EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52014XC0620(01)

Komisijas paziņojums – Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs

OV C 188, 20.6.2014, p. 4–12 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

20.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 188/4


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs

(2014/C 188/02)

1.   IEVADS

1.

Paziņojumā sniegtas norādes, kā atbilstoši valsts atbalsta noteikumiem vērtēt publisko finansējumu svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs (SPVEI).

2.

SPVEI var dot ļoti nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, nodarbinātībā un Savienības ražošanas un ekonomikas konkurētspējā, jo tiem ir pozitīva netiešā ietekme uz iekšējo tirgu un Savienības iedzīvotājiem.

3.

SPVEI dod iespēju visā Savienībā apvienot zināšanas, ekspertu pieredzi, finanšu līdzekļus un ekonomikas dalībniekus, lai pārvarētu nozīmīgus tirgus vai sistēmiskus trūkumus vai problēmsituācijas sabiedrībā, ko citādi nav iespējams atrisināt. Tajos jāapvieno publiskā un privātā sektora darbība, lai īstenotu liela mēroga projektus, kas dotu ievērojamu labumu Savienībai un tās pilsoņiem.

4.

SPVEI var būt attiecināmi uz visām politikām un pasākumiem, kuri ir paredzēti kopīgu Eiropas mēroga mērķu sasniegšanai, jo īpaši saistībā ar “Eiropas 2020” (1) mērķiem, Savienības pamatiniciatīvām un galvenajām ekonomikas izaugsmes nozarēm, tādām kā svarīgas pamattehnoloģijas (2).

5.

Valsts atbalsta modernizācijas (VAM) (3) iniciatīvā aicināts virzīt valsts atbalstu uz Eiropas kopējo mērķu sasniegšanu atbilstoši “Eiropas 2020” darba plāna prioritātēm, lai novērstu tirgus nepilnības un citus nopietnus sistēmiskus trūkumus, kas kavē izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu un integrēta, dinamiska un konkurētspējīga iekšējā tirgus attīstību. SPVEI izmantošanai bieži vien ir vajadzīga būtiska valsts iestāžu dalība, jo tirgus dalībnieki citādi nefinansētu šādus projektus. Lai saglabātu vienlīdzīgus nosacījumus iekšējā tirgū, ar šo paziņojumu nosaka piemērojamos noteikumus gadījumiem, kuros šādu projektu publiskais finansējums ir valsts atbalsts.

6.

SPVEI publiskā finansējuma noteikumi jau ir izklāstīti Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (4) un Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai (5), kurās ir sniegtas norādes par Līguma par Eiropas Savienības darbību (Līgums) 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu. VAM ir laba iespēja atjaunināt un konsolidēt pašreizējās norādes vienā dokumentā, kā arī saskaņot tās ar “Eiropas 2020” un VAM mērķiem un attiecināt tās uz citām jomām, kurās tās būtu iespējams piemērot. Ar šo paziņojumu tādējādi tiek aizstāti visi pašreizējie noteikumi par SPVEI. Līdz ar to paziņojums sniedz dalībvalstīm speciāli izstrādātas starpnozaru norādes, kuru mērķis ir veicināt svarīgu sadarbības projektu izstrādi, kas sekmē visas Eiropas intereses.

7.

Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā teikts, ka “atbalstu, kas veicina kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs”, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Attiecīgi šajā paziņojumā ir izklāstītas norādes par kritērijiem, kurus Komisija piemēros, izvērtējot valsts atbalstu SPVEI īstenošanas veicināšanai. Tajā vispirms ir definēta darbības joma un sniegts to kritēriju saraksts, kurus Komisija izmantos, lai novērtētu šādu projektu raksturu un nozīmīgumu Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā. Pēc tam tiek paskaidrots, kā, ņemot vērā valsts atbalsta noteikumus, Komisija vērtēs SPVEI publisko finansējumu.

8.

