EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52015PC0021
Proposal for a COUNCIL DECISION on the signing, on behalf of the European Union, of the United Nations Convention on transparency in treaty-based investor-State arbitration
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti
/* COM/2015/021 final - 2015/0013 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti /* COM/2015/021 final - 2015/0013 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Parasti strīdu
starp ieguldītāju un valsti atrisina, pamatojoties uz
komerciāliem šķīrējtiesas noteikumiem, kas nenodrošina
pārredzamību. Lielāka pārredzamība
ieguldītāja un valsts strīda izšķiršanā ir svarīgs
mērķis, jo tā pēc iespējas plašai sabiedrībai
nodrošinātu piekļuvi dokumentiem un mutvārdu procesam un dotu
iespēju ieinteresētām trešajām personām iesniegt savus
paskaidrojumus. Tas ir svarīgs aspekts, jo ieguldītāja un valsts
strīda izšķiršanā var būt runa par strīdu, kurā
rodas ar sabiedrisko politiku saistīti jautājumi, vai arī
tā var ietekmēt publiskās finanses. Komisija kopš 2010. gada
galveno uzmanību ir pievērsusi pārredzamības uzlabošanai
ieguldītāja un valsts strīdu izšķiršanā[1]. Eiropas Parlaments uz
to tieši norādīja savā rezolūcijā par turpmāko
Eiropas ieguldījumu politiku[2].
Komisija ir ne vien nodrošinājusi, ka turpmākie ES nolīgumi
paredzēs augstu pārredzamības pakāpi, bet vienlaikus
arī palīdzējusi panākt, ka Apvienoto Nāciju
Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL)
tiek virzīti globālu pārredzamības noteikumi
attiecībā uz ieguldītāja un valsts strīdu
izšķiršanu un tiek izstrādāti mehānismi, ar kuru
palīdzību šos uzlabotos pārredzamības noteikumus var
piemērot spēkā esošajiem 3000 ieguldījumu
līgumiem. Ar šo priekšlikumu tiek plānots sasniegt 2010. gadā
izvirzītos politikas mērķus atbilstīgi Eiropas Parlamenta 2011. gada
pieprasījumam, apliecina Komisijas apņēmību kopumā
reformēt un uzlabot ieguldītāja un valsts strīdu
izšķiršanas sistēmu un sniedz konkrētus pierādījumus
par ieguvumiem no kopējās ES ārējo ieguldījumu
politikas; bez šādas kopējas ES ārējo ieguldījumu
politikas šāda rezultāta varbūtība būtu bijusi
ļoti maza. UNCITRAL 2013. gada 10. jūlijā
pieņēma pārredzamības noteikumus strīdu
izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti
(“pārredzamības noteikumi”), savukārt Apvienoto Nāciju
Organizācijas Ģenerālā asambleja tos apstiprināja 2013. gada
16. decembrī[3].
Minētie noteikumi paredz, ka tiek publiskoti visi dokumenti (gan tiesas
nolēmumi, gan pušu iesniegumi), ka mutvārdu process ir atvērts
plašai sabiedrībai un ka ieinteresētās personas (pilsoniskā
sabiedrība) var iesniegt tiesai savus paskaidrojumus. Konfidenciālai
informācijai tiek nodrošināta atbilstoša aizsardzība, tomēr
tā nepārsniedz salīdzināmu aizsardzību valsts
tiesās. Savienība uz šiem noteikumiem balstīs normas par
pārredzamību ieguldītāja un valsts strīdu
izšķiršanā visos nolīgumos, par kuriem pašlaik norisinās
sarunas, un ir iekļāvusi tās vai salīdzināmus
noteikumus un ir pavirzījusies uz priekšu ES un Kanādas
visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA)
projektā, kā arī ES un Singapūras brīvās
tirdzniecības nolīguma projektā. Noteikumi
stājās spēkā 2014. gada 1. aprīlī. Tie
ir automātiski piemērojami, izšķirot ieguldītāja un
valsts strīdus, kas radušies saistībā ar līgumiem, kuri
tika noslēgti pēc 2014. gada 1. aprīļa un kuros
ir ietverta atsauce uz UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem.
