PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Padome ir pilnvarojusi Eiropas Komisiju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par tā protokola atjaunošanu, kas pievienots Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku. Šīm sarunām noslēdzoties, 2014. gada 28. augustā sarunu Puses parafēja jaunā protokola projektu. Jaunais protokols aptver 4 gadu laikposmu, sākot no 15. pantā noteiktā provizoriskās piemērošanas datuma, proti, no šā jaunā protokola parakstīšanas dienas.

Nolīguma protokola galvenais mērķis ir piešķirt zvejas iespējas Savienības kuģiem Kaboverdes Republikas zvejas zonā, ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus un Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar pieejamo pārpalikumu. Komisijas nostāja sarunās bija balstīta arī uz iepriekšējā protokola retrospektīvu (ex post) novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Vispārējais mērķis ir pastiprināt Eiropas Savienības un Kaboverdes Republikas sadarbību, lai izveidotu tādas partnerattiecības, kurās abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kaboverdes Republikas zvejas zonā.

Šajā protokolā ir paredzētas zvejas iespējas šādās kategorijās:

–          28 tunzivju seineri,

–          30 kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām,

–          13 kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar Parlamenta piekrišanu pieņemt lēmumu par šā jaunā protokola noslēgšanu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Vērtējot 2011.–2014. gada protokolu, notika apspriedes ar ieinteresētajām personām. Tehnisko sanāksmju laikā apspriedes notikušas arī ar dalībvalstu ekspertiem. Šajās apspriedēs secināts, ka zivsaimniecības protokolu ar Kaboverdes Republiku ir lietderīgi saglabāt.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Šī procedūra ir uzsākta līdztekus procedūrām attiecībā uz Padomes lēmumu, ar kuru atļauj minētā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, kā arī attiecībā uz Padomes regulu par zvejas iespēju sadalījumu Eiropas Savienības dalībvalstīm.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Ikgadējs EUR 550 000 liels finansiāls ieguldījums pirmajos divos gados un EUR 500 000 pārējos divos protokola piemērošanas gados. Ikgadējo ieguldījumu veido: a) maksa par piekļuvi 5 000 tonnu lielam atskaites daudzumam, proti, EUR 275 000 pirmajos divos gados un EUR 250 000 pārējos divos gados, un b) atbalsts Kaboverdes Republikas zivsaimniecības nozares politikas veidošanai, proti, EUR 275 000 pirmajos divos gados un EUR 250 000 pārējos divos gados. Šis atbalsts atbilst valsts politikas mērķiem zivsaimniecības jomā, konkrēti Kaboverdes Republikas vajadzībām cīņā pret nelegālo zveju.

2014/0329 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[1],

tā kā:

(1)       Padome 2006. gada 19. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 2027/2006, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kaboverdes Republiku[2].

(2)       Savienība un Kaboverdes Republika sarunās ir vienojušās par jaunu protokolu, kas pievienojams partnerattiecību nolīgumam un ar ko Savienības kuģiem piešķir zvejas iespējas Kaboverdes Republikas jurisdikcijā esošajā zvejas zonā.

(3)       Ar Lēmumu 2014/  / ES[3] Padome ir apstiprinājusi šā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu, neskarot tā vēlāku noslēgšanu.

(4)       Ar Eiropas Savienības un Kaboverdes Republikas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantu ir izveidota Apvienotā komiteja, kuras uzdevums ir uzraudzīt nolīguma izpildi, interpretēšanu un piemērošanu un attiecīgā gadījumā pārskatīt zvejas iespēju un ar tām saistītā finansiālā ieguldījuma apjomu. Lai to varētu darīt, Eiropas Komisija būtu jāpilnvaro attiecīgo izmaiņu apstiprināšanā izmantot vienkāršotu procedūru.

(5)       Tādēļ minētais protokols būtu jāapstiprina Savienības vārdā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības vārdā noslēdz Eiropas Savienības un Kaboverdes Republikas protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku.

Protokola teksts ir pievienots šā lēmuma I pielikumā.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ieceļ personu vai personas, kuras ir pilnvarotas Savienības vārdā sniegt protokola 16. pantā paredzēto paziņojumu, lai paustu Savienības piekrišanu uzņemties šā protokola saistības.

3. pants

Saskaņā ar šā lēmuma II pielikuma noteikumiem un nosacījumiem un saskaņā ar 9. pantu partnerattiecību nolīgumā, kuru zivsaimniecības nozarē noslēgušas Eiropas Kopiena un Kaboverdes Republika, Eiropas Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā apstiprināt minētā protokola izmaiņas, kuras pieņēmusi Apvienotā komiteja.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB[4] struktūrā

11. – Jūrlietas un zivsaimniecība

11.03 – Obligātās iemaksas reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām (RZPO) un citām starptautiskajām organizācijām un ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumiem (IZN)

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[5]

X Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Ar trešām valstīm apspriesto un noslēgto zivsaimniecības nolīgumu galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības zvejas kuģiem piekļuvi zvejas zonām, kas atrodas trešo valstu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), un veidot ar šīm valstīm partnerību, lai nostiprinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus ES ūdeņiem.

Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (ZPN) nodrošina arī saskanību starp kopējās zivsaimniecības politikas principiem un saistībām citās Eiropas rīcībpolitikas jomās (trešo valstu resursu ilgtspējīga izmantošana, cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, partnervalstu integrācija pasaules ekonomikā, kā arī politiskajā un finansiālajā ziņā labāka zvejniecības pārvaldība).

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Palīdzēt sasniegt zvejniecības ilgtspējību ārpus Savienības ūdeņiem, saglabāt Eiropas klātieni tāljūras zvejniecībās un aizsargāt Eiropas zvejniecības un patērētāju intereses, saskanībā ar citām Eiropas rīcībpolitikas jomām apspriežot un noslēdzot ZPN ar piekrastes valstīm.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Jūrlietas un zivsaimniecība: izveidot to zvejas darbību pārvaldības sistēmu (IZN), ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (budžeta pozīcija 11.0301).

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Protokola noslēgšana veicinās to zvejas iespēju saglabāšanu, kādas Eiropas Savienības kuģiem bija Kaboverdes zvejas zonā.

Protokols veicinās arī zvejas resursu labāku pārvaldību un saglabāšanu ar finanšu atbalstu (nozares atbalsts), kā arī tādu programmu īstenošanu, kuras valsts līmenī pieņēmusi partnervalsts, jo īpaši kontroles un nelegālas zvejas apkarošanas jomā.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Zvejas iespēju izmantojuma pakāpe (izmantoto zvejas atļauju procentuālais daudzums salīdzinājumā ar protokola sniegtajām iespējām).

Nozvejas datu un nolīguma komerciālās vērtības datu apkopošana un analīze.

Ietekme uz nodarbinātību un pievienoto vērtību ES, kā arī uz ES tirgus stabilizāciju (agregētā veidā kopā ar citiem ZPN).

Darba apspriežu un Apvienotās komitejas sanāksmju skaits.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

2011.–2014. gada protokola piemērošanas laikposms beidzās 2014. gada 31. augustā. Paredzēts, ka jauno protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas. Lai nodrošinātu zvejas darbību nepārtrauktību, līdztekus šai procedūrai ir uzsākta procedūra attiecībā uz Padomes lēmumu par minētā protokola parakstīšanu un provizorisku piemērošanu.

Jaunais protokols ļaus regulēt Eiropas flotes darbību Kaboverdes zvejas zonā, bet Eiropas kuģu īpašniekiem – prasīt licences zvejai Kaboverdes ūdeņos. Turklāt jaunais protokols stiprinās ES un Kaboverdes Republikas sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas izstrādi. Tajā jo īpaši paredzēta kuģu uzraudzība ar VMS palīdzību un nozvejas datu paziņošana elektroniski. Lai palīdzētu Kaboverdes Republikai saistībā ar šīs valsts zivsaimniecības stratēģiju, tostarp NNN zvejas apkarošanu, ir pastiprināts nozares atbalsts.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Ja ES nenoslēgtu šo jauno protokolu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kuri negarantētu zvejniecības ilgtspējību. Eiropas Savienība turklāt cer, ka ar šo protokolu Kaboverdes Republika turpinās efektīvi sadarboties ar ES, jo īpaši nelegālās zvejniecības apkarošanas jomā.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izanalizējušas nozveju, kas gūta saistībā ar iepriekšējā protokolā paredzētajām iespējām, puses nolēma saglabāt nozvejas tonnās izteikto atskaites daudzumu, bet samazināt ar dreifējošām āķu jedām zvejojošo kuģu skaitu (no 35 uz 30 kuģiem) un nedaudz palielināt ar makšķerēm zvejojošo tunzivju zvejas kuģu skaitu (no 11 uz 13 kuģiem). Tunzivju seineru skaits paliek nemainīgs (28 kuģi).

Tā kā pelaģiskās haizivis pieder pie to sugu zivīm, kuras zvejo Eiropas Savienības flote, minēto sugu nozvejām, ko gūst kuģi zvejai ar āķu jedām, velta īpašu uzmanību Lai garantētu minēto resursu izmantošanas ilgtspējīgumu, šai zvejniecībai nosaka pastiprinātas uzraudzības režīmu un tiks veikts pētījums, kura mērķis ir analizēt stāvokli attiecībā uz haizivīm un zvejas ietekmi uz vietējām ekosistēmām, iegūt šo sugu migrāciju raksturojošus datus un identificēt bioloģiski un ekoloģiski sensitīvas zonas Kaboverdē un Atlantijas okeāna tropiskajos apgabalos.

Nozares atbalsts ir pastiprināts, ņemot vērā prioritātes, kas izklāstītas valsts zivsaimniecības stratēģijā, kā arī Kaboverdes zivsaimniecības administrācijas spēju veidošanas vajadzības.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Saistībā ar ZPN pārskaitītie finanšu līdzekļi veido atkārtoti izmantojamos ieņēmumus trešo partnervalstu budžetā. Tomēr ZPN noslēgšanas un īstenošanas uzraudzības nosacījums ir minēto finanšu līdzekļu daļas piesaiste valsts nozares politikā paredzēto darbību īstenošanai. Šie finanšu resursi ir saderīgi ar pārējo finansējumu, kura avots ir citi starptautiskie finansētāji un kuru piešķir valsts līmeņa projektu un/vai programmu īstenošanai zivsaimniecības nozarē.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

X Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– X  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: četri gadi no protokola parakstīšanas dienas

– X  Finansiālā ietekme: no 2015. līdz 2018. gadam

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība,

– X ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās

– ¨ ko veic izpildaģentūras

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Netieša pārvaldība, kurā budžeta īstenošanas uzdevumi uzticēti:

– ¨ trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām

– ¨ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt)

– ¨ EIB un Eiropas Investīciju fondam

– ¨ Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām struktūrām

– ¨ publisko tiesību subjektiem

– ¨ privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨ struktūrām, kuru darbību reglamentē dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas

– ¨ personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Komisija (MARE ĢD sadarbībā ar zivsaimniecības atašeju Senegālā un Eiropas Savienības delegāciju Dakārā) nodrošinās šā protokola īstenošanas regulāru uzraudzību, jo īpaši uzņēmēju iesaistes ziņā zvejas iespēju izmantošanā un nozvejas datu ziņā.

Turklāt ZPN paredzēta vismaz viena Apvienotās komitejas ikgadējā sanāksme, kurā Komisija un Kaboverdes Republika apspriež nolīguma un tā protokola īstenošanu un, ja vajadzīgs, pielāgo programmu un/vai finansiālo ieguldījumu.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Zivsaimniecības protokola ieviešana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, attiecībā uz summām, kas paredzētas zivsaimniecības politikas finansēšanai (pārplānošana).

2.2.2.     Informācija par izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Paredzēts izvērsts dialogs par nozares politikas plānošanu un īstenošanu. Daļa no paredzētās kontroles ir arī 3. punktā norādīto rezultātu kopīga analīze.

Turklāt protokolā ir īpašas klauzulas tā darbības apturēšanai ar konkrētiem nosacījumiem un konkrētos apstākļos.

2.2.3.     Paredzamās pārbaužu izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska līmeņa novērtējums

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.

