Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52015DC0229

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par fosfātu izmantošanu patērētāju automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos mazgāšanas līdzekļos, sagatavots saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

/* COM/2015/0229 final */

Brisel?, 29.5.2015

COM(2015) 229 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par fosfātu izmantošanu patērētāju automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos mazgāšanas līdzekļos, sagatavots saskaņā ar 16. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 648/2004 par mazgāšanas līdzekļiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)


1.IEVADS

Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regulā (ES) Nr. 259/2012 1 teikts, ka ir jāierobežo fosfātu izmantošana patērētāju (resp., plašam patēriņam paredzētos) veļas mazgāšanas līdzekļos un patērētāju trauku mazgāšanas mašīnās lietojamos mazgāšanas līdzekļos. Regulas VIa pielikumā ir noteikts, ka no 2017. gada 1. janvāra patērētāju automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos mazgāšanas līdzekļos (CADD) fosfora kopējais saturs standartdevā nedrīkst pārsniegt 0,3 gramus. Attiecībā uz veļas mazgāšanas līdzekļiem tajā pašā pielikumā ir noteikts 0,5 gramu liels fosfora kopējā satura ierobežojums, kuru piemēro kopš 2013. gada jūnija.

Regulā noteikts, ka līdz 2014. gada 31. decembrim Komisija, ņemot vērā jauno informāciju par CADD tirgiem dalībvalstīs un jaunāko zinātnisko informāciju, rūpīgi izvērtēs to, vai attiecībā uz CADD noteiktais ierobežojums būtu jāgroza. Šajā ziņojumā ietverta Komisijas veiktā analīze par vides un veselības, rūpniecības un patērētāju ietekmējumu, ko rada CADD, kuros fosfora saturs pārsniedz 0,3 gramu robežvērtību, un CADD, kuros šī robežvērtība netiek pārsniegta; analizēti ir tādi aspekti kā ražotāju izmaksas, fosfātu aizstājējvielu pieejamība, ierobežojumam atbilstošu mazgāšanas līdzekļu salīdzinošā tīrīšanas efektivitāte un ietekme uz notekūdeņu attīrīšanas praksi un efektivitāti.

Lai izpildītu šo prasību, Komisija ir veikusi īpašu pētījumu 2 (turpmāk “CADD pētījums”).

2.KOMISIJAS VEIKTAIS IZVĒRTĒJUMS PAR FOSFĀTU IZMANTOŠANU PATĒRĒTĀJU AUTOMĀTISKAJĀS TRAUKU MAZGĀJAMĀS MAŠĪNĀS LIETOJAMOS MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻOS (CADD)

2.1. CADD pētījuma metodika

Datu vākšanā izmantoja galvenokārt specializēto literatūru un konsultēšanos ar ieinteresētajām personām. Saistībā ar pēdējo tika anketētas dalībvalstu iestādes, ūdens resursu apsaimniekošanas objekti, nevalstiskās organizācijas, nozares asociācijas, mazgāšanas līdzekļu ražotāji un piegādātāji. Kopumā tika saņemtas 35 atbildes, ar kurām ir pārstāvētas visas ieinteresēto personu grupas. Dažas ieinteresētās personas papildus atbildēm uz anketas jautājumiem sniedza vēl citu informāciju, kas arī ir iekļauta analīzē.

2.2. Fosfātu aizstājēji: novērtējums par pieejamību, aizstāšanas tehnisko lietderīgumu un par prasībām atbilstošo CADD darbības efektivitāti

Mūsdienu mājsaimniecības un industriālo mazgāšanas līdzekļu sastāvā fosfāti visbiežāk tiek iekļauti nātrija tripolifosfāta (turpmāk “STPP”) veidā, jo šis savienojums nodrošina efektīvu tīrīšanu un izmaksu lietderīgumu. Tādi kompleksi fosfātu savienojumi, kāds ir STPP, iedarbojas kā flokulants, proti, tie sašķeļ lielās netīrumu — dubļu vai māla — daļiņas, tādējādi samazinot to izmēru. Turklāt smalkās daļiņas paliek mazgāšanas ūdens suspensijā un tiek neatgriezeniski adsorbētas, tāpēc tās nevar nonākt atpakaļ uz traukiem.

