EIROPAS KOMISIJA

Brisel?, 30.7.2014

COM(2014) 500 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Savienības gada darba programma Eiropas standartizācijai 2015. gadā

1.Ievads

Eiropas mērķis ir nodrošināt izaugsmi un darbavietas gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā veidā, īstenojot stratēģiju “Eiropa 2020” 1 un tās pamatiniciatīvas. Komisijas paziņojumā par rūpniecības politiku “Eiropas rūpniecības atdzimšana” 2 tika vairākkārt pieminēta standartizācijas nozīme darbavietu, izaugsmes un ekonomikas atveseļošanas jomā, tādējādi uzsverot nepieciešamību Eiropas standartizācijas sistēmai dot savu ieguldījumu rūpniecības politikas, inovāciju un tehnoloģiju attīstības jomā. Paziņojumā tika norādīts uz sešām jomām, kurās notiek strauja izaugsme un kurās jādarbojas prioritārā kārtā — progresīvas ražošanas tehnoloģijas, svarīgās pamattehnoloģijas, bioprodukti, ilgtspējīga rūpniecības politika, būvniecība un izejmateriāli, ekoloģiski tīri transportlīdzekļi un viedie tīkli.

Standartizācijas pozitīvā ietekme ir labi zināma un vispāratzīta. Tomēr, lai nodrošinātu, ka Eiropas standartizācijas sistēma spēj risināt pašreizējās problēmas, Komisija 2011. gadā piedāvāja vairākas reformas 3 , tostarp jaunu regulu par Eiropas standartizāciju, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī 4 . Šo reformu mērķis ir nostiprināt sistēmas iekļautību, ātrumu, reaģētspēju, pārredzamību, elastību un darbības jomu.

Viens no minēto reformu jauninājumiem ir Komisijas pienākums pieņemt ikgadējo Savienības darba programmu Eiropas standartizācijai (turpmāk tekstā “SDP”), lai apzinātu Eiropas standartizācijas stratēģiskās prioritātes, pamatojoties uz politiskajiem mērķiem, kurus Komisija izvirzījusi saistībā ar tās plānošanu. Šajā paziņojumā, kas pieņemts otrajam darba gadam, ir apzinātas tās prioritārās jomas, kurās Komisija plāno izmantot Eiropas standartizāciju kā politikas rīku, atbalstot Savienības jaunos vai esošos tiesību aktus un politikas 2015. gadā. Šādi nodomi nākotnē var izraisīt formālus standartizācijas pieprasījumus (mandātus), kas tiek iesniegti Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO) — Eiropas Standartizācijas komitejai (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejai (CENELEC) un Eiropas Telekomunikāciju standartu institūtam (ETSI), tomēr pieļaujot arī ar standartizāciju saistītas provizoriskas vai papildu darbības, kuras Komisija aicina īstenot vai ierosina bez šādiem mandātiem.

Ņemot vērā Eiropas standartizācijas privāto raksturu, par visu šo prioritāšu un darbību praktisko īstenošanu (t. i., standartizāciju) vienmēr ir atbildīgas ESO, tādējādi īstenošana ir atkarīga no ESO ieinteresētības un ieskatiem. Komisijas uzdevums joprojām būs ierosināt Eiropas standartizācijas darbības, iesniedzot standartizācijas pieprasījumus vai veicot citas darbības, kā arī nodrošinot Savienības finansējumu Eiropas standartizācijai, ciktāl tā sekmē Savienības prioritātes.

Orientieri, kas minēti darba programmā, neietekmē budžetu papildus tām summām, kas jau paredzētas 2015. gadam. Sarunu rezultātā par 2014.–2020. gada Eiropas Finanšu shēmu Komisijas budžets tika būtiski samazināts. Tas ietekmēja gada budžetu, un 2014. gadā standartizācijas budžeta līnija, salīdzinot ar 2013. gadu, tika samazināta par 25,56 %. Līdz ar to uzdevums ir sadalīt šo finansējumu starp dažādu veidu izdevumiem un dažādām organizācijām, ņemot vērā Savienības standartizācijas politikas stratēģiskos mērķus.

Minētās Savienības darba programmas publicēšana palielina darba efektivitāti un pārredzamību un uzlabo standartizācijas darba turpmāko plānošanu.

Komisija 2013. gada nogalē uzsāka Eiropas standartizācijas sistēmas neatkarīgu pārskatīšanu. Ziņojuma pirmais posms attiecībā uz faktu konstatāciju tika pabeigts jūnijā. Nākamais posms attiecas uz faktu analīzi un secinājumiem. Rezultāti būs pieejami līdz šā gada beigām.

Neatkarīgās pārskatīšanas rezultātus Komisija ņems vērā savos ziņojumos saskaņā ar 24. un 25. pantu Regulā4, kurus tā iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei 2015. gadā.

Daži punkti no 2014. gada SDP tika pārņemti arī šajā dokumentā, nosakot prioritātes 2015. gadam. Šie punkti tika apzināti pastāvīgās un vienprātīgās diskusijās ar Eiropas standartizācijas organizācijām, iesaistot arī citas ieinteresētās personas. Turklāt daži standarti, kas atbalsta ES tiesību aktus, joprojām ir atkarīgi no to aktu pieņemšanas koplēmuma procedūrā, uz kuriem tie balstīsies. Tādēļ Komisija piedāvā pārskatīt īstenošanas grafiku attiecībā uz dažiem punktiem, kas jau minēti 2014. gada SDP.

2.Eiropas standartizācijas stratēģiskās prioritātes

Eiropadome 2014. gada martā 5 uzsvēra nepieciešamību izveidot stingru un konkurētspējīgu rūpniecisko pamatu gan ražošanas, gan investīciju ziņā kā ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības galveno virzītāju. Kā norādījusi Eiropadome, Komisijas paziņojums “Eiropas rūpniecības atdzimšana” sniedz būtisku ieguldījumu šajā ziņā un nosaka Komisijas galvenās prioritātes rūpniecības politikā.

Šīs prioritātes tiks sasniegtas:

•    pabeidzot tīklu integrāciju — informācijas tīklu, enerģētikas un transporta jomā;

•    nodrošinot atklātāku un vairāk integrētu iekšējo tirgu preču un pakalpojumu jomā;

•    uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, regulatīvo sistēmu un valsts pārvaldi ES;

•    veicinot investīcijas inovācijās un jaunās tehnoloģijās;

•    paaugstinot produktivitāti un resursu efektivitāti un atvieglojot piekļuvi lētākām ražošanas izejvielām;

•    modernizējot prasmes un atvieglojot pārmaiņas rūpniecībā;

•    atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un uzņēmējdarbību;

•    atbalstot ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, internacionalizāciju.

