9.11.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 378/35

—

ņemot vērā to, cik svarīgas ir tiesības iesniegt lūgumrakstu un cik svarīgi ir Parlamenta struktūras nekavējoties informēt par Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju konkrētām bažām un viedokļiem, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 24. un 227. pantā,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumus un jo īpaši tās 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumus, kas attiecas uz pienākumu neizpildes procedūru, jo īpaši Līguma 258. un 260. pantu,

—

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu un 202. panta 8. punktu,

—

ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A7-0131/2014),

A.

tā kā 2013. gadā — Eiropas Pilsoņu gadā — tika saņemti 2 885 lūgumraksti, kas atbilst pieaugumam par teju 45 % salīdzinājumā ar 2012. gadu; ņemot vērā to, ka pašreizējā Parlamenta sasaukuma laikā līdz šim ir reģistrēti gandrīz 10 000 lūgumraksti;

B.

tā kā, lai gan salīdzinājumā ar Eiropas Savienības iedzīvotāju skaitu šis skaitlis saglabājies neliels, tas tomēr norāda, ka ir ievērojami pieaugusi informētība par tiesībām iesniegt lūgumrakstu un tiesiskā paļāvība, ka lūgumrakstu izskatīšanas process ir lietderīgs kā līdzeklis, lai pievērstu Eiropas iestāžu un dalībvalstu uzmanību atsevišķu pilsoņu, vietējo kopienu, NVO, brīvprātīgo asociāciju un privātu uzņēmumu rūpēm;

C.

tā kā Eiropas pilsoņus tieši pārstāv vienīgā pilsoņu vēlētā ES iestāde — Eiropas Parlaments; tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu dod pilsoņiem iespēju tieši vērsties pie saviem pārstāvjiem;

D.

tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu uzlabo Eiropas Parlamenta spēju atsaukties Savienības pilsoņu un iedzīvotāju rūpēm, jo tās vienlaikus var nodrošināt cilvēkiem atvērtu, demokrātisku un pārredzamu mehānismu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļa iegūšanai saistībā ar viņu sūdzībām, ja tās ir likumīgas un pamatotas, un jo īpaši attiecībā uz problēmām Eiropas tiesību aktu īstenošanā; tā kā likumdevēji un izpildvaras struktūras ES un vietējā līmenī no lūgumrakstiem var gūt vērtīgu informāciju;

E.

tā kā ir jānovērš turpmāki neatgūstami bioloģiskās daudzveidības zudumi, jo īpaši Natura 2000 tīklā iekļautajās teritorijās; tā kā dalībvalstis ir apņēmušās nodrošināt īpaši aizsargājamu teritoriju aizsardzību saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu (92/43/EEK) un Putnu direktīvu (79/409/EEK); tā kā — lai gan Komisija atbilstību ES tiesību aktiem var pilnībā pārbaudīt tikai pēc tam, kad dalībvalsts iestādes ir pieņēmušas galīgo lēmumu, — ir svarīgi, jo īpaši saistībā ar vides jautājumiem, pēc iespējas agrīnā posmā pārbaudīt, vai vietējās, reģionālās un valsts iestādes pareizi piemēro visas ES tiesību aktos noteiktās attiecīgās procedūru prasības, tostarp piesardzības principu;

F.

tā kā ir jāpalielina pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā, lai pastiprinātu tā likumību un pārskatatbildību; tā kā lūgumrakstu iesniegšanas process ir arī veids, kā gūt ieskatu par reālo situāciju attiecībā uz Eiropas sabiedrībā — it sevišķi ekonomikas krīzes un sociālo nemieru laikā — valdošo spriedzi, kuru izraisījusi pasaules finanšu tirgu un banku sistēmu sabrukuma ietekme uz Eiropas iedzīvotājiem; atgādinot, ka Lūgumrakstu komiteja 2013. gada septembrī par šo tematu rīkoja atklātu uzklausīšanu, kurā piedalījās lūgumrakstu iesniedzēji; tā kā komitejas uzmanību ir piesaistījuši daudzie lūgumraksti par nelikumīgu rīcību finanšu jomā un patērētāju tiesību pārkāpumiem banku nozarē un jo īpaši — dramatiskās sekas tam, ka negodīgu hipotēkas līgumu noteikumu dēļ no mājokļiem tiek izliktas ģimenes;

G.

tā kā Lūgumrakstu komitejai iesniegtie lūgumraksti ir nereti snieguši lietderīgu informāciju citām Eiropas Parlamenta komitejām, kas atbild par tādu tiesību aktu izstrādi, kuru mērķis ir izveidot sociālekonomiski un vides ziņā drošāku, stabilāku, taisnīgāku un veiksmīgāku pamatu visu Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju nākotnei;

H.

tā kā katru lūgumrakstu novērtē un izskata atbilstīgi tā svarīgumam, pat ja to iesniedzis tikai viens ES pilsonis vai iedzīvotājs, un tā kā katram lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saņemt atbildi savā valodā;

I.

tā kā atkarībā no saņemtā lūgumraksta būtības un sarežģītības tā apstrādes un atbildes sniegšanas laiks atšķirsies, taču ir jāpieliek visas pūles, lai pienācīgi atbildētu uz lūgumrakstu iesniedzēju bažām pieņemamā laika periodā un atbilstīgi gan procesuālā ziņā, gan pēc būtības;

J.

tā kā lūgumrakstu iesniedzēji, kuru lūgumrakstus pēc tam apspriež Lūgumrakstu komitejas regulārajās sanāksmēs, var šajās sanāksmēs pilnvērtīgi piedalīties un iepazīstināt ar savu lūgumrakstu, sniedzot sīkāku informāciju, un tā aktīvi atbalstīt komitejas darbu, nodrošinot papildu tiešu informāciju komitejas locekļiem un Eiropas Komisijai, kā arī dalībvalstu pārstāvjiem, kas var piedalīties sanāksmēs; tā kā 2013. gadā 185 lūgumrakstu iesniedzēji apmeklēja komitejas apspriedes un aktīvi tajās piedalījās;

