invaliditāti, noteicošajam dokumentam jābūt ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un jo īpaši tās 11. pantam.

4.18.

Sevišķi smagi piespiedu pārvietošana ietekmē sievietes un meitenes. Lai gan ir vajadzīga plašāka informācija, galvenās problēmas ir seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības un cilvēku tirdzniecības riska palielināšanās. Turklāt pakalpojumu sniegšanā būtu jārespektē dzimumu līdztiesības aspekts, piemēram, attiecībā uz privātās dzīves aizsardzību. Novērota arī grūtniecības komplikāciju riska palielināšanās.

4.19.

Galvenais atbildes pasākums neapšaubāmi ir izglītības nodrošināšana. Ikvienai virzībai uz ilgāka termiņa, efektīvāku pieeju vajadzētu nozīmīgi ietekmēt atbalsta veidu, līmeni un apjomu izglītības jomā. Lai apzinātu vajadzību daudzveidību, šajā saistībā lietderīga var būt uz mūžizglītību balstīta pieeja. Ņemot vērā bērnu un jauniešu īpatsvaru un skaitu piespiedu kārtā pārvietoto personu vidū, būtu jāapsver ES programmu, piemēram, Erasmus+ un citu attiecīgo programmu, paplašināšana, iekļaujot tajās arī piespiedu kārtā pārvietotos jauniešus.

4.20.

Piespiedu pārvietošana aizvien vairāk kļūst par pilsētvides problēmu, kas neaprobežojas tikai ar nometnēm. Tādēļ ir jāmaina sabiedrības un līdzekļu devēju izpratne par šo jautājumu. Neapšaubāmi, ka politikas pasākumu kopumā, kas saistīts ar pāreju uz jaunu un uz attīstību vērstu pieeju, tas ir jāatspoguļo plānošanā un tādās jomās kā mājokļi, transports, veselības aizsardzība un izglītība.