Eiropas standartizācijas sistēma palīdz sasniegt Eiropas stratēģiskos mērķus, jo īpaši rūpniecības politikas, pakalpojumu, inovāciju un tehnoloģiju attīstības jomā.

Komisija ir izvērtējusi, kuras no paziņojumā minētajām darbībām ir gatavas standartu izstrādei 2015. gadā.

Šajā kontekstā Komisija turpmāk minētajās jomās ir apzinājusi savas stratēģiskās prioritātes Eiropas standartizācijā un attiecībā uz tām plāno lūgt, lai Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādātu standartus.

2.1.Bioprodukti, tostarp biodegvielas

Nodrošinot saskanīgu un koordinētu progresu, jāņem vērā arī provizoriskie un kopīgie normatīvie pētījumi, lai varētu izstrādāt testēšanas metodes, ko piemēro bioproduktu, piemēram, bioloģisko polimēru, smērvielu, šķīdinātāju un virsmaktīvo vielu, bioloģiskā satura mērīšanai, kā arī funkciju, vides īpašību un profilu novērtēšanai.

Papildus pašreizējam standartizācijas darbam biodegvielu jomā Komisija izvērtē ar bioproduktiem saistītās jomas, kurās būtu nepieciešamas jaunas tehniskās specifikācijas un testēšanas metodes bioenerģētikā.

Saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” sadaļas “Droša, tīra un efektīva enerģija” darba programmu 2014.–2015. gadam Komisijas mērķis ir 2015. gada pirmajā ceturksnī uzdot izstrādāt programmas un standartus par aļģēm un to produktiem.

Saskaņā ar to pašu pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darba programmu, bet attiecībā uz “Pārtikas nodrošinājumu, ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, jūras, jūrlietu un iekšējo ūdeņu pētniecību un bioekonomiku” Komisija lūdz izstrādāt kopīgas vides un darbības/veiktspējas specifikācijas un veicināt to izmantošanu, tostarp uzsver tādu standartizētu mērījumu un testēšanas metodoloģiju nepieciešamību, kuras var izmantot valsts iepirkuma tīklu atbalstam novatorisku bioproduktu jomā.

2.2.Būvizstrādājumi un būvniecība

Ir jāpabeidz izstrādāt vairākus jaunus produktu standartus, piemēram, attiecībā uz novatoriskiem produktiem, un jāgroza esošie standarti, kas nepieciešami Regulas (ES) Nr. 305/2011 īstenošanai. Vairāki regulētie aspekti, piemēram, būvdarbu pieejamība un dabas resursu ilgtspējīga izmantošana, jāiekļauj saskaņotajos Eiropas produktu standartos.

Ir jāpabeidz izstrādāt novērtējuma metodes attiecībā uz reglamentētām bīstamām vielām un radioaktīvo starojumu, un šīs jaunās novērtējuma metodes pakāpeniski jāievieš produktu standartos.

Lai paaugstinātu ES būvniecības pakalpojumu konkurētspēju, Komisija veicinās Eirokodu konstrukciju projektēšanas standartu turpmāku izstrādi un starptautisku pārņemšanu saskaņā ar Būvniecības nozares ilgtspējīgas konkurētspējas stratēģiju 6 .

Komisija izvērtē standartizācijas vajadzības ar ģeotermisko enerģiju saistītās jomās.

Attiecībā uz gaisa kvalitāti iekštelpās jāapsver arī radona mērījumu standartizācija mājokļos 7 .

Komisija plāno iesniegt standartizācijas pieprasījumus 2015. gada trešajā ceturksnī.

2.3.Ekodizains/ ar enerģiju saistīti produkti

Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Komisijas paziņojumā “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” 8 , ir jāizstrādā standarti, kas saistīti ar resursu efektīvu izmantošanu, piemēram, pārstrādājamības, reģenerējamības un otrreizējas izmantojamības rādītāji vai produktu vai to galveno sastāvdaļu ilgtspējība, kā arī citi vides parametri, lai atvieglotu potenciālo ekodizaina prasību raksturošanu papildu jomās.

Papildu standartizācijas pieprasījumi, atbalstot Komisijas regulas, ar kurām tiek īstenota Ekodizaina direktīva (piem., attiecībā uz ventilācijas sistēmām, telpas un ūdens sildītājiem, tīklā savienotu gaidīšanas režīmu ierīcēm, kas saslēgtas tīklā un darbojas tīklā), tiks iesniegti kā individuāli mandāti.

Ja Komisija uzskatīs, ka ir iespējama jaunu pasākumu (t. i., Komisijas regulu vai Komisijas deleģēto regulu) par ekodizainu un/vai enerģijas marķēšanu piedāvāšana attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas Ekodizaina darba plāns 2012.–2014. gadam, šajās jomās varētu tikt iesniegti jauni standartizācijas pieprasījumi.

Komisija plāno iesniegt standartizācijas pieprasījumus 2015. gada otrajā ceturksnī.

2.4.Atkritumu pārstrāde

Tā pasākuma īstenošana, kas minēts Komisijas paziņojuma COM(2013) 561 (turpmāk tekstā “Komisijas 2014. gada darba programma”) 2.1.4.4. punktā, joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP, izņemot atsauci uz atkritumu raksturojumu attiecībā uz bīstamo īpašību “H 12” — 1., 2. vai 3. kategorijas akūtas toksiskas gāzes izdalīšanās, kur mandāts jau tiek gatavots.

Komisija plāno iesniegt standartizācijas pieprasījumus 2015. gada pirmajā ceturksnī.

2.5.Pasta pakalpojumi

Veicot pasākumus, kas minēti “Ceļvedī vienotā tirgus pilnveidei paku piegādes jomā” 9 , Komisija vēlas atbalstīt e-komercijas attīstību, uzlabojot paku piegādi, jo īpaši pāri robežām. Daļa šo pasākumu veicina paku piegādes darbību lielāku sadarbspēju. Komisija plāno 2015. gada pirmajā ceturksnī iesniegt standartizācijas pieprasījumu attiecībā uz paku piegādes pakalpojumu konkrētām iezīmēm un vajadzības gadījumā var apsvērt arī iespēju iekļaut šajā standartizācijas pieprasījumā jebkura pašreizējā Eiropas standarta par pasta pakalpojumiem pārskatīšanu.