K.

tā kā Lūgumrakstu komitejas darbības pilnībā balstās uz informāciju un datiem, kas saņemti no lūgumrakstu iesniedzējiem, kā arī rezultātiem, kuri gūti komitejas veiktajā izmeklēšanā par katru gadījumu un kurus, ja vajadzīgs, papildina ar papildu zināšanām, kas ir Eiropas Komisijas, dalībvalstu vai citu struktūru rīcībā; tā kā komitejas darba kārtību prioritātes un to secību nosaka, pamatojoties uz komitejas locekļu demokrātiski pieņemtiem lēmumiem;

L.

tā kā Līguma noteikumos un Parlamenta reglamentā paredzētie kritēriji par lūgumrakstu pieņemamību nosaka, ka lūgumrakstam ir jāattiecas uz jautājumu, kas ir Savienības darbības jomā un kas tieši skar lūgumraksta iesniedzēju; un ka tāpēc daļu no saņemtajiem lūgumrakstiem atzīst par nepieņemamiem, jo tie neatbilst šādiem kritērijiem;

M.

tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu ir galvenais pilsoņu līdzdalības un demokrātiskas kontroles rīks un ir jānodrošina tā pienācīga izmantošana visā procesa gaitā; tā kā arī turpmāk ir pilnībā jāgarantē šīs tiesības, neatkarīgi no valdības interesēm; tā kā šis princips ir nevainojami jāievēro ES līmenī, izskatot lūgumrakstus Parlamentā un Komisijā;

N.

tā kā iepriekš minētie kritēriji ir pārbaudīti tiesās un tā kā Eiropas Savienības Tiesas spriedumos, piemēram, lietā T-308/07, ir apstiprināti kritēriji attiecībā uz tiesībām iesniegt lūgumrakstu un noteikts, ka lūgumraksta atzīšanai par nepieņemamu ir jābūt labi pamatotai un ka komitejai ir jāsniedz šis pamatojums tās turpmākajā sarakstē ar lūgumraksta iesniedzēju; kā piemērs minami arī spriedumi lietās T-280/09 un T-160/10 saistībā ar lūgumrakstiem, kuru saturu var atzīt par nepietiekami precīzu;

O.

tā kā papildus lūgumrakstiem, kas saņemti saistībā ar krīzes ietekmi uz Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem, citi svarīgākie jautājumi, par kuriem lūgumrakstu iesniedzēji pauž bažas, ir saistīti ar vides tiesību aktiem (jo īpaši atkritumu un ūdens apsaimniekošanas jomā), pamattiesībām (jo īpaši bērna tiesībām, personu ar invaliditāti tiesībām un ar veselību saistītiem jautājumiem), tiesībām uz personīgo un nekustamo īpašumu, jautājumiem attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, dažādiem diskriminācijas veidiem un jo īpaši diskrimināciju etniskās izcelsmes, kultūras vai valodas dēļ, vīzām, imigrāciju un nodarbinātību; kā arī tiek iesniegti lūgumraksti par tiesiskuma piemērošanu, iespējamu korupciju, tiesvedības kavējumiem un daudzām citām darbības jomām;

P.

tā kā Lūgumrakstu komiteja Eiropas Parlamenta aizbildniecībā ir izveidojusi pati savu sociālo tīklu, kurā tai pastāvīgi seko aizvien vairāk galveno sociālo plašsaziņas līdzekļu lietotāju, jo daudzi lūgumrakstu iesniedzēji, it sevišķi gados jaunākās iedzīvotāju grupas, saziņai plaši izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus, un tā kā šis tīkls ir sevišķi aktīvs un noderīgs komitejas sanāksmju laikā; tā kā komitejas apkārtrakstu “PETI Journal” pastāvīgi lasa vērā ņemams skaits abonentu (patlaban 1 500);

Q.

tā kā šajā saistībā Lūgumrakstu komiteja ir strādājusi kopā ar attiecīgajiem Eiropas Parlamenta dienestiem, lai izstrādātu jaunu daudzvalodu tīmekļa portālu, kas aizstās iepriekšējo, krietni ierobežotāko elektronisko rīku lūgumrakstu iesniegšanai Europarl tīmekļa vietnē; tā kā jaunais portāls ir izstrādāts nolūkā palielināt administratīvo efektivitāti, vienlaikus uzlabojot lūgumrakstu iesniegšanas procesa pārredzamību un mijiedarbīgumu lūgumrakstu iesniedzēju, Eiropas Parlamenta deputātu un plašas sabiedrības interesēs;

R.

šajā saistībā atgādina Lūgumrakstu komitejas nostāju, pamatojoties uz 2012. gada ziņojumu, kurā tā apņēmās padarīt lūgumrakstu iesniegšanas procedūru efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu līdzdalības tiesības, lai, lūgumrakstu izskatīšanas procesu pārbaudot tiesā, netiktu konstatēti nekādi pārkāpumi, pat ne attiecībā uz procedūru;

S.

tā kā Lūgumrakstu komiteja saglabā aktīvu interesi par to, kā tiek piemērota regula par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, un apzinās spēkā esošā tiesiskā regulējuma daudzos trūkumus un samērā smagnējo būtību; neraugoties uz Konstitucionālo jautājumu komitejas un Lūgumrakstu komitejas centieniem tā izstrādē, šis regulējums pilnībā neatbilst attiecīgajam Līguma noteikumam; tā kā saskaņā ar pārskatīšanas klauzulu Parlamentam ir jāiesaistās diskusijās par minētās regulas pārskatīšanu pēc tam, kad tā ir bijusi spēkā trīs gadus;

T.

tā kā drīz tiks ieviesti Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulas noteikumi par atklātas uzklausīšanas rīkošanu Eiropas Parlamenta telpās saistībā ar sekmīgu iniciatīvu, šādā uzklausīšanā saskaņā ar Parlamenta Reglamenta noteikumiem un Prezidija pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem līdz ar Lūgumrakstu komiteju piedaloties galvenajai komitejai, kam ir likumdošanas kompetence iniciatīvas temata jomā;