Komisija apņemas tiekties izveidot politisko dialogu un regulāru sadarbību ar Kaboverdes Republiku, lai varētu labāk pārvaldīt nolīguma īstenošanu un stiprināt ES ieguldījumu ilgtspējīgā resursu pārvaldībā. Jebkurā gadījumā uz visiem maksājumiem, kurus Komisija veic saskaņā ar ZPN, attiecas tās parastie budžeta un finanšu noteikumi un procedūras. Tas ļauj pilnībā identificēt trešo valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas. Konkrētajā gadījumā šā protokola 2. panta 7. punktā norādīts, ka visu finansiālo ieguldījumu iemaksā īpašā Valsts kases kontā, kas atvērts Kaboverdes iestāžu izraudzītā finanšu iestādē.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Nr. […][Pozīcija………………………...………] || Dif./nedif. ([6]) || no EBTA valstīm[7] || no kandidātvalstīm[8] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

2 || 11.03 01 Izveidot pārvaldības sistēmu zvejas darbībām, ko Savienības zvejas kuģi veic trešo valstu ūdeņos (ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgums, IZN) || Dif. || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Nr. […][Pozīcija………………………...………] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| […][XX.YY.YY.YY.] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Kopsavilkums par paredzamo ietekmi uz izdevumiem

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Nr. 2 || Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

MARE ĢD || || || N[9] gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.03 01 || Saistības || (1) || 0,550 || 0,550 || 0,500 || 0,500 || 2,100

Maksājumi || (2) || 0,550 || 0,550 || 0,500 || 0,500 || 2,100

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[10] || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs: 11.010401 || || (3) || 0,037 || 0,037 || 0,037 || 0,097 || 0,208

KOPĀ MARE ĢD apropriācijas || Saistības || =1+3 || 0,587 || 0,587 || 0,537 || 0,597 || 2,308

Maksājumi || =2+3 || 0,587 || 0,587 || 0,537 || 0,597 || 2,308

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0,550 || 0,550 || 0,500 || 0,500 || 2,100

Maksājumi || (5) || 0,550 || 0,550 || 0,500 || 0,500 || 2,100

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,037 || 0,037 || 0,037 || 0,097 || 0,208

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 2. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0,587 || 0,587 || 0,537 || 0,597 || 2,308

Maksājumi || =5+ 6 || 0,587 || 0,587 || 0,537 || 0,597 || 2,308

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas: NEPIEMĒRO

Ÿ KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || || ||

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || N gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

MARE ĢD ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || || || || 0,452

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,008 || 0,008 || 0,008 || 0,008 || || || || 0,032

KOPĀ MARE ĢD || Apropriācijas || 0,121 || 0,121 || 0,121 || 0,121 || || || || 0,484

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,121 || 0,121 || 0,121 || 0,121 || || || || 0,484

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| || || N[11] gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || KOPĀ

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,683 || 0,683 || 0,683 || 0,683 || || || || 2,732

Maksājumi || 0,683 || 0,683 || 0,683 || 0,683 || || || || 2,732

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības apropriācijas

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas izmantot šādā veidā:

Saistību apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || N gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || KOPĀ

REZULTĀTI ||

Rezultāta veids[12] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas ||

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[13] || || || || || || || || || ||

– Piekļuve zvejas zonai || t/gadā || N & N+1: 55 EUR/t un N+2 & N+3: 65 EUR/t || 5 000 || 0,275 || 5 000 || 0,275 || 5 000 || 0,250 || 5 000 || 0,250 || 20 000 || 1,050

– Nozares atbalsts || ikgadējs || 0,250 || 1 || 0,275 || 1 || 0,275 || 1 || 0,250 || 1 || 0,250 || 4 || 1,050

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || || 0,550 || || 0,550 || || 0,500 || || 0,500 || || 2,100

KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 || || || || || || || || || ||

– Rezultāts || || || || || || || || || || || ||

Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 || || || || || || || || || ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 0,550 || || 0,550 || || 0,500 || || 0,500 || || 2,100

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot administratīvās apropriācijas

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās apropriācijas šādā veidā:

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N[14] gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018 || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,113 || 0,452

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,008 || 0,008 || 0,008 || 0,008 || 0,032

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,121 || 0,121 || 0,121 || 0,121 || 0,484

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[15] || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,031 || 0,124

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,006 || 0,006 || 0,006 || 0,066 || 0,084

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || 0,037 || 0,037 || 0,037 || 0,097 || 0,208

KOPĀ || 0,158 || 0,158 || 0,158 || 0,218 || 0,692

Vajadzīgās administratīvās apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.2.  Paredzamās vajadzības pēc cilvēkresursiem

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– X  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

|| N gads 2015 || N+1 gads 2016 || N+2 gads 2017 || N+3 gads 2018

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

11 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 0,75 || 0,75 || 0,75 || 0,75

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || ||

Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[16] ||

11 01 02 01 (CA, SNE, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,2 || 0,2 || 0,2 || 0,2

11 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || ||

11 01 04 01 [17] || – galvenajā mītnē || || || ||

– delegācijās || 0,25 || 0,25 || 0,25 || 0,25

XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE – tiešā pētniecība) || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || ||

KOPĀ || 1,2 || 1,2 || 1,2 || 1,2

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Nolīguma īstenošana administratīvā un budžetārā ziņā (zvejas atļaujas, nozveju uzraudzība, nozares atbalsts), Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un piedalīšanās tajās, nākamā protokola apspriešanas sagatavošana un piedalīšanās tajā, tiesību aktu teksta uzmetumu sagatavošana (arī teksta sagatavošana izskatīšanai), sarakste, tehniskais un zinātniskais atbalsts. Referents + finanšu asistents + sekretārs + nodaļas vadītājs (vai vietnieks) + zinātniskais un tehniskais atbalsts un licenču datu un nozveju datu vākšana: 0,95 FTE, kas atbilst 0,75–132 000 EUR/gadā un 0,2–70 000 EUR/gadā.

Ārštata darbinieki || Nolīguma izpildes un nozares atbalsta īstenošanas uzraudzība: aptuveni 0,25 FTE, kas atbilst 125 000 EUR/gadā.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– X  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai

– ¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨ Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[18]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu iemaksas

– Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

Apropriācijas EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– X  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[19]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

... pants || || || || || || || ||

Attiecībā uz dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie ieņēmumi”, norādīt attiecīgo izdevumu pozīciju vai pozīcijas.

Norādīt, ar kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.

[1]               OV L […], […], […] lpp.

[2]               OV L 414, 19.12.2006., 1. lpp.

[3]               OV L […], […], […] lpp.

[4]               ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[5]               Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta 2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā.

[6]               Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

[7]               EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[8]               Kandidātvalstis un, attiecīgā gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[9]               N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[10]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[11]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[12]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[13]             Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

[14]             N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot.

[15]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[16]             CA – līgumdarbinieki, LA – vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

[17]             Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

[18]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu (2007.–2013. g.).

[19]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

PIELIKUMS

šāda tiesību akta priekšlikumam:

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku

Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku,

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 5. pantu Eiropas Savienības kuģiem piešķirtās zvejas iespējas četru gadu laikposmā, sākot no šā protokola provizoriskās piemērošanas dienas, ir šādas.

Tālu migrējošajām sugām (minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā) ar 2. papildinājumā noteiktajiem limitiem, izņemot sugas, kuras saskaņā ar ICCAT vai citām starptautiskām konvencijām ir aizsargājamas vai kuru zveja ir aizliegta:

– tunzivju saldētājseineri: 28 kuģi,

– kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm: 13 kuģi,

– kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām: 30 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro, ievērojot šā protokola 4. un 5. pantu.

3. Piemērojot nolīguma 6. pantu, zvejas kuģi ar Eiropas Savienības dalībvalsts karogu (turpmāk "Eiropas Savienības kuģi") Kaboverdes ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ) zvejas darbības drīkst veikt tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, kuru Kaboverde izdevusi saskaņā ar šo protokolu.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Protokola kopējā vērtība 1. pantā minētajam periodam tiek lēsta EUR 3 300 000 apmērā.

2. Šā panta 1. punktā minēto summu veido šādas daļas:

– EUR 2 100 000 ir finansiālais ieguldījums, kas paredzēts nolīguma 7. pantā, un to veido:

a)       ikgadējam 5 000 tonnu lielam atsauces daudzumam atbilstoša ikgadēja finansiāla kompensācija: EUR 275 000 pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un EUR 250 000 trešajā un ceturtajā gadā;

b)      īpaša ikgadēja summa Kaboverdes zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai: EUR 275 000 pirmajā un otrajā protokola piemērošanas gadā un EUR 250 000 trešajā un ceturtajā gadā;

– EUR 1 200 000 ir summa, kuru veido maksa, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā par zvejas atļaujām, kuras izdotas, piemērojot nolīguma 5. un 6. pantu un saskaņā ar kārtību, kas paredzēta pielikuma II nodaļas 3. punktā.

3. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 3., 4., 5., 7. un 8. pantam un zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 12. un 13. pantam.

4. Ja kopējo nozveju daudzums, ko Eiropas Savienības kuģi guvuši Kaboverdes ūdeņos, pārsniedz 2. punkta a) apakšpunktā norādīto atskaites daudzumu, papildus finansiālā ieguldījuma ikgadējai summai tiek maksāti vēl EUR 55 par katru papildu tonnu, kas nozvejota divos pirmajos protokola piemērošanas gados, un EUR 50 par katru papildu tonnu, kas nozvejota divos pārējos gados. Tomēr Savienības samaksātā ikgadējā kopsumma nedrīkst būt vairāk kā divreiz lielāka par 2. punkta a) apakšpunktā norādīto summu. Ja Eiropas Savienības kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai ikgadējai kopsummai, pārsniegumam atbilstošo summu izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā noteikto finansiālo ieguldījumu par pirmo gadu izmaksā ne vēlāk kā 90 dienās pēc šā protokola provizoriskās piemērošanas sākuma dienas, bet par nākamajiem gadiem — ne vēlāk kā protokola gadadienā.

6. Kaboverdes iestādēm ir tiesības brīvi lemt par 2. punkta a) apakšpunktā minētā finansiālā ieguldījuma izmantošanu.

7. Finansiālo ieguldījumu pārskaita Valsts kases kontā, kuru atvērusi Kaboverdes iestāžu izraudzīta finanšu iestāde.

3. pants Atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējīguma veicināšana Kaboverdes ūdeņos

1. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Puses zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)       gada un daudzgadu vadlīnijas par 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas izmantošanu;

b)      gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai laika gaitā panāktu atbildīgu zveju un zvejniecības ilgtspējīgumu, ņemot vērā Kaboverdes izvirzītās prioritātes valsts zivsaimniecības politikā un citu nozaru politikā, kas ir saistīta ar atbildīgas zvejas un zvejniecības ilgtspējīguma veicināšanu vai ietekmē to;

c)       ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

2. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Katru gadu Kaboverdes iestādes var nolemt daudzgadu programmas īstenošanas vajadzībām iedalīt summu, kas papildina 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu. Par to paziņo Eiropas Savienībai ne vēlāk kā divus (2) mēnešus pirms šā protokola gadadienas.

4. Puses katru gadu Apvienotajā komitejā veic nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu novērtējumu. Ja šis novērtējums liecina, ka to mērķu īstenošana, kurus tieši finansē ar šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu, nav apmierinoša, Eiropas Savienība patur tiesības samazināt minēto finansiālā ieguldījuma daļu, lai programmas īstenošanai atvēlēto summu pielāgotu faktiskajiem rezultātiem.

4. pants Zinātniskā sadarbība atbildīgas zvejas veicināšanā

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Kaboverdes ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos. Visām ārvalstu rūpnieciskās zvejas flotēm, kuru darbības tehniskie apstākļi Kaboverdes zvejas zonā ir līdzīgi Eiropas Savienības flotu darbības tehniskajiem apstākļiem, piemēro šā protokola pielikuma 2. papildinājumā noteiktos tehniskos saglabāšanas pasākumus, kas ir saistīti ar zvejas atļauju piešķiršanu.

2. Šā protokola darbības laikā Eiropas Savienība un Kaboverdes iestādes cenšas uzraudzīt nozveju apjoma, zvejas piepūles un resursu stāvokļa izmaiņas Kaboverdes zvejas zonā attiecībā uz visām sugām, kas ir aptvertas ar šo protokolu. Jo īpaši Puses vienojas pastiprināti vākt un analizēt datus, lai varētu izstrādāt valsts rīcības plānu par haizivju saglabāšanu un pārvaldību Kaboverdes EEZ.

3. Puses ievēro Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumus un rezolūcijas par atbildīgumu zvejniecību pārvaldībā.

4. Saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 4. pantu, pamatojoties uz ICCAT ieteikumiem un rezolūcijām un labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, Puses apspriežas zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai ar Apvienotās komitejas lēmumu un vajadzības gadījumā pēc zinātniskas sanāksmes un kopīgas vienošanās pieņemtu pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt to zvejas resursu pārvaldības ilgtspējīgumu, kuri ietekmē Eiropas Savienības kuģu darbības.

5. Kaboverde apņemas publiskot visus nolīgumus, ar kuriem ārvalstu karoga kuģiem atļauj zvejot Kaboverdes jurisdikcijā esošajos ūdeņos, un vienlaikus ņemt vērā dažu veidu informācijas, piemēram, finansiālo nosacījumu, sensitīvo raksturu.

6. Tā kā pelaģiskās haizivis pieder pie to sugu zivīm, kuras Eiropas Savienības flote var gūt kā piezveju tunzivju zvejniecībās, un tā kā šīs sugas ir tik neaizsargātas, kā to var secināt no ICCAT zinātniskajiem ieteikumiem, tad minēto sugu nozvejām, kuras gūst šā protokola satvarā darbojošies kuģi zvejai ar āķu jedām, pēc piesardzības principa velta īpašu uzmanību. Puses sadarbojas, lai uzlabotu zinātnisko datu pieejamību un izsekojamību attiecībā uz sugām, kas tiek zvejotas.

Tālab un lai garantētu minēto resursu izmantošanas ilgtspējīgumu, Puses šai zvejniecībai nosaka pastiprinātas uzraudzības režīmu. Šis uzraudzības režīms paredz trīsreiz gadā apmainīties ar haizivju nozvejas datiem. Tiklīdz konkrētā gadā nozveju apjoms pārsniedz 30 % no 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētā atskaites daudzuma, sāk piemērot stingras uzraudzības režīmu, kas paredz datu apmaiņu reizi mēnesī, un Puses sāk apspriešanos. Ja konkrētā gadā nozveju apjoms pārsniedz 40 % no iepriekš minētā atskaites daudzuma, Apvienotā komiteja attiecīgā gadījumā pieņem pārvaldības papildpasākumus, kuri ļauj labāk vadīt ar āķu jedām zvejojošo kuģu flotes darbību.

Turklāt Puses nolemj izmantot pētījumu, kuru Eiropas Savienība veic ar Kaboverdes zinātnisko institūtu līdzdalību un kura mērķis ir:

– analizēt stāvokli attiecībā uz haizivīm un zvejas ietekmi uz vietējām ekosistēmām,

– iegūt šo sugu migrāciju raksturojošus datus,

– identificēt bioloģiski un ekoloģiski sensitīvas zonas Kaboverdē un Atlantijas okeāna tropiskajos apgabalos.

Apvienotā komiteja var nolemt atkarībā no šā pētījuma rezultātiem pielāgot iepriekš minēto uzraudzības režīmu.

5. pants Zvejas iespēju un tehnisko pasākumu pārskatīšana, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komitejā

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, var pielāgot, savstarpēji vienojoties Apvienotajā komitejā, ciktāl ICCAT ieteikumi un rezolūcijas apstiprina, ka šāda pielāgošana nodrošinās šajā protokolā minēto zvejas resursu pārvaldības ilgtspējību. Tādā gadījumā samērīgi un proporcionāli laikam pielāgo 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto finansiālo ieguldījumu un izdara vajadzīgos grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Apvienotā komiteja drīkst vajadzības gadījumā un pēc savstarpējas vienošanās pārskatīt un pielāgot zvejas darbību nosacījumus un šā protokola un tā pielikuma piemērošanas noteikumus.

6. pants Izkraušanas veicināšana un operatoru sadarbības rosināšana

1. Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas iespējas Kaboverdes ostās.

2. Attiecībā uz izkrāvumiem tiek īstenoti pielikumā minētie finansiālie stimuli.

3. Puses veido labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot darījumdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

7. pants Protokola īstenošanas apturēšana

1. Šā protokola īstenošanu pēc vienas Puses iniciatīvas aptur, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)       ārkārtas apstākļi, kas noteikti zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā un kas traucē zvejas darbību norisi Kaboverdes EEZ;

b)      notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)       ja iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā;

d)      Eiropas Savienība neveic 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētos finansiālā ieguldījuma maksājumus, un nemaksāšanas iemesls nav paredzēts šā protokola 8. pantā;

e)       starp Pusēm radušās nopietnas un neatrisinātas domstarpības par šā protokola piemērošanu vai interpretāciju.

2. Ja protokola piemērošanu aptur 1. punkta c) apakšpunktā neparedzētu iemeslu dēļ, apturēšanā ieinteresētā Puse vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kurā šādai apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo par šo nodomu. Protokola apturēšanu 1. punkta c) apakšpunktā minēto iemeslu dēļ piemēro tūlīt pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas.

3. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālā ieguldījuma summu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

8. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana

1. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, var pārskatīt vai apturēt, ja konstatēti viens vai vairāki šādi apstākļi:

a)       sakarā ar ārkārtējiem apstākļiem, kuri nav dabas parādības, nav iespējams veikt zvejas darbības Kaboverdes EEZ;

b)      notikušas tādas būtiskas izmaiņas vienas vai otras Puses zvejniecības politikas veidošanā un īstenošanā, kuras ietekmē šā protokola noteikumus;

c)       ja iedarbināti apspriešanās mehānismi, kas ir paredzēti Kotonū nolīguma 96. pantā attiecībā uz gadījumiem, kad pārkāpti cilvēktiesību svarīgākie elementi un pamatelementi, kas paredzēti minētā nolīguma 9. pantā.

2. Eiropas Savienība var pilnībā vai daļēji pārskatīt vai apturēt šā protokola 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus, ja finansiālais ieguldījums nav izmantots vai ja pēc Apvienotās komitejas veikta novērtējuma tiek konstatēts, ka gūtie rezultāti neatbilst programmā paredzētajiem.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus var atsākt, tiklīdz ir atjaunots sākotnējais stāvoklis, kāds bija pirms 1. punktā minēto apstākļu rašanās, un ja Puses apspriešanās rezultātā vienojas par atsākšanu, un/vai ja 2. punktā minētās finansiālās izpildes rezultāti to pamato. Tomēr 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās finansiālā ieguldījuma īpašās summas maksājumus vairs nedrīkst izdarīt, kad pagājuši 6 mēneši pēc protokola darbības termiņa beigām.

9. pants Pāreja uz elektronisku datu apmaiņu

1. Kaboverde un Eiropas Savienība apņemas bez kavēšanās ieviest vajadzīgās datorizētās sistēmas, lai elektroniski apmainītos ar visu informāciju un dokumentiem, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.

2. Līdzko šā panta 1. punktā minētās sistēmas ir sākušas darboties, dokumentu elektroniskā formātā visādā ziņā uzskata par līdzvērtīgu šim dokumentam papīra formā.

3. Kaboverde un Eiropas Savienība nekavējoties informē viena otru par visiem datorizētās sistēmas darbības traucējumiem. Ar nolīguma īstenošanu saistīto informāciju un dokumentus šādā gadījumā automātiski aizstāj ar dokumentiem papīra formā atbilstīgi pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

10. pants Satelītnovērošana

Eiropas Savienības kuģu satelītnovērošanu saskaņā ar šo protokolu veic, ievērojot šā protokola pielikumā pievienotos noteikumus.

11. pants Datu konfidencialitāte

Kaboverde apņemas visus atbilstoši nolīgumam iegūtos nominatīvos datus par Eiropas Savienības kuģiem un to zvejas darbībām vienmēr stingri aizsargāt saskaņā ar saviem attiecīgajiem konfidencialitātes un datu aizsardzības principiem. Šos datus izmanto vienīgi nolīguma īstenošanai.

12. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

1. Ja vien zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumā, šajā protokolā, tā pielikumā vai papildinājumos nav noteikts citādi, darbībām, ko Eiropas Savienības zvejas kuģi veic Kaboverdes ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, piemēro Kaboverdes tiesību aktus un jo īpaši Kaboverdes zvejas resursu pārvaldības plānu.

2. Kaboverdes iestādes informē Eiropas Komisiju par visām izmaiņām vai jauniem tiesību aktiem saistībā ar zivsaimniecības nozari.

13. pants Darbības ilgums

Šo protokolu un tā pielikumu piemēro 4 gadus no dienas, kad tos sāk provizoriski piemērot saskaņā ar 15. pantu, ja vien saskaņā ar 14. pantu nav nosūtīts paziņojums par protokola izbeigšanu.

14. pants Protokola izbeigšana

1. Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants Provizoriska piemērošana

Šo protokolu provizoriski piemēro no tā parakstīšanas dienas.

16. pants Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

PROTOKOLA PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBU NOSACĪJUMI KABOVERDES ZVEJAS ZONĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.         Kompetentā iestāde

Ja nav norādīts citādi, visas atsauces uz Eiropas Savienības (ES) vai Kaboverdes kompetento iestādi šajā pielikumā ir:

– attiecībā uz Eiropas Savienību: atsauces uz Eiropas Komisiju, kura vajadzības gadījumā rīkojas, iesaistot Eiropas Savienības delegāciju Kaboverdē;

– attiecībā uz Kaboverdi: atsauces uz ministriju, kas ir atbildīga par zvejniecību.

2.         Zvejas zona

Kaboverdes EEZ koordinātas ir norādītas 1. papildinājumā. Eiropas Savienības kuģi drīkst veikt zvejas darbības tālāk par robežām, kas attiecīgajām zvejas kategorijām noteiktas 2. papildinājumā.

Zvejas atļaujas izsniegšanas brīdī Kaboverde kuģu īpašniekiem paziņo kuģošanas un zvejas lieguma zonu koordinātas. Par to informē arī Eiropas Savienību.

3.         Vietējais aģents

Visus Eiropas Savienības kuģus, kuri plāno Kaboverdes ostā izkraut nozveju vai pārkraut to citā kuģī, pārstāv aģents, kurš ir Kaboverdes rezidents.

4.         Bankas konts

Pirms protokola stāšanās spēkā Kaboverde paziņo Eiropas Savienībai tā bankas konta vai kontu rekvizītus, uz kuru saskaņā ar nolīgumu jāpārskaita naudas summas, kuras maksā Eiropas Savienības kuģi. Maksu par bankas pārskaitījuma veikšanu sedz kuģu īpašnieki.

II NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJAS

1.         Zvejas atļaujas saņemšanas nosacījums un zvejottiesīgie kuģi

Nolīguma 6. pantā paredzētās zvejas atļaujas izdod ar nosacījumu, ka kuģis ir ierakstīts Eiropas Savienības zvejas kuģu reģistrā un ir izpildītas visas iepriekšējās kuģa īpašnieka, kapteiņa vai paša kuģa saistības, kuras radušās, saskaņā ar nolīgumu veicot zvejas darbības Kaboverdē.

2.         Zvejas atļaujas pieprasīšana

Par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, Eiropas Savienība iesniedz Kaboverdei zvejas atļaujas pieprasījumu, un to dara vismaz 15 darbdienas pirms pieprasītās atļaujas derīguma termiņa sākuma, izmantojot šā pielikuma 3. papildinājumā pievienoto veidlapu. Pieprasījumam jābūt drukātā formā vai salasāmi aizpildītam ar lielajiem drukātajiem burtiem.

Katram pirmajam zvejas atļaujas pieprasījumam saskaņā ar spēkā esošo protokolu vai pēc attiecīgā kuģa tehnisko parametru izmaiņām pievieno:

i)     pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotas likmes maksa par pieprasītās zvejas atļaujas derīguma termiņu, kā arī vienotās likmes ieguldījums saistībā ar šā pielikuma X nodaļā minētajiem novērotājiem;

ii)    attiecīgā gadījumā – kuģa vietējā aģenta vārdu, uzvārdu un adresi;

iii)   nesen uzņemtu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā; minimālais izmērs 15×10 cm;

iv)   visus citus dokumentus, kas konkrēti paredzēti nolīgumā.

Ja atjauno tāda kuģa zvejas atļauju saskaņā ar spēkā esošo protokolu, kura tehniskie parametri nav mainījušies, atjaunošanas pieprasījumam pievieno tikai pierādījumu par to, ka ir samaksāta vienotās likmes maksa un ieguldījums novērotāja izdevumu segšanai.

3.         Maksas un avansa maksājumi

a) Maksu, kas jānokārto kuģu īpašniekiem, nosaka šādi:

– pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 55 par Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu;

– pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 65 par Kaboverdes zvejas zonā gūtas nozvejas tonnu.

b) Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad ir nokārtoti šādi vienotas likmes avansa maksājumi kompetentajām Kaboverdes iestādēm.

