EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014XC0703(01)
Commission communication in the framework of the implementation of Commission Regulation (EU) No 813/2013 implementing Directive 2009/125/EC of the European Parliament and of the Council with regard to ecodesign requirements for space heaters and combination heaters and of Commission Delegated Regulation (EU) No 811/2013 supplementing Directive 2010/30/EU of the European Parliament and of the Council with regard to the energy labelling of space heaters, combination heaters, packages of space heater, temperature control and solar device and packages of combination heater, temperature control and solar device
Komisijas paziņojums saistībā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 813/2013 īstenošanu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem, un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013 īstenošanu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu
Komisijas paziņojums saistībā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 813/2013 īstenošanu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem, un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013 īstenošanu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu
OJ C 207, 3.7.2014, p. 2–21
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
|
3.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 207/2 |
Komisijas paziņojums saistībā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 813/2013 īstenošanu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām telpu sildītājiem un kombinētajiem sildītājiem, un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 811/2013 īstenošanu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz telpu sildītāju, kombinēto sildītāju, telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu un kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu
(2014/C 207/02)
1. Pagaidu mērīšanas metožu nosaukumu un atsauču publikācija (1) Regulas (ES) Nr. 813/2013, jo īpaši tās III un IV pielikuma, un Regulas (ES) Nr. 811/2013, jo īpaši tās VII un VIII pielikuma, īstenošanai.
2. Kursīvā norādītie parametri ir noteikti Regulā (ES) Nr. 813/2013 un Regulā (ES) Nr. 811/2013.
3. Atsauces
|
Parametrs |
Organizācija |
Atsauce/nosaukums |
Piezīmes |
||||||||
|
Telpu apsildes katli un kombinētie katli, kas izmanto gāzveida kurināmo |
|||||||||||
|
η, P, konstrukcijas tipi, Pstby , Pign |
CEN |
EN 15502-1:2012 Gāzes apkures katli. 1. daļa: Vispārīgās prasības un testi |
Ar EN 15502-1:2012 aizstās EN 297, EN 483, EN 677, EN 656, EN 13836, EN 15420. |
||||||||
|
Lietderīgā siltuma jauda pie nominālās siltuma jaudas P4 un lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas η4 pie 80/60 °C |
CEN |
§ 3.1.6 Nominālā jauda (definīcija, simbols Pn); § 3.1.5.7 Lietderības koeficients (definīcija, simbols ηu); § 9.2.2 (tests) |
Visas lietderības koeficienta vērtības izsaka, izmantojot augstāko siltumspēju (GCV). |
||||||||
|
Konstrukcijas tipi, definīcijas |
CEN |
§ 3.1.10. Katlu konstrukcijas tipi un “kombinētā katla”, “zemas temperatūras katla” un “kondensācijas katla” definīcijas. § 8.15. Kondensāta veidošanās (prasības un tests) |
|
||||||||
|
Lietderīgā siltuma jauda pie 30 % no nominālās siltuma jaudas P1 un lietderības koeficients pie 30 % no nominālās siltuma jaudas η1 un pie daļējas ievadītās siltuma jaudas un zemas temperatūras režīmā |
CEN |
§ 3.1.5.7. Lietderības koeficients (definīcija, simbols ηu); § 9.3.2. Lietderības koeficients pie daļējas slodzes, testi |
|
||||||||
|
Siltuma zudums gaidstāves režīmā Pstby |
CEN |
§ 9.3.2.3.1.3. Zudumi gaidstāves režīmā (tests) |
|
||||||||
|
Aizdedzes degļa patērētā jauda Pign |
CEN |
§ 9.3.2., 6. un 7. tabula: Q3 = pastāvīgais aizdedzes deglis |
Attiecas uz aizdedzes degļiem, kas darbojas, kad galvenais deglis ir izslēgts. |
||||||||
|
Slāpekļa oksīdu NOX emisija |
CEN |
EN 15502-1:2012. § 8.13. NOX (klasifikācija, testēšanas un aprēķina metodes) |
NOX emisijas vērtības izsaka, izmantojot augstāko siltumspēju GCV. |
||||||||
|
Telpu apsildes katli un kombinētie katli, kas izmanto šķidro kurināmo |
|||||||||||
|
Vispārīgi testu nosacījumi |
|
EN 304:1992; A1:1998; A2:2003; Apkures katli – Testa kods apkures katliem ar sprauslu degļiem šķidrajai degvielai 5.iedaļa (“Testi”) |
|
||||||||
|
Siltuma zudums gaidstāves režīmā Pstby |
CEN |
EN 304 kā iepriekš; § 5.7 Zudumu gaidstāves režīmā noteikšana |
Pstby =q × (P4/η4), kur “q” ir definēts EN 304. EN304 aprakstīto testu veic pie Δ30K |
||||||||
|
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāte darba režīmā ηson un lietderīgās jaudas P testa rezultāti |
CEN |
Kondensācijas katli: EN 15034:2006. Apkures katli. Kondensējošie apkures katli šķidrai degvielai; § 5.6 Lietderības koeficients |
EN 15034:2006 attiecas uz kondensācijas katliem, kuros izmanto šķidro kurināmo. |
||||||||
|
|
|
Standarta un zemas temperatūras katli: EN 304:1992; A1:1998; A2:2003; Apkures katli – Testa kods apkures katliem ar sprauslu degļiem šķidrajai degvielai 5.iedaļa (“Testi”) |