Vienlaikus pārredzamības noteikumi nav piemērojami līgumiem,
kas noslēgti pirms šā datuma. Ņemot vērā
spēkā esošo pirms 2014. gada 1. aprīļa
noslēgto ieguldījumu līgumu lielo skaitu, ir svarīgi
nodrošināt, ka šiem līgumiem tiek piemēroti
pārredzamības noteikumi. Eiropas Savienība ir
līgumslēdzēja puse vienā šādā līgumā –
Enerģētikas hartas nolīgumā, bet Eiropas Savienības
dalībvalstis ir parakstījušas apmēram 1400 šādus
līgumus ar trešajām valstīm. Līdz ar to
Savienība kopā ar citām UNCITRAL dalībvalstīm
ir virzījusi sarunas par daudzpusēju konvenciju, kas veicinātu UNCITRAL
pārredzamības noteikumu piemērošanu spēkā esošajiem
ieguldījumu līgumiem. Padome 2014. gada 10. februārī
pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par šādu konvenciju UNCITRAL
aizgādnībā (turpmāk “Konvencija”), un Savienība, ko
pārstāv Komisija, aktīvi piedalījās sarunās par
Konvenciju. Sarunas tika noslēgtas 2014. gada 9. jūlijā,
bet ANO Ģenerālā asambleja Konvenciju pieņēma 2014. gada
10. decembrī[4].
Konvencija būs atvērta parakstīšanai 2015. gada 17. martā
Portluī, Maurīcijā, bet pēc tam – Apvienoto Nāciju
Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā. Konvencija attiecas
uz ieguldījumu līgumiem, kas noslēgti pirms 2014. gada 1. aprīļa,
un izveido mehānismu, kas valstīm un reģionālajām
ekonomiskās integrācijas organizācijām dod iespēju
savstarpēji vienoties par UNCITRAL pārredzamības
noteikumu piemērošanu strīdiem, uz kuriem attiecas ieguldījumu
līgumi, kuru puses tās ir. Tā ļauj gan Savienībai, gan
dalībvalstīm pievienoties Konvencijai un piemērot pārredzamības
noteikumus saviem spēkā esošajiem ieguldījumu līgumiem.
Parakstot Konvenciju, Eiropas Savienība varētu kļūt par
Konvencijas pusi attiecībā uz Enerģētikas hartas
nolīgumu, savukārt ikviena dalībvalsts varētu
kļūt par Konvencijas pusi attiecībā uz saviem
spēkā esošajiem līgumiem. Konvencija paredz negatīva
saraksta pieeju, t. i., pārredzamības noteikumi tiek
piemēroti, ja parakstītājs nemin konkrētus
[no]līgumus, uz kuriem Konvencija neattiecas, izmantojot 3. pantā
minēto atrunu. Attiecībā
uz Enerģētikas hartas nolīgumu Eiropas Savienība
kļūtu par Konvencijas pusi, lai paplašinātu
pārredzamības noteikumu piemērošanas jomu, tos attiecinot
arī uz ieguldītāja un valsts strīdiem, kuri izriet no
Enerģētikas hartas nolīguma un kuros Savienība ir
atbildētāja, bet prasītājs ir valsts, kas nav ES
dalībvalsts un nav izslēgusi Konvencijas piemērošanu
strīdiem, kas izriet no Enerģijas hartas nolīguma. Ņemot
vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un
it īpaši tā 207. pantu un 63.–66. pantu kopsakarā ar
tā 3. panta 2. punktu, kopš Lisabonas līguma
stāšanās spēkā starptautisku nolīgumu noslēgšana
ārvalstu ieguldījumu jomā ietilpst Savienības
ekskluzīvajā kompetencē. Komisija uzskata, ka Savienības
ekskluzīvā kompetence pieņemt juridiski saistošus aktus
ārvalstu ieguldījumu jomā aptver visus jautājumus, kas saistīti
ar ārvalstu ieguldījumiem (ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem
un portfeļieguldījumiem), tostarp jautājumus, kas attiecas uz
ieguldījumu strīdu izšķiršanu. Līdz ar to
saskaņā 2012. gada 12. decembra Regulas (ES) Nr. 1219/2012[5] 3. pantu ir
atļauts saglabāt spēkā divpusējos ieguldījumu
līgumus, kurus dalībvalstis ir parakstījušas ar trešajām
valstīm pirms 2009. gada 1. decembra, savukārt
dalībvalstu un trešo valstu divpusējo ieguldījumu līgumu