Paziņojumā nav izslēgta iespēja, ka atbalsts SPVEI īstenošanas veicināšanai var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz citiem Līguma noteikumiem, jo īpaši Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. Valsts atbalsta regulējums šobrīd tiek modernizēts, lai dalībvalstīm piedāvātu lielākas iespējas subsidēt svarīgus projektus, ar kuriem nolūkā sekmēt ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību dažādās jomās tiek novērstas tirgus nepilnības un kohēzijas problēmas. Tomēr ar šiem noteikumiem nav iespējams pilnībā ņemt vērā SPVEI būtiskumu, īpatnības un raksturojumu, jo tiem var būt vajadzīgi īpaši attiecināmības, saderīguma un procedurālie noteikumi, kas ir izklāstīti šajā paziņojumā.

2.   PIEMĒROŠANAS JOMA

9.

Šo paziņojumu piemēro visiem SPVEI visās ekonomikas nozarēs.

10.

Šo paziņojumu nepiemēro:

a)

pasākumiem, kas ietver atbalstu grūtībās esošiem uzņēmumiem, kā definēts glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (6) vai turpmākās pamatnostādnēs, ar kurām tās groza vai aizstāj;

b)

pasākumiem, kuri ietver atbalstu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu;

c)

atbalsta pasākumiem, kas paši par sevi vai to nosacījumu vai finansēšanas metodes dēļ uzskatāmi par Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu (7), jo īpaši:

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmēja galvenajai pārvaldei ir jāatrodas attiecīgajā dalībvalstī vai ka tā uzņēmējdarbības vietai pārsvarā jābūt attiecīgajā dalībvalstī,

atbalsta pasākumiem, kas atbalsta piešķiršanai izvirza nosacījumu, ka saņēmējam jāizmanto valstī ražotās preces vai valsts pakalpojumi,

atbalsta pasākumiem, kas ierobežo saņēmēju iespēju izmantot pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus citās dalībvalstīs.

3.   ATBILSTĪBAS KRITĒRIJI

11.

Lai noteiktu, vai projektam ir piemērojams Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts, piemēro šādus kritērijus:

3.1.   Projekta definīcija

12.

Atbalsta priekšlikums attiecas uz atsevišķu projektu, kura mērķi un īstenošanas nosacījumi, tostarp dalībnieki un finansējums, ir skaidri noteikti (8).

13.

Komisija var uzskatīt par atbalstāmu arī “integrētu projektu”, t. i., atsevišķu projektu grupu, kas ir iekļauti vienotā struktūrā, plānā vai programmā ar kopēju mērķi un vienotu sistēmisku pieeju. Integrētā projekta atsevišķie komponenti var attiekties uz dažādiem piegādes ķēdes posmiem, bet tiem ir jābūt savstarpēji papildinošiem un nepieciešamiem svarīga Eiropas mērķa realizācijai (9).

3.2.   Visas Eiropas intereses

3.2.1.   Vispārējie kumulatīvie kritēriji

14.

Projektam konkrētā, skaidrā un identificējamā veidā jādod ieguldījums viena vai vairāku Savienības mērķu sasniegšanā un būtiski jāietekmē Savienības konkurētspēja, ilgtspējīga attīstība, sabiedrības problēmu risinājumi vai vērtību radīšana visā Savienībā.

15.

Projektam jādod būtisks ieguldījums Savienības mērķos, piemēram, tam jābūt ar būtisku nozīmi attiecībā uz stratēģiju “Eiropa 2020”, Eiropas pētniecības telpu, Eiropas stratēģiju par svarīgām pamattehnoloģijām (10), Eiropas enerģētikas stratēģiju (11), Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam (12), Eiropas energoapgādes drošības stratēģiju (13), Eiropas stratēģiju elektronikas jomā, Eiropas transporta un enerģijas tīkliem, tādām Savienības pamatiniciatīvām kā “Inovācijas savienība” (14), Eiropas digitalizācijas programma (15), “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (16) vai prioritāti “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” (17).

16.