Tirgū ir pieejamas vairākas vielas, ar kurām potenciāli varētu aizstāt fosfātus. Tā kā fosfāti pilda vairākas funkcijas, tās visas būtu jāspēj pildīt arī potenciālajām aizstājējvielām. Tādēļ līdzšinējā rezultāta sasniegšanai parasti nākas izmantot vairākas dažādas sastāvdaļas. Šādas alternatīvas sastāvdaļas ir helātu veidotāji, disperģējoši polimēri, virsmaktīvās vielas un fermenti. Ražotāji apliecina, ka tehniski ir iespējams fosfātus aizstāt ar virkni alternatīvu savienojumu.

Automātiskajās trauku mašīnās lietojama bezfosfātu mazgāšanas līdzekļa ražošanas tehnisko iespējamību apstiprina CADD pētījums, kurā norādīts uz daudzajiem patentiem, kas kopš 2012. gada reģistrēti attiecībā uz dažādām fosfātu aizstāšanas pieejām. Turklāt vairāku dalībvalstu patērētāju organizācijas ir veikušas testus, kuros salīdzināta fosfātus nesaturošu CADD un fosfātus saturošu CADD darbības efektivitāte. Tīrīšanas efektivitātes ziņā fosfātus nesaturoši un fosfātus saturoši CADD kopumā darbojas līdzīgi. Lielākā daļa ieinteresēto personu atzīmēja, ka CADD darbības efektivitāte ir atkarīga no daudziem faktoriem (sastāvs, izejmateriālu cenu svārstības un jaunu tehnoloģiju izstrāde), kas ir spēkā neatkarīgi no tā, vai šajos CADD tiek izmantoti fosfāti.

2.3. Tirgus pārskats

2.3.1. Tirgus un CADD cenas

Mājsaimniecībām paredzēto mazgāšanas un uzkopšanas līdzekļu ražošanas tirgus Eiropā 2013. gadā bija kopumā aptuveni EUR 28,5 miljardu vērts. Trauku mazgāšanas produkti veido 15,1 % no tirgus, no tiem savukārt aptuveni 60 % ir Eiropas CADD tirgus, kas 2013. gadā bija EUR 2489 miljonu vērts. Pārējie 40 % ir rūpnieciskiem lietojumiem paredzēti uzkopšanas līdzekļi un līdzekļi trauku mazgāšanai ar rokām.

Dažās ES dalībvalstīs jau tagad daudzi ražotāji piedāvā fosfātus nesaturošus CADD. Tā kā abu veidu CADD tiek tirgoti apmēram tādā pašā cenu diapazonā, CADD cenas, šķiet, ir pamatotas galvenokārt ar darbības efektivitāti un nav atkarīgas no tā, vai to sastāvā ir STPP. Vairums ieinteresēto personu sagaida, ka līdz ar pilnīgu pāreju uz fosfātus nesaturošiem CADD aizstājējvielu cenas turpinās samazināties, tādējādi pazeminot arī fosfātus nesaturošo CADD cenas.

2.3.2. Fosfora tirgus un CADD atbilstošā tirgus daļa

Fosfātus iegūst no fosfātiežiem un izmanto mēslojuma ražošanā un ķīmiskajā rūpniecībā. Pasaulē aptuveni 90 % fosfātu pieprasījuma ir lietojumam mēslošanas līdzekļos un citiem lauksaimnieciskiem lietojumiem. Fosfātiežu cenas pasaules līmenī nosaka mēslošanas līdzekļu piedāvājums un pieprasījums.

Eiropas STPP ražošanas nozare atbilst mazāk nekā 10 % no pasaules STPP ražošanas apjomiem. 2007. gadā vairums ES saražotā STPP (tirgus daļas izteiksmē) tika eksportēts, un gandrīz tikpat daudz tika izlietots mājsaimniecībās ar veļas mazgāšanas līdzekļiem. Kopš tā laika veļas mazgāšanas līdzekļu tirgus ir mainījies, jo tika noteikti fosfora izmantošanas ierobežojumi mājsaimniecības veļas mazgāšanas līdzekļos.