parakstīšana un noslēgšana pēc 2009. gada 1. decembra
ir jāapstiprina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1219/2012 11. un
12. pantu. Arī šīs Konvencijas parakstīšana un
noslēgšana ietilpst Eiropas Savienības ekskluzīvajā
kompetencē, un saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu
dalībvalstis var pieņemt juridiski saistošus aktus šajā
jomā vienīgi tad, ja Savienība tās attiecīgi pilnvaro.
Tāpēc Savienībai būtu jāpilnvaro dalībvalstis
kļūt par Konvencijas līgumslēdzējām pusēm,
lai tām būtu iespēja pārredzamības noteikumu
piemērošanu attiecināt arī uz saviem divpusējiem
ieguldījumu līgumiem ar trešajām valstīm, kuri
noslēgti pirms 2014. gada 1. aprīļa un kuri tiek
saglabāti spēkā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1219/2012
3. pantu. Šis pilnvarojums attiecas uz dalībvalstīm arī tad,
kad tās saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu
rīkojas atbildētāja statusā lietā, ko
ierosinājuši ieguldītāji no valsts, kas neietilpst ES[6]. Komisija, konsekventi
ievērojot mērķi palielināt ieguldītāja un valsts
strīdu izšķiršanas sistēmas pārredzamību, uzskata, ka
dalībvalstīm būtu jāparedz pārredzamības
noteikumu piemērošana visiem iepriekš minētajiem [no]līgumiem,
t. i., Konvenciju ratificējot, neparedzot izņēmumus
tās piemērošanā attiecībā uz kādu no šiem
līgumiem. Visbeidzot, ir
jāņem vērā, ka Komisija plāno piešķirt
finansējumu interneta vietnei, kurā būs pieejami visi dokumenti,
kam piemērojami pārredzamības noteikumi. Ar šo Komisija
iesniedz priekšlikumu Padomes lēmumam par Konvencijas parakstīšanu
Eiropas Savienības vārdā un par dalībvalstu pilnvarošanu
individuāli pievienoties Konvencijai. Vienlaikus Komisija
iesniedz priekšlikumu Padomes lēmumam par minētās konvencijas
noslēgšanu. 2. APSPRIEŠANĀS
AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA
REZULTĀTI UNCITRAL Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu
līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā
starp ieguldītāju un valsti ļauj paplašināt UNCITRAL
pārredzamības noteikumu piemērošanas jomu. Sarunās par
konvenciju ir piedalījušies novērotāji un pilsoniskā
sabiedrība. Viņiem bija iespēja darīt zināmu savu
viedokli. 3. PRIEKŠLIKUMA
JURIDISKIE ASPEKTI Ņemot
vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it
īpaši tā 207. panta 4. punkts pirmo daļu
kopsakarā ar tā 218. panta 5. punktu, Komisija iesniedz
priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības
vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas
Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā
paredzētā šķīrējtiesas procesā starp
ieguldītāju un valsti. Ņemot
vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un it
īpaši tā 2. panta 1. punktu, šajā priekšlikumā ir
iekļauts arī pilnvarojums dalībvalstīm parakstīt
Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības
tiesību komisijas Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu
līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā
starp ieguldītāju un valsti. 4. IETEKME
UZ BUDŽETU Šim priekšlikumam nav
ietekmes uz budžetu. 2015/0013 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai Eiropas Savienības
vārdā parakstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas
Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā
paredzētā šķīrējtiesas procesā starp
ieguldītāju un valsti EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta
pirmo daļu kopsakarā ar tā 218. panta 5. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, tā kā: (1) Pēc Lisabonas līguma
stāšanās spēkā tiešie ārvalstu ieguldījumi
pieskaitāmi pie jautājumiem, kuri ietilpst kopējās
tirdzniecības politikas jomā. Saskaņā ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu
Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz
kopējo tirdzniecības politiku. Tādējādi tikai
Savienība drīkst veikt likumdošanas funkciju un pieņemt
juridiski saistošus aktus minētajā jomā. Dalībvalstis to var
darīt pašas tad, ja Savienība tās attiecīgi pilnvarojusi
saskaņā ar LESD 2. panta 1. punktu. (2) Turklāt LESD trešās
daļas IV sadaļas 4. nodaļā ir izklāstīti
vispārēji noteikumi par kapitāla, tostarp ar ieguldījumiem
saistīta kapitāla, apriti starp dalībvalstīm un trešām
valstīm. Starptautiskie nolīgumi par ārvalstu ieguldījumiem,
kurus dalībvalstis noslēgušas ar trešajām valstīm, var
ietekmēt minētos noteikumus. (3) Padome 2014. gada 10. februārī
Komisiju pilnvaroja risināt sarunas par ANO Starptautisko
tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL)
aizgādnībā izstrādāto konvenciju par to, kā
piemērot pārredzamības noteikumus strīdu izšķiršanai
starp ieguldītāju un valsti. (4) Sarunas tika sekmīgi
noslēgtas 2014. gada 9. jūlijā, kad Apvienoto
Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību
komisija pieņēma Konvencijas tekstu, un Konvencija būs
atvērta parakstīšanai 2015. gada 17. martā
Portluī, Maurīcijā, bet pēc tam – Apvienoto Nāciju
Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā. (5) Ciktāl iespējams,
strīdu izšķiršanai starp ieguldītāju un valsti ir
vēlams piemērot pārredzamības noteikumus.
Attiecībā uz Eiropas Savienību pārredzamības noteikumi
būtu jāpiemēro Enerģētikas hartas nolīgumam.
Dalībvalstīm būtu vēlams parakstīt Konvenciju un to
piemērot spēkā esošajiem divpusējiem ieguldījumu
līgumiem ar trešajām valstīm. (6) Konvencija būtu
jāparaksta Eiropas Savienības vārdā. Dalībvalstis
būtu jāpilnvaro parakstīt Konvenciju, un tām tā
būtu jāpiemēro spēkā esošajiem divpusējiem
ieguldījumu nolīgumiem ar trešajām valstīm, kā
arī strīdiem Enerģētikas hartas nolīguma ietvaros ar
trešo valstu ieguldītājiem, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības
vārdā parakstīt ANO Starptautisko tirdzniecības
tiesību komisijas aizgādnībā izstrādāto
Konvenciju par pārredzamību ieguldītāja un valsts
strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā uz
ieguldījumu līguma pamata. Parakstāmās Konvencijas teksts ir
pievienots šim lēmumam. 2. pants Dalībvalstis ir tiesīgas
individuāli parakstīt Konvenciju attiecībā uz šo valstu
divpusējiem ieguldījumu līgumiem ar trešajām valstīm
un piemērot 2012. gada 12. decembra Regulu (ES) Nr. 1219/2012
un attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīguma
iespējamo piemērošanu strīdos starp dalībvalstīm un
trešo valstu ieguldītājiem, kā paredzēts
Enerģētikas hartas nolīguma kontekstā[7]. 3. pants Padomes Ģenerālsekretariāts
izveido instrumentu, kas nodrošina līguma sarunu vadītāja
norādītajai(-ām) personai(-ām) visas pilnvaras
Savienības vārdā parakstīt Konvenciju, ja tā tiek
noslēgta. 4. pants Šis lēmums stājas spēkā
[..]. Briselē, Padomes
vārdā priekšsēdētājs [1] Komisijas paziņojums “Ceļā uz
visaptverošu Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku” (COM(2010)343 final).
