52014DC0535

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Ziņojums par kultūras darba plāna 2011.–2014. gadam īstenošanu un rezultātiem

1. IEVADS

Kultūra un kultūras izpausmju daudzveidība ir pieskaitāma pie Eiropas lielākajām priekšrocībām. Kultūra kā vērtību, identitātes un pilsoniskās piederības avots veicina iedzīvotāju labklājību, kā arī sociālo kohēziju un iekļaušanu. Tā ir arī ekonomikas izaugsmes, darbavietu radīšanas un ārējās tirdzniecības virzītājspēks.

Eiropas Komisija 2007. gadā ierosināja Eiropas sadarbību kultūras jomā veidot saskaņā ar trim stratēģiskajiem mērķiem, kuri paredzēti Eiropas darba kārtībā kultūrai:

· veicināt kultūras daudzveidību un starpkultūru dialogu;

veicināt kultūru kā jaunrades un izaugsmes katalizatoru; un veicināt kultūru kā ES ārējo attiecību būtisku elementu.

Padome šo darba kārtību apstiprināja, un pēc tam minētās prioritātes tika atspoguļotas divos Padomes izstrādātos kultūras darba plānos.

Tā kā tika secināts, ka Padomes kultūras darba plāna 2008.–2010. gadam īstenošana bija jauns un nozīmīgs dalībvalstu sadarbības attīstības posms kultūras jomā un ir palīdzējis uzlabot Eiropas darbības saskaņotību un pamanāmību šajā jomā, Padome 2010. gadā pieņēma otro darba plānu, kas aptver 2011.–2014. gadu.

Jaunais darba plāns stabili balstās uz minētajiem trim visaptverošajiem mērķiem, un tā izveidē būtiska loma bija arī tam, ka ES dalībvalstis atkārtoti apliecināja, ka kultūra var palīdzēt sasniegt mērķus, kas izvirzīti stratēģijā “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei.

Kad Padome 2010. gada decembrī pieņēma pašreizējo kultūras darba plānu, tā ierosināja, lai Komisija pirms 2014. gada pirmā pusgada beigām iesniegtu galīgo ziņojumu par tā īstenošanu un rezultātiem, balstoties uz dalībvalstu brīvprātīgi sniegto informāciju. Pamatojoties uz šo ziņojumu, iecerēts sagatavot nākamo darba plānu.

Šajā ziņojumā galvenokārt aplūkots tas, kā norit darbs, īstenojot darba plānu sešās nozaru prioritārajās jomās, izmantojot Padomes paredzētās darba metodes, piemēram, atvērtās koordinācijas metodi (AKM). Tad, pamatojoties uz neatkarīgu izvērtējumu, kurā AKM tika novērtēta kā instruments, ar kura palīdzību var īstenot darba kārtību kultūrai[1], un uz informāciju, ko ES dalībvalstis sniedza saistībā ar Komisijas 2014. gada pārskatu, ziņojumā izklāstīta gūtā pieredze attiecībā uz darba plāna un tā instrumentu atbilstību. Nobeiguma nodaļā sniegti ieteikumi par pasākumiem saistībā ar nākamā kultūras darba plāna (laikposmam pēc 2014. gada) saturu un darba metodēm.

2. 2010.-12014. GADA DARBA PLĀNA MĒRĶU SASNIEGŠANA

Kultūras darba plāns 2011.–2014. gadam paredz vērienīgu sadarbības satvaru un sešas prioritārās jomas, kurās jādarbojas, lai sasniegtu Eiropas darba kārtībā kultūrai noteiktos mērķus un stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķi. Šīs prioritārās jomas ir šādas:

kultūru daudzveidība, kultūru dialogs un pieejama un atvērta kultūra; kultūras un jaunrades nozares; kompetences un mobilitāte; kultūras mantojums, arī kolekciju mobilitāte; kultūra ārējās attiecībās; un kultūras statistika.

Šajā sadaļā iztirzāts, kādas sekmes gūtas, īstenojot galvenās darbības, kas darba plānā paredzētas attiecībā uz katru no sešām minētajām nozaru prioritātēm.

2.1.      Kultūru daudzveidība, kultūru dialogs un pieejama un atvērta kultūra

Kultūru dialogs ir Eiropas darba kārtības kultūrai galvenais mērķis; turklāt kultūru dialogs un līdzdalība kultūras pasākumos var stiprināt sociālo kohēziju un veicināt iekļaujošu izaugsmi.

Dalībvalstu eksperti galveno uzmanību pievērsa tam, kāda ir publiski finansētu kultūras iestāžu loma  kultūras pieejamības veicināšanā, darbā izmantojot AKM. Viņi analizēja vairāk nekā 80 rīcībpolitikas un praksi, kuru apkopojums atrodams 2013. gadā publicētajā labas prakses rokasgrāmatā[2], un nonāca pie secinājuma, ka jautājums par piekļuvi ir arī jautājums par sabiedrības pieprasījuma trūkumu un tāpēc ir jāveicina “publikas attīstība”.

Balstoties uz šiem secinājumiem, otrā AKM ekspertu grupa galveno uzmanību pievērsa politikai un paraugpraksei, kad  publisko finansējumu saņemošās mākslas un kultūras iestādes darbojas kā koordinatori,  kas rūpējas par kultūru un sociālo grupu mijiedarbību. Grupa secināja, ka kultūras iestādēm būtu jāpielāgo savas programmas (teātra izrādes, izstādes u. c.) tā, lai nodrošinātu, ka tās interesē daudzveidīgu auditoriju. Kultūras iestādēm arī:

vajadzīgs personāls, kas izprot daudzveidīgas vajadzības; jācenšas uzrunāt jaunas auditorijas; jāveido tikšanās iespējas [3].

Ņemot vērā to, ka vienkāršākais veids, kā veidot nākotnes auditoriju, ir vērsties pie skolas vecuma bērniem un jauniešiem, trešā AKM darba grupa pašlaik galveno uzmanību pievērš kultūras izpratnes un izpausmes attīstīšanai visos izglītošanas līmeņos[4].

2.2.      Kultūras un jaunrades nozares

Kultūru daudzveidību galvenokārt nodrošina kultūras un radošās nozares (KRN), veidojot 4,5 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP). Atzīstot faktu, ka KRN var palīdzēt sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” noteikto gudras un ilgtspējīgas izaugsmes mērķi, tās ir darba plāna otrā prioritāte. Darba plānā paredzētas daudzveidīgas darbības, kuras jāīsteno Komisijai un AKM grupām.

Komisija 2012. gadā publicēja visaptverošu stratēģiju “Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā”[5], kas tika izveidota, pamatojoties uz atsauksmēm par 2010. gada Zaļo grāmatu “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana”[6]. Saskaņā ar stratēģiju dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt jaunus pārvaldības modeļus valstu un reģionālā līmenī, pamatojoties uz sadarbību starp dažādām nozarēm un politikas virzieniem, lai pilnība atraisītu KRN potenciālu un palīdzētu tām reaģēt uz globalizācijas un digitalizācijas radītajām problēmām.

Ar stratēģiju arī tika pavērts ceļš intensīvākai sadarbībai KRN jomā starp dažādu Komisijas struktūrvienību attiecīgajām iniciatīvām. Piemēram, Eiropas Radošo nozaru alianse, kas apvienoja politikas mācību un pārbaudes modeļus par finansējuma iegūšanu un inovāciju, tika aicināta dalīties pieredzē ar attiecīgo AKM grupu ekspertiem.

Šajā prioritārajā jomā strādāja trīs AKM grupas. Divas AKM grupas izstrādāja paraugprakses ziņojumus — vienu par struktūrfondu stratēģisku izmantošanu, lai labāk izmantotu KRN potenciālu (2012. gads)[7], un otru par KRN eksporta atbalsta un internacionalizācijas stratēģijām (2014. gads)[8]. Abi ziņojumi ir kļuvuši par noderīgu instrumentu politikas veidotājiem valstu un reģionālā līmenī un tiek bieži citēti kā atsauces dokumenti.

Trešā AKM darba grupa galveno uzmanību pievērš esošajām finansēšanas shēmām, kas ES dalībvalstīs paredzētas kultūras un jaunrades nozarēm. Šī grupa sāka darbu 2014. gadā un līdz 2014. gada beigām izstrādās paraugprakses ziņojumu par finanšu pārvaldību mazos un vidējos uzņēmumos (MVU) kultūras un jaunrades nozarēs. Tāpat kā citas AKM grupas, arī šī grupa tādējādi palīdzēs veidot pamatu tādiem politikas ieteikumiem, kuru īstenošana var palīdzēt izstrādāt politiku, kas stiprina KRN ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā izaugsmē.

2.3.      Kompetences un mobilitāte

Ceļodami un strādādami ES, mākslinieki palīdz radīt vienotu Eiropas kultūras telpu. Mobilitāte arī palielina viņu iespējas paplašināt savu auditoriju, attīstīt karjeru un veicināt radošumu un inovāciju vispār.

Lai uzlabotu politikas satvaru, AKM darba grupa 2012. gadā izdeva ziņojumu “Stabila satvara izveide mākslinieku mobilitātei — pieci pamatprincipi”[9], kurā sniedza kodolīgus un praktiskus padomus politikas veidotājiem. Cita AKM darba grupa, kas sāka darbu 2013. gadā, līdz 2014. gada beigām izstrādās paraugprakses rokasgrāmatu par mākslinieku rezidencēm.

Mākslinieki, kuri pārvietojas ES, saskaras ar daudzām problēmām, tostarp ar vispusīgas informācijas trūkumu par tādiem administratīviem jautājumiem kā vīzas un sociālais nodrošinājums. Tāpēc Komisijas sasauktā ekspertu grupa sava darba plāna ietvaros izstrādāja vienotus standartus par informācijas un konsultāciju pakalpojumu sniegšanu tiem māksliniekiem un kultūras nozares profesionāļiem, kuri vēlas būt mobilāki[10]. Tagad dalībvalstis var izmantot šo standartu kopumu, lai radītu vai pārskatītu esošos informācijas portālus. Tā notiek, piemēram, Vācijā un Austrijā.

Tomēr, pat ja informācija ir pieejama, noteikumi par vīzām, sociālo nodrošinājumu un pārrobežu nodokļu sistēmu joprojām ir sarežģīti, īpaši tas attiecināms uz dažāda nodarbinātības statusa māksliniekiem, kuri ārzemēs strādā uz īstermiņa līguma pamata. Tāpēc Komisija sava darba plāna ietvaros 2013. un 2014. gadā organizēja divus seminārus, uzaicinot attiecīgo personālu no Komisijas, ES dalībvalstīm un kultūras nozares. Viņu uzdevums bija veicināt paraugprakses apmaiņu un sniegt vairākus ieteikumus. Šādi ieteikumi ir, piemēram, papildu daudzvalodu informācijas portālu izveide dalībvalstīs, nepieciešamība uzlabot koordināciju starp pārvaldes iestādēm un nodrošināt lielāku atbilstību jaunākajiem ES tiesību aktiem sociālā nodrošinājuma saskaņotības jomā.

ES līmenī Komisija 2014. gada 1. aprīlī pieņēma “vīzu paketi”, kura ietver jauna veida “apceļošanas vīzu”, kas ļauj trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi ierodas Šengenas zonā, pārvietoties tajā maksimāli 1 gadu[11]. Šāda vīza attiektos, piemēram, uz izpildītājmāksliniekiem un cirkus māksliniekiem. Attiecībā uz nodokļiem Komisijas izveidotā ekspertu grupa, kurā tiks pārstāvēta izpildītājmākslas nozare, veicinās to ar nodokļiem saistīto problēmu identificēšanu, ar kurām saskaras personas, kas darbojas pārrobežu mērogā ES, kā arī apkopos paraugprakses.

Šajā prioritārajā jomā uzmanība tika pievērsta arī kompetencēm. Aplūkotie temati ietvēra radošo partnerību veicināšanu, kompetenču noteikšanu un pilnveidi, izmantojot kultūras nozares padomes, un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanu. AKM grupa 2013. gadā izstrādāja politikas rokasgrāmatu[12], kurā noteica un modelēja veiksmīgas radošas partnerības un prakses, lai veicinātu mijiedarbību starp kultūras un jaunrades nozarēm un citām nozarēm, piemēram, izglītību un apmācību, kā arī uzņēmējdarbību. Grupa konstatēja, ka radošas partnerības ir ļoti iedarbīgi, lēti instrumenti, kas var palīdzēt veidot inovācijai un radošumam labvēlīgu attieksmi un novērst vai mazināt priekšlaicīgu skolas pamešanu.

2.4.      Kultūras mantojums, arī kolekciju mobilitāte

Eiropas kultūras mantojums ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai zināšanu krātuve; tie ir arī kopēji resursi un kopēja vērtība. Mantojums ir būtisks Eiropas pilsoņa identitātes apzināšanās faktors, un ir sociālās kohēzijas un ekonomikas attīstības avots. Tāpēc tas var palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

AKM grupa 2012. gadā pētīja veidus, kā vienkāršot kultūras priekšmetu aizdošanu un aizņemšanos starp ES dalībvalstīm. Tā izstrādāja praktiskus ieteikumus un rīkkopas, tostarp vadlīnijas, kā ieviest:

valsts garantijas shēmas, kopīgu atbildību un riska novērtējumu; vērtēšanas kontrolsarakstu; paraugpraksi riska novērtējuma un transporta izmaksu samazināšanas jomā; un daudzvalodu glosāriju.

Lai pabeigtu šo darbu, tika veikta salīdzinošā izpēte par mākslas darbu vērtēšanas sistēmām apdrošināšanas, valsts garantijas un kopīgas atbildības nolūkiem[13].

Vēl viena darba pamatjoma bija digitalizācija, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta filmu mantojumam un Eiropas digitālajai bibliotēkai un arhīvam Europeana[14]. Komisija 2011. gadā pieņēma ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu. Tā aicināja dalībvalstis pastiprināt pūliņus un vairāk iesaistīt privāto sektoru kultūras materiālu digitalizēšanā. No savas puses Komisija iekļāva Europeana to digitālo pakalpojumu infrastruktūru sarakstā, kurām ir tiesības saņemt atbalstu no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta. Komisija arī nodrošināja Europeana saskarnes un satura pieejamību personām ar invaliditāti.

Visbeidzot, Komisijas sasauktā ad hoc ekspertu grupa aplūkoja iespējas izstrādāt Eiropas pamatnostādnes un ētikas kodeksu par pienācīgu pārbaudi saistībā ar kultūras priekšmetu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu. Pirms turpmāku darbību veikšanas grupa ieteica sagaidīt, lai tiek pieņemta pārskatītā Direktīva 93/7/EEK[15] par no dalībvalsts teritorijas nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu atgriešanu.

Lai palīdzētu un pavirzītu uz priekšu šo darbu, Komisija 2014. gada jūnijā nāca klajā ar politikas dokumentu, kurā pausts aicinājums pēc ciešākas sadarbības ES līmenī, lai būtu iespējams izmantot integrētu pieeju, kas Eiropas mantojuma nozarei palīdzētu pārvarēt pašreizējās grūtības, un ieinteresētās aprindas aicinātas pilnā mērā izmantot izdevības, ko paver spēkā esošās ES finansēšanas programmas.[16]

2.5.      Kultūra ES ārējās attiecībās

Darba kārtībā kultūrai noteikts, ka kultūra ir būtisks ES ārējo attiecību elements. Darba plānā paredzēti vairāki pasākumi šajā jomā, piemēram, kopīgu neoficiālu sanāksmju organizēšana ar kultūras ministriju un ārlietu ministriju augstu amatpersonu piedalīšanos. Šie pasākumi arī palīdzētu sasniegt stratēģijā “Eiropa 2020” mērķus un darba kārtībā kultūrai izvirzītos mērķus.

ES prezidentvalstis organizēja vairākas šādas sanāksmes un palīdzēja izstrādāt stratēģisku pieeju kultūrai ES ārējo attiecību kontekstā. Turklāt Komisija 2012. gadā sasauca ekspertu grupu, lai izpētītu šo jomu. Eksperti izstrādāja ieteikumu un principu kopumu par to, kā veidot stratēģisku pieeju kultūrai kā ES ārējo attiecību elementam, par piemēru ņemot Ķīnu. ES kultūras ministri politikas debatēs 2013. gada maijā šo pieeju atbalstīja .

Runājot par attiecībām ar trešām valstīm, tika veicināta UNESCO 2005. gada Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ratifikācija un mērķu izpilde, piemēram, Tbilisi ministru konferencē 2013. gada jūnijā[17] vai pieņemot ar ES stratēģiskajiem partneriem[18] noslēgtas kopīgas deklarācijas par kultūru.

2.6.      Kultūras statistika

Uz faktiem balstītā politikā nozīmīga loma ir salīdzināmai statistikai par kultūras ieguldījumu ekonomikā un sociālajā kohēzijā. Tomēr Eiropas līmenī nav ieviesta neviena reāla kultūras statistikas sistēma. Vienīgos datus, kurus var izmantot, ir apkopojušas dalībvalstis, un šos datus ir ļoti grūti savstarpēji salīdzināt, jo inter alia kultūras joma un tās robežas ir definētas atšķirīgi. Projekta “ESSnet culture”[19] ietvaros 2012. gada maijā tika piedāvāts metodisks satvars salīdzināmu kultūras datu sagatavošanai visā ES. Lai to īstenotu, Eurostat būs jāiegulda papildu darbs, kā arī būs nepieciešama valstu statistikas biroju palīdzība. Eurostat ir uzsākts sistemātiskas Eiropas kultūras statistikas kopuma izstrādes un pilnveides darbs, un pirmie rezultāti gaidāmi no 2015. gada. Eurostat 2011. gadā sērijā "Pocketbook" publicēja jaunu izdevumu par kultūras statistiku[20].

Darba plānā Komisija tiek aicināta uzlabot arī statistiku par mākslinieku mobilitāti. Tomēr Komisijas sasauktā ekspertu grupa secināja, ka metodiskas problēmas neļauj izstrādāt uzticamu pieeju datu atlasei, lai novērtētu mākslinieku un kultūras darbinieku mobilitāti.

3. DARBA METODES

Darba plāna īstenošanas līdzekļi un metodes ietver dalībvalsts ekspertu darba grupas, kas rīko AKM sanāksmes, Komisijas sasauktas ekspertu grupas, ES prezidentvalstu rīkotas augstu amatpersonu sanāksmes, pētījumus un ziņojumus.

3.1. Atvērtās koordinācijas metode (AKM)

AKM ir elastīga, nesaistoša sistēma dalībvalstu sadarbības strukturēšanai kultūras jomā, kas orientēta uz stratēģiskajiem mērķiem un paraugprakses apmaiņu. Darbojoties saskaņā ar darba plānu 2011.–2014. gadam, AKM bija visbiežāk izmantotā metode.

Vidēji grupu sastāvā ietilpa 25 eksperti, kas pārstāvēja tikpat daudz dalībvalstu. Eksperti bija no dažādām jomām un pārstāvēja valstu ministrijas, akadēmiskās aprindas un pilsonisko sabiedrību.

Visi AKM grupu dalībnieki tika aicināti plaši izplatīt iegūtos rezultātus gan valstu, gan reģionālā līmenī. Noderīgi izrādījās pēc Komisijas ieteikuma ieviestie plāni par rezultātu izplatīšanu. Arī Komisija aktīvi darbojās, proti, gādāja par ,rezultātu izplatīšanu Eiropas līmenī un attiecīgās konferencēs, piemēram, 2011. un 2013. gada Eiropas Kultūras forumā.

3.2. Strukturēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību

Padomes secinājumos, ar kuriem tika pieņemts darba plāns, Komisija un dalībvalstis tika aicinātas regulāri apspriesties ar ieinteresētajām aprindām un informēt par darba norisi un gūtajiem rezultātiem darba plāna īstenošanā.

Komisija regulāri aicināja pārstāvjus no Eiropas starpkultūru dialoga platformas, kultūras pieejamības platformas un kultūras un radošo nozaru platformas apmeklēt AKM sanāksmes. Šīs platformas ir daļa no strukturētā dialoga, ko Komisija ir vedusi ar pilsonisko sabiedrību kopš 2008. gada.

Dažas dalībvalstis, piemēram, Austrija, rīkoja seminārus, lai ar AKM rezultātiem iepazīstinātu ieinteresētās aprindas.

3.3. Informācija trešām valstīm

Kandidātvalstis, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis un citas valstis, kas piedalās ES Kultūras programmā, tika informētas par darbu, kas veikts saskaņā ar darba plānu.

4. GŪTĀ PIEREDZE

4.1. 2011.-2014. gada darba plāna īstenošanas rezultāti un ietekme

Komisija 2013. gadā pasūtīja ārēju izvērtējuma ziņojumu[21], lai novērtētu, cik piemērota, efektīva, lietderīga un ilgtspējīga ir AKM metode kā instruments, ar ko īsteno Eiropas darba kārtību kultūrai un kultūras darba plānu .

Ziņojumā secināts, ka veikto pasākumu klāsts un panāktais līdzdalības un iesaistes līmenis liecina, ka AKM process palīdz sasniegt darba kārtībā kultūrai paredzētos politikas mērķus.

Ziņojumā uzsvērts, ka kopumā abos AKM procesa etapos[22] apskatītās tēmas un temati ir izrādījušies vienlīdz nozīmīgi valstu un ES līmeņa politikas  veidošanā un ka darba grupas apmierināja pieprasījumu pēc savstarpējas mācīšanās iespējām. Fakti liecina, ka tiek apmierinātas divas vajadzības — dalīties ar savu pieredzi un apgūt citu valstu praksi, kā arī uzzināt par ES politikas tendencēm valsts interesēm īpaši nozīmīgās jomās un piedalīties šīs politikas izstrādē.

Kopumā dalība AKM sanāksmēs bija apmierinoša. Amatpersonu, praktiķu un ārējo ekspertu iesaistīšana uzlaboja veikto pasākumu kvalitāti. Vērtētāji norādīja, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, kas jāņem vērā, izvēloties dalībniekus, ir personas saistība ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem piederības valstī (piem., ministrijās).

Vērtētāji secināja, ka AKM priekšrocības un ietekme galvenokārt ir saistīta ar savstarpēju mācīšanos, apmainīšanos ar paraugpraksi, kā arī ar Eiropas zināšanu tīklu veidošanu par konkrētiem kultūras tematiem. Viņi uzskatīja, ka, lai gan ir grūti novērtēt AKM vispārējās ietekmes apmēru, daži pasākumi un rezultāti patiesi ir tikuši iekļauti valstu politikā un šķiet, ka daļa šo rezultātu ir tieši saistāma ar AKM.

Vērtētāji arī norādīja, ka ir iespējams panākt lielāku ietekmi, izmantojot ciešākas saiknes un labākus informācijas apmaiņas kanālus starp AKM dalībniekiem un galvenajiem lēmumu pieņēmējiem valstu līmenī.

Komisija 2014. gadā veica apsekojumu, kurā piedalījās visas ES dalībvalstis. Tas liecināja, ka 86 % dalībvalstu uzskata, ka darba plānā galvenā uzmanība ir pievērsta pareizajām prioritātēm, un 85 % uzskata, ka kopumā šo prioritāšu īstenošana ir atbildusi dalībvalsts valdības cerībām. Turklāt 75 % piekrita, ka darba plānam bija labvēlīga ietekme uz kultūras nozari valstī un ievērojama nozīme kultūras politikas attīstībā. Līdzīgs respondentu skaits (72 %) apgalvoja, ka darba plānam bija ievērojama nozīme kultūras politikas īstenošanā valstī; savukārt 21 % uzskatīja, ka tā nebija.

Par darba plāna nozīmi kultūras politikas koordinēšanā ES līmenī dalībvalstis pauda nedaudz atšķirīgāku viedokli — 67 % uzskatīja, ka koordinācija uzlabojās, bet 25 % uzskatīja, ka neuzlabojās. Līdzīgā kārtā 68 % piekrita, ka darba plāns palīdzēja atzīt kultūras ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” vispārējo mērķu sasniegšanā, bet 18 % tā neuzskatīja. Tam, ka darba plāns uzlabojis koordināciju starp ES un kultūras jomā iesaistītajiem dalībniekiem, piekrita 65 % respondentu; tikai 10 % apgalvoja, ka tā nebija.

4.2. Līdzekļu un darba metožu atbilstība un ietekme

86 % dalībvalstu uzskatīja, ka darba plānā ir izmantotas pareizās struktūras un darba metodes.

Ārējie vērtētāji analizēja kopā desmit AKM grupas. Viņi secināja, ka AKM otrā etapa (2011.–2014. gads) rezultāti ir uzskatāmi par izteiktu uzlabojumu, jo īpaši  tāpēc, ka lielāka vērība veltīta praktiskāku materiālu izdošanai (ceļveži, rokasgrāmatas, instrumenti u. c.). Vērtētāji norādīja, ka pastāv risks, ka laika trūkums varētu negatīvi ietekmēt rezultātu kvalitāti nākotnē, un ieteica iespēju robežās palielināt AKM darba grupas cikla ilgumu (un/vai sanāksmju skaitu).

Vērtētāji norādīja, ka kopumā AKM pašreizējie darba paņēmieni saņēmuši plašu atbalstu, šo rezultātu apstiprināja Komisijas veiktais dalībvalstu apsekojums, kurā 93 % respondentu bija pozitīvs viedoklis par AKM darbību un lomu darba plāna īstenošanā. Vērtētāji konstatēja, ka AKM procesa organizēšana un pārvaldība ir bijusi efektīva un Komisijas piedāvātais atbalsts tika uzņemts ļoti pozitīvi.

Vērtētāji ieteica, ka mijiedarbību un iesaisti varētu turpmāk uzlabot lielāks skaits mācību apmeklējumu AKM procesa ietvaros. Tāpat ieteikts pieņemt detalizētāku, uz pierādījumiem balstītu pieeju, lai vēl vairāk uzlabotu rezultātu kvalitāti.

Vērtētāji norādīja, ka mijiedarbība starp AKM darba grupām un strukturēto dialoga procesu, kurā piedalās pilsoniskā sabiedrība, bija ierobežota un ka par labu nāktu ciešāka integrācija. Vērtētāji arī norādīja, ka būtu jāizvairās no iesīkstēšanas un nevajadzīgas institucionalizācijas un ka iespēju robežās būtu jāievieš lielāks elastīgums. Tas ļautu pielāgot apspriežamos tematus dalībnieku vajadzībām un padarītu dalību elastīgāku, dodot iespēju visām ieinteresētajām organizācijām piedalīties dialogā.

5. JAUNA KULTŪRAS DARBA PLĀNA IZSTRĀDE

5.1. Ilgums un darba metodes

Saskaņā ar Komisijas 2014. gada apsekojumu 68 % ES dalībvalstu vēlētos, lai jaunais kultūras darba plāns aptvertu četrus gadus, un 73 % vēlētos saņemt starpposma izvērtējumu.

Tāpēc Komisija piedāvā, ka jaunais darba plāns aptver četrus gadus no 2015. gada un tiek sadalīts divos divu gadu posmos. Padziļināta starpposma izvērtēšana 2016. gadā ļautu grozīt darba plānu, ņemot vērā jaunas problēmas, vai atgriezties pie jautājumiem, pie kuriem tika strādāts saskaņā ar iepriekšējiem darba plāniem, bet kuri nebija neatliekamas prioritātes 2015. gadā. Katrā posmā vienlaicīgi jādarbojas ne vairāk kā četrām AKM ekspertu grupām, kas ļaus Komisijai efektīvi atbalstīt procesu un Padomei un prezidentvalstīm izmantot darba plānu rezultātus. Citi iespējamie uzlabojumi tiks izskatīti, izstrādājot darba plānu, kas sāks darboties no 2015. gada.

5.2. Risināmās problēmas un tematiskās prioritātes

Lai sagatavotu jauno Padomes kultūras darba plānu, 2014. gada maija Padomes sanāksmē notika politiskas debates. ES kultūras ministri konstatēja, ka  uzdevumus, Eiropas sadarbībai kultūras jomā jārisina vairāki uzdevumi:

digitalizācijas ietekme uz kultūru un kultūras pakalpojumu sniedzējiem; jaunu kultūras finansēšanas modeļu izpēte, reaģējot uz mainīgo finansiālo kontekstu; kultūras dzīves pieejamības un līdzdalības veicināšana, tostarp izmantojot digitālus līdzekļus; ar kultūras pārvaldības mainīgajiem modeļiem saistītās problēmas; labāka kultūras ietekmes izpratne un izmērīšana; un kultūras  kā starpnozaru politikas elementa nozīmības vairošana (“integrēšana citās politikas jomās”).

Ministri apstiprināja savu interesi par kultūras mantojumu, kā arī par kultūras un jaunrades nozaru attīstīšanu. Viņi arī vienojās, ka galvenokārt kultūru daudzveidības nodrošināšanas dēļ ir nepieciešams labāk saskaņot darbību. Tika arī uzsvērta vajadzība sākt gatavoties Eiropas strukturālo un investīciju fondu nākamajam posmam.

Šīs darbības jomas pilnībā atbilst visaptverošajiem mērķiem, kas izvirzīti Eiropas darba kārtībā kultūrai un stratēģijā “Eiropa 2020”. Modernizēts darba plāns, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta vairākām ierobežotām, bet augsta līmeņa prioritātēm, ļautu gūt rezultātus ar skaidrāku pievienoto vērtību. Tāpēc Komisija iesaka jaunajā darba plānā ietvert šādas prioritātes:

atbalsts kultūru daudzveidībai un kultūras pieejamībai; kultūras mantojums; inovāciju veicināšana kultūras un jaunrades nozarēs, tostarp digitālajā sektorā; un kultūras pārvaldības un integrēšanas uzlabošana.

Šie priekšlikumi cita starpā tiks apspriesti, izstrādājot nākamo darba plānu.

5.3. Darba metodes

Atvērtās koordinācijas metode (AKM)

Lai gan dalībvalstis ir apmierinātas ar AKM darbību, tās darbībā var veikt vairākus nelielus uzlabojumus, kas noteikti neatkarīgajā ārējā izvērtējumā un Komisijas apsekojumā. Katram AKM procesam jādod skaidri, praktiski rezultāti, un iespēju robežās Komisija pasūtīs pētījumus, kas noderētu šajā darbā, tādējādi stiprinot faktoloģisko bāzi. AKM darba grupu darbības ilgums būtu nedaudz jāpalielina — no pusotra līdz diviem gadiem, organizējot kopumā sešas sanāksmes. Mācīšanos no līdzbiedriem varētu uzlabot ar mācību apmeklējumiem, kas jāievieš AKM laikā.

Strukturēts dialogs ar pilsonisko sabiedrību

Saskaņā ar ārējo vērtētāju ieteikumiem Komisija plāno turpināt uzturēt regulāru dialogu ar pilsonisko sabiedrību, process tiks mainīts, proti, padarīts atklātāks, iekļaujošāks un elastīgāks, lai pilsoniskā sabiedrība tajā varētu labāk iesaistīties. Komisija īstenos atjaunotu strukturētu dialogu, kurā galveno uzmanību pievērsīs konkrētām iniciatīvām un tematiem, kas saistīti ar darba plānu, sniedzot minimālu atbalstu administratīvo funkciju veikšanai. Pēc ieviešanas atjaunotais strukturētais dialogs un tā dalībnieki sniegs nozīmīgu pieredzi, ar ko varētu dalīties attiecīgajās AKM ekspertu grupās.

Komisija arī plāno turpināt izmantot Eiropas Kultūras forumus, kuri notiek reizi divos gados, lai izplatītu informāciju par darba plāna īstenošanas rezultātiem Eiropas ieinteresētajām personām.

5.4. Rezultātu izmantošana valstu un Eiropas līmenī

Lai gan ir pierādīts, ka AKM ir labs satvars kontaktu dibināšanai un ES pārvaldes iestāžu savstarpējas mācīšanās nodrošināšanai, joprojām problēmas rada ekspertu grupu ieteikumu novirzīšana uz politikas veidošanu valstu un Eiropas līmenī. Lai risinātu šo jautājumu, par vienu no jaunā darba plāna prioritātēm jāizvirza informācijas par sasniegtajiem rezultātiem izplatīšana reģionālā, valstu un Eiropas līmenī. Šajā darbā var palīdzēt arī regulāru apspriežu rīkošana par AKM secinājumiem, kurās piedalītos dalībvalstu pārstāvji un Komisijas kultūras ģenerāldirektori.

Dažas dalībvalstis ir ierosinājušas arī stiprināt saikni starp ES politikas prioritātēm un darba plāna rezultātiem. To varētu izdarīt, iekļaujot attiecīgus AKM secinājumus Padomes sanāksmju darba kārtībā un nodrošinot, ka darba plāna prioritātes tiek skaidrāk salāgotas ar prezidentvalstu trijotnes prioritātēm.

6. SECINĀJUMS

Eiropas Parlaments, Padome, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kā arī Reģionu komiteja tiek aicināta ņemt vērā šo ziņojumu.

Tiek ierosināts, lai Padome pamatotos uz šo ziņojumu, sagatavojot nākamo ES kultūras darba plānu, un ņemtu vērā priekšlikumus attiecībā uz risināmajām problēmām, kā arī pārskatītos pasākumus, kas izklāstīti šajā ziņojumā.

[1] “Evaluation of the open method of coordination and the structured dialogue as the Agenda for Culture’s implementing tools at EU level” [“Atvērtās koordinācijas metode un strukturēts dialogs — ES līmeņa kultūras darba kārtības īstenošanas instrumenti. Izvērtējums”], ko veicis starptautisks konsultāciju uzņēmums “Ecorys” (2013).

[2] http://ec.europa.eu/culture/policy/strategic-framework/documents/omc-report-access-to-culture_en.pdf

[3] http://ec.europa.eu/culture/library/reports/201405-omc-diversity-dialogue_en.pdf

[4] Sagaidāms, ka šī AKM grupa beigs darbu 2015. gadā.

[5] COM(2012) 537.

[6] COM(2010) 183.

[7] http://ec.europa.eu/culture/policy/strategic-framework/documents/structural-funds-handbook_en.pdf

[8] http://ec.europa.eu/culture/library/reports/eac-omc-executive-summary-ccs-strategies_en.pdf

[9] http://ec.europa.eu/culture/policy/strategic-framework/documents/omc-report-mobility-of-artists_en.pdf

[10] http://ec.europa.eu/culture/library/publications/mobility-info-standards_en.pdf

[11] Tomēr neuzturoties vienā dalībvalstī ilgāk par 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā.

[12] http://ec.europa.eu/culture/library/reports/creative-partnerships_en.pdf

[13] http://ec.europa.eu/culture/policy/strategic-framework/documents/omc-report-mobility-of-collections_en.pdf; http://ec.europa.eu/culture/policy/strategic-framework/documents/toolkit-mobility-of-collections_en.pdf

[14] http://www.europeana.eu/

[15] http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31993L0007:en:HTML

[16] Komisijas paziņojums " Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam", (COM) 2014 477 final.

[17] Austrumu partnerības ministru konferencē, kas veltīta kultūras jautājumiem un notika Gruzijā 2013. gada jūnijā, austrumu partneri apstiprināja savu apņemšanos pilnībā īstenot Konvenciju.

[18] Piem., Brazīlija, Ķīna un Meksika.

[19] http://ec.europa.eu/culture/library/reports/ess-net-report_en.pdf

[20] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/cache/ITY_OFFPUB/KS-32-10-374/EN/KS-32-10-374-EN.PDF

[21] “Evaluation of the open method of coordination and the structured dialogue as the Agenda for Culture’s implementing tools at EU level”, starptautiskais konsultāciju uzņēmums “Ecorys”.

[22] 2008.–2010. gads un 2011.–2014. gads.