U.

tā kā liela nozīme ir faktu vākšanas misijām (attiecībā uz lūgumrakstiem, par kuriem notiek izmeklēšana), ko Lūgumrakstu komiteja regulāri organizē saistībā ar jautājumiem, kuriem tā piešķīrusi īpašu prioritāti, un tā kā ziņojumiem par šādām misijām ir jābūt sevišķi kvalitatīviem un uzticamiem un tie ir jāizstrādā patiesas sadarbības gaisotnē, panākot dalībnieku vēlamo vienprātību; atgādina par 2013. gadā veiktajām misijām Spānijā (divreiz), Polijā, Dānijā un Grieķijā; tā kā lielāks elastīgums šo misiju praktisko aspektu plānošanā — galvenokārt attiecībā uz to nedēļu noteikšanu, kad tās var rīkot, — ļautu gūt vēl lielākus misiju panākumus, jo īpaši deputātu pieejamības dēļ, un mazinātu to atcelšanas risku;

V.

tā kā komitejai ir pienākumi saistībā ar Eiropas Ombuda biroju, kas atbild par ES pilsoņu sūdzību izmeklēšanu attiecībā uz iespējamiem administratīviem pārkāpumiem ES iestādēs un struktūrās, par kuriem komiteja arī sagatavo gada ziņojumu, pamatojoties uz paša Eiropas ombuda gada ziņojumu; un atgādinot, ka 2013. gadā komiteja bija aktīvi iesaistīta jauna Eiropas ombuda vēlēšanu organizēšanā pēc toreizējā ombuda Nikiforos Diamandouros došanās pensijā;

W.

tā kā, lai gan Parlamenta deputāti par jauno Eiropas ombudu ievēlēja Emily O'Reilly, viņas pilnvaru termiņam sākoties 2013. gada 1. oktobrī, jaunā sasaukuma darbības sākumā ir jārīko jaunas vēlēšanas, kā to paredz Reglamenta 204. pants, un tā kā būtu saprātīgi nodrošināt tādu skaidru un pārredzamu noteikumu savlaicīgu publicēšanu, kuros sīkāk paskaidroti Lūgumrakstu komitejas pienākumi šajā procesā un kuri garantē pienācīgu vēlēšanu pārredzamību, jo īpaši, izmantojot tam veltītu uzlabotu tīmekļa portālu;

X.

tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas ombudu tīkla (kurā ietilpst dažas to valstu parlamentu lūgumrakstu komitejas, kuros šādas komitejas pastāv) locekle un tā kā šķiet svarīgi pievērst lielāku uzmanību pašu lūgumrakstu komiteju savstarpējai sadarbībai un piemērotā gadījumā to stiprināt, un tā kā Eiropas Parlamentam varētu būt izšķirīga nozīme šādā procesā, pārstāvot Eiropas pilsoņu intereses;

Y.

tā kā Lūgumrakstu komitejas mērķis ir būt lietderīgam un pārredzamam instrumentam, ko var izmantot Eiropas pilsoņi un iedzīvotāji, īstenojot demokrātisku kontroli un uzraudzību attiecībā uz daudziem Eiropas Savienības darbības aspektiem, jo īpaši attiecībā uz to, kā valstu iestādes īsteno ES tiesību aktus; tā kā komiteja, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, var vēl vairāk veicināt, no vienas puses, ES tiesību aktu konsekventāku un saskaņotāku piemērošanu, un, no otras puses, turpmāko ES tiesību aktu uzlabošanu, vēršot uzmanību uz pieredzi, kas gūstama, analizējot saņemto lūgumrakstu būtību;

Z.

tā kā šis ziņojums ir pēdējais Lūgumrakstu komitejas gada ziņojums Eiropas Parlamenta septītā sasaukuma laikā, un tādēļ tajā ir sniegts izklāsts par komitejas darbībām 2013. gadā, kā arī pārskats par visu parlamentārā sasaukuma laiku un vērtējums par to, cik lielā mērā Lūgumrakstu komiteja spēja atbilst pilsoņu gaidītajam pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā,

1.

atzīst Lūgumrakstu komitejas būtisko un izšķirīgo nozīmi ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā, ar lūgumrakstu iesniegšanas procesu nodrošinot lūgumrakstu iesniedzēju bažu sekmīgāku noteikšanu un, ja vien iespējams, pamatoto sūdzību apmierināšanu pieņemamā laika periodā;

2.

cieši apņemas lūgumrakstu procedūru padarīt efektīvāku, pārredzamāku un objektīvāku, vienlaikus saglabājot Lūgumrakstu komitejas locekļu līdzdalības tiesības, lai, lūgumrakstu izskatīšanas procesu pārbaudot tiesā, netiktu konstatēti nekādi pārkāpumi, pat ne attiecībā uz procedūru;

3.

uzsver, ka līdz ar citām iestādēm un struktūrām, piemēram, izmeklēšanas komitejām un Eiropas Ombudu, Lūgumrakstu komiteja pilda autonomu un skaidri noteiktu uzdevumu kā iestāde, kurā var vērsties ikviens iedzīvotājs; uzsver, ka minētās iestādes līdz ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu ir būtiski instrumenti demokrātiskas ES garantam un Eiropas tautas izveidei un ka ir jānodrošina to pienācīga pieejamība un uzticama darbība;

4.

uzsver, ka visā pašreizējā parlamentārā sasaukuma laikā Lūgumrakstu komiteja uzņēmās problēmu risināšanu, lai attaisnotu Eiropas Savienības pilsoņu cerības; uzsver, ka ir svarīgi, lai pilsoņi būtu tieši iesaistīti Parlamenta darbībā un lai komitejas locekļi konkrēti pievērstos viņu rūpēm, priekšlikumiem un sūdzībām; norāda uz paveikto darbu, lai atrisinātu iespējamus pilsoņu tiesību pārkāpumus, un sadarbību ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm ar Eiropas tiesību piemērošanu saistītos jautājumos, vienlaikus saglabājot būtisku lomu saiknes ar Eiropas iedzīvotājiem atjaunošanā un ES lēmumu pieņemšanas procesa demokrātiskās leģitimitātes un atbildības par tiem nostiprināšanā;

