52015PC0669

EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 15.12.2015

COM(2015) 669 final

2015/0308(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Patlaban dalībvalstīs ir vairāk nekā 300 civilo un militāro iestāžu, kas atbild par krasta apsardzes funkciju veikšanu visdažādākajās jomās, kā, piemēram, kuģošanas drošība, drošums, meklēšana un glābšana, robežkontrole, zivsaimniecības kontrole, muitas kontrole, vispārēja tiesībaizsardzība un vides aizsardzība. Dalībvalstu iestādēm šo funkciju izpildē palīdz vairākas ES aģentūras, konkrēti Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, Eiropas Jūras drošības aģentūra un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra.

Komisija 2014. gadā pabeidza priekšizpēti, kuras mērķis bija izvērtēt, cik nepieciešama ir sadarbības un koordinācijas uzlabošana starp valstu iestādēm un aģentūrām, kuras veic krasta apsardzes funkcijas. Šī priekšizpēte iezīmēja virkni aspektu, kuros būtu vēlama ciešāka sadarbība, jo īpaši tādās jomās kā operatīvā uzraudzība un datu apmaiņa, kas ir pamatā visām minētajām funkcijām.

Nepieciešamība uzlabot sadarbību un koordināciju starp iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, pēcāk ir atzīta Savienības tiesību aktos jūras transporta jomā, Eiropas Savienības jūras drošības stratēģijas rīcības plānā, ko Padome pieņēmusi 2014. gadā, un Eiropas politikā migrācijas jomā, ko Komisija pieņēmusi 2015. gadā.

Šā tiesību akta priekšlikuma, kas stiprina Eiropas mēroga sadarbību krasta apsardzes funkciju veikšanā, mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju starp attiecīgajām ES aģentūrām, lai tādā veidā pastiprinātu sinerģiju starp šo aģentūru dienestiem, un tas ļautu tiem sniegt efektīvākus un rentablākus vairākmērķu pakalpojumus valsts iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas.

Šis tiesību akta priekšlikums ir daļa no pasākumu kopuma, kuru Komisija ierosinājusi, lai pastiprinātu Eiropas ārējo robežu aizsardzību, tostarp Eiropas mēroga sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā, un kurš ietver arī priekšlikumu grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) izveidošanu un priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Būtiskie ar šo priekšlikumu ierosinātie grozījumi ir identiski ierosinātajiem grozījumiem regulā, ar ko izveido EMSA, un ierosinātajiem noteikumiem, kuri Eiropas krasta apsardzes sadarbības sakarībā iekļauti priekšlikumā regulai, ar ko izveido Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir saskaņā ar zivsaimniecības kontroles politiku, kuras mērķis ir veicināt kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu, pastiprinot cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveja) un uzlabojot Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmas efektivitāti. Turklāt tas palīdz izstrādāt un īstenot Savienības integrēto jūrlietu politiku tādā veidā, kas papildina kopējo zivsaimniecības politiku. Visbeidzot, tas atbilst ECFA kompetencei, kura ietver ES integrētās jūrniecības politikas īstenošanu un cīņu pret NNN zveju.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Šīs iniciatīvas mērķis ir uzlabot sadarbību un koordināciju starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, ES aģentūrām un citām struktūrām, kas veic krasta apsardzes funkcijas, un tādā veidā virzīties uz Eiropas krasta apsardzes kapacitātes/sistēmas izveidi. Galvenā problēma ir tā, ka krasta apsardzes funkcijas, piemēram, robežkontroli, meklēšanas un glābšanas operācijas, zivsaimniecības kontroli, piesārņojuma kontroli u. c., dalībvalstīs patlaban veic vairāk nekā 300 iestāžu, kuras pat valsts līmenī ne vienmēr rīkojas saskaņoti. Veicinot sadarbību un koordināciju starp iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, šis priekšlikums pilnībā atbilst Savienības politikai migrācijas, kā arī transporta un mobilitātes jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums pamatojas uz LESD 43. panta 2. punktu par KZP mērķu sasniegšanai vajadzīgo noteikumu izstrādi.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir saistīts ar atbalstu valsts iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valsts un Savienības līmenī un – attiecīgos gadījumos – starptautiskā līmenī. Tāpēc tas ir daļa no kontroles politikas, kuras mērķis ir īstenot efektīvu kontroles sistēmu, lai tādā veidā nodrošinātu atbilstību visiem noteikumiem, kurus paredz KZP, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc šajā kontekstā subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikuma mērķis ir uzlabot ES krasta apsardzes spēju reaģēt uz draudiem un apdraudējumiem jūrniecības jomā, cita starpā uzlabojot sadarbību starp visiem attiecīgajiem civilajiem un militārajiem dalībniekiem. Tādējādi būs iespējams izvairīties no centienu dublēšanās un vienlaikus nodrošināt to, ka galvenie dalībnieki (jo īpaši ES aģentūras) rīkojas saskaņoti un efektīvi un kopīgi veido sinerģijas. Ir ņemta vērā vajadzība nodrošināt lielāku kontroli jūras apgabalā un vienlaikus ierobežot ar to saistīto darba slodzi valstu un ES iestādēm.