Uz katliem ar piespiedvelkmes degļiem attiecas līdzīgas iedaļas standartos EN 303-1, EN 303-2 un EN 303-4. Uz atmosfēriskiem degļiem bez ventilatora attiecas EN 1:1998. Testa nosacījumi (jaudas un temperatūras iestatījumi) η1 un η4 ir tādi paši kā iepriekš aprakstītajiem gāzes katliem. |
||||||||
|
Slāpekļa oksīdu NOX emisija |
CEN |
EN 267:2009+A1:2011 Automātiskie šķidrā kurināmā degļi ar piespiedvelkmi; § 4.8.5. NOX un CO emisijas robežvērtības; § 5. Testēšana. B PIELIKUMS. Emisiju mērījumi un korekcijas |
NOX emisijas vērtības izsaka, izmantojot GCV. Izmanto kurināmā slāpekļa satura references vērtību 140 mg/kg. Ja izmērīts atšķirīgs slāpekļa saturs (izņemot petrolejai) , izmanto šādu korekcijas vienādojumu:
NOX(EN267) ir NOX vērtība, kas attiecīgi koriģēta pēc references nosacījumiem, proti, ka izvēlētā šķidrā kurināmā slāpekļa saturs ir 140 mg/kg; NOXref ir NOX izmērītā vērtība saskaņā ar B.2; Nmeas ir šķidrā kurināmā slāpekļa satura izmērītā vērtība mg/kg; Nref = 140 mg/kg. Lai novērtētu, vai ir izpildītas standarta prasības, piemēro NOX(EN267) vērtību. |
||||||||
|
Telpu apsildes elektriskie katli un kombinētie elektriskie katli |
|||||||||||
|
Telpu apsildes elektrisko katlu un kombinēto elektrisko katlu telpu apsildes sezonas energoefektivitāte η s |
Eiropas Komisija |
Šā paziņojuma 4. punkts |
Papildu elementi mērījumiem un aprēķiniem, kas saistīti ar telpu apsildes katlu, kombinēto katlu un koģenerācijas telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāti. |
||||||||
|
Koģenerācijas telpu sildītāji |
|||||||||||
|
Koģenerācijas telpu sildītāja lietderīgā siltuma jauda pie nominālās siltuma jaudas, kad papildu sildītājs ir atslēgts – PCHP100+Sup0 ; koģenerācijas telpu sildītāja lietderīgā siltuma jauda pie nominālās siltuma jaudas, kad papildu sildītājs ir ieslēgts – PCHP100+Sup100 Koģenerācijas telpu sildītāja lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas, kad papildu sildītājs ir atslēgts – ηCHP100+Sup0 ; koģenerācijas telpu sildītāja lietderības koeficients pie nominālās siltuma jaudas, kad papildu sildītājs ir ieslēgts – ηCHP100+Sup100, Koģenerācijas telpu sildītāja elektriskā efektivitāte pie nominālās siltuma jaudas, kad papildu sildītājs ir atslēgts – ηel,CHP100+Sup0 ; koģenerācijas telpu sildītāja elektriskā efektivitāte pie nominālās siltuma jaudas, kad papildu sildītājs ir ieslēgts – ηel,CHP100+Sup100 |
CEN |
FprEN 50465:2013 Gāzes iekārtas – kombinētas siltuma un elektroenerģijas iekārtas, kuru nominālais siltuma patēriņš ir mazāks par vai vienāds ar 70 kW. Siltuma jaudas: 6.3. Siltuma jauda un siltuma un elektriskā jauda; 7.3.1 un 7.6.1. Efektivitāte: 7.6.1. Efektivitāte (Hi) un 7.6.2.1. Efektivitāte – telpu apsildes sezonas energoefektivitāte – pārveidošana augstākajā siltumefektivitātē |
PCHP100+Sup0 atbilst QCHP_100+Sup_0 × ηth,CHP_100+Sup_0 standartā FprEN 50465:2013 PCHP100+Sup100 atbilst QCHP_100+Sup_100 × ηth,CHP_100+Sup_100 standartā FprEN 50465:2013 ηCHP100+Sup0 atbilst ηHs,th, CHP_100+Sup_0 standartā FprEN 50465:2013 ηCHP100+Sup100 atbilst ηHs,th,CHP_100+Sup_100 standartā FprEN 50465:2013 ηel,CHP100+Sup0 atbilst ηHs,el,CHP_100+Sup_0 standartā FprEN 50465:2013 ηel,CHP100+Sup100 atbilst ηHs,el,CHP_100+Sup_100 standartā FprEN 50465:2013 FprEN 50465 ir atsauce tikai, lai aprēķinātu PCHP100+Sup0, PCHP100+Sup100, ηCHP100+Sup0, ηCHP100+Sup100, ηel,CHP100+Sup0, ηel,CHP100+Sup100 Lai aprēķinātu koģenerācijas telpu sildītāju ηs un ηson , izmanto šajā paziņojumā aprakstītās metodes. |
||||||||
|
Pstby , Pign |
CEN |
FprEN 50465:2013 Gāzes iekārtas – kombinētas siltuma un elektroenerģijas iekārtas, kuru nominālais siltuma patēriņš ir mazāks par vai vienāds ar 70 kW |
|
||||||||
|
Siltuma zudums gaidstāves režīmā Pstby |
CEN |
§ 7.6.4 Zudumi gaidstāves režīmā Pstby |
|
||||||||
|
Aizdedzes degļa patērētā jauda Pign |
CEN |
§ 7.6.5 Pastāvīgajam aizdedzes deglim pievadītā siltuma jauda Qpilot |
Pign atbilst Qpilot standartā FprEN 50465:2013 |
||||||||
|
Slāpekļa oksīdu NOX emisija |
CEN |
FprEN 50465:2013 § 7.8.2 NOX (Citi piesārņotāji) |
NOX emisijas vērtības mēra pievadītā kurināmā mg/kWh un izsaka, izmantojot augstāko siltumspēju (GCV). Aprēķinot NOX emisiju, neņem vērā testa laikā ģenerēto elektroenerģiju. |
||||||||
|
Telpu apsildes katli, kombinētie katli un koģenerācijas telpu sildītāji |
|||||||||||
|
Papildu elektroenerģijas patēriņš pie pilnas slodzes elmax, pie daļējas slodzes elmin un gaidstāves režīmā PSB |
CEN |
EN 15456:2008: Apkures katli. Karstuma ģeneratoru patērētā elektroenerģija. EN 15502:2012 gāzes katliem FprEN 50465:2013 Koģenerācijas telpu sildītājiem § 7.6.3. Papildu elektroenerģijas patēriņš ErP |
Mērījums bez cirkulācijas sūkņa. elmax atbilst Pelmax standartā FprEN 50465:2013 elmin atbilst Pelmin standartā FprEN 50465:2013 Nosakot elmax, elmin un PSB , ietver primārā siltumģeneratora patērēto papildu elektroenerģiju. |
||||||||
|
Akustiskā jauda LWA |
CEN |
Akustiskās jaudas līmenis, mērīts iekštelpās: EN 15036 - 1: Apkures katli. Karstuma ģeneratoru emitētā gaisnestā trokšņa testēšanas noteikumi. 1. daļa: Karstuma ģeneratoru emitētais troksnis |