2.6.Gaisa kvalitāte un rūpnieciskās emisijas

Direktīva par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem 10 paredz policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) pārraudzību. Lai uzlabotu datu salīdzināmību, ir nepieciešamas apstiprinātas standartizētas metodes attiecībā uz PAO.

Direktīva 11 par rūpnieciskajām emisijām pilnvaro Komisiju ieviest pastāvīgu monitoringu attiecībā uz polihlordibenzodioksīnu (PHDD) un polihlordibenzofurānu (PHDF) emisijām no atkritumu sadedzināšanas iekārtām, tiklīdz būs pieejamas atbilstošas mērīšanas metodes. Komisija plāno nosūtīt mandātu ESO 2015. gadā, lai varētu pabeigt šajā jomā esošo tehnisko specifikāciju apstiprināšanu.

3.Standartizācijas vajadzības citās jomās

3.1.Inovācijas un jaunās tehnoloģijas

3.1.1.Progresīvās ražošanas tehnoloģijas

Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas standartizācijas organizācijām, lai sistemātiski izskatītu pārbaužu rezultātus un plānotu savā darba programmā pasākumus par progresīvu ražošanu, kā arī lai papildus apzinātu un novērstu standartizācijas nepilnības, ņemot vērā darbu, ko veic Komisijas vadītā Darba grupa par progresīvu ražošanu ekoloģiski tīrai produkcijai.

3.1.2.Svarīgākās pamattehnoloģijas (KET)

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.1.2. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.1.3.Ilgtspējīga rūpniecības politika, būvniecība un izejvielas

3.1.3.1.Tērauds

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.1.4.2. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.1.3.2.Neenerģētiskās, nelauksaimnieciskās izejvielas

Komisija Stratēģiskajā īstenošanas plānā 12 ir norādījusi vairākas jomas, kurās nepieciešama standartizācija.

Eiropas inovācijas partnerība (EIP) izejvielu jomā 13 izstrādās kopīgus standartus atkritumu pārstrādei un datu ziņošanai par izpēti, derīgo izrakteņu ieguvi, tirdzniecību, rezervēm un resursiem.

3.1.4.Ekoloģiski tīri transportlīdzekļi un kuģi

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.1.5. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.1.5.Viedie tīkli un viedie mērījumi

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.1.6. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

Papildus iepriekšējam standartizācijas mandātam M/490, kas atbalstīja Eiropas viedā tīkla izveidi, Eiropas inovācijas partnerība par viedajām pilsētām izstrādās kopīgu redzējumu un stratēģisku programmu attiecībā uz viedas pilsētas standartiem.

3.2.Preču un pakalpojumu iekšējā tirgus nostiprināšana

3.2.1.Eiropas standartu kā regulatīvās sistēmas sastāvdaļas nozīme

Eiropas standarti, kas pieņemti, pamatojoties uz Komisijas pieprasījumiem attiecībā uz Savienības tiesību aktu piemērošanu, jau ir produktu regulatīvās sistēmas būtiska daļa. Lai nodrošinātu, ka Eiropas standarti un jo īpaši saskaņotie standarti varētu saglabāt savu nozīmi kā vispāratzīts atskaites punkts, nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktiem — ne tikai attiecībā uz produktiem, bet arī attiecībā uz pakalpojumiem — nepieciešama saskanīga un pilnībā pārskatīta pieeja, īstenojot 2012. gada Standartizācijas regulā noteiktās jaunās juridiskās prasības. Lai to nodrošinātu, Komisija pārstrādās savus norādījumus par standartizācijas pieprasījumu sagatavošanu, pieņemšanu un izpildi, jo īpaši pievēršoties saskaņoto standartu piemērotībai MVU, pārredzamībai, kvalitātei un skaidrībai. Turklāt Komisija plāno atjaunināt mandātu M/417 par standartiem, kas saistīti ar atbilstības novērtējuma darbībām, lai tos arī turpmāk varētu izmantot kā vispāratzītus atskaites punktus, akreditējot atbilstības novērtēšanas struktūras, tostarp tās, kas strādā atbilstīgi ES saskaņošanas tiesību aktiem.

3.2.2.Bērnu drošība

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.1. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

Komisija var pieprasīt izstrādāt Eiropas standartus attiecībā uz bērnu apģērbu un piederumiem, kā arī bērnu apaviem.

3.2.3.Citu patēriņa preču drošība

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.2. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

Komisija var pieprasīt izstrādāt Eiropas standartus attiecībā uz peldošiem palīglīdzekļiem peldēšanai, skrituļslidām (un citu līdzīgu aprīkojumu) un planieru aprīkojumu.

3.2.4.Barības un pārtikas kvalitāte un drošums

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.3. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

Turklāt, lai nodrošinātu godīgu tirdzniecību un augstu drošības līmeni, izmantojot metodes, kas ir alternatīvas ISO starptautiskajiem standartiem, ir ļoti svarīgi skaidri definēt prasības, kas piemērojamas attiecībā uz sertifikācijas struktūrām, kuras novērtē līdzvērtību, un attiecībā uz izdodamajiem apliecinājumiem.

3.2.5.Tabakas izstrādājumi

Saskaņā ar Tabakas izstrādājumu direktīvu 14 , kas stājās spēkā 2014. gada 19. maijā, Komisija apsver iespēju izstrādāt tehniskus standartus attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm, konkrēti attiecībā uz to uzpildes mehānismu.

3.2.6.Kosmētikas līdzekļi

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.4. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.7.Tekstilizstrādājumu šķiedru sastāvs

Saskaņā ar Tekstila regulu 15 un REACH regulu 16 Komisija var pieprasīt veikt standartizācijas darbības attiecībā uz gatavajiem tekstilizstrādājumiem, jo īpaši tādās jomās kā tekstila šķiedru nesagraujošā identifikācija, netekstila elementu integrēšana, uzliesmojamības noteikšana un alerģiju izraisošu vielu klātbūtnes (vai neesamības) identifikācija.

3.2.8.Mēslošanas līdzekļi

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.6. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.1.Atklātā jūrā esošu iekārtu drošība

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.7. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.2.Sauszemes transports

Eiropas Elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EEIS) ieviešanas 17 ietvaros būtu ieteicams veikt šādas papildu standartizācijas darbības — izstrādāt testēšanas standartus iekasēšanas sistēmu drošai uzraudzībai un informācijas apmaiņas profiliem starp pakalpojuma sniegšanas un iekasēšanas darbībām un pārskatīt testēšanas standartus, kas veido pamatu elektroniskās iekasēšanas sistēmām, kurās izmanto satelītus, un profila standartu elektroniskai iekasēšanai, izmantojot specializētās šaurā diapazona datu pārraides (DSRC).