•Instrumenta izvēle

Tā kā priekšlikuma mērķis ir grozīt regulu, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru, ir nepieciešams ierosināt regulu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi/spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Neattiecas (šīs iniciatīvas mērķis ir īstenot saistības, kas ietvertas Eiropas politikā migrācijas jomā un kas attiecas uz krasta apsardzes darbībām).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas

•Ietekmes novērtējums

Neattiecas: attiecībā uz krasta apsardzes darbībspēju nav bijis nekādas iepriekšējas rīcības ES līmenī. Tāpēc nav pastāvošas rīcībpolitikas, ko varētu izvērtēt.

Ir 2014. gadā veikta priekšizpēte 1 , kuras pasūtītājs ir MOVE ĢD. Šajā priekšizpētē identificētas 316 civilās un militārās dalībvalstu iestādes, kuras ir atbildīgas par krasta apsardzes funkciju izpildi un sadarbojas ar 70 dažādu struktūru starpniecību. Tajā nosauktas esošās sadarbības galvenās nepilnības, piemēram, informācijas trūkums par pārējo iestāžu kompetenci, pilnvarām un mandātu; ierobežotais operatīvo līdzekļu daudzums; sistēmu, procesu un līdzekļu sadarbspējas trūkums; nepietiekama kopīgā plānošana un kopīgās darbības.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā, bet tajā ir pārņemti galvenie šīs programmas principi.

•Pamattiesības

Neattiecas

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šī iniciatīva prasīs ES ieguldījumu EFCA palielināt par aptuveni EUR 7,5 miljoniem gadā (resp., par EUR 30,148 miljoniem 2017.–2020. gada laikposmā) un pieņemt darbā 13 pagaidu darbiniekus (sk. pievienoto tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatu).

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Tā kā šo pasākumu īstenos EFCA, tā izvērtējumu iekļaus aģentūras 5 gadu darbības izvērtējumā, kura secinājumus un ieteikumus Komisija nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei un publiskos.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas

•Konkrēto priekšlikuma noteikumu sīks skaidrojums

EFCA patlaban ir atbildīga par NNN zvejas apkarošanu. Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pieredze cīņā pret NNN zveju starptautiskā dimensijā ir neaizstājams Eiropas krasta apsardzes spējas un robežkontroles elements, jo NNN zveja bieži ir saistīta ar citām noziedzīgām darbībām jūrā. EFCA ir ieguvusi kompetenci riska pārvaldības stratēģijās, iespējamu NNN zvejas interešu identificēšanā, analizējot tūkstošiem nozvejas sertifikātu, operatīvās darbības koordinēšanā un inspekcijās, tostarp starptautiskā dimensijā. Tāpēc aģentūra aktīvi palīdz trešām valstīm, nodrošinot apmācību un vadot spēju veidošanas nodarbības. Savu starptautisko pilnvaru satvarā EFCA ir spējusi iegūt stabilu zinātību kopīgu inspekcijas platformu īstenošanā un uztur privileģētu sadarbības tīklu starp ES un trešām valstīm. Nesenā pagātnē EFCA ir veikusi inspektoru apmaiņu ar Turciju Vidusjūrā un regulāri rīko mācību seminārus, kuros piedalās ES inspektori un inspektori no Albānijas, Turcijas, Libānas, Izraēlas, Ēģiptes, Tunisijas, Alžīrijas un Marokas.

