EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52015DC0401R(01)
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Annual Report on Research and Technological Development Activities of the European Union in 2014
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem 2014. gadā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem 2014. gadā
COM/2015/0401 final/2
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 10.2.2016
COM(2015) 401 final/2
CORRIGENDUM
This document corrects document COM(2015)401 final of 19.8.2015
Concerns all language versions.
Correction of identified clerical errors on page 8, section 6, first paragraph.
The text shall read as follows:
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem 2014. gadā
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Gada ziņojums par Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem 2014. gadā
1.Vispārīga informācija par gada ziņojumu par pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem
Gada ziņojums par Eiropas Savienības (ES) pētniecības un tehnoloģiju izstrādes pasākumiem ir sagatavots atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 190. pantam. Šā ziņojuma mērķis ir sniegt apskatu par galvenajiem pārskata gadā īstenotajiem pasākumiem.
2.Plašāks 2014. gada politiskais konteksts
2014. gadā ES notika plašas politiskās pārmaiņas. Tika ievēlēts jauns Eiropas Parlaments, novembrī darbu uzsāka jauna Komisija, un Eiropadomes vadībā stājās jauns priekšsēdētājs – pirmo reizi no jaunajām dalībvalstīm, kas uzņemtas kopš 2004. gada. Lai nostiprinātu progresu, ko dalībvalstis jau ir panākušas Eiropas virzībā uz ekonomikas atveseļošanos, jaunievēlētais Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers izstrādāja programmu nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām. Programma balstās uz trim pīlāriem: strukturālām reformām, fiskālo atbildību un investīcijām, un tajā ir noteiktas desmit skaidras prioritātes, kas jāizpilda, lai cilvēki atgrieztos darbā un atsāktos Eiropas ekonomiskā izaugsme. Tika ierosināts jauns investīciju plāns, kura mērķis ir nākamo trīs gadu laikā piesaistīt publiskās un privātās investīcijas EUR 315 miljardu apmērā. 2015. gada janvārī tika iesniegts Eiropas Komisijas Priekšlikums regulai par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), un sagaidāms, ka ES Ministru padome un Eiropas Parlaments to pieņems 2015. gada vasarā. Šajā saistībā nozīmīga būs arī programma “Apvārsnis 2020”, no kuras veiks iemaksas ESIF garantiju fondā. Tādējādi būs iespējams veikt turpmākas investīcijas pētniecības un inovāciju jomā.
2014. gadā turpinājās fiskālās konsolidācijas centieni un lielākā daļa dalībvalstu uzsāka parādu atmaksu. 2013. gada otrajā ceturksnī sākās un 2014. gadā turpinājās pakāpeniska Eiropas ekonomikas atveseļošanās, un pēc izaugsmes tempa palēnināšanās pagājušajā pavasarī IKP izaugsme ES 2014. gada beigās atkal atsāka kāpumu, sasniedzot gada rādītāju 1,4 %. 1
3.Programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus īstenošana
“Apvārsnis 2020” ir līdz šim lielākā ES pētniecības un inovāciju programma ar gandrīz EUR 80 miljardu finansējumu septiņu gadu periodam, kas tika uzsākta 2013. gada decembrī. Pēc tam nekavējoties tika pieņemta pirmā darba programma ar EUR 15 miljardu budžetu 2014.–2015. gadam, kura ietvēra 12 tā dēvētās “mērķa jomas”. Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tika izsludināti savlaicīgi, un jau kopš paša sākuma darbojās lietotājiem ērtas programmas “Apvārsnis 2020” IT sistēmas. Tika izstrādāta vienkāršota divu gadu darba programma, ievērojot jaunu uz izaicinājumiem balstītu pieeju, lai ar stratēģiskās plānošanas procesa starpniecību aptvertu ES politikas mērķus, tādējādi sekmējot integrāciju, iekļaujot galvenos elementus un novitātes, nodrošinot lielāku ietekmi un vērtību radīšanu. Tika izvērsta visaptveroša informēšanas kampaņa 34 valstīs, piesaistot šiem pasākumiem apmēram 10 000 dalībnieku. Papildus tika rīkoti valstu un reģionālā mēroga informēšanas pasākumi.
Pirmie 100 uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tika noslēgti 2014. gada 1. decembrī. Kopā tika saņemti 37 000 priekšlikumi. Līdz 2015. gada aprīļa beigām tika piešķirtas vairāk nekā 3200 dotācijas par pieprasīto kopējo summu EUR 5,4 miljardi. Priekšlikumu vidējais sekmīguma rādītājs bija no 12 līdz 14 %.