5.

atgādina par Komisijas nozīmīgo lomu, palīdzot izskatīt lūgumrakstu iesniedzēju ierosinātos jautājumus; uzskata, ka Komisijai būtu jāveic pamatīgāka izmeklēšana attiecībā uz lūgumrakstiem un jāraugās uz lietu būtību saistībā ar ES tiesību aktiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai šie procesi būtu pārredzami un lai sabiedrība varētu pienācīgi piekļūt attiecīgajiem dokumentiem un ar lietām saistītajai informācijai;

6.

uzsver — ir svarīgi, lai Komisija īstenotu proaktīvu uzraudzību un savlaicīgu preventīvu rīcību, ja ir pamatoti pierādījumi, ka konkrēti plānoti projekti, par kuriem ir publicēta informācija, varētu būtu pretrunā ES tiesību aktiem;

7.

norāda, ka iedzīvotāju lūgumraksti tematiskā ziņā pieder daudzām un dažādām jomām, piemēram, pamattiesībām, iekšējam tirgum, vides tiesībām, sabiedrības veselības jautājumiem, bērnu labklājībai, transportam un būvniecībai, Spānijas Piekrastes likumam, jaunajai regulai par labu pārvaldību, personām ar invaliditāti, diskriminācijai vecuma dēļ, sabiedrības piekļuvei dokumentiem, Eiropas skolām, fiskālai savienībai, tērauda nozarei, dzīvnieku tiesībām un daudzām citām;

8.

uzskata, ka lūgumraksti, kas pieder pie iepriekšminētajām tematiskajām jomām, ir pierādījums tam, ka joprojām ir bieži novērojami un plaši izplatīti neapmierinošas ES tiesību aktu transponēšanas vai to nepareizas piemērošanas gadījumi;

9.

uzskata, ka ir svarīgi uzlabot sadarbību ar dalībvalstu parlamentiem un valdībām, pamatojoties uz savstarpīguma principu, un nepieciešamības gadījumā mudināt dalībvalstu iestādes pilnībā pārredzami transponēt un piemērot ES tiesību aktus; uzsver Komisijas un dalībvalstu sadarbības nozīmīgumu un pauž nožēlu par to, ka dažas dalībvalstis nepilda savu pienākumu pilnībā transponēt un īstenot Eiropas tiesību aktus, jo īpaši vides jomā;

10.

atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja uzskata par pieņemamiem lūgumrakstus, kas ir saistīti ar Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas vai tās daļas principiem un saturu, kā arī uzskata, ka šie lūgumraksti ir būtiska tās darbības daļa, un veic izmeklēšanu atbilstīgi katra gadījuma svarīgumam; atgādina, ka Eiropas Komisija hartas 51. panta dēļ bieži ir uzskatījusi, ka nevar rīkoties, kad komiteja to lūgusi; uzsver to, ka pilsoņi sagaida daudz aktīvāku rīcību, nekā to pieļauj hartas stingrie juridiskie noteikumi;

11.

pauž atzinību komitejai par darbu, ko tā uzņēmusies attiecībā uz lūgumrakstiem, kuri saņemti ar invaliditāti saistītos jautājumos (to skaits 2013. gadā ir būtiski pieaudzis); norāda uz centieniem nodrošināt sekmīgu ES struktūras ieviešanu saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 33. pantu, Lūgumrakstu komitejai sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, Pamattiesību aģentūru un Eiropas forumu cilvēkiem ar invaliditāti, un norāda uz komitejas gatavību turpināt atbalstu šai darbībai; pauž nožēlu par to, ka Lūgumrakstu komitejas līdzdalība šajā struktūrā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanai tika pārtraukta un to aizvietoja likumdošanas komitejas, kas arī ir atbildīgas šajā nozarē; uzskata, ka šā lēmuma pamatā ir nepareiza ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanas struktūras uzdevumu interpretācija;

12.

norāda, ka liela uzmanība tika pievērsta dažiem ļoti būtiskiem saņemtiem lūgumrakstiem par ierosināto jaunas lidostas būvniecību Notrdamdelandā netālu no Nantes; atzīst, ka vērā ņemamu ieguldījumu sniedza lūgumrakstu iesniedzēji, kas iebilda pret šiem plāniem vides apsvērumu dēļ, un ka pamatots lūgumraksts tika saņemts arī no personām, kuras projektu atbalstīja, kā rezultātā komitejā izraisījās intensīvas debates, piedaloties Francijas iestāžu pārstāvjiem, Komisijas vides ģenerāldirektoram un galvenajiem lūgumrakstu iesniedzējiem; uzskata, ka šādas nopietnas diskusijas ne vien uzlabo sabiedrības izpratni un ļauj pilsoņiem aktīvi un likumīgi iesaistīties, bet arī dod iespēju noskaidrot vairākus pretrunīgus ar tādu projektu saistītus jautājumus, kurš, iespējams, ir pretrunā ES tiesību aktiem, un noteikt to risinājumus, lai pienācīgi ievērotu Eiropas tiesību aktus, kas būtu šādā situācijā jāpiemēro;

13.