1.Regula aptver dalīšanos informācijā, kura iegūta agregējot un analizējot datus, kas ir pieejami kuģu ziņošanas sistēmās un citās informācijas sistēmās, kuru izmitināšanu nodrošina aģentūras vai kurām aģentūras var piekļūt. Tā veicinās izlūkdatu apmaiņu starp aģentūrām. Tas savukārt ļaus EFCA ieviest starpaģentūru apmaiņas sistēmas, sākt visas saistītās priekšizpētes un izveidot pastāvīgu datu plūsmu un ES datu mezglu. Izvērtējot esošo pieredzi ar uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) pasākumiem, ko zvejniecībā piemēro ar kopējo izvietošanas plānu un Savienības inspektoru palīdzību, un paplašinot darbības jomu un organizējot kopīgas operācijas, ko veic inspektori, kuru pilnvarojums aptver vairākas rīcībpolitikas (cilvēku tirdzniecība, migrantu kontrabanda, zvejniecība, robežsardze, vide, narkotiku tirdzniecība, ieroču tirdzniecība, kuģu drošība u. c.), EFCA spēs labāk izpildīt to datu apmaiņu, kas savākti aģentūras veikto kontroles un inspekcijas darbību laikā un cita starpā ietver kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un elektroniskās ziņošanas sistēmu (ERS) datus. VMS datus iegūst ar satelītnovērošanas sistēmām. Tie ļauj noteikt jebkura kuģa pozīciju reāllaikā, kā arī jebkura kuģa iepriekšējās pārvietošanās trajektoriju jebkurā laika sprīdī. Migrācijas kontroles kontekstā šie dati ir ļoti noderīgi, jo tie ļauj īstenot robežkontroli, kā arī meklēšanas un glābšanas operācijas. Ar tiem var atklāt, piemēram, zvejas kuģa piestāšanu ostā, lai tur uzņemtu uz kuģa migrantus. Tā kā šie dati ietver arī kuģa pārvietošanās ātrumu, ir iespējams atklāt, piemēram, to, ka kuģis iet lēnākā tempā, jo ir pārpildīts ar migrantiem vai velk aiz sevis citu kuģi. ERS sistēmas lieto zvejnieki, lai elektroniski reģistrētu un paziņotu datus par veiktajām zvejas darbībām. Tāpēc tās ļauj atklāt jebkuru neatbilstošu vai nelikumīgu darbību, salīdzinot ar līdzīgiem datiem par līdzīgām darbībām attiecīgajā apgabalā. Tā kā šie dati ietver arī izkraušanas deklarāciju, no tiem var uzzināt, kur kuģis ir izkrāvis nozveju un, iespējams, uzņēmis nelegālos migrantus.

2.Regula aptver novērošanas un sakaru pakalpojumu sniegšanu, izmantojot modernās tehnoloģijas, tostarp kosmosa un zemes infrastruktūras un sensorus, kas uzstādīti uz jebkāda veida platformas. Tas ļaus aģentūrai institucionalizēt sadarbību starp valstu, Eiropas un starptautiskajiem partneriem. Tādējādi aģentūra spēs izveidot augsta līmeņa uzraudzības, kontroles un pārraudzības riska sistēmu, kas ietver jau ieviestās valsts un reģionālās sistēmas. Konkrēti tas ļaus koordinēt ar citām aģentūrām darbības, kuru mērķis ir atklāt neregulāras darbības. Pēdējos gados EFCA, piedalīdamās attiecīgos Septītās pamatprogrammas projektos un sadarbodamās ar EMSA, lai izstrādātu EFCA MARSURV IMDatE projektus, ir uzkrājusi ievērojamu pieredzi jūrniecības informācijas sakarību atrašanā, analīzē un interpretēšanā. EFCA spēja veikt ciešu darbības uzraudzību tagad ir plaši atzīta, un tas savukārt ļauj efektīvāk izvietot pieejamos patrulēšanas līdzekļus. Būdama viena no nākamajiem Copernicus drošības pakalpojumu galalietotājiem, EFCA plāno turpmāk attīstīt minēto spēju un dalīties tajā un tās rezultātos ar citām aģentūrām.