Par tunzivju seineriem:

– pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 4 950 gadā jeb EUR 55 par 90 tonnu lielu atskaites daudzumu;

– pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 5 525 gadā jeb EUR 65 par 85 tonnu lielu atskaites daudzumu.

Par kuģiem zvejai ar makšķerēm:

– pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 495 gadā jeb EUR 55 par 9 tonnu lielu atskaites daudzumu;

– pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 585 gadā jeb EUR 65 par 9 tonnu lielu atskaites daudzumu.

Par kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām:

– pirmajos divos protokola piemērošanas gados EUR 3 190 gadā jeb EUR 55 par 58 tonnu lielu atskaites daudzumu;

– pārējos divos protokola piemērošanas gados EUR 3 250 gadā jeb EUR 65 par 50 tonnu lielu atskaites daudzumu.

c) Vienotas likmes avansa maksājumā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus, maksu par pārkraušanu citā kuģī un maksu par pakalpojumiem. Par pirmo un pēdējo protokola piemērošanas gadu vienotās likmes avansa maksājumu un tā ekvivalentu atskaites daudzuma izteiksmē kuģim aprēķina samērīgi un proporcionāli, atkarībā no zvejas atļaujas aptverto mēnešu skaita.

4.         Provizorisks zvejas atļauju saņēmušo kuģu saraksts

Tiklīdz ir saņemti zvejas atļaujas pieprasījumi, Kaboverde ne vēlāk kā trīs kalendāra dienu laikā izveido provizorisku sarakstu ar pieprasījumu iesniegušajiem kuģiem katrā kuģu kategorijā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienība nosūta provizorisko sarakstu kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Ja Eiropas Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Kaboverde var iesniegt provizorisko sarakstu tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un kopiju nosūtīt Eiropas Savienībai.

5.         Zvejas atļaujas izdošana

Kaboverde izdod Eiropas Savienībai tunzivju un tunzivjveidīgo sugu ("atum e afins") zvejas atļauju 15 darbdienu laikā pēc pilnas pieprasījuma dokumentācijas saņemšanas.

Ja zvejas atļauju atjauno protokola piemērošanas termiņa laikā, jaunajā zvejas atļaujā iekļauj skaidru atsauci uz sākotnējo zvejas atļauju.

Eiropas Savienība nosūta zvejas atļauju kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Ja Eiropas Savienības pārstāvniecība ir slēgta, Kaboverde var izdot zvejas atļauju tieši kuģa īpašniekam vai aģentam un kopiju nosūtīt Eiropas Savienībai.

6.         Zvejottiesīgo kuģu saraksts

Tiklīdz ir izdota zvejas atļauja, Kaboverde nekavējoties izveido galīgo sarakstu ar katras kategorijas kuģiem, kam ir atļauts zvejot Kaboverdes zonā. Šo sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Eiropas Savienībai, un tas aizstāj iepriekš minēto provizorisko sarakstu.

7.         Zvejas atļaujas derīguma termiņš

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu, un tās ir atjaunojamas.

Lai noteiktu derīguma termiņa sākumu, piemēro šādu gada periodu:

i)     protokola piemērošanas pirmajā gadā – laikposmu no protokola spēkā stāšanās dienas līdz tā paša gada 31. decembrim;

ii)    pēc tam – katru pilno kalendāra gadu;

iii)   protokola piemērošanas pēdējā gadā – laikposmu no 1. janvāra līdz protokola darbības termiņa beigām.

8.         Zvejas atļaujas glabāšana uz kuģa

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

Tomēr kuģiem ir atļauts zvejot, tiklīdz tie ir iekļauti iepriekš minētajā provizoriskajā sarakstā. Uz šādiem kuģiem līdz zvejas atļaujas izdošanai pastāvīgi jāglabā provizoriskais saraksts.

9.         Zvejas atļaujas nodošana

Zvejas atļauju izdod konkrētam kuģim, un tā nav nododama citam kuģim.

Tomēr pēc Eiropas Savienības pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, piemēram, kuģa zaudējums vai ilgstoša dīkstāve smagas tehniskas avārijas dēļ, zvejas atļauju aizstāj ar jaunu zvejas atļauju, ko izdod citam tāda paša tipa kuģim.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents atdod aizstājamo zvejas licenci Kaboverdei, savukārt Kaboverde pēc iespējas drīzāk sagatavo aizstājošo atļauju. Tiklīdz ir atdota aizstājamā atļauja, aizstājošo atļauju bez liekas kavēšanās izdod kuģa īpašniekam vai viņa aģentam. Aizstājošā atļauja stājas spēkā aizstājamās atļaujas atdošanas dienā.

Kaboverde pēc iespējas drīzāk atjaunina zvejas atļauju saņēmušo kuģu sarakstu. Jauno sarakstu nekavējoties nosūta par zvejas kontroli atbildīgajai valsts iestādei un Eiropas Savienībai.

10.       Apgādes kuģi

Kaboverde atļauj zvejas kuģiem izmantot apgādes kuģu atbalstu ar nosacījumu, ka tiek pieņemti Kaboverdes tiesību akti, kas reglamentē apgādes kuģu darbību.

III NODAĻA

TEHNISKIE SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Tehniskie pasākumi, kurus piemēro zvejas atļauju saņēmušiem kuģiem un saistībā ar zvejas zonu, zvejas rīkiem un piezveju, katrai zvejas kategorijai ir noteikti tehnisko datu lapās šā pielikuma 2. papildinājumā.

Kuģi ievēro visus ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) ieteikumus.

Atbilstoši ICCAT ieteikumiem puses cenšas samazināt jūras bruņrupuču, jūras putnu un citu nemērķa sugu nejaušas nozvejas apjomus. Eiropas Savienības kuģi rauga atbrīvot nejauši nozvejotos organismus tā, lai pēc iespējas palielinātu to izdzīvošanas iespējas.

IV NODAĻA

NOZVEJU DEKLARĒŠANAS KĀRTĪBA

1.         Zvejas žurnāls

Saskaņā ar nolīgumu zvejojoša Eiropas Savienības kuģa kapteinis kārto zvejas žurnālu, kura paraugs katrai zvejas kategorijai ir dots šā pielikuma 4. papildinājumā.

Kapteinis aizpilda zvejas žurnālu par katru dienu, kurā kuģis atrodas Kaboverdes zvejas zonā.

Kapteinis katru dienu zvejas žurnālā ieraksta nozvejoto un uz kuģa paturēto katras sugas daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu. Par katru zvejas mērķsugu kapteinis norāda arī nulles apjoma nozveju.

Attiecīgā gadījumā kapteinis katru dienu ieraksta zvejas žurnālā arī katras sugas izmetumu apjomu, norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu.

Zvejas žurnālu aizpilda salasāmi ar lielajiem drukātajiem burtiem, un to paraksta kapteinis.

Par zvejas žurnālā reģistrēto datu pareizību atbild kapteinis.

2.         Nozvejas deklarēšana

Kapteinis ziņo par kuģa nozveju, iesniedzot Kaboverdei zvejas žurnālus par laikposmu, kurā kuģis ir atradies Kaboverdes zvejas zonā.

Zvejas žurnālus iesniedz, ievērojot šādu kārtību:

i)     ieejot Kaboverdes ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu nodod vietējam Kaboverdes pārstāvim, kas rakstiski apstiprina tā saņemšanu;

ii)    izejot no Kaboverdes zvejas zonas bez iepriekšējas ienākšanas Kaboverdes ostā, katra zvejas žurnāla oriģinālu 14 dienu laikā pēc ierašanās jebkurā citā ostā un katrā ziņā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iziešanas no Kaboverdes zvejas zonas nosūta:

a) pa pastu uz Kaboverdi

b) vai pa faksu uz Kaboverdes paziņoto numuru,

c) vai pa e-pastu.

Tiklīdz Kaboverde spēj saņemt nozvejas deklarācijas pa e-pastu, kapteinis nosūta zvejas žurnālus Kaboverdei uz tās paziņoto e-pasta adresi. Kaboverde nekavējoties apstiprina saņemšanu, nosūtot atbildes e-pastu.

Attiecībā uz tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām kapteinis visu zvejas žurnālu kopijas nosūta arī šādiem zinātniskajiem institūtiem:

i)     Institut de recherche pour le développement (IRD);

ii)    Instituto Español de Oceanografia (IEO);

iii)   Instituto Português do Mar e da Atmosfera (IPMA) vai

iv)   Instituto Nacional de Desenvolvimento das Pescas (INDP).

Ja zvejas atļaujas derīguma termiņā kuģis atgriežas Kaboverdes zonā, ir jāgatavo jauna nozvejas deklarācija.

Ja netiek ievēroti noteikumi par nozvejas deklarēšanu, Kaboverde var apturēt attiecīgā kuģa zvejas atļauju līdz trūkstošo deklarāciju iesniegšanai un sodīt kuģa īpašnieku saskaņā ar noteikumiem, kurus šajā sakarībā paredz spēkā esošie valsts tiesību akti. Atkārtota pārkāpuma gadījumā Kaboverde var atteikt zvejas atļaujas atjaunošanu. Kaboverde nekavējoties informē Eiropas Savienību par visām šajā sakarībā piemērotajām sankcijām.

3.         Pāreja uz elektronisku sistēmu

Puses vienojas ieviest elektronisku zvejas žurnālu un nozvejas datu elektroniskas deklarēšanas sistēmu (ERS) saskaņā ar 6. papildinājuma vadlīnijām. Puses nosaka šīs sistēmas ieviešanas kārtību tā, lai no 2015. gada 1. septembra sistēma būtu darbspējīga.

4.         Paziņojums par maksām tunzivju zvejas kuģiem un kuģiem zvejai ar dreifējošām āķu jedām

Kamēr vēl nav ieviesta 3. punktā paredzētā elektroniskā sistēma, dalībvalstis vēlākais līdz kārtējā gada 15. jūnijam paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā gūto nozveju apjomus, ko apstiprinājuši iepriekš minētie zinātniskie institūti. Eiropas Savienība saskaņā ar nozvejas deklarācijām katram tunzivju zvejas kuģim un kuģim zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu. Eiropas Savienība ar dalībvalstu starpniecību šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. jūlijam.

No dienas, kurā faktiski ieviesta 3. punktā minētā elektroniskā sistēma, saskaņā ar karoga valsts FMC arhivēto zvejas žurnālu datiem Eiropas Savienība par katru tunzivju seineri un kuģi zvejai ar dreifējošām āķu jedām sagatavo galīgo paziņojumu par maksām, kuras kuģim jānokārto par iepriekšējā kalendāra gada zvejas sezonu. Eiropas Savienība šo galīgo paziņojumu Kaboverdei un kuģa īpašniekam nosūta līdz kārtējā gada 31. martam.

Abos gadījumos 30 dienu laikā pēc nosūtīšanas dienas Kaboverde, attiecīgi pamatojot, var apstrīdēt šo galīgo paziņojumu. Domstarpību gadījumā puses apspriežas Apvienotajā komitejā. Ja Kaboverde neiesniedz iebildumus 30 dienu laikā, galīgo paziņojumu uzskata par pieņemtu.

Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir lielāka par vienotās likmes avansa maksājumu, kas nokārtots, lai varētu saņemt zvejas atļauju, kuģa īpašnieks līdz kārtējā gada 30. septembrim Kaboverdei pārskaita atlikušo summu. Ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka par vienotās likmes avansa maksājumu, kuģa īpašnieks pārmaksāto summu atgūt nevar.

V NODAĻA

IZKRAUŠANA UN PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

1.         Paziņošana

Eiropas Savienības kuģa kapteinim, kurš vēlas izkraut nozveju Kaboverdes ostā vai pārkraut citā kuģī Kaboverdes zonā gūto nozveju, ir pienākums vismaz 24 stundas pirms izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī paziņot Kaboverdei:

a)      tā zvejas kuģa vārdu, no kura paredzēts nozveju izkraut vai pārkraut citā kuģī;

b)      ostu, kurā paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

c)      datumu un laiku, kad paredzēts veikt izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī;

d)      katras izkraujamās vai citā kuģī pārkraujamās sugas daudzumu (izsakot dzīvsvara kilogramos vai, vajadzības gadījumā, ar īpatņu skaitu un sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu);

e)      saņēmējkuģa vārdu, ja veic pārkraušanu citā kuģī;

f)       saņēmējkuģa veterinārā sertifikāta datus.

Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos. Jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī ir aizliegts.

Šo noteikumu neievērošanas gadījumā piemēro Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

2. Izkraušanas rosināšana

Lai sekmētu Kaboverdes zvejniecības nozares attīstību un palielinātu nolīguma ekonomisko un sociālo atdevi, jo sevišķi attiecībā uz zvejas produktu apstrādi un to vērtības palielināšanu, puses apspriežas, lai izstrādātu stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt Eiropas Savienības flotes veikto izkrāvumu apjomu.

Tunzivju zvejas kuģu īpašnieki cenšas daļu nozvejas, kas gūta Kaboverdes ūdeņos, izkraut Kaboverdē. Izkrautās nozvejas var pārdot vietējiem uzņēmumiem par cenu, kas noteikta pēc operatoru vienošanās.

Apvienotā komiteja pēc apspriešanās ar iesaistītajiem dalībniekiem pastāvīgi uzrauga to, kā notiek izkrāvumu palielināšanas stratēģijas īstenošana un ostu un apstrādes infrastruktūras faktiskā darbība.

Eiropas Savienības kuģiem, kas zvejas atļauju saņēmuši saskaņā ar šā protokola noteikumiem un tunzivju nozvejas izkrauj Kaboverdes ostā, veicamās maksas samazina par EUR 10 par katru izkrauto tonnu. Ja zvejas produktus pārdod apstrādes uzņēmumam Kaboverdē, piešķir papildu samazinājumu EUR 10 apmērā par tonnu. Šie atvieglojumi nepārsniedz 50 % nozvejoto daudzumu, kas norādīti galīgajā nozvejas deklarācijā.

Izkraušanu un/vai pārdošanu apliecinošos dokumentus nosūta Zvejniecības administrācijai. Kad tā tos ir apstiprinājusi, attiecīgajiem kuģu īpašniekiem ar Eiropas Savienības starpniecību paziņo summas, kuras viņiem atlīdzinās. Šīs summas atskaita no maksas par turpmākajiem licences pieprasījumiem.

VI NODAĻA

KONTROLE

1.         Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

Par katru zvejas atļauju saņēmuša Eiropas Savienības kuģa ieiešanu Kaboverdes zvejas zonā un iziešanu no tās Kaboverdei paziņo sešas stundas pirms ieiešanas vai iziešanas.

Paziņojumā par ieiešanu vai iziešanu kuģis jo īpaši norāda:

i)     plānoto ieiešanas/iziešanas datumu, laiku un vietu;

ii)    katras uz kuģa paturētās sugas īpatņu daudzumu, sugas apzīmēšanai izmantojot FAO trīsburtu kodu un norādot dzīvsvara kilogramus vai, attiecīgā gadījumā, īpatņu skaitu;

iii)   produkcijas sagatavošanas veidu.

Paziņojumu nosūta pa e-pastu vai, ja tādas iespējas nav, pa faksu vai radio, izmantojot Kaboverdes norādīto e-pasta adresi, izsaukuma numuru vai frekvenci. Kaboverde nekavējoties paziņo attiecīgajiem kuģiem un Eiropas Savienībai par jebkādām izmaiņām nosūtīšanai izmantojamajā e-pasta adresē, izsaukuma numurā vai frekvencē.

Ja konstatē, ka kuģis zvejo Kaboverdes zonā, iepriekš nepaziņojis par savu ierašanos, uzskata, ka šis kuģis zvejo bez atļaujas.

2.         Inspekcija jūrā

Zvejas atļauju saņēmušu Eiropas Savienības kuģu inspekciju jūrā Kaboverdes zonā veic Kaboverdes kuģi un inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Pirms uzkāpšanas uz kuģa Kaboverdes inspektori brīdina Eiropas Savienības kuģi par savu lēmumu veikt inspekciju. Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību.

Kaboverdes inspektori uz Eiropas Savienības kuģa uzturas tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai. Viņi veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, tā zvejas darbību un kravu.

Kaboverde var atļaut Eiropas Savienībai piedalīties jūrā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru uzkāpšanu uz kuģa un viņu darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Pirms nokāpšanas no kuģa Kaboverdes inspektori izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

3.         Inspekcija ostā

Eiropas Savienības kuģus, kuri Kaboverdes zonā gūto nozveju izkrauj vai pārkrauj citā kuģī Kaboverdes ostas ūdeņos, ostā inspicē Kaboverdes inspektori, kurus var skaidri identificēt kā tādus, kas ir pilnvaroti veikt zvejas kontroli.

Inspekciju veic ne vairāk kā divi inspektori, kuriem pirms inspekcijas uzsākšanas ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un inspektora apliecību. Kaboverdes inspektori uzturas uz Eiropas Savienības kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs inspekcijas uzdevumu veikšanai, un veic inspekciju tādā veidā, kas minimāli ietekmē kuģi, izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī un kravu.

Kaboverde var atļaut Eiropas Savienībai piedalīties ostā veiktā inspekcijā novērotāja statusā.

Eiropas Savienības kuģa kapteinis atvieglo Kaboverdes inspektoru darbu.

Katras inspekcijas beigās Kaboverdes inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu. Eiropas Savienības kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt inspekcijas ziņojumā savas piezīmes. Inspekcijas ziņojumu paraksta inspektors, kas to ir sagatavojis, un Eiropas Savienības kuģa kapteinis.

Pēc inspekcijas Kaboverdes inspektori izdod Eiropas Savienības kuģa kapteinim inspekcijas ziņojuma kopiju. Kaboverde astoņu dienu laikā pēc inspekcijas nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju Eiropas Savienībai.

VII NODAĻA

SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMA (VMS)

1.         Kuģa atrašanās vietas ziņojumi VMS sistēmā

Atrodoties Kaboverdes zonā, zvejas atļauju saņēmušiem Eiropas Savienības kuģiem jābūt aprīkotiem ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS), kas nodrošina automātisku un pastāvīgu to atrašanās vietas paziņošanu reizi stundā kuģa karoga valsts Zvejas uzraudzības centram (FMC).

Katrs atrašanās vietas ziņojums satur:

a)      kuģa identifikācijas datus;

b)      nesenāko kuģa ģeogrāfisko atrašanās vietu (ģeogrāfiskais garums un platums), kuras noteikšanas kļūda nepārsniedz 500 m un ticamības intervāls ir 99 %;

c)      atrašanās vietas reģistrēšanas datumu un laiku;

d)      kuģa ātrumu un kursu, un

e)      ir sagatavots šā pielikuma 5. papildinājumā norādītajā formātā.

Pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc ieiešanas Kaboverdes zonā apzīmē ar kodu “ENT”. Visas turpmākās atrašanās vietas apzīmē ar kodu “POS”, izņemot pirmo reģistrēto atrašanās vietu pēc iziešanas no Kaboverdes zonas, kuru apzīmē ar kodu “EXI”.

Karoga valsts FMC nodrošina atrašanās vietas ziņojumu automātisku apstrādi un, vajadzības gadījumā, to elektronisku pārsūtīšanu. Atrašanās vietas ziņojumi jāreģistrē drošā veidā un jāglabā trīs gadus.

2.         Datu pārraidīšana no kuģa gadījumā, ja VMS sistēma nedarbojas

Kapteinim ir pienākums vienmēr nodrošināt viņa kuģa VMS sistēmas uzturēšanu pilnā darba kārtībā un atrašanās vietas ziņojumu pareizu nosūtīšanu karoga valsts FMC.

Ja kuģa VMS sistēma nedarbojas, to salabo vai nomaina mēneša laikā. Ja tas nav izdarīts iepriekš minētajā termiņā, pēc tā beigām kuģim vairs nav atļauts zvejot Kaboverdes zonā.

Kuģi, kuri zvejo Kaboverdes zonā un kuru VMS sistēma ir bojāta, savus atrašanās vietas ziņojumus uz karoga valsts FMC nosūta pa elektronisko pastu, radio vai faksu vismaz reizi četrās stundās, norādot visus obligātos datus.

3.         Atrašanās vietas ziņojumu droša nosūtīšana Kaboverdei

Karoga valsts FMC automātiski pārsūta attiecīgo kuģu atrašanās vietas ziņojumus Kaboverdes FMC. Karoga valsts un Kaboverdes FMC apmainās ar savām elektroniskā pasta adresēm, ko izmanto saziņai, un nekavējoties informē par visām šo adrešu izmaiņām.

Atrašanās vietas ziņojumus starp karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC pārsūta, izmantojot drošu elektronisko sakaru sistēmu.

Kaboverdes FMC nekavējoties informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par jebkādiem atkārtotiem traucējumiem zvejas atļauju saņēmuša kuģa atrašanās vietas ziņojumu saņemšanā, kā arī par gadījumiem, kad attiecīgais kuģis nav paziņojis par iziešanu no zonas.

4.         Sakaru sistēmas traucējumi

Kaboverde nodrošina sava elektroniskā aprīkojuma sadarbspēju ar karoga valsts FMC aprīkojumu un nekavējoties informē Eiropas Savienību par visiem sakaru un atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas un saņemšanas traucējumiem, lai pēc iespējas drīzāk rastu tehnisku risinājumu. Domstarpības risina Apvienotajā komitejā.

Kapteinis ir atbildīgs par visām konstatētajām manipulācijām ar kuģa VMS sistēmu, kuru nolūks ir traucēt tās darbību vai viltot atrašanās vietas ziņojumus. Par pārkāpumiem piemēro spēkā esošajos Kaboverdes tiesību aktos paredzētās sankcijas.

5.         Atrašanās vietas ziņojumu sūtīšanas biežuma pārskatīšana

Ja pastāv pamatoti pierādījumi par iespējamu pārkāpumu, Kaboverde var pieprasīt karoga valsts FMC (nosūtot šāda pieprasījuma kopiju arī Eiropas Savienībai) uz noteiktu izmeklēšanas laiku samazināt kuģa atrašanās vietas ziņojumu nosūtīšanas intervālu līdz trīsdesmit minūtēm. Kaboverde nosūta šādus pierādījumus karoga valsts FMC un Eiropas Savienībai. Karoga valsts FMC nekavējoties sūta Kaboverdei atrašanās vietas ziņojumus, ievērojot jauno nosūtīšanas biežumu.

Pēc noteiktā izmeklēšanas laika beigām Kaboverde informē karoga valsts FMC un Eiropas Savienību par iespējamo turpmāko uzraudzību.

VIII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1.         Pārkāpumu noformēšana

Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem visus zvejas atļauju saņēmuša Eiropas Savienības kuģa izdarītos pārkāpumus norāda inspekcijas ziņojumā.

Kapteiņa paraksts inspekcijas ziņojumā nenozīmē, ka kuģa īpašnieks atsakās no tiesībām aizstāvēties saistībā ar konstatēto pārkāpumu.

2.         Kuģa aizturēšana un informatīvā sanāksme

Ikvienam pārkāpumu izdarījušam Eiropas Savienības kuģim var pieprasīt pārtraukt zvejas darbības un — ja kuģis atrodas jūrā — likt tam atgriezties Kaboverdes ostā, ja spēkā esošie Kaboverdes tiesību akti paredz šādus pasākumus attiecībā uz konstatēto pārkāpumu.

Kaboverde ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā paziņo Eiropas Savienībai par zvejas atļauju saņēmuša Eiropas Savienības kuģa aizturēšanu. Šajā paziņojumā norāda aizturēšanas pamatojumu.

Pirms jebkādu pasākumu veikšanas attiecībā uz kuģi, kapteini, apkalpi vai kravu, izņemot pierādījumu saglabāšanai nepieciešamos pasākumus, pēc Eiropas Savienības pieprasījuma Kaboverde vienas darbdienas laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu organizē informatīvu sanāksmi, lai noskaidrotu apstākļus, kuru dēļ kuģis tika aizturēts, un informētu par iespējamiem turpmākiem pasākumiem. Šajā informatīvajā sanāksmē var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis.

3.         Sankcijas par pārkāpumu un izlīguma procedūra

Sankcijas par konstatēto pārkāpumu nosaka Kaboverde saskaņā ar spēkā esošo valsts tiesību aktu noteikumiem.

Ja par izdarīto pārkāpumu ir jāierosina tiesvedības process, pirms tā uzsākšanas un ja vien pārkāpums nav uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu, Kaboverde un Eiropas Savienība uzsāk izlīguma procedūru, lai noteiktu sankciju nosacījumus un smaguma pakāpi. Šajā izlīguma procedūrā var piedalīties kuģa karoga valsts pārstāvis. Izlīguma procedūru pabeidz ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc paziņojuma par kuģa aizturēšanu.