Lai īstenotu jaunos tiesību aktus par digitālajiem tahogrāfiem un par svaru un gabarītiem 18 , nepieciešams papildu standarts par DSRC, lai nodrošinātu, ka dati no kustībā esoša transportlīdzekļa tiek pārraidīti policijas darbiniekiem, kuri atrodas uz ceļa, izmantojot DSRC saskarni.

Cita problēma ir saistīta ar kravas automobiļos uzstādītām svēršanas sistēmām, ar kurām dažādi piegādātāji var aprīkot traktorus un to vilktās piekabes. Nepieciešams saskarnes standarts dažādiem piegādātājiem, lai nodrošinātu, ka traktorā uzstādītais svēršanas dators spēj fiksēt svaru uz katras ass jebkurai piekabei, spēj saglabāt šos datus un pēc tam aprēķināt transportlīdzekļa kopējo svaru. Šā standarta pamatā var izmantot standartu ISO 11992.

3.2.3.E-krava 19

Ar e-kravas politikas iniciatīvu Komisija vēlas elektroniski sasaistīt loģistikas dalībniekus visā piegādes ķēdē un atvieglot informācijas plūsmu, pieejamību un izmantošanu. Mērķis ir uzlabot kravas transporta operāciju efektivitāti un samazināt izmaksas.

Saistībā ar to Komisija var pieprasīt veikt standartizācijas darbības.

3.2.4.Ūdens transports

Ūdens transporta jomā tehniskie risinājumi un standarti balstās uz Eiropas un starptautiskajām prasībām. Komisija apsver iespēju iesniegt standartizācijas pieprasījumu ESO attiecībā uz standartu izstrādi jūras transporta informācijas kopīgai lietošanai, lai atbalstītu e-kuģošanas iniciatīvu un atvieglotu “Vienoto valsts kontaktpunktu” 20 īstenošanu un datu elektronisku pārraidīšanu uz citām attiecīgajām sistēmām, jo īpaši uz Savienības Kuģošanas informācijas un apmaiņas sistēmu 21  SafeSeaNet. Tādēļ tiks izveidota cieša saite ar e-kravas, e-muitas un e-navigācijas iniciatīvām.

3.2.5.Gaisa transports

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.8. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

Tomēr attiecībā uz Eiropas gaisa satiksmes vadības tīkla modernizāciju ESO tiks aicinātas pārskatīt esošos standartus un to turpināšanu un sadarbībā ar Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizāciju (EUROCAE) un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EASA) izstrādāt iespējamos nākotnes pasākumus un attiecīgos nepieciešamos Eiropas standartus, kas minēti Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) ģenerālplānā un kopīgajos projektos, kuri atbalsta šā ģenerālplāna īstenošanu.

Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par tālvadības gaisa kuģu sistēmu (RPAS) drošu un ilgtspējīgu izmantošanu 22 Komisija apzināja nepieciešamību izstrādāt Eiropas līmeņa RPAS stratēģiju. Tostarp ir jādefinē piemērota regulatīvā sistēma, ko varētu atbalstīt standarti, kurus izstrādājušas ESO vai starptautiskās standartizācijas organizācijas sadarbībā ar EUROCAE un EASA.

3.2.6.Dzelzceļa transports

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.9. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP, pievienojot šādas Eiropas standartu izstrādes jomas:

saskaņoti sakari starp transportlīdzekli un zemi, lai precizētu neizstrādātās vietas savstarpējās izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS);

universāla gaisvadu kontakttīkla (OCL) izveide, pamatojoties uz tāda īpaši šim tematam veltīta pētījuma rezultātiem, kuru pasūtījusi Eiropas Dzelzceļa aģentūra;

Eiropas standartu izstrāde dzelzceļa sistēmām, tostarp sliežu ceļa 1520 mm platuma dzelzceļa sistēmai, ņemot vērā Krievijas iekšzemes standartus (GOST) un koncentrējoties uz Savstarpējās izmantojamības direktīvas mērķi un darbības jomu.

3.2.7.Alternatīvās degvielas un ar tām saistītā infrastruktūra

Standartizācija būs nepieciešama, lai varētu izpildīt prasības par ekoloģiski tīru enerģiju transportam, tostarp Eiropas Alternatīvo degvielu stratēģiju un priekšlikumu Direktīvai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 23 .

Komisija vēlas atbalstīt moderno koncepciju ātrāku ieviešanu tirgū, saskaņojot un izstrādājot fotoelementu tehnoloģijas standartus. Komisija izvērtē ar alternatīvajām degvielām saistītas jomas, kurās būtu nepieciešama papildu standartizācija.

3.2.8.Infrastruktūras drošība 24

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.11. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.9.Bezvadu sakari

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.12. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP, pievienojot šādus punktus:

1)piederumi, kas mijiedarbojas ar radioiekārtām, jo īpaši kopīgā uzlādes saskarne mobilajām un citām pārnēsājamajām elektroniskajām ierīcēm;

2)mobilo tālruņu un citu pārnēsājamu radioiekārtu piekļuve Galileo pakalpojumiem;

3)tādu sistēmu ieviešana, kas konstruētas, lai nodrošinātu, ka noteiktu funkciju atbalsta programmatūra tiek ielādēta radioiekārtā tikai tad, kad ir pierādīta šīs programmatūras un radioiekārtas kombinācijas atbilstība;

4)mobilo sakaru pakalpojumi 700 MHz un zemākā sevišķi augstu frekvenču (UHF) joslā, lai varētu nodrošināt līdzāspastāvēšanu ar citām lietojumprogrammām un elektroiekārtām, proti, bezvadu platjoslas sakaru pakalpojumi UHF (470–790 MHz) joslā, lai varētu nodrošināt līdzāspastāvēšanu ar citām lietojumprogrammām (tostarp tām, kas nav paredzētas radio) un elektroiekārtām.

3.2.10.Kosmoss iedzīvotāju vajadzībām

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.13. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.11.Drošība

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.14. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.12.Kodoldrošība un drošums

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.15. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.13.Ķīmiskas vielas

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.16. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

Saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu 25 un ar to saistītajiem tiesību aktiem 26 Komisija paredz izstrādāt standartus attiecībā uz ūdeni piesārņojošo vielu analīzes metodēm un vairākiem bioloģiskajiem un mikrobioloģiskajiem parametriem.