3.Regula aptver spēju veidošanu valstu un Savienības līmenī, izstrādājot vadlīnijas, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī atbalstot personāla mācības un apmaiņu, lai tādējādi uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā. Tas ļaus EFCA uzlabot informētību par kuģošanas drošību, drošumu, meklēšanas un glābšanas darbiem un robežu un zvejniecības kontroli. Turklāt tas ļaus aģentūrai uzlabot zināšanu izplatīšanu ar mācību materiālu un rokasgrāmatu izstrādes un izplatīšanas palīdzību. EFCA var sniegt arī ekspertu ieteikumus par efektīvām noteikumu izpildes metodēm kontroles, pārraudzības un uzraudzības regulu jomā.

4.Regula aptver spēju, līdzekļu un citu iespēju kopīgošanu pārnozaru un pārrobežu kontekstā, tostarp vairākmērķu operāciju plānošanu un īstenošanu. Tas ļaus EFCA plašāk izvērst kontroles un inspekcijas darbību un veikt jauna tipa operācijas, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgas darbības, izjaukt nelegālos piegādes tīklus un nodrošināt ES un valstu tiesību aktu izpildi. Patruļkuģa fraktēšana dos iespēju efektīvi izmantot vairākmērķu pieeju, lai ne tikai atklātu nelegālas zvejas darbības un citas noziedzīgas darbības, bet arī lai kopumā veicinātu efektīvāku ES ārējo robežu pārvaldību.

2015/0308 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, to dara visdažādākajās jomās, kā, piemēram, kuģošanas drošība, drošums, meklēšana un glābšana, robežkontrole, zivsaimniecības kontrole, muitas kontrole, vispārēja tiesībaizsardzība un vides aizsardzība.

(2)Vairumu no šīm funkcijām valstu iestādēm īstenot palīdz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kas izveidota ar Regulu XX/XX 2 , Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra un Eiropas Jūras drošības aģentūra, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 3 .

(3)Tāpēc šīm aģentūrām būtu jāuzlabo sadarbība savā starpā un ar tām valsts iestādēm, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, un tādā veidā jāpalielina jūrlietu situācijas apzināšanās un jāatbalsta saskaņota un izmaksefektīva rīcība.

(4)Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 768/2005,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi

Regulu (EK) Nr. 768/2005 groza šādi:

1) regulas 3. pantā iekļauj šādu punktu:

"j) sadarboties ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, lai atbalstītu valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, ar pakalpojumiem, informāciju, iekārtām un apmācību, kā arī koordinējot vairākmērķu operācijas.";

2) iekļauj šādu 7.a pantu:

"7.a pants

Eiropas līmeņa sadarbība krasta apsardzes funkciju izpildē

1)Aģentūra sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbalsta valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valsts un Savienības līmenī un – attiecīgos gadījumos – starptautiskā līmenī:

a)daloties informācijā, kura iegūta agregējot un analizējot datus, kas ir pieejami kuģu ziņošanas sistēmās un citās informācijas sistēmās, kuru izmitināšanu nodrošina aģentūras vai kurām aģentūras var piekļūt, saskaņā ar attiecīgo juridisko pamatu un neskarot dalībvalstu turētās datu īpašumtiesības;

b)sniedzot novērošanas un sakaru pakalpojumus un šajā nolūkā izmantojot modernās tehnoloģijas, tostarp kosmosa un zemes infrastruktūras un sensorus, kas uzstādīti uz jebkāda veida platformas, piemēram, tālvadības gaisa kuģu sistēmās;

