14.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 133/31

Ziņotājs:

Ionuţ SIBIAN kgs

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisiju, kas īpašu uzmanību pievērš pievienošanās procesa pamatelementiem un uzsver, ka paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm jānosaka reformu prioritātes tiesiskuma, pamattiesību, demokrātisku institūciju darbības (tostarp vēlēšanu sistēmas reformas un valsts pārvaldes reformas), ekonomikas attīstības un konkurētspējas uzlabošanas jomā. Uzraugot progresu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš pilsoniskās sabiedrības brīdinājumiem par politiskiem pasākumiem un norisēm, kas nelabvēlīgi ietekmē tiesiskumu un demokrātijas standartus.

1.2.

EESK īpaši rosina Komisiju saglabāt līdzdalības demokrātijas kvalitāti kā vienu no svarīgākajiem politiskajiem kritērijiem, kura ievērošana tiek vērtēta. Būtu jāturpina izlēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu sistēmisku darbu ar mērķi veidot efektīvas, pilnībā funkcionējošas institūcijas ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilnu līdzdalību. Tas palīdzēs mazināt risku, ka politisku interešu vārdā iespējama “valsts nozagšana”, palielināt informētību par visu iesaistīto ieinteresēto personu pārskatatbildību un nodrošināt visu reformu un sarunu procesu atvērtību un pārredzamību.

1.3.

Ziņojumos izmantotās saskaņotās novērtējuma skalas un īpašas vērības pievēršana katras valsts pašreizējam stāvoklim un sasniegtajam progresam uzlabo pārredzamību, ļauj īpašu uzmanību veltīt prioritārām jomām un pozitīvi ietekmē centienus palielināt izpratni par pievienošanās procesu. Tās arī veido pamatu plašākai sadarbībai ar katru valsti, ņemot vērā to, ka vērtējamo aspektu spektrs ir palielinājies. Būtu jānovērtē un jānovērš šādas pieejas radītais risks, kas saistīts ar iespējamo uzmanības novēršanu no konkrētām problēmām, ar kurām valstis saskaras. Šajā saistībā būtiska ir ES iestāžu un paplašināšanās procesā iesaistīto valstu saziņas un konsultāciju mehānismu saskaņotība, regularitāte un plašums.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē skaidro Komisijas vēstījumu, ka pilntiesīga pilsoniskā sabiedrība ir ļoti būtiska demokrātiskas sistēmas daļa, un pauž politisku atbalstu centieniem radīt vidi, kas ir daudz labvēlīgāka pilsoniskajai sabiedrībai un paver tai vairāk iespēju, tostarp mērķtiecīgu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību par politikas veidošanu. Tas ir nozīmīgs aspekts, lai nodrošinātu politisko kritēriju pienācīgu ievērošanu, un varētu arī būt viens no kritērijiem pievienošanās sarunās.

1.5.

EESK piekrīt viedoklim, ka Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam būtu aktīvāk jāveic saziņas pasākumi, lai Eiropas iedzīvotājiem skaidrotu paplašināšanās politikas priekšrocības un ar to saistītās problēmas, un šajā procesā jāveido cieša partnerība ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas varētu izplatīt informāciju.

1.6.

EESK atkārtoti norāda, ka jāpalielina visa pievienošanās procesa pārredzamība un atvērtība (1). Komisijai būtu jārāda piemērs, vēl vairāk atvieglojot piekļuvi sarunu dokumentiem, piemēram, ziņojumiem par misijām, ekspertu atzinumiem par valstu tiesību aktiem un TAIEX (Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas instrumenta) ziņojumiem, un publicējot informāciju par sasniegumiem un rezultātiem, kurus reģionā nodrošinājuši ES finansētie projekti. Tas pavērs iespēju palielināt informētību par ES palīdzības ietekmi un izmantot reģionā jau uzkrāto pieredzi.

1.7.

Komisijai vajadzētu būtiski palielināt finansiālo atbalstu, tostarp Pilsoniskās sabiedrības instrumenta finansētajiem projektiem, kuru mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktspēju (tostarp politiskās zinātības attīstība un atbalsts uzraudzības spēju uzlabošanai) un veicināt plašsaziņas līdzekļu profesionalitāti un neatkarību. Izmantojot labo reģionā jau uzkrāto pieredzi, būtu jāturpina atbalstīt reģionu sadarbību un sakaru veidošanu, tostarp instrumentus, kas atvieglo nevalstisko organizāciju un sociālo partneru (arī uzņēmēju organizāciju) sadarbību un kopīgo darbu, kuru kopsaucējs ir pilsoniskais dialogs un mācīšanās perspektīva.