Pirmo uzaicinājumu īstenošanu, kā arī vienkāršošanas pasākumu efektivitāti uzraudzīja Eiropas Komisija. Uzraudzības laikā notika apspriešanās ar dalībvalstīm, pētniecības jomas pārstāvjiem, nozares pārstāvjiem un ieinteresētajām personām. Turpmāk ir sniegts tā rezultātā gūto atziņu kopsavilkums.
Atsaucība uz uzaicinājumiem
Lielā atsaucība uz pirmajiem uzaicinājumiem apstiprināja programmas “Apvārsnis 2020” uz izaicinājumiem balstītās pieejas pievilcību un pieprasījumu pēc pārrobežu sadarbības pētniecības un inovācijas jomā. Lielākā daļa ieinteresēto personu, tostarp MVU, pauda gandarījumu par pirmo uzaicinājumu plašajiem tematiem. 2014. gadā izsludinātajos uzaicinājumos tika novērota augsta pieteikšanās intensitāte. Tā rezultātā sekmīguma līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējo pamatprogrammu samazinājās. Lai gan, no vienas puses, bija lielāka konkurence, kas veicina izcilību, bet, no otras puses, ilgtermiņā programma var kļūt mazāk pievilcīga. Tāpēc nākamajās darba programmās ir paredzēts veikt pasākumus, ar kuriem regulēt lielo pieprasījumu, vienlaikus saglabājot uz izaicinājumiem balstītu, nestandartizētu pieeju.
Neraugoties uz pirmajos programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumos saņemto lielo priekšlikumu skaitu un spiedienu uz novērtēšanas sistēmām, novērtēšanas procesā tika nodrošināta augstu standartu ievērošana attiecībā uz ekspertu atlasi un sastāvu.
Vienkāršošana
Ieinteresētās puses augstu novērtēja dalībnieku portāla tiešsaistes sistēmu 2 . Tā darbojas kā vārti programmas “Apvārsnis 2020” priekšlikumu iesniegšanai, dalībnieku organizāciju reģistrācijai, ekspertu reģistrācijai un norēķiniem. Programmas “Apvārsnis 2020” jaunās paaudzes IT sistēmas priekšlikumu un dotāciju piešķīrumu apstrādei (elektroniskai parakstīšanai) bez laikietilpīgas dokumentācijas aprites papīra formā, kā arī darbības procesu vienkāršošana pieteikuma iesniedzējiem ir samazinājusi nevajadzīgu formalitāšu apjomu. Saskaņā ar pirmajiem statistikas rādītājiem prasība par dotācijas piešķiršanu astoņos mēnešos ir izpildīta lielākajā daļā gadījumu (t. i., apmēram 95 %).
Pētniecības un inovāciju cikls
Privātā sektora līdzdalības daļa pirmajos uzaicinājumos veido 31 % parakstīto dotāciju līgumu izpratnē un 28 % ES finansiālā ieguldījuma izpratnē. Atbilstošie Septītās pamatprogrammas rādītāji ir attiecīgi 30 % un 25 %. Privātā sektora līdzdalība ir īpaši augsta gan pīlārā Vadošā loma rūpniecībā, gan pīlārā Sabiedrības problēmu risināšana.
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)
Programma “Apvārsnis 2020” piedāvā pievilcīgas iespējas MVU. Rezultāti liecina, ka ES gatavojas piešķirt MVU 20 % kopējā budžeta, kas paredzēts pīlāram Sabiedrības problēmu risināšana un Vadošā loma tehnoloģijās (LEIT). Ir sekmīgi uzsākta jaunā MVU instrumenta īstenošana programmā “Apvārsnis 2020” un šis instruments ar vairāk nekā 8100 pieteikumiem (6900 pirmajā kārtā un 1200 otrajā kārtā) 2014. gadā bija vispopulārākā shēma. Tā piesaistīja jaunus dalībniekus un MVU ar daudzsološu inovāciju un ekonomisko potenciālu. Piemēram, apmēram 50 % no pirmajiem saņēmējiem 1. kārtā (155 finansēti projekti līdz pirmā termiņa datumam) jau aktīvi strādāja Eiropas un/vai pasaules tirgos.
Sociālās un humanitārās zinātnes (SSH)
Programma “Apvārsnis 2020” ir būtiski paplašinājusi iespējamos SSH ieguldījumus, sistemātiski iekļaujot SSH visās programmas daļās, kas attiecas uz Sabiedrības problēmu risināšanu, kā arī LEIT. 2014. un 2015. gada uzaicinājumos vidēji 37 % tematu tādās jomās kā sabiedrības problēmu risināšana, LEIT, zinātne sabiedrībai un sadarbībā ar to, izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana un pētniecības infrastruktūra tika norādīti kā būtiski SSH. Turklāt SSH bija liela nozīme sabiedrības problēmu risināšanas un visaptverošas, novatoriskas un domājošas sabiedrības jomās, kurās 80 % tematu bija norādīti kā būtiski SSH. 2014. gadā SSH saņēmējiem kopā tika piešķirti EUR 212 miljoni: EUR 194 miljoni pīlārā Sabiedrības problēmu risināšana un EUR 18 miljoni LEIT pīlārā.