Attiecībā uz akustiku EN 15036 - 1 ir atsauce uz ISO 3743-1 Akustika. Trokšņu avotu skaņas jaudas līmeņu un skaņas enerģijas līmeņa noteikšana ar skaņas spiedienu. Tehniskās metodes maziem, kustīgiem avotiem reverbācijas laukos. 1. daļa: Salīdzināšanas metode cieto sienu mērkamerām, kā arī uz citām pieļaujamām metodēm, kam katrai ir sava precizitātes pakāpe. |
||||||||
|
Telpu apsildes katlu, kombinēto katlu un koģenerācijas telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ηs |
Eiropas Komisija |
Šā paziņojuma 4. punkts |
Papildu elementi mērījumiem un aprēķiniem, kas saistīti ar telpu apsildes katlu, kombinēto katlu un koģenerācijas telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāti. |
||||||||
|
Siltumsūkņa telpu sildītāji un siltumsūkņa kombinētie sildītāji |
|||||||||||
|
Testēšanas metodes, elektriski tvaika kompresijas siltumsūkņi |
CEN |
EN 14825:2013 Gaisa kondicionētāji, šķidra aukstumnesēja dzesētājpaketes un siltumsūkņi ar elektriskas piedziņas kompresoriem telpu apsildei un dzesēšanai. Testēšana un novērtēšana nepilnas slodzes apstākļos un sezonālā lietderības aprēķināšana. 8.iedaļa. Testēšanas metodes: jaudas, EERbin(Tj) un COPbin(Tj) vērtību testēšana darba režīmā daļējas slodzes apstākļos. 9.iedaļa. Testēšanas metodes; elektriskās jaudas patēriņš termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un kartera sildīšanas režīmā |
|
||||||||
|
Testēšanas metodes, ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi tvaika kompresijas motora siltumsūkņi |
CEN |
EN 14825:2013 Gaisa kondicionētāji, šķidra aukstumnesēja dzesētājpaketes un siltumsūkņi ar elektriskas piedziņas kompresoriem telpu apsildei un dzesēšanai. Testēšana un novērtēšana nepilnas slodzes apstākļos un sezonālā lietderības aprēķināšana. 8.iedaļa. Testēšanas metodes: jaudas, EERbin(Tj) un COPbin(Tj) vērtību testēšana darba režīmā daļējas slodzes apstākļos. 9.iedaļa. Testēšanas metodes; elektriskās jaudas patēriņš termostata izslēgtā režīmā, gaidstāves režīmā un kartera sildīšanas režīmā |
Līdz jauna Eiropas standarta publicēšanai. CEN/TC299 WG3 ekspertu grupā tiek strādāts pie darba dokumenta. |
||||||||
|
Testēšanas metodes, ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi sorbcijas siltumsūkņi |
CEN |
prEN 12309-4:2013 Gāzes sorbcijas apsildes un/vai dzesēšanas iekārtas ar neto ievadīto siltuma jaudu, kas nepārsniedz 70 kW. Testa metodes |
|
||||||||
|
Ar elektroenerģiju vai šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi tvaika kompresijas motora siltumsūkņi. Gaisa–ūdens, sālsūdens–ūdens un ūdens–ūdens siltumsūkņu testēšanas nosacījumi vidējā temperatūrā vidējos, siltākos un aukstākos klimatiskajos apstākļos, lai aprēķinātu elektrisko siltumsūkņu sezonas lietderības koeficientu SCOP un ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmu motora siltumsūkņu primārās enerģijas patēriņa rādītāju SPER |
CEN |
EN 14825:2013 5.4.4. iedaļa, 18., 19. un 20. tabula (gaiss–ūdens); 5.5.4. iedaļa, 30., 31. un 32. tabula (sālsūdens–ūdens). Ja izejas temperatūru, kas norādīta slejā “regulējama izejas temperatūra”, attiecina uz siltumsūkņiem, kas regulē izejas (plūsmas) ūdens temperatūru atkarībā no sildīšanas pieprasījuma. Ja siltumsūknis neregulē izejas (plūsmas) ūdens temperatūru atkarībā no sildīšanas pieprasījuma, bet gan tam ir fiksēta izejas temperatūra, izejas temperatūru iestata pēc parametra “fiksēta izejas temperatūra”. |
Uz ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmiem motora siltumsūkņiem attiecina standartu EN 14825:2013, iekams nav publicēts jauns Eiropas standarts. Vidējā temperatūra atbilst augstai temperatūrai standartā EN 14825:2013. Testē saskaņā ar standarta EN 14825:2013 8. iedaļu: Fiksētas jaudas iekārtas testē, kā norādīts EN 14825:2013 8.4. iedaļā. Izejas temperatūras testēšanas laikā ir tās, ko izmanto, lai iegūtu vidējo izejas temperatūru standartā EN 14825:2013 norādītajos deklarētajos punktos, VAI ARĪ šos datus iegūst ar lineāru interpolāciju/ekstrapolāciju no standartā EN 14511-2:2013 norādītajiem testēšanas punktiem, vajadzības gadījumā testējot arī citas izejas temperatūras. Mainīgas jaudas iekārtām piemēro EN 14825:2013 8.5.2. iedaļu. Testēšanas nosacījumi ir tādi paši kā minētajā standartā norādītajiem deklarētajiem punktiem, VAI ARĪ var testēt pie citām izejas temperatūrām un daļējas slodzes apstākļos un rezultātus lineāri interpolēt vai ekstrapolēt, lai noteiktu datus par EN 14825:2013 minētajiem deklarētajiem punktiem. Papildus testēšanas nosacījumiem no A līdz F, “ja TOL ir zemāka par –20 °C, papildu aprēķina punktu ņem no jaudas un COP – 15 °C apstākļos” (cit. EN 14825:2013 § 7.4). Šajā paziņojumā šo papildu punktu apzīmē ar “G”. |
||||||||
|
Ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi sorbcijas siltumsūkņi. Gaisa–ūdens, sālsūdens–ūdens un ūdens–ūdens iekārtu testēšanas nosacījumi vidējā temperatūrā vidējos, siltākos un aukstākos klimatiskajos apstākļos, lai aprēķinātu sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāju SPER |
CEN |
prEN 12309-3:2012 Gāzes sorbcijas apsildes un/vai dzesēšanas iekārtas ar neto ievadīto siltuma jaudu, kas nepārsniedz 70 kW. 3.daļa: Testēšanas nosacījumi. 4.2. iedaļa. 5. un 6. tabula |