Par saistībām, ko Komisija uzņēmusies attiecībā
uz pārredzamību sk. 10. lpp. [2] Ziņojums par turpmāko Eiropas starptautisko
ieguldījumu politiku (A7-0070/2011), 31. punkts. [3] ANO Ģenerālās asamblejas
pieņemtā rezolūcija, 2013. gada 16. decembris,
sešdesmit astotā sesija. [4] Rezolūcija A/RES/69/116. [5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 12. decembra
Regula (ES) Nr. 1219/2012, ar ko nosaka pārejas pasākumus
divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm
un trešām valstīm (OV L 351, 20.12.2012., 40. lpp.). [6] Sk. paziņojumu, ko Eiropas Kopienas
saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma 26. panta 3. punkta
b) apakšpunkta ii) punktu ir iesniegušas Enerģētikas hartas
sekretariātam (OV L 69, 9.3.98., 115. lpp.). [7] Sk. paziņojumu, ko Eiropas Kopienas
saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīguma 26. panta 3. punkta
b) apakšpunkta ii) punktu ir iesniegušas Enerģētikas hartas
sekretariātam (OV L 69, 9.3.98., 115. lpp.). PIELIKUMS Konvencija
par pārredzamību ieguldījumu līgumā
paredzētā šķīrējtiesas procesā starp
ieguldītāju un valsti Preambula Šīs Konvencijas puses, atzīstot to,
cik vērtīga ir šķīrējtiesa kā metode tādu
strīdu izšķiršanā, kuri var rasties starptautisko attiecību
kontekstā, kā arī to, ka šķīrējtiesu tiek plaši
un dažādi izmantota, lai izšķirtu ieguldītāja un valsts
strīdus, atzīstot
arī to, ka pārredzamības noteikumos, kas piemērojami ar
ieguldījumu līgumu saistītu ieguldītāja un valsts
strīdu izšķiršanai, ir nepieciešams ņemt vērā
sabiedrības intereses, ko skar šādi šķīrējtiesas
procesi, uzskatot, ka
2013. gada 11. jūlijā Apvienoto Nāciju
Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijā
pieņemtie noteikumi par pārredzamību ieguldījumu
līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā
starp ieguldītāju un valsti (turpmāk “UNCITRAL
pārredzamības noteikumi”), kas stājās spēkā
2014. gada 1. aprīlī, ievērojami sekmētu
saskaņota tiesiskā regulējuma izveidi attiecībā uz
taisnīgu un efektīvu starptautisko ieguldījumu strīdu
izšķiršanu, ņemot vērā, ka jau ir spēkā daudzi līgumi, kuros ir paredzēta
ieguldījumu un ieguldītāju aizsardzība, un to, cik
svarīgi ir veicināt UNCITRAL pārredzamības noteikumu
piemērošanu šķīrējtiesas procesiem, kas saistīti ar
jau noslēgtajiem ieguldījumu līgumiem, ņemot vērā arī UNCITRAL pārredzamības noteikumu 1. panta
2. un 9. punktu, ir
vienojušās šādi. Piemērošanas
joma 1. pants 1. Šī Konvencija attiecas
uz šķīrējtiesas procesu starp ieguldītāju un valsti
vai reģionālu ekonomikas integrācijas organizāciju,
pamatojoties uz ieguldījumu līgumu, kas noslēgts pirms
2014. gada 1. aprīļa (turpmāk
“šķīrējtiesas process starp ieguldītāju un valsti”). 2. Termins
“ieguldījumu līgums” nozīmē jebkuru divpusēju vai
daudzpusēju nolīgumu, tostarp nolīgumu, ko parasti sauc par
brīvās tirdzniecības līgumu, ekonomikas integrācijas
nolīgumu, tirdzniecības un ieguldījumu pamatlīgumu jeb
sadarbības līgumu, vai divpusēju ieguldījumu nolīgumu,
kas ietver noteikumus par ieguldījumu un ieguldītāju