4.         Tiesvedības process un drošības nauda

Ja izlīgumu nav izdevis panākt un pārkāpums ir nodots izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, pārkāpumu izdarījušā kuģa īpašnieks iemaksā drošības naudu Kaboverdes norādītā bankā, un šādas drošības naudas summa, kuru nosaka Kaboverde, sedz visas ar kuģa aizturēšanu saistītās izmaksas, iespējamo soda naudu un iespējamās zaudējumu atlīdzības summu. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām.

Drošības naudu atbrīvo un nekavējoties atmaksā kuģa īpašniekam pēc sprieduma pasludināšanas:

a)      pilnā apmērā, ja nav noteiktas nekādas sankcijas;

b)      daļēji, t. i., izmaksā starpību, ja sankcija ir soda nauda, kas nepārsniedz bankā iemaksātās drošības naudas summu.

Kaboverde astoņu dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas informē Eiropas Savienību par tiesvedības procesa rezultātiem.

5.         Kuģa un apkalpes atbrīvošana

Kuģis un tā apkalpe drīkst atstāt ostu, tiklīdz ir izpildītas izlīguma procedūras rezultātā noteiktās sankcijas vai iemaksāta drošības nauda.

IX NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.         Nodarbināmo jūrnieku skaits

Zvejas sezonas laikā Kaboverdes zonā Eiropas Savienības kuģi nodarbina Kaboverdes jūrniekus, ievērojot šādu minimālo skaitu:

a)      tunzivju seineru flote nodarbina vismaz sešus jūrniekus;

b)      kuģu flote tunzivju zvejai ar makšķerēm nodarbina vismaz divus jūrniekus;

c)      kuģu flote zvejai ar dreifējošām āķu jedām nodarbina vismaz piecus jūrniekus.

Eiropas Savienības kuģu īpašnieki cenšas rast papildu iespējas Kaboverdes jūrnieku nodarbināšanai.

2.         Brīva jūrnieku izvēle

Kaboverde uztur sarakstu ar kvalificētiem Kaboverdes jūrniekiem, kurus var nodarbināt uz Eiropas Savienības kuģiem.

Kuģa īpašnieks vai viņa aģents brīvi izvēlas no šā saraksta Kaboverdes jūrniekus darbam uz kuģa un paziņo Kaboverdei par viņu iekļaušanu apkalpē.

3.         Jūrnieku darba līgumi

Kaboverdes jūrnieku darba līgumu noformē kuģa īpašnieks vai viņa aģents un jūrnieks, kuru var pārstāvēt viņa arodbiedrība. Līgumu vīzē Kaboverdes jūrlietu administrācija. Jo īpaši tajā nosaka dienu un ostu, kurā jūrnieks stājas darbā uz kuģa.

Šajā līgumā jūrniekiem ir paredzētas attiecīgās sociālā nodrošinājuma garantijas Kaboverdē. Līgums ietver dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru.

Kaboverdes jūrniekiem ir Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) deklarācijā paredzētās darba pamattiesības. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.         Jūrnieku darba samaksa

Kaboverdes jūrnieku algu maksā kuģa īpašnieks. To nosaka pirms zvejas atļaujas izdošanas un pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Kaboverdi.

Darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts kuģu apkalpēm noteikto darba algu, un tai ir jāatbilst ILO prasībām.

5.         Jūrnieku pienākumi

Jūrnieks piesakās kuģa kapteinim, kas viņu iekļāvis apkalpē, iepriekšējā dienā pirms līgumā paredzētās darbā stāšanās dienas. Kapteinis paziņo jūrniekam darbā stāšanās dienu un laiku. Ja jūrnieks atsakās no darba piedāvājuma vai nepiesakās līdz paredzētajai darbā stāšanās dienai un laikam, jūrnieka darba līgumu uzskata par anulētu un kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma nodarbināt attiecīgo jūrnieku. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nepiemēro naudas sodu vai kompensācijas maksājumus.

6.         Kaboverdes jūrnieku nenodarbināšana

Kuģu īpašnieki, kas nenodarbina Kaboverdes jūrniekus, līdz kārtējā gada 30. septembrim par katru jūrnieku, kurš iztrūkst līdz šīs nodaļas sākumā noteiktajam minimālajam skaitam, pārskaita vienotas likmes summu EUR 20 par katru dienu, kurā viņu kuģi atrodas Kaboverdes zonā.

X NODAĻA

KABOVERDES NOVĒROTĀJI

1.         Zvejas darbību novērošana

Zvejas atļauju saņēmušo kuģu zvejas darbības, ko veic saskaņā ar nolīgumu, tiek novērotas.

Šāds novērošanas režīms ir saskaņā ar ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) ieteikumiem.

2.         Izraudzītie kuģi un norīkotie novērotāji

Kaboverde izraugās ES kuģus, kuriem ir jāuzņem novērotājs, un norīko novērotāju ne vēlāk kā 15 dienas pirms paredzētās novērotāja uzkāpšanas uz kuģa.

Zvejas atļaujas izdošanas brīdī Kaboverde informē Eiropas Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem, kā arī par novērotāja uzturēšanās ilgumu uz katra kuģa. Kaboverde nekavējoties informē Eiropas Savienību un kuģa īpašnieku vai viņa aģentu par visām izmaiņām attiecībā uz izraudzītajiem kuģiem un norīkotajiem novērotājiem.

Kaboverde apņemas nenorīkot novērotājus darbā uz kuģiem, uz kuriem jau ir novērotājs vai kuriem jau ir noteikts oficiāls pienākums uzņemt novērotāju attiecīgajā zvejas sezonā, kamēr tie veic zvejas darbības ārpus Kaboverdes zonas.

Laiks, ko novērotājs pavada uz kuģa, nepārsniedz viņa uzdevumu izpildei vajadzīgo laiku.

3.         Vienotas likmes maksājums

Veicot maksājumus, kuģa īpašnieks par katru kuģi pārskaita Kaboverdei vienotas likmes summu EUR 200 gadā.

4.         Novērotāja darba alga

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Kaboverde.

5.         Nosacījumi par uzturēšanos uz kuģa

Nosacījumus, ar kādiem novērotājs uzkāpj uz kuģa, jo īpaši laiku, ko viņš pavada uz kuģa, nosaka pēc savstarpējas vienošanās starp kuģa īpašnieku vai viņa aģentu un Kaboverdi.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Tomēr, izmitinot novērotāju uz kuģa, ņem vērā kuģa tehniskās iespējas.

Izdevumus par novērotāja uzturēšanos un ēdināšanu uz kuģa sedz kuģa īpašnieks.

Kapteinis veic visus pasākumus, kas ir viņa atbildības jomā, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību.

Novērotāja rīcībā nodod visus līdzekļus, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei. Viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, ar kuģa zvejas darbībām saistītajiem dokumentiem, jo īpaši zvejas žurnālam un kuģa žurnālam, kā arī tām kuģa vietām, kuras ir tieši saistītas ar viņa uzdevumiem.

6.         Novērotāja pienākumi

Atrodoties uz kuģa, novērotājs:

a)      veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

b)      saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa;

c)      ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

7.         Novērotāja uzkāpšana uz kuģa un nokāpšana no tā

Novērotājs uzkāpj uz kuģa tā īpašnieka izvēlētā ostā.

Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis 10 dienas pirms novērotāja uzkāpšanas uz kuģa paziņo Kaboverdei dienu, laiku un ostu, kurā paredzēta novērotāja uzkāpšana uz kuģa. Ja novērotājs uz kuģa uzkāpj ārvalsts ostā, viņa ceļa izdevumus līdz šai ostai sedz kuģa īpašnieks.

Ja novērotājs neierodas 12 stundu laikā pēc paredzētās dienas un laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šādu novērotāju. Kuģis drīkst atstāt ostu un uzsākt zvejas darbības.

Ja novērotājs no kuģa nenokāpj Kaboverdes ostā, kuģa īpašnieks par saviem līdzekļiem nodrošina iespējami drīzu novērotāja nokļūšanu Kaboverdē.

8.         Novērotāja uzdevumi

Novērotājs veic šādus uzdevumus:

a)      novēro kuģa zvejas darbības;

b)      pārbauda kuģa atrašanās vietu zvejas darbību laikā;

c)      ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām;

d)      atzīmē izmantotos zvejas rīkus;

e)      pārbauda kuģa zvejas žurnāla datus par Kaboverdes zonā gūtajām nozvejām;

f)       pārbauda piezvejas procentuālo daudzumu un novērtē izmetumu apjomu;

g)      kamēr kuģis darbojas Kaboverdes zonā, vismaz reizi nedēļā pa radio, faksu vai pa e-pastu paziņo savus novērojumus, tostarp uz kuģa paturēto nozveju un piezveju apjomu.

9.         Novērotāja ziņojums

Pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs iepazīstina kuģa kapteini ar savu novērojumu ziņojumu. Kuģa kapteinim ir tiesības ierakstīt novērotāja ziņojumā savas piezīmes. Ziņojumu paraksta novērotājs un kapteinis. Kapteinis saņem novērotāja ziņojuma kopiju.

Novērotājs nodod savu ziņojumu Kaboverdei, kas 8 dienu laikā pēc novērotāja nokāpšanas no kuģa nosūta vienu kopiju Eiropas Savienībai.

XI NODAĻA

KUĢU OPERATORU ATBILDĪBA

1. Operatori nodrošina, ka to kuģi ir derīgi kuģošanai pa jūru un ka uz tiem atrodas pienācīgs dzīvības glābšanas aprīkojums un avārijas rezerves katram pasažierim un apkalpes loceklim.

2. Operatori ar starptautiski atzītu apdrošinātāju starpniecību nodrošina pienācīgu un pilnīgu savu kuģu apdrošināšanu.

3. Ja Eiropas Savienības kuģis ir iesaistīts tādā jūras negadījumā vai incidentā Kaboverdē, kura rezultāts ir jebkāda veida piesārņojums un kaitējums videi, kuģis un tā operators nekavējoties informē Kaboverdes iestādes. Ja konstatēto kaitējumu ir nodarījis operatora kuģis, minētais operators nes atbildību saskaņā ar piemērojamajiem valsts un starptautiskajiem noteikumiem un procedūrām.

PIELIKUMA PAPILDINĀJUMI

1. papildinājums – Kaboverdes EEZ

2. papildinājums – Tehniskie saglabāšanas pasākumi

3. papildinājums – Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

4. papildinājums – Zvejas žurnāls

5. papildinājums – VMS ziņojumi Kaboverdei

6. papildinājums – Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) pārvaldības un īstenošanas vadlīnijas

1. papildinājums – Kaboverdes EEZ

Kaboverdes EEZ plešas 200 jūras jūdzes no šādām bāzes līnijām.

Punkts || Ziemeļu platums || Rietumu garums || Sala

A. || 14°48'43.17'' || 24°43'48.85'' || I. Brava

C-P1 a Rainha || 14°49'59.10'' || 24°45'33.11'' || -

C-P1 a Faja || 14°51'52.19'' || 24°45'09.19'' || -

D-P1 Vermelharia || 16°29'10.25'' || 24°19'55.87'' || S. Nicolau

E. || 16°36'37.32'' || 24°36'13.93'' || Ilhéu Raso

F-P1 a da Peça || 16°54'25.10'' || 25°18'11.00'' || Santo Antão

F. || 16°54'40.00'' || 25°18'32.00'' || -

G-P1 a Camarin || 16°55'32.98'' || 25°19'10.76'' || -

H-P1 a Preta || 17°02'28.66'' || 25°21'51.67'' || -

I-P1 A Mangrade || 17°03'21.06'' || 25°21'54.44'' || -

J-P1 a Portinha || 17°05'33.10'' || 25°20'29.91'' || -

K-P1 a do Sol || 17°12'25.21'' || 25°05'56.15'' || -

L-P1 a Sinagoga || 17°10'41.58'' || 25°01'38.24'' || -

M-Pta Espechim || 16°40'51.64'' || 24°20'38.79'' || S. Nicolau

N-Pta Norte || 16°51'21.13'' || 22°55'40.74'' || Sal

O-Pta Casaca || 16°50'01.69'' || 22°53'50.14'' || -

P-Ilhéu Cascalho || 16°11'31.04'' || 22°40'52.44'' || Boa Vista

P1-Ilhéu Baluarte || 16°09'05.00'' || 22°39'45.00'' || -

Q-Pta Roque || 16°05'09.83'' || 22°40'26.06'' || -

R-Pta Flamengas || 15°10'03.89'' || 23°05'47.90'' || Maio

S. || 15°09'02.21'' || 23°06'24.98'' || Santiago

T. || 14°54'10.78'' || 23°29'36.09'' || -

U-D. Maria Pia || 14°53'50.00'' || 23°30'54.50'' || I. de Fogo

V-Pta Pesqueiro || 14°48'52.32'' || 24°22'43.30'' || I. Brava

X-Pta Nho Martinho || 14°48'25.59 || 24°42'34.92'' || -

Y=A || 14°48'43.17'' || 24°43'48.85'' ||

Saskaņā ar 1993. gada 17. februārī parakstīto Kaboverdes Republikas un Senegālas Republikas līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti.