Projektā parasti jābūt iesaistītai vairāk nekā vienai dalībvalstij (18), un tā priekšrocībām jāizpaužas ne tikai finansētājās dalībvalstīs, bet arī plašā Savienības daļā. Projekta priekšrocībām jābūt skaidri definētām konkrētā un identificējamā veidā (19).

17.

Projekta priekšrocības nedrīkst izpausties tikai attiecībā uz konkrētajiem uzņēmumiem vai konkrēto nozari, bet tām ir jābūt ar plašāku nozīmi un piemērojumu Eiropas ekonomikā vai sabiedrībā, ko rada projekta pozitīvā netiešā ietekme (piemēram, sistēmiska ietekme uz vairākiem līmeņiem vērtību ķēdē, ietekme augšupējos vai lejupējos tirgos, alternatīvs izmantojums citās nozarēs vai pāreja uz citiem transporta veidiem), kas ir skaidri definēta konkrētā un identificējamā veidā.

18.

Projektam jāparedz saņēmēja līdzfinansējums.

19.

Projektā ir jāievēro princips par videi kaitīgu subsīdiju pakāpenisku pārtraukšanu, kas noteikts Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā (20), kā arī vairākos Padomes secinājumos (21).

3.2.2.   Vispārēji pozitīvie rādītāji

20.

Papildus 3.2.1. iedaļā norādītajiem kumulatīvajiem kritērijiem Komisija dos priekšroku šādiem projektiem:

a)

projekts (projekta veids, noteiktie mērķi un finansējuma vajadzības) ir izstrādāts tā, lai tajā būtu iespējams piedalīties visām ieinteresētajām dalībvalstīm;

b)

projekta izstrādē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, piemēram, Eiropas Investīciju banka;

c)

projekta atlasē ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, ar nosacījumu, ka šī struktūra šajā nolūkā darbojas kā īstenojoša struktūra;

d)

projekta pārvaldības struktūrā ir iesaistīta Komisija vai cita juridiska struktūra, kurai Komisija ir deleģējusi savas pilnvaras, un vairākas dalībvalstis;

e)

projekts paredz plaša līmeņa sadarbību, ko raksturo partneru skaits, dažādu nozaru organizāciju vai dažāda lieluma uzņēmumu iesaistīšanās;

f)

projektu līdzfinansē kāds no Savienības fondiem (22).

3.2.3.   Īpašie kritēriji

21.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem jābūt ar vērienīgu inovācijas raksturu vai jārada nozīmīga pievienotā vērtība pētniecības, izstrādes un inovācijas izteiksmē, ņemot vērā sasniegto tehnisko līmeni attiecīgajā nozarē.

22.

Projektiem, kas ietver izmantošanu rūpniecībā, jāļauj izstrādāt jaunu produktu vai pakalpojumu ar augstu izpētes un inovācijas saturu un/vai izmantot fundamentāli inovatīvu ražošanas procesu. Esošo iekārtu regulāra modernizācija bez inovatīvas dimensijas un esošo produktu jaunāku versiju izstrāde nav kvalificējama kā SPVEI.

23.

Vides, enerģētikas vai transporta projektiem ir jābūt ar lielu nozīmi Savienības vides, enerģētikas (tostarp energoapgādes drošības) vai transporta stratēģijā vai arī jādod nozīmīgs ieguldījums iekšējā tirgus attīstībā, ietverot šīs konkrētās nozares, bet neaprobežojoties ar tām.

3.3.   Projekta nozīmīgums

24.

Lai projektu varētu kvalificēt kā SPVEI, tam ir jābūt kvantitatīvi vai kvalitatīvi nozīmīgam. Tam ir jābūt ar ļoti lielu apjomu vai darbības jomu un/vai jāparedz nozīmīgs tehnoloģiskā vai finanšu riska līmenis.

4.   SADERĪGUMA KRITĒRIJI

25.

Uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta pamata vērtējot saderīgumu ar iekšējo tirgu atbalstam, ar kuru veicina SPVEI īstenošanu, Komisija ņems vērā šādus kritērijus (23).

26.

Lai izvērtētu, vai paredzamā pozitīvā ietekme pārspēj iespējamo negatīvo ietekmi, Komisija veiks samēra testu, kā izklāstīts turpmāk.

27.

Ņemot vērā projekta raksturu, Komisija var uzskatīt, ka tirgus nepilnību vai citu sistēmisku trūkumu esamība, kā arī ieguldījums visas Eiropas interešu īstenošanā pastāv, ja projekts izpilda iepriekš 3. iedaļā izklāstītos attiecināmības kritērijus.

4.1.   Atbalsta nepieciešamība un samērīgums

28.

Ar atbalstu nedrīkst subsidēt projekta izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto uzņēmējdarbības risku. Ir jāpierāda, ka projekta īstenošana bez atbalsta nav iespējama, tas tiktu realizēts mazākā apmērā, ar mazāku darbības jomu vai veidā, kas ievērojami ierobežotu tā paredzamās priekšrocības (24). Atbalsts tiks uzskatīts par samērīgu tikai tad, ja tādu pašu rezultātu nevarētu sasniegt ar mazāku atbalstu.

29.

Dalībvalstij jāsniedz Komisijai pietiekama informācija par atbalstāmo projektu, kā arī izsmeļošs apraksts par hipotētisko scenāriju, kurā neviena dalībvalsts nebūtu piešķīrusi atbalstu. Hipotētiskais scenārijs var ietvert alternatīva projekta neesamību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs ir apsvēris savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un var attiekties uz alternatīvu projektu, kuru pilnīgi vai daļēji īsteno ārpus Savienības.

30.

Ja alternatīva projekta nav, Komisija pārbaudīs, vai atbalsta summa nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmajam projektam būtu pietiekama peļņa, piemēram, tāda, kas dod iespēju panākt iekšējās atdeves koeficientu, kas atbilst nozares vai uzņēmuma specifiskajiem kritērijiem vai minimālajai rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot arī parastos atdeves koeficientus, ko saņēmējs sagaidītu citos līdzīgos ieguldījumu projektos, kopējās kapitāla izmaksas vai atdeves koeficientus, kas tiek parasti novēroti attiecīgajā nozarē. Visi saistītie paredzamie ieguvumi un izmaksas jāņem vērā par visu projekta darbības laiku.

31.

Maksimālais atbalsta līmenis tiks noteikts, ņemot vērā identificēto finansējuma trūkumu salīdzinājumā ar attiecināmajām izmaksām. Ja tas ir pamatojams ar finansējuma trūkuma analīzi, atbalsta intensitāte var sasniegt līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām. Trūkstošais finansējums ir starpība starp pozitīvo un negatīvo naudas plūsmu visā ieguldījuma periodā, kas diskontēta līdz pašreizējai vērtībai, pamatojoties uz piemērotu diskonta likmi, kura atspoguļo atdeves likmi, kas ir nepieciešama, lai saņēmējs varētu īstenot projektu, ņemot vērā ar to saistītos riskus. Attiecināmās izmaksas ir norādītas pielikumā (25).

32.

Ja ir pierādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējiem dokumentiem, ka atbalsta saņēmējam ir skaidri noteikta izvēle starp atbalstītu projektu un alternatīvu projektu bez atbalsta, Komisija salīdzinās neto pašreizējo vērtību ieguldījumam atbalstītajā projektā un ieguldījumam hipotētiskajā projektā un ņems vērā attiecīgo uzņēmējdarbības scenāriju īstenošanās varbūtības.

33.

Savā analīzē Komisija ņems vērā šādus elementus:

a)    plānoto izmaiņu noteikšana : dalībvalstij ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts vai tiks palielināts projekta apjoms, mērogs vai temps; rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot to, kādi būtu paredzētie rezultāti un plānotās darbības līmenis ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi;

b)    rentabilitātes pakāpe : ja projekts privātam uzņēmumam nebūtu pietiekami rentabls, bet tas dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, ir lielāka ticamība, ka atbalstam piemīt stimulējoša ietekme.