1.8.

Būtu jānodrošina, ka viena no ES palīdzības programmu prioritātēm ir uzlabot sociālo partneru spējas aktīvi piedalīties sociālajā dialogā. Palīdzība ir vajadzīga, lai atvieglotu to piekļuvi finansēšanas iespējām un attīstītu to spēju efektīvi piedalīties visu saimniecisko, sociālo un juridisko jautājumu risināšanā, tostarp sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai. Būtu jāstiprina to organizatoriskās struktūras, iekšējā saziņa un spēja kalpot savu locekļu interesēm.

1.9.

EESK rosina palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi apvienotajās konsultatīvajās komitejās. Tām būtu jātiecas aizpildīt “tukšās nišas”, ko citas sarunās iesaistītās struktūras neaptver, un tām būtu jāpievēršas tikai atsevišķām jomām. Šajā saistībā EESK rosina uzlabot informācijas apmaiņu starp apvienotajām konsultatīvajām komitejām, Komisiju, Padomi un Eiropas Parlamentu.

1.10.

EESK rosina reģiona valstu valdības uz vienlīdzīgiem pamatiem atbalstīt sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cieši tos iesaistīt savas valsts stratēģiju īstenošanā, politikas pasākumos, kuru mērķis ir pievienošanās Eiropas Savienībai, sarunu struktūrās un ES finansēto projektu plānošanā un īstenošanā. Formulējot valsts nostāju sarunās, būtu jāveic regulējuma ietekmes novērtēšana un tiesību aktu saskaņošana, lai apzinātu ar pielāgošanu saistītos riskus. Būtiski ir iesaistīt nevalstiskā sektora pārstāvjus, tostarp uzņēmējus, arodbiedrības un attiecīgo sociālo grupu pārstāvjus.

1.11.

Visās reģiona valstīs būtu jāizveido Eiropas integrācijas padomes, kurās regulāri tiktos augsta līmeņa politisko struktūru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, lai nodrošinātu, ka integrācija Eiropas Savienībā ir pārredzamāka, un lai plašāk informētu par šo procesu.

1.12.

Dažās valstīs vērojama pozitīva virzība saistībā ar valdības un pilsoniskās sabiedrības organizāciju dialoga un sadarbības regulējumu un mehānismiem, taču šī virzība nav pietiekama. Valstu valdībām būtu jānosaka, ka prioritāte ir tiesību aktu efektīva īstenošana un konsultāciju procedūru konsekvence, un progress būtu attiecīgi jāuzrauga.

1.13.

EESK rosina politiskās struktūras cieši sadarboties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, veicot reformas un ieviešot tiesību aktus, kas saistīti ar tādiem svarīgiem jautājumiem kā augsta līmeņa korupcijas lietu izskatīšana, publiskā iepirkuma procedūru labāka uzraudzība un politisko partiju finansēšanas tiesiskā regulējuma uzlabošana. Komiteja rosina arī reģiona valstis pilnveidot noteikumus par brīvu piekļuvi informācijai un to praktisko ievērošanu, pieņemt un ievērot noteikumus attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem un praksē paaugstināt ziņotāju aizsardzības sistēmas efektivitāti. Būtu jāpalielina sabiedrības informētība par iespējām ziņot par korupciju, un pilsoniskās sabiedrības organizācijas šajā ziņā var būt uzticami partneri. Turklāt būtu vēlams ar visu iesaistīto dalībnieku piekrišanu regulēt trīspusējo sociālo dialogu, lai varētu uzraudzīt noslēgto nolīgumu īstenošanu.

1.14.

Reģiona valstu politiskajām struktūrām būtu jāveicina un jāatbalsta stipru un neatkarīgu regulatīvo iestāžu, jo īpaši ombuda institūcijas darbība, kā tas tiek darīts Albānijā un Serbijā, kā arī tādās jomās kā brīva piekļuve informācijai un privātuma aizsardzība, korupcijas apkarošana, revīzija un vēlēšanas. EESK uzsver, ka ombuds var sniegt nozīmīgu ieguldījumu, papildinot to pilsoniskās sabiedrības organizāciju pūliņus, kas darbojas pamattiesību, it īpaši minoritāšu aizsardzības jomā.

1.15.

Tā kā jauniešu bezdarba līmenis Rietumbalkānu reģiona valstīs ir ļoti augsts, EESK iesaka ES shēmu “Garantija jauniešiem” attiecināt arī uz pievienošanās procesā iesaistītajām reģiona valstīm. Šī “Garantija jauniešiem” būtu jāfinansē no attiecīgajiem ES fondiem. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tostarp tirdzniecības un rūpniecības palātām un citām uzņēmēju apvienībām būtu jāievieš duālās izglītības sistēma.