Tāpat arī ir konstatēts, ka SSH jomas eksperti bija labi pārstāvēti novērtēšanas grupās. No 688 vērtētājiem, kuri bija iecelti tematiem, kas bija norādīti kā būtiski SSH, 10 % bija pieredze vienā vai vairākās SSH disciplīnās, savukārt 42 % bija starpdisciplināra pieredze gan SSH, gan citās ar SSH nesaistītās disciplīnās vai jauktās disciplīnās ar SSH elementiem. Kopumā 357 ekspertiem no 688 bija noteikta veida SSH pieredze, un tas veido vairāk nekā 50 % no ekspertu kopskaita.
Cilvēkresursi un mobilitāte
Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību (MSCA) galvenais mērķis 2014. gadā bija popularizēt inovatīvas pieejas pētniecības mācībām, veicinot starpdisciplināru un starptautisku, kā arī starpnozaru mobilitāti.
MSCA ir kļuvusi par ES galveno instrumentu inovatīvu doktorantūras studiju veicināšanai. 2014. gadā tika finansēti 137 pētniecības mācību tīkli ar kopējo budžetu vairāk nekā EUR 400 miljonu. Minētais ietvēra lietišķas ievirzes doktorantūras, kurās pētniecības uzņēmumi un augstskolas kopīgi izstrādā doktorantūras programmu, kurā liela daļa doktorantūras studiju notiek neakadēmiskā vidē, un pēc šādu programmu pabeigšanas tiek piešķirts dubults vai kopīgs doktora grāds. Kopā šajās darbībās piedalījās 600 uzņēmumi. Turklāt EUR 30 miljoni tika piešķirti 12 doktorantūras programmu līdzfinansēšanai, lai palielinātu pozitīvo ietekmi uz reģionālajām, valstu un starptautiskajām finansējuma programmām Eiropā.
Ar klimatu saistītās darbības un ilgtspējīga attīstība
Tika noteikts mērķis, ka vismaz 35 % programmas “Apvārsnis 2020” budžeta jāiegulda ar klimatu saistīto darbību atbalstīšanā un 60 % virzībā uz ES ilgtspējīgumu. Lai gan šobrīd pieejamie dati aptver tikai plānotās darbības (t. i., LEIT un Sabiedrības problēmu risināšana), jaunākie aprēķini par virzību liecina, ka ilgtspējīgas attīstības gadījumā rādītājs ir 50 %, bet ar klimatu saistīto darbību gadījumā – 32 %. Bioloģiskajai daudzveidībai, kurai mērķis netika noteikts, aprēķinātais rādītājs ir 3 %.
Dzimumu vienlīdzība
Darba programmā 2014.–2015. gadam dzimumu jautājumi bija skaidri norādīti vairāk nekā 100 tematos gandrīz visās iedaļās. Dzimumu jautājumu nozīmīgums šiem tematiem tika norādīts dalībnieku portālā, lai atvieglotu pieteikšanos. Viens no mērķiem dzimumu vienlīdzības sasniegšanai programmā “Apvārsnis 2020” ietver uzdevumu nodrošināt, ka vismaz 40 % ekspertu novērtēšanas komisijās un ekspertu grupās ir sievietes. Šis mērķis tika gandrīz sasniegts, un sākotnējie rezultāti liecina, ka 35 % no vērtētājiem bija sievietes.
Starptautiskā sadarbība un līgumi
Programma “Apvārsnis 2020” ir pilnībā atvērta starptautiskai līdzdalībai un papildus vērsta uz stratēģiskām jomām, kurās notiek sadarbība ar galveno starptautisko partneru valstīm un reģioniem. 20 % visu tematu Darba programmā 2014.–2015. gadam tika norādīti kā īpaši būtiski starptautiskajai sadarbībai ar atšķirīgu mērķa pasākumu intensitāti dažādās daļās. Atbalsts tika piedāvāts starptautiskās sadarbības labākajām iniciatīvām, piemēram, Globālā pētniecības sadarbība attiecībā uz sagatavotību infekcijas slimībām (Global Research Collaboration for Infectious Disease Preparedness), Pasaules hronisko slimību pētniecības apvienība (Global Alliance for Chronic Diseases), Starptautiskais reto slimību pētniecības konsorcijs (International Rare Diseases Research Consortium) 3 , kā arī ES un Japānas sadarbībai kritisko tīklu un standartizēta datortehnikas aprīkojuma jomā. Līdz ar pāreju uz plašākiem un mazāk standartizētiem tematiem atbilstības kritēriju vietā tagad vairāk izmanto pamudināšanu, lai veicinātu starptautisko sadarbību. Tomēr un, ņemot vērā, ka pretendenti no piecām lielām attīstības ekonomikām (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un Meksika) vairs nav atbilstīgi automātiskai finansējuma piešķiršanai no programmas “Apvārsnis 2020”, sākotnējie konstatējumi liecina, ka kopumā ir samazinājies dalībnieku skaits no starptautisko partneru valstīm.