34.

Lai novērtētu faktiskos vai iespējamos starptautiskās tirdzniecības izkropļojumus, Komisija var ņemt vērā apstākli, ka konkurenti, kas atrodas ārpus Savienības, tieši vai netieši (pēdējo trīs gadu laikā) ir saņēmuši vai saņems tādas pašas intensitātes atbalstu līdzīgiem projektiem. Ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi varētu rasties vairāk nekā pēc trīs gadiem, ko nosaka attiecīgās nozares konkrētās īpašības, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja vien tas ir iespējams, attiecīgā dalībvalsts sniegs Komisijai pietiekamu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši to, vai ir nepieciešams ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Komisijai nav attiecīgo pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem.

35.

Ievācot informāciju, Komisija var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (26).

36.

Atbalsta instrumenta izvēle jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību vai citu nozīmīgu sistēmisku trūkumu, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā problēma ir nepietiekama piekļuve finansējumam, dalībvalstīm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevums vai garantija (27). Ja nepieciešams arī zināmā mērā dalīties ar uzņēmumu tā riskos, vēlamajam atbalsta instrumentam parasti vajadzētu būt atmaksājamam avansam. Atmaksājami instrumenti kopumā tiks uzskatīti par pozitīvu rādītāju.

37.

Analīzē attiecīgajā gadījumā ņem vērā energoapgādes drošības un energoefektivitātes mērķus.

38.

Komisijas attieksme būs labvēlīgāka pret projektiem, kas paredz ievērojamu ieguldījumu no pašiem atbalsta saņēmējiem vai neatkarīgiem privātiem ieguldītājiem. Materiālos un nemateriālos aktīvus, kā arī zemi novērtē pēc tirgus cenām.

39.

Saņēmēju atlase konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursā tiks uzskatīta par pozitīvu rādītāju.

4.2.   Pārmērīgu konkurences kropļojumu novēršana un samēra pārbaude

40.

Dalībvalstij ir jāpierāda, ka ierosinātais atbalsta pasākums ir piemērots politikas instruments, lai sasniegtu projekta mērķi. Atbalsta pasākums netiks uzskatīts par piemērotu, ja to pašu rezultātu ir iespējams sasniegt ar citiem politikas instrumentiem vai valsts atbalsta instrumentiem, kas rada mazākus konkurences kropļojumus.

41.

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākuma negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai un kompensētai ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījumi tādu mērķu sasniegšanā, kas kalpo visas Eiropas interesēm.

42.

Izvērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija savā analīzē pievērsīsies atbalsta paredzamajai ietekmei uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajā produktu tirgū, tostarp augšupējā posma vai lejupējā posma tirgos, un jaudas pārpalikuma riskam.

43.

Komisija izvērtēs, vai pastāv risks, ka tiks traucēta piekļuve tirgum un radīts dominējošs stāvoklis tirgū, īpaši gadījumos, ja izpētes rezultāti netiek izplatīti vai to izplatīšana ir ierobežota. Projektiem, kas paredz infrastruktūras būvi (28), jāparedz atklāta un nediskriminējoša piekļuve infrastruktūrai un nediskriminējošas cenas (29).

44.

Komisija izvērtēs iespējamo negatīvo ietekmi uz tirdzniecību, tostarp risku, ka starp dalībvalstīm varētu notikt “subsidēšanas sacensība”, jo īpaši attiecībā uz atrašanās vietas izvēli.

4.3.   Pārredzamība

45.