1.16.

ES cenšas palielināt valdību nozīmi ES līdzekļu sadalē, taču pilsoniskajai sabiedrībai paredzētā finansējuma novirzīšanā vajadzētu iespējami izvairīties no valdību iesaistīšanas, jo tas var radīt situācijas, kurās pastāv interešu konflikts. ES būtu jāatbalsta neatkarīgāku finansēšanas sistēmu izveide. Piemērotāks ES līdzekļu sadales mehānisms varētu būt tāds modelis kā neatkarīgi pilsoniskās sabiedrības atbalsta fondi. Rūpīgi būtu jāuzrauga šādu pamatprasību ievērošana: līdzekļu piešķiršanas un izlietošanas pārredzamība, vienlīdzīga attieksme un izvairīšanās no interešu konfliktiem un/vai politiskas iejaukšanās publisko līdzekļu piešķiršanā.

1.17.

EESK pieredze liecina, ka valsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju veiktspējas uzlabošanai (resursu centri, atbalsts koalīcijām, zinātības attīstības programmas utt.), palīdzības mēroga paplašināšanai (it īpaši, lai tā virzītos ārpus galvaspilsētām un sasniegtu vietējās organizācijas) un pilsoniskās sabiedrības iesaistes veicināšanai vajadzētu arī turpmāk būt Komisijas un valstu prioritātēm finansēšanas jomā.

2.1.

EESK atzīmē, ka ES paplašināšanās politikai ir būtiska nozīme centienos nodrošināt mieru, drošību un stabilitāti Eiropā. Paplašināšanās programmā 2015. gadam pirmo reizi norādīts, kādas ir šīs politikas perspektīvas vidējā termiņā. Neraugoties uz nepārprotamo vēstījumu, ka neviena no paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm pašreizējās Komisijas pilnvaru periodā nebūs gatava pievienoties Eiropas Savienībai, ir ļoti svarīgi saglabāt Rietumbalkānu reģiona valstu labās izredzes nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai un vērtēt un pārraudzīt šo valstu progresu un centienus un sniegt tām palīdzību, ievērojot skaidrus kritērijus un uz nākotni vērstus orientierus, kurus valstis vēlas sasniegt un kuri tām ir jāsasniedz.

2.2.

Pozitīvi vērtējams tas, ka atsevišķā ziņojumu par valstīm sadaļā pilsoniskā sabiedrība ir minēta kā viens no politiskajiem kritērijiem, un zināmā mērā arī tas, ka pilsoniskās sabiedrības nozīmes aspekts ir integrēts sarunu sadaļās. Uzraugot progresu un vērtējot stāvokli tādā jomā kā pilsoniskai sabiedrībai labvēlīgas vides veidošana, Komisijai būtu rūpīgi jāvērtē, kā tiek integrētas tās pamatnostādnes attiecībā uz ES atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Pamatnostādnēm būtu arī jākļūst par padomdevēju un orientieri pašām pievienošanās procesā iesaistītajām valstīm.

2.3.

EESK atkārtoti uzsver, ka sociālajam dialogam ir liela nozīme Rietumbalkānu reģiona valstu un ES ekonomikas attīstībā. Valstu novērtējumos un ziņojumos par valstīm būtu sistemātiskāk un sīkāk jāanalizē konkrētās problēmas, ar ko saskaras sociālie partneri. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēku nodarbinātības un sociālā nodrošinājuma tiesību aizsardzībai.

2.4.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas nodomu turpmākajā darbā, kas saistīts ar paplašināšanās procesā iesaistīto valstu izstrādātajām ekonomikas reformu programmām, lielāku vērību pievērst nodarbinātībai un sociālajām problēmām. Arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas būtu jāiesaista šajā procesā, un gan valstu, gan ES līmenī būtu jāuzklausa to viedokļi un jāizmanto to zinātība, tādējādi izvairoties no tā, kad šīs organizācijas tiek tikai informētas par jau apstiprinātām stratēģijām vai rīcības plāniem. Būtu jāpieprasa, ka valstu iestādēm jānodrošina efektīva pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšana.

2.5.

Pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana pievienošanās procesā nozīmē 1) to tiešu iesaistīšanu notiekošajās sarunās (t. i., atbilstības pārbaudē, valsts nostāju sagatavošanā, progresa pārraudzībā), 2) sociālajā un pilsoniskajā dialogā saistībā ar politikas veidošanu un tiesību aktu saskaņošanu ar acquis, 3) pirmspievienošanās finansējuma plānošanā, kā arī 4) progresa un reformu procesa sociālās ietekmes neatkarīgā pārraudzībā. Lai šos uzdevumus varētu veikt, pilsoniskajai sabiedrībai ir jāsaņem atbilstošs finansiālais atbalsts no valsts valdības un ES piešķirtajiem pirmspievienošanās līdzekļiem.