3.2.14.Konkrētu pakalpojumu drošums

Šis darba punkts būs atkarīgs no rezultātiem, ko dos plaša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kura provizoriski ieplānota 2014. gada otrajā pusē. Ja ieinteresēto personu viedokļi liks secināt, ka pakalpojumu standartizācijas vajadzības patērētāju drošības jomā, piemēram, attiecībā uz viesnīcu ugunsdrošību, saņems plašu atbalstu, šāda iespēja būtu jāapsver.

3.2.15.Veselības aprūpes pakalpojumi 27

Pacientiem ir nepieciešami droši un kvalitatīvi pakalpojumi, lai varētu uzticēties veselības aprūpes sistēmām visā Eiropā. Saistībā ar Eiropas standartu izstrādi savas zināšanas un pieredze būtu jāapvieno ārstiem un regulatīvo iestāžu, pētniecības un tehnoloģiju izstrādes, kā arī akreditācijas un standartizācijas organizāciju pārstāvjiem. Lai varētu konsekventi pārvaldīt sarežģītās veselības aprūpes sistēmas, par konkrētiem horizontāliem aspektiem būtu jāiesniedz standartizācijas pieprasījumi CEN saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem un politikām veselības aprūpes jomā.

3.2.16.Pieejamība

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.2.20. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.2.17.Medicīnas ierīces

Kad Eiropas Parlaments un Padome būs pieņēmusi iesniegto Regulu par medicīnas ierīcēm 28 un Regulu par in vitro diagnostikas medicīnas ierīcēm28, Eiropas Komisija izdos mandātu, aicinot CEN un CENELEC pārbaudīt, kādā mērā standarti atbilst būtiskajām prasībām un citām prasībām, kas paredzētas piedāvātajās regulās.

3.2.18.Mērinstrumenti

Saskaņā ar Mērinstrumentu direktīvu 29 Komisija var pilnvarot ESO izstrādāt standartus atbilstoši starptautiskās standartizācijas situācijai un tirgus vajadzībām. Tie attiektos uz instrumentiem, kuri ietilpst direktīvas darbības jomā un attiecībā uz kuriem pēc pēdējiem grozījumiem minētajā direktīvā 30 nav pilnībā saskaņotu standartu vai attiecībā uz kuriem tehnoloģisko inovāciju rezultātā ir tikai nepilnīgi un/vai novecojuši saskaņotie standarti.

3.2.19.Spiediena iekārtas

Lai veicinātu Eiropas saskaņoto standartu pārņemšanu spiediena iekārtu nozarē un nodrošinātu šo standartu ilglaicīgu ilgtspēju, tiks veikti papildu pasākumi, veicinot galveno standartu redzamību un atvieglojot to pārņemšanu attiecībā uz spiediena tvertnēm, cauruļvadiem un apkures katliem.

3.2.20.Elektriskās un elektroniskās iekārtas

Konkrētie standartizācijas pieprasījumi var attiekties uz šādiem punktiem:

1)pašreizējos saskaņotajos standartos sastopamās iespējamās nepilnības un aspekti, kas tajos nav apskatīti, — lai palīdzētu sasniegt Zemsprieguma direktīvas 31 mērķus drošības jomā;

2)tādu elektropreču drošības aspekti, kuras savu īpašību dēļ, piemēram, tāpēc, ka izraisa pastiprinātu bērnu interesi, var būt nedrošas zināmai iedzīvotāju daļai, kas ir īpaši neaizsargāta.

3.2.21.Ūdens transports — atpūtas kuģi

Atpūtas kuģu direktīva 32 nesen tika pārskatīta, tādēļ saskaņoto standartu izstrādei un atjaunināšanai nepieciešams jauns mandāts.

Konkrētie standartizācijas pieprasījumi vai, ja nepieciešams, jaunie mandāti var attiekties uz šādiem punktiem:

1)atpūtas kuģis — virzes kustības iekšdedzes dzinēju izplūdes emisiju mērīšana — gāzveida un cieto daļiņu izplūdes emisiju mērīšana testa stendā;

2)elektrisko ķēžu drošības aspekti attiecībā uz elektriskajām vai hibrīda vilces sistēmām;

3)pašreizējos saskaņotajos standartos sastopamās iespējamās nepilnības un aspekti, kas tajos nav apskatīti, — lai palīdzētu sasniegt Atpūtas kuģu direktīvas 33 mērķus drošības jomā.

Komisija var lūgt izstrādāt testēšanas un sertificēšanas procedūras attiecībā uz kuģos lietojamo kompozītmateriālu ugunsizturību, lai sekmētu to pieņemšanu Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā. Tas var rosināt ar standartizāciju saistītus konkrētus pasākumus.

3.2.22.Drošība darbavietā

Direktīvas par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) 34 , īstenošana atceļ Direktīvu 2004/40/EK.

Komisija plāno vai nu grozīt esošo mandātu M/351, vai izdot jaunu mandātu Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotus standartus, atbalstot Direktīvu 2013/35/ES.

3.2.23.Aizsardzība

Nesenajā paziņojumā 35 par aizsardzības un drošības nozari tika uzsvērts, ka kopīgu aizsardzības standartu izmantošana būtiski sekmē sadarbību un savstarpēju izmantojamību, kā arī Eiropas rūpniecības konkurētspēju, jo īpaši jauno tehnoloģiju jomā. Šādu pieeju atbalstīja Eiropadome 2013. gada 19. decembra secinājumos par kopīgu drošības un aizsardzības politiku. Komisija sadarbosies ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, izvērtējot veidus, kā sekmēt kopīgu standartu izmantošanu aizsardzībā un citās paziņojumā minētajās jomās. Darbs, kas tiks veikts šajā jomā, nedublēs NATO darbības.

3.2.24.Jūrlietas

Komisija darbosies, izvērtējot veidus, kā sekmēt kopīgu standartu izmantošanu jūrlietās. Šis darbs inter alia atbalstīs Komisijas iniciatīvu par Vienotu vidi informācijas apmaiņai ES jūrniecības jomā (Jūras CISE 36 ) un jo īpaši aizsardzības un civilo sadarbību.

Īpaši svarīgi ir veicināt informācijas apmaiņu starp dažādām nozares funkcijām, jo īpaši starp aizsardzības un citām nozarēm, padarot jūras uzraudzības sistēmas savstarpēji izmantojamas ar kopīgu standartu palīdzību.