Dalībvalstis nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju:

a)

atbalsta pasākuma un tā īstenošanas noteikumu teksts vai saite uz to;

b)

atbalsta piešķīrējas iestādes vai iestāžu identitāte;

c)

individuālā atbalsta saņēmēja identitāte, katram saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU / liels uzņēmums); reģions, kurā atrodas uzņēmums (NUTS II līmenī); galvenā tautsaimniecības nozare, kurā saņēmējs uzņēmums veic savu darbību (NACE grupas līmenī) (30).

46.

Atbrīvojumu no šīm prasībām var piešķirt attiecībā uz individuālu atbalstu, kura apmērs ir mazāks nekā 500 000 euro. Šī informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, un tā jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (31). Dalībvalstīm līdz 2016. gada 1. jūlijam nebūs pienākuma norādīt iepriekšminēto informāciju.

5.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

5.1.   Paziņošanas pienākums

47.

Saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu dalībvalstīm laikus jādara zināmi Komisijai visi plāni piešķirt vai mainīt valsts atbalstu, tostarp atbalstu SPVEI.

48.

Dalībvalstis, kas kopīgi īsteno vienu SPVEI, tiek aicinātas, ja vien iespējams, iesniegt Komisijai vienotu paziņojumu.

5.2.    Ex-post novērtējums un ziņošana

49.

Par projekta izpildi jāsniedz regulāri ziņojumi. Vajadzības gadījumā Komisija var pieprasīt veikt ex post novērtējumu.

5.3.   Stāšanās spēkā, spēkā esamība un pārskatīšana

50.

Paziņojumu piemēros no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim.

51.

Komisija piemēros šajā paziņojumā izklāstītos principus visiem paziņotajiem atbalsta projektiem, attiecībā uz kuriem tai ir jāpieņem lēmums pēc paziņojuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, pat ja par projektiem ir paziņots pirms tā publicēšanas.

52.

Saskaņā ar paziņojumu par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (32), nepaziņota atbalsta gadījumā Komisija piemēros šo paziņojumu, ja atbalsts piešķirts pēc tā stāšanās spēkā, un visos citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

53.

Komisija var jebkurā laikā pieņemt lēmumu grozīt šo paziņojumu, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai lai ņemtu vērā citas Savienības politikas iestrādnes, starptautiskās saistības, tirgu attīstību vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.


(1)  Komisijas paziņojums “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 3.3.2010.

(2)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 26.6.2012.

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES valsts atbalsta modernizācija (VAM)”, COM(2012) 209 final, 8.5.2012.

(4)  Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (OV C 82, 1.4.2008., 1. lpp.)

(6)  Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.). Kā paskaidrots šo pamatnostādņu 20. punktā, grūtībās esošs uzņēmums, kura eksistence ir apdraudēta, nevar tikt uzskatīts par piemērotu instrumentu citu publiskās politikas mērķu sekmēšanai tikmēr, kamēr nav nodrošināta tā dzīvotspēja.

(7)  Skatīt, piemēram, spriedumu lietā C-156/98 Vācija/Komisija (Recueil 2000, I-6857. lpp., 78. punkts) un spriedumu lietā C-333/07 Régie Networks/Rhone Alpes Bourgogne (Krājums 2008, I-10807. lpp., 94.–116. punkts).

(8)  Ja ir runa par pētniecību un izstrādi, gadījumos, kuros divi vai vairāki projekti nav skaidri nošķirami viens no otra un, jo īpaši, ja tiem nav tehnoloģisku panākumu patstāvīgas varbūtības, tos uzskata par vienotu atsevišķu projektu. Par saderīgu netiks uzskatīts atbalsts projektam, kura rezultātā tiek mainīta tikai projekta atrašanās vieta Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), nemainot projekta raksturu, apmēru vai darbības jomu.

(9)  Turpmāk atsevišķu projektu un integrētu projektu apzīmē vienkārši kā “projektu”.

(10)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām – tilts uz izaugsmi un nodarbinātību”, COM(2012) 341 final, 26.6.2012.

(11)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ““Enerģētika 2020” – Konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”, COM(2010) 639 galīgā redakcija.