c)īstenojot spēju veidošanu un šajā nolūkā izstrādājot vadlīnijas, ieteikumus un paraugpraksi, kā arī atbalstot personāla mācības un apmaiņu, lai tādējādi uzlabotu informācijas apmaiņu un sadarbību krasta apsardzes funkciju jomā;

d)pārnozaru un pārrobežu kontekstā kopīgojot spējas, tostarp vairākmērķu operāciju plānošanu un īstenošanu, un līdzekļus un citas iespējas.

2) Kārtību, kādā krasta apsardzes funkciju jomā notiek Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras sadarbība ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru, nosaka ar darba vienošanos un saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko piemēro aģentūrām.

3) Komisija ieteikuma veidā var pieņemt tādu praktisku rokasgrāmatu par Eiropas līmeņa sadarbību krasta apsardzes funkciju izpildē, kurā ietvertas vadlīnijas, ieteikumi un paraugprakse attiecībā uz informācijas apmaiņu un sadarbību valsts, Savienības un starptautiskā līmenī."

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005, ar ko izveido Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūru

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 4

MARE ĢD 06. ABB darbība: nodrošināt zvejniecību ilgtspējību un stabilu apgādi ar jūras produktiem, lai tādā veidā attīstītu plaukstošu jūras ekonomiku un nodrošinātu pārticību piekrastes kopienās.

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 5

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.Mērķi

1.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Komisija palielina Savienības operatīvo spēju aizsargāt Eiropas robežas un piemērot un stingri izpildīt jaunus kopīgus Eiropas noteikumus, lai sodītu cilvēku tirgotājus.

Komisija rosina ES līmenī kopīgu pieeju nākotnes darbībām ar mērķi uzlabot sadarbību un koordināciju starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, ES aģentūrām un citām struktūrām, kas veic krasta apsardzes funkcijas, un tādā veidā virzīties uz Eiropas krasta apsardzes kapacitātes/sistēmas izveidi.

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra tiek aicināta sadarbībā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru un Eiropas Jūras drošības aģentūru atbalstīt valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valsts un Savienības līmenī un – attiecīgos gadījumos – starptautiskā līmenī.

1.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr.

Izmantot Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras pieredzi un prasmes operatīvi koordinēt kontroles rīcībpolitikas un veidot spējas, tostarp kopējās zivsaimniecības politikas starptautiskajā dimensijā, lai tādā veidā atbalstītu valstu iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas valsts, Savienības un – attiecīgos gadījumos – starptautiskā līmenī.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

11.06

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Izveidojot kopēju un atzītu ES mēroga operatīvo kopattēlu, kas ir kopīgs ES aģentūrām un dalībvalstīm, panākt faktisku situācijas apzināšanos un nodrošināt izlūkdatus.

Nodrošināt augstu atklāšanas, identificēšanas, klasificēšanas un izsekojamības varbūtību tādu kuģu un laivu gadījumā, kuras atrodas ES ūdeņos vai ceļā uz tiem, un attiecībā uz šo peldlīdzekļu darbībām.

Panākt operatīvās spējas izvietojuma daudzveidīgumu, jutību, efektivitāti un rezultativitāti, tostarp tālvadības gaisa kuģu sistēmās pārnozaru kontekstā.

Radīt vienlīdzīgus apstākļus, nodrošinot to, ka dalībvalstu, ES aģentūru un – attiecīgā gadījumā – trešo valstu operatīvais personāls, kas piedalās krasta apsardzes funkciju izpildē, strādā, virzoties uz attiecīgās politikas mērķu sasniegšanu, sadarbojas, veic personāla, informācijas un izlūkdatu apmaiņu un ievēro kopēju metodiku, un šajā nolūkā izstrādā kopējas vadlīnijas, ar paraugpraksi saistītu apmācību un citas spēju veidošanas iniciatīvas.