2.4. Ietekmes analīze

Aptuveni 78 % no 35 ieinteresētajām personām, kuras atbildēja uz anketas jautājumiem, pauda viedokli, ka prasību, kas paredz no 2017. gada ierobežot CADD fosfora saturu līdz 0,3 gramiem uz standartdevu, ir iespējams izpildīt, un 69 % šādu ierobežojumu pat atzina par vēlamu. Neviena no ieinteresētajām personām neuzskatīja, ka šādu prasību nav iespējams izpildīt.

2.4.1. Ekonomiskā ietekme

Ietekme uz fosfātu piegādātājiem

Ietekmi uz STPP piegādātājiem ir grūti novērtēt, jo piegādātāji ir darījuši pieejamu tikai ierobežotu daudzumu informācijas, un rezultātā trūkst datu. Izmantojot 2007. gada rādītājus par STPP ražošanu Eiropā, kā arī fosfātu lietojuma veidu sadalījumu pasaules mērogā un to sadalījumu ES lietotajos mazgāšanas līdzekļos, CADD pētījumā ir aptuveni novērtēts ES CADD tirgus apjoms 2013. gadā. Tiek pieņemts, ka CADD izmantotā STPP daļa ir apmēram tikpat liela kā STPP eksporta daļa. Pēdējos gados piegādātāju skaits ES ir samazinājies par vienu ceturtdaļu. Rezultāts ir, piemēram, 450 darbvietu zaudējums ražošanas objektā, kas atrodas Nīderlandē. Tomēr Komisijas dienestu rīcībā nav informācijas, kas ļautu domāt, ka pastāv cēloņsakarība ar Regulu (ES) Nr. 259/2012.

Turpinot prognozēt tirgus apjomu pēc 2017. gada (salīdzinājumā ar 2013. gadu) un ņemot vērā STPP lietojuma iespējamu izzušanu no CADD tirgus, kamēr citi tirgi paliktu nemainīgi, tiek lēsts, ka kopējais ES STPP ražošanas apjoms samazināsies par apmēram 37 % salīdzinājumā ar laiku pirms fosfātu aizlieguma spēkā stāšanās attiecībā uz CADD. Aptuveni 57 % no saražotā tiktu eksportēti, un sagaidāms, ka atlikušie 43 % tiktu novirzīti rūpnieciskiem un iestāžu lietojumiem paredzētiem mazgāšanas līdzekļiem un lietojumiem, kas nav saistīti ar mazgāšanas līdzekļiem. Šo aplēšu ticamību stiprina tas, ka pēdējos gados ir vērsušies plašumā daži STPP lietojumi, kas nav saistīti ar mazgāšanas līdzekļiem; viens uzņēmums savā ikgadējā ziņojumā vēstīja, ka pieprasījums pēc citiem produktiem ir kompensējis ražošanas apjoma samazināšanos mazgāšanas līdzekļu sektorā. Tomēr viena no ieinteresētajām personām nepiekrita tam, ka nav gaidāma būtiska ietekme uz fosfātu piegādātājiem. Tā apgalvoja: ir ļoti maz ticams, ka ienākumus, kas netiks gūti no STPP pārdošanas ES, uzņēmumi spēs kompensēt ar eksportu, turklāt ir ļoti grūti saglabāt ķīmiskas beramkravas ražošanu tikai eksportam, ja nav pašmāju tirgus.