(12)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam”, COM(2014) 15 final.

(13)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Eiropas energoapgādes drošības stratēģija”, COM(2014) 330 final.

(14)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība””, COM(2010) 546 galīgā redakcija, 6.10.2010.

(15)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā programma Eiropai”, COM(2010) 245 galīgā redakcija/2, 26.8.2010.

(16)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa””, COM(2011) 21, 26.1.2011.

(17)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai”, COM(2010) 614 galīgā redakcija, 28.10.2010.

(18)  Izņemot savstarpēji savienotas pētniecības infrastruktūras un TEN-T projektus, kuriem pēc būtības ir starpvalstu nozīme, jo tie ir daļa no fiziski savienota pārrobežu tīkla vai ir būtiski pārrobežu satiksmes pārvaldības vai sadarbspējas uzlabošanai.

(19)  Apstāklis, ka projektu īsteno uzņēmumi vairākās valstīs vai pētniecības struktūru turpmāk izmanto dažādu valstu uzņēmumi, pats par sevi nav pietiekams, lai projektu kvalificētu kā SPVEI. Tiesa atbalsta Komisijas viedokli, ka projekts uzskatāms par nozīmīgu visas Eiropas interesēm 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkiem, ja tas ir daļa no starpvalstu Eiropas programmas, kuru kopīgi atbalsta vairāku dalībvalstu valdības, vai tas ir rezultāts vairāku dalībvalstu saskaņotai rīcībai kopīgas problēmas novēršanai. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif regional wallon un SA Glaverbel/Komisija (Recueil 1988, 1573. lpp., 22. punkts).

(20)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā”, COM(2011) 571 galīgā redakcija, 20.9.2011.

(21)  Piemēram, Eiropadomes 2013. gada 23. maija secinājumos apstiprināta nepieciešamība pakāpeniski pārtraukt videi vai tautsaimniecībai kaitīgas subsīdijas, tostarp fosilā kurināmā jomā, lai sekmētu ieguldījumus jaunā un saprātīgā enerģijas infrastruktūrā.

(22)  Savienības finansējums, kuru centrāli pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kurš nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(23)  Tiesa uzskata, ka Komisija attiecībā uz SPVEI saderīguma novērtējumu var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Spriedums apvienotajās lietās C-62/87 un 72/87 Exécutif regional wallon un SA Glaverbel/Komisija, (Recueil 1988, 1573. lpp., 21. punkts).

(24)  Atbalsta pieteikums ir jāiesniedz pirms darbu sākuma, kas nozīmē ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākumu vai pirmās stingri noteiktās iekārtu pasūtījumu saistības vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku – atkarībā no tā, kurš apstāklis iestājas pirmais. Zemes pirkšanu un tādus sagatavošanās darbus kā atļauju saņemšana un priekšizpētes veikšana neuzskata par darbu sākumu.

(25)  Integrētā projektā attiecināmās izmaksas precīzi jānorāda katra atsevišķā projekta līmenī.

(26)  Skatīt 1. panta 3. punktu Padomes 2013. gada 22. jūlija Regulā (ES) Nr. 734/2013, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 204, 31.7.2013., 15. lpp.).

(27)  Atbalstam garantiju veidā jābūt ierobežotam laikā, un atbalstam aizdevumu veidā jāpiemēro atmaksāšanas periodi.

(28)  Lai novērstu šaubas, izmēģinājuma iekārtas netiek uzskatītas par infrastruktūru.

(29)  Ja projekts ietver enerģētikas infrastruktūru, tam piemēro tarifu un piekļuves noteikumus un prasības par nošķiršanu atbilstoši iekšējā tirgus tiesību aktiem.

(30)  Izņemot uzņēmējdarbības noslēpumus un citu konfidenciālu informāciju pienācīgi pamatotos gadījumos un ar Komisijas piekrišanu (Komisijas paziņojums C(2003) 4582 par dienesta noslēpumu valsts atbalsta lēmumos (OV C 297, 9.12.2003., 6. lpp.)).