Kopā 2014. gadā 12 valstis pievienojās programmai “Apvārsnis 2020”, noslēdzot asociācijas līgumus. Norvēģija un Islande par asociētajām valstīm kļuva 2014. gada maijā. Piecas Rietumbalkānu valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Melnkalne un Serbija), Moldovas Republika, Turcija un Izraēla parakstīja līgumus ar Eiropas Savienību 2014. gada vasarā. 2014. gada decembrī asociācijas līgums tika parakstīts ar Fēru salām. Asociācijas līgumi ļaus šo valstu pētniecības iestādēm izmantot programmā “Apvārsnis 2020” piedāvātās finansējuma iespējas.
2014. gada 5. decembrī tika parakstīts starptautisks līgums, ar kuru noteiktām programmas “Apvārsnis 2020” daļām pievienojās Šveice. Šveice parakstīja līgumu, ar kuru tā pievienojās programmas “Apvārsnis 2020” pīlāram “Zinātnes izcilība”, kas ietver Eiropas Pētniecības padomi, Nākotnes un jaunās tehnoloģijas, Pētniecības infrastruktūras un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības, darbības atbilstoši konkrētajam mērķim “Izcilības izplatīšana un dalības paplašināšana” un visbeidzot Euratom Pētniecības un mācību programmu un pasākumus, ko veic ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums 2014.–2020. gadam. Šis asociācijas līgums būs spēkā līdz 2016. gada 31. decembrim. Šobrīd atkarībā no tā, vai Šveice ratificēs protokolu, kas paplašina Nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos, iekļaujot tajā Horvātiju, pēc minētā termiņa iestāšanās tiks noslēgts pilns asociācijas līgums, vai arī Šveice saglabās trešās valsts statusu.
Dalības paplašināšana
Ar programmu “Apvārsnis 2020” tika ieviesti īpaši pasākumi izcilības izplatīšanai un dalības paplašināšanai dalībvalstīs un reģionos ar nosacīti zemu pētniecības un inovāciju sniegumu. Programma “Apvārsnis 2020” finansē šādas pasākumu jomas: pētniecības iestāžu kopīgs darbs (izcilības centru veidošana vai pilnveide), kurā tika saņemti 167 atbilstīgi pieteikumi no visām dalībvalstīm, kas piedalās paplašināšanas pasākumos; EPT katedra (kas piesaista izcilus pētniekus pētniecības iestādēm ar lielu pētniecības izcilības potenciālu), kurā tika saņemti 85 atbilstīgi pieteikumi no gandrīz visām dalībvalstīm, kas piedalās paplašināšanas pasākumos; mērķsadarbība (kas būtiski pastiprina definēto pētniecības jomu, veidojot sadarbību ar starptautiskām vadošām iestādēm), kurai atbalsts tika sniegts 2014. gada uzaicinājumos, taču 2015. gadā šī joma tika slēgta. Atbalsts tiek sniegts arī COST (Eiropas sadarbība zinātnē un tehnoloģijās), kas ir viena no senākajām starpvalstu sadarbības programmām Eiropā zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jautājumos. Šo pasākumu budžets ir apmēram EUR 800 miljoni septiņu gadu periodam.
4. Partnerība ar nozari
Tiesību aktu kopums par ieguldījumiem inovācijā 4
2013. gadā Eiropas Komisija publicēja vairākus priekšlikumus par publisko un privāto un publisko/publisko partnerību iniciatīvām. Pēc viena gada 2014. gada maijā dalībvalstis oficiāli pieņēma Tiesību aktu kopums par ieguldījumiem inovācijā.