Ietekme uz mazgāšanas līdzekļu ražotājiem

Saskaņā ar CADD pētījumu samērā nelielais fosfora ražošanas samazinājums, kura iemesls ir fosfora izmantošanas ierobežošana CADD, nevarētu būtiski ietekmēt fosfora cenu pasaules tirgū. Turklāt fosfātu izmantošanas ierobežojums radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES CADD ražotājiem/importētājiem/tirgotājiem, jo fosfātus saturošu CADD lietošana jau tagad ir ierobežota vai aizliegta citās ES daļās (piemēram, Zviedrijā) un citur pasaulē (piemēram, vairākās ASV pavalstīs, kā Ilinoisa, Indiāna, Mērilenda, Masačūsetsa, Mičigana un Ņujorka). Atteikšanās no fosfātus saturošu CADD laišanas ES tirgū tādējādi veicinātu inovāciju un radītu jaunas darījumdarbības iespējas, un tas ļautu CADD ražotājiem un piegādātājiem ES uzņemties vadošo lomu globālā kontekstā, vairojot ES rūpniecības konkurētspēju.

Ražotājiem, kas atbildēja uz anketas jautājumiem, bija atšķirīgi viedokļi jautājumā par papildu izmaksām, ko radītu pāreja uz fosfātus nesaturošiem CADD. 54 % ieinteresēto personu atzina, ka izmaksas galvenokārt ir saistītas ar ražojuma sastāvu un pārējo izejmateriālu cenas svārstībām neatkarīgi no tā, vai izmanto fosfātus. Svarīgi atzīmēt arī to, ka mazgāšanas līdzekļu ražotāji regulāri (vidēji reizi 3,5 gados) maina savu ražojumu sastāvu, lai tādā veidā saglabātu konkurētspēju, un tāpēc sastāva mainīšana, kas ietver fosfātu izmantošanas ierobežošanu, ne vienmēr radīs papildu izmaksas. Citas ieinteresētās personas (18 %) norādīja, ka nav alternatīvas tehnoloģijas ar tādu pašu izmaksu lietderības profilu, bet pārējās (27 %) vienkārši apgalvoja, ka fosfātus nesaturošu sastāvu ražošanas izmaksas ir augstākas.

Patlaban pasaulē ir vērojama vispārēja tendence galvenajiem ražotājiem atteikties no fosfātu izmantošanas, arī valstīs, kurās ir mazāk stingri noteikumi, un tas vedina domāt, ka izmaksas nav tik lielas, lai atturētu ražotājus no pārejas uz bezfosfātu ražošanu. Eiropas ražotāji turklāt ražo fosforu nesaturošus CADD, lai tos pārdotu citos lielos tirgos, piemēram, ASV, kur fosfora ierobežojums vairākās pavalstīs ir ieviests jau kopš 2013. gada. Turklāt daži fosfātus nesaturoši sastāvi darbības efektivitātes ziņā pārspēj fosfātus saturošus CADD. Tāpēc fosfātus nesaturošu mazgāšanas līdzekļu ražotājiem Eiropā joprojām vajadzētu palikt konkurētspējīgiem neatkarīgi no tā, kurš regulējuma variants ir spēkā.

Ietekme uz patērētājiem

Pāreja uz fosfātus nesaturošiem CADD patērētājiem radīs minimālas izmaiņas vai pat neradīs nekādas izmaiņas cenas un darbības efektivitātes samēra ziņā. Abu tirgū pieejamo CADD veidu cenas diapazons nav būtiski atšķirīgs (patērētāju testi uzrādīja, ka izmaksas par vienu mazgāšanas reizi var būt no EUR 0,08 ar fosfātus saturošiem CADD un EUR 0,11 ar fosfātus nesaturošiem CADD līdz EUR 0,33 ar jebkura veida CADD). Vairums ieinteresēto personu sagaida, ka līdz ar pilnīgu pāreju uz fosfātus nesaturošiem CADD notiks izejmateriālu cenas samazināšanās, kas tādējādi pazeminās arī fosfātus nesaturošo CADD cenas.

Pamatojoties uz novērojumiem Zviedrijā, kur fosfātu ierobežojums CADD ir spēkā jau kopš 2011. gada un kur atteikšanās no fosfātiem nav palielinājusi CADD cenas, var pamatoti pieņemt, ka patērētājiem nebūtu jāgaida negatīva ekonomiska ietekme, kas saistīta ar fosfora izmantošanas ierobežošanu CADD.