atzīst, ka 2013. gadā daudzi lūgumrakstu iesniedzēji pauda bažas par novērotajām netaisnībām Dānijā attiecībā uz administratīvajām un tiesu procedūrām saistībā ar vecāku šķirtību un laulības šķiršanu, un mazgadīgu bērnu turpmāko aizgādību; šajā saistībā norāda uz nepārprotamiem piemēriem, ka pāru ar dažādu valstspiederību gadījumā pastāv diskriminācija valstspiederības dēļ par labu laulātajam no tās dalībvalsts, kurā notiek tiesvedība, un pret personu, kas nav šīs valsts valstspiederīgais, rezultātā smagi un nereti ļoti negatīvi un dramatiski ietekmējot bērna tiesības; šajā saistībā konstatē, ka ir smagi pārkāptas lūgumrakstu iesniedzēju un bērnu pamattiesības; norāda, ka Lūgumrakstu komiteja īstenoja faktu vākšanas misiju Dānijā, kur situācija šķiet sevišķi nopietna, lai tieši izmeklētu šādus apgalvojumus; norāda, ka par šādiem gadījumiem ir ziņots arī no citām valstīm, jo īpaši Vācijas (it sevišķi jautājumi par nepilgadīgo aizbildnības un aizgādības iestādes Jugendamt darbību), Francijas un Apvienotās Karalistes;

14.

atgādina par izmeklēšanām, kas parlamentārā sasaukuma laikā veiktas, pamatojoties uz lūgumrakstiem saistībā ar Atkritumu apsaimniekošanas direktīvas nesekmīgās īstenošanas sekām, un par attiecīgā ziņojuma pieņemšanu; atgādina ieteikumus saistībā ar to, ka netiek pienācīgi pieņemti lēmumi par atkritumu poligoniem, un to, kā šādu lēmumu trūkums ietekmē vietējos iedzīvotājus; uzsver — ņemot vērā lūgumrakstus, kas izskatīti pēc ieteikumu sniegšanas, situācija vēl ne tuvu nav atrisināta, jo īpaši saistībā ar ļoti piesārņotu rūpniecisko atkritumu izraisītajiem nerimstošiem ķīmisko vielu ugunsgrēkiem dažos Kampānijas apvidos un saistībā ar pārredzamības trūkumu attiecībā uz Lacio reģiona plāniem un iestāžu pārvaldību pēdējo mēnešu laikā pēc Malagrotas atkritumu poligona plānotās slēgšanas, ko patlaban izskata augstā tiesu līmenī; atgādina par intensīvo faktu vākšanas misiju Grieķijā, kuru īstenoja 2013. gada rudenī par šo pašu jautājumu un kura lika pievērst uzmanību nepilnībām attiecīgo ar atkritumiem saistīto direktīvu piemērošanā, progresa trūkumam atkritumu apsaimniekošanas jomā saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas augstāko līmeņu plāniem un sistēmām, kā arī ietekmei uz konkrētu Grieķijas apgabalu iedzīvotāju veselību; norāda, ka nesen ir iesniegti vairāki citi lūgumraksti par nepilnībām atkritumu apsaimniekošanas jomā citās dalībvalstīs, jo īpaši Valensijas reģionā Spānijā un Apvienotajā Karalistē;

15.

ņem vērā ziņojumu par faktu vākšanas misiju Polijā, izmeklējot ierosināto virszemes raktuvju būvniecību Lejassilēzijā; atzinīgi vērtē arī šajā sakarībā īstenotās intensīvās diskusijas ar lūgumraksta iesniedzējiem un valsts iestādēm par slānekļa gāzes krājumu iespējamu izpēti un izmantošanu, par ko komiteja jau bija vadījusi semināru 2012. gadā;

16.

uzsver visas komitejas veikto konstruktīvo darbu attiecībā uz lūgumrakstiem, kas saņemti saistībā ar Spānijas likumu par piekrastes pārvaldību (Ley de Costas), — gan faktu vākšanas misijas rezultātus un secinājumus, gan sadarbību ar lūgumrakstu iesniedzējiem un attiecīgajām valsts iestādēm; atgādina, ka komiteja ir izveidojusi īpašu ad hoc darba grupu, lai šo sarežģīto jautājumu izskatītu sīkāk un nodrošinātu saikni ar daudzajiem lūgumrakstu iesniedzējiem; atzīst — lai gan lūgumrakstu iesniedzēji ir guvuši zināmus panākumus saistībā ar Spānijas Parlamenta pieņemtajiem jaunajiem tiesību aktiem; pieprasa Komisijai arī turpmāk aktīvi uzraudzīt šo jautājumu;

17.

pauž atzinību par to, ka faktu vākšanas misijā Galisijā 2013. gada februārī varēja plaši diskutēt ar lūgumrakstu iesniedzējiem un reģionālajām iestādēm par jautājumiem saistībā ar pienācīgu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trūkumu reģionā; ratificē faktu vākšanas misijas ziņojumā iekļautos secinājumus un ieteikumus, ko 2013. gada 17. decembrī apstiprināja Lūgumrakstu komiteja, attiecībā uz nepieciešamību turpināt centienus upju attīrīšanā un reģenerācijā;

18.

uzsver komitejas ziņošanas pienākuma nozīmi; pievērš uzmanību vairākām 2013. gadā ziņojumu veidā pieņemtām rezolūcijām, piemēram, Eiropas ombuda īpašajam ziņojumam par Komisijas rīcību attiecībā uz Vīnes lidostas paplašināšanas ietekmes uz vidi novērtējuma trūkumiem papildus gada ziņojumam par Eiropas Ombuda darbību kopumā; uzsver komitejas nozīmīgo ieguldījumu (pateicoties zināšanām, kas gūtas, daudzus gadus izskatot neskaitāmus konkrētus gadījumus), sniedzot vadošajām komitejām atzinumus, un jo īpaši ieguldījumu IVN direktīvas pārskatīšanā, kā arī atzinumu par Eiropas Savienības iestāžu darba vietu izvietojumu; uzskata — pateicoties šādiem dokumentiem, Lūgumrakstu komiteja var plenārsēdē pievērst uzmanību jautājumiem, kas ir svarīgi Eiropas pilsoņiem;

19.

atgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 202. panta 2. punktu Lūgumrakstu komitejai ir tiesības plenārsēdē iesniegt ne vien nenormatīvus patstāvīgos ziņojumus par jautājumiem saistībā ar vairākiem lūgumrakstiem, bet arī īsus rezolūciju priekšlikumus, par ko balsot plenārsēdē attiecībā uz steidzamiem jautājumiem;

20.

uzskata, ka atklātu uzklausīšanu rīkošana ir ļoti svarīgs rīks, lai pārbaudītu lūgumrakstu iesniedzēju norādītās problēmas; pievērš uzmanību atklātajai uzklausīšanai par krīzes ietekmi uz Eiropas pilsoņu dzīvi un demokrātiskās līdzdalības Savienības pārvaldībā stiprināšanu, kā arī atklātajai uzklausīšanai par ES pilsonības pilnvērtīgu izmantošanu, kurās, pamatojoties uz saņemtajiem lūgumrakstiem, tika analizētas ES pilsoņu paustās bažas saistībā ar minētajiem jautājumiem; uzskata, ka lūgumrakstos sniegtā informācija parāda taupīguma kampaņas ietekmi uz lūgumrakstu iesniedzēju tiesībām, kā arī apliecina pilsoniskās sabiedrības vēlmi uzņemties lielāku atbildību un apņēmību; atzīst — lai risinātu turpmākās finanšu problēmas, Eiropai ir vajadzīga uzticama, skaidra un atbildīga ekonomikas pārvaldība; uzsver, ka ir svarīgi likvidēt vēl nenovērstos šķēršļus, kas neļauj ES pilsoņiem īstenot savas tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem, kā arī veicināt ES pilsoņu politisko līdzdalību ES dzīvē;

21.

uzskata — risinot specifiskus jautājumus, ir būtiski izmantot citus darbības veidus, piemēram, parlamentāros jautājumus, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde plenārsēdes laikā; atgādina, ka šie jautājumi ļauj veikt tiešu Parlamenta kontroli pār citām ES iestādēm un struktūrām; norāda, ka 2013. gadā komiteja deviņas reizes izmantoja savas tiesības iesniegt jautājumus par, piemēram, invaliditāti, dzīvnieku labturību, atkritumu apsaimniekošanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu; pauž dziļu nožēlu par to, ka ir jāgaida vairāki mēneši pirms dažu komitejas ierosināto iniciatīvu apspriešanas plenārsēdē un tāpēc nav iespējams uzklausīt ES pilsoņu atkārtoti paustās bažas un šie pilsoņi nevar saņemt tiešu atbildi no Komisijas;

22.

norāda, ka pastāvīgi tiek saņemtas vēstules no iedzīvotājiem, kas vēršas Parlamentā ar prasību jautājumos, kuri saskaņā ar Līguma 227. pantu, kā arī Pamattiesību hartas 51. pantu neietilpst ES kompetences jomā; aicina rast labāku risinājumu šo iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanai, vienlaikus ņemot vērā Parlamenta pienākumus attiecībā uz saraksti ar iedzīvotājiem; šajā sakarībā pauž nožēlu par Parlamenta attiecīgo dienestu nespēju sekot Parlamenta 2012. gada 21. novembra rezolūcijā “Lūgumrakstu komitejas darbība –– 2011. gads” iekļautajiem ieteikumiem attiecībā uz pilsoņu iesniegumiem par jautājumiem, kas nav ES kompetencē;

23.

atzīst, ka lūgumrakstu iesniedzēji joprojām piešķir prioritāti vides jautājumiem, tā parādot, ka šajā jomā dalībvalstīs joprojām ir nepilnības; konstatē, ka daudzos lūgumrakstos galvenā uzmanība ir vērsta uz sabiedrības veselību, piemēram, atkritumu apsaimniekošanu, ūdens nekaitīgumu, kodolenerģētiku un aizsargātām dzīvnieku sugām; norāda, ka daudzos lūgumrakstos ir paustas bažas par jauniem un gaidāmiem projektiem, kuru ietekme palielina apdraudējumu iepriekšminētajās jomās; atgādina — lai gan dalībvalstis cenšas risināt šīs situācijas, ir skaidrs, ka joprojām ir grūti rast ilgtspējīgu risinājumu; norāda uz ILVA tērauda rūpnīcas Taranto lietu, kas raisa dziļas bažas būtiskas vides apstākļu un vietējo iedzīvotāju veselības pasliktināšanās dēļ; mudina Komisiju izmantot pieejamos mehānismus, lai pēc iespējas nodrošinātu, ka Itālijas iestādes nekavējoties ievēro ES tiesību aktus vides jomā;

24.

aicina Lūgumrakstu komiteju arī turpmāk izvērtēt ar Grieķijas apraides korporāciju “Ellinikí Radiofonía Tileórasi” (ERT) saistītās judikatūras ietekmi uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta interpretāciju un tās sekas attiecībā uz lūgumrakstiem un izpētīt, ar kādiem faktiskiem šķēršļiem saskaras ES pilsoņi, prasot Eiropas Savienības Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu, lai gūtu ticamu skaidrojumu par galvenajiem Eiropas tiesību jautājumiem lietās, kas tiek izskatītas valsts tiesās;

25.

atzinīgi vērtē Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) īstenošanu no 2012. gada 1. aprīļa, kā arī Eiropas jauniešu politikai (Fraternity 2020) veltītās pirmās EPI reģistrēšanu un neseno sekmīgo EPI, kas veltīta tiesībām uz ūdeni; uzskata, ka EPI ir pirmais starptautiskas demokrātiskas līdzdalības instruments, kas sniegs pilsoņiem iespēju aktīvi iesaistīties Eiropas politikas veidošanā un tiesību aktu izstrādē. atkārtoti pauž apņemšanos piedalīties sekmīgu EPI atklāto uzklausīšanu rīkošanā, aktīvi iesaistoties visām attiecīgajām parlamentārajām komitejām; uzsver, ka nolūkā uzlabot procedūru un vienlaikus samazināt birokrātiju un citus šķēršļus regulāri ir jāpārbauda EPI aktuālais stāvoklis; apzinās, ka iznākums pirmās sekmīgās EPI pirmajai parlamentārajai uzklausīšanai 2014. gadā ir ļoti svarīgs, lai noteiktu augstus procedūras standartus un piepildītu pilsoņu gaidas attiecībā uz šo tiesību turpmāko izmantošanu, un apņemas par iestādes prioritāti noteikt efektīva līdzdalības procesa nodrošināšanu;