Vidējā temperatūra atbilst augstai temperatūrai standartā prEN 12309-3:2012. |
||||||||
|
Ar elektroenerģiju vai šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi tvaika kompresijas motora siltumsūkņi. Gaisa–ūdens, sālsūdens–ūdens un ūdens–ūdens iekārtu testēšanas nosacījumi zemā temperatūrā vidējos, siltākos un aukstākos klimatiskajos apstākļos, lai aprēķinātu elektrisku siltumsūkņu sezonas lietderības koeficientu SCOP un ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmu motora siltumsūkņu primārās enerģijas patēriņa rādītāju SPER |
CEN |
EN 14825:2013; 5.2.4. iedaļa, 11., 12. un 13. tabula (gaiss–ūdens); 5.5.2. iedaļa, 24., 25. un 26. tabula (sālsūdens–ūdens). Ja izejas temperatūru, kas norādīta slejā “regulējama izejas temperatūra”, attiecina uz siltumsūkņiem, kas regulē izejas (plūsmas) ūdens temperatūru atkarībā no sildīšanas pieprasījuma. Ja siltumsūknis neregulē izejas (plūsmas) ūdens temperatūru atkarībā no sildīšanas pieprasījuma, bet gan tam ir fiksēta izejas temperatūra, izejas temperatūru iestata pēc parametra “fiksēta izejas temperatūra”. |
Tādas pašas piezīmes kā par izmantošanu vidējos klimatiskajos apstākļos un vidējā temperatūrā, izņemot to, ka “vidējā temperatūra atbilst augstai temperatūrai standartā EN 14825:2013”. |
||||||||
|
Ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi sorbcijas siltumsūkņi. Gaisa–ūdens, sālsūdens–ūdens un ūdens–ūdens iekārtu testēšanas nosacījumi zemā temperatūrā vidējos, siltākos un aukstākos klimatiskajos apstākļos, lai aprēķinātu sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāju SPER |
CEN |
prEN 12309-3:2012 Gāzes sorbcijas apsildes un/vai dzesēšanas iekārtas ar neto ievadīto siltuma jaudu, kas nepārsniedz 70 kW. 3.daļa: Testēšanas nosacījumi. 4.2. iedaļa. 5. un 6. tabula |
|
||||||||
|
Elektriski tvaika kompresijas siltumsūkņi. Sezonas lietderības koeficienta SCOP aprēķins |
CEN |
EN 14825:2013 Gaisa kondicionētāji, šķidra aukstumnesēja dzesētājpaketes un siltumsūkņi ar elektriskas piedziņas kompresoriem telpu apsildei un dzesēšanai. Testēšana un novērtēšana nepilnas slodzes apstākļos un sezonālā lietderības aprēķināšana. 7.iedaļa. References SCOP, references SCOPon un references SCOP net aprēķina metode |
|
||||||||
|
Ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi tvaika kompresijas motora siltumsūkņi. Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāja SPER aprēķināšana |
CEN |
Tiek izstrādāti jauni Eiropas standarti. |
SPER formulas tiks noteiktas analoģiski elektrisku tvaika kompresijas siltumsūkņu SCOP formulām. COP, SCOP net, SCOP on un SCOP aizstās ar GUE GCV, PER, SPER net, SPER on un SPER. |
||||||||
|
Ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi sorbcijas siltumsūkņi. Sezonas primārās enerģijas patēriņa rādītāja SPER aprēķināšana |
CEN |
prEN12309-6:2012 Gāzes sorbcijas sildīšanas un/vai apsildes iekārtas ar neto ievadīto siltuma jaudu, kas nepārsniedz 70 kW. 6.daļa: Sezonas rādītāju aprēķini |
SPER atbilst SPERh standartā prEN12309-6:2012. |
||||||||
|
Siltumsūkņa telpu sildītāju un siltumsūkņa kombinēto sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāte ηs |
Eiropas Komisija |
Šā paziņojuma 5. punkts |
Papildu elementi aprēķiniem, kas saistīti ar siltumsūkņa telpu sildītāju un siltumsūkņa kombinēto sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāti. |
||||||||
|
Ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi tvaika kompresijas motora siltumsūkņi. Slāpekļa oksīdu NOX emisijas |
CEN |
CEN/TC299 WG3 ekspertu grupa izstrādā jaunu Eiropas standartu |
Tikai mainīgas jaudas iekārtām NOX emisijas mēra standartapstākļos, kā norādīts Komisijas Regulas (ES) Nr. 813/2013 III pielikuma 3. tabulā, izmantojot parametru “Ekvivalents motora apgriezieniem minūtē (Erpmequivalent)”. Erpmequivalent aprēķina šādi: Erpmequivalent = X1 × Fp1 + X2× Fp2 + X3 × Fp3 + X4 × Fp4 Xi = motora apgriezieni minūtē pie attiecīgi 70 %, 60 %, 40 %, 20 % no nominālās ievadītās siltuma jaudas. X1, X2, X3, X4 = motora apgriezieni minūtē pie attiecīgi 70 %, 60 %, 40 %, 20 % no nominālās ievadītās siltuma jaudas. Fpi = svēruma koeficienti, kā definēts EN15502-1:2012, 8.13.2.2. iedaļā. Ja Xi ir mazāks par iekārtas motora minimālajiem apgr./min. (Emin), Xi = Xmin. |
||||||||
|
Ar šķidro vai gāzveida kurināmo darbināmi sorbcijas siltumsūkņi Slāpekļa oksīdu NOX emisijas |
CEN |
CEN/TC299 WG2 ekspertu grupa izstrādā jaunu Eiropas standartu prEN 12309-2:2013 7.3.13. iedaļa “NOX mērījumi” |
NOX emisijas vērtības mēra pievadītā kurināmā mg/kWh un izsaka, izmantojot augstāko siltumspēju (GCV). Neizmanto alternatīvas metodes NOX izteikšanai mg uz iegūtās enerģijas kWh (mg/kWh) |
||||||||
|
Siltumsūkņa telpu sildītāju un siltumsūkņa kombinēto sildītāju akustiskās jaudas līmenis (LWA ) |
CEN |
Akustiskās jaudas līmenis, mērīts iekštelpās un ārpus telpām: EN 12102:2013 Telpu apsildei un dzesēšanai paredzētie gaisa kondicionētāji, šķidra aukstumnesēja dzesētājpaketes, siltumsūkņi un gaisa sausinātāji ar elektriskas piedziņas kompresoriem. Gaisnestā trokšņa mērīšana. Akustiskās jaudas noteikšana |
Jāizmanto arī šķidrā vai gāzveida kurināmā sorbcijas siltumsūkņiem. |
||||||||
|