1.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Faktiska situācijas apzināšanās: krasta apsardzes funkciju izpildē iesaistītās ES aģentūras un dalībvalstu iestādes (%), kas izmanto piekļuvi kopējam atzītajam ES mēroga operatīvajam kopattēlam un papildina to.

Augsta atklāšanas varbūtība: ar sadarbīgām sistēmām atklātie gadījumi (%), nejaušas atlases veidā salīdzinot ar nesadarbīgajām sistēmām.

Augsta identificēšanas, klasificēšanas un izsekojamības varbūtība: katrā no šīm kategorijām – gadījumu skaita īpatsvars (%), salīdzinot ar atklāto gadījumu skaitu.

Operatīvās spējas izvietojums: izvietotā operatīvā spēja (%), salīdzinot ar plānoto.

Vienlīdzīgi apstākļi: pārnozaru apmācība (%), ko saņēmis dalībvalstu, ES aģentūru un – attiecīgā gadījumā – trešo valstu operatīvais personāls, kas piedalās krasta apsardzes funkciju izpildē.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Kārtību, kādā krasta apsardzes jomā notiek Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Eiropas Jūras drošības aģentūras sadarbība, nosaka darba vienošanās saskaņā ar finanšu noteikumiem, ko piemēro aģentūrām.

Komisija var pieņemt īstenošanas noteikumus saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 110. pantu.

1.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

ES iesaistei būs izšķiroša nozīme, jo, lai sasniegtu politikas mērķus, ar dalībvalstu rīcību vien nepietiek.

Atbildību par krasta apsardzes funkciju veikšanu dala 316 publiskās iestādes ES piekrastes dalībvalstīs.

Kaut arī ES aģentūras jau tagad sadarbojas un veido sinerģijas, joprojām saglabājas noslēgtas mentalitātes pazīmes.

Labāka krasta apsardzes iestāžu un ES aģentūru spējas kopīgošana palīdzēs sasniegt tās daudzveidīgumu, jutību, efektivitāti un rezultativitāti.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Kopējai zivsaimniecības politikai piemērojamajā kontroles sistēmā iesaistīto dalībvalstu darbības koordinēšana, izmantojot principu par kopīgas izvietošanas plāniem, ir pierādījusi tās atbilstību, lietderību un efektivitāti vairāku zivju krājumu (zilā tunzivs, menca u. c.) ilgtspējīguma uzlabošanā.

1.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Dalībvalstis var izmantot Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) apropriācijas.

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☑ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2016. līdz 2017. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 6

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

–◻ ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam

–☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām

–◻ publisko tiesību subjektiem

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

[...]

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Šī darbība notiks saskaņā ar EFCA uzraudzības un ziņošanas noteikumiem (konkrēti to iekļaus EFCA darba programmā un gada ziņojumā, kas tiek apspriesti administratīvajā padomē).

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Apzinātie riski

Citas ES aģentūras un dalībvalstis varētu negribēt sadarboties un apmainīties ar datiem.

2.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Šo darbību uzraudzīs ar EFCA iekšējās kontroles sistēmas palīdzību.

2.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

Būtiskuma slieksnis EFCA ir EUR 4500, un paredzamā kļūdas riska līmenis ir zemāks;

neatkarīgas ex post kontroles un iekšējās kontroles standartu īstenošanas izmaksas nepārsniedz 1 % no EFCA pašreizējā budžeta (ja neņem vērā ieguldījumus darbības nepārtrauktībā un iesaistīto darbinieku algas);

ar tēlu un uzticamību saistītais ieguvums ir ļoti liels.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Uz šo darbību attieksies EFCA pasākumi, kas nodrošina aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem. EFCA revidenti ir Eiropas Revīzijas palāta un Iekšējās revīzijas dienests.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[Pozīcija………………………...……………]

Dif./nedif. 7

no EBTA valstīm 8

no kandidātvalstīm 9

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

11 06 64. pants – Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

Nedif.

