14.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/26

—

Līguma par Eiropas Savienības darbību 165. un 166. pantu,

—

Barselonas Eiropadomes 2002. gada 15. un 16. marta sanāksmes secinājumus, kuros ir pausts aicinājums rīkoties, “lai uzlabotu pamatprasmes, konkrēti – jau no agras bērnības mācot vismaz divas svešvalodas”, kā arī izstrādāt valodas prasmes rādītāju (1),

—

Padomes 2006. gada 19. maija secinājumus, kuros ir definēti Eiropas valodas prasmes rādītāja principi (2),

—

Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”), kuros uzsvērts, cik būtiski ir nostiprināt valodu prasmi (3),

—

Padomes 2011. gada 28. un 29. novembra sanāksmes secinājumus par valodu prasmēm mobilitātes veicināšanai, kuros ir uzsvērts, cik svarīga ir laba svešvalodu prasme kā pamatprasme, kas ir būtiska sekmīgām gaitām modernā pasaulē un darba tirgū (4),

—

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu “Erasmus +”, kura ietver arī mērķi uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos (5),

—

Padomes 2008. gada 22. maija secinājumus par daudzvalodību, kuros dalībvalstis ir aicinātas strādāt kopā, lai uzlabotu Eiropas sadarbību daudzvalodības jomā, un veikt pienācīgus pasākumus, lai uzlabotu valodu efektīvu pasniegšanu (6),

—

Padomes Rezolūciju (2008. gada 21. novembris) par Eiropas daudzvalodības stratēģiju, kurā dalībvalstis ir aicinātas veicināt daudzvalodību, lai sekmētu konkurētspēju, mobilitāti un nodarbināmību, un daudzvalodību kā līdzekli kultūru dialoga stiprināšanai (7),

1.

Valodu daudzveidība ir Eiropas kultūras un kultūru dialoga viens no galvenajiem elementiem, un ka spēja sazināties valodā, kas nav dzimtā valoda, ir atzīta par vienu no pamatprasmēm, kuru pilsoņiem būtu jācenšas iegūt (8).

2.

Valodu kopaina Eiropas Savienībā ir sarežģīta un daudzveidīga, to raksturo tas, ka valstiski faktori ietekmē valodu mācīšanos un mācīšanu, un attiecībā uz tām pastāv ievērojamas atšķirības tiesību aktos un praksē.

3.

Valodu prasmes veicina Eiropas pilsoņu, it īpaši jauniešu, mobilitāti, nodarbināmību un personisko pilnveidošanos atbilstīgi izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem.

4.

Daudzu Eiropas jauniešu valodu prasmes līmeni varētu uzlabot, un, neraugoties uz zināmu uzlabojumu pēdējo desmitgažu laikā, valstīs joprojām pastāv ievērojamas atšķirības attiecībā uz valodu mācīšanās iespējām.

5.

Tā kā klasiskās valodas, piemēram, sengrieķu un latīņu valodas, ir daudzu moderno valodu pamatā, šo valodu studijas var sekmēt valodu mācīšanos, kā arī veicināt mūsu kopīgā mantojuma ilgtspēju.

1.

ES un dalībvalstīm būtu jānovērtē progress, kas panākts valodu prasmju attīstībā, katrai valstij dodot ieguldījumu šajā progresā saskaņā ar attiecīgās valsts kopsakarībām un apstākļiem.

2.

Valodu prasmju novērtējums varētu palīdzēt veicināt daudzvalodību un valodu efektīvu mācīšanu un mācīšanos skolā.

3.

Šādu novērtējumu varētu veikt, pamatojoties uz pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, un tam būtu jāattiecas uz visām četrām valodu prasmēm: lasīšanu, rakstīšanu, klausīšanos un runāšanu.

4.

Novērtējums varētu:

1.

Pieņemt un uzlabot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt daudzvalodību un uzlabot valodu mācīšanās un mācīšanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp no agras bērnības papildus galvenajai(-ām) mācību valodai(-ām) mācot vismaz divas valodas un izpētot, kādas ir iespējas piemērot inovatīvas pieejas valodu prasmju attīstībai.

2.

Censties izstrādāt piemērotas metodes valodas prasmes novērtēšanai saskaņā ar pielikumu.

3.

Izstrādāt pasākumus, lai migrantu izcelsmes bērnus un pieaugušos atbalstītu uzņēmējas valsts valodas(-u) apguvē.

4.

Izmantot programmas “Erasmus +” un Eiropas strukturālo un investīciju fondu dotās iespējas, lai sasniegtu šos mērķus.

5.

Plašāk izmantot Eiropas pārredzamības instrumentus un iniciatīvas, kas izstrādāti, lai atbalstītu un veicinātu valodu mācīšanos, piemēram, Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu, Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass), Eiropas valodu portfeli un Eiropas valodu marķējumu.

1.

Apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, lai uzlabotu valodu mācīšanās un mācīšanas efektivitāti un kvalitāti.

2.

Atzīt neformālās un ikdienējās mācīšanās nozīmi valodu apguvē, izpētot iespējas, kā atzīt un validēt valodu prasmes, kas iegūtas šādā veidā, saskaņā ar Padomes 2012. gada Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (10).

3.

Izpētīt iespējas, kā palielināt valodu mācīšanās pievilcību un nodrošināt stingrāku apņēmību mācīties valodas, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus, lai samazinātu to apguvēju skaitu, kuri pārtrauc mācīties valodu, pirms tie ir sasnieguši pietiekamu prasmes līmeni.

1.

Izpētīt iespējas, kā novērtēt valodu prasmes dalībvalstīs, tostarp izmantojot valsts datus, ja tie ir pieejami, ar dalībvalstu ekspertu grupas atbalstu un sadarbībā ar Rādītāju un kritēriju pastāvīgo darba grupu.

2.

Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros un lai uzlabotu salīdzināmību, kopā ar dalībvalstīm un Eurostat izpētīt veidus, kā papildināt esošos ES datus par to skolēnu skaitu vidējās izglītības posmā, kuri mācās trešo valodu (11), saskaņā ar vērienīgo Barselonas mērķi un ET 2020 sistēmu.

3.

Turpināt un uzlabot sadarbību ar citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, piemēram, ar Eiropas Padomi un tās Eiropas Moderno valodu centru.