Ar to ir radīti jauni nosacījumi publiskajām un privātajām partnerībām, kurām tiks piesaistītas pētniecības un inovāciju investīcijas vairāk nekā EUR 22 miljardu vērtībā. Šajā kopumā ir deviņas kopīgas tehnoloģiju ierosmes (JTI) ar savu individuālu pētniecības darba kārtību, un no tām finansējumu projektiem piešķir uz atklātu konkursu pamata. Septiņas no šīm ierosmēm tika izsludinātas jau 2014. gada jūlijā, tāpat arī tika izsludinātas četras publiskās/publiskās partnerības (185. panta iniciatīvas). ES ieguldījums šajā kopumā EUR 9 miljardu apmērā tika papildināts ar privātā sektora investīcijām EUR 10 miljardu apmērā un dalībvalstu investīcijām EUR 4 miljardu apmērā.
Līgumiskas publiskās un privātās partnerības (cPPP)
Eiropas Komisija 2013. gada decembrī izveidoja astoņas līgumiskas publiskās un privātās partnerības ar stratēģisku nozīmi Eiropas rūpniecībai. Atšķirībā no JTI līgumiskas publiskās un privātās partnerības neizsludina individuālus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, bet finansējumu piešķir Komisija ar atklātu konkursu saskaņā ar “Apvārsnis 2020” darba programmu. Līgumus par šādu astoņu cPPP izveidi parakstīja Komisija un speciāli izveidotu rūpnieciskās pētniecības un inovāciju asociāciju priekšsēdētāji, kuri pārstāv vairāk nekā 1000 lielu un mazu Eiropas uzņēmumu. 2014. gada oktobrī tika izveidota devītā cPPP. Devītā līgumiskā publiskā un privātā partnerība tika izveidota, piešķirot uz programmas darbības laiku aptuveno Komisijas finansējumu EUR 6,7 miljardu apmērā. 2014.–2015. gada darba programmā nozares iesaistīšanās cita starpā tika veicināta ar apmēram EUR 800 miljonu finansējumu līgumiskajām publiskajām un privātajām partnerībām (cPPP).
5.Eiropas pētniecības telpa (EPT)
2014. gada septembrī Komisija iepazīstināja ar savu otro EPT progresa ziņojumu 5 , kurā sniegts vispārējs pārskats par EPT īstenošanas virzību dalībvalstīs un dažās asociētajās valstīs. Tajā ir konstatēts, ka EPT partnerība ir sekmīga un ka ir ieviesti četri EPT nosacījumi tās panākumu nodrošināšanai, proti:
dalībvalstis arvien vairāk ievieš pasākumus EPT atbalstam,
ieinteresēto personu organizācijas turpina kopīgu darbu EPT ieinteresēto pušu sadarbības programmā, lai izveidotu pilnībā darboties spējīgu EPT,
ES mērogā ir paredzēti politikas atbalsta pasākumi, un EPT ir iekļauta Eiropas semestrī,
darbojas EPT uzraudzības sistēma, un tā pakāpeniski nodrošina uzticamus datus.
Valstu pētniecības programmu koordinācija
Programmā “Apvārsnis 2020” arvien vairāk palielinājās ES dalība dalībvalstu programmās izsludinātajos kopīgajos konkursos, izmantojot Eiropas Pētniecības telpas tīklus (ERA-NET). Vienlaikus no programmas “Apvārsnis 2020” tika atbalstītas desmit Padomes izveidotās kopīgās plānošanas ierosmes (JPI). JPI saskaņo valstu programmas ar ES mērogā pieņemtajām stratēģiskajām pētniecības programmām. Tie ir svarīgi pasākumi EPT izveidei.
6.Politikas satvars
Eiropas semestris
Ekonomiskās politikas koordinācijas Eiropas semestra kontekstā tika pieņemti īpaši katrai valstij izstrādāti ieteikumi par pētniecību un inovācijām. 2014. gadā tika pieņemti konkrētām valstīm izstrādāti ieteikumi par pamatnosacījumu pētniecības un inovāciju uzņēmumiem uzlabošanu, par publisko investīciju prioritātēm attiecībā uz pētniecību un inovācijām, par šādu investīciju efektivitātes palielināšanu un par to pozitīvās ietekmes uz pētniecības un inovāciju uzņēmumiem palielināšanu, veicot pārdomātu specializāciju un nodrošinot valsts un privāto dalībnieku sadarbību.
Paziņojums par pētniecību un inovāciju kā jaunas izaugsmes avotiem 6
2014. gada jūnija Paziņojumā par pētniecību un inovāciju kā jaunas izaugsmes avotiem ir sniegts spēcīgs politisks vēstījums par investīciju pētniecībā un inovācijās Eiropā kvalitātes nozīmīgumu. Ziņojumā dalībvalstīm ir ierosināts pievērsties trim prioritātēm: stratēģiskās attīstības un politikas veidošanas procesa kvalitātei; programmu kvalitātei, tostarp koncentrējoties uz resursiem un labākiem finansēšanas mehānismiem; un pētniecības un inovāciju iestāžu kvalitātei.