Temperatūras regulatori |
|||||||||||
|
Temperatūras regulatoru klašu definīcija, temperatūras regulatoru devums telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta vai kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta telpu apsildes sezonas energoefektivitātē ηs |
Eiropas Komisija |
Šā paziņojuma 6. punkts |
Papildu elementi aprēķiniem, kas saistīti ar temperatūras regulatoru devumu telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta vai kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta telpu apsildes sezonas energoefektivitātē. |
||||||||
|
Kombinētie sildītāji |
|||||||||||
|
Kombinēto ūdenssildītāju ūdens uzsildīšanas energoefektivitāte ηwh , Qelec un Qfuel |
Eiropas Komisija |
Komisijas Regula Nr. 814/2013, IV pielikums, §3.a Paziņojums 2014/C 207/03 par to, kā īstenot Komisijas Regulu (ES) Nr. 814/2013 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/125/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām ūdenssildītājiem un karstā ūdens tvertnēm un kā īstenot Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 812/2013, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz ūdenssildītāju, karstā ūdens tvertņu un ūdenssildītāja un saules enerģijas iekārtas komplektu energomarķējumu |
Qfuel un Qelec mērījumiem un aprēķiniem sk. Pziņojumu 2014/C 207/03 par to pašu ūdenssildītāju tipu un enerģijas avotu(-iem). |
||||||||
4. Papildu elementi mērījumiem un aprēķiniem, kas saistīti ar telpu apsildes katlu, kombinēto katlu un koģenerācijas telpu sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitāti
4.1. Testēšanas punkti
Telpu apsildes katli un kombinētie apsildes katli: mēra lietderības koeficienta vērtības η4 , η1 un lietderīgās siltuma jaudas vērtības P4 , P1 .
Koģenerācijas telpu sildītāji:
|
— |
koģenerācijas telpu sildītāji, kas nav aprīkoti ar papildu sildītājiem: mēra lietderības koeficienta vērtību η CHP100+Sup0, lietderīgās siltuma jaudas vērtību P CHP100+Sup0 un elektriskās efektivitātes vērtību η el,CHP100+Sup0, |
|
— |
koģenerācijas telpu sildītāji, kas aprīkoti ar papildu sildītājiem: mēra lietderības koeficienta vērtības ηCHP100+Sup0 , ηCHP100+Sup100 , lietderīgās siltuma jaudas vērtības PCHP100+Sup0 , PCHP100+Sup100 un elektriskās efektivitātes vērtības ηel,CHP100+Sup0 , ηel,CHP100+Sup100 . |
4.2. Telpu apsildes sezonas energoefektivitātes aprēķins
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti ηs definē šādi:
kur:
ηson ir telpu apsildes sezonas energoefektivitāte darba režīmā, ko aprēķina saskaņā ar 4.3. punktu un izsaka %;
F(i) ir korekcijas, ko aprēķina saskaņā ar 4.4. punktu un izsaka %.
4.3. Telpu apsildes sezonas energoefektivitātes aprēķins darba režīmā
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti darba režīmā ηson aprēķina šādi:
|
a) |
telpu apsildes kurināmā katli un kombinētie kurināmā katli: ηson = 0,85 × η1 + 0,15 × η4 |
|
b) |
telpu apsildes elektriskie katli un kombinētie elektriskie katli: ηson = η4 kur: η4 = P4 / (EC × CC), kur EC = elektroenerģijas patēriņš, lai saražotu lietderīgo siltuma jaudu P4 |
|
c) |
koģenerācijas telpu sildītāji, kas nav aprīkoti ar papildu sildītājiem: ηson = ηCHP100+Sup0 |
|
d) |
koģenerācijas telpu sildītāji, kas aprīkoti ar papildu sildītājiem ηson = 0,85 × ηCHP100+Sup0 + 0,15 × ηCHP100+Sup100 |
4.4. F(i) aprēķins
|
a) |
Korekcija F(1) attiecas uz negatīvo devumu telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, kas saistīts ar temperatūras regulatora devumu telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu vai kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, kā noteikts 6.2. punktā. Telpu apsildes katliem, kombinētajiem katliem un koģenerācijas telpu sildītājiem korekcija ir F(1) = 3 %. |
|
b) |
Korekcijas koeficients F(2) ir papildu elektroenerģijas patēriņa negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē; to izsaka % un tā ir šāda:
VAI var izmantot standartvērtību, kas noteikta standartā EN 15316-4-1. |
|
c) |
Korekcija F(3) ir siltuma zudumu gaidstāves režīmā negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē; to izsaka % un tā ir šāda:
VAI var izmantot standartvērtību, kas noteikta standartā EN 15316-4-1. |
|
d) |
Korekcija F(4) ir aizdedzes degļa jaudas patēriņa negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē; to izsaka % un tā ir šāda:
|
|
e) |
Koģenerācijas telpu sildītājiem korekcija F(5) ir elektriskās efektivitātes pozitīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē; tā ir šāda:
|
5. Papildu elementi aprēķiniem, kas saistīti ar siltumsūkņa telpu sildītāju un siltumsūkņa kombinēto sildītāju telpu apsildes sezonas energoefektivitātes aprēķinu
5.1. Telpu apsildes sezonas energoefektivitātes aprēķins
Telpu apsildes sezonas energoefektivitāti ηs definē šādi:
|
a) |
siltumsūkņa telpu sildītājiem un siltumsūkņa kombinētajiem sildītājiem, kas izmanto elektroenerģiju: ηs = (100/CC) × SCOP - ΣF(i) |
|
b) |
siltumsūkņa telpu sildītājiem un siltumsūkņa kombinētajiem sildītājiem, kas izmanto kurināmo: ηs = SPER - ΣF(i) |
F(i) ir korekcijas, ko aprēķina saskaņā ar 5.2. punktu un izsaka %. SCOP un SPER aprēķina saskaņā ar 5.3. punkta tabulām un izsaka %.