aizsardzību, kā arī ieguldītāju tiesībām
vērsties šķīrējtiesā pret šāda ieguldījumu
līguma pusēm. UNCITRAL
pārredzamības noteikumu piemērošana 2. pants Divpusējā vai
daudzpusējā piemērošana 1. UNCITRAL
pārredzamības noteikumus piemēro jebkuram
šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti
neatkarīgi no tā, vai tas ir ierosināts saskaņā ar UNCITRAL
šķīrējtiesas noteikumiem, kurā atbildētājs ir
puse, kas nav iesniegusi attiecīgu 3. panta 1. punkta
a) vai b) apakšpunktā paredzētu atrunu, bet
prasītājs ir valsts, kas ir puse, kura nav iesniegusi attiecīgu
3. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētu atrunu. Vienpusējs piemērošanas
piedāvājums 2. Ja
UNCITRAL pārredzamības noteikumus nepiemēro
saskaņā ar šā panta 1. punktu, tad UNCITRAL
pārredzamības noteikumus piemēro šķīrējtiesas
procesam starp ieguldītāju un valsti neatkarīgi no tā, vai
tas ir ierosināts saskaņā ar UNCITRAL
šķīrējtiesas noteikumiem, kurā ir atbildētājs ir
puse, kas nav iesniegusi attiecīgu 3. panta 1. punktā
paredzētu atrunu, bet prasītājs piekrīt UNCITRAL
pārredzamības noteikumu piemērošanai. Piemērojamā UNCITRAL
pārredzamības noteikumu redakcija 3. Ja
UNCITRAL pārredzamības noteikumus piemēro
saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, tad piemēro
šo noteikumu visjaunāko redakciju, par kuru atbildētājs nav iesniedzis
attiecīgu 3. panta 2. punktā paredzētu atrunu. UNCITRAL pārredzamības noteikumu
1. panta 7. punkts 4. UNCITRAL
pārredzamības noteikumu 1. panta 7. punkta pēdējo
teikumu nepiemēro šā panta 1. punktā minētajam
šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti. Vislielākās labvēlības
režīma klauzula ieguldījumu līgumā 5. Šīs
Konvencijas puses ir vienisprātis, ka prasītājs nevar atsaukties
uz vislielākās labvēlības režīma klauzulu,
mēģinot izmantot vai novērst UNCITRAL
pārredzamības noteikumu piemērošanu saskaņā ar šo
Konvenciju. Atrunas 3. pants 1. Puse var deklarēt, ka
tā: a) šo Konvenciju nepiemēro
šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti,
kurš paredzēts konkrētā ieguldījumu līgumā
(norādot tā nosaukumu un līgumslēdzējas puses); b) Konvencijas 2. panta 1. un
2. punktu nepiemēro šķīrējtiesas procesam starp
ieguldītāju un valsti (kā atbildētāju), kurā
izmanto konkrētus šķīrējtiesas noteikumus vai procedūras,
kas atšķiras no UNCITRAL šķīrējtiesas noteikumiem; c) Konvencijas 2. panta 2. punktu
nepiemēro šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju
un valsti (kā atbildētāju). 2. Ja UNCITRAL
pārredzamības noteikumi tiktu pārskatīti, puse sešu
mēnešu laikā pēc šādas pārskatītas redakcijas
pieņemšanas var deklarēt, ka tā nepiemēro šādu
pārskatīto noteikumu redakciju. 3. Puse vienā
instrumentā var iekļaut vairākas atrunas. Šādā
instrumentā ikviena deklarācija, kas izdarīta: a) attiecībā uz konkrētu
ieguldījumu līgumu saskaņā ar šā panta 1. punkta
a) apakšpunktu, b) attiecībā uz konkrētiem
šķīrējtiesas noteikumiem vai procedūrām
saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, c) saskaņā ar šā panta
1. punkta c) apakšpunktu, vai d) saskaņā ar šā panta