Ietekme uz notekūdeņu attīrīšanas operatoriem

Visa mazgāšanas līdzekļu (veļas mazgāšanas līdzekļu un CADD) fosfora atdalīšana ES notekūdeņos prasītu aptuveni EUR 10–86 miljonu lielas aprēķinātās izmaksas visā ES. Fosfora radītās slodzes samazināšana nozīmētu to, ka ķīmiskās terciārās apstrādes veikšanai būtu vajadzīgs mazāk ķimikāliju. Pētījumā, ko ES ekomarķējuma vajadzībām veica 2009. gadā 3 , tika konstatēts, ka tad, ja noteiktu aizliegumu fosfātu izmantošanai CADD, ietekme uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būtu labvēlīga, jo samazinātos darbības izmaksas, proti, fosfātu atdalīšanai būtu jālieto mazāk ķimikāliju. Tajā pašā pētījumā arī konstatēts: nav gaidāms, ka patlaban pieejamās aizstājējvielas varētu ietekmēt notekūdeņu attīrīšanas bioloģisko procesu. Tāpēc secinājums ir tāds, ka ar CADD fosfātu satura ierobežošanu, kā izklāstīts Regulā (ES) Nr. 259/2012, gan nebūtu iespējams pilnībā novērst fosfora nonākšanu notekūdeņos, bet fosfora daudzums tomēr samazinātos un tādējādi samazinātos izmaksas, kas saistītas ar fosfora atdalīšanu.

Ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

Mazgāšanas līdzekļu ražotāji vidēji reizi 3,5 gados maina ražojumu sastāvu, lai šādi saglabātu konkurētspēju ar jaunajām tehnoloģijām, un tādējādi CADD ierobežojumu radītās izmaksas var uzskatīt par parastām darbības izmaksām, jo īpaši tāpēc, ka ražotāju rīcībā būtu bijuši 5 gadi, lai sagatavotos pārejai uz bezfosfātu CADD. Uz dažām aizstājējvielām attiecas īpašumtiesības, un tas varētu ietekmēt MVU, kuriem var rasties grūtības ar šādu aizstājējvielu pieejamību atkarībā no ekskluzivitātes vai prioritāras piegādes līgumiem, kurus lielākie CADD ražotāji noslēguši ar piegādātājiem. Tomēr Zviedrijas pieredze rāda, ka mazie ražotāji ir ļoti labi pielāgojušies. Laikā, kad paziņoja par ierobežošanas plāniem, tika paustas bažas, ka šāda ierobežošana mazajiem iekšzemes ražotājiem varētu apgrūtināt ienākšanu tirgū. Tomēr pārejas posma laikā fosfātus nesaturošu CADD iekšzemes ražošana pieauga līdz 96 % (tirgus daļa), un tas liecina, ka mazie Zviedrijas ražotāji viegli pielāgojās ierobežojumam. Zviedrijā lielākā tirgus daļa pieder uzņēmumiem un zīmoliem, kuru ražojumi tiek tirgoti arī pārējā ES. Tāpēc jādomā, ka CADD fosfātu satura ierobežošana ES līmenī nedos priekšrocības lieliem uzņēmumiem pār mazākiem uzņēmumiem un ka tā varētu izrādīties pat par darījumdarbības iespēju mazākiem uzņēmumiem.

Ietekme uz nodarbinātību

Datu trūkuma dēļ iespējamo ietekmi uz nodarbinātību ir grūti novērtēt. STPP piegādātāju sniegtā informācija ir ierobežota. Visi trīs ES STPP ražotāji tiešā veidā nodrošina kopā aptuveni 2000 darbvietu Eiropas Savienībā, un tās ir vai nu pašā uzņēmumā (ja tas ražo tikai fosfātus), vai fosfātu sektorā (ja uzņēmuma darbība ir daudzveidīgāka). Netiešā veidā — saistībā ar piegādi un pakalpojumiem — tie rada vēl aptuveni trīstik daudz darbvietu.