5.2. F(i) aprēķins
|
a) |
Korekcija F(1) attiecas uz negatīvo devumu telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, kas saistīts ar temperatūras regulatora devumu telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplektu vai kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta telpu apsildes sezonas energoefektivitātē, kā noteikts 6.2. punktā. Siltumsūkņa telpu sildītājiem un siltumsūkņa kombinētajiem sildītājiem korekcija ir F(1) = 3 %. |
|
b) |
Korekcija F(2) ir gruntsūdeņu sūkņa elektroenerģijas patēriņa negatīvais devums telpu apsildes sezonas energoefektivitātē; to izsaka %. Ūdens un sālsūdens–ūdens siltumsūkņa telpu sildītājiem un siltumsūkņa kombinētajiem sildītājiem korekcija ir F(2) = 5 %. |
5.3 SCOP vai SPER aprēķināšanai vajadzīgais stundu skaits
Lai aprēķinātu SCOP vai SPER, izmanto šādu stundu skaitu, kuru laikā iekārta darbojas darba režīmā, izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.
1. tabula
Stundu skaits, ko izmanto tikai sildīšanai
|
|
ieslēgts režīms |
izslēgta termostata režīms |
gaidstāves režīms |
izslēgts režīms |
kartera sildītāja režīms |
|
|
HHE |
HTO |
HSB |
HOFF |
HCK |
|
Vidējie klimatiskie apstākļi (h/gadā) |
2 066 |
178 |
0 |
3 672 |
3 850 |
|
Siltāki klimatiskie apstākļi (h/gadā) |
1 336 |
754 |
0 |
4 416 |
5 170 |
|
Aukstāki klimatiskie apstākļi (h/gadā) |
2 465 |
106 |
0 |
2 208 |
2 314 |
2.tabula
Stundu skaits, ko izmanto tikai reversīvajiem siltumsūkņiem
|
|
ieslēgts režīms |
izslēgta termostata režīms |
gaidstāves režīms |
izslēgts režīms |
kartera sildītāja režīms |
|
|
HHE |
HTO |
HSB |
HOFF |
HCK |
|
Vidējie klimatiskie apstākļi (h/gadā) |
2 066 |
178 |
0 |
0 |
178 |
|
Siltāki klimatiskie apstākļi (h/gadā) |
1 336 |
754 |
0 |
0 |
754 |
|
Aukstāki klimatiskie apstākļi (h/gadā) |
2 465 |
106 |
0 |
0 |
106 |
HHE , HTO , HSB , HCK , HOFF = stundu skaits, kurās iekārta darbojas attiecīgi darba režīmā, izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, kartera režīmā un izslēgtā režīmā.
6. Papildu elementi aprēķiniem, kas saistīti ar temperatūras regulatoru devumu telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta vai kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta telpu apsildes sezonas energoefektivitātē
6.1. Definīcijas
Papildus definīcijām, kas izklāstītas Komisijas Regulā (ES) Nr. 813/2013 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 811/2013, piemēro šādas definīcijas.
|
— |
“Modulējošs sildītājs” ir sildītājs, kas spēj mainīt jaudu, vienlaikus saglabājot nepārtrauktu darbību. |
Temperatūras regulatoru klases – definīcijas
— I klase: Telpas termostats ar ieslēgšanas/izslēgšanas funkciju: telpas termostats, ar ko regulē sildītāja ieslēgšanos un izslēgšanos. Darbības parametrus, tostarp pārslēgšanas histerēzi un telpas temperatūras regulēšanas precizitāti, nosaka termostata mehāniskā konstrukcija.
— II klase: Regulators temperatūras maiņai atkarībā no laikapstākļiem [arī “laikapstākļu kompensators”], paredzēts izmantošanai ar modulējošiem sildītājiem: sildītāja plūsmas temperatūras regulators, kas maina no sildītāja izejošā ūdens plūsmas temperatūras iestatījumu atkarībā no āra temperatūras un izvēlētās laikapstākļu kompensācijas līknes. Regulēšana notiek, mainot sildītāja jaudu.
— III klase: Regulators temperatūras maiņai atkarībā no laikapstākļiem, paredzēts izmantošanai ar ieslēdzamiem/izslēdzamiem sildītājiem: sildītāja plūsmas temperatūras regulators, kas maina no sildītāja izejošā ūdens plūsmas temperatūras iestatījumu atkarībā no āra temperatūras un izvēlētās laikapstākļu kompensācijas līknes. Sildītāja plūsmas temperatūru maina ar jaudas modulāciju.