2. punktu, ir uzskatāma par atsevišķu atrunu, kuru
iespējams atsevišķi atsaukt saskaņā ar 4. panta
6. punktu. 4. Ir
atļautas vienīgi tādas atrunas, kas ir tieši minētas
šajā pantā. Atrunu
formulējums 4. pants 1. Puse atrunas (izņemot
3. panta 2. punktā minētās atrunas) var iesniegt
jebkurā laikā. 2. Parakstīšanas laikā
izdarītās atrunas apstiprina ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas ietvaros. Šādas atrunas attiecībā uz
konkrēto pusi stājas spēkā vienlaikus ar šīs
Konvencijas stāšanos spēkā. 3. Atrunas, kas izdarītas,
ratificējot, pieņemot, apstiprinot šo Konvenciju vai tai
pievienojoties, attiecībā uz konkrēto pusi stājas
spēkā vienlaikus ar šīs Konvencijas stāšanos
spēkā. 4. Izņemot atrunu, kuru
puse izdara saskaņā ar 3. panta 2. punktu un kura
stājas spēkā uzreiz pēc deponēšanas, atrunas, kuras
deponē pēc Konvencijas stāšanās spēkā
attiecībā uz šo pusi stājas spēkā, kad pagājuši
divpadsmit mēneši pēc to deponēšanas dienas. 5. Atrunas un to
apstiprinājumi tiek deponēti pie depozitāra. 6. Jebkura
puse, kas iesniedz atrunu saskaņā ar šo Konvenciju, jebkurā
laikā var to atsaukt. Šādas atsaukšanas instrumentu deponē pie
depozitāra, un tas stājas spēkā uzreiz pēc
deponēšanas. Piemērošana
šķīrējtiesas procesiem starp ieguldītāju un valsti 5. pants Šo Konvenciju un
jebkuru atrunu vai atrunas atsaukumu piemēro vienīgi tādam
šķīrējtiesas procesam starp ieguldītāju un valsti, kas
ir uzsākts pēc dienas, kad Konvencija, atruna vai atrunas atsaukums
stājas spēkā vai kļūst piemērojami
attiecībā uz katru konkrēto pusi. Depozitārs 6. pants Par šīs
Konvencijas depozitāru tiek izraudzīts Apvienoto Nāciju
Organizācijas ģenerālsekretārs. Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana,
apstiprināšana, pievienošanās 7. pants 1. Šī Konvencija ir
atvērta parakstīšanai 2015. gada 17. martā
Portluī, Maurīcijā, bet pēc tam – Apvienoto Nāciju
Organizācijas galvenajā mītnē Ņujorkā, un to var
veikt:
a) valsts vai b) reģionālā ekonomikas integrācijas
organizācija, ko ir izveidojušas valstis un kas ir ieguldījumu
līguma līgumslēdzēja puse. 2. Šo Konvenciju ratificē,
pieņem vai apstiprina šīs Konvencijas parakstītāji. 3. No dienas, kad šī
Konvencija tiek atvērta parakstīšanai, tai var pievienoties visas
valstis vai reģionālās ekonomikas integrācijas
organizācijas, kas minētas šā panta 1. punktā un kas
nav parakstītājas. 4. Ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus
nodod glabāšanā depozitāram. Reģionālo
ekonomikas integrācijas organizāciju dalība 8. pants 1. Deponējot
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās instrumentu, reģionālā ekonomikas
integrācijas organizācija informē depozitāru par
konkrētu ieguldījumu līgumu, kura līgumslēdzēja
puse tā ir, norādot attiecīgā ieguldījumu līguma
nosaukumu un līgumslēdzējas puses. 2. Ja
pušu skaits ir nozīmīgs šai Konvencijai, reģionāla
ekonomikas integrācijas organizācija netiek iekļauta pušu
skaitā, kas aptver tās dalībvalstis, kuras ir puses. Stāšanās
spēkā 9. pants 1. Šī Konvencija
stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši pēc tam,
kad pie depozitāra ir deponēts trešais ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments. 2. Ja
valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija
ratificē, pieņem, apstiprina šo Konvenciju vai pievienojas tai
pēc tam, kad ir deponēts trešais ratifikācijas,
pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instruments,
šī Konvencija attiecībā uz šo valsti vai reģionālo
ekonomikas integrācijas organizāciju stājas spēkā, kad
pagājuši seši mēneši no dienas, kad tā deponējusi savu
ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai
pievienošanās instrumentu. Grozījumi 10. pants 1. Jebkura puse var
ierosināt šīs Konvencijas grozījumu, to iesniedzot Apvienoto
Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram.
Ģenerālsekretārs par ierosināto grozījumu informē
Konvencijas puses un lūdz tās paziņot, vai tās atbalsta
pušu konferences sasaukšanu nolūkā izvērtēt priekšlikumu un
balsot par to. Ja četros mēnešos pēc šādas
informēšanas dienas vismaz viena trešdaļa pušu atbalsta šādas
konferences sasaukšanu, ģenerālsekretārs konferenci sasauc
Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādnībā. 2. Pušu konference dara visu
iespējamo, lai panāktu vienprātību par katru
grozījumu. Ja visi centieni panāktu vienprātību ir izsmelti
un vienošanās nav panākta, grozījuma pieņemšanai ir nepieciešams
vismaz divu trešdaļu balsu vairākums no konferencē
klātesošajām un balsojošajām pusēm. 3. Apvienoto Nāciju
Organizācijas ģenerālsekretārs pieņemto grozījumu
iesniedz visām pusēm ratifikācijai, pieņemšanai vai
apstiprināšanai. 4. Pieņemtais grozījums
stājas spēkā, kad pagājuši seši mēneši no dienas, kad
tiek deponēts trešais ratifikācijas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas instruments. Kad grozījums stājas
spēkā, tas ir saistošs tām pusēm, kuras ir paudušas
attiecīgu piekrišanu. 5. Ja valsts vai reģionāla
ekonomikas integrācijas organizācija ratificē, pieņem vai
apstiprina grozījumu, kas jau ir stājies spēkā, tad
attiecībā uz šo valsti vai reģionālo ekonomikas
integrācijas organizāciju grozījums stājas spēkā,
kad pagājuši seši mēneši no dienas, kad tā deponē savu
ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu. 6. Jebkura
valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija,
kas kļūst par Konvencijas pusi pēc grozījuma
stāšanās spēkā, ir uzskatāma par grozītās
Konvencijas pusi. Šīs
Konvencijas denonsēšana 11. pants 1. Jebkura puse var jebkurā
laikā denonsēt šo Konvenciju, iesniedzot depozitāram
adresētu formālu paziņojumu. Denonsēšana stājas
spēkā, kad pagājuši divpadsmit mēneši pēc tam, kad
paziņojumu ir saņēmis depozitārs. 2. Šo Konvenciju turpina
piemērot šķīrējtiesas procesiem starp ieguldītāju
un valsti, kuri uzsākti, pirms denonsēšana ir stājusies
spēkā. SAGATAVOTA vienā
oriģināleksemplārā, kura teksti arābu,
ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu
valodā ir vienlīdz autentiski. TO APLIECINOT, šo Konvenciju paraksta
pilnvarotie, kurus ir pienācīgi pilnvarojušas attiecīgās
valdības.