26.

augstu vērtē Komisijas lēmumu pasludināt 2013. gadu par Eiropas Pilsoņu gadu, sniedzot ES pilsoņiem vērtīgu informāciju par viņu tiesībām un sekmējot izpratni par šīm tiesībām un demokrātiskajiem instrumentiem, kas ir iedzīvotāju rīcībā, lai tās aizstāvētu; uzskata, ka Eiropas Pilsoņu gads būtu jāizmanto, lai plaši izplatītu informāciju par jauno Eiropas pilsoņu iniciatīvu, tā nodrošinot skaidras un saprotamas pamatnostādnes nolūkā samazināt lielo samēru nepieņemamu iniciatīvu, kas ir pielīdzināms nepieņemamības līmenim lūgumrakstu jomā; ir pārliecināts, ka lūgumrakstu tīmekļa portāls ir konkrēts un vērtīgs Parlamenta ieguldījums Eiropas pilsonībai;

27.

aicina Komisiju kā Līguma uzraudzītāju nodrošināt, lai tiktu labots tas, ka ES tiesību akti patlaban netiek pienācīgi īstenoti (ko apliecina Parlamentam iesniegto lūgumrakstu skaits), lai ES pilsoņi varētu pilnvērtīgi izmantot savas tiesības;

28.

aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus, lai atrisinātu jautājumus saistībā ar civilstāvokļa dokumentu savstarpēju atzīšanu dalībvalstīs, vienlaikus ievērojot dalībvalstu kompetences;

29.

pauž nožēlu par to, ka Eiropas pilsoņi, īstenojot savu pārvietošanās brīvību, joprojām bieži saskaras ar problēmām tāpēc, ka valsts iestādes nepareizi piemēro iekšējā tirgus noteikumus;

30.

pauž nožēlu par to, ka pēdējā laikā ziņojumi par faktu vākšanas misijām un citi dokumenti netika tulkoti ES oficiālajās valodās, jo īpaši lūgumraksta iesniedzēju valsts valodās;

31.

atzīst SOLVIT tīkla nozīmīgo lomu, pastāvīgi konstatējot un atrisinot ar iekšējā tirgus noteikumu īstenošanu saistītas problēmas; mudina pastiprināt šo instrumentu un Lūgumrakstu komitejai aktīvāk sadarboties ar SOLVIT tīklu; atgādina, ka 2013. gads bija Eiropas Pilsoņu gads, un pauž atzinību Eiropas Savienības un dalībvalstu iestādēm un struktūrām, kas šajā gadā Eiropas pilsoņus un iedzīvotājus intensīvāk informēja par sniegtajiem pakalpojumiem, ievērojot Līgumos noteiktos principus un šajā ziņojumā paustos faktus;

32.

norāda, ka ir svarīgi padarīt komitejas darbu Parlamentā nozīmīgāku, paaugstinot tās statusu kā kontroles komitejai; aicina jaunievēlēto Lūgumrakstu komiteju iecelt iekšējos gada referentus svarīgākajās politikas jomās, par kurām pauž bažas Eiropas līgumrakstu iesniedzēji, un stiprināt sadarbību ar citām parlamentārajām komitejām, regulāri aicinot to locekļus piedalīties tajās Lūgumrakstu komitejas debatēs, kas attiecas uz to likumdošanas kompetences jomu; aicina citas parlamentārās komitejas vairāk iesaistīt Lūgumrakstu komiteju kā komiteju, kas sniedz atzinumus par īstenošanas ziņojumiem un citiem instrumentiem, lai uzraudzītu Eiropas tiesību aktu pareizu transponēšanu un īstenošanu dalībvalstīs vai iespējamu šo aktu pārskatīšanu; uzsver, ka ir svarīgi — cita starpā saņemto lūgumrakstu skaita un ar tiem saistīto darbību pieauguma dēļ — tas, ka komitejai vairs nepiemēro neitrālas komitejas statusu; aicina Eiropas Parlamentu plenārsēdēs vairāk laika veltīt Lūgumrakstu komitejas darbam;

33.

uzsver, ka ir jāpastiprina Lūgumrakstu komitejas sadarbība ar citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu valsts iestādēm; uzskata, ka ir svarīgi veicināt strukturētu dialogu un sistemātisku sadarbību ar dalībvalstīm, jo īpaši ar valstu parlamentu lūgumrakstu komitejām, piemēram, rīkojot regulāras sanāksmes ar visu dalībvalstu lūgumrakstu komiteju vadītājiem; šādas partnerības izveide ļautu vislabāk apmainīties ar zināšanām un praksi, sistemātiskāk un efektīvāk nodot lūgumrakstus kompetentajai iestādei un struktūrai un galu galā pietuvinātu Eiropas Parlamentu Eiropas pilsoņu rūpēm; atzinīgi vērtē Īrijas parlamenta (Oireachtas) Apvienotās izmeklēšanas, uzraudzības un lūgumrakstu komitejas izveidi Īrijā un lietderīgo saikni, ko minētā komiteja šā gada laikā ir nodibinājusi ar Eiropas Parlamentu, lai pilsoņiem sniegtu vēl labākus pakalpojumus; norāda, ka citu dalībvalstu parlamenti pašlaik apsver lūgumrakstu komiteju vai līdzīgu struktūru izveidi un ka dažos parlamentos ir citi procesi lūgumrakstu apstrādei;

34.

aicina Komisiju pienācīgi atzīt lūgumrakstu nozīmi ES tiesību aktu efektīvas piemērošanas uzraudzības jomā, jo lūgumraksti ir pirmā pazīme tam, ka dalībvalstis atpaliek juridisko pasākumu piemērošanas jomā; aicina Eiropas Parlamentu atbilstīgi iestāžu nolīgumam ar Komisiju ieteikt, lai Komisija saīsinātu laiku, ko tā velta atbildēšanai uz komitejas prasībām, kā arī informētu Lūgumrakstu komiteju par to pārkāpumu procedūru virzību, kuras ir tieši saistītas ar lūgumrakstiem; kopumā uzskata, ka Eiropas iestādēm būtu jāsniedz vairāk informācijas un jābūt ES pilsoņiem pārredzamākām, lai cīnītos ar aizvien izplatītāko uzskatu, ka Eiropā trūkst demokrātijas;