— IV klase: TPI telpas termostats, paredzēts izmantošanai ar ieslēdzamiem/izslēdzamiem sildītājiem: elektronisks telpas termostats, kas regulē gan termostata ciklu, gan attiecību starp sildītāja ieslēgšanu/izslēgšanu cikla laikā proporcionāli telpas temperatūrai. TPI regulēšanas stratēģija samazina ūdens vidējo temperatūru, uzlabo telpas temperatūras regulēšanas precizitāti un palielina sistēmas efektivitāti.
— V klase: Modulējošs telpas termostats, paredzēts izmantošanai ar modulējošiem sildītājiem: elektronisks telpas termostats, kas maina sildītāja izejā esošā ūdens plūsmas temperatūru atkarībā no izmērītās telpas temperatūras novirzes no telpas termostata iestatītās vērtības. Regulēšana notiek, modulējot sildītāja jaudu.
— VI klase: Regulators temperatūras maiņai atkarībā no laikapstākļiem un telpas sensors, paredzēts izmantošanai ar modulācijas sildītājiem: sildītāja plūsmas temperatūras regulators, kas maina no sildītāja izejošā ūdens plūsmas temperatūru atkarībā no āra temperatūras un izvēlētās laikapstākļu kompensācijas līknes. Telpas temperatūras sensors kontrolē telpas temperatūru un koriģē kompensācijas līknes paralēlo nobīdi, lai uzlabotu komforta līmeni telpā. Regulēšana notiek, modulējot sildītāja jaudu.
— VII klase: Regulators temperatūras maiņai atkarībā no laikapstākļiem un telpas sensors, paredzēts izmantošanai ar ieslēdzamiem/izslēdzamiem sildītājiem: sildītāja plūsmas temperatūras regulators, kas maina no sildītāja izejošā ūdens plūsmas temperatūru atkarībā no āra temperatūras un izvēlētās laikapstākļu kompensācijas līknes. Telpas temperatūras sensors kontrolē telpas temperatūru un koriģē kompensācijas līknes paralēlo nobīdi, lai uzlabotu komforta līmeni telpā. Sildītāja plūsmas temperatūru maina, regulējot tā ieslēgšanu/izslēgšanu.
— VIII klase: Multisensoru telpas temperatūras regulators, paredzēts izmantošanai ar modulējošiem sildītājiem: elektronisks regulators, kas aprīkots ar 3 vai vairākiem telpas sensoriem un kas maina sildītāja izejā esošā ūdens plūsmas temperatūru atkarībā no izmērītās vidējās telpas temperatūras novirzes no telpas termostata iestatītās vērtības. Regulēšana notiek, modulējot sildītāja jaudu.
6.2. Temperatūras regulatoru devums telpu sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta vai kombinētā sildītāja, temperatūras regulatora un saules enerģijas iekārtas komplekta telpu apsildes sezonas energoefektivitātē
|
Klase |
I |
II |
III |
IV |
V |
VI |
VII |
VIII |
|
Vērtība % |
1 |
2 |
1,5 |
2 |
3 |
4 |
3,5 |
5 |
7. Pievadītā enerģija
Definīcijas
|
— |
“Mērījuma nenoteiktība (pareizība)” ir precizitāte, ar kādu instruments vai instrumentu kopums spēj uzrādīt faktisko vērtību, kura noteikta ar augstas kalibrācijas pakāpes references mērījumu. |
|
— |
“Pieļaujamā novirze (vidējais rādītājs testēšanas periodā)” ir maksimālā pozitīvā vai negatīvā starpība, kas pieļaujama starp izmērīto parametru (vidējais rādītājs testēšanas periodā) un iestatīto vērtību. |
|
— |
“Atsevišķi izmērītu vērtību pieļaujamās novirzes no vidējām vērtībām” ir maksimālā pozitīvā vai negatīvā starpība, kas pieļaujama starp izmērīto parametru un šā parametra vidējo vērtību testēšanas periodā. |
a) Elektroenerģija un fosilais kurināmais
|
Izmērītais parametrs |
Mērvienība |
Vērtība |
Pieļaujamā novirze (vidējais rādītājs testēšanas periodā) |
Mērījuma nenoteiktība (pareizība) |
|
Elektroenerģija |
||||
|
Jauda |
W |
|
|
± 2 % |
|
Enerģija |
kWh |
|
|
± 2 % |
|
Spriegums, testēšanas periods > 48 h |
V |
230 / 400 |
± 4 % |
± 0,5 % |
|
Spriegums, testēšanas periods < 48h |
V |
230 / 400 |
± 4 % |
± 0,5 % |
|
Spriegums, testēšanas periods < 1 h |
V |
230 / 400 |
± 4 % |
± 0,5 % |
|
Elektriskās strāvas stiprums |
A |
|
|
± 0,5 % |
|
Frekvence |
Hz |
50 |
± 1 % |
|
|
Gāze |
||||
|
Tipi |
— |
Testa gāzes EN 437 |
|
|
|
Zemākā siltumspēja (NCV) un augstākā siltumspēja (GCV) |
MJ/m3 |
Testa gāzes EN 437 |
|
± 1 % |
|
Temperatūra |
K |
288,15 |
|
± 0,5 |
|
Spiediens |
mbar |
1 013,25 |
|
± 1 % |
|
Blīvums |
dm3/kg |
|
|
± 0,5 % |
|
Caurplūdums |
m3/s vai l/min |
|
|
± 1 % |
|
Nafta |
||||
|
Gāzeļļa |
||||
|
Sastāvs, ogleklis/ ūdeņradis/ sērs |
kg/kg |