NĒ

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas: neattiecas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs
[Pozīcija………………………...……………]

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

Nr. 2

11 06 64. pants – Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra			Gads:	Gads:	Gads:	Gads:	KOPĀ
			2017	2018	2019	2020
1. sadaļa. Personāla izdevumi	Saistības	-1	1,800	1,550	1,450	1,464	6,264
	Maksājumi	-2	1,800	1,550	1,450	1,464	6,264
2. sadaļa. Ēkas un citi administratīvie izdevumi	Saistības	(1a)	0,166	0,166	0,166	0,166	0,664
	Maksājumi	(2a)	0,166	0,166	0,166	0,166	0,664
3. sadaļa. Darbības izdevumi	Saistības	(3a)	5,930	5,880	5,730	5,680	23,220
	Maksājumi	(3b)	5,930	5,880	5,730	5,680	23,220
KOPĀ — EFCA apropriācijas	Saistības	=1+1a +3a	7,896	7,596	7,346	7,310	30,148
	Maksājumi	=2+2a	7,896	7,596	7,346	7,310	30,148
		+3b

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorija

“Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads: 2017	Gads: 2018	Gads: 2019	Gads: 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
MARE ĢD
• Cilvēkresursi		0	0	0	0		0
• Pārējie administratīvie izdevumi		0	0	0	0		0
KOPĀ MARE ĢD	Apropriācijas	0	0	0	0		0

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
5. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

		Gads: 2017	Gads: 2018	Gads: 2019	Gads: 2020	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	KOPĀ
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	7,896	7,596	7,346	7,310		30,148
	Maksājumi	7,896	7,596	7,346	7,310		30,148

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām (III SADAĻA)

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus			Gads:		Gads:		Gads:		Gads:		KOPĀ
			2017		2018		2019		2020
	REZULTĀTI
	Rezultāta veids [1]	Rezultāta vidējās izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Daudzums	Izmaksas	Kopējais rezultātu daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 3 Pastiprinot cīņu pret NNN zveju, piemērojot efektīvu Savienības zivsaimniecības kontroles sistēmu un izveidojot adekvātu, datu apmaiņai paredzētu mezglu, veicināt kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanu
Novērošanas un sakaru pakalpojumu nodrošināšana (ietver personāla un administratīvās izmaksas) * Priekšizpēte * Centrālā datu apmaiņas mezgla izveidošana	Starpiestāžu informācijas apmaiņas sistēmas (projektu skaits)	0,025	2	0,050	2	0,050	2	0,050	2	0,050	8	0,200
	Priekšizpēte	0,100	1	0,100							1	0,100
	ES datu apmaiņas mezgls (projektu skaits)	0,040	1	0,050	3	0,200	3	0,100	3	0,050	10	0,400
ES datu mezgls (ietver personāla un administratīvās izmaksas) * Datu ieguve, kopīgošana un analizēšana (CISE, MARSURV u. c.)	Zemes novērošanas un satelītu datu pieejamība (datu kopu skaits)	0,100	5	0,500	5	0,500	5	0,500	5	0,500	20	2,000
	Pastāvīgu pakalpojumu sniegšana attiecīgajām datu apmaiņā un analīzē ieinteresētajām personām	0,488	1	0,550	1	0,500	1	0,450	1	0,450	4	1,950
Kopīga līdzekļu un spēju izvietošana (ietver personāla un administratīvās izmaksas) * Inspekcijas platformu fraktēšana * Citu spēju kopīgošana * Komandējumi un sanāksmes	Inspekcijas papildlīdzekļu pieejamība (fraktēšanas dienu skaits)	0,015	275	4,000	275	4,000	275	4,000	275	4,000	1100	16,000
	Palielināta inspicēšanas kapacitāte (komandējumu skaits)	0,008	15	0,120	15	0,120	15	0,120	15	0,120	60	0,480
	Datu bāzu izveidošana (datortehnika, programmatūra, koplietojamā jauda u. c.)	0,063	1	0,100	1	0,050	1	0,050	1	0,050	4	0,250
Spēju veidošanas darbības (ietver personāla un administratīvās izmaksas) * Rokasgrāmata un mācību materiāli * Citu aģentūru un trešo valstu personāla apmaiņa	Vadlīniju, rokasgrāmatas un ieteikumu izstrāde ieinteresētajām personām no krasta apsardzes	0,100	1	0,100	1	0,100	1	0,100	1	0,100	4	0,400
	EFCA, dalībvalstu un trešo valstu personāla apmaiņa (komandējumu skaits)	0,012	30	0,360	30	0,360	30	0,360	30	0,360	120	1,440
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1			332	5,930	333	5,880	333	5,730	333	5,680	1.331	23,220
KOPĒJĀS IZMAKSAS			332	5,930	333	5,880	333	5,730	333	5,680	1.331	23,220