35.

uzsver, ka cieša sadarbība ar dalībvalstīm ir būtiski svarīga Lūgumrakstu komitejas darbā; mudina dalībvalstis aktīvāk iesaistīties to lūgumrakstu izskatīšanā, kuri attiecas uz Eiropas tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu, un uzskata, ka īpaša nozīme ir dalībvalstu pārstāvju dalībai Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs un aktīvai sadarbībai; ir apņēmies arī turpmāk nodrošināt, lai ES iestādes un pilsoņi cieši sadarbotos un sazinātos;

36.

uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību ar Eiropas Ombudu, izveidojot jaunu iestāžu nolīgumu; uzsver — ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments iesaistītos valstu ombudu tīklā; atzinīgi vērtē Ombuda un komitejas lieliskās attiecības iestāžu līmenī; sevišķi atzinīgi vērtē ombuda pastāvīgo ieguldījumu Lūgumrakstu komitejas darbā visā sasaukuma laikā; atgādina, ka joprojām ne visās ES dalībvalstīs ir iecelts ombuds, tātad visiem ES iedzīvotājiem nav vienādas piekļuves tiesiskās aizsardzības mehānismiem; uzskata — ja katrā ES dalībvalstī būtu valsts ombuda birojs, kopā veidojot Eiropas ombudu tīklu, tas sniegtu būtisku atbalstu Eiropas ombudam;

37.

aicina EP deputātus, kas ir Lūgumrakstu komitejas locekļi, pieņemt galīgos iekšējos noteikumus, lai nodrošinātu komitejas darba maksimālu efektivitāti un atklātību, un sagatavot priekšlikumus, lai attiecīgi pārskatītu Eiropas Parlamenta Reglamentu nolūkā apvienot deputātu pastāvīgos mēģinājumus uzlabot darba metodes septītā sasaukuma laikā; aicina Lūgumrakstu komiteju pieņemt skaidrus termiņus attiecībā uz lūgumrakstu iesniegšanas procesu, lai paātrinātu lūgumrakstu aprites ciklu Eiropas Parlamentā un visu procesu padarītu vēl pārredzamāku un demokrātiskāku; uzsver, ka tā varētu ieviest noteiktu lūgumrakstu aprites ciklu no to reģistrācijas līdz galīgajai slēgšanai Eiropas Parlamentā līdzīgi pašreizējiem termiņiem darbā ar normatīviem un nenormatīviem dokumentiem; uzskata, ka minētajiem termiņiem būtu jāveido brīdinājuma mehānisms, kas automātiski pievērstu deputātu uzmanību lūgumrakstiem, attiecībā uz kuriem vērā ņemamu laika periodu nav veiktas nekādas darbības vai nenotiek sarakste, lai nepieļautu, ka senāk iesniegtu lūgumrakstu izskatīšana gadiem netiek pabeigta; atgādina, ka faktu vākšanas misijas ir viens no galvenajiem Lūgumrakstu komitejas izmeklēšanas instrumentiem, tāpēc ir steidzami jāpārskata attiecīgie noteikumi, lai jaunievēlētie deputāti varētu efektīvi piedalīties misijās un ātri ziņot lūgumrakstu iesniedzējiem un komitejai par saviem konstatējumiem un ieteikumiem;

38.

atzinīgi vērtē attiecīgās dalībvalsts publiskā sektora iestāžu, kā arī citu ieinteresēto personu klātbūtni Lūgumrakstu komitejas sanāksmēs; uzsver to, ka Lūgumrakstu komiteja ir vienīgā komiteja, kas pilsoņiem pastāvīgi nodrošina tribīni, lai tieši paustu savas bažas Eiropas Parlamenta deputātiem, un kas padara iespējamu daudzpusēju dialogu starp ES iestādēm, valsts iestādēm un lūgumrakstu iesniedzējiem; ierosina — lai atvieglinātu sanāksmju rīkošanu un turpmāk samazinātu ceļa izmaksas, Lūgumrakstu komitejai un Parlamenta administrācijai būtu jāpēta iespēja lūgumrakstu iesniedzējiem vai valsts sektora iestādēm sanāksmēs piedalīties, izmantojot videokonferences vai līdzīgus saziņas veidus;

39.

norāda — šā parlamentārā sasaukuma laikā ir pieaudzis lūgumrakstu iesniedzēju skaits, un turpina paust dziļas bažas par to, ka šā procesa reģistrācijas un pieņemamības izvērtēšanas posmos joprojām raksturīgi pārāk ilgi kavējumi un atbildes sniegšanas laiks; aicina nodrošināt papildu administratoru ar juridisko pieredzi attiecīgi Oficiālo dokumentu saņemšanas un pārsūtīšanas nodaļai un Lūgumrakstu komitejas sekretariātam, lai sniegtu ieteikumus attiecībā uz to, vai lūgumraksts ietilpst vai neietilpst Eiropas tiesību kompetences jomā; uzskata, ka šie ieteikumi līdz ar lūgumrakstu kopsavilkumiem sākotnēji deputātiem jānodrošina tikai angļu valodā, un tie ir jātulko visās oficiālajās tikai pēc tam, kad tie ir publicēti, lai vēl vairāk paātrinātu pirmos lēmumus par pieņemamību; sagaida — darbību uzsākot jaunajam lūgumrakstu tīmekļa portālam, tiks saņemts mazāk apšaubāmu iesniegumu, ko reizēm reģistrē kā lūgumrakstus;

40.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem, to lūgumrakstu komitejām un valsts ombudiem vai līdzīgām kompetentajām iestādēm.