86/13,6/0,2 % |
|
|
|
N-frakcija |
mg/kg |
140 |
± 70 |
|
|
Zemākā siltumspēja (NCV, Hi) |
MJ/kg |
42,689 (2) |
|
|
|
Augstākā siltumspēja (GCV, Hs) |
MJ/kg |
45,55 |
|
|
|
Blīvums ρ15 pie 15 °C |
kg/dm3 |
0,85 |
|
|
|
Petroleja |
||||
|
Sastāvs, ogleklis/ ūdeņradis/ sērs |
kg/kg |
85/14,1/0,4 % |
|
|
|
Zemākā siltumspēja (NCV, Hi) |
MJ/kg |
43,3 (2) |
|
|
|
Augstākā siltumspēja (GCV, Hs) |
MJ/kg |
46,2 |
|
|
|
Blīvums ρ15 pie 15 °C |
kg/dm3 |
0,79 |
|
|
b) Saules enerģijas saules kolektoru testi
|
Izmērītais parametrs |
Mērvienība |
Vērtība |
Pieļaujamā novirze (vidējais rādītājs testēšanas periodā) |
Mērījuma nenoteiktība (pareizība) |
|
Saules starojuma tests (globālais (G), īsviļņu) |
W/m2 |
> 700 W/m2 |
± 50 W/m2 (tests) |
± 10 W/m2 (telpās) |
|
Difūzais saules starojums (daļa no kopējā G) |
% |
< 30 % |
|
|
|
Siltuma starojuma variācija (telpās) |
W/m2 |
|
|
± 10 W/m2 |
|
Šķidruma temperatūra kolektora ieejā/izejā |
°C/K |
diapazons 0–99 °C |
± 0,1 K |
± 0,1 K |
|
Šķidruma temperatūras starpība ieejā/izejā |
|
|
|
± 0,05 K |
|
Krišanas leņķis (pret normālu) |
° |
< 20° |
± 2 % (< 20°) |
|
|
Gaisplūsmas ātrums paralēli kolektoram |
m/s |
3 ± 1 m/s |
|
0,5 m/s |
|
Šķidruma caurplūdums (arī simulatoram) |
kg/s |
0,02 kg/s uz kolektora apertūras laukuma m2 |
± 10 % starp testiem |
|
|
Kontūra caurules siltuma zudumi testa laikā |
W/K |
< 0,2 W/K |
|
|
c) Apkārtējās vides siltuma enerģija
|
Izmērītais parametrs |
Mērvienība |
Pieļaujamā novirze (vidējais rādītājs testēšanas periodā) |
Pieļaujamās novirzes (atsevišķi testi) |
Mērījuma nenoteiktība (pareizība) |
|
Sālsūdens vai ūdens siltuma avots |
||||
|
Ūdens/sālsūdens temperatūra ieejā |
°C |
± 0,2 |
± 0,5 |
± 0,1 |
|
Caurplūdums |
m3/s vai l/min |
± 2 % |
± 5 % |
± 2 % |
|
Statiskā spiediena starpība |
Pa |
— |
± 10 % |
± 5 Pa/ 5 % |
|
Gaisa siltuma avots |
||||
|
Ārgaisa temperatūra (sausais termometrs) Tj |
°C |
± 0,3 |
± 1 |
± 0,2 |
|
Nostrādātā gaisa temperatūra |
°C |
± 0,3 |
± 1 |
± 0,2 |
|
Gaisa temperatūra telpā |
°C |
± 0,3 |
± 1 |
± 0,2 |
|
Caurplūdums |
dm3/s |
± 5 % |
± 10 % |
± 5 % |
|
Statiskā spiediena starpība |
Pa |
— |
± 10 % |
± 5 Pa/ 5 % |
d) Testēšanas nosacījumi un rezultātu pielaides
|
Izmērītais parametrs |
Mērvienība |
Vērtība |
Pieļaujamā novirze (vidējais rādītājs testēšanas periodā) |
Pieļaujamās novirzes (atsevišķi testi) |
Mērījuma nenoteiktība (pareizība) |
|
Apkārtējā vide |
|||||
|
Apkārtējās vides temperatūra telpās |
°C vai K |
20 °C |
± 1 K |
± 2 K |
± 1 K |
|
Gaisplūsmas ātrums siltumsūkņa testa laikā (ūdenssildītājs izslēgts) |
m/s |
< 1,5 m/s |
|
|
|
|
Gaisplūsmas ātrums, cits |
m/s |
< 0,5 m/s |
|
|
|
|
Saimniecības ūdens |
|||||
|
Saules enerģijas ūdenssildītājā ieplūstošā aukstā ūdens temperatūra |
°C vai K |
10 °C |
± 1 K |
± 2 K |
± 0,2 K |
|
Ūdenssildītājā ieplūstošā aukstā ūdens temperatūra |
°C vai K |
10 °C |
± 1 K |
± 2 K |
± 0,2 K |
|
Auksta ūdens spiediens, ar gāzi darbināmi ūdenssildītāji |
bāri |
2 bāri |
|
± 0,1 bārs |
|
|
Auksta ūdens spiediens, cits (izņemot elektriskus caurteces sildītājus) |
bāri |
3 bāri |
|
|
± 5 % |
|
Karsta ūdens temperatūra, ar gāzi darbināmi ūdenssildītāji |
°C vai K |
|
|
|
± 0,5 K |
|
Karsta ūdens temperatūra, elektrisks caurteces ūdenssildītājs |
°C vai K |
|
|
|
± 1 K |
|
Ūdens temperatūra (ieejā/izejā), cits |
°C vai K |
|
|
|
± 0,5 K |
|
Caurplūdums, siltumsūkņa ūdenssildītāji |
dm3/s |
|
± 5 % |
± 10 % |
± 2 % |
|
Caurplūdums, elektriski caurteces ūdenssildītāji |
dm3/s |
|
|
|
≥10 l/min: ± 1 % < 10 l/min: ± 0,1 l/min |
|
Caurplūdums, citi ūdenssildītāji |
dm3/s |
|
|
|
± 1 % |
(1) Paredzēts, ka šīs pagaidu metodes aizstās ar harmonizētu(-iem) standartu(-iem). Norādi(-es) uz harmonizēto(-ajiem) standartu(-iem) saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 9. un 10. pantu publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tiklīdz tie būs pieejami.
(2) Standartvērtība, ja vērtību nenosaka ar kalorimetrijas metodi. No otras puses, ja ir zināma tilpummasa un sēra saturs (piemēram, ir izdarīta pamatanalīze), zemāko siltumspēju (Hi) var noteikt šādi:
Hi = 52,92 – (11,93 × ρ15) – (0,3 – S), izsaka MJ/kg.