2.4.2. Vides ietekmējums

Ekotoksiskums

2010. gada ietekmes novērtējuma pētījumā, kuru veica saistībā ar grozījumiem Mazgāšanas līdzekļu regulā, konstatēts: visiedarbīgākais politikas risinājums, kas ļautu virszemes ūdeņos visā ES samazināt ar fosforu saistīto eitroficēšanās risku, būtu pilnīgs fosfātu izmantošanas aizliegums mazgāšanas līdzekļos. Kaut gan, pilnībā atsakoties no fosfora izmantošanas CADD, eitrofikācijas risku varētu samazināt vēl vairāk, tas ir tehniski nelietderīgi. Pašreizējais ierobežojums, proti, 0,3 gramu uz standartdevu, jau tagad samazina CADD fosfora saturu vidēji par vairāk nekā 75 %.

CADD pētījumā norādīts, ka visaptverošu novērtējumu par CADD fosfātu aizstājējvielu ietekmi uz vidi varēs pabeigt tad, kad būs pieejami trūkstošie dati par dažām no šīm aizstājējvielām. Šajā sakarībā ieinteresētās personas ir paudušas bažas un neskaidrības, kurās atspoguļojas dažādas zinātnisko pierādījumu interpretācijas un dažāda informētības pakāpe par bezfosfātu CADD iedarbīgumu.

Ekotoksicitātes dati un informācija par vielas apriti vidē attiecībā uz vairumu biežāk minēto STPP aizstājējvielu ir pieejama un novērtēta. Informācija tika iegūta no REACH reģistrācijas dokumentiem, ieinteresētajām personām un citiem novērtējuma ziņojumiem. Datu trūkst tikai par trim aizstājējvielām (nātrija glikonāts, L-asparagīn-N,N-dietiķskābes nātrija sāļi un beta-alanīndietiķskābe). Pētījumā apgalvots, ka saskaņā ar jaunākajām zinātniskajām atziņām neviena no pārējām novērtētajām aizstājējvielām nerada nepieņemamu risku videi. Turklāt tika konstatēts, ka vielu koncentrācijas vidē, ko radītu STPP aizstāšana ar fosfonātiem, nātrija silikātu vai IDS(A) 4 , joprojām būtu zemākas nekā to attiecīgā paredzamā beziedarbības koncentrācija (PNEC), un tādējādi šīs vielas videi risku nerada.

Notekūdeņu attīrīšana

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva 5 nosaka, ka jutīgās zonās dalībvalstīm, piemērojot konkrētus nosacījumus, jāparedz notekūdeņu attīrīšana no fosfora jeb “terciārā attīrīšana”. Papildus šai terciārajai attīrīšanai zināms daudzums fosfora tiek atdalīts jau agrākos notekūdeņu attīrīšanas procesa posmos. Aptuveni 50 % fosfora piesaista ar biomasu un/vai sadalīšanu līdz cietām vielām sekundārās attīrīšanas laikā. Barības vielu bioloģiska atdalīšana vai ķīmiska izgulsnēšana, ko uzskata par terciāro attīrīšanu, fosfora atdalīšanas pakāpi palielina līdz vairāk nekā 90 %.

Pamatojoties uz datiem par kopējo fosfora radīto slodzi ES, mazgāšanas līdzekļu izmantošanas radīto fosfora ieplūdi un tās attiecīgajām daļām no veļas un trauku mazgājamās mašīnās izmantojamiem līdzekļiem, CADD pētījumā lēsts, ka CADD sastāvā esošais fosfors 2013. gadā veidoja aptuveni 10 % no fosfora radītās slodzes ES notekūdeņu attīrīšanā. Analoģiskā veidā novērtējot fosfora lietojuma ierobežošanu līdz 0,3 gramiem vienā mazgāšanas reizē, var secināt, ka CADD sastāvā esošais fosfors 2017. gadā varētu veidot aptuveni 1,6 % no kopējās fosfora radītās slodzes ES notekūdeņos.

