EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 24.11.2015

COM(2015) 586 final

2015/0270(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Piecu priekšsēdētāju ziņojums 2 un tam sekojošais Komisijas paziņojums 3 paredz skaidru plānu Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) nostiprināšanai, tostarp darbības finanšu stabilitātes apdraudējumu turpmākai ierobežošanai. Banku savienības izveides pabeigšana ir nepieciešams pasākums virzībā uz pilnīgu un stipru EMS. Attiecībā uz vienoto valūtu vienota un pilnībā integrēta finanšu sistēma ir būtiska efektīvai monetārās politikas izplatīšanai, pietiekamai risku dažādošanai visās dalībvalstīs un vispārīgai uzticībai eurozonas banku sistēmai.

Piecu priekšsēdētāju ziņojums jo īpaši paredz ilgtermiņā izveidot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) kā pilnvērtīgas Banku savienības trešo pīlāru līdztekus banku uzraudzībai, kas uzticēta VUM, un banku noregulējumam, kas uzticēts VNM.

Piecu priekšsēdētāju ziņojums liecina, ka, tā kā pašreizējo kārtību, kas paredz dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmas (NGS), var apdraudēt lieli vietēja mēroga satricinājumi, kopīga noguldījumu apdrošināšana palielinātu Banku savienības izturību attiecībā pret nākotnes krīzēm.

Komisija sekojošajā 21. oktobra paziņojumā apņēmās līdz 2015. gada beigām iesniegt tiesību akta priekšlikumu par pirmajiem pasākumiem virzībā uz ENAS, paredzot izveidot eiropeiskāku sistēmu, kas nebūtu saistīta ar atsevišķu valstu vadītājiem, lai varētu nostiprināt finanšu stabilitāti, veicināt iedzīvotāju pārliecību, ka viņu noguldījumu drošība nav atkarīga no ģeogrāfiskās atrašanās vietas, un nepieļaut drošu banku sodīšanu par to uzņēmējdarbības vietu.

Saskaņā ar piecu priekšsēdētāju ziņojumu Komisija norādīja, ka pirmais pasākums būtu jāveic virzībā uz vienotāku sistēmu, kuras pamatā būtu “uz pārapdrošināšanu balstīta” pieeja, kas ņemtu vērā atšķirīgos finansēšanas līmeņus valstu sistēmās un morālās bīstamības problēmas. Jāizveido apvienots noguldījumu apdrošināšanas fonds, kas tiktu vadīts esošās Vienotās noregulējuma valdes pārraudzībā. ENAS būtu obligāta eurozonas dalībvalstīm un atvērta tām dalībvalstīm ārpus eurozonas, kas vēlētos pievienoties Banku savienībai.

Vairāku gadu laikā ENAS pakāpeniski attīstītos no pārapdrošināšanas sistēmas par pilnībā kopīgotu kopapdrošināšanas sistēmu. Saistībā ar centieniem nostiprināt EMS un papildus darbam pie pagaidu finansēšanas mehānismu izveides vienotajam noregulējuma fondam (VNF) un pie kopīga fiskālā atbalsta izstrādes, šis pasākums ir nepieciešams, lai varētu mazināt banku un valsts vadītāju sasaisti atsevišķās dalībvalstīs, veicot pasākumus, lai dalītu risku starp visām Banku savienības dalībvalstīm un tādējādi nostiprinātu Banku savienības spējas sasniegt galveno mērķi. Tomēr šādai riska dalīšanai, ko izraisa Banku savienības nostiprināšanas pasākumi, jānotiek paralēli riska samazināšanas pasākumiem, kas izstrādāti banku un valsts vadītāju sasaistes tiešākai saraušanai.

1.2.Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Pēc VUM izveides ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 4 un VNM izveides ar Regulu (ES) Nr. 806/2014 5 ENAS novērš nesaskaņotību starp Savienības uzraudzību un banku noregulējumu iesaistītajās dalībvalstīs, no vienas puses, un dalībvalstu NGS efektivitāti un uzticamību gadījumos, kad šīs pašas bankas nepilda saistības saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES par noguldījumu garantiju sistēmām 6 (NGS direktīvu), no otras puses.

Šā regulas priekšlikuma pamatā ir esošā dalībvalstu NGS sistēma, ko regulē NGS direktīva. Pieņemot šo piedāvāto regulu, tiks veicināta noguldījumu garantiju sistēmas vienota piemērošana dalībvalstīs, kas piedalās ENAS, piešķirot Vienotajai noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas valdei (turpmāk tekstā — “Valde”) lēmumu pieņemšanas, uzraudzības un īstenošanas pilnvaras saistībā ar noguldījumu garantiju sistēmu.

1.3.Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

ENAS sekmētu sasaistes mazināšanu starp atsevišķu dalībvalstu fiskālā stāvokļa uztveri un to banku finansēšanas izmaksām, kuras darbojas minētajās dalībvalstīs, un tādējādi palīdzētu lauzt sasaisti starp valsts vadītājiem un bankām. Tas palielinātu banku nozares spēju izturēt nākotnes krīzes un sekmētu vispārējo finanšu stabilitātes mērķi, kas ir pamatā Savienības ekonomiskajai un monetārajai politikai. Riski izkliedētos plašākā areālā, veicinot finanšu stabilitāti ne tikai attiecīgajā dalībvalstī, bet arī citās iesaistītajās un neiesaistītajās dalībvalstīs un, ierobežojot potenciāli kaitīgu ietekmi. Turklāt tas palīdzētu atjaunot godīgu konkurenci iekšējā tirgū, ierobežojot neizdevīgo konkurences situāciju, kurā drošas bankas cieš savas uzņēmējdarbības vietas dēļ. Finanšu stabilitātes apstākļos tādi aizņēmumi no finanšu iestādēm, ko saņem plašāka ekonomika, tiek stimulēti, samazinot finansēšanas izmaksas finanšu iestāžu sniegtajam finansējumam un tādējādi sekmējot izaugsmi un nodarbinātību, kā arī veicinot Savienības ekonomikas konkurētspēju.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

2.1.Juridiskais pamats

Šā regulas priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pants, kas ļauj pieņemt pasākumus, lai tuvinātu valsts tiesību aktus, kuru mērķis ir iekšējā tirgus izveide un darbība.

Regulas priekšlikuma mērķis ir saglabāt iekšējā tirgus integritāti un sekmēt tā darbību. Vienotas noteikumu kopuma vienota piemērošana noguldījumu aizsardzības jomā, kā arī piekļuve Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fondam (turpmāk tekstā — “Noguldījumu apdrošināšanas fonds”), ko pārvalda centrālā iestāde, sekmētu Savienības finanšu tirgu pareizu darbību un finanšu stabilitāti Savienībā. Tā likvidētu šķēršļus pamatbrīvību izmantošanai, novēršot būtisku konkurences traucējumu, vismaz tajās dalībvalstīs, kas kopīgi uzrauga un noregulē kredītiestādes, un noguldītāju aizsardzībai Eiropas līmenī.

Tādēļ LESD 114. pants ir atbilstīgais juridiskais pamats.

2.2.Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Saskaņā ar LES 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu jomās, kas nav ekskluzīvā Savienības kompetencē, Savienība rīkojas tikai tad un tiktāl, ciktāl dalībvalstis centrālā vai reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi sasniegt paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir vieglāk sasniedzami Savienības līmenī.

Pašreizējā situācijā, kad NGS joprojām ir tikai valsts līmeņa sistēmas, tās var apdraudēt lieli vietēja mēroga satricinājumi, jo bankas un valsts vadītāji joprojām cieši sadarbojas. Šāda situācija apdraud noguldījumu aizsardzības viendabīgumu un var veicināt noguldītāju uzticības zaudēšanu.

Turklāt būtiskās atšķirības noguldītāju aizsardzībā, kas vērojamas valstu līmenī, ņemot vērā arī vietējās īpatnības un ierobežoto finansējumu, var apdraudēt iekšējā tirgus integritāti.

Vienīgi rīkojoties Eiropas līmenī, var nodrošināt pietiekamu noguldījumu apdrošināšanu noguldītājiem visā iekšējā tirgū un vājināt saistību starp dalībvalstu NGS un attiecīgo valsts vadītāju finansiālo stāvokli.

VUM nodrošina godīgus konkurences apstākļus banku uzraudzībā un mazina protekcionisma risku. VNM nodrošina, lai bankas maksātnespējas gadījumā tās pārstrukturēšanu varētu veikt ar mazākām izmaksām, nodokļu maksātāji būtu pietiekami aizsargāti un attieksme pret kreditoriem un kredītiestādēm būtu taisnīga un vienlīdzīga visā iekšējā tirgū, nepieļaujot sodīšanu reģistrācijas vietas dēļ. Līdzīgā veidā, ir pareizi, ka Savienība veic likumdošanas pasākumus, lai izveidotu mehānismus, kas nepieciešami to kredītiestāžu noguldījumu aizsardzībai, kuri atbilst Banku savienības darbības jomai.

Turklāt ENAS nodrošinās būtiskus apjomradītus ietaupījumus un novērsīs negatīvus ārējus apstākļus, ko var izraisīt tikai valsts līmenī pieņemti lēmumi un piešķirti līdzekļi.

2.3.Proporcionalitāte

Banku savienības ietvaros banku uzraudzība un noregulējums tiek īstenots tajā pašā varas līmenī. Spriedze var rasties, ja Eiropas noregulējuma iestādei būs jālemj par bankas likvidāciju vai noregulējumu, nespējot nodrošināt noguldījumu aizsardzību procesa gaitā un radot apdraudējumu finanšu stabilitātei. Patiesi, nesenā krīze akcentēja nepieciešamību rīkoties ātri un izlēmīgi, pamatojoties uz Eiropas līmeņa finansēšanas mehānismiem. ENAS nodrošinātu vienotu noteikumu vienotu piemērošanu, aizsargājot noguldījumus jebkurā iesaistītajā dalībvalstī. Pietiekams rezerves finansējums mīkstinātu atsevišķu banku problēmas, neļaujot tām izraisīt uzticības zaudēšanu visai banku sistēmai dalībvalstī vai citā dalībvalstī, kuru tirgus atzīst par pakļautu līdzīgiem riskiem.

Pievienota juridiskā noteiktība, saskaņota stimulēšana Banku savienības ietvaros un ekonomiskās priekšrocības, ko rada centralizēta un vienota noguldītāju aizsardzība, padara šo regulas priekšlikumu atbilstošu proporcionalitātes principam.

2.4.Instrumentu izvēle

Lai NGS direktīvā izklāstītos noguldījumu garantiju noteikumus iesaistītajās dalībvalstīs arvien plašāk centralizēti piemērotu viena Savienības iestāde, var nodrošināt tikai gadījumā, ja ENAS izveidi un darbību reglamentējošie noteikumi dalībvalstīs būs tieši piemērojami, lai novērstu to atšķirīgu interpretāciju dažādās dalībvalstīs. Šis apstāklis un fakts, ka noguldījumu apdrošināšanas fonds tiek veidots Banku savienības līmenī un to vadīs Valde, kas pārstāvēs visus Banku savienības dalībniekus, prasa, lai atbilstošais juridiskais instruments būtu regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

3.1.Kāda ir problēma un kāpēc tā ir problēma?

NGS ir izveidotas visās dalībvalstīs, kā paredz NGS direktīva. Kaut arī tās jau kopīgi strādā vairākās kopīgās jomās saistībā ar savām pamatfunkcijām un darbību, citi būtiski aspekti joprojām ir atstāti dalībvalstu ziņā. Dalībvalstis, saņemot Eiropas Komisijas apstiprinājumu, var arī atļaut zemākus mērķa līmeņus attiecībā uz pieejamajiem finanšu līdzekļiem.

Atšķirības esošo 38 NGS finansēšanas līmenī un lielumā ES var negatīvi ietekmēt noguldītāju uzticību un pasliktināt iekšējā tirgus darbību.

3.2.Kādēļ ES ir jārīkojas?

3.3.Ko var sasniegt?

Kvantitatīvā analīzē ir izvērtēta pilnībā kopīgotas ENAS efektivitāte, veicot potenciālos maksājumus. Šī analīze liecina, ka to banku skaits un lielums, kurām noguldījumu apdrošināšanas fonds varētu apstrādāt maksājumus, izveidojot ENAS, būtiski palielinās visās dalībvalstīs, salīdzinājumā ar dalībvalstu NGS.

Turklāt analīze liecina, ka gaidāmais maksājumu samazinājums, izsakot to procentos no mērķa līmeņa, ENAS gadījumā būtu mazāks nekā jebkurai dalībvalstu NGS.

3.4.Kādas ir dažādās iespējas sasniegt noteiktos mērķus?

3.4.1.Pašreizējie finansēšanas līmeņi, veidojot ENAS

Izvērtējums liecina, ka ENAS sāks darbu, pamatojoties uz ļoti atšķirīgiem finansēšanas līmeņiem dalībvalstu NGS. Tas nozīmē, ka sākumposmā ENAS būs jāsniedz likviditātes atbalsts, jo pretējā gadījumā vietējās NGS joprojām būs gandrīz pilnībā atkarīgas no alternatīviem valstu finansēšanas līdzekļiem. Otrkārt, ENAS jāveido tā, lai novērstu nesamērīgas priekšrocības sistēmām, kas vēl nav sākušas iekasēt ex-ante līdzekļus un cenšas novērst šķēršļus, lai varētu to darīt nākotnē.

3.4.2.ENAS darbības joma

Gaidāms, ka atšķirīgie finansēšanas līmeņi vairs nebūs problēma, kad NGS izpildīs pienākumus, kas paredzēti NGS direktīvā, izveidot ex-ante fondus. Analīze liecina, ka kopīga sistēma būs efektīvāka, t. i., nodrošinās augstāku aizsardzības līmeni, nepalielinot vispārējās iemaksas. Tā arī labāk spēs samazināt dalībvalstu atkarību no iekšzemes banku sistēmas.

3.4.3.Iemaksas

Analīze liecina, ka i) iemaksu riska svēršana maina finansiālā sloga sadalījumu starp bankām attiecīgajā banku nozarē; ii) konkrētas bankas riska novērtējums saistībā ar Banku savienības bankām, nevis ar bankām, kas ietilpst dalībvalstu vai NGS banku nozarē, var mainīt iemaksu līmeni, kas jāizmaksā minētajai atsevišķajai bankai. Tomēr netika konstatēts, ka kāda banku grupa gūtu priekšrocības vai tiktu diskriminēta.

Varbūtība, ka NGS būs jāmobilizē līdzekļi noguldītāju kompensācijām, palielinās līdz ar katras bankas risku. Tādēļ priekšlikums paredz koriģēt iemaksas atkarībā no riska, t. i., turpina ievērot principu, kas jau iedibināts ar NGS direktīvu.

3.5.Pamattiesības

Regulas priekšlikums neradīs lielāku ietekmi uz pamattiesību aizsardzību kā ietekme, ko rada regula un direktīva, kuru šis priekšlikums groza, un tā ir attiecīgi izskaidrota paskaidrojuma rakstā par Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienotu noregulējumu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar ENAS, Valdes darbība tiks pilnībā finansēta no to kredītiestāžu administratīvajām iemaksām, kas piesaistītas iesaistītajām NGS. Tas savukārt nozīmē, ka ar ENAS saistītajām funkcijām nebūs nepieciešami ES budžeta līdzekļi. Papildu cilvēkresursi Valdei, kas sastāvēs no 22 pilnas slodzes ekvivalenta vienībām, kas izpaudīsies kā štatu sarakstā paredzētas amata vietas, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti devītajā gadā pēc tam, kad tiks sasniegts pilnas apdrošināšanas posms, atbilst uzdevumiem, ko regulas priekšlikums Valdei uztic. Tāpat kā attiecībā uz Vienotas noregulējuma valdes izveidi, amata vietas, kas nepieciešamas šīs jaunās struktūras uzdevumu paplašināšanai, neietilpst darbības jomā, kur paredzēta personāla samazināšana par 5 %, kā noteikts 2013. gada 10. jūlija Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2013) 519.

Attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar ENAS, Valdes darbība tiks pilnībā finansēta no to kredītiestāžu administratīvajām iemaksām, kas piesaistītas iesaistītajām NGS. Valdei nepieciešamie papildu līdzekļi atbilst uzdevumiem, ko regulas priekšlikums tai uztic.

5.SĪKĀKS PRIEKŠLIKUMA SKAIDROJUMS

5.1.Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma

Šis priekšlikums paredz izveidot ENAS, grozot Regulu (ES) Nr. 806/2014 (VNM regulu). Ar minēto grozījumu netiks mainīti VNM darbības noteikumi.

5.1.1.Pakāpeniskās izmaiņas ENAS

Ierosinātais grozījums VNM regulā paredz izveidot ENAS trijos secīgos posmos (2. panta 2. punkts) — pārapdrošināšanas sistēma, kopapdrošināšanas sistēma un pilnas apdrošināšanas sistēma. Visos posmos ENAS pārvaldīs Valde kopā ar iesaistītajām NGS vai, ja NGS pati neveic pārvaldīšanu, kopā ar valsts izraudzīto iestādi, kas atbild par attiecīgās iesaistītās NGS administrēšanu (2. panta 2. punkta otrā daļa). Noguldījumu apdrošināšanas fonds būs ENAS sastāvdaļa. Šo fondu veidos iemaksas, kas bankām būs jāmaksā un ko tās maksās tieši Valdei, un šīs iemaksas aprēķinās un par tām rēķinus nosūtīs iesaistītās NGS.

5.1.2.ENAS darbības joma

ENAS piemēros visām NGS, kas būs oficiāli atzītas iesaistītajās dalībvalstīs, un visām kredītiestādēm, kas piesaistītas šādām sistēmām. Iesaistītās dalībvalstis ir tās, kuru valūta ir euro, un tās citas dalībvalstis, kas izveidojušas ciešu sadarbību ar Eiropas Centrālo banku, lai piedalītos VUM (4. panta 1. punkts).

Tā kā apdrošināšana, ko nodrošinās ENAS, aprobežosies ar obligātajām funkcijām, kas NGS jāpilda saskaņā ar direktīvu, t. i., ar izmaksāšanu noguldītājiem un iemaksām par noregulējumu, ENAS piemēros visām sistēmām, kuras principā varēs saskarties ar izmaksāšanas notikumiem vai saņemt lūgumus veikt iemaksas noregulējuma procedūrai. Tas attiecas arī uz likumā paredzētajām NGS, iestāžu aizsardzības sistēmām (IAS) un līgumiskajām sistēmām, kuras dalībvalsts oficiāli atzinusi par NGS (NGS direktīvas 1. panta 2. punkts). To atzīšana par NGS ir nesaraujami saistīta ar pienākumu kompensēt noguldītājiem noguldījumu nepieejamību un veikt iemaksas par noregulējuma procedūrām.

Tiesības un pienākumi, kas iesaistītajām NGS ir ENAS ietvaros, ir izraudzītās iestādes tiesības un pienākumi gadījumos, kad NGS nepārvalda privāta struktūra, bet pati izraudzītā iestāde (2. pants 2. punkta otrā daļa). Tā tiek ņemta vērā rīcības brīvība, kas dalībvalstīm ir attiecībā uz NGS ieviešanu, atzīšanu un pārvaldīšanu valsts līmenī (skatīt direktīvas 2. panta 18. punktu).

Ja ciešā sadarbība ar dalībvalsti ārpus eurozonas tiek apturēta vai izbeigta, uz iesaistīto NGS, kas oficiāli atzīta šajā dalībvalstī, un kredītiestādēm, kas piesaistītas šādām NGS, vairs neattiecas VNM regula, kas regulē VNM un ENAS (4. pants). Ja sadarbība tikai izbeidzas, katrai šādai NGS ir tiesības arī uz daļu no pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas ir noguldījumu apdrošināšanas fonda rīcībā minētās izbeigšanas laikā. Šīs tiesības ļauj attiecīgajai NGS saņemt līdzekļus, kas tai nepieciešami direktīvā paredzēto finansēšanas pienākumu izpildei. Daļu, ko var pieprasīt attiecīgā NGS, aprēķina, izmantojot noteiktu metodiku. Ņemot vērā pietiekamā finansējuma zemāko robežvērtību, kas noteikta NGS direktīvas 11. panta 5. punkta a) apakšpunktā, NGS nevar pieprasīt no noguldījumu apdrošināšanas fonda vairāk nekā nepieciešams, lai tai pieejamie finanšu līdzekļi sasniegtu divas trešdaļas no mērķa līmeņa. Valde, vienojoties ar dalībvalsti, triju mēnešu laikā pieņems lēmumu par kārtību un nosacījumiem līdzekļu pārskaitīšanai attiecīgajai NGS.

5.1.3.Vispārīgie principi, kas regulē ENAS

Vispārīgie principi, ko piemēro VNM un ENAS, ir izklāstīti 6. pantā. Šie principi ir būtiski gadījumos, kad Valde vai kāda cita valsts iestāde vai struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumu vai veikt kādu citu darbību.

Ne Valde, ne iesaistītā NGS nedrīkst diskriminēt kādas vienības (tostarp NGS un tajā iesaistītās bankas), noguldījumu turētājus, ieguldītājus vai citus kreditorus, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, atkarībā no valstspiederības vai darījumdarbības vietas (6. panta 1. punkts). Šis noteikums ir Savienības tiesību pamatprincips, kas ir īpaši svarīgs finanšu tirgos, kur plaši izplatīta darījumu veikšana starp dažādām valstīm piederīgiem dalībniekiem ar atšķirīgām uzņēmējdarbības vietām.

Valdes un iesaistītās NGS pienākums ir īstenot visas darbības, priekšlikumus vai politiku, pilnībā ievērojot un pildot pienākumu saglabāt iekšējā tirgus vienotību un integritāti (6. panta 2. punkts). Finansiālās sadrumstalotības novēršana ir galvenais Banku savienības dzinējspēks, un iestādēm, kas administrē ENAS, ir rūpīgi jāizvērtē jebkuras diskrecionāras darbības vai apsvērtā lēmuma ietekme uz iekšējā tirgus darbību.

Kaut arī saistībā ar ENAS nepiemēro 6. panta 3.–5. punktu par grupu darbību, 6. panta 6. punkts liedz Valdei ENAS ietvaros pieņemt lēmumus, lai pieprasītu dalībvalstīm sniegt ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, vai skart dalībvalstu budžeta suverenitāti un fiskālos pienākumus.

Saistībā ar ENAS Valde var pieņemt lēmumus, kas adresēti iesaistītajām NGS (74.f pants). Iesaistītajām NGS šie lēmumi ir jāpilda, bet 6. panta 7. punkts ļauj tām sīkāk noteikt veicamos pasākumus, ciktāl šie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo Valdes lēmumu.

5.2.Dažādie ENAS posmi

Visos trijos posmos — pārapdrošināšanā, kopapdrošināšanā un pilnajā apdrošināšanā — ENAS nodrošinās finansējumu un segs zaudējumus, ko radīs iesaistītās noguldījumu garantiju sistēmas.

ENAS nodrošinātais finansējums būs paredzēts NGS sākotnējai likviditātes vajadzībai, lai izmaksātu kompensācijas noguldītājiem termiņā, kas paredzēts direktīvā (parasti — septiņu darbadienu laikā), kā arī lai laikus apmierinātu lūgumu veikt iemaksas noregulējuma procedūrai. Šis finansējums iesaistītajai NGS būs jāatmaksā Valdei.

ENAS visos posmos segs arī zaudējumus, kas iesaistītajai NGS rezultātā radīsies, kompensējot noguldītājiem vai iemaksājot noregulējumam. Iesaistītās NGS galīgie zaudējumi parasti būs mazāki nekā kompensācijas maksājumi noguldītājiem vai iemaksas noregulējumam. Pēc izmaksāšanas notikuma NGS var veikt piedziņu, pamatojoties uz (apdrošināto) noguldījumu atmaksāšanas pieprasījumiem, ko noguldītāji iesniedz maksātnespējīgai bankai un kas pārsūtīti iesaistītajai NGS tādā mērā, kādā tā veica kompensācijas šiem noguldītājiem (NGS direktīvas 9. panta 2. punkta pirmais teikums). Kaut arī, bankai kļūstot maksātnespējīgai, šīs prasības tādēļ netiek apmierinātas pilnā apmērā, jebkuri ieņēmumi no maksātnespējīgā parādnieka mantas samazina NGS galīgos zaudējumus.

Ja NGS veic iemaksu noregulējumam, tās zaudējumi var būt mazāki par šīs iemaksas summu, jo īpaši gadījumos, kad summa, kas NGS jāsamaksā kā iemaksa, tiek samazināta, pamatojoties uz turpmāko novērtējumu (109. panta 1. punkta ceturtā daļa kopā ar BRRD 75. pantu).

ENAS nesedz zaudējumus, veicot papildu maksājumus iesaistītajai NGS. Tā vietā sākotnējā finansējuma summa, kas iesaistītajai NGS jāatmaksā, tiek samazināta par to zaudējumu daļu, ko sedz ENAS.

Katrā posmā paaugstinās sniegtā finansējuma līmenis un palielinās ENAS segtā zaudējumu daļa.

5.2.1.Pārapdrošināšana

Pārapdrošināšanas posmā, kas tiek piedāvāts uz trim gadiem, ENAS varēs nodrošināt ierobežotu finansējumu un segt ierobežotu zaudējumu daļu iesaistītajai NGS, kas saskaras ar izmaksāšanas notikumu vai saņem lūgumu veikt iemaksu par labu noregulējumam (41.a pants).

Pārapdrošināšanas sākumposmā apdrošinājums būs ierobežots ar noregulējuma procedūru, ko īstenos Valde (41.a panta 2. punkts un 79. pants). Noregulējuma procedūras, kas būs tikai valsts līmeņa procedūras, tiks apdrošinātas tikai kopapdrošināšanas un pilnās apdrošināšanas posmā.

5.2.1.1.Finansēšana pārapdrošināšanas posmā

Finansējums pārapdrošināšanas posmā tiks nodrošināts, ja iesaistītajai NGS ir likviditātes deficīts (41.a panta 2. punkts). Process, kurā nosaka likviditātes deficītu, ir atkarīgs no tā, vai a) iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu, vai b) tai ir jāsamaksā iemaksa noregulējumam.

(a)Iestājoties izmaksāšanas notikumam, iesaistītajai NGS (41.b panta 1. punkts) ir likviditātes deficīts, ja apdrošināto noguldījumu summa maksātnespējīgā bankā ir lielāka par kopsummu, ko veido a) pieejamo finanšu līdzekļu summa, kurai hipotētiski būtu jābūt iesaistītās NGS rīcībā, izmantojot finansēšanas līniju, kas paredzēta 41.j pantā, un b) ārkārtas (ex-post) iemaksu summa, ko iesaistītā NGS var piesaistīt triju dienu laikā pēc izmaksāšanas notikuma.

Apdrošināto noguldījumu summa, ko izmanto, lai aprēķinātu likviditātes deficītu, sastāv tikai no attiecināmajiem noguldījumiem, nepārsniedzot standarta apdrošināšanas līmeni 100 000 euro apmērā vai tā ekvivalentu valsts valūtā (NGS direktīvas 6. panta 1. punkts). Pagaidu augstās bilances, kas definētas NGS direktīvas 6. panta 2. punktā, vai jebkuri atskaitījumi, ko NGS var veikt saskaņā ar NGS direktīvas 7. vai 8. pantu pirms kompensāciju izmaksas noguldītājiem, parasti vēl nav zināmi izmaksāšanas notikuma laikā, tādēļ netiek ņemti vērā. Pieejamo finanšu līdzekļu hipotētiskais līmenis, nevis faktiskais līmenis, tiek izmantots, lai vājinātu potenciālo pamudinājumu iesaistītajai NGS neizpildīt pienākumu piesaistīt ex-ante iemaksas saskaņā ar precīzo finansēšanas līniju. Visbeidzot, ārkārtas (ex-post) iemaksas (direktīvas 10. panta 8. punkts) tādā apmērā, kādā tās var piesaistīt ļoti īsā laikposmā, ir papildu likviditātes avots, kas var samazināt iesaistītās NGS likviditātes deficītu. Triju dienu laikposms nodrošina atbilstošu līdzsvaru starp mērķi vispirms pilnībā izmantot likviditātes līdzekļus, kas pieejami NGS, un nepieciešamību izmaksāt kompensācijas noguldītājiem septiņu darbadienu laikā pēc izmaksāšanas notikuma.

(b)Noregulējuma gadījumā (41.b panta 2. punkts) likviditātes deficīts ir summa, kas iesaistītajai NGS jāsamaksā kā iemaksa noregulējumam, atskaitot no tās pieejamo finanšu līdzekļu summu, kurai hipotētiski ir jābūt iesaistītās NGS rīcībā, izmantojot finansēšanas līniju, kas paredzēta 41.j. pantā. Pieejamo finanšu līdzekļu hipotētiskais līmenis ir vienīgais likviditātes resurss, kas iesaistītajai NGS jāizmanto, lai samazinātu likviditātes deficītu. Noregulējuma gadījumā iesaistītajai NGS nav jāvāc īstermiņa ex-post iemaksas, jo NGS direktīvas 10. panta 8. punkts aprobežojas ar izmaksāšanas notikumiem.

Ja iesaistītajai NGS ir likviditātes deficīts, tā var pieprasīt finansējumu no noguldījumu apdrošināšanas fonda, nepārsniedzot 20 % minētā deficīta. Pārējie 80 % likviditātes deficīta ir jāsedz no citiem finansēšanas avotiem. Piemērojot pieejamo finanšu līdzekļu hipotētisko līmeni likviditātes deficīta aprēķināšanai, ENAS ļauj tām iesaistītajām NGS, kurām izmaksāšanas notikuma laikā ir vairāk pieejamo finanšu līdzekļu nekā nepieciešams, saņemt ENAS finansējumu (tehniskā) likviditātes deficīta segšanai un izmantot to rīcībā esošos papildu līdzekļus atlikušo 80 % likviditātes deficīta (daļējai) segšanai. ENAS piešķirtais finansējums ir ierobežots.

5.2.1.2.Zaudējumu segšana pārapdrošināšanas posmā

Pārapdrošināšanas posmā, papildus likviditātes deficīta finansēšanai, ENAS otrajā posmā sedz arī 20 % no iesaistītās NGS pārsniegtajiem zaudējumiem. Pārsniegto zaudējumu jēdziens atšķiras, atkarībā no tā, vai iesaistītā NGS ir saskārusies ar izmaksāšanas notikumu vai saņēmusi lūgumu veikt iemaksu noregulējumam.

Iestājoties izmaksāšanas notikumam, (41.c panta 1. punkts) iesaistītajai NGS rodas pārsniegtie zaudējumi, ja kopsumma, kas atmaksāta noguldītājiem (direktīvas 8. pants) pārsniedz summu, ko veido a) summa, ko tā piedzinusi maksātnespējas procesā par saņemtajiem noguldījumu pieprasījumiem (NGS direktīvas 9. panta 2. punkta pirmais teikums), izmaksājot kompensācijas noguldītājiem; b) pieejamo finanšu līdzekļu summa, kam hipotētiski jābūt iesaistītās NGS rīcībā, izmantojot finansēšanas līniju, kas paredzēta 41.j pantā; un c) ārkārtas (ex-post) iemaksu summa, ko iesaistītā NGS var piesaistīt viena gada laikā pēc izmaksāšanas notikuma.

Kaut arī likviditātes deficītu aprēķina, pamatojoties uz apdrošināto noguldījumu summu (attiecināmie noguldījumi līdz 100 000 euro), pārsniegto zaudējumu aprēķināšanai, ko veic vēlāk, pārapdrošināšanas procesā, pamatā var likt noguldītājiem atmaksātās faktiskās summas. Šo summu samazina, atskaitot ieņēmumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas, ko ieguvusi iesaistītā NGS. Turklāt atskaita arī pieejamo finanšu līdzekļu hipotētisko summu, kam jābūt iesaistītās NGS rīcībā izmaksāšanas notikuma laikā. Visbeidzot, pieņem, ka iesaistītā NGS ir spējusi iekasēt ex-post iemaksu summu, ko NGS direktīva atļauj piesaistīt viena gada laikā pēc izmaksāšanas notikuma. Tie ir 0,5 % no apdrošināto noguldījumu kopsummas dalības bankās (NGS direktīvas 10. panta 8. punkts), kā arī ex-post iemaksas, kas piesaistītas triju dienu laikā pēc izmaksāšanas notikuma. Iegūtā summa ir iesaistītās NGS pārsniegtie zaudējumi.

Noregulējuma gadījumā (41.c panta 2. punkts) pārsniegtie zaudējumi ir summa, kas iesaistītajai NGS jāsamaksā kā iemaksa noregulējumam, atskaitot summu, ko veido:

(a)summa, ko tā varēja saņemt atpakaļ pēc turpmākā novērtējuma, konstatējot, ka iemaksai ir jābūt mazākai nekā sākotnēji pieprasījusi noregulējuma iestāde 7 , un

(b)pieejamo finanšu līdzekļu summa, kam jābūt iesaistītās NGS rīcībā, izmantojot finansēšanas līniju, kas paredzēta 41.j pantā.

Arī šajā gadījumā iesaistītajai NGS nav jāvāc ex-post iemaksas, jo direktīvas 10. panta 8. punkts aprobežojas ar izmaksāšanas notikumiem.

Zaudējumus 20 % apmērā no pārsniegtajiem zaudējumiem sedz, samazinot finansējuma summu, kas iesaistītajai NGS ir jāatmaksā ENAS, par segto zaudējumu summu. Arī ENAS segto zaudējumu apjoms ir ierobežots.

5.2.2.Kopapdrošināšana

Pēc sākotnējā triju gadu ilgā pārapdrošināšanas posma ENAS kopapdrošina iesaistīto NGS uz četriem gadiem. Iesaistītā NGS no noguldījumu apdrošināšanas fonda var pieprasīt gan finansējumu, gan zaudējumu segšanu gadījumā, ja iestājies izmaksāšanas notikums vai saņemts lūgums veikt iemaksu noregulējumam (41.d pants). Šajā posmā ENAS nodrošina arī finansējumu un sedz zaudējumus, ko rada iemaksas dalībvalstu noregulējuma procesos.

Atšķirība no pārapdrošināšanas posma ir tāda, ka finansējums tiek piešķirts un zaudējumi tiek segti no “pirmā euro”, bet ENAS segtā daļa kopapdrošināšanas periodā pakāpeniski palielinās.

ENAS nodrošina finansējumu par noteiktu procentuālo daļu no iesaistītās NGS likviditātes vajadzības, ko izraisījis izmaksāšanas notikums vai lūgums veikt iemaksu noregulējumam. Tā sedz arī tādu pašu procentuālo daļu no iesaistītās NGS galīgajiem zaudējumiem, kas izriet no šiem notikumiem. Minētā daļa ir 20 % kopapdrošināšanas posma pirmajā gadā, un katrā nākamajā gadā tā palielinās par 20 procentpunktiem, sasniedzot 80 % kopapdrošināšanas pēdējā gadā.

Iestājoties izmaksāšanas notikumam, likviditātes vajadzība ir vienāda ar maksātnespējīgās bankas apdrošināto noguldījumu kopsummu, t. i., attiecināmajiem noguldījumiem līdz 100 000 euro (41.f panta 1. punkts). Zaudējumus nosaka, atskaitot iesaistītās NGS ieņēmumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas (41.g panta 1. punkts).

Noregulējuma gadījumā likviditātes vajadzība ir vienāda ar iemaksas summu, ko pieprasa attiecīgi Valde un dalībvalsts noregulējuma iestāde (41.f panta 2. punkts). Zaudējumus nosaka, atskaitot starpību, ko iesaistītā NGS varēja izmaksāt, pēc turpmāka izvērtējuma, kurā konstatē, ka sākotnējai iemaksai bija jābūt mazākai (41.g panta 2. punkts).

Finansējuma piešķiršanai vai zaudējumu segšanai netiek noteikts nekāds ierobežojums.

5.2.3.Pilnā apdrošināšana

Pēc četrus gadus ilga kopapdrošināšanas posma ENAS pilnībā apdrošinās iesaistīto NGS. Pilnā apdrošināšana paredz pilnīgu likviditātes vajadzības finansēšanu un sedz visus zaudējumus, ko rada izmaksāšanas notikums vai lūgums veikt iemaksu noregulējumam. Mehānisms ir tāds pats kā kopapdrošināšanas posmā, taču ENAS segtā daļa veido 100 %.

5.2.4.ENAS apdrošināšanas aizsargpasākumi

Priekšlikums paredz aizsargpasākumus pret dalībvalstu NGS nepareizu vai negarantētu piekļuvi ENAS. Tās tiks izslēgtas, ja neizpildīs pienākumus, kas paredzēti regulā vai valsts tiesību aktos, ar ko īsteno direktīvas pamatnoteikumus, vai ja attiecīgā dalībvalsts nepareizi īstenos minētās prasības (41.i pants). ENAS tās sedz tikai tad, ja to pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz regulā (41.j pantā) noteikto saskaņotā finansējuma līmeni. Tas palīdz nodrošināt, lai ENAS aizsardzību varētu izmantot tikai tās iesaistītās NGS, kas izpildījušas savus pienākumus, ierobežojot risku ENAS līmenī. Valde var lemt par iesaistītās NGS diskvalifikāciju no ENAS apdrošināšanas, izpildot īpašas balsošanas prasības.

5.3.Valsts atbalsta novērtējums

Lai gan NGS kompensācijas maksājumi noguldītājiem nav valsts atbalsts, tās iemaksas par labu noregulējumam, kaut arī ir paredzētas, lai nodrošinātu noguldītāju turpmāku piekļuvi noguldījumiem, rada priekšrocības iestādei, kura tiek noregulēta. Tādēļ šo iemaksu var atzīt par valsts atbalstu, un par to var būt nepieciešams paziņot Komisijai un saņemt Komisijas apstiprinājumu. Kad iemaksas tiek veiktas no Eiropas līmeņa fondiem (VNF un noguldījumu apdrošināšanas fonda), valsts atbalsta procedūru piemēro pēc analoģijas (19. pants).

5.4.ENAS administrēšana

ENAS administrēs Valde kopā ar iesaistīto NGS (vai izraudzīto iestādi, kas administrē iesaistīto NGS). Šo procedūru var vispārīgi iedalīt posmā, kas nodrošina finansējuma piešķiršanu, un posmā pēc finansējuma piešķiršanas.

5.4.1.Procedūra, kas nodrošina finansējumu

Iesaistītajām NGS ir nekavējoties jābrīdina Valde, tiklīdz tās uzzina par apstākļiem, kas var izraisīt izmaksāšanas notikumu vai noregulējuma iestādes lūgumu veikt iemaksu noregulējumam (41.i pants). Tām ir jāiesniedz Valdei aplēses par gaidāmo likviditātes deficītu (pārapdrošināšanas posmā) vai likviditātes vajadzību (kopapdrošināšanas un pilnas apdrošināšanas posmā). Tas ļaus Valdei sagatavoties tūlītējai finansējuma piešķiršanai, tiklīdz iestājas izmaksāšanas notikums vai tiek saņemts lūgums veikt iemaksu noregulējumam.

Iesaistītajām NGS nekavējoties jāinformē Valde par izmaksāšanas notikumu vai lūgumu veikt iemaksu noregulējumam (41.l pants). Arī ja Valde pati ir pieprasījusi veikt iemaksu noregulējumam (79. pants), šāds paziņojums joprojām ir formāli nepieciešams, jo Valdes sastāvs ENAS ietvaros atšķiras no Valdes sastāva VNM ietvaros (skatīt turpmāk), un iesaistītajai NGS nav nepieciešams pieprasīt finansējumu vai zaudējumu segšanu no ENAS. Kopā ar šo paziņojumu iesaistītajai NGS ir jāsniedz Valdei informācija, lai varētu novērtēt, vai ir izpildīti attiecīgie nosacījumi (41.k pants).

–Apdrošināto noguldījumu summa, lai varētu aprēķināt likviditātes deficītu vai likviditātes vajadzību.

–Pieejamie finanšu līdzekļi laikā, kad iestājies izmaksāšanas notikums vai līdzekļi izlietoti noregulēšanai, lai varētu noteikt, kādam būtu jābūt pieejamo finanšu līdzekļu līmenim iesaistītajām NGS laikā, kad iestājies izmaksāšanas notikums vai līdzekļi izlietoti noregulēšanai, ņemot vērā finansēšanas līniju, kas paredzēta 41.j pantā.

–Aplēses par ārkārtas ex-post iemaksām, ko iespējams piesaistīt triju dienu laikā no izmaksāšanas notikuma vai līdzekļu izlietošanas noregulēšanai.

–Jebkurš cits būtisks šķērslis, kas kavē iesaistītajai NGS izpildīt saistības pret noguldītājiem vai noregulējuma iestādi, un iespējamie korekcijas pasākumi.

Valde 24 stundu laikā noteiks, vai ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz ENAS, kas paredzēti 41.a pantā (pārapdrošināšana), 41.d pantā (kopapdrošināšana) vai 41.h pantā (pilna apdrošināšana) (41.l panta 1. punkts). Valde arī noteiks, parasti tādā pašā laikposmā, finansējuma summu, ko tā izsniegs iesaistītajai NGS (41.l panta 2. punkta otrā daļa).

Kad viena vai vairākas iesaistītās NGS vienlaikus saskaras ar vairākiem izmaksāšanas notikumiem vai izlieto līdzekļus noregulējumam (notikumi), noguldījumu apdrošināšanas fondā pieejamie finanšu līdzekļi var nebūt pietiekami. Šādā gadījumā finansējums, ko katra iesaistītā NGS var saņemt katram notikumam, tiks ierobežots ar daļu no noguldījumu apdrošināšanas fondā pieejamajiem finanšu līdzekļiem saskaņā ar proporcionālu aprēķinu (41.l panta 3. punkts).

Valdei nekavējoties jāinformē iesaistītās NGS par to, vai ir izpildīti ENAS apdrošināšanas nosacījumi, un par finansējuma summu, ko tā piešķirs iesaistītajai NGS. Iesaistītā NGS 24 stundu laikā var pieprasīt pārskatīt Valdes lēmumu(-s), un Valdei par to jālemj nākamo 24 stundu laikā (41.m pants).

Finansējums jānodrošina uzreiz pēc tam, kad Valde ir noteikusi summu, un jāizmaksā kā naudas līdzekļu iemaksa par labu iesaistītajai NGS (41.n pants). Ja Valde palielina finansējuma summu, pārskatot sākotnējo lēmumu pēc iesaistītās NGS lūguma, minētā summa ir jāizmaksā, tiklīdz Valde pieņem šādu lēmumu, atbildot uz pārskatīšanas lūgumu.

5.4.2.Procedūra pēc finansēšanas

Pēc finansējuma piešķiršanas Valdei ir jānosaka iesaistītās NGS pārsniegtie zaudējumi (pārapdrošināšanas gadījumā) vai zaudējumi (kopapdrošināšanas un pilnas apdrošināšanas gadījumā), jāuzrauga piešķirtā finansējuma izlietošana izmaksām noguldītājiem vai iemaksām noregulējumam un jāuzrauga iesaistītās NGS centieni iekasēt līdzekļus pēc noguldījumu pieprasījumiem no maksātnespējīgā parādnieka mantas.

Pēc izmaksāšanas notikuma laika gaitā noskaidrosies (pārsniegto) zaudējumu summa, jo iesaistītās NGS vāks ex-post iemaksas un laiku pa laikam saņems ieņēmumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Veicot iemaksu noregulējumam, ja iesaistītā NGS nespēs piesaistīt nekādas ex-post iemaksas un tai nebūs prasījumu par piedziņu no trešajām personām, (pārsniegtos) zaudējumus varēs noteikt jau uzreiz pēc tam, kad iesaistītā NGS saņems maksājumu par jebkuru starpību, uz ko tai varēs būt tiesības pēc turpmākā novērtējuma, kurā konstatēs, ka sākotnējai iemaksai bija jābūt mazākai. Tādējādi vienīgi pēc izmaksāšanas notikuma Valdei būs pastāvīgi jāvērtē (pārsniegto) zaudējumu summas izmaiņas, pirms tā noteiks galīgos (pārsniegtos) zaudējumus. Paralēli, iesaistītajai NGS būs jāatmaksā Valdei finansējums, ko tā saņēmusi pa daļām, atbilstoši ex-post iemaksām vai ieņēmumiem no maksātnespējīgā parādnieka mantas, tiklīdz tie kļūs pieejami iesaistītajai NGS (41.o pants).

Starpība starp sākotnējo finansējumu, ko iesaistītā NGS saņem no noguldījumu apdrošināšanas fonda, un finansējuma summu, kas tai gala rezultātā jāatmaksā Valdei, veido (pārsniegtos) zaudējumus, ko sedz ENAS.

Pēc izmaksāšanas notikuma Valdei arī stingri jāuzrauga izmaksāšanas procedūra, jo īpaši tas, vai iesaistītajai NGS piešķirtais finansējums tiek izlietots minētajam mērķim un kā iesaistītā NGS rīkojas ar noguldījumu pieprasījumiem maksātnespējas procesā. Iesaistītajai NGS regulāros intervālos, ko nosaka Valde, ir jāiesniedz precīza, droša un pilnīga informācija, jo īpaši par izmaksāšanas procedūru un par tās subrogācijas tiesību izmantošanu maksātnespējas procesā. Iesaistītajai NGS ir jācenšas maksimāli palielināt ieņēmumi no maksātnespējīgā parādnieka mantas. Iesaistītās NGS nolaidīga rīcība var izraisīt Valdes prasījumus par zaudējumu atlīdzināšanu, bet Valde pēc iesaistītās NGS uzklausīšanas var arī nolemt pati izmantot visas tiesības, kas izriet no noguldījumu prasījumiem, kuriem iesaistītā NGS ir veikusi subrogāciju. Pēc tam Valde var tieši iekasēt ieņēmumus, novirzot tos savā kontā, lai apmierinātu savu prasību par iesaistītajai NGS izmaksātā finansējuma atmaksāšanu (41.q pants).

5.5.ENAS finansiālais nodrošinājums

ENAS darbībai ir nepieciešami finansiālie līdzekļi, lai varētu segt administratīvos izdevumus un nodrošināt nepieciešamo apdrošinājumu (finansējumu un zaudējumu segšanu) iesaistītajām NGS.

5.5.1.Vispārīgie budžeta noteikumi un administratīvās iemaksas

Pašlaik budžets sastāv no divām daļām — I daļa attiecas uz Valdes administrāciju, un II daļa attiecas uz VNF.

ENAS administratīvos izdevumus sedz esošās administratīvās iemaksas, kas iekasētas Valdes budžeta I daļā, ņemot vērā papildu administratīvo slogu, ko rada ENAS, un faktu, ka VNM un ENAS darbības joma ratione personae nav identiska (65. panta 5. punkts).

Noguldījumu apdrošināšanas fonds tiks iekļauts jaunā Valdes budžeta III daļā. Tā ieņēmumu un izdevumu struktūra (60.a pants) atbilst VNF II daļas struktūrai (60. pants) un ir sīkāk izskaidrota turpmāk 5.5.2. punktā.

Budžeta III daļai piemēro arī vispārīgos budžeta noteikumus (57., 58., 61.–64. un 66. pants).

Valde būs atbildīga par VNF un noguldījumu apdrošināšanas fonda pārvaldīšanu un ieguldīs to līdzekļus saskaņā ar VNM regulas un Komisijas pieņemto deleģēto aktu noteikumiem (75. pants).

5.5.2.Ex-ante iemaksas noguldījumu apdrošināšanas fondā

Noguldījumu apdrošināšanas fonds veidosies no ex-ante iemaksām, kas bankām jāmaksā un ko tās maksā tieši Valdei, un Valdes vārdā tās aprēķina un par tām rēķinus izraksta iesaistītās NGS (74.a panta 1. punkts). Šīs ex-ante iemaksas ir pienākums, kas nav saistīts ar pienākumu maksāt ex-ante iemaksas iesaistītajām NGS saskaņā ar NGS direktīvas 10. panta 1. punkta otro daļu. Tomēr, lai nodrošinātu banku nozares neitralitāti attiecībā uz izmaksām, ex-ante iemaksas, kas samaksātas noguldījumu apdrošināšanas fondam, var kompensēt iesaistītās NGS līmenī (skatīt turpmāk 5.5.2.2. punktu) 8 .

5.5.2.1.Noguldījumu apdrošināšanas fonda mērķa līmeņi

Noguldījumu apdrošināšanas fonda pieejamajiem finanšu līdzekļiem jāsasniedz divi turpmāk minētie mērķa līmeņi (74.b panta 1. un 2. punkts): a) sākotnējais mērķa līmenis — 20 % no četrām devītdaļām summas, ko veido visi dalībvalstu minimālie mērķa līmeņi laikā, kad beidzas trīs gadu ilgais pārapdrošināšanas posms, un b) galīgais mērķa līmenis, kas vienāds ar to minimālo mērķa līmeņu summu, kuri iesaistītajām NGS saskaņā ar direktīvu jāsasniedz, beidzoties četrus gadus ilgajam kopapdrošināšanas periodam. Minimālie mērķa līmeņi tiktu pilnībā saskaņoti visām iesaistītajām NGS. Noguldījumu apdrošināšanas fonda un iesaistīto NGS minimālie mērķa līmeņi kopā pieaugtu lineārā veidā par vienu devītdaļu katru gadu periodā līdz 2024. gadam.

Ex-ante iemaksas, kas bankām jāmaksā, ir jāsadala laikā iespējami vienmērīgi, kamēr tiek sasniegts sākotnējais vai galīgais mērķa līmenis. Pēc pārapdrošināšanas perioda, ja pieejamie finanšu līdzekļi ir izmantoti finansējuma piešķiršanai vai zaudējumu segšanai un ir mazāki par sākotnējo mērķa līmeni, tie ir jāpiesaista atkal, kamēr vēlreiz tiek sasniegts mērķa līmenis.

Katru gadu ex-ante iemaksas, kas pienākas no katras bankas un tām jāsamaksā Valdei, nosaka divos posmos: a) Valde nosaka kopsummu ex-ante iemaksām, kuras tā var prasīt no katras iesaistītās NGS dalības bankām (74.d panta 1. punkts); b) pēc tam katra iesaistītā NGS, pamatojoties uz Valdes noteikto attiecīgo kopsummu, aprēķina iemaksu, kas pienākas no katras dalības bankas un tai jāsamaksā (74.d panta 2. punkts), un izraksta rēķinu par šo summu Valdes vārdā.

Pārapdrošināšanas posmā uz risku balstīto ex-ante iemaksu, kas katrai dalības bankai jāiemaksā noguldījumu apdrošināšanas fondā, aprēķina iesaistītā NGS attiecībā pret visām citām savām dalības bankām. Pēc pārapdrošināšanas posma katras bankas uz risku balstītās ex-ante iemaksas tiek aprēķinātas attiecībā pret visām bankām, kas ietilpst ENAS darbības jomā. To varētu darīt Valde, izmantojot iesaistītās NGS palīdzību un pamatojoties uz metožu kopu, kas balstīta uz risku un ko nosaka ar Komisijas deleģēto aktu.

Ex-ante iemaksa, par kuru rēķinu Valdes vārdā izraksta iesaistītā NGS, bankai būs jāsamaksā tieši Valdei, kas pārskaitīs šo summu noguldījumu apdrošināšanas fondam (kā ieņēmumus budžeta III daļā).

5.5.2.2.Kompensēšana iesaistīto NGS līmenī

Šis priekšlikums ļauj iesaistītajām dalībvalstīm nodrošināt savu iesaistīto NGS dalības banku neitralitāti attiecībā uz izmaksām. Tās var nolemt, ka atsevišķa pienākuma izveide bankām maksāt ex-ante iemaksas noguldījumu apdrošināšanas fondā pamato kompensēšanu iesaistīto NGS līmenī. Pieņemot šādu lēmumu, dalībvalstīm pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes princips un jāizvērtē, vai noguldījumu aizsardzības līmenis, kura pamatā ir gaidāmā ENAS izveide, pamatos finanšu līdzekļu samazināšanu noguldījumu aizsardzībai iesaistīto NGS līmenī.

Neitralitāte attiecībā uz izmaksām ir paredzēta 74.c panta 4. punktā: a) ex-ante iemaksas, ko bankas maksā noguldījumu apdrošināšanas fondam, tiek ņemtas vērā, aprēķinot mērķa līmeni, kas attiecīgajai iesaistītajai NGS jāsasniedz saskaņā ar direktīvu; b) ja līdz izveides posma beigām (2024. gada 3. jūlijam vai vēlāk) dalībvalsts NGS būs precīzi ievērojusi finansēšanas līnijas prasības (41.j pants), un tās dalības bankas būs samaksājušas visas iemaksas, kas pienācās noguldījumu apdrošināšanas fondam, šīs iemaksas veidos iemaksu summu, kas nepieciešama dalībvalsts mērķa līmeņa sasniegšanai — 0,8 %; un c) iesaistītās dalībvalstis var atļaut savām NGS ņemt vērā iemaksas, kuras to dalības bankas ir samaksājušas ENAS, aprēķinot iemaksu līmeni, un/vai atlīdzināt dalības bankām no pieejamajiem finanšu līdzekļiem tādā mērā, kādā šīs iemaksas pārsniedz summas, kas paredzētas precīzajā finansēšanas līnijā.

Atkarībā no pieejamo finanšu līdzekļu līmeņa, ko iesaistītās NGS jau savākušas, tās var kompensēt dalības bankām, samazinot veicamās iemaksas vai atlīdzinot tās iemaksas, kuras NGS jau saņēmušas no dalības bankām.

5.5.3.Ārkārtas ex-post iemaksas

Sākot no kopapdrošināšanas posma sākuma, Valde var arī pieprasīt maksāt ārkārtas ex-post iemaksas bankām, kuras piesaistītas iesaistītajām NGS, ja ar noguldījumu apdrošināšanas fondā pieejamajiem līdzekļiem nepietiek finansēšanai un zaudējumu segšanai. Dalībvalsts NGS joprojām būs atbildīga par ex-post iemaksu piesaistīšanu no dalībvalsts banku nozares, lai atjauninātu savas valsts sistēmu pēc izmaksāšanas notikuma vai iemaksu veikšanas noregulējumam.

Ex-post iemaksas bankām jāmaksā, un tās šīs iemaksas maksā tieši Valdei, un kopapdrošināšanas posmā tās aprēķina un rēķinus izraksta attiecīgās iesaistītās NGS Valdes vārdā. Valde nosaka kopsummu ex-post iemaksām, kuras tā var prasīt no katras iesaistītās NGS dalības bankām, nepārsniedzot robežas, kas noteiktas ar Komisijas deleģēto aktu. Iesaistītā NGS aprēķina ex-post iemaksu, kas jāmaksā katrai dalības bankai, pamatojoties uz Valdes noteikto kopsummu un piemērojot to pašu uz risku balstīto metodi, ko tā piemēro, aprēķinot ex-ante iemaksu saskaņā ar direktīvas 10. panta 1. punktu.

Pēc kopapdrošināšanas posma ex-post iemaksu, kas jāmaksā katrai bankai, aprēķina Valde, pamatojoties uz metodēm, kas balstītas uz risku un noteiktas ar Komisijas deleģēto aktu, kuru piemēro arī, aprēķinot ex-ante iemaksas pēc kopapdrošināšanas posma. Iesaistītās NGS izraksta rēķinus par ex-post iemaksām Valdes vārdā.

Kopapdrošināšanas un pilnas apdrošināšanas posmā Valde pēc savas iniciatīvas vai attiecīgas kompetentās iestādes priekšlikuma var pilnībā vai daļēji atlikt ex-post iemaksas nomaksāšanu kādai atsevišķai bankai. Šādas atlikšanas iemeslam jābūt nepieciešamībai aizsargāt bankas finansiālo stāvokli, un tā nevar turpināties ilgāk par sešiem mēnešiem, taču to var atjaunot pēc bankas pieprasījuma.

Komisijas deleģētais akts noteiks maksimālās summas, ko ENAS drīkst iekasēt ex-post, ņemot vērā dalībvalsts ex-post iemaksas.

5.5.4.Papildu finansēšanas avoti noguldījumu apdrošināšanas fondam

Papildus ex-ante un ex-post iemaksu iekasēšanai, Valde var slēgt līgumus par papildu finansēšanas avotiem noguldījumu apdrošināšanas fondam. Pakāpeniski aizstājot finansējumu iesaistītās NGS līmenī, tā var lūgt aizdevumu no noguldījumu garantiju sistēmas, kas atzīta neiesaistītajās dalībvalstīs, kuras var pieņemt lēmumu par šo lūgumu saskaņā ar direktīvas 12. pantu (74.g pants). Lai nodrošinātu savstarpējību, arī Valde savukārt var pieņemt lēmumu piešķirt aizdevumus noguldījumu garantiju sistēmām neiesaistītajās dalībvalstīs.

Valde var slēgt līgumus arī ar trešām personām par citiem alternatīviem finanšu līdzekļiem noguldījumu apdrošināšanas fondam, jo īpaši gadījumos, kad līdzekļi, ko Valde var savākt ar ex-ante iemaksām un ex-post iemaksām, nav (nekavējoties) pieejami (74.h pants). Atmaksājamie finanšu līdzekļi ir jāatgūst, piesaistot ex-ante un ex-post iemaksas dzēšanas periodā.

5.5.5.ENAS — lēmumu pieņemšana

ENAS administrēs Valde tās izpildsesijās un plenārsesijās. Izpildsesijās jāpiedalās tiem pašiem dalībniekiem attiecībā uz lēmumiem un uzdevumiem, kas saistīti ar ENAS un VNM. ENAS īpašajiem uzdevumiem būs nepieciešams īpašs plenārsesijas dalībnieku sastāvs, lai pieņemtu lēmumus, kas attiecas tikai uz ENAS. Dalībniekus, kas pārstāv dalībvalstu noregulējuma iestādes, plenārsesijās aizstās dalībnieki, kas pārstāv dalībvalstu izraudzītās iestādes.

Plenārsesijai būs uzticēti īpaši uzdevumi.

Tā kā daži Valdes lēmumi attieksies uz Valdi kopumā vai uz abiem mehānismiem — VNM un ENAS, tie būs jāpieņem jaunā kopīgā plenārsesijā ar īpašiem pārstāvjiem un balsošanas procedūrām.

Visi citi lēmumi par ENAS tiks pieņemti Valdes izpildsesijās.

5.6.Citi noteikumi

Noteikumus par konkrētu tematiku, ko piemēro VNM, piemēros arī Valdei, kad tā pildīs savas funkcijas saistībā ar ENAS — attiecībā uz privilēģijām un imunitātēm, valodas mehānismiem, personālu un darbinieku apmaiņu, iekšējām komitejām, apelāciju palātu, iesniegumiem tiesā, Valdes atbildību, profesionālajiem noslēpumiem un informācijas apmaiņu, datu aizsardzību, dokumentu pieejamību, drošības noteikumiem par sensitīvu vai klasificētu informāciju, kā arī revīzijas palātu.

Grozījumus, ar ko ievieš ENAS, piemēros no grozījumu regulas spēkā stāšanās brīža.

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu;

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu;

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem;

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu 9 ;

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ;

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Pēdējos gados Savienība ir panākusi progresu banku pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē. Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Savienībā, nodrošinātu banku sistēmas stabilitāti un aizsargātu noguldītājus, ir svarīgi, lai banku pakalpojumu iekšējais tirgus būtu labāk integrēts.

(2)Eiropadome 2012. gada 18. oktobrī secināja, ka “ņemot vērā nopietnos pārbaudījumus, ar ko sastopas Ekonomiskā un monetārā savienība, tā ir jāstiprina, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo labklājību, kā arī stabilitāti un ilgstošu pārticību”, un “ka procesam ceļā uz dziļāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jābalstās uz Savienības iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu, ka tam vajadzētu būt atvērtam un pārredzamam attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, un ka tajā būtu jāievēro iekšējā tirgus integritāte”. Tādēļ tiek izveidota Banku savienība, kuras pamatā ir visam iekšējam tirgum paredzēts visaptverošs un sīki izstrādāts vienots noteikumu kopums finanšu pakalpojumu jomā. Banku savienības izveides procesam ir raksturīgs atklātums un pārredzamība attiecībā uz neiesaistītajām dalībvalstīm un iekšējā tirgus integritātes ievērošana.

(3)Eiropas Parlaments 2012. gada 20. novembra rezolūcijā “Ceļā uz patiesu ekonomikas un monetāro savienību” paziņoja arī, ka ļoti svarīga nozīme pienācīgas EMS darbības nodrošināšanai ir valdību, kredītiestāžu un reālās ekonomikas darbības savstarpējās negatīvās ķēdes reakcijas pārtraukšanai, un uzsvēra, ka ir steidzami vajadzīgi papildu tālejoši pasākumi un pilnībā funkcionējošas Eiropas banku savienības izveide, vienlaikus nodrošinot finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus nepārtrauktu pienācīgu darbību un brīvu kapitāla apriti.

(4)Kaut arī ir veiktas būtiskas darbības, lai nodrošinātu Banku savienības efektīvu darbību, ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 11 izveidojot vienotu uzraudzības mehānismu (VUM), kas nodrošina, ka Savienības politika attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību eurozonas dalībvalstīs un tajās dalībvalstīs, kas nav eurozonas dalībvalstis un izvēlas piedalīties VUM (iesaistītās dalībvalstis), tiek īstenota konsekventi un efektīvi, un izveidojot vienotu noregulējuma mehānismu (VNM) ar Regulu (ES) Nr. 806/2014, kas nodrošina konsekventu sistēmu maksātnespējīgu vai iespējami maksātnespējīgu banku noregulēšanai iesaistītajās dalībvalstīs, Banku savienības izveides pabeigšanai joprojām ir vajadzīgi papildu pasākumi.

(5)Piecu priekšsēdētāju ziņojumā 2015. gada jūnijā par Eiropas ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšanu norādīja, ka vienotā banku sistēma var būt patiesi vienota tikai gadījumā, ja uzticība banku noguldījumu drošībai ir vienāda, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā banka darbojas. Tam ir vajadzīga vienota banku uzraudzība, vienots banku noregulējums un vienota noguldījumu apdrošināšana. Tādēļ piecu priekšsēdētāju ziņojums piedāvāja pabeigt Banku savienības veidošanu, izveidojot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS), pilnvērtīgas Banku savienības trešo pīlāru līdztekus banku uzraudzībai un banku noregulējumam. Konkrēti pasākumi šajā virzienā jau ir jāveic prioritārā kārtā, un pārapdrošināšanas sistēma Eiropas līmenī attiecībā uz dalībvalstu noguldījumu garantiju sistēmām ir pirmais solis virzībā uz pilnībā kopīgotu pieeju. Šīs pārapdrošināšanas sistēmas jomai ir jāsakrīt ar VUM darbības jomu.

(6)Nesenā krīze parādīja, ka iekšējā tirgus darbība var tikt apdraudēta un ka palielinās finansiālās sadrumstalotības risks. Kad maksātnespējīga kļūst banka, kas ir salīdzinoši liela dalībvalsts banku nozares ietvaros, vai kad vienlaikus maksātnespējīga kļūst daļa no valsts banku nozares, tas var izraisīt dalībvalsts NGS neaizsargātību pret lieliem vietēja mēroga satricinājumiem, pat neraugoties uz papildu finanšu mehānismiem, ko nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES 12 . Šāda dalībvalsts NGS neaizsargātība pret lieliem vietēja mēroga satricinājumiem var veicināt nelabvēlīgas atsauksmes starp bankām un to valsts vadītājiem, apdraudot noguldījumu aizsardzības viendabīgumu un sekmējot noguldītāju uzticības zudumu, kā arī izraisot tirgus nestabilitāti.

(7)Ja noguldītāju aizsardzības līmenis nav viendabīgs, tas var traucēt konkurencei un kredītiestādēm radīt faktiskus šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanas un brīvas pakalpojumu sniegšanas brīvībām iekšējā tirgus ietvaros. Tādēļ kopīga noguldījumu apdrošināšanas sistēma ir būtiska iekšējā tirgus izveides pabeigšanai finanšu pakalpojumu jomā.

(8)Lai gan Direktīva 2014/49/ES būtiski uzlabo valstu sistēmu spēju izmaksāt kompensācijas noguldītājiem, nepieciešami efektīvāki noguldījumu garantiju mehānismi Banku savienības līmenī, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus visu noguldītāju uzticības pamatošanai un tādējādi saglabātu finanšu stabilitāti. ENAS nostiprinās Banku savienības noturību pret krīzēm nākotnē, plašāk kopīgojot risku, un piedāvās vienādu aizsardzību apdrošinātajiem noguldītājiem, atbalstot iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

(9)Līdzekļi, ko izmanto noguldītāju garantiju sistēmas, lai atmaksātu noguldītājiem nepieejamos apdrošinātos noguldījumus saskaņā ar 8. pantu Direktīvā 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām, nav valsts atbalsts vai fonda atbalsts. Tomēr, ja šos līdzekļus izmanto kredītiestāžu pārstrukturēšanai un tie ir valsts atbalsts vai fonda atbalsts, tiem jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantam un attiecīgi arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 13 19. pantam, kas tādēļ jāgroza.

(10)Neraugoties uz papildu saskaņošanu, ko paredzēja Direktīva 2014/49/ES, dalībvalstu NGS saglabā noteiktas iespējas un izvēles, tostarp attiecībā uz vairākiem būtiskiem elementiem, piemēram, mērķa līmeņiem, riska faktoriem, kas piemērojami, izvērtējot kredītiestāžu iemaksas, atmaksāšanas periodiem vai līdzekļu izlietojumu. Šīs atšķirības valstu noteikumos var kavēt brīvu pakalpojumu sniegšanu un radīt konkurences traucējumus. Augsti integrētajā banku nozarē noteikumu un pieeju vienotība ir nepieciešama, lai konsekventi varētu nodrošināt stingru noguldītāju aizsardzību visā Savienībā un tādējādi sasniegt finanšu stabilitātes mērķi.

(11)ENAS izveide, lēmumu pieņemšanu, uzraudzību un īstenošanas pilnvaras centralizējot un uzticot vienotai noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas valdei (Valde), ir būtiska saskaņotas noguldījumu garantiju sistēmas mērķa sasniegšanai. Noguldījumu garantiju prasību vienotu piemērošanu iesaistītajās dalībvalstīs veicinās tās uzticēšana šādai centrālai iestādei. Tādējādi ENAS darbība, atbalstot un nodrošinot sistēmu vienotu noteikumu par noguldījumu garantiju mehānismiem izstrādei un turpmākai ieviešanai, atvieglos saskaņošanas procesu finanšu pakalpojumu jomā.

(12)Turklāt ENAS ir daļa no plašākiem ES noteikumiem, kas saskaņo prudenciālo uzraudzību, atgūšanu un noregulēšanu — tie ir iekšējā tirgus papildu aspekti attiecībā uz banku pakalpojumiem. Uzraudzība var būt efektīva un jēgpilna tikai gadījumā, ja ir izveidota piemērota noguldījumu apdrošināšanas sistēma, kas atbilst izmaiņām uzraudzības jomā. Tādēļ ENAS ir instruments plašākā saskaņošanas procesā, un tās mērķi ir cieši saistīti ar Savienības sistēmu prudenciālai uzraudzībai, atgūšanai un noregulējumam, kuru centralizēta piemērošana ir atkarīga vienam no otra. Piemēram, atbilstoša koordinācija uzraudzības un noguldījumu garantiju līmenī ir nepieciešama gadījumos, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno anulēt kredītiestādes licenci vai kredītiestāde nepilda pienākumu kļūt par NGS dalībnieci. Līdzīga augsta līmeņa integrācija ir nepieciešama starp noregulējuma darbībām un noguldījumu apdrošināšanas uzdevumiem, kas noteikti Valdei.

(13)Šo regulu piemēro tikai bankām, kuru piederības jurisdikcijas uzraudzības iestāde ir ECB vai attiecīgā valsts kompetentā iestāde dalībvalstīs, kuru naudas vienība ir euro, vai dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro un kuras ir izveidojušas ciešu sadarbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu. Šīs regulas darbības joma ir saistīta ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 piemērošanas jomu. Patiesi, paturot prātā VUM piešķirto uzraudzības uzdevumu un noguldījumu garantiju darbību nozīmīgo savstarpējās saistības pakāpi, centralizētas uzraudzības sistēmas izveidei, kura darbojas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 6. punktu, ir būtiska nozīme noguldījumu garantiju saskaņošanā iesaistītajās dalībvalstīs. Tas, ka Regulas (ES) Nr. 1024/2013 darbības jomā ietilpstošās struktūras ir pakļautas VUM īstenotajai uzraudzībai, ir īpaša pazīme, saskaņā ar kuru tās tiek objektīvi nostādītas atšķirīgā situācijā noguldījumu garantiju nolūkā. Ir jāpieņem pasākumi, lai izveidotu vienotu noguldījumu apdrošināšanas sistēmu visām dalībvalstīm, kas piedalās VUM, ar mērķi atvieglot iekšējā tirgus pienācīgu un stabilu darbību.

(14)Lai nodrošinātu paralēlu darbību ar VUM un VNM, ENAS jāpiemēro iesaistītajām dalībvalstīm. Bankām, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kuras nepiedalās VUM, ENAS nebūtu jāpiemēro. Kamēr uzraudzība dalībvalstī tiek īstenota ārpus VUM, šai dalībvalstij būtu jāsaglabā atbildība par noguldītāju aizsardzības nodrošināšanu pret sekām, ko rada kredītiestādes maksātnespēja. Tiklīdz dalībvalstis pievienojas VUM, tām automātiski būtu jāpiemēro arī ENAS. Visbeidzot, ENAS, iespējams, varētu paplašināt, piemērojot to visam iekšējam tirgum.

(15)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū kopumā, šī regula ir saskaņota ar Direktīvu 2014/49/ES. Tā papildina minētās direktīvas noteikumus un principus, lai nodrošinātu pienācīgu ENAS darbību un pienācīga finansējuma pieejamību šai sistēmai. Tādēļ materiālās tiesības par noguldījumu garantijām, kas piemērojamas ENAS ietvaros, būs saskanīgas ar tiesībām, ko piemēro dalībvalstu NGS vai izraudzītās iestādes neiesaistītajās dalībvalstīs un kas saskaņotas ar Direktīvu 2014/49/ES.

(16)Integrētos finanšu tirgos jebkurš finansiāls atbalsts noguldītāju atlīdzināšanai veicina finansiālo stabilitāti ne tikai attiecīgajā iesaistītajā dalībvalstī, bet arī citās dalībvalstīs, novēršot jebkuru banku krīžu netiešu ietekmi neiesaistītajās dalībvalstīs. Noguldījumu apdrošināšanas uzdevumu uzticēšana Valdei nekādā gadījumā nedrīkst apgrūtināt finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību. Tādēļ Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jāsaglabā savas funkcijas un pašreizējās pilnvaras un uzdevumi, proti, tai būtu jāpilnveido un jāveicina visām dalībvalstīm piemērojamo Savienības tiesību aktu konsekventa piemērošana un jāsekmē noguldījumu garantiju prakses konverģence visā Savienībā kopumā.

(17)Vairāku gadu laikā ENAS pakāpeniski jāattīstās no pārapdrošināšanas sistēmas par pilnībā kopīgotu kopapdrošināšanas sistēmu. Saistībā ar centieniem nostiprināt EMS un papildus darbam pie pagaidu finansēšanas mehānismu izveides vienotajam noregulējuma fondam (VNF) un pie kopīga fiskālā atbalsta izstrādes, šis pasākums ir nepieciešams, lai varētu mazināt banku un valsts vadītāju sasaisti atsevišķās dalībvalstīs, veicot pasākumus, lai kopīgotu risku starp visām Banku savienības dalībvalstīm un tādējādi nostiprinātu Banku savienības spējas sasniegt galveno mērķi. Tomēr šādai riska dalīšanai, ko izraisa Banku savienības nostiprināšanas pasākumi, jānotiek paralēli riska samazināšanas pasākumiem, kas izstrādāti banku un valsts vadītāju sasaistes tiešākai saraušanai.

(18)ENAS jāizveido trijos secīgos posmos, vispirms kā pārapdrošināšanas sistēma, kas apdrošina iesaistīto NGS daļu no likviditātes deficīta un pārsniegtajiem zaudējumiem, tad kā kopapdrošināšanas sistēma, kas apdrošina pakāpeniski arvien lielāku iesaistīto NGS daļu no likviditātes deficīta un zaudējumiem, un tā var vainagoties ar pilnas apdrošināšanas sistēmu, kas apdrošina visas iesaistīto noguldījumu garantiju sistēmu likviditātes vajadzības un zaudējumus.

(19)Pārapdrošināšanas posmā un lai ierobežotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonda (noguldījumu apdrošināšanas fonds) atbildību un samazinātu morālās bīstamības risku dalībvalstu līmenī, noguldījumu apdrošināšanas fonda atbalstu var pieprasīt tikai gadījumos, kad dalībvalsts NGS piesaista ex-ante iemaksas saskaņā ar precīzu finansēšanas līniju un vispirms iztērē šos līdzekļus. Tomēr, ja dalībvalsts NGS ir iekasējusi vairāk līdzekļu nekā prasa šī finansēšanas līnija, tai ir jāizlieto tikai tā līdzekļu daļa, kas tai bija jāiekasē, lai izpildītu finansēšanas līnijas prasības, un tad tā ir tiesīga saņemt ENAS kompensāciju. Tādējādi NGS, kas iekasējusi vairāk līdzekļu nekā nepieciešams, lai izpildītu finansēšanas līnijas prasības, nebūs sliktākā pozīcijā kā tās NGS, kuru iekasētie līdzekļi nepārsniedz finansēšanas līnijas noteikto līmeni.

(20)Tā kā noguldījumu apdrošināšanas fonds pārapdrošināšanas posmā nodrošinās tikai finansējuma papildu avotu un tikai vājinās sasaisti starp bankām un valsts vadītājiem, tomēr nenodrošinot, lai visi noguldītāji Banku savienībā tiktu vienādā mērā aizsargāti, pēc trim gadiem pārapdrošināšanas posmam būs pakāpeniski jāpārveidojas par kopapdrošināšanas sistēmu un visbeidzot — par pilnīgi kopīgotu noguldījumu apdrošināšanas sistēmu.

(21)Kaut arī pārapdrošināšanas un kopapdrošināšanas posmiem būs daudzas kopīgas iezīmes, kas nodrošinās netraucētu pakāpenisku pāreju, kopapdrošināšanas posmā izmaksātie līdzekļi tiks sadalīti starp dalībvalsts NGS un noguldījumu apdrošināšanas fondu, sākot no pirmā zaudētā euro. Noguldījumu apdrošināšanas fonda relatīvā iemaksa pakāpeniski palielināsies līdz 100 procentiem, pēc četriem gadiem nodrošinot noguldītāju riska pilnīgu kopīgošanu visā Banku savienībā.

(22)ENAS ir jāparedz aizsargpasākumi, lai ierobežotu morālās bīstamības risku un nodrošinātu, ka ENAS apdrošināšana tiek sniegta tikai gadījumos, kad dalībvalstu NGS darbojas apdomīgi. Pirmkārt, dalībvalstu NGS jāizpilda pienākumi saskaņā ar šo regulu, Direktīvu 2014/49/ES un citiem attiecīgiem ES tiesību aktiem, jo īpaši pienākums papildināt līdzekļus saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. pantu, kā sīkāk izskaidrots šajā regulā. Lai varētu saņemt ENAS apdrošināšanu, iesaistītajām NGS jāpiesaista ex-ante iemaksas saskaņā ar precīzo finansēšanas līniju. Tas nozīmē arī to, ka mērķa līmeņu samazināšanas iespēja saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 6. punktu vairs nav pieejama, ja NGS vēlas gūt labumu no ENAS. Otrkārt, ja iestājas izmaksāšanas notikums vai līdzekļi tiek izlietoti noregulējumam, dalībvalstu NGS pašām jāsedz taisnīga zaudējumu daļa. Tādēļ tām ir jāiekasē ex-post iemaksas no dalībniekiem, lai atjauninātu līdzekļus, un veiktu atmaksājumu ENAS tādā mērā, kādā sākotnēji saņemtais finansējums pārsniedz zaudējumu daļu, kas jāsedz ENAS. Treškārt, pēc izmaksāšanas notikuma dalībvalstu NGS maksimāli jāpalielina ieņēmumi no maksātnespējīgā parādnieka mantas un jāveic atmaksājums Valdei, bet Valdei jābūt pietiekamām pilnvarām savu tiesību aizsardzībai. Ceturtkārt, Valdei jābūt pilnvarām atgūt visu finansējumu vai tā daļu gadījumā, ja iesaistītā NGS neizpilda galvenos pienākumus.

(23)Noguldījumu apdrošināšanas fonds ir būtisks elements, bez kura nav iespējams sasniegt pakāpenisku ENAS izveidi. Atšķirīgās valstu finansēšanas sistēmas nenodrošinās viendabīgu noguldījumu apdrošināšanu visā Banku savienībā. Noguldījumu apdrošināšanas fondam tā trijos posmos jāpalīdz nodrošināt NGS stabilizējošā funkcija, vienots un augsts aizsardzības līmenis visiem noguldītājiem saskaņotā sistēmā visā Savienībā, un tam jānovērš šķēršļu rašanās pamatbrīvību izmantošanai vai konkurences traucējumi iekšējā tirgū, ko rada atšķirīgie aizsardzības līmeņi valstu līmenī.

(24)Noguldījumu apdrošināšanas fonds jāfinansē no banku tiešām iemaksām. Lēmumi, kas pieņemti ENAS ietvaros par noguldījumu apdrošināšanas fonda vai dalībvalsts noguldījumu garantiju sistēmas izmantošanu, nedrīkst mazināt dalībvalstu fiskālo atbildību. Šajā sakarībā par dalībvalstu budžeta suverenitātes un fiskālo pienākumu apdraudējumu būtu jāuzskata tikai ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem.

(25)Šī regula paredz kārtību, kādā izmantojams noguldījumu apdrošināšanas fonds, un vispārīgos kritērijus, kā noteikt ex-ante un ex-post iemaksu robežas un kā tās aprēķināt, un tā piešķir Valdei pilnvaras izmantot un pārvaldīt noguldījumu apdrošināšanas fondu.

(26)Iemaksas noguldījumu apdrošināšanas fonda finansēšanai būtu tieši jāiekasē no bankām. Valde iekasēs šīs iemaksas un administrēs noguldījumu apdrošināšanas fondu, bet dalībvalstu NGS turpinās iekasēt valstu iemaksas un administrēt valstu līdzekļus. Lai nodrošinātu, ka dalības bankas maksā taisnīgas un saskaņotas iemaksas, un stimulētu tās darboties tādā veidā, kas ir mazāk riskants, iemaksas, ko saņem ENAS un dalībvalsts NGS, jāaprēķina, pamatojoties uz apdrošinātajiem noguldījumiem un izmantojot riska korekcijas koeficientu katrai bankai. Pārapdrošināšanas posmā riska korekcijas koeficientā jāņem vērā bankas riska pakāpe attiecībā pret visām citām bankām, kas piesaistītas tai pašai iesaistītajai NGS. Sasniedzot kopapdrošināšanas posmu, riska korekcijas koeficientā jāņem vērā bankas riska pakāpe attiecībā pret visām citām bankām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Tādējādi tiks nodrošināts, ka ENAS kopumā paliks izmaksu ziņā neitrāla attiecībā pret bankām un dalībvalstu NGS un nepieļaus nekādu iemaksu pārdalīšanu noguldījumu apdrošināšanas fonda izveides posmā.

(27)Principā pirms jebkuras noguldījumu apdrošināšanas darbības veikšanas un neatkarīgi no tās vispirms būtu jāietur nozares iemaksas. Ja iepriekšējais finansējums nav pietiekams, lai segtu noguldījumu apdrošināšanas fonda izmantošanas rezultātā radušos zaudējumus vai izmaksas, papildu izmaksu vai zaudējumu segšanai būtu jāietur papildu iemaksas. Turklāt būtu jāparedz iespēja, ka noguldījumu apdrošināšanas fonds var slēgt līgumus par aizdevumu vai cita veida atbalsta saņemšanu no kredītiestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, ja ex-ante un ex-post iemaksas nav uzreiz pieejamas vai nesedz izdevumus, kas radušies, izmantojot noguldījumu apdrošināšanas fondu saistībā ar noguldījumu apdrošināšanas darbībām.

(28)Lai sasniegtu kritisko masu un novērstu prociklisku ietekmi, kas varētu rasties, ja noguldījumu apdrošināšanas fondam sistēmiskas krīzes gadījumā būtu jāpaļaujas tikai uz ex-post iemaksām, ir nepieciešams, lai ex-ante pieejamie noguldījumu apdrošināšanas fonda finanšu līdzekļi sasniegtu vismaz noteiktu minimālo mērķa līmeni.

(29)Noguldījumu apdrošināšanas fonda sākotnējais un galīgais mērķa līmenis jānosaka kā procents no iesaistīto NGS kopējā minimālā mērķa līmeņa. Līdz pārapdrošināšanas posma beigām tam pakāpeniski jāsasniedz 20 % no četrām devītdaļām kopējā minimālā mērķa līmeņa, un līdz kopapdrošināšanas posma beigām — summu, ko veido visi minimālie mērķa līmeņi. Iespēja pieprasīt atļauju izmantot zemāku mērķa līmeni saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 6. punktu netiks ņemta vērā, nosakot noguldījumu apdrošināšanas fonda sākotnējo vai galīgo mērķa līmeni. Noguldījumu apdrošināšanas fonda mērķa līmeņa sasniegšanai būtu jānosaka atbilstošs grafiks.

(30)Lai nodrošinātu ENAS uzticamību, ir ļoti svarīgi, ka noguldījumu apdrošināšanas fonda finansējums ir efektīvs un pietiekams. Valdes spēja piesaistīt alternatīvu finansējumu noguldījumu apdrošināšanas fonda vajadzībām būtu jāpastiprina tā, lai optimizētu finansēšanas izmaksas un saglabātu noguldījumu apdrošināšanas fonda kredītspēju. Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Valdei sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izstrādātu atbilstošas metodes un kārtību, kas ļauj pastiprināt noguldījumu apdrošināšanas fonda aizņemšanās spēju, un tām būtu jāstājas spēkā līdz dienai, kad sāk piemērot šo regulu.

(31)Ir jānodrošina, ka noguldījumu apdrošināšanas fonds ir pilnībā pieejams noguldījumu garantiju sniegšanai. Tādēļ noguldījumu apdrošināšanas fonds lielākoties jāizmanto noguldījumu garantēšanas prasību un darbību efektīvai īstenošanai. Turklāt tas jāizmanto tikai saskaņā ar piemērojamajiem noguldījumu garantiju mērķiem un principiem. Noteiktos apstākļos noguldījumu apdrošināšanas fonds var arī nodrošināt finansējumu, ja pieejamie NGS finanšu līdzekļi ir izmantoti noregulējumam saskaņā ar šīs regulas 79. pantu.

(32)Lai aizsargātu noguldījumu apdrošināšanas fondā turēto summu vērtību, minētās summas jāiegulda pietiekami drošos, dažādotos un likvīdos aktīvos.

(33)Ja iesaistītas dalībvalsts, kuras valūta nav euro, ciešā sadarbība ar ECB tiek izbeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, lēmums par attiecīgās iesaistītās dalībvalsts uzkrāto iemaksu taisnīgu sadali jāpieņem, ņemot vērā attiecīgās iesaistītās dalībvalsts un noguldījumu apdrošināšanas fonda intereses.

(34)Lai garantētu pilnīgu Valdes autonomiju un neatkarību, kad tā veic noguldījumu apdrošināšanas darbības saskaņā ar šo regulu, tai vajadzētu būt autonomam budžetam, kura ienākumus veido iestāžu obligātās iemaksas iesaistītajās dalībvalstīs. Šai regulai nevajadzētu skart dalībvalstu spējas iekasēt maksu, lai segtu savu NGS vai izraudzīto iestāžu administratīvos izdevumus.

(35)Ja ir izpildīti visi kritēriji saistībā ar noguldījumu apdrošināšanas fonda izmantošanu, Valde nodrošina attiecīgu dalībvalsts NGS finansējumu un sedz tās zaudējumus.

(36)Valde darbojas kopīgās plenārsesijās, plenārsesijās un izpildsesijās. Valdei izpildsesijā jāsagatavo visi lēmumi par maksājumu izmaksāšanas procedūrām un pēc iespējas lielākā mērā tie jāpieņem. Attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanas fonda izmantošanu ir svarīgi, lai nebūtu priekšrocību tam, kas rīkojas pirmais, un tiktu uzraudzīta līdzekļu plūsma no noguldījumu apdrošināšanas fonda. Kad izmantoto noguldījumu apdrošināšanas fonda līdzekļu uzkrātā neto summa pēdējos 12 mēnešos pēc kārtas sasniedz 25 % galīgo mērķa līmeni, plenārsesijā jāizvērtē noguldījumu apdrošināšanas darbību piemērošana vai piedalīšanās noregulējuma darbībās un noguldījumu apdrošināšanas fonda izmantošana, un jāsniedz norādījumi, kuri izpildsesijā jāņem vērā turpmākajos lēmumos. Norādījumiem izpildsesijai jo īpaši jācenšas nodrošināt noguldījumu apdrošināšanas darbību vai līdzdalības noregulējuma darbībās nediskriminējoša piemērošana un jāpievēršas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu noguldījumu apdrošināšanas fonda noplicināšanu.

(37)Noguldījumu apdrošināšanas darbību efektivitāte un vienotība jānodrošina visās iesaistītajās dalībvalstīs. Tādēļ, ja iesaistītā NGS nav piemērojusi vai izpildījusi Valdes lēmumu saskaņā ar šo regulu vai ir to piemērojusi tādā veidā, kas apdraud kādu noguldījumu apdrošināšanas sistēmas mērķi vai noguldījumu apdrošināšanas darbības efektīvu īstenošanu, Valdei nepieciešamas pilnvaras lūgt veikt jebkuru nepieciešamu darbību, kas būtiski novērš problēmu vai apdraudējumu ENAS mērķiem. Jāizslēdz jebkura iesaistītās NGS rīcība, kas ierobežo vai ietekmē Valdes pilnvaru vai funkciju izpildi.

(38)Pieņemot lēmumus vai veicot darbības, jo īpaši attiecībā uz vienībām, kas veic uzņēmējdarbību gan iesaistītajās dalībvalstīs, gan neiesaistītajās dalībvalstīs, jāņem vērā arī iespējamā negatīvā ietekme uz šīm dalībvalstīm, piemēram, draudi to finanšu tirgu finansiālajai stabilitātei, un ietekme uz vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību šajās dalībvalstīs.

(39)Valdei, izraudzītajām iestādēm, kompetentajām iestādēm, tostarp ECB, un noregulējuma iestādēm attiecīgā gadījumā jānoslēdz saprašanās memorands, kurā vispārīgi jāapraksta savstarpējā sadarbība, veicot savus attiecīgos uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Saprašanās memorands regulāri jāpārskata.

(40)Šīs regulas piemērošanā iesaistītajām attiecīgajām vienībām, struktūrām un iestādēm savstarpēji jāsadarbojas saskaņā ar Līgumos noteikto lojālas sadarbības pienākumu.

(41)Valdei un neiesaistīto dalībvalstu izraudzītajām iestādēm un kompetentajām iestādēm jāpieņem arī saprašanās memorandi, kuros vispārīgi jāapraksta savstarpējā sadarbība Direktīvā 2014/49/ES paredzēto uzdevumu izpildē. Saprašanās memorandos, inter alia, varētu precizēt apspriešanos saistībā ar Valdes lēmumiem, kas ietekmē tādas filiāles, kuras atrodas neiesaistītajās dalībvalstīs, ja kredītiestāde veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī. Šie memorandi regulāri jāpārskata.

(42)Procedūrā, kas saistīta ar Valdes lēmumu pieņemšanu, ievēro principu par varas deleģēšanu aģentūrām saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju.

(43)Šajā regulā ir ņemtas vērā pamattiesības un ievērotas tiesības, brīvības un principi, kas jo īpaši atzīti hartā, proti, tiesības uz īpašumu, personas datu aizsardzību, darījumdarbības brīvība, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, un tā būtu jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(44)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot efektīvu un lietderīgu noguldījumu garantiju sistēmu un nodrošināt noguldījumu garantēšanas noteikumu konsekventu piemērošanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(45)Komisijai jāpārskata šīs regulas piemērošana, lai novērtētu tās ietekmi uz iekšējo tirgu un noteiktu, vai ir nepieciešamas izmaiņas vai turpmāka pilnveidošana nolūkā uzlabot ENAS efektivitāti un lietderīgumu.

(46)Lai ENAS varētu darboties efektīvi, sākot no [….], noteikumi par iemaksu veikšanu noguldījumu apdrošināšanas fondā, visu attiecīgo procedūru izveidi un jebkuriem citiem darbības un institucionālajiem aspektiem jāpiemēro no XX.

(47)Regula (ES) Nr. 806/2014 jāgroza, lai tajā paredzētu un attiecīgi ņemtu vērā ENAS izveidi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 806/2014

Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza šādi:

1.virsrakstu aizstāj ar šādu:

“EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs) par vienoto noregulējuma mehānismu un Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010”;

2.regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants
Priekšmets

1.Ar šo regulu tiek izveidoti vienoti noteikumi un vienota procedūra 2. pantā minēto vienību noregulējumam, kuras veic uzņēmējdarbību 4. pantā minētajās iesaistītajās dalībvalstīs.

Minētos vienotos noteikumus un minēto vienoto procedūru piemēro Vienotā noregulējuma valde, kas izveidota saskaņā ar 42. pantu (“Valde”) kopā ar Padomi un Komisiju, un valstu noregulējuma iestādēm, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu (“VNM”), kurš izveidots ar šo regulu. VNM atbalsta vienots noregulējuma fonds (“VNF”).

VNF izmantojums ir atkarīgs no iesaistīto dalībvalstu noslēgta nolīguma (“nolīgums”) par valsts līmenī piesaistītu līdzekļu pārskaitīšanu uz VNF un par dažādo valsts līmenī piesaistīto un VNF valstu nodalījumiem piešķiramo līdzekļu pakāpenisku apvienošanu spēkā stāšanās.

2.Turklāt šī regula izveido Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (“ENAS”) trijos secīgos posmos:

–pārapdrošināšanas sistēma, kas noteiktā mērā nodrošina finansējumu iesaistītajām noguldījumu garantiju sistēmām un sedz to zaudējumu daļu saskaņā ar 41.a pantu,

–kopapdrošināšanas sistēma, kas pakāpeniski arvien lielākā mērā nodrošina finansējumu iesaistītajām noguldījumu garantiju sistēmām un sedz to zaudējumus saskaņā ar 41.c pantu,

–pilnas apdrošināšanas sistēma, kas nodrošina finansējumu iesaistītajām noguldījumu garantiju sistēmām un sedz to zaudējumus saskaņā ar 41.e pantu.

ENAS administrē Valde sadarbībā ar iesaistītajām NGS un izraudzītajām iestādēm saskaņā ar II.a daļu. ENAS atbalsta noguldījumu apdrošināšanas fonds (“NAF”).”;

3.regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Darbības joma

1.    VNM nolūkos šo regulu piemēro šādām vienībām:

(a)kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

(b)mātesuzņēmumiem, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, ja to konsolidēto uzraudzību veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu;

(c)ieguldījumu brokeru sabiedrībām un finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, ja uz tām attiecas mātesuzņēmumam piemērotā konsolidētā uzraudzība, kuru veic ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu.

2.    ENAS nolūkos šo regulu piemēro šādām vienībām:

(a)iesaistītajām noguldījumu garantiju sistēmām, kas definētas 3. panta 1.a punkta 1) apakšpunktā;

(b)kredītiestādēm, kas piesaistītas iesaistītajām noguldījumu garantiju sistēmām.

Ja šī regula rada tiesības vai pienākumus iesaistītai NGS, kuru administrē izraudzītā iestāde, kas definēta Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā, uzskata, ka šīs tiesības un pienākumi ir izraudzītās iestādes tiesības un pienākumi.”;

4.regulas 3. pantu groza šādi:

(a)1. punktā pievieno šādu 55), 56) un 57) apakšpunktu:

“55)“iesaistītās noguldījumu garantiju sistēmas” jeb “iesaistītās NGS” ir noguldījumu garantiju sistēmas, kas definētas Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā un ieviestas un oficiāli atzītas iesaistītajā dalībvalstī;

56)“izmaksāšanas notikums” ir nepieejamu noguldījumu rašanās, kas definēti Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 8) apakšpunktā saistībā ar kredītiestādēm, kuras piesaistītas iesaistītajai NGS;

57)“pieejamie NAF finanšu līdzekļi” ir skaidra nauda, noguldījumi un zema riska aktīvi, kurus var likvidēt laikposmā, kas nepārsniedz Direktīvas 2014/49/ES 8. panta 1. punktā minēto termiņu.”;

(a)2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.    Ja iepriekšējos punktos nav attiecīgas definīcijas, piemēro Direktīvas 2014/49/ES 2. pantā un Direktīvas 2014/59/ES 2. pantā minētās definīcijas.

Ja Direktīvas 2014/49/ES 2. pantā un Direktīvas 2014/59/ES 2. pantā nav attiecīgas definīcijas, piemēro Direktīvas 2013/36/ES 3. pantā minētās definīcijas.”;

5.regulas 4. panta 2., 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Ja cieša sadarbība starp dalībvalstīm un ECB ir pārtraukta vai izbeigta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, šī regula vairs neattiecas uz tām 2. pantā minētajām vienībām, kas veic uzņēmējdarbību vai ir atzītas minētajā dalībvalstī, no ciešas sadarbības pārtraukšanas vai izbeigšanas lēmuma piemērošanas dienas.

3. Ja dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, izbeidz ciešo sadarbību ar ECB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. pantu, Valde trīs mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par ciešās sadarbības izbeigšanu, vienojoties ar minēto dalībvalsti, lemj par kārtību un visiem piemērojamiem nosacījumiem attiecībā uz:

(a)attiecīgās dalībvalsts pārskaitīto iemaksu atgūšanu no VNF;

(b)to iemaksu pārskaitīšanu attiecīgajā dalībvalstī oficiāli atzītai NGS, kuras NAF iemaksājušas kredītiestādes, kas piesaistītas šai NGS.

Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkiem atguvumos iekļauj to attiecīgajai dalībvalstij atbilstošā nodalījuma daļu, uz kuru neattiecas kopīgošana. Ja nolīgumā noteiktajā pārejas laikā nekopīgotās daļas atguvumi nav pietiekami, lai attiecīgajai dalībvalstij ļautu finansēt valsts finansēšanas mehānisma izveidi saskaņā ar Direktīvu 2014/59/ES, atguvumi pilnā apmērā vai daļēji ietver arī to attiecīgajai dalībvalstij atbilstošā nodalījuma daļu, uz kuru saskaņā ar nolīgumu attiecas kopīgošana, vai arī, beidzoties pārejas laikam, pilnā apmērā vai daļēji ietver iemaksas, ko attiecīgā dalībvalsts pārskaitījusi ciešās sadarbības laikā, par summu, kas ir pietiekama, lai ļautu finansēt minēto valsts finansēšanas mehānismu.

Novērtējot finanšu līdzekļu apmēru, kas atgūstams no kopīgotās daļas vai citādi – pēc pārejas laika – no Fonda, jāņem vērā šādi papildu kritēriji:

(a)veids, kādā notikusi ciešās sadarbības izbeigšana ar ECB – brīvprātīgi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 7. panta 6. punktu vai nē;

(b)noregulējuma darbības, kas turpinās izbeigšanas dienā;

(c)dalībvalsts, kuru skar sadarbības izbeigšana, ekonomikas cikls.

Atguvumus sadala ierobežotā laika periodā, kas atbilst ciešās sadarbības ilgumam. No šiem atguvumiem atskaita attiecīgās dalībvalsts daļu no VNF finanšu līdzekļiem, ko ciešās sadarbības laikā izmanto noregulējuma darbībām.

Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkiem summa, kuru pārskaita katrai NGS, kas oficiāli atzīta attiecīgajā dalībvalstī, ir vienāda ar NAF pieejamajiem finanšu līdzekļiem, reizinot to ar a) attiecību pret b):

(a)visu to ex-ante iemaksu summa, kuras NAF iemaksājušas kredītiestādes, kas piesaistītas attiecīgajai NGS;

(b)visu NAF iemaksāto ex-ante iemaksu summa.

Pārskaitītā summa nepārsniedz to summu, kas nepieciešama, lai attiecīgai NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniegtu divas trešdaļas no mērķa līmeņa, kas definēts Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkta pirmajā daļā.

4. Šo regulu turpina piemērot attiecībā uz noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas procedūrām, kuras turpinās lēmuma piemērošanas dienā, kā minēts 2. punktā.”;

6.regulas 5. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Valde, Padome un Komisija, kā arī attiecīgā gadījumā valsts noregulējuma iestādes un iesaistītā NGS, pieņem lēmumus, ievērojot visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un jo īpaši visus leģislatīvos un neleģislatīvos aktus, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. un 291. pantā minētos aktus, un saskaņā ar tiem.”;

7.regulas 6. pantu groza šādi:

(a)1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Valdes, Padomes, Komisijas, valsts noregulējuma iestādes vai iesaistītās NGS rīcība, priekšlikums vai politika nedrīkst būt diskriminējoša pret vienībām, noguldījumu turētājiem, ieguldītājiem vai citiem kreditoriem, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, atkarībā no valstspiederības vai darījumdarbības vietas.

2. Valde, Padome, Komisija, valsts noregulējuma iestāde vai iesaistītā NGS visas darbības, priekšlikumus vai politiku VNM vai ENAS satvarā īsteno, pilnībā ievērojot un pildot pienākumu saglabāt iekšējā tirgus vienotību un integritāti.”;

(b)7. punktu aizstāj ar šādu:

“7. Ja Valde pieņem valsts noregulējuma iestādei vai iesaistītajai NGS adresētu lēmumu, valsts noregulējuma iestāde vai iesaistītā NGS var sīkāk noteikt veicamos pasākumus. Šādi precizējumi ir saskaņā ar attiecīgo Valdes lēmumu.”;

8.II daļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “Vienotais noregulējuma mehānisms”;

9.regulas 19. pantu groza šādi:

(a)3. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Ja Valdes ierosinātā noregulējuma darbība paredz Fondu (VNF vai NAF) izmantošanu, Valde paziņo Komisijai par ierosināto šo Fondu izmantojumu. Valdes paziņojumā ir visa vajadzīgā informācija, lai Komisija varētu veikt novērtējumu saskaņā ar šo punktu.”;

(b)3. punkta trešajā, piektajā un septītajā daļā vārdu “Fonds” aizstāj ar vārdu “Fondi”, veicot nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(c)5. punktā otro daļu aizstāj ar šādu:

“Valde visas saskaņā ar pirmo daļu saņemtās summas iemaksā attiecīgajā Fondā (VNF vai NAF), un šīs summas ņem vērā, nosakot iemaksas saskaņā ar 70., 71., 74.c un 74.d pantu.”;

(d)7. un 10. punktā vārdu “Fonds” aizstāj ar vārdu “Fondi”, veicot nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

10.ievieto II.a daļu šādā redakcijā:

“II.a DAĻA
EIROPAS NOGULDĪJUMU APDROŠINĀŠANAS SISTĒMA (“ENAS”)

I SADAĻA. ENAS POSMI

1. nodaļa
Pārapdrošināšana

41.a pants
Daļēja finansēšana un pārsniegto zaudējumu segšana

1.Sākot no piemērošanas datuma, kas noteikts 99. panta 5.a punktā, iesaistītās NGS uz trim gadiem (“pārapdrošināšanas periods”) pārapdrošina ENAS saskaņā ar šo nodaļu.

2.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu vai tiek izmantota noregulējumam saskaņā ar šīs regulas 79. pantu, tā var pieprasīt finansējumu no NAF līdz 20 % no likviditātes deficīta, kā noteikts 41.b pantā.

3.NAF sedz arī 20 % no iesaistītās NGS pārsniegtajiem zaudējumiem, kā noteikts 41.c pantā. Iesaistītā NGS atmaksā finansējuma summu, kas iegūta saskaņā ar šā panta 2. punktu, atskaitot pārsniegto zaudējumu seguma summu saskaņā ar 41.o pantā noteikto procedūru.

4.Ne finansējums, ne pārsniegto zaudējumu segums nepārsniedz zemākos 20 % no NAF sākotnējā mērķa līmeņa, kas noteikts šīs regulas 74.b panta 1. punktā, un desmitkārtīgu iesaistītās NGS mērķa līmeni, kas definēts Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkta pirmajā daļā.

41.b pants
Likviditātes deficīts

1.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu, tās likviditātes deficītu aprēķina kā to segto noguldījumu kopsummu Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 1. punkta nozīmē, kurus kredītiestāde tur izmaksāšanas notikuma laikā, atskaitot no tās:

a)pieejamo finanšu līdzekļu summu, kam jābūt iesaistītās NGS rīcībā izmaksāšanas notikuma laikā, ja tā ir piesaistījusi ex-ante iemaksas saskaņā ar 41.j pantu;

b)to ārkārtas iemaksu summu, kas definētas Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 8. punktā un ko iesaistītā NGS var piesaistīt triju dienu laikā pēc izmaksāšanas notikuma.

2.Ja iesaistītā NGS ir izmantojusi līdzekļus noregulējuma procedūrā, tās likviditātes deficīts ir summa, kuru noregulējuma iestāde nosaka saskaņā ar 79. pantu, atskaitot no tās to pieejamo finanšu līdzekļu summu, kam jābūt iesaistītās NGS rīcībā noteikšanas laikā, ja tā piesaistījusi ex-ante iemaksas saskaņā ar 41.j pantu.

41.c pants
Pārsniegtie zaudējumi

1.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu, tās pārsniegtos zaudējumus aprēķina kā kopsummu, ko tā atmaksājusi noguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 8. pantu, atskaitot no tās:

(a)summu, ko iesaistītā NGS atguvusi no noguldītāju tiesību subrogācijas likvidācijas vai reorganizācijas procesos saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 9. panta 2. punkta pirmo teikumu;

(b)b) pieejamo finanšu līdzekļu summu, kam jābūt iesaistītās NGS rīcībā izmaksāšanas notikuma laikā, ja tā ir savākusi ex-ante iemaksas saskaņā ar 41.j pantu;

(c)c) ex-post iemaksu summu, ko iesaistītā NGS var savākt saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 8. punkta pirmo teikumu viena kalendārā gada laikā, un tajā jāietilpst summai, kas savākta saskaņā ar šīs regulas 41.b panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2.Ja iesaistītās NGS līdzekļi ir izmantoti noregulējuma procedūrām, tās pārsniegtie zaudējumi ir summa, kuru nosaka noregulējuma iestāde saskaņā ar 79. pantu, atskaitot no tās:

(a)a) jebkuras starpības summu, ko iesaistītā NGS saņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 75. pantu;

(b)b) pieejamo finanšu līdzekļu summu, kam jābūt iesaistītās NGS rīcībā noteikšanas laikā, ja tā ir savākusi ex-ante iemaksas saskaņā ar 41.j pantu.

2. nodaļa
Kopapdrošināšana

41.d pants
Finansēšana un zaudējumu segšana

1.Sākot no pārapdrošināšanas perioda beigām, iesaistīto NGS uz četriem gadiem (“kopapdrošināšanas periods”) kopapdrošina ENAS saskaņā ar šo nodaļu.

2.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu vai līdzekļi tiek izmantoti noregulējumam saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu vai šīs regulas 79. pantu, tā var pieprasīt finansējumu no NAF par tās likviditātes vajadzības daļu, kā noteikts šīs regulas 41.f pantā. Minētā daļa palielinās saskaņā ar 41.e pantu.

3.NAF sedz arī iesaistītās NGS zaudējumu daļu, kā noteikts 41.g pantā. Minētā daļa palielinās saskaņā ar 41.e pantu. Iesaistītā NGS atmaksā finansējuma summu, kas iegūta saskaņā ar 2. punktu, atskaitot segto zaudējumu summu saskaņā ar 41.o pantā noteikto procedūru.

41.e pants
Finansējuma un zaudējumu seguma palielināšana

Seguma daļa, kas paredzēta 41.d panta otrajā un trešajā daļā, kopapdrošināšanas periodā palielinās šādi:

–kopapdrošināšanas perioda pirmajā gadā tā ir 20 %,

–kopapdrošināšanas perioda otrajā gadā tā ir 40 %,

–kopapdrošināšanas perioda trešajā gadā tā ir 60 %,

–kopapdrošināšanas perioda ceturtajā gadā tā ir 80 %.

41.f pants
Likviditātes vajadzība

1.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu, tās likviditātes vajadzību uzskata par to apdrošināto noguldījumu kopsummu Direktīvas 2014/49/ES 6. panta 1. punkta nozīmē, kurus tur kredītiestādē izmaksāšanas notikuma laikā.

2.Ja iesaistītās NGS līdzekļi ir izmantoti noregulējuma procedūrām, tās likviditātes vajadzība ir summa, kuru nosaka noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu vai šīs regulas 79. pantu.

41.g pants
Zaudējumi

1.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu, tās zaudējumi ir kopsumma, ko tā atmaksājusi noguldītājiem saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 8. pantu, atskaitot summu, ko iesaistītā NGS atguvusi no noguldītāju tiesību subrogācijas likvidācijas vai reorganizācijas procesos saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 9. panta 2. punkta pirmo teikumu.

2.Ja iesaistītās NGS līdzekļi ir izmantoti noregulējuma procedūrām, tās zaudējumi ir summa, kuru nosaka noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu vai šīs regulas 79. pantu, atskaitot jebkuras starpības summu, ko iesaistītā NGS saņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 75. pantu.

3. nodaļa
Pilna apdrošināšana

41.h pants
Finansējums un zaudējumu segums

1.Sākot no kopapdrošināšanas perioda beigām, iesaistīto NGS pilnībā apdrošina ENAS saskaņā ar šo nodaļu.

2.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu vai līdzekļi tiek izmantoti noregulējumam saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu vai šīs regulas 79. pantu, tā var pieprasīt finansējumu no NAF par tās likviditātes vajadzību, kā noteikts šīs regulas 41.f pantā.

3.NAF sedz arī iesaistītās NGS zaudējumus, kā noteikts 41.g pantā. Iesaistītā NGS atmaksā finansējuma summu, kas iegūta saskaņā ar 2. punktu, atskaitot zaudējumu seguma summu saskaņā ar 41.o pantā noteikto procedūru.

4. nodaļa
Kopēji noteikumi

41.i pants
Diskvalifikācija no ENAS seguma

1.ENAS nesedz iesaistīto NGS pārapdrošināšanas, kopapdrošināšanas vai pilnas apdrošināšanas posmā, ja Komisija, darbojoties pēc savas iniciatīvas vai Valdes vai iesaistītās dalībvalsts lūguma, nolemj un attiecīgi informē Valdi, ka ir konstatēts vismaz viens no turpmāk minētajiem diskvalifikācijas nosacījumiem:

(a)iesaistītā NGS nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti šajā regulā vai Direktīvas 2014/49/ES 4., 6., 7. vai 10. pantā;

(b)iesaistītā NGS, attiecīgā administratīvā iestāde Direktīvas 2014/49/ES 3. panta nozīmē vai jebkura cita iesaistītā iestāde attiecīgajā dalībvalstī attiecībā uz konkrēto ENAS seguma pieprasījumu ir rīkojusies pretrunā ar lojālas sadarbības principu, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktā.

2.Ja iesaistītā NGS jau ir saņēmusi finansējumu, kad tiek konstatēts vismaz viens no 1. punktā minētajiem diskvalifikācijas nosacījumiem attiecībā uz izmaksāšanas notikumu vai līdzekļu izmantošanu noregulējumam, Komisija var lūgt pilnībā vai daļēji atmaksāt šo finansējumu NAF.

41.j pants
Finansēšanas līnija, kas jāievēro iesaistītajām NGS

1.ENAS var pārapdrošināt, kopapdrošināt vai pilnībā apdrošināt iesaistīto NGS tikai gadā, kas seko jebkuram no turpmāk minētajiem datumiem, ja šajā datumā tās pieejamie finanšu līdzekļi, kas savākti kā Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 1. punktā minētās iemaksas, veido vismaz turpmāk minēto procentuālo īpatsvaru no apdrošināto noguldījumu kopsummas visās kredītiestādēs, kas piesaistītas iesaistītajai NGS:

–līdz 2017. gada 3. jūlijam: 0,14 %,

–līdz 2018. gada 3. jūlijam: 0,21 %,

–līdz 2019. gada 3. jūlijam: 0,28 %,

–līdz 2020. gada 3. jūlijam: 0,28 %,

–līdz 2021. gada 3. jūlijam: 0,26 %,

–līdz 2022. gada 3. jūlijam: 0,20 %,

–līdz 2023. gada 3. jūlijam: 0,11 %,

–līdz 2024. gada 3. jūlijam: 0 %.

2.Komisija, apspriežoties ar Valdi, var atļaut atkāpi no 1. punktā minētajām prasībām, ja ir pienācīgi pamatoti iemesli, kas saistīti ar uzņēmējdarbības ciklu attiecīgajā dalībvalstī, prociklisko iemaksu iespējamo ietekmi vai izmaksāšanas notikumu, kas iestājies valsts līmenī. Šīm atkāpēm jābūt pagaidu rakstura, un tām var izvirzīt vairākus nosacījumus.

II SADAĻA

PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

41.k pants
Provizoriska informācija

Ja iesaistītā NGS saņem informāciju no kompetentās iestādes vai kā citādi uzzina par apstākļiem, kas attiecas uz kredītiestādi, kura piesaistīta šai iesaistītajai NGS, un var izraisīt izmaksāšanas notikumu vai līdzekļu izmantošanu noregulējumam, tā nekavējoties informē Valdi par šiem apstākļiem, ja vēlas pieprasīt ENAS segumu. Šādā gadījumā iesaistītā NGS iesniedz Valdei arī aplēses par gaidāmo likviditātes deficītu vai likviditātes vajadzību.

41.l pants
Paziņošanas pienākums

1.Ja iesaistītā NGS saskaras ar izmaksāšanas notikumu vai līdzekļi tiek izmantoti noregulējumam saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu vai šīs regulas 79. pantu, tā nekavējoties paziņo par to Valdei un iesniedz visu nepieciešamo informāciju, lai Valde varētu novērtēt, vai ir iestājušies nosacījumi finansējuma piešķiršanai un zaudējumu segšanai saskaņā ar šīs regulas 41.a, 41.d un 41.h pantu.

2.Iesaistītā NGS jo īpaši informē Valdi par:

(a)attiecīgās kredītiestādes segto noguldījumu summu;

(b)tai pieejamajiem finanšu līdzekļiem laikā, kad iestājas izmaksāšanas notikums vai līdzekļi jāizmanto noregulējumam;

(c)izmaksāšanas notikuma gadījumā — aplēse par ārkārtas iemaksām, ko tā var piesaistīt triju dienu laikā pēc minētā notikuma;

(d)jebkuriem apstākļiem, kas var liegt tai izpildīt pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kuri transponē Direktīvu 2014/49/ES, un iespējamajiem korekcijas pasākumiem.

41.m pants

Finansējuma summas noteikšana

1.Pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 41.k pantu Valde 24 stundu laikā izpildsesijā pieņem lēmumu par to, vai ir izpildīti ENAS seguma nosacījumi, un nosaka finansējuma summu, ko tā nodrošinās iesaistītajai NGS.

2.Ja Valde pirms 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas vai vienlaikus ar to tiek informēta saskaņā ar 41.k pantu par vienu vai vairākiem citiem iespējamajiem izmaksāšanas notikumiem vai līdzekļu izmantošanu noregulējumam, tā var pagarināt 1. punktā minēto termiņu līdz septiņām dienām. Ja šā pagarinātā perioda laikā saskaņā ar 41.k pantu tiek paziņots par citiem izmaksāšanas notikumiem vai līdzekļu izmantošanu noregulējumam un kopējais finansējums, ko var pieprasīt no NAF, var pārsniegt tam pieejamos finanšu līdzekļus, finansējums, ko piešķir katram paziņotajam izmaksāšanas notikumam vai izmantošanai noregulējumam, ir vienāds ar NAF pieejamajiem finanšu līdzekļiem, reizinot ar a) attiecību pret b):

(a)finansējuma summa, ko attiecīgā iesaistītā NGS var pieprasīt no NAF saistībā ar izmaksāšanas notikumu vai līdzekļu izmantošanu noregulējumam, ja nav citu paziņotu izmaksāšanas notikumu vai izmantojumu noregulējumam;

(b)visu to finansējuma summu kopsumma, ko katra attiecīgā iesaistītā NGS var pieprasīt NAF saistībā ar katru izmaksāšanas notikumu vai līdzekļu izmantošanu noregulējumam, ja nav citu paziņotu izmaksāšanas notikumu vai izmantojumu noregulējumam.

3.Valde nekavējoties informē iesaistīto NGS par lēmumu saskaņā ar 1. un 2. punktu. Iesaistītā NGS var lūgt pārskatīt Valdes lēmumu 24 stundu laikā pēc informācijas saņemšanas par to. Tai jānorāda iemesli, kādēļ tā uzskata, ka nepieciešams grozīt Valdes lēmumu, jo īpaši attiecībā uz ENAS apdrošinājuma apjomu. Valde pieņem lēmumu par šo lūgumu nākamo 24 stundu laikā.

41.n pants
Finansējuma nodrošināšana

Valde nodrošina finansējumu saskaņā ar 41.a panta 2. punktu, 41.d panta 2. punktu un 41.h panta 2. punktu, ievērojot šādus noteikumus:

(a)finansējums jānodrošina kā iemaksa skaidrā naudā par labu iesaistītajai NGS;

(b)līdzekļi jāizmaksā uzreiz pēc Valdes lēmuma saskaņā ar 41.m pantu.

41.o pants
Finansējuma atmaksāšana un pārsniegto zaudējumu un zaudējumu noteikšana

1.Iesaistītā NGS atmaksā finansējumu, ko Valde piešķīrusi saskaņā ar 41.n pantu, atskaitot pārsniegto zaudējumu seguma summu, ja segums ir saskaņā ar 41.a pantu, vai zaudējumu segumu , ja segums ir saskaņā ar 41.d vai 41.h pantu.

2.Līdz maksātnespējas vai noregulējuma procedūras izbeigšanai Valde katru gadu nosaka summu, ko iesaistītā NGS jau ir atguvusi maksātnespējas procesā vai jau ir saņēmusi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 75. pantu. Iesaistītā NGS iesniedz Valdei visu informāciju, kas nepieciešama šo summu noteikšanai. Iesaistītā NGS maksā Valdei daļu no minētās summas, kas atbilst daļai, kuru segusi ENAS saskaņā ar 41.a, 41.d vai 41.h pantu.

3.Ja segums ir saskaņā ar 41.a pantu, iesaistītā NGS līdz pirmā kalendārā gada beigām pēc finansējuma piešķiršanas samaksā Valdei arī summu, kas vienāda ar ex-post iemaksām, kuras iesaistītā NGS var piesaistīt viena kalendārā gada laikā saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 8. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, atskaitot ex-post iemaksu summu, ko tā piesaistījusi saskaņā ar šīs regulas 41.b panta 1. punkta b) apakšpunktu.

4.Pēc attiecīgās kredītiestādes maksātnespējas procedūras vai noregulējuma procedūras izbeigšanas Valde nekavējoties nosaka pārsniegtos zaudējumus saskaņā ar 41.d pantu vai zaudējumus saskaņā ar 41.h pantu. Ja šī noteikšana iesaistītajai NGS izraisa atmaksāšanas pienākumu, kas atšķiras no summām, kuras atmaksātas saskaņā ar otro un trešo daļu, starpība nekavējoties tiek nokārtota starp Valdi un iesaistīto NGS.

41.p pants
Noguldītājiem izmaksāto un noregulējumam izmantoto summu uzraudzība

1.Piešķirot finansējumu izmaksāšanas notikuma gadījumā saskaņā ar 41.n pantu, Valde stingri uzrauga izmaksāšanas procedūru, ko īsteno iesaistītā NGS, un jo īpaši — kā tā izmanto iemaksas skaidrā naudā.

2.Iesaistītā NGS regulāros intervālos, ko nosaka Valde, iesniedz precīzu, drošu un pilnīgu informāciju par izmaksāšanas procedūru, subrogācijas tiesību izmantošanu vai jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šajā regulā paredzēto Valdes darbību efektīvu īstenošanu vai iesaistītās NGS pilnvaru izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES vai šo regulu. Iesaistītā NGS katru dienu informē Valdi par kopējo summu, kas atmaksāta noguldītājiem, skaidras naudas iemaksu izlietojumu un jebkurām problēmām, kas radušās.

41.q pants
Maksātnespējas procedūras uzraudzība

1.Piešķirot finansējumu izmaksāšanas notikuma gadījumā saskaņā ar šīs regulas 41.n pantu, Valde uzrauga attiecīgās kredītiestādes maksātnespējas procedūru un jo īpaši iesaistītās NGS darbību, piedzenot subrogētos noguldījumu prasījumus saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 9. panta 2. punkta pirmo teikumu.

2.Iesaistītā NGS maksimāli palielina ieņēmumus no maksātnespējīgā parādnieka mantas un ir atbildīga Valdei par jebkurām summām, kas nav atgūtas nolaidības dēļ. Pēc iesaistītās NGS uzklausīšanas Valde var nolemt pati izmantot visas tiesības, kas izriet no 1. punktā minētajiem noguldījumu prasījumiem.”;

11.regulas 43. pantu groza šādi:

(a)1. punktā punktu c) apakšpunkta beigās aizstāj ar semikolu un pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d) locekļa, kuru iecēlusi katra iesaistītā dalībvalsts un kurš pārstāv izraudzīto iestādi.”;

(b)2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Katram loceklim, tostarp priekšsēdētājam, ir viena balss, izņemot gadījumus, kad Valde rīko kopīgu plenārsesiju saskaņā ar 49.b pantu, un tādā gadījumā locekļiem, kurus iesaistītā dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar 1. punkta c) un d) apakšpunktu, kopā ir viena balss.”;

(c)3. punktā pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija un ECB norīko katra savu pārstāvi, kuram ir tiesības piedalīties izpildsesijās, plenārsēsijās un kopīgajās plenārsesijās kā pastāvīgam novērotājam.”;

(d)4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“4. Ja iesaistītajā dalībvalstī ir vairāk nekā viena valsts noregulējuma iestāde vai attiecīgi vairāk nekā viena valsts izraudzītā iestāde, otrs pārstāvis drīkst piedalīties kā novērotājs bez balsstiesībām.

5. Valdes administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

(a)kopīga plenārsesija, kas veic 49.b pantā minētos uzdevumus;

(b)Valdes plenārsesija saskaņā ar 49. un 49.a pantu, kas veic 50. pantā un attiecīgi 50.a pantā minētos uzdevumus;

(c)Valdes izpildsesija, kas veic 54. pantā minētos uzdevumus;

(d)priekšsēdētājs, kas veic 56. pantā minētos uzdevumus;

(e)sekretariāts, kas sniedz nepieciešamo administratīvo un tehnisko atbalstu visu Valdei noteikto uzdevumu veikšanai.”;

12.regulas 45. pantu groza šādi:

(a)4. un 5. punktā vārdus “noregulējuma darbības” aizstāj ar vārdiem “noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas uzdevumi”, veicot arī nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(b)7. punktā vārdus “kā valsts noregulējuma iestāde” aizstāj ar vārdiem “kā valsts noregulējuma iestāde vai kā dalībvalsts NGS vai izraudzītā iestāde”, veicot arī nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

13.regulas 46. panta 4. punktā vārdus “valstu noregulējuma iestādes” aizstāj ar vārdiem “valsts noregulējuma iestādes vai dalībvalsts NGS vai izraudzītās iestādes”, veicot arī nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

14.regulas 47. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Veicot uzdevumus, kas tām uzticēti saskaņā ar šo regulu, Valde, valstu noregulējuma iestādes, dalībvalstu NGS vai izraudzītās iestādes rīkojas neatkarīgi un vispārējās interesēs.”;

15.III daļā II sadaļas virsrakstu “Valdes plenārsesija” aizstāj ar virsrakstu “Valdes kopīgā plenārsesija un plenārsesijas”;

16.iekļauj šādu 48.a pantu:

“48.a pants

Dalība kopīgās plenārsesijās

Valdes kopīgajās plenārsesijās piedalās visi 43. panta 1. punktā minētie Valdes locekļi.”;

17.regulas 49. pantu aizstāj ar šādu:

“49. pants

Dalība plenārsesijās, kas attiecas uz vienoto noregulējuma mehānismu

Valdes locekļi, kuri minēti 43. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, piedalās plenārsesijās, kas attiecas uz vienoto noregulējuma mehānismu (VNM plenārsesijās).”;

18.iekļauj šādu 49.a un 49.b pantu:

“49.a pants

Dalība plenārsesijās, kas attiecas uz Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

Valdes locekļi, kuri minēti 43. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā, piedalās plenārsesijās, kas attiecas uz ENAS (ENAS plenārsesijas).

49.b pants

Valdes kopīgās plenārsesijas uzdevumi

1.Kopīgajā plenārsesijā Valde:

(a)līdz katra gada 30. novembrim pieņem Valdes gada darba programmu nākamajam gadam, balstoties uz priekšsēdētāja priekšlikumu, un informēšanas nolūkā nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un ECB;

(b)pieņem un uzrauga Valdes gada budžetu saskaņā ar 61. panta 2. punktu, apstiprina Valdes galīgos pārskatus un sniedz priekšsēdētājam apstiprinājumu par budžeta izpildi saskaņā ar 63. panta 4. un 8. punktu;

(c)lemj par ieguldījumiem saskaņā ar 75. pantu;

(d)pieņem gada darbības pārskatu par 45. pantā minētajām Valdes darbībām, šajā pārskatā iekļaujot detalizētus skaidrojumus par budžeta izpildi;

(e)saskaņā ar 64. pantu pieņem Valdei piemērojamos finanšu noteikumus;

(f)pieņem krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

(g)pieņem noteikumus interešu konflikta novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz tās locekļiem;

(h)pieņem savu un Valdes reglamentu plenārsesijās un izpildsesijās saskaņā ar šo regulu;

(i)saskaņā ar šā panta 3. punktu attiecībā uz Valdes personālu izmanto pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kas Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā, kura noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, (“Nodarbināšanas kārtība”), piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

(j)pieņem piemērotus īstenošanas noteikumus, lai īstenotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

(k)saskaņā ar Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtību ieceļ grāmatvedi, kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

(l)nodrošina atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar konstatējumiem un ieteikumiem iekšējos vai ārējos revīzijas ziņojumos un novērtējumos, kā arī saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanām;

(m)pieņem visus lēmumus par Valdes iekšējo struktūru izveidi un, ja nepieciešams, par to izmaiņām.

2.Pieņemot lēmumus, Valde kopīgajā plenārsesijā darbojas saskaņā ar 6. un 14. pantā norādītajiem mērķiem.

3.Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu Valde kopīgajā plenārsesijā pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot priekšsēdētājam un paredzot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Priekšsēdētājs ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ārkārtas apstākļos Valde, kopīgā plenārsesijā pieņemot lēmumu, var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu priekšsēdētājam un jebkuras priekšsēdētāja tālāk deleģētas pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kas nav priekšsēdētājs.”;

19.regulas 50. pantu aizstāj ar šādu:

“50. pants

Valdes uzdevumi VNM plenārsesijā

1.VNM plenārsesijā Valde:

(a)ievērojot 2. punktā minēto procedūru, pieņem lēmumu par Fonda izmantošanu, ja konkrētajai noregulējuma darbībai vajadzīgais Fonda atbalsts pārsniedz EUR 5 000 000 000 robežvērtību, attiecībā uz kuru likviditātes atbalsta svērums ir 0,5;

(b)tiklīdz Fonda izlietojuma neto kopsumma nepārtrauktā 12 pēdējo mēnešu periodā sasniedz EUR 5 000 000 000 robežvērtību, izvērtē noregulējuma instrumentu piemērošanu, jo īpaši Fonda izlietojumu, un sniedz norādes, kuras ņem vērā izpildsesijā, vēlāk pieņemot noregulējuma lēmumus, jo īpaši attiecīgā gadījumā nodalot likviditātes nodrošināšanai vajadzīgo atbalstu no citiem atbalsta veidiem;

(c)lemj par nepieciešamību piesaistīt ārkārtas ex-post iemaksas saskaņā ar 71. pantu, brīvprātīgu aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar 72. pantu, alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73. un 74. pantu un valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu [kopīgošanu] saskaņā ar 78. pantu, tostarp Fonda atbalsta izmantošanu gadījumos, kad tiek pārsniegts šā punkta c) apakšpunktā minētais maksimālais apjoms;

(d)apstiprina 31. panta 1. punktā minēto satvaru, lai organizētu valstu noregulējuma iestāžu sadarbības praktisko kārtību.

2.Pieņemot lēmumus, Valde plenārsesijā darbojas saskaņā ar 6. un 14. pantā norādītajiem mērķiem.

Piemērojot 1. punkta a) apakšpunktu, izpildsesijas izstrādātu noregulējuma shēmu uzskata par pieņemtu, ja vien trīs stundu laikā no brīža, kad izpildsesija ir nodevusi tās projektu plenārsesijai, vismaz viens no plenārsesijas dalībniekiem nav pieprasījis sasaukt plenārsesijas sanāksmi. Šādā gadījumā lēmumu par noregulējuma shēmu pieņem plenārsesijā.”;

20.iekļauj šādu 50.a pantu:

“50.a pants

Valdes uzdevumi ENAS plenārsesijā

1.ENAS plenārsesijā Valde:

(a)tiklīdz NAF izlietojuma neto kopsumma nepārtrauktā 12 pēdējo mēnešu periodā sasniedz 25 % robežvērtību no galīgā mērķa līmeņa, izvērtē ENAS piemērošanu, jo īpaši NAF izlietojumu, un sniedz norādes, kas ņem vērā izpildsesijā, vēlāk pieņemot izmaksāšanas lēmumus, jo īpaši attiecīgā gadījumā nodalot finansējuma nodrošināšanu no zaudējumu segšanas;

(b)lemj par 41.m panta 1. punktā minētā perioda pagarināšanu saskaņā ar 41.m panta 2. punktu;

(c)lemj par brīvprātīgu aizņemšanos starp finanšu mehānismiem saskaņā ar 74.f pantu un par alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 74.g pantu;

(d)atsaucoties uz izpildsesiju gadījumos, kas minēti 41.i panta 1. vai 2. punktā, lemj par to, vai ir iestājies diskvalifikācijas nosacījums, kas minēts 41.i panta 1. punkta b) apakšpunktā.

2.Pieņemot lēmumus, Valde plenārsesijā darbojas saskaņā ar 6. pantā norādītajiem mērķiem.”;

21.regulas 51. pantu aizstāj ar šādu:

“51. pants
Valdes kopīgo plenārsesiju un VNM un ENAS plenārsesiju sanāksmes

1.Priekšsēdētājs sasauc un vada Valdes kopīgo plenārsesiju un VNM un ENAS plenārsesiju sanāksmes saskaņā ar 56. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

2.Valde kopīgā plenārsesijā rīko vismaz divas kārtējās sanāksmes gadā. Papildus tam tā sapulcējas arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai vismaz vienas trešdaļas locekļu pieprasījuma. Komisijas pārstāvis var pieprasīt priekšsēdētājam sasaukt Valdes kopīgās plenārsesijas vai attiecīgi VNM vai ENAS plenārsesijas sanāksmi. Ja priekšsēdētājs pienācīgā laikā sanāksmi nesasauc, viņš rakstiski sniedz paskaidrojumu par to, kādēļ tas netika darīts.

3.Attiecīgā gadījumā Valde var ad hoc kārtībā uzaicināt savas kopīgās plenārsesijas vai attiecīgi VNM vai ENAS plenārsesijas sanāksmēs piedalīties novērotājus, papildus tiem, kas minēti 43. panta 3. punktā, tostarp EBI pārstāvi.

4.Valde nodrošina Valdes kopīgās plenārsesijas vai plenārsesijas sekretariātu.”;

22.regulas 52. pantu aizstāj ar šādu:

“52. pants
Vispārīgi noteikumi par lēmumu pieņemšanas procesu

1.Valde kopīgā plenārsesijā vai attiecīgi VNM vai ENAS plenārsesijā pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

2.Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, 50. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 50.a panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos lēmumus, kā arī lēmumus par valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu [kopīgošanu] saskaņā ar 78. pantu, kas attiecas tikai uz finanšu līdzekļiem, kuri pieejami no VNF vai attiecīgi no NAF, pieņem ar Valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja tie pārstāv vismaz 30 % no iemaksu apmēra. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

3.Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, 50. panta 1. punktā vai 50.a panta 1. punktā minētos lēmumus, kas saistīti ar ex-post iemaksu piesaistīšanu saskaņā ar 71. vai 74.d pantu, ar brīvprātīgu aizņemšanos starp finansēšanas mehānismiem saskaņā ar 72. vai 74.f pantu, ar alternatīviem finansēšanas līdzekļiem saskaņā ar 73., 74. vai 74.g pantu, kā arī ar valstu finansēšanas mehānismu savstarpēju izmantošanu [kopīgošanu] saskaņā ar 78. pantu, pārsniedzot VNF vai NAF pieejamo finanšu līdzekļu izlietojumu, pieņem ar Valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz 50 % iemaksu, pārejas laikā līdz VNF pilnīgai kopīgošanai un attiecīgi kamēr NAF sasniedz galīgo mērķa līmeni, un pēc tam — ar Valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz 30 % iemaksu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

4.Atkāpjoties no šā panta 1. punkta prasībām, 50.a panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto lēmumu pieņem ar Valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu. Katram balsojošajam loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

5.Valde pieņem un publisko savu reglamentu. Reglamentā nosaka sīkāk izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – noteikumus, kas saistīti ar kvorumu.”;

23.regulas 53. pantu groza šādi:

(a)1. punkta trešajā daļā vārdus “dalībvalstu noregulējuma iestādes” aizstāj ar vārdiem “dalībvalstu noregulējuma iestādes vai dalībvalstu izraudzītās iestādes”, veicot arī nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(b)2. punktā atsauci “43. panta 1. punkta c) apakšpunktā” aizstāj ar šādu: “43. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai attiecīgā gadījumā 43. panta 1. punkta d) apakšpunktā”;

(c)3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.Apspriežoties par vienību, kas minēta 2. pantā, vai vienību grupu, kas veic uzņēmējdarbību tikai vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, vai par noguldījumu apdrošināšanas darbību vai lēmumu, minētās dalībvalsts saskaņā ar 43. panta 1. punkta c) apakšpunktu vai 43. panta 1. punkta d) apakšpunktu ieceltais attiecīgais loceklis piedalās arī apspriedēs un lēmumu pieņemšanas procesā, un tiek piemēroti 55. panta 1. punkta noteikumi.”;

(d)5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Regulas 43. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie Valdes locekļi nodrošina, ka noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas lēmumi un darbības, jo īpaši attiecībā uz VNF un attiecīgi NAF izmantošanu, kas tiek pieņemtas atšķirīga sastāva Valdes izpildsesijās, ir saskaņotas, atbilstīgas un samērīgas.”;

24.regulas 54. pantu groza šādi:

(a)1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Valde izpildsesijā:

(a)sagatavo visus lēmumus, kas Valdei jāpieņem kopīgā plenārsesijā vai attiecīgi tās VNM un ENAS plenārsesijās;

(b)pieņem visus lēmumus šīs regulas īstenošanai, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.”;

(b)2. punktā punktu e) apakšpunkta beigās aizstāj ar semikolu un pievieno šādus apakšpunktus:

“f) nosaka finansējuma summu saskaņā ar 41.l pantu;

g) nosaka izmaksāšanas radītos zaudējumus un sedzamos zaudējumus saskaņā ar 41.o pantu;

h) lemj par to tiesību izmantošanu, kas rodas saskaņā ar 41.q pantu.”;

(c)3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3. Ja nepieciešams steidzamības dēļ, Valde izpildsesijā var pieņemt noteiktus pagaidu lēmumus Valdes kopīgās plenārsesijas vai attiecīgi VNM un ENAS plenārsesiju vārdā, jo īpaši administratīvās pārvaldības jautājumos, tostarp budžeta jautājumos.

4. Valde izpildsesijā informē Valdi tās kopīgajā plenārsesijā vai attiecīgi VNM un ENAS plenārsesijās par pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz noregulēšanu vai noguldījumu apdrošināšanu.”;

25.regulas 56. pantu groza šādi:

(a)1. punktā:

i) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) Valdes darba sagatavošanu tās kopīgajā plenārsesijā, plenārsesijā un izpildsesijā un tās sanāksmju sasaukšanu un vadīšanu;”;

ii) punkta g) apakšpunktā vārdus “par (..) noregulējuma darbībām” aizstāj ar vārdiem “par (..) noregulējuma un noguldījumu apdrošināšanas darbībām”, veicot arī nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

(b)4. punkta pirmajā teikumā vārdus “banku noregulējums” aizstāj ar vārdiem “banku noregulējums un noguldījumu garantija”, veicot arī nepieciešamās gramatiskās izmaiņas;

26.regulas 58. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.Budžetu veido trīs daļas: I daļa attiecas uz Valdes administrāciju, II daļa attiecas uz VNF un III daļa attiecas uz NAF.”;

27.regulas 59. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šis pants neskar valstu noregulējuma iestāžu, iesaistīto NGS un izraudzīto iestāžu tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem iekasēt maksas, lai segtu 1. un 2. punktā minēto veidu administratīvos izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies, sadarbojoties ar Valdi un palīdzot tai.”;

28.iekļauj šādu 60.a pantu:

“60.a pants

Budžeta III daļa

1.Budžeta III daļas ieņēmumi sastāv jo īpaši no šādiem elementiem:

a)iemaksām, ko maksā iestādes, kas piesaistītas iesaistītajām NGS saskaņā ar 74.c un 74.d pantu;

b)aizdevumiem, kas saņemti no noguldījumu garantiju sistēmām neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 74.f pantu;

c)aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 74.g pantu;

d)ienākumiem no NAF turēto summu ieguldīšanas saskaņā ar 75. pantu;

e)finansējuma, ko iesaistītās NGS atmaksā saskaņā ar 41.o pantu.

2.Budžeta III daļas izdevumi sastāv no šādiem elementiem:

a)finansējuma, kas piešķirts iesaistītajām NGS 41.a, 41.d vai 41.h panta nolūkos;

b)ieguldījumiem saskaņā ar 75. pantu;

c)procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no citiem noguldījumu garantiju finansēšanas mehānismiem neiesaistītajās dalībvalstīs saskaņā ar 74.f pantu;

d)procentu maksājumiem par aizdevumiem, kas saņemti no finanšu iestādēm vai citām trešām personām saskaņā ar 74.g pantu.”;

29.regulas 61. panta 2. punktā vārdus “plenārsesijā” aizstāj ar vārdiem “kopīgajā plenārsesijā”;

30.regulas 63. panta 8. punktā vārdus “plenārsesijā” aizstāj ar vārdiem “kopīgajā plenārsesijā”;

31.regulas 65. pantu groza šādi:

(a)1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Vienības, kas minētas 2. panta 1. punktā un attiecīgi 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā, veic iemaksas Valdes budžeta I daļā saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem par iemaksām, kuri pieņemti, ievērojot šā panta 5. punktu.”;

(b)5. punktā a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) noteiktu iemaksu veidus un jautājumus, par kuriem jāveic iemaksas, ņemot vērā dažādos Valdes uzdevumus saskaņā ar šo regulu VNM un ENAS nolūkos, veidu, kādā tiek aprēķināta iemaksu summa, un veidu, kādā tiek veikta to samaksa;”;

32.III daļas V sadaļā 2. nodaļas virsrakstu aizstāj ar virsrakstu “Vienotais noregulējuma fonds un noguldījumu apdrošināšanas fonds”;

33.III daļas V sadaļas 2. nodaļā 1. iedaļas virsrakstu aizstāj ar virsrakstu “Vienotā noregulējuma fonda uzbūve”;

34.III daļas V sadaļas 2. nodaļā iekļauj šādu iedaļu:

“1.a IEDAĻA
NOGULDĪJUMU APDROŠINĀŠANAS FONDA UZBŪVE

74.a pants
Vispārīgi noteikumi

1.Ar šo tiek izveidots NAF. To veido iemaksas, kuras Valdei jāsaņem no kredītiestādēm, kas piesaistītas iesaistītajām NGS. Šīs iemaksas Valdes vārdā aprēķina un par tām rēķinus izraksta iesaistītās NGS.

2.Valde izmanto NAF vienīgi, lai nodrošinātu finansējumu iesaistītajām NGS un segtu to zaudējumus dažādos posmos, kas minēti 1. panta 2. punktā, un saskaņā ar 6. pantā minētajiem mērķiem un principiem, kas regulē ENAS. Fonda izmaksas un zaudējumus nekādā gadījumā nevar segt no Savienības budžeta vai no dalībvalstu budžetiem.

3.NAF īpašnieks ir Valde. Saskaņā ar šo regulu veikto Valdes darbību finansēšanai nekādā gadījumā neparedz saistības no dalībvalstu budžetiem.

74.b pants
Noguldījumu apdrošināšanas fonda mērķa līmeņi

1.Līdz pārapdrošināšanas perioda beigām NAF pieejamajiem finanšu līdzekļiem jāsasniedz sākotnējais mērķa līmenis — 20 % no tās summas četrām devītdaļām, ko veido minimālie mērķa līmeņi, kuri iesaistītajām NGS jāsasniedz saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkta pirmo daļu.

2.Līdz kopapdrošināšanas perioda beigām NAF pieejamajiem finanšu līdzekļiem jāsasniedz to minimālo mērķa līmeņu summa, kuri iesaistītajām NGS jāsasniedz saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkta pirmo daļu.

3.Pārapdrošināšanas un kopapdrošināšanas periodu laikā iemaksas NAF, ko aprēķina saskaņā ar 74.c pantu, jāsadala laikā iespējami vienmērīgi, kamēr tiek sasniegts attiecīgais mērķa līmenis.

4.Pēc tam, kad 2. punktā minētais mērķa līmenis tiek sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi vēlāk ir samazinājušies zem divām trešdaļām no šā mērķa līmeņa, iemaksas, kas aprēķinātas saskaņā ar 74.c pantu, nosaka tādā apjomā, lai šo mērķa līmeni varētu sasniegt sešos gados.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu, lai precizētu:

a)kritērijus saskaņā ar 2. punktu aprēķināto NAF paredzēto iemaksu sadalīšanai laikā;

b)kritērijus 4. punktā minēto gada iemaksu noteikšanai.

74.c pants
Ex-ante iemaksas

1.Katru gadu pārapdrošināšanas un kopapdrošināšanas periodu laikā Valde pēc apspriešanās ar ECB un valstu kompetentajām iestādēm un ciešā sadarbībā ar iesaistītajām NGS un izraudzītajām iestādēm katrai iesaistītajai NGS nosaka ex-ante iemaksu kopsummu, ko tā var prasīt no kredītiestādēm, kas piesaistītas attiecīgajai iesaistītajai NGS, lai varētu sasniegt mērķa līmeņus, kuri paredzēti 74.b pantā. Iemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt mērķa līmeņus, kas minēti 74.b panta 1. un 2. punktā.

2. Pārapdrošināšanas perioda laikā katra iesaistītā NGS, pamatojoties uz Valdes saskaņā ar 1. punktu noteikto kopsummu, aprēķina katras tai piesaistītās kredītiestādes iemaksu. Tā izmanto uz risku balstītu metodi, kas noteikta ar deleģēto aktu saskaņā ar 5. punkta otro daļu.

Pēc pārapdrošināšanas perioda Valde pati aprēķina iemaksu katrai kredītiestādei, kas piesaistīta iesaistītajai NGS. Valde izmanto uz risku balstītu metodi, kas noteikta ar deleģēto aktu saskaņā ar 5. punkta trešo daļu.

Visos ENAS posmos iesaistītā NGS katru gadu Valdes vārdā izraksta rēķinus par katras kredītiestādes iemaksu. Kredītiestādes maksā rēķinā minētās summas tieši Valdei. Šo iemaksu nomaksas termiņš iestājas katra gada 31. maijā.

3.No katras 2. panta 2. punktā minētās kredītiestādes pienācīgi saņemtās iemaksas minētajām vienībām netiek atlīdzinātas.

4.Iemaksas, ko iesaistītajai NGS piesaistītās kredītiestādes iemaksā NAF saskaņā ar šo pantu, ņem vērā, nosakot minimālo mērķa līmeni, kas iesaistītajai NGS jāsasniedz saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkta pirmo daļu. Ja iesaistītā NGS līdz 2024. gada 3. jūlijam vai kādam vēlākam datumam būs ievērojusi finansēšanas līniju, kas paredzēta 41.j pantā, un tai piesaistītās kredītiestādes būs iemaksājušas NAF visas ex-ante iemaksas, kuras līdz 2024. gada 3. jūlijam būs jāiemaksā NAF, šīs iemaksas veidos pilno iemaksu, kas jāveic, lai sasniegtu mērķa līmeni saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 10. panta 2. punkta pirmo daļu.

Dalībvalstis var noteikt, ka iesaistītās NGS drīkst ņemt vērā tām piesaistīto kredītiestāžu veiktās iemaksas NAF, kad nosaka šo kredītiestāžu ex-ante iemaksu līmeni, vai arī tās drīkst atlīdzināt šīm kredītiestādēm no tām pieejamajiem finanšu līdzekļiem to daļu, kas attiecīgajā datumā pārsniedz summas, kuras noteiktas 41.j pantā.

5.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu, lai precizētu uz risku balstīto metodi iemaksu aprēķināšanai saskaņā ar šā panta 2. punktu.

Tā pieņem vienu deleģēto aktu, kurā precizē metodi, kā aprēķināt iemaksas, kas jāsamaksā par labu iesaistītajām NGS un — vienīgi attiecībā uz pārapdrošināšanas periodu — par labu NAF. Šajā deleģētajā aktā aprēķinu pamatā ir jāliek apdrošināto noguldījumu summa un riska pakāpe, kas rodas katrai kredītiestādei, attiecībā pret visām citām kredītiestādēm, kas piesaistītas tai pašai iesaistītajai NGS.

Tā pieņem arī otru deleģēto aktu, kurā precizē metodi, kā aprēķināt iemaksas, kas jāmaksā par labu NAF, sākot no kopapdrošināšanas perioda. Šajā otrajā deleģētajā aktā aprēķinu pamatā ir jāliek apdrošināto noguldījumu summa un riska pakāpe, kas rodas katrai kredītiestādei, attiecībā pret visām citām kredītiestādēm, kas minētas 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā.

Abos deleģētajos aktos jāiekļauj aprēķinu formula, konkrētie rādītāji, dalībnieku riska kategorijas, svērtās riska robežvērtības ar piesaisti konkrētām riska kategorijām un cita nepieciešamā informācija. Riska pakāpe jāvērtē, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)iestādes zaudējumu absorbētspējas līmenis;

b)iestādes spēja izpildīt īstermiņa un ilgtermiņa saistības;

c)iestādes finansējuma avotu stabilitāte un daudzveidība un tās neapgrūtinātie augsti likvīdie aktīvi;

d)iestādes aktīvu kvalitāte;

e)iestādes uzņēmējdarbības modelis un pārvaldība;

f)iestādes aktīvu apgrūtinājuma pakāpe.

74.d pants
Ārkārtas ex-post iemaksas

1.Ja pēc pārapdrošināšanas perioda pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas NAF radušies pēc izmaksāšanas notikuma, papildu summu segšanai no kredītiestādēm, kas piesaistītas iesaistītajām NGS, tiek savāktas ārkārtas ex-post iemaksas. Neskarot 2. un 3. punktu, iekasējamo ex-post iemaksu summai jābūt vienādai ar pieejamo finanšu līdzekļu deficītu, bet tā nedrīkst pārsniegt visu kredītiestāžu kopējo apdrošināto noguldījumu maksimālo daļu ENAS jomā, kas noteikta ar Komisijas deleģēto aktu saskaņā ar 5. punktu.

2.Valde pati aprēķina iemaksu katrai kredītiestādei, kas piesaistīta katrai iesaistītajai NGS. Tā izmanto uz risku balstīto metodi, kas minēta Komisijas pieņemtajā deleģētajā aktā saskaņā ar 74.c panta 5. punkta trešo daļu.

Regulas 74.c panta 2. punkta trešo daļu piemēro pēc analoģijas.

3.Valde pēc savas iniciatīvas, apspriedusies ar attiecīgo kompetento iestādi, vai pēc attiecīgās kompetentās iestādes priekšlikuma saskaņā ar 4. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem pilnībā vai daļēji atliek iestādes ārkārtas ex-post iemaksu veikšanu, ja tas ir nepieciešams šīs iestādes finansiālā stāvokļa aizsardzībai. Šādu atlikšanu piešķir ilgākais uz sešu mēnešu periodu, bet to var atjaunot pēc iestādes pieprasījuma. Saskaņā ar šo punktu atliktās iemaksas veic vēlākā brīdī, kad maksājuma izdarīšana vairs neapdraud iestādes finansiālo stāvokli.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 93. pantu, lai precizētu 1. punktā minētos gada limitus un apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētas vienības ex-post iemaksu veikšanu var daļēji vai pilnībā atlikt, ievērojot šā panta 3. punktu.

74.e pants
Saskaņā ar šo regulu pieņemto lēmumu īstenošana

1.Iesaistītā NGS veic nepieciešamās darbības šajā regulā minēto lēmumu īstenošanai.

Saskaņā ar šo regulu iesaistītā NGS izmanto savas pilnvaras, kas paredzētas valsts tiesību aktos, ar kuriem transponēta Direktīva 2014/49/ES, ievērojot valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Iesaistītā NGS pilnībā informē Valdi par minēto pilnvaru īstenošanu.

2.Ja iesaistītā NGS nav piemērojusi vai nav izpildījusi Valdes lēmumu saskaņā ar šo regulu vai ir to piemērojusi tādā veidā, kas apdraud ENAS efektīvu īstenošanu un šīs regulas mērķus, Valde var lūgt iesaistītajai NGS veikt jebkuru nepieciešamo darbību attiecīgā lēmuma īstenošanai.

3.Ja iesaistītā NGS ir nosūtījusi šo lēmumu tai piesaistītajai kredītiestādei, tostarp arī rēķinu par veicamajām iemaksām, un minētā kredītiestāde tīši vai nolaidības dēļ nav lēmumu izpildījusi, Valde pieņem lēmumu uzlikt naudassodu šai kredītiestādei saskaņā ar 38. pantu.

74.f pants
Brīvprātīga aizdošana neiesaistītai NGS un aizņemšanās no tās

1.Valde lemj par lūgumu aizņemties NAF vajadzībām no noguldījumu garantiju sistēmām neiesaistītajās dalībvalstīs gadījumā, ja:

a) summas, kas piesaistītas saskaņā ar 74.c pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas radušies, izmantojot NAF noregulējuma darbību īstenošanai;

b) 74.d pantā paredzētās ārkārtas ex-post iemaksas nav uzreiz pieejamas;

c) 74.g pantā paredzētie alternatīvie finansēšanas līdzekļi nav uzreiz pieejami ar pieņemamiem nosacījumiem.

2.Minētās noguldījumu garantiju sistēmas pieņem lēmumu par šādu pieprasījumu saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 12. pantu.

3.Valde var nolemt aizdot citām noguldījumu garantiju sistēmām neiesaistītajās dalībvalstīs pēc to pieprasījuma. Direktīvas 2014/49/ES 12. pantu piemēro pēc analoģijas ar aizņemšanās nosacījumiem.

74.g pants
Alternatīvie finansēšanas līdzekļi

1.Valde var slēgt līgumus attiecībā uz NAF aizņēmumiem vai citiem atbalsta veidiem ar iestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām, kas piedāvā labākus finanšu nosacījumus vispiemērotākajā laikā, lai varētu optimizēt šā finansējuma izmaksas un saglabāt reputāciju. Ieņēmumi no šādiem aizņēmumiem jāizmanto vienīgi maksājumu pienākumu izpildei attiecībā pret iesaistītajām NGS gadījumos, kad summas, kas savāktas saskaņā ar 74.c un 74.d pantu, nav uzreiz pieejamas vai nesedz tās summas, kas tiek pieprasītas no NAF saistībā ar izmaksāšanas notikumiem.

2.Aizņēmumus vai cita veida atbalstu, kas minēts 1. punktā, pilnībā atmaksā saskaņā ar 74.c un 74.d pantu.

3.Visus izdevumus, kas radušies, izmantojot 1. punktā minētos aizņēmumus, sedz no Valdes budžeta III daļas, nevis no Savienības budžeta vai iesaistītajām dalībvalstīm.

4.Valde var nolemt ieguldīt ieņēmumus no aizņēmumiem saskaņā ar 75. pantu, lai aizsargātu to reālo vērtību.”;

35.III daļas V sadaļas 2. nodaļā 2. iedaļas virsrakstu aizstāj ar virsrakstu “VNF un NAF administrēšana”;

36.regulas 75. pantu aizstāj ar šādu:

“75. pants
Ieguldījumi

1.VNF un NAF pārvalda Valde saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 4. punktu.

2.No noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes saņemtās summas, procenti un citi ienākumi no ieguldījumiem, kā arī jebkuri citi ienākumi nonāk vienīgi VNF un NAF.

3.Valde rīkojas atbilstīgi saprātīgai un drošai ieguldījumu stratēģijai, kas paredzēta deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot šā panta 4. punktu, un iegulda VNF un NAF turētās summas dalībvalstu vai starpvalstu organizāciju obligācijās vai augsti likvīdos aktīvos ar augstu kredītspēju, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantā minēto deleģēto aktu, kā arī citus attiecīgus minētās regulas noteikumus. Ieguldījumi ir nozaru aspektā, ģeogrāfiski un proporcionāli pietiekami diversificēti. Ieņēmumus no šiem ieguldījumiem saņem attiecīgi VNF un NAF.

4.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem par VNF un NAF pārvaldību un tā ieguldījumu stratēģijas vispārīgajiem principiem un kritērijiem saskaņā ar 93. pantā paredzēto procedūru.”;

37.iekļauj šādu 77.a pantu:

“77.a pants
NAF izmantošana

1.Pārapdrošināšanas periodā Valde izmanto NAF finansējuma piešķiršanai saskaņā ar 41.a panta 2. punktu un sedz pārsniegto zaudējumu daļu saskaņā ar 41.a panta 3. punktu.

2.Kopapdrošināšanas periodā un pēc tā Valde izmanto NAF finansējuma piešķiršanai saskaņā ar attiecīgi 41.d panta 2. punktu un 41.h panta 2. punktu un sedz zaudējumus saskaņā ar attiecīgi 41.d panta 3. punktu un 41.h panta 3. punktu.

3.NAF izmantošana attiecībā uz kredītiestādi, kas piesaistīta iesaistītajai NGS, ir iespējama ar nosacījumu, ka šī kredītiestāde izpilda pienākumus, ar ko tā apgrūtināta kā iesaistītās NGS dalībniece un kas paredzēti šajā regulā un Direktīvā 2014/49/ES.”;

38.III daļas VI sadaļas 81. panta 4. punktā, 83. panta 2. un 3. punktā, 87. panta 4. punktā, 88. panta 2. un 6. punktā vārdus “valsts noregulējuma iestāde” aizstāj ar vārdiem “valsts noregulējuma iestāde, iesaistītā NGS vai izraudzītās iestādes, ja attiecināms” un vārdus “valsts noregulējuma iestādes” aizstāj ar vārdiem “valsts noregulējuma iestādes, iesaistītās NGS vai izraudzītās iestādes, ja attiecināms”;

39.regulas 93. pantu groza šādi:

(a)2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šīs regulas 19. panta 8. punktā, 65. panta 5. punktā, 69. panta 5. punktā, 71. panta 3. punktā, 74.b panta 5. punktā, 74.c panta 5. punktā, 74.d panta 4. punktā un 75. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no 99. pantā minētajiem attiecīgajiem datumiem.”;

(b)4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 8. punktā, 65. panta 5. punktā, 69. panta 5. punktā, 71. panta 3. punktā, 74.b panta 5. punktā, 74.c panta 5. punktā, 74.d panta 4. punktā un 75. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

(c)6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Saskaņā ar 19. panta 8. punktu, 65. panta 5. punktu, 69. panta 5. punktu, 71. panta 3. punktu, 74.b panta 5. punktu, 74.c panta 5. punktu, 74.d panta 4. punktu un 75. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja triju mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

40.99. pantā iekļauj šādu 5.a punktu:

“5.a.Atkāpjoties no 2. punktā noteiktā, 1. panta 2. punktu, II.a daļu un III daļas V sadaļas 2. nodaļas 1.a iedaļu piemēro no [OP ievietot šīs regulas spēkā stāšanās datumu].”;

41.visā Regulā (ES) Nr. 806/2014 vārdu “Fonds” aizstāj ar vārdu “VNF”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

1.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

1.4.Mērķis(-i)

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.6.Ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

3.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

3.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

6.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

6.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

6.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 14  

6.3.Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

☑ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 15  

◻ Priekšlikums/ iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarinājumu 

◻ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā 

6.4.Mērķis(-i)

6.4.1.Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

6.4.2.Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

6.4.3.Paredzamais(-ie) rezultāts(-i) un ietekme

6.4.4.Rezultātu un ietekmes rādītāji

6.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

6.5.1.Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

6.5.2.ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

6.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

6.5.4.Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

6.6.Ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva 

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

☑ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

–Īstenošana ar sākumperiodu no 2017. līdz 2024. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

6.7.Paredzētie pārvaldības veidi 16  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–☑ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā.

7.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

7.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

7.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

7.2.1.Apzinātie riski

7.2.2.Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

7.2.3.Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

7.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

8.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

Turpmākā analīze sniedz aplēses par Valdes un tās administrācijas vispārējām izmaksām. Izmaksas nav paredzēts segt no ES budžeta, jo visus Valdes izdevumus pilnībā finansēs aptuveni 6000 finanšu iestāžu, kas iekļautas ENAS. Aprēķinu metodes pamatā būs šo iestāžu lielums, un tā tiks noteikta ar deleģēto aktu 2016. gadā. Konsekvences nolūkā tā pati metodoloģija būtu jāpiemēro arī ENAS.

Valdes uzdevumi noguldījumu apdrošināšanas jomā būs ierobežoti. ENAS attīstīsies šādos trīs posmos: i) pārapdrošināšana, ii) kopapdrošināšana un iii) pilna apdrošināšana. Visos posmos Valdei būs jāvērtē, vai pieprasošā NGS atbilst daudzajiem Direktīvas 2014/49/ES noteikumiem, jo īpaši — vai tā ir izveidojusi dalībvalsts fondu. Atšķirībā no Valdes funkcijas noregulēšanas jomā, šajā lēmumā nebūs diskrecionāra elementa, jo iesaistītās NGS maksāšanas pienākums pret noguldītājiem (kompensācija) vai pret noregulējuma iestādi (iemaksa noregulējumam) izrietēs no administratīvas vai tiesu iestādes lēmuma.

Pirmajā posmā Valde izskatīs pārapdrošināšanas izmaksu pieprasījumus un piešķirs nepieciešamo finansējumu, lai kompensētu dalībvalsts NGS izdevumus apdrošinājuma summas ietvaros. Šie uzdevumi nemainīsies arī kopapdrošināšanas posmā, taču, ja visi citi apstākļi būs tādi paši, tajā varēs gaidīt lielāku skaitu potenciālo pieprasījumu, jo ENAS apdrošinājuma priekšnoteikumi būs mazāk ierobežojoši nekā pārapdrošināšanas periodā. Pilnas apdrošināšanas gadījumā Valdes uzdevumi būtiski paplašināsies. Papildus atbildēm uz apdrošinājuma pieprasījumiem, tai būs jāaprēķina un jāiekasē iemaksas no individuālām bankām un jāpārvalda Eiropas noguldījumu apdrošināšanas fonds. Šie uzdevumi būs līdzīgi tiem uzdevumiem, kas paredzēti vienotajam noregulējuma mehānismam. Līdz ar to var gaidīt būtiskus apjomradītus ietaupījumus, un uzdevumu paplašināšanās neradīs proporcionāli lielāku nepieciešamību palielināt darbinieku skaitu.

Darbinieku skaits NGS būs atkarīgs no iejaukšanās pasākumu daudzuma. Dažām NGS būs iespēja izmantot līdzekļus pasākumiem, kas novērsīs iestāžu maksātnespēju, t. i., vispirms jau nepieļaus izmaksāšanas pasākumus. NGS ar šādām iespējām būs arī lielāka spēja uzraudzīt un pārvaldīt riskus nekā tām NGS, kas lielākoties noder kā “kases automāti” noguldītāju kompensēšanai. ENAS darbības joma aprobežosies ar finansiālu palīdzību dalībvalstu NGS, kad tās pildīs šādu kases automātu funkcijas.

Publiski ir pieejams maz informācijas par darbinieku daudzumu dalībvalstu NGS. Aptauja, ko veica Eiropas noguldījumu apdrošinātāju forums, liecina, ka tiešo darbinieku skaits (t. i., bez atbalsta funkcijām) šādās NGS, kuru funkcijas ir salīdzināmas ar ENAS, svārstās no 10 līdz 40 pilnas slodzes ekvivalentiem.

Ņemot vērā ierobežotos, bet arvien plašākos ENAS uzdevumus, Komisija tiešo funkciju veikšanai piedāvā šādu pilnas slodzes ekvivalentu (PSE) skaitu.

Pārapdrošināšanas jomā — 5 PSE (+ 0,5 PSE administrācijai)

Kopapdrošināšanas jomā — 10 PSE (+ 1 PSE administrācijai)

Pilnas apdrošināšanas jomā — 20 PSE (+ 2 PSE administrācijai)

Tabula. PSE skaita indikatīvās izmaiņas

Patlaban FISMA ģenerāldirektorātā administratīvo darbinieku īpatsvars ir 11,2 procenti. Paredzams, ka attiecībā uz ENAS būs iespējams nodrošināt būtiskus apjomradītus ietaupījumus saistībā ar Valdes noregulējuma funkcijām, jo īpaši cilvēkresursu pārvaldībā, iemaksu aprēķināšanā un iekasēšanā un fonda pārvaldībā. Tādēļ šķiet, ka būs iespējams sasniegt 9 % administratīvo darbinieku īpatsvaru.

Tabula. Izdevumu indikatīvās izmaiņas

Galvenie pieņēmumi

Pamatojoties uz vērtējumu attiecībā uz Vienotās noregulējuma valdes noregulējuma funkciju, tiek piedāvāts šāds personāla sadalījums:

80 % TA (68 % AD un 12 % AST);

10 % END;

10 % CA.

Piemērojot ES iestāžu Civildienesta noteikumus, tiks izmantotas turpmāk minētās likmes uz vienu darbinieku:

vidējās gada izmaksas TA — EUR 131 000;

vidējās gada izmaksas END — EUR 78 000;

vidējās gada izmaksas CA — EUR 70 000.

Papildus algai šīs izmaksas ietver arī netiešās izmaksas, piemēram, ēkas uzturēšanas, mācību, IT un sociāli medicīniskās infrastruktūras izmaksas.

Tā kā Valdes atrašanās vieta būs Briselē, tiek piemērots algas korekcijas koeficients 1.

Paredzams, ka darbības izdevumi veidos 15 % no kopējām Valdes izmaksām. Tas ir ievērojami mazāk nekā 25 %, kas tika lēsti noregulējuma funkcijai, jo gaidāms, ka izmaksas, ko radīs informācijas sistēmu un iekšējo pakalpojumu izstrāde un uzturēšana, varēs segt kopīgi ar noregulējuma funkciju.

8.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Nav paredzēta ietekme uz Savienības budžetu.

Esošās budžeta pozīcijas

Secībā, kādā izkārtotas daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas.

No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Secībā, kādā izkārtotas daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas.

8.2.Paredzamā ietekme uz izdevumiem

Nav paredzēta ietekme uz Savienības budžetu.

8.2.1.Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

8.2.2.Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

8.2.3.Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

8.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

8.2.3.2.Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

–◻    Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā

Aplēse izsakāma ar pilnas slodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

8.2.4.Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

–◻    Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma

8.2.5.Trešo personu iemaksas

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

8.3.Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

Nav paredzēta ietekme uz Savienības budžetu.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

(1)

   Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ceļvedis virzībā uz banku savienību”, COM(2012) 510, 12.9.2012.

(2)

   Piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojums “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, http://ec.europa.eu/priorities/economic-monetary-union/docs/5-presidents-report_lv.pdf.

(3)

   Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Centrālajai bankai par pasākumiem ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanai, COM(2015) 600 galīgā redakcija, 21.10.2015.

(4)

   Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63.–89. lpp.).

(5)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1.–90. lpp.).

(6)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149.–178. lpp.).

(7) Starpības izmaksa saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 75. pantu — pieņem, ka šo noteikumu pēc analoģijas piemēro arī VNM noregulējuma gadījumos saskaņā ar 79. pantu.

(8) Grafiks, kurā izmaiņas ENAS līdzekļos salīdzinātas ar izmaiņām iesaistītās NGS līdzekļos gadījumā, ja dalībvalsts un iesaistītā NGS izvēlas kompensēt dalības bankām ex-ante iemaksas, kas samaksātas ENAS, ir atrodams Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/finance/general-policy/banking-union/european-deposit-insurance-scheme/index_en.htm.

(9) OV C , , . lpp.

(10) OV C , , . lpp.

(11) Padomes 2013. gada 15. oktobra Regula (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regula (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp.).

(14) ABM — uz darbību balstīta pārvaldība; ABB — uz darbību balstīta budžeta izstrāde.

(15) Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

(16) Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html.

(17) Dif. = diferencētās apropriācijas / nedif. = nediferencētās apropriācijas.

(18) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(19) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(20) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(21) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(22) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(23) Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(24) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi”.

(25) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

(26) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(27) AC = līgumdarbinieki; AL = vietējais personāls; END = valstu norīkotie eksperti; INT = aģentūras personāls; JED = jaunākie eksperti delegācijās.

(28) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(29) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.