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EFCA cilvēkresursiem

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads:	Gads:	Gads:	Gads:	KOPĀ
	2017	2018	2019	2020
Pagaidu darbinieki (AD kategorija)	1,260	1,085	1,015	1,025	4,385
Pagaidu darbinieki (AST kategorija)	0,540	0,465	0,435	0,439	1,879
Līgumdarbinieki					0
Pagaidu darbinieki	1,800	1,550	1,450	1,464	6,264
Valstu norīkotie eksperti					-
KOPĀ	1,800	1,550	1,450	1,464	6,264

Norādiet paredzamo darbā pieņemšanas datumu un attiecīgi pielāgojiet summu (ja darbinieks tiek pieņemts darbā jūlijā, vērā ņem tikai 50 % no vidējām izmaksām), un pielikumā sniedziet sīkāku paskaidrojumu.

Pamatojoties uz potenciālo darbinieku rezerves sarakstiem, kas aģentūrai patlaban ir pieejami, un aplēsēm par to, cik ilgu laiku varētu aizņemt jaunas darbā pieņemšanas procedūras, EFCA lēš, ka:

• 12 pagaidu darbinieki (9 AD un 3 AST) sāks darbu 2017. gada janvārī;

1 pagaidu darbinieks (AST) sāks darbu 2018. gada janvārī.

Personāla izmaksas par 2017. gadu tika koriģētas, lai ņemtu vērā paredzamās iekārtošanās izmaksas (pārcelšanās un iekārtošanās pabalsts u. c.).

Turpmāk tabulā parādīts, kā šis priekšlikums ietekmē aģentūras štatu sarakstu.

	2016	2017	2018	2019	2020
Pamatscenārijs COM(2013)519	51	49	48	48	48
Papildu amata vietas	-	12	13	13	13
Kopā	51	61	61	61	61

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–◻ Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

		Gads: N	Gads: N+1	Gads: N+2	Gads: N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)		0	0	0	0
XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
XX 01 01 02 (Delegācijas)
XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība)
10 01 05 01 (Tiešā pētniecība)

• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) 10		0	0	0	0
XX 01 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
XX 01 02 02 (AC, AL, END, INT un JED delegācijās)
XX 01 04 yy 11	- galvenajā mītnē 12
	- delegācijās
XX 01 05 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
10 01 05 02 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (precizēt)
KOPĀ		0	0	0	0

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki
Ārštata darbinieki

Izmaksu aprēķina apraksts, izsakot pilnslodzes vienībās, jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–X Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai 13

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

–◻ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

[...]

3.2.5.Trešo personu iemaksas: neattiecas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

	Gads: N	Gads: N+1	Gads: N+2	Gads: N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansējuma struktūru
KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

–☑ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻ pašu resursus

–◻ dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 14
		Gads: N	Gads: N+1	Gads: N+2	Gads: N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants.

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

[...]

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[...]

(1) http://ec.europa.eu/transport/modes/maritime/studies/doc/2014-06-icf-coastguard.pdf.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes [..] Regula [..].

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Regula (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(4) ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(5) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(6) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(7) Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(8) EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(9) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(10) AC — līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(11) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(12) Galvenokārt struktūrfondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF).

(13) Pašreizējais finanšu plānojums (11 06 64. pants — Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra) laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam tomēr tiks palielināts par kopējo summu EUR 30,148 miljoni.

(14) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.