Lai gan Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā ir prasīta fosfora atdalīšana, tā neparedz fosforu atdalīt atkārtoti lietojamā veidā. Neraugoties uz daudzveidīgajām iespējām, kā izmantot notekūdeņos esošo fosforu, tikai aptuveni 25 % no tā tiek atkal izmantoti, un visbiežāk sastopamā metode ir notekūdeņu dūņu lietošana augsnes mēslošanai saskaņā ar Direktīvu 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas 6 .

2.4.3. Veselības ietekmējums

Attiecībā uz dažām aizstājējvielām dati ir nepilnīgi. Trūkst datu par trim vielām (nātrija glikonāts, L-asparagīn-N,N-dietiķskābes nātrija sāļi un beta-alanīndietiķskābe). Pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām, pētījumā secināts, ka attiecībā uz pārējām STPP aizstājējvielām nav būtiska apdraudējuma cilvēka veselībai (informācija no REACH reģistrācijas dokumentiem, ieinteresētajām personām un citiem novērtējuma ziņojumiem). Var secināt, ka fosfātu aizstāšana neradīs papildu risku cilvēka veselībai.

3.KOPSAVILKUMS UN SECINĀJUMI

Komisija ir rūpīgi izvērtējusi, vai fosfora satura ierobežojums patērētāju automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos mazgāšanas līdzekļos (CADD), proti, 0,3 grami uz standartdevu, būtu jāmaina, ņemot vērā tādus jautājumus kā izmaksas nozarei un patērētājiem, fosfātu aizstājējvielu pieejamība, ierobežojumam atbilstošo mazgāšanas līdzekļu tīrīšanas efektivitāte, ietekme uz notekūdeņu attīrīšanas praksi un efektivitāti, kā arī vispārējais veselības, vides un sociāli ekonomiskais ietekmējums, kas sagaidāms līdz ar šā ierobežojuma stāšanos spēkā.

Ņemot vērā gan ieguvumus, gan nelabvēlīgo ietekmi, jāsecina, ka fosfātus saturošo CADD aizstājējvielas ir pieejamas un ka ir tehniski iespējams ražot fosfātus nesaturošus CADD, kuru darbības efektivitāte un cenu diapazons ir līdzīgs kā fosfātus saturošiem CADD. Dažās ES dalībvalstīs jau tagad daudzi ražotāji piedāvā fosfātus nesaturošus CADD. Saistībā ar risku videi un/vai cilvēka veselībai jānorāda, ka nav pilnīgu datu par trijām no parasti minētajām aizstājējvielām. Pamatojoties uz pašreizējām zinātnes atziņām, par pārējām aizstājējvielām jāsecina, ka tās, šķiet, nerada nozīmīgu risku videi vai cilvēka veselībai.

Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija uzskata: nav pierādījumu tam, ka būtu vajadzīgs pārskatīt attiecībā uz CADD noteikto fosfora satura robežvērtību, proti, 0,3 grami uz standartdevu, kura kļūs piemērojama no 2017. gada 1. janvāra. Lai uzlabotu aizstājējvielu bīstamības un riska novērtējuma procesu, Komisija mudina visus šo vielu ražotājus uzkrāt turpmākus toksicitātes testu datus un novērtēt visu attiecīgo zinātnisko informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama saskaņā ar REACH, un informēt Komisiju par visiem attiecīgajiem riskiem, kurus tie ir identificējuši saistībā ar CADD fosfātu aizstājējvielām.

(1) OV L 94, 30.3.2012., 16.–21. lpp.
(2) http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/chemicals/documents/specific-chemicals/detergents/#h2-4 Galīgo ziņojumu skatīt .
(3) Eiropas ekomarķējums, 2009. “Revision of Ecolabel Criteria for Dishwashing Detergents Background report.”
(4) Ar IDS(A) apzīmē imīndisukcinīnskābes nātrija sāļus, un CADD sastāvā tiem ir helātu veidotāja funkcija. Tie izcili labi piesaista kalciju un viegli veido kompleksus ar smago metālu joniem.
(5) OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.
(6) OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp.
Top