2.6.

Izpratnes par pilsoniskās sabiedrības nozīmi palielināšana un sociālo partneru iesaistīšana pievienošanās procesā ir EESK uzdevums un izaicinājums. Dažās valstīs valdības joprojām ir negatīvi noskaņotas pret pilsonisko sabiedrību, un tāpēc apvienoto konsultatīvo komiteju ieteikumiem ir maz rezonanses. Tomēr apvienotās konsultatīvās komitejas ir pavērušas iespēju pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, kā arī ES un valstu līmeņa politiķu un ierēdņu tiešai viedokļu apmaiņai, lai gan tā ir maz ietekmējusi valdību īstenoto politiku. Tāpēc apvienotajām konsultatīvajām komitejām ļoti noderīgs būtu lielāks Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta atbalsts un ciešāka sadarbība ar šīm iestādēm, tādā veidā nodrošinot, ka pilsoniskajā un sociālajā dialogā attiecīgajās valstīs izskanējušās galvenās bažas par pievienošanās faktisko ietekmi uz apstākļiem valstī tiktu uzklausītas visās nozīmīgajās politikas veidošanas struktūrās.

2.7.

EESK, piekrītot Komisijas viedoklim, uzsver, ka reģionālā sadarbība un reģiona ekonomikas attīstības un sasaistes veicināšana ir būtisks stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un paplašināšanās procesa elements. Šajā saistībā jāatzīmē pozitīvas norises reģionālās sadarbības jomā, proti, ar uzņēmējdarbību saistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība, parakstot vienošanos par “Palātu ieguldījumu forumu” (2). Kā to paredz Berlīnes procesa prioritātes, šā foruma mērķis ir ar palātu starpniecību iesaistīt reģiona uzņēmējus tādu projektu īstenošanā, kas ir nozīmīgi Rietumbalkānu reģiona ekonomiskajai labklājībai.

2.8.

EESK pauž nopietnas bažas par vairāku valstu diezgan lielo regresu pulcēšanās un biedrošanās brīvības, vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības neatkarības jomā (3) (Melnkalne, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Turcija jo īpaši, taču arī Serbija saistībā ar tiesisko regulējumu attiecībā uz pulcēšanās brīvību). Šīs brīvības ir priekšnosacījums, lai varētu izveidot stabilu demokrātiju un nodrošināt aktīvas pilsoniskās sabiedrības attīstību. Tādēļ komiteja stingri atbalsta viedokli, ka pilnībā jāīsteno Paplašināšanās ģenerāldirektorāta “Pamatnostādnes pilsoniskās sabiedrības attīstībai paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs no 2014. gada līdz 2020. gadam” un Paplašināšanās ģenerāldirektorāta “Pamatnostādnes attiecībā uz ES atbalstu plašsaziņas līdzekļu brīvības un neaizskaramības nodrošināšanai paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs no 2014. gada līdz 2020. gadam”. Viens jautājums tomēr vēl nav atbildēts, proti, kā nodrošināt, ka plašsaziņas līdzekļi uzrunā Eiropas sabiedrību, kurai jābūt atbilstoši informētai par paplašināšanās politikas nozīmi un dinamiku.

2.9.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir būtiska loma ne tikai politikas formulēšanā un uzraudzībā, bet arī demokrātijas funkcionēšanas nodrošināšanā kopumā. Nopietnas bažas raisa dažās paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs 2015. gadā notikušie uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības organizāciju (it īpaši uzraudzības organizāciju un neatkarīgu žurnālistu organizāciju, kas cieši uzrauga izšķirošus politiskus procesus un nosoda vēlēšanu viltošanu un politisko korupciju) leģitimitātei un atklātumatbildībai. EESK tādēļ norāda, ka jāuzlabo saziņa un dialogs visos procesos un it īpaši jācenšas uzrunāt gan ES, gan paplašināšanās procesā iesaistīto valstu iedzīvotāji.

2.10.

Saistībā ar tiesiskumu un pamattiesībām jānorāda, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš neaizsargātām un nelabvēlīgā stāvoklī esošām grupām un mazākumtautībām, it īpaši romiem. Jānodrošina konkrēti rezultāti šajā jomā, kā arī lielāks progress etnisko grupu attiecībās un mazākumtautību un to tiesību (uz izglītību, plašsaziņas līdzekļu pieejamību, mazākumtautību valodu lietošanu publiskajā pārvaldē utt.) aizsardzībā.