(31)  Šo informāciju publicē sešu mēnešu laikā pēc piešķiršanas dienas. Nelikumīga atbalsta gadījumā dalībvalstīm būs jānodrošina, ka šī informācija tiek publicēta ex post vismaz sešu mēnešu laikā no Komisijas lēmuma datuma. Informācijai ir jābūt pieejamai formātā, kas nodrošina iespēju datus meklēt, izgūt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā.

(32)  Komisijas paziņojums par noteikumiem, kas piemērojami nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (OV C 119, 22.5.2002., 22. lpp.).


PIELIKUMS

ATTIECINĀMĀS IZMAKSAS

a)

Priekšizpēte, tostarp sagatavošanas tehniskie pētījumi, un projekta realizācijai nepieciešamo atļauju saņemšanas izmaksas.

b)

Izmaksas par instrumentiem un aprīkojumu (tostarp par iekārtām un transportlīdzekļiem), ciktāl un cik ilgi to izmanto projektā. Ja šo instrumentu un aprīkojuma lietošanas laiks projektā neaptver visu amortizācijas laiku, par attiecināmajām izmaksām uzskatāmas tikai tādas amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta laikam, tās aprēķinot saskaņā ar labu grāmatvedības praksi.

c)

Ēku, infrastruktūras un zemes iegādes (vai celtniecības) izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projekta vajadzībām. Ja izmaksas nosaka kā komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski radušās kapitāla izmaksas pretstatā amortizācijas izmaksām, zemes, ēku vai infrastruktūras atlikumvērtību atrēķina no trūkstošā finansējuma summas ex ante vai ex post.

d)

Izmaksas par citiem materiāliem, piederumiem un līdzīgiem produktiem, kas nepieciešami projektam.

e)

Izmaksas par patentu un citu nemateriālo aktīvu iegūšanu, apstiprināšanu un aizsardzību. Izmaksas par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī izmaksas par konsultantu pakalpojumiem un līdzvērtīgiem pakalpojumiem, kas izmantoti vienīgi projekta mērķiem.

f)

Personāla un administrācijas izmaksas (tostarp pieskaitāmās izmaksas), kas tieši izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām, tostarp tām darbībām, kas saistītas ar pirmreizēju izmantošanu rūpniecībā (1), vai infrastruktūras projekta gadījumā – izmaksas infrastruktūras būvniecības laikā.

g)

Kapitāla un darbības izdevumi (CAPEX un OPEX), ja atbalstāmais projekts ir pirmreizēja izmantošana rūpniecībā, ciktāl izmantošana rūpniecībā izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības (2) un ciktāl tā pati satur ļoti nozīmīgu pētniecības, izstrādes un inovācijas komponentu, kas ir nenodalāms un nepieciešams elements projekta sekmīgai īstenošanai. Darbības izdevumiem ir jābūt saistītiem ar šādu projekta komponentu.

h)

Citas izmaksas var tikt akceptētas, ja tās ir pamatotas un nedalāmi saistītas ar projekta īstenošanu, izņemot darbības izmaksas, uz kurām neattiecas g) punkts.


(1)  Pirmreizēja izmantošana rūpniecībā attiecas uz izmēģinājuma iekārtu paplašināšanu vai unikālām iekārtām un aprīkojumu, ko izmanto turpmākajos posmos pēc izmēģinājuma iekārtām, tostarp testēšanas posmā, taču to neattiecina uz masveida ražošanu un komercdarbībām.

(2)  Pirmreizēju izmantošanu rūpniecībā var veikt arī cita struktūra, kas nav tā pati, kas veikusi pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, ja vien šī struktūra ir iegādājusies tiesības izmantot iepriekšējo pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātus un pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības un pirmreizējā izmantošana rūpniecībā ir iekļautas vienā projektā un par tām ir paziņots vienlaicīgi.


Top