Punkts             Ziemeļu platums          Rietumu garums

A         13° 39' 00"      20° 04' 25"

B         14° 51' 00"      20° 04' 25"

C         14° 55' 00"      20° 00' 00"

D         15° 10' 00"      19° 51' 30"

E          15° 25' 00"      19° 44' 50"

F          15° 40' 00"      19° 38' 30"

G         15° 55' 00"      19° 35' 40"

H         16° 04' 05"      19° 33' 30"

Saskaņā ar 2003. gada 19. septembrī parakstīto Kaboverdes Republikas un Mauritānijas Islāma Republikas līgumu šo divu valstu jūras robežu apzīmē šādi punkti.

Punkts             Ziemeļu platums          Rietumu garums

H         16° 04.0'          019° 33.5'

I           16° 17.0'          019° 32.5'

J           16° 28.5'          019° 32.5'

K         16° 38.0'          019° 33.2'

L          17° 00.0'          019° 32.1'

M         17° 06.0'          019° 36.8'

N         17° 26.8'          019° 37.9'

O         17° 31.9'          019° 38.0'

P          17° 44.1'          019° 38.0'

Q         17° 53.3'          019° 38.0'

R         18° 02.5'          019° 42.1'

S          18° 07.8'          019° 44.2'

T          18° 13.4'          019° 47.0'

U         18° 18.8'          019° 49.0'

V         18° 24.0'          019° 51.5'

X         18° 28.8'          019° 53.8'

Y         18° 34.9'          019° 56.0'

Z          18° 44.2'          020° 00.0'

2. papildinājums – Tehniskie saglabāšanas pasākumi

1.         Visām zvejas kategorijām piemērojamie pasākumi

Zvejai aizliegtās sugas

Saskaņā ar Konvenciju par migrējošām sugām un ar ICCAT rezolūcijām aizliegts zvejot divragaino velnraju (Manta birostris), milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), lielacu lapshaizivi (Alopias superciliosus), Sphyrnidae dzimtas āmurhaizivis (izņemot āmurhaizivi Sphyrna tiburo), okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

Saskaņā ar Kaboverdes tiesību aktiem aizliegts zvejot vaļhaizivi (Rhincondon typus).

Haizivju spuru atdalīšanas aizliegums

Aizliegts uz kuģa atdalīt, glabāt, pārkraut citā kuģī vai izkraut haizivs spuras. Neskarot iepriekš minēto, lai atvieglotu glabāšanu uz kuģa, haizivju spurās var izdarīt iegriezumus un tās pielocīt pie liemeņa, bet tās nedrīkst atdalīt no liemeņa pirms izkraušanas.

Aizliegums jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī

Aizliegts jūrā veikt pārkraušanu citā kuģī. Pārkraušanu citā kuģī drīkst veikt tikai apstiprinātas Kaboverdes ostas ūdeņos.

2.         Konkrētām zvejas kategorijām piemērojami pasākumi

1. KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM

(1) Zvejas zona: tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

(2) Atļautie zvejas rīki: makšķeres.

(3) Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem.

2. TUNZIVJU SEINERI

(1) Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzes līnijas, ņemot vērā Kaboverdes zvejas zonas īpatnību – arhipelāgus.

(2) Atļautie zvejas rīki: zvejas vadi.

(3) Mērķsugas: dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus), svītrainā tunzivs (Katsuwonus pelamis).

Piezvejas: saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem.

3. KUĢI ZVEJAI AR DREIFĒJOŠĀM ĀĶU JEDĀM

(1) Zvejas zona: tālāk par 18 jūras jūdzēm no bāzes līnijas.

(2) Atļautie zvejas rīki: dreifējošas āķu jedas.

(3) Mērķsugas: zobenzivs (Xiphias gladius), zilā haizivs (Prionace glauca), dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares), lielacu tunzivs (Thunnus obesus).

Piezvejas: saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem.

3.         Pasākumu atjaunināšana

Lai šos tehniskos saglabāšanas pasākumus atjauninātu atbilstīgi zinātniskajiem ieteikumiem, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā.

3. papildinājums – Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa

KABOVERDES UN EIROPAS SAVIENĪBAS ZVEJNIECĪBAS NOLĪGUMS

I – IESNIEDZĒJS

1.         Iesniedzējs:

2.         Ražotāju organizācija vai kuģa īpašnieks:

3.         Ražotāju organizācijas vai kuģa īpašnieka adrese:

4.         Tālrunis:                                    Fakss:                                 E-pasts:

5.         Kapteinis:                                 Valstspiederība:                 E-pasts:

6.         Vietējais aģents (vārds, uzvārds, adrese):

II – KUĢA IDENTIFIKĀCIJAS DATI

7.         Kuģa vārds:

8.         Karoga valsts:                         Reģistrācijas osta:

9.         Ārējās identifikācijas burti un cipari: MMSI:                         SJO Nr.:         

10.       Pašreizējā karoga reģistrācijas datums (DD/MM/GGGG): ......./......./.........

Iepriekšējais karogs (ja ir):

11.       Kuģa būves vieta:       Datums (DD/MM/GGGG) …...../…..../…….…..

12.       Radio izsaukuma signāls: HF:                        VHF:             

13.       Kuģa satelīttālruņa Nr.: IRCS: 

III – KUĢA TEHNISKIE DATI

14.       Lielākais garums (m):                              Platums (m):             

            Tilpība (izteikta GT saskaņā ar Londonas konvenciju):

15.       Dzinēja tips:                                              Dzinēja jauda (kW):            

16.       Apkalpes locekļu skaits:         

17.       Nozveju uzglabāšanas veids uz kuģa:                     Uz ledus ¨ Dzesēšana ¨           Jauktā veidā ¨            Saldēšana                    ¨

18.       Apstrādes jauda dienā (24h) tonnās: Zivju tilpņu skaits:      Zivju tilpņu kopējā tilpība (m3):

19.       VMS. Automātiskā dislocēšanas ierīce:

            Ražotājs:                                       Modelis:          Sērijas numurs:

            Programmatūra:                            Satelītoperators (MCSP):

IV – ZVEJAS DARBĪBAS

20.       Atļautie zvejas rīki: ¨ riņķvads     ¨ āķu jedas        ¨ makšķeres   

21.       Nozvejas izkraušanas vieta: 

22.       Pieprasītās atļaujas termiņš no (DD/MM/GGGG): …..… / ……. / ………. līdz ……./ …….. / …….…

Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šā pieprasījuma informācija ir patiesa un pareiza, un godprātīgi sniegta.

Vieta: ________________________________________ Datums: …..… / ……. / ……….

Iesniedzēja paraksts: _______________________________________________________________

4. papildinājums – Zvejas žurnāls

|| || Āķu jeda Dzīvā ēsma Riņķvads Tralis Outros (Cits) ||

||

|| || || || || || || || || || ||

Kuģa vārds: ……………………………………………………………………. || Bruto tilpība (GT):         …………………………………………………............................. || Kuģis IZGĀJA Kuģis ATGRIEZĀS || Mēnesis || Diena || Gads || Osta || || ||

Karoga valsts:            ……………………………………………………………………........................... || Tilpība tonnās: ……………………………………………........ || || || || || || ||

||

Reģistrācijas numurs:       ………………………………………………………………................................... || Kapteinis: ……………………………………………………….... || || || ||

Kuģa īpašnieks: ………………………………………………………….......................... || Apkalpes locekļu skaits:    ….…………………………………………………........................ || || || || || || || ||

Adrese: ………………………………………………………………………….... || Ziņojuma datums: ………………………………………………...... || || ||

|| (Ziņojuma sniedzējs):      ………………………………………………................................. || Dienu skaits jūrā: || || Zvejas dienu skaits: Zvejas rīku iemetienu skaits: || || Zvejas reisa Nr.: || ||

||

||

|| ||

Datums || Rajons || Ūdens virsmas temperatūra (ºC) || Zvejas piepūle Izmantoto āķu skaits || Capturas (Nozvejas) || Isco usado na pesca (Izmantotā ēsma) ||

Mēnesis || Diena || Z/D platums || A/R garums || Zilā tunzivs vai dienvidu tunzivs Thunnus thynnus vai T. maccoyi || Dzeltenspuru tunzivs Thunnus albacares || (Lielacu tunzivs) Thunnus obesus || (Garspuru tunzivs) Thunnus alalunga || (Zobenzivs) Xiphias gladius || (Svītrainais marlīns) (Baltais marlīns) Tetrapturus audax vai T. albidus || (Melnais marlīns) Makaira indica || (Buriniekzivis) Istiophorus albicane vai I. platypterus || Svītrainā tunzivs Katsuwonus pelamis || (Jaukta nozveja) || Dienas kopējā nozveja (svaru norāda tikai kg) || Saira || Kalmārs || Dzīvā ēsma || (Cita) ||

|| || || || || || Daudzums || Svars, kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || Daudzums || kg || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

IZKRĀVUMI (KG) || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || || ||

Piezīmes || || || || ||

1 – Aizpilda vienu žurnāla lapu mēnesī, vienu rindu dienā. || || 2 – „Diena” ir tā diena, kad ievietotas āķu jedas. || 4 – Apakšējo rindu (izkrāvumi) aizpilda tikai zvejas reisa beigās. Norāda faktisko svaru izkraušanas laikā. || ||

. || || 3 – Ar zvejas rajonu apzīmē kuģa atrašanās vietu. Noapaļo minūtes un ieraksta platuma un garuma grādus. Norāda Z vai D un A vai R. || || 5 – Visa šeit norādītā informācija ir konfidenciāla. || || ||

5. papildinājums – VMS ziņojumi Kaboverdei

ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements || Lauka kods || Obligāti vai fakultatīvi dati || Piezīmes

Ieraksta sākums || SR || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta sākumu

Saņēmējs || AD || O || Ziņojuma dati: saņēmējs. Valsts ISO trīsburtu kods

Nosūtītājs || FS || O || Ziņojuma dati: nosūtītājs. Valsts ISO trīsburtu kods

Ziņojuma tips || TM || O || Ziņojuma dati: ziņojuma tips ‑ POS

Radio izsaukuma signāls || RC || O || Kuģa dati: kuģa starptautiskais radio izsaukuma signāls

Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs || IR || F || Kuģa dati: Līgumslēdzējas puses unikālais kuģa numurs. Karoga valsts ISO trīsburtu kods, aiz kura norādīts numurs

Ārējais reģistrācijas numurs || XR || F || Kuģa dati: borta numurs

Karoga valsts || FS || F || Karoga valsts dati

Ģeogrāfiskais platums || LA || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un minūtēs N/S DDMM (WGS‑84)

Ģeogrāfiskais garums || LO || O || Kuģa atrašanās vietas dati: atrašanās vieta grādos un minūtēs E/W DDDMM (WGS‑84)

Datums || DA || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums pēc UTC (GGGGMMDD)

Laiks || TI || O || Kuģa atrašanās vietas dati: kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks pēc UTC (HHMM)

Ieraksta beigas || ER || O || Sistēmas dati: apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

ziņojuma sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “SR”;

datu elementa sākumu apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un attiecīgo lauka kodu;

lauka kodu no datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/);

datu pārus atdala ar tukšumzīmi;

ieraksta beigas apzīmē ar divām slīpsvītrām (//) un kodu “ER”.

Fakultatīvie dati jānorāda starp ieraksta sākumu un beigām.