2.11.

EESK savā 2015. gada 10. decembra atzinumā (4) pievērsās Komisijas priekšlikumam par drošu izcelsmes valstu sarakstu un atbalsta principus, kas izklāstīti minētajā atzinumā. Iekļaušanai drošo izcelsmes valstu sarakstā jābūt balstītai uz rūpīgu novērtējumu. Ņemot vērā pašreizējos plašsaziņas līdzekļu ziņojumus par bēgļu apšaubāmu atgriešanos krīzes skartajos reģionos, atbildīga pieeja saistībā ar šo bēgļu cilvēktiesībām attiecas arī uz jautājumu par drošām trešām valstīm.

2.12.

Paplašināšanās politikai pilnībā jāpaveic tāds uzdevums kā informēt Eiropas iedzīvotājus par tās būtisko lomu visa kontinenta drošības un labklājības nodrošināšanā; to paveicot, izdotos kliedēt ar turpmāku paplašināšanos saistītās bažas, kas – it īpaši ekonomikas krīzes un bēgļu krīzes laikā – var izpausties līdztekus citiem ksenofobijas veidiem.

2.13.

Lai apkopotu faktus par to, cik sekmīgi norit ar pievienošanos saistītās reformas, ES iestādes nodrošināja vairākas iespējas konsultācijām ar pilsonisko sabiedrību, tostarp tiešsaistes korespondenci, ikgadējas konsultācijas ar pilsonisko sabiedrību (tās notika Briselē), sanāksmes attiecīgajās valstīs, informēšanu un sabiedriskus pasākumus ES amatpersonu vizīšu laikā. Komisija arī bija atvērta neatkarīgiem uzraudzības ziņojumiem, kurus bija sagatavojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Jāatzīst, ka ar nevalstiskajām organizācijām Komisija pēc pašas ierosmes sadarbojusies biežāk nekā ar arodbiedrībām un uzņēmēju apvienībām. Tāpēc EESK aicina Komisiju uzlabot savu pieeju un veikt turpmākus pasākumus saskaņā ar EESK atzinumā “Pievienošanās Eiropas Savienībai: procesa pārredzamības un atvērtības uzlabošana” (REX/401) paustajiem ieteikumiem.

2.14.

Rietumbalkānu reģiona valstīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas pastāvīgi saskaras ar grūtībām nodrošināt savu finansiālo ilgtspēju. Šīs organizācijas galvenokārt paļaujas uz ienākumiem no ārvalstu dotācijām un no valsts budžeta, tostarp ieņēmumiem no loterijām, savukārt alternatīvi finansējuma avoti tiek izmantoti reti. Gan finansiāls, gan nefinansiāls valsts atbalsts pārāk bieži tiek piešķirts, izmantojot nepārredzamus mehānismus, un joprojām nav pietiekams. Tāpēc pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pastāvīgi jāturpina centieni dažādot finansējuma avotus, lai varētu nodrošināt savu finansiālo neatkarību un ilgtspēju. Ja pilsoniskās sabiedrības organizācijas paļaujas uz vienu vai diviem finanšu avotiem, tās kļūst pārāk atkarīgas no šo avotu pieejamības un nevar nodrošināt pietiekamu finansiālo stabilitāti un autonomiju.

2.15.

Lai tiktu atzīta pilsoniskās sabiedrības organizāciju ekonomiskā vērtība paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, lietderīga būtu datu vākšana un, kas ir vēl svarīgāk, rīcība, kuras mērķis ir informēt un padziļināt izpratni par šo organizāciju nozīmi. Oficiālie dati un statistika par Rietumbalkānu reģiona valstu pilsoniskās sabiedrības organizāciju nodarbinātajām personām un tajās iesaistītajiem brīvprātīgajiem joprojām ir ierobežoti. Darba tiesību akti pilsoniskās sabiedrības organizācijas joprojām pielīdzina citiem darba devējiem, bet uz tām netiek pietiekami attiecināti tie valstu īstenotie nodarbinātības veicināšanas pasākumi, kas stimulē iespējamos darba devējus. Šī diskriminējošā attieksme pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir izskaidrojama ar valstu nespēju atzīt, ka pilsoniskā sabiedrība ir viens no sektoriem, kas rada darbvietas. Pilsoniskās sabiedrības nesenie centieni apkopot datus un novērtēt konkrētus šķēršļus katrā valstī (5) būtu rūpīgi jāanalizē gan valstu iestādēm, gan Komisijai, nosakot prioritātes statistikas jomā.