Visbeidzot, 2015. gada izaugsmes apsekojumā ir uzsvērta nepieciešamība pēc reformām, kuras uzlabotu publiskās investīcijas pētniecībā un inovācijās kvalitāti un efektivitāti, kā arī radīs labvēlīgu vidi pētniecības un inovāciju uzņēmumiem un investīcijām.
Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi)
Programma “Apvārsnis 2020” un Eiropas strukturālie un investīciju fondi ir svarīgi rīki, ar kuriem var palielināt investīcijas pētniecībā un inovācijās ES budžeta kontekstā un izcelt iespējas apvienot divus politikas satvarus attiecībā uz pētniecības un inovāciju projektu finansēšanu. ESI fondi 2014.–2020. gadam nodrošinās dotāciju finansējumu vairāk nekā EUR 100 miljardu apmērā inovācijām plašā izpratnē, ieskaitot atbalstu pamata pētniecībai un inovācijām EUR 40 miljardu apmērā.
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta 7 budžets 2014.–2020. gadam saskaņā ar programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovāciju pamatprogrammā noteikto ir EUR 2,38 miljardi. 2014. gadā EIT pirmās Zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) ir stabili attīstījušās budžeta, darbības un rezultātu izpratnē. EIT kopiena tika vēl vairāk paplašināta, izveidojot divas jaunas ZIK veselīga dzīvesveida un aktīvu vecumdienu (EIT veselība), kā arī izejvielu ilgtspējīgas izpētes, iegūšanas, apstrādes, pārstrādes un aizstāšanas jomā (EIT izejvielas).
Finanšu instrumenti
Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) 2014. gada vasarā izveidoja jaunu ES finanšu instrumentu. ES Finansējums novatoriem (InnovFin) palīdzēs MVU, lieliem uzņēmumiem un citiem inovatīviem uzņēmumiem vieglāk piekļūt finansējumam. InnovFin pamatā ir saskaņā ar Septīto pamatprogrammu izstrādātā riska dalīšanas finanšu mehānisma panākumi. InnovFin nodrošinās finansējumu EUR 24 miljardu apmērā pētniecībai un inovācijām. InnovFin ietver virkni piedāvājumu, sākot ar garantijām starpniekiem, kuri aizdod naudas līdzekļus MVU, un beidzot ar tiešiem aizdevumiem uzņēmumiem. Šādi varēs atbalstīt gan mazākos, gan lielākos pētniecības un inovāciju projektus ES un valstīs, kas ir pievienojušās programmai “Apvārsnis 2020”.
Inovācijas un uzņēmējdarbība
Rīcības plāns uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam tika ieviests 2014. gadā pēc Mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšanas. Plāns paredz pasākumus uzņēmējdarbības (tostarp elektroniskās uzņēmējdarbības) atbalstam, veicināšanai un uzraudzībai Eiropā. Šajā plānā iekļautās iniciatīvas Start-up Europe mērķis ir stiprināt saimnieciskās darbības vidi uzņēmējiem tīmekļa un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā, lai viņi varētu īstenot savas idejas, veidot un attīstīt savus uzņēmumus ES. Innovation Radar ir 2014. gadā uzsākta izmēģinājuma iniciatīva, kuras mērķis ir apzināt inovācijas ar lielu potenciālu un galvenos novatorus Septītās pamatprogrammas, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (CIP) un IKT politikas atbalsta programmas (PSP) un programmas “Apvārsnis 2020” projektos.
Atvērtā zinātne
Pēdējo gadu laikā zinātnieki ir sākuši atbalstīt atklātu piekļuvi zinātniskajai informācijai, ir bijuši vairāki gadījumi, kad iedzīvotāji iesaistās pētniecībā, un plaša apjoma datu brīva pieejamība rada jaunas pētniecības iespējas. 2014. gada jūlijā Komisija uzsāka apspriešanos par Science 2.0, lai novērtētu, cik lielā mērā ieinteresētās personas ir informētas par tendencēm saistībā ar atvērto zinātni, apzinātu iespējamās sekas politikai un rīcību konkurētspējas stiprināšanai Eiropas zinātnes un pētniecības sistēmā. Apspriešanās rezultāti tiks publicēti tiešsaistē portālā “Jūsu balss Eiropā” 8 .
Atklāta piekļuve ir svarīgs aspekts, kas var mainīt zinātnes sistēmu. Programmā “Apvārsnis 2020” atklāta piekļuve zinātniskajām publikācijām ir obligāts nosacījums visiem saņēmējiem. Attiecībā uz pētījumu datiem šobrīd tiek arī izstrādātas elastīgas norādes par atklātu piekļuvi pētījumu datiem. Norāžu pamatā ir elastīga “atlases/izslēgšanas sistēma”, kurā ir ņemta vērā nepieciešamība līdzsvarot atklātību ar zinātniskās informācijas aizsardzību, komercializāciju, intelektuālā īpašuma tiesībām, privātuma apsvērumiem, drošību, kā arī datu pārvaldības un saglabāšanas apsvērumiem.
Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos
Starpvaldību ekspertu grupa klimata pārmaiņu jautājumos (IPCC) tikās 2014. gadā un publicēja savu Piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) 2014. gada 2. novembrī. Ziņojuma secinājumu izstrādē izšķiroša nozīme bija daudziem no Sestās un Septītās pamatprogrammas finansētiem ES pētniecības projektiem.
Ziņojumā ar nosaukumu “Klimata pārmaiņas 2014. gadā: sekas, pielāgošanās un neaizsargātība” 9 ir secināts, ka reaģēšana uz klimata pārmaiņām ietver izvēles izdarīšanu par riskiem mainīgā pasaulē. Šis ziņojums būs izšķirīgs gaidāmajās sarunās par klimata pārmaiņām.
Ebolas vīrusa izplatīšanās
2014. gadā viena no vissmagākajām starptautiskajām ārkārtas situācijām veselības jomā bija Ebolas vīrusa izplatīšanās Rietumāfrikā. Eiropas Komisija nekavējoties atbalstīja steidzamu pētījumu par Ebolas vīrusu, pirmo reizi pētniecības pasākumiem izmantojot Finanšu regulā paredzēto izņēmuma pamatojumu pienācīgi pamatotiem ārkārtas gadījumiem un parakstot dotāciju līgumus mazāk nekā divu mēnešu laikā pēc priekšlikumu saņemšanas. No programmas “Apvārsnis 2020” Ebolas vīrusa pētījumam tika piešķirti EUR 24,4 miljoni atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas apzinātajām prioritātēm un sadarbībā ar citiem starptautiskajiem finanšu palīdzības sniedzējiem. Papildus Komisija kopā ar farmācijas nozari izsludināja konkursu IMI Ebola+ ar inovatīvu zāļu iniciatīvas (IMI) publiskās un privātās partnerības starpniecību. No programmas “Apvārsnis 2020” tika iedalīti EUR 140 miljoni, kas savukārt pēc tam piesaistīja vēl papildus EUR 101 miljonu no farmācijas nozares.
7.Kopīgais pētniecības centrs (JRC)
2014. gadā JRC bija jāatbild uz aizvien vairāk Komisijas politikas dienestu lūgumiem par zinātnisko atbalstu politikai saistībā ar ES prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020 – Eiropas izaugsmes stratēģija”. JRC sniedza tiešu zinātnisko atbalstu šādām tematiskajām politikas jomām: ekonomiskā un monetārā savienība, vienotais tirgus, inovācijas, izaugsme un nodarbinātība, ekonomika ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, resursu efektivitāte, lauksaimniecība un pasaules pārtikas nodrošinājums, sabiedrības veselība, drošība un aizsardzība, kodoldrošība un kodoldrošums (Euratom programma), labāks regulējums un ietekmes novērtējums.
8.
Izplatīšana un izmantošana
Septītā pamatprogramma
10
Septiņu pamatprogrammas darbības gadu laikā 487 izsludinātajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tika saņemti 136 000 priekšlikumi, piedaloties 601 000 pieteikumu iesniedzēju, no kuriem 97 % tika atzīti par atbilstīgiem dalībai novērtēšanas procedūrā. Sarunas uzsākšanai tika izraudzīti vairāk nekā 25 000 priekšlikumu, kuros bija iesaistījušies vairāk nekā 130 000 dalībnieku. Kopējais pieprasītais ES finansējums veidoja EUR 41,7 miljardus. Priekšlikumu vidējais sekmīguma rādītājs bija 19 %. Kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību, 18,6 % visu dalībnieku 2013. gadā parakstītajos dotāciju līgumos bija MVU.
Kopš programmas uzsākšanas 2007. gadā Septītās pamatprogrammas projektos līdz šim ir veikta 32 461 publikācija. Patenta pieteikumu kopskaits, kas ir labs izmantojamā inovāciju potenciāla rādītājs, gada beigās bija 1185. 11
ES programmu un projektu ietekme un pievienotā vērtība 12
ES atbalstam pētniecībai un inovācijām ir viens noteicošais mērķis: ietekmes nodrošināšana. Ar atbalstu pētniecībai un inovācijām ES cenšas panākt ekonomisku, sociālu un vides ietekmi un veicināt konkurētspēju, izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī sabiedrības problēmu risināšanu. ES atbalsts pētniecībai un inovācijām tiek piešķirts tikai gadījumā, ja tas var būt efektīvāks par valsts finansējumu. Turpmāk ir minēti daži Septītās pamatprogrammas finansētu sekmīgu projektu piemēri, kas apliecina Eiropas sniegtā atbalsta pievienoto vērtību, konkrētus sasniegtos rezultātus un ietekmi.