3.3.Digitālā programma Eiropai 37

Standarti ir neaizstājami, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) produktu, pakalpojumu, lietojumprogrammu un digitālā satura savstarpēju izmantojamību, kas ir būtiska, veidojot efektīvu digitālo sabiedrību. Ņemot vērā IKT tirgus globālo raksturu, sadarbība starp ESO un attiecīgi forumi un konsorciji ir nepieciešami, lai varētu apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc standartiem, kas sekmē savstarpējo izmantojamību šajā strauji augošajā nozarē.

IKT standartizācijas mainīgais rīcības plāns 38 sīkāk apzina jomas, kurās standarti var palīdzēt sasniegt ar IKT saistītus politikas mērķus, tostarp veicot papildu testēšanu par savstarpējo izmantojamību un informatīvus pasākumus, lai nodrošinātu šo standartu faktisku pārņemšanu.

3.3.1.E-veselība

Pētījumi liecina, ka Eiropas un starptautiskie standarti bieži vien nav pietiekami konkrēti, lai nodrošinātu IKT risinājumu savstarpēju izmantojamību e-veselības jomā. Pieprasot e-veselības tīkla apstiprinājumu un apspriežoties ar e-veselības ieinteresēto personu grupu, tiks apzinātas sīkākas specifikācijas, tostarp savstarpējās izmantojamības testēšanas nostādnes un kvalitātes vadības sistēmas pārrobežu datu apmaiņai (t. i., attiecībā uz pacientu informāciju vai e-receptēm), kuras tiks izmantotas, piemēram, valsts iepirkumā, lai veicinātu e-veselības savstarpējās izmantojamības sistēmu.

Komisija piedāvā sekmēt savstarpējo izmantojamību, papildus attīstot un apstiprinot specifikācijas un komponentus un, ja nepieciešams, izdodot standartizācijas mandātus.

3.3.2.Radiofrekvenču identifikācija (RFID)

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.4.2. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.3.3.E-prasmes un e-mācības

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.4.3. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.3.4.Strīdu izšķiršana tiešsaistē (SIT) e-komercijā 39

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.4.6. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.3.5.Lietiskais internets (IoT)

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.4.7. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.3.6.Elektroniskā identifikācija un uzticamības pakalpojumi, tostarp elektroniskie paraksti

Paredzams, ka Padome 2014. gada otrajā pusē pieņems regulu par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem attiecībā uz elektroniskajiem darījumiem iekšējā tirgū 40 . Tā aizstās Direktīvu par elektroniskajiem parakstiem 41 un paplašinās minētās direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā elektronisko identifikāciju, parakstus, zīmogus, laika spiedogus, piegādi, dokumentus un tīmekļa autentifikācijas apliecības. Tās īstenošanai var būt nepieciešams jauns standartizācijas pieprasījums.

3.3.7.Karšu, interneta un mobilie maksājumi

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.4.9. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.3.8.Intelektiskās transporta sistēmas (ITS) 42

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.4.10. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

Komisija apsver iespēju izdot standartizācijas pieprasījumu, lai izstrādātu standartus e-zvana pakalpojumu nākamajai paaudzei, ņemot vērā mobilo sakaru tīklu un interneta protokola (IP) vides attīstību un ietverot arī plašāku transportlīdzekļu tipu un pakalpojumu klāstu, piemēram, lieljaudas kravas transportlīdzekļus, elektriskos divriteņus vai bīstamo preču izsekošanu.

3.3.9.Platjoslas infrastruktūras kartēšana

Eiropas Parlaments un Padome nesen pieņēma Direktīvu 2014/61/ES par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai. Tādēļ ir jābūt pieejamai informācijai par fizisko infrastruktūru, kas izmantojama šīs izvēršanas teritorijā.

Komisija var apsvērt iespēju izdot standartizācijas pieprasījumu par kopīgo valodu, kuru var izmantot regulatīvās iestādes, ministrijas un operatori/komunālo pakalpojumu sniedzēji, un iekļaut tajā vairākas secīgas un standartizētas kārtas — atļaujas saņemšana, rekvizīti, tips (pakalpojums, infrastruktūra, pieprasījums, investīciju kartes u. c.). Šajā standartā, kas regulēs platjoslas infrastruktūras kartēšanu, maksimāli plaši jāizmanto INSPIRE 43 tehniskās vadlīnijas attiecībā uz Regulu Nr. 1253/2013 44 .

3.3.10.E-iepirkums 45 / e-katalogi

E-iepirkuma tehnoloģiju savstarpējā izmantojamība un standartizācija ir pamatstratēģija, kā novērst tehniskos šķēršļus vai papildu izmaksas procesā, kad piegādātāji iesniedz pieteikumus visdažādākajās sistēmās. Lai nodrošinātu patiesi vienotu tirgu, pretendentiem, tostarp MVU, ideālā gadījumā jāspēj sazināties un piedalīties daudzos tirgos dažādās sistēmās, izmantojot sev piemērotāko vai kopīgo sistēmu. Standartizācijas nepieciešamību e-iepirkuma jomā atkārtoti stingri atbalstīja e-konkursu ekspertu (eTEG) grupa 2013. gada februāra ziņojumā, kurā bija paredzētas daudzas standartizācijas darbības, kas jāveic iespējami drīz.

3.3.11.Tiešsaistes azartspēļu pakalpojumi

Kā uzsvērts paziņojumā “Ceļā uz visaptverošu Eiropas regulējumu tiešsaistes azartspēlēm” 46 , Komisija izvērtē priekšrocības, ko dos standartu ieviešana attiecībā uz azartspēļu iekārtām. Tiešsaistes azartspēļu iekārtu, tostarp azartspēļu programmatūras, sertifikāciju parasti pieprasa dalībvalstu kompetentās iestādes saistībā ar azartspēļu licences pieprasījumiem. Salīdzināma tiešsaistes azartspēļu drošības līmeņa izveides mērķis ES ir arī nevajadzīgu administratīvo slogu samazināšana saistībā ar atšķirībām valstu sertificēšanas procedūrās. Tādēļ Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, izmantojot azartspēļu pakalpojumu ekspertu grupas palīdzību, un ar nozares dalībniekiem, tostarp akreditācijas un standartizācijas organizācijām, lai varētu izmantot zināšanu un pieredzes apvienošanas priekšrocības.

3.4.Klimata pārmaiņas un resursu ziņā efektīva Eiropa 47

3.4.1.Fluorētās siltumnīcefekta gāzes

Jaunā Regula par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (Nr. 517/2014) paredz tālejošas politikas izmaiņas, lai samazinātu fluorēto gāzu izmantošanu tādās iekārtās kā gaisa kondicionētāji, ledusskapji, putu un ugunsdzēsības aparāti un aerosoli. Tādējādi Komisija paredz šādas darbības:

esošo standartu kartēšana un to piemērotības noteikšana iekārtu tipiem, kurus regulē jaunā Regula par fluorētām gāzēm;

ieteikumu sniegšana par minēto standartu pārskatīšanu, atjaunināšanu un iespējamo saskaņošanu, pamatojoties uz tehnoloģiju sasniegumiem, lai varētu droši izmantot klimatam nekaitīgas alternatīvas un novērst nevajadzīgus šķēršļus to pārņemšanai;

pārskatīšanas procesa uzsākšana jomās, kur tas atzīts par lietderīgu.

3.4.2.Zaļā infrastruktūra

Zaļās infrastruktūras 48 stratēģija apzina tos standartus, kuri var veicināt zaļās infrastruktūras risinājumu “tirgus izaugsmi”. Komisija novērtēs, kā tehniskie standarti, jo īpaši saistībā ar fiziskās celtniecības blokiem un procedūrām, var sekmēt zaļās infrastruktūras izplatību. Ieinteresēto personu un dalībvalstu viedokļiem, kā arī izpētes līgumam, kura gala rezultāti gaidāmi 2015. gadā, būtu jāpalīdz novērtēt nepieciešamību izdot mandātu ar zaļo infrastruktūru saistīto standartu turpmākai saskaņošanai vai izstrādei.

3.4.3.Ilgtspējīga pārtika

Komisijas 2014. gada darba programmas 2.5.5. punktā minētā pasākuma īstenošana joprojām ir uzskatāma par daļu no šīs SDP.

3.4.4.Fosfora ilgtspējīga izmantošana

Izpildot apņemšanos, kas iekļauta Ceļvedī par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā 49 , Komisija 2013. gadā publicēja Konsultatīvu paziņojumu par ilgtspējīgu fosfora izmantošanu 50 . Apspriešanas turpinājuma darbības un saistītie politikas pasākumi var likt veikt standartizācijas darbības.

4.Eiropas standartizācijas starptautiskais aspekts

Vispārējais mērķis ir stiprināt Eiropas rūpniecības globālu sasniedzamību un konkurētspēju, samazinot tehniskos šķēršļus tirdzniecībā. Kopīgu vai tehniski saskaņotu standartu izmantošana veicina preču un pakalpojumu apmaiņu, paaugstinot savstarpējo izmantojamību pasaules līmenī. Ietekmes uz vidi mērīšanas standartu labāka saskaņošana nodrošina līdzvērtīgākus konkurences apstākļus nozarē. Šis mērķis tiks sasniegts:

tiecoties pēc iespējami plašākas saskaņotības starp starptautiskajiem un Eiropas standartiem (starptautiskās standartizācijas noteicošā nozīme ar stingrām Eiropas vadošajām pozīcijām daudzās nozarēs);

veicinot tehnisku saskaņotību ar starptautiskajiem vai Eiropas standartiem (vai to pieņemšanu) ārpus Eiropas, kad vien iespējams, lai samazinātu tehniskos šķēršļus tirdzniecībā;

izmantojot priekšrocības, ko sniedz starptautiskā sadarbība pētniecībā un inovācijās, lai sekmētu tehnisko specifikāciju un prasību starptautisku saskaņošanu;

informējot par Eiropas standartizācijas priekšrocībām un veicinot to kā saskanīgu reģionālu sistēmu, kas balstīta uz starptautiskiem standartiem un daudzpusējiem noteikumiem un pilnībā atbilst tiem. Jo īpaši — izplatot tehnoloģisko kompetenci un pieredzi, ko sniedz labi funkcionējošais Eiropas modelis, kurš sastāv no noteikumus un valsts politikas atbalstošiem brīvprātīgiem standartiem, atbilstības novērtējumiem un tirgus uzraudzības pasākumiem;

veicinot divpusējus regulatīvus/politikas dialogus starp ES un trešām valstīm, kā arī atbilstošas sadaļas sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Pašreizējās prioritātes, uzskaitot tās būtiskuma secībā, ir saistītas ar ASV (tieša iesaistīšanās sarunās par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību), Ķīnu (ES un Ķīnas 2020. gada Stratēģiskā darba kārtība sadarbībai, regulatīvās un rūpnieciskās politikas dialogs un inovāciju sadarbības dialogs), Krieviju (ciešā sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu), atbalstu modernizācijas partnerībai, Indiju un Japānu. Tiks uzraudzīti arī dialogi ar Latīņameriku, jo īpaši Brazīliju, Koreju un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociāciju (ASEAN);

paplašinot vienoto tirgu, jo īpaši izmantojot Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, Eiropas Kaimiņattiecību politiku un sarunas par rūpniecisko ražojumu atbilstības novērtēšanas un pieņemšanas nolīgumiem ar trešām valstīm, kuras pieņem Eiropas produktu drošuma tiesību aktus, kas balstīti uz Eiropas standartiem;

veicot stratēģiskus pasākumus prioritārajās valstīs, proti:

norīkojot Eiropas standartizācijas ekspertus darbā Indijā un Ķīnā (projekta atjaunošana), lai nodrošinātu Eiropas standartu klātesamību vietējā līmenī un informācijas plūsmu par piekļuvi šiem svarīgajiem tirgiem; Brazīlija ir apzināta kā jauna kandidāte, un ir iespējama paplašināšana, ietverot Mercosur reģionu;

veidojot tīmeklī standartizācijas informācijas platformas ar Ķīnu 51 , kur uzsvars tiek likts uz projekta saglabāšanu un tā jomas paplašināšanu ārpus pašreizējām nozarēm, un, iespējams, nākotnē — ar ASV, kartējot attiecīgās standartizācijas fonu, tostarp tirgus pieejamības aspektus, kas tieši saistīti ar standartizāciju;

atbalstot Āfrikas spēju stiprināšanu standartu jomā saskaņā ar Kopīgo Āfrikas un ES stratēģiju un tās Ceļvedi 2014.–2017. gadam, jo īpaši veidojot tehnisku un politikas dialogu ar attiecīgām Āfrikas standartizācijas un reģionālām organizācijām (piem., nesen izveidoto Āfrikas Savienības PAQI — Āfrikas Kvalitātes infrastruktūru).

5.Konkrēti stratēģiskie pasākumi

5.1.Finanšu atbalsts Eiropas ieinteresēto personu organizācijām

Komisija 2014. gada trešajā trimestrī organizēs uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus saistībā ar MVU, patērētāju, vides un sociālās jomas ieinteresēto personu organizāciju dalību Eiropas standartizācijas darbā. Kaut arī tas veicinās MVU līdzdalību, nodrošinot finansējumu, Komisija turpinās arī atbalstu konkrētiem projektiem, atvieglojot MVU piekļuvi un līdzdalību standartizācijā.

5.2.Intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT) standartos

Komisija turpinās pasākumus ar ESO iesaisti, lai precizētu noteikumus par intelektuālā īpašuma tiesību (IĪT) izmantošanu standartos. Paredzams, ka ESO izveidos platformu, kas nodrošinās un atvieglos patentu un jauno tehnoloģiju izmantošanu standartu izstrādē.

5.3.Daudzpusējā ieinteresēto personu platforma IKT standartizācijai

Komisija turpinās darbu pie IKT standartizācijas, izmantojot daudzpusējo ieinteresēto personu platformu, kas ir viena no 2011. gada standartizācijas pasākumu inovācijām. Īsajā laikā pēc pastāvīga dialoga iedibināšanas starp valsts iestādēm, ieinteresētajām personām un standartu izstrādes organizācijām, tostarp organizējot pasaules līmeņa forumus un konsorcijus, ir pierādījies, ka šis dialogs spēj reaģēt uz strauji mainīgajiem apstākļiem nozarē. IKT standartizācijas mainīgais rīcības plāns ir izstrādāts, sadarbojoties ar daudzpusējo ieinteresēto personu platformu, lai detalizēti izstrādātu regulatīvo kontekstu un atbilstošos standartizācijas atbalsta pasākumus.

5.4.“Apvārsnis 2020”

Pētniecības un inovāciju programmu izstrāde un īstenošana, tostarp ar standartizācijas palīdzību, ir būtiska konkurētspējas paaugstināšanai. Pamatprogramma “Apvārsnis 2020” nodrošinās stingru atbalstu inovāciju izplatībai tirgū, jo īpaši attiecībā uz atbalstu standartizācijai, ko sniedz pētniecība un zinātnes iekļaušana standartos. Standartizācijas darbības ir būtisks veids, kā tirgus pieņem pētījumu rezultātus un kā izplatās inovācijas.

5.5.Saskaņā ar vecajiem mandātiem pasūtītās darba programmas

Kopš 1980. gadu beigām Komisija ir iesniegusi daudzus standartizācijas pieprasījumus, lūdzot ESO izstrādāt Eiropas standartus vai veikt citas ar standartizāciju saistītas darbības. Daži no šiem mandātiem attiecās uz vienreizējiem pasākumiem (piem., pētījumiem), bet citi — uz Eiropas standartu izstrādi un arī uz šo standartu uzturēšanu, veicot regulāru to pārskatīšanu.

Ņemot vērā to, ka mandāta juridiskais formāts gadu gaitā ir mainījies, un faktu, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1025/2012 10. pantu šie mandāti pašlaik ir īstenošanas akti, ir ļoti svarīgi panākt vienotu izpratni par to: i) kuri vecie mandāti joprojām ir spēkā un nodrošina jaunus Eiropas standartus, atbalstot Savienības tiesību aktus un politikas, un ii) kuri mandāti būtu uzskatāmi par pabeigtiem vai spēku zaudējušiem. Komisija noskaidros šo situāciju sadarbībā ar ESO, lai veidotu kopīgu pamatu visām mandātos paredzētajām standartizācijām un jo īpaši — lai nodrošinātu saskaņoto standartu izstrādes principu vienādu īstenošanu ESO.

(1)  COM(2010) 2020 galīgā redakcija.

(2)  COM(2014)014.

(3)  COM(2011)0311 galīgā redakcija.

(4)  Regula (ES) Nr. 1025/2012.

(5)  EUCO 7/1/14 REV 1.

(6)  COM(2012) 433 galīgā redakcija.

(7)  Padomes Direktīva 2013/59/Euratom.

(8)  COM(2011) 571.

(9)  COM(2013) 886.

(10)  Direktīva 2004/107/EK.

(11)  Direktīva 2010/75/ES.

(12)  https://ec.europa.eu/eip/raw-materials/en/content/about-sip.

(13)  COM(2012)082 galīgā redakcija.

(14)  Direktīva 2014/40/ES.

(15)  Regula (ES) Nr. 1007/2011.

(16)  Regula (EK) Nr. 1907/2006.

(17)  Direktīva 2004/52/EK.

(18)  Regula (ES) Nr. 165/2014 un pārstrādātā Direktīva 96/53/EK.

(19)   http://ec.europa.eu/smart-regulation/impact/planned_ia/docs/2013_move_001_e_freight.pdf.  

(20)  Direktīva 2010/65/ES.

(21)  Direktīva 2002/59/EK.

(22)  COM(2014) 207 galīgā redakcija, 8.4.2014.

(23)  COM(2013) 18.

(24)  COM(2010) 560.

(25)  Direktīva 2000/60/EK.

(26)  Direktīva 98/83/EK un Direktīva 2006/7/EK.

(27)  Direktīva 2011/24/ES, Padomes Ieteikums Nr. 2009/C 151/01.

(28)   http://ec.europa.eu/health/medical-devices/documents/revision/index_en.htm.

(29)  Direktīva 2004/22/EK.

(30)  OV L 294, 11.11.2009., 7. lpp.

(31)  Direktīva 2006/95/EK.

(32)  Direktīva 2013/53/ES.

(33)  Direktīva 2003/44/EK.

(34)  Direktīva 2013/35/ES.

(35)  COM(2013) 542.

(36)  COM/2009/0538 galīgā redakcija un COM/2010/0584 galīgā redakcija.

(37)  COM(2010)245.

(38)   http://ec.europa.eu/enterprise/sectors/ict/files/ict-policies/2010-2013_ict_standardisation_work_programme_2nd_update_en.pdf. .

(39)  OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.

(40)  http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/HIS/?uri=CELEX:52012PC0238.

(41)  Direktīva 1999/93/EK.

(42)  Direktīva 2010/40/ES, COM(2008) 886.

(43)  http://inspire.ec.europa.eu/documents/Data_Specifications/INSPIRE_DataSpecification_US_v3.0.pdf.

(44)  http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2013:331:0001:0267:EN:PDF.

(45)  COM(2013) 453.

(46)  COM(2012) 596 galīgā redakcija.

(47)  COM(2011) 21.

(48)  COM(2013) 249.

(49)  COM(2011) 571.

(50)  COM(2013) 517.

(51)   http://ec.europa.eu/enterprise/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=6271&lang=en. .