(8a)

Eiropas Parlaments ir pastāvīgi prasījis, lai Savienības budžets tiktu pilnībā finansēts no pašu resursiem, kā to nosaka Līgums, un ir regulāri uzsvēris pašreizējās pašu resursu sistēmas trūkumus un ierobežojumus, proti, to, ka tā ir nepārredzama, netaisnīga, uz to neattiecas parlamentāra kontrole, tā ir ļoti sarežģīta un pilnīgi nesaprotama Eiropas pilsoņiem, kuriem galu galā nākas izjust tās sekas; Eiropas Parlaments uzskata, ka šāda sistēma pēc būtības pārkāpj Līguma burtu un garu.

(8b)

Eiropas Parlaments uzskata, ka pašreizējā Savienības finansēšanas sistēma, kurā 74 % ieņēmumu ir valstu iemaksas no NKI un 11 % ir esošie, statistiskie maksājumi no PVN, ir tikai pastiprinājusi vajadzību ievērot “taisnīgas atdeves” principu, kurš ir dominējis visās apspriedēs Padomē gan attiecībā uz Savienības budžeta ieņēmumu, gan izdevumