52015PC0560

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 10.11.2015

COM(2015) 560 final

2015/0260(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Latvijas Republikai atļauj pagarināt pasākuma piemērošanu, atkāpjoties no 193. panta Padomes Direktīvā 206/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar 395. pantu 2006. gada 28. novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 1 (“PVN direktīva”) Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var atļaut jebkurai dalībvalstij piemērot īpašus pasākumus, lai atkāptos no šīs direktīvas ar nolūku vienkāršot nodokļa iekasēšanas procedūru vai lai nepieļautu noteiktu veidu nodokļu nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Vēstulē, kas 2015. gada 30. martā reģistrēta Komisijā, Latvijas Republika (turpmāk “Latvija”) pieprasīja atļauju turpināt piemērot pasākumu, kas ir atkāpe no PVN direktīvas 193. panta. Saskaņā ar PVN direktīvas 395. panta 2. punktu Komisija 2015. gada 18. maija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Latvijas pieprasījumu. Komisija 2015. gada 20. maija vēstulē paziņoja Latvijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

Latvijas valdība lūdz pagarināt apgrieztās iekasēšanas mehānisma pašreizējo piemērošanu saistībā ar kokmateriālu piegādēm.

Kokmateriālu piegādē Latvija saskārās ar to, ka ievērojams skaits komersantu neizpilda savus pienākumus. Uzņēmumi šajā nozarē bieži vien ir sīki tālākpārdevēji, kas mēdz pazust, nesamaksājot nodokļu iestādēm nodokli, ko tie iekasējuši par savām piegādēm, un atstājot klientiem derīgu rēķinu PVN atskaitījumam.

Saskaņā ar apgrieztās iekasēšanas mehānismu, atkāpjoties no vispārējās normas, kas paredzēta PVN direktīvas 193. pantā, klients kļūst atbildīgs par PVN nomaksu iekšzemes darījumos.

Sākotnēji šis atkāpes pasākums tika atļauts ar Padomes 2006. gada 24. janvāra Direktīvu 2006/42/EK 2 . Atkāpes pasākuma piemērošana kokmateriālu piegādēm tika pagarināta ar Padomes 2009. gada 7. decembra Īstenošanas lēmumu 2009/1008/ES 3 . Pēdējais atkāpes pasākuma pagarinājums ir piešķirts ar Padomes 2013. gada 22. janvāra Īstenošanas lēmumu 2013/55/ES 4 .

Ņemot vērā Latvijas nodokļu iestāžu iesniegto ziņojumu un pieprasījumu atļaut turpināt piemērot pasākumu, Komisija uzskata, ka situācija, kura attaisno sākotnējo atkāpi, joprojām pastāv. Latvija apgalvo, ka, neraugoties uz to, ka, ieviešot apgrieztās iekasēšanas procedūru, kokmateriālu tirgū ir samazinājies krāpšanas gadījumu skaits saistībā ar PVN maksājumiem valsts budžetā un izvairīšanos no PVN maksāšanas, risks nav novērsts. Viens no rādītājiem, kas liecina, ka risks joprojām ir augsts, ir to komersantu skaits, kurus Valsts ieņēmumu dienests (“VID”) šajā ekonomikas nozarē apzīmējis kā fiktīvus uzņēmumus. Šie komersanti iesaistās mākslīgās darījumu shēmās, lai samazinātu valsts budžetā maksājamā PVN summu vai palielinātu no valsts budžeta atmaksājamā PVN summu citiem šajās darījumu shēmās iesaistītiem komersantiem. Saskaņā ar Latvijas sniegto informāciju tāpēc Latvijā ir svarīgi turpināt apgrieztās iekasēšanas procedūru PVN nomaksai darījumiem ar kokmateriāliem.

Tāpēc atkāpe būtu jāpiešķir uz vēl vienu ierobežotu laikposmu.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Līdzīgas atkāpes saistībā ar PVN direktīvas 193. pantu ir piešķirtas citām dalībvalstīm.

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Neattiecas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

PVN direktīvas 395. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)

Vadoties pēc PVN direktīvas normas, kura ir šā priekšlikuma pamats, priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.

Šis lēmums attiecas uz atļauju, kas piešķirta dalībvalstij pēc tās pieprasījuma, un nerada nekādas saistības.