6. papildinājums – Zvejas darbību datu paziņošanai paredzētās elektroniskās sistēmas (ERS sistēma) pārvaldības un īstenošanas vadlīnijas

Vispārīgi noteikumi

1.         Visiem ES zvejas kuģiem jābūt aprīkotiem ar elektronisku sistēmu (turpmāk ERS sistēma), kas visu laiku, kamēr kuģis atrodas Kaboverdes zvejas zonā, spēj reģistrēt un pārsūtīt datus par kuģa zvejas darbībām (turpmāk ERS dati).

2.         ES kuģim, kas nav aprīkots ar ERS sistēmu vai kam ERS sistēma nedarbojas, nav atļauts ieiet Kaboverdes zvejas zonā, lai tur veiktu zvejas darbības.

3.         ERS datus pārraida saskaņā ar šīm vadlīnijām, un tos adresē karoga valsts zvejas uzraudzības centram (turpmāk FMC), kas nodrošina šo datu automātisku pārsūtīšanu Kaboverdes FMC.

4.         Karoga valsts un Kaboverde nodrošina, ka to FMC rīcībā ir datoraprīkojums un vajadzīgā programmatūra ERS datu automātiskai pārraidei XML formātā (pieejams adresē [http://ec.europa.eu/cfp/control/codes/index_en.htm]) un ka ir izveidota drošības procedūra, kas ļauj ERS datus reģistrēt un uzglabāt datorlasāmā formātā vismaz 3 gadus.

5.         Iepriekš 3. punktā minētā formāta modifikācijas un atjauninājumus identificē un datē, un tie ir operacionāli sešus mēnešus pēc implementēšanas.

6.         ERS datu pārraidīšanai jāizmanto elektroniski sakaru līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisija un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

7.         Karoga valsts un Kaboverde katra norīko kontaktpunktu ERS jautājumos:

(a) attiecīgos ERS kontaktpunktus norīko vismaz uz sešiem mēnešiem;

(b) karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC apmainās ar savu attiecīgo ERS punktu kontaktinformāciju (vārds, adrese, tālrunis, telekss, e-pasts);

(c) ja šajā kontaktinformācijā notiek izmaiņas, par to ir nekavējoties jāpaziņo.

ERS datu reģistrēšana un paziņošana

8.         ES zvejas kuģim ir pienākums:

(a) katru dienu paziņot ERS datus par katru iepriekšējo dienu, kas pavadīta Kaboverdes zvejas zonā;

(b) par katru zvejas rīku iemetienu reģistrēt visu nozvejoto un uz kuģa paturēto sugu (mērķsugu, piezvejas vai izmetumu) apjomus;

(c) par katru Kaboverdes izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu deklarēt arī nulles apjoma nozveju;

(d) katru sugu identificēt ar FAO trīsburtu kodu;

(e) daudzumus izteikt dzīvsvara kilogramos vai, ja ir tāda prasība, ar īpatņu skaitu;

(f) par katru Kaboverdes izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu ERS datos reģistrēt citā kuģī pārkrautos un/vai izkrautos daudzumus;

(g) ikreiz, kad kuģis ieiet Kaboverdes zvejas zonā (COE ziņojums) vai iziet no tās (COX ziņojums), īpašā ziņojumā ar ERS datiem reģistrēt uz kuģa paturētos daudzumus par katru Kaboverdes izdotajā zvejas atļaujā norādīto sugu;

(h) katru dienu līdz plkst. 23.59 pēc UTC pārraidīt ERS datus karoga valsts FMC, izmantojot 3. punktā minēto formātu.

9.         Kapteinis atbild par reģistrēto un pārraidīto ERS datu pareizību.

10.       Karoga valsts FMC automātiski un nekavējoties nosūta ERS datus Kaboverdes FMC.

11.       Kaboverdes FMC apstiprina ERS datu saņemšanu, nosūtot apstiprinājuma ziņojumu, un ievēro ERS datu konfidencialitāti.

Kuģa ERS sistēmas traucējumi un/vai kuģa un karoga valsts FMC nespēja apmainīties ar ERS datiem

12.       Karoga valsts nekavējoties informē sava karoga kuģa kapteini un/vai īpašnieku vai viņa aģentu par visiem tehniskajiem traucējumiem kuģa ERS sistēmas darbībā vai par kuģa un karoga valsts FMC nespēju apmainīties ar ERS datiem.

13.       Karoga valsts informē Kaboverdi par konstatētajiem traucējumiem un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

14.       Ja ERS sistēmas darbībā radušies traucējumi, kuģa kapteinis un/vai īpašnieks nodrošina, ka 10 dienu laikā sistēma tiek salabota vai bojātais aprīkojums tiek nomainīts. Ja kuģis šo 10 dienu laikā ieiet ostā, atsākt zvejas darbības Kaboverdes zvejas zonā tas drīkst tikai tad, kad ERS sistēma atkal ir pilnībā funkcionējoša, izņemot gadījumus, kad Kaboverde atsākšanu ir īpaši atļāvusi.

15.       Ja ERS sistēmas darbībā ir traucējumi, zvejas kuģis nedrīkst iziet no ostas:

(i) pirms ERS sistēma nav pilnībā atsākusi darboties un pirms to nav apliecinājusi karoga valsts un Kaboverde, vai –

(j) ja kuģis neturpinās zvejas darbības Kaboverdes zvejas zonā – pirms nav saņemta attiecīga karoga valsts atļauja. Šādā gadījumā, pirms kuģis iziet no ostas, karoga valsts informē Kaboverdi par savu lēmumu.

16.       ES kuģim, kas darbojas Kaboverdes zvejas zonā un kam ir bojāta ERS sistēma, ik dienas ne vēlāk kā plkst. 23.59 (UTC) ir jānosūta visi ERS dati kuģa karoga valsts FMC, izmantojot jebkurus citus elektronisko sakaru līdzekļus, kuri ir pieejami arī Kaboverdes FMC.

17.       ERS datus, ko 12. punktā minētu traucējumu dēļ nav bijis iespējams darīt Kaboverdei pieejamus ar ERS sistēmas starpniecību, karoga valsts FMC pārraida Kaboverdes FMC, izmantojot citu elektronisku formātu, par ko ir panākta savstarpēja vienošanās. Šādu alternatīvu pārraidīšanu uzskata par prioritāru, ņemot vērā to, ka parastais nosūtīšanas termiņš var netikt ievērots.

18.       Ja Kaboverdes FMC 3 dienas pēc kārtas nesaņem no kuģa ERS datus, izmeklēšanas nolūkā Kaboverde var likt šim kuģim tūlīt doties uz tās norādītu ostu.

FMC darbības traucējumi – ERS datu nesaņemšana Kaboverdes Zvejas uzraudzības centrā

19.       Ja viens no FMC nesaņem ERS datus, tā ERS kontaktpunkts nekavējoties informē otra FMC ERS kontaktpunktu, un, ja nepieciešams, abi sadarbojas, lai problēmu atrisinātu.

20.       Karoga valsts FMC un Kaboverdes FMC vienojas par alternatīviem elektronisko sakaru līdzekļiem, kas izmantojami ERS datu pārraidīšanai gadījumā, ja FMC darbībā rodas traucējumi, un nekavējoties informē viens otru par visām turpmākajām izmaiņām šajā jomā.

21.       Ja Kaboverdes FMC ziņo par ERS datu nesaņemšanu, karoga valsts FMC noskaidro problēmas cēloni un veic attiecīgus pasākumus, lai problēmu atrisinātu. Karoga valsts FMC 24 stundu laikā pēc traucējumu konstatēšanas informē Kaboverdes FMC un ES par rezultātiem un veiktajiem pasākumiem.

22.       Ja problēmas atrisināšanai vajadzīgas vairāk nekā 24 stundas, trūkstošos ERS datus karoga valsts FMC tūlīt pārsūta Kaboverdes FMC, izmantojot kādu no 17. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

23.       Kaboverde attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC darbības traucējumu dēļ notikušo ERS datu nesaņemšanu Kaboverdes Zvejas uzraudzības centrā.

FMC uzturēšana

24.       Par plānotām FMC uzturēšanas darbībām (tehniskās apkopes programma), kas varētu ietekmēt ERS datu apmaiņu, vismaz 72 stundas iepriekš jāpaziņo otram FMC, ja iespējams, norādot apkopes dienu un ilgumu. Par neplānotām apkopēm šādu informāciju otram FMC nosūta, tiklīdz tas ir iespējams.

25.       Apkopes laikā ERS datu nosūtīšana var tikt aizturēta līdz sistēmas darbības atjaunošanai. Attiecīgos ERS datus dara pieejamus uzreiz pēc apkopes pabeigšanas.

26.       Ja uzturēšanas darbības ilgst vairāk nekā 24 stundas, ERS datus nosūta citam FMC, izmantojot kādu no 17. punktā minētajiem alternatīvajiem sakaru līdzekļiem.

27.       Kaboverde attiecīgi informē savus kompetentos uzraudzības, kontroles un pārraudzības (MCS) dienestus, lai ES kuģiem nepiemērotu pārkāpumu procedūru saistībā ar FMC uzturēšanas darbību dēļ notikušo ERS datu nenosūtīšanu.

ERS datu maršrutēšana Kaboverdē

28.       ERS datu pārraidīšanai no karoga valsts uz Kaboverdi jāizmanto 6. punktā minētie elektroniskie sakaru līdzekļi, ko ES vārdā pārvalda Eiropas Komisijas dienesti un kas zināmi kā DEH (Data Exchange Highway) līdzekļi.

29.       Lai nodrošinātu ES flotes zvejas darbību pārvaldību, šos datus saglabā, un attiecīgi pilnvarots Eiropas Komisijas dienestu personāls ar tiem var iepazīties Eiropas Savienības vārdā.

PIELIKUMS

šāda tiesību akta priekšlikumam:

PADOMES LĒMUMS

par to, lai noslēgtu protokolu, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku Protokols, ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kuri paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Kaboverdes Republiku

1)         Komisija tiek pilnvarota risināt sarunas ar Kaboverdes Republiku un – vajadzības gadījumā un ja ir ievērots šā pielikuma 3. punkts – vienoties par protokola grozījumiem attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)      zvejas iespēju pārskatīšana saskaņā ar protokola 5. pantu;

b)      lēmums par nozares atbalsta īstenošanas kārtību saskaņā ar protokola 3. pantu;

c)      zvejas darbību veikšanas nosacījumu, kā arī protokola un tā pielikumu piemērošanas kārtības pielāgošana saskaņā ar protokola 5. panta 2. punktu.

2)         Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma 9. pantu, Savienība:

a)      rīkojas atbilstīgi mērķiem, kurus Savienība tiecas sasniegt ar kopējo zivsaimniecības politiku;

b)      ievēro Padomes 2012. gada 19. marta secinājumus attiecībā uz paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju;

c)      iedrošina nostājas, kas atbilst attiecīgajiem noteikumiem, ko pieņēmušas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas.

3)         Ja Apvienotajai komitejai paredzēts sanāksmē pieņemt lēmumu par 1. punktā minētajiem protokola grozījumiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nostājā, ko paredzēts paust Savienības vārdā, tiktu ņemti vērā jaunākie statistikas un bioloģijas dati un cita Komisijai nodotā informācija.

Tālab un pamatojoties uz minēto informāciju, Komisijas dienesti pietiekošā laikā pirms attiecīgās Apvienotās komitejas sanāksmes Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām izskatīšanai un apstiprināšanai nosūta dokumentu ar sīku un konkrētu informāciju par sagatavoto Savienības nostājas priekšlikumu.

Jautājumos, kas nosaukti 1. punkta a) apakšpunktā, paredzēto Savienības nostāju pieņem Padome ar kvalificētu balsu vairākumu. Pārējos gadījumos sagatavošanas dokumentā paredzēto Savienības nostāju uzskata par pieņemtu, ja vien dalībvalstis – atkarībā no tā, kurš no šiem notikumiem ir pirmais,– bloķējošajam mazākumam atbilstošā skaitā neiebilst Padomes darba sagatavošanas struktūras sanāksmes laikā vai divdesmit dienu laikā pēc sagatavošanas dokumenta saņemšanas. Ja ir iebildumi, jautājumu nodod Padomei.

Ja turpmāko sanāksmju laikā, tostarp klātienē, nav iespējams panākt vienošanos, lai Savienības nostājā iekļautu jaunos elementus, šo jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.

Komisija tiek aicināta laikus veikt Apvienotās komitejas lēmuma turpinājumā vajadzīgos pasākumus, nepieciešamības gadījumā ietverot attiecīgā lēmuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un visu to priekšlikumu paziņošanu, kas vajadzīgi minētā lēmuma izpildei.