ES atbalstītais Eiropas Klīnisko pētniecības infrastruktūras tīkls (ECRIN) ir radījis vienotu Eiropas telpu klīniskajiem pētījumiem, jo iekļauj valstu klīniskās pētniecības iespējas ES mēroga tīklā, kas spēj sniegt atbalstu jebkurā medicīnas jomā, nodrošinot specializētus pakalpojumus un infrastruktūru. Šādā veidā ir radīta vai nostiprināta valstu infrastruktūra, tiks uzlabota veselības aprūpe, kā arī Eiropas zinātniskā un rūpnieciskā konkurētspēja.
Kopīgas Eiropā pastāvošās sabiedrības problēmas labāk ir risināt ES mērogā. Projektā WeSenseIt tika izstrādāta koncepcija par iedzīvotāju iniciatīvā balstītu ūdens līmeņa ūdenstilpēs novērošanu, – iedzīvotāji, piemēram, brīvprātīgie plūdu draudu novērotāji Apvienotajā Karalistē vai civilās aizsardzības brīvprātīgie Itālijā, ar mobilo ierīču vai sociālo tīklu starpniecību var aktīvi kontrolēt, novērtēt un izplatīt informāciju par ūdens līmeni, šādi nodrošinot izmaksu ietaupījumu un rīkojoties kā agrīnās brīdināšanas sistēma pārslogotajām vietējām iestādēm.
ES finansētā pētniecības projektā SOLAR-JET tika izgatavota pasaulē pirmā solārā aviācijas degviela tikai no ūdens un oglekļa dioksīda, kas ir daudzsološa tehnoloģija un vienlaikus arī palielina enerģētisko drošību un sniedz ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā, pārvēršot siltumnīcefekta gāzi par noderīgu resursu. Projekts vēl atrodas eksperimentālajā posmā, taču līdzšinējie rezultāti liecina par iespējām nodrošināt drošas, ilgtspējīgas un elastīgas aviācijas degvielas, kā arī dīzeļdegvielas un benzīna vai pat plastmasas piegādes.
Programmas “Apvārsnis 2020” rezultātu izplatīšana
Programmas “Apvārsnis 2020” projektu rezultātu efektīvai izmantošanai un izplatīšanai ir liela nozīme, tā palielina pievienoto vērtību un jaunās pamatprogrammas ietekmi. Programmā “Apvārsnis 2020” jau ir iekļauti konkrēti pasākumi rezultātu izmantošanai, īstenojot tādas iniciatīvas kā veicinošas balvas, MVU instrumentu, demonstrēšanas projektus, kā arī InnovFin investīciju instrumentus.
9. Perspektīvas 2015. gadam
Komisija joprojām ir apņēmusies sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētos mērķus. Virzība ir izvērtēta attiecībā uz prioritārās iniciatīvas “Inovāciju savienība” 13 saistībām. Jo īpaši tika izvērtēts tas, kādas bažas bija radušās attiecībā uz saistību izpildei paredzēto pasākumu īstenošanu, kā arī piemēri, kā šie pasākumi tika īstenoti.
2014. gadā darba programmas ciklā 2016.–2017. gadam tika uzsākta priekšsēdētāja Junkera politisko prioritāšu iekļaušana. Šajā saistībā nozīmīga būs arī programma “Apvārsnis 2020”, no kuras tiks piešķirts EUR 2,2 miljardu liels ieguldījums Eiropas Stratēģisko investīciju fonda garantiju fondā. Darba programmā 2016.–2017. gadam tiks ņemta vērā pieredze, kas gūta pirmo programmas “Apvārsnis 2020” izsludināto konkursu laikā, un tiks turpināta tematu iekļaušana, turpinot ievērot uz izaicinājumiem balstītu pieeju. Darba programmā tiks efektīvāk risināti tādi temati kā starptautiskā sadarbība, sociālās un humanitārās zinātnes, dzimumu jautājumi, un inovāciju veicināšanai visā programmā “Apvārsnis 2020” tiks labāk izmantots viss pieejamo finansējuma instrumentu klāsts.
Visbeidzot tiks veikta visu nākamo programmas “Apvārsnis 2020” uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus analīze, lai nodrošinātu, ka “Apvārsnis 2020” labāk nekā iepriekšējās programmas nodrošina zinātniskās, sociālās, vides un ekonomiskās ietekmes radīšanu.