Turklāt pasākums attiecībā uz PVN iekasēšanu, kas izrādījusies problemātiska, ir mērķtiecīgs un ļoti ierobežots ar konkrētu tādu piegādātāju skaitu, kuri ir nodokļa maksātāji. Ņemot vērā atkāpes ierobežoto darbības jomu, īpašais pasākums ir samērīgs ar vēlamo mērķi.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Saskaņā ar PVN direktīvas 395. pantu atkāpe no kopējiem PVN noteikumiem ir pieļaujama vienīgi ar Padomes atļauju, ko tā ar vienprātīgu lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Turklāt Padomes īstenošanas lēmums ir vispiemērotākais juridiskais instruments, jo to var adresēt atsevišķām dalībvalstīm.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs.

•Ietekmes novērtējums

Lēmuma priekšlikuma mērķis ir vienkāršot nodokļu iekasēšanas kārtību un apkarot iespējamo izvairīšanos no PVN samaksas vai tā nemaksāšanu, tāpēc potenciāli tas labvēlīgi ietekmēs ekonomiku.

Jebkurā gadījumā šī ietekme būs ierobežota atkāpes šaurās darbības jomas dēļ.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzības, novērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikumā ir iekļauta turpināmības klauzula — automātisks termiņš, kas beidzas 2018. gada 31. decembrī.

Tomēr, ja Latvija apsver iesniegt vēl vienu pieprasījumu par atkāpes pasākuma pagarinājumu pēc 2018. gada, tai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2018. gada 1. aprīlī būtu jāiesniedz Komisijai jauns novērtējuma ziņojums.

2015/0260 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko Latvijas Republikai atļauj pagarināt pasākuma piemērošanu, atkāpjoties no 193. panta Padomes Direktīvā 206/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 291. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 5 un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Vēstulē, kas 2015. gada 30. martā reģistrēta Komisijā, Latvijas Republika (turpmāk “Latvija”) pieprasīja atļauju turpināt piemērot pasākumu, kas ir atkāpe no Direktīvas 2006/112/EK noteikumiem, kuros noteikta persona, kas atbild par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm.

(2)Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu 2015. gada 18. maija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Latvijas pieprasījumu. Komisija 2015. gada 20. maija vēstulē paziņoja Latvijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas nepieciešama pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)Ar Padomes Lēmumu 2006/42/EK 6 Latvijai atļāva noteikt, ka saņēmējs ir atbildīgs par PVN, kas maksājams par kokmateriālu piegādi.

(4)Termiņu atkāpes pasākuma piemērošanai līdz 2009. gada 31. decembrim pagarināja divas reizes ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2009/1008/ES 7 un Padomes Īstenošanas lēmumu 2013/55/ES 8 .

(5)Latvijas nodokļu iestāžu veiktajā nodokļu pārbaudē un pienācīgā analīzē par mehānisma piemērošanu konstatēts, ka attiecīgais atkāpes pasākums ir efektīvs.

(6)Komisija uzskata, ka juridiskā un faktiskā situācija, kura attaisno atkāpes pasākuma piemērošanu, nav mainījusies un joprojām pastāv. Tādēļ būtu jāatļauj Latvijai turpināt piemērot attiecīgo pasākumu ierobežotā laikposmā.

(7)Ja Latvija apsver iesniegt vēl vienu pieprasījumu par atkāpes pasākuma pagarinājumu pēc 2018. gada, tai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2018. gada 31. martā būtu jāiesniedz Komisijai jauns novērtējuma ziņojums.

(8)Atkāpes pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2009/1008/ES 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.

Pieprasījumu pagarināt šajā lēmumā paredzētā pasākuma termiņu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 2018. gada 31. martā, un tam pievieno ziņojumu ar pārskatu par šā pasākuma piemērošanu.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Latvijas Republikai.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 25, 28.1.2006., 31. lpp.

(3) OV L 347, 24.12.2009., 30. lpp.

(4) OV L 22, 25.1.2013., 16. lpp.

(5) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(6) Padomes 2006. gada 24. janvāra Lēmums 2006/42/EK, ar ko Latvijai atļauj pagarināt pasākuma piemērošanu, atkāpjoties no 21. panta Padomes sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 25, 28.1.2006., 31. lpp.).

(7) Padomes 2009. gada 7. decembra Īstenošanas lēmums 2009/1008/ES, ar ko Latvijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 24.12.2009., 30. lpp.).

(8) Padomes 2013. gada 22. janvāra Īstenošanas lēmums 2013/55/ES, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu 2009/1008/ES, ar ko Latvijas Republikai atļauj turpināt piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 22, 25.1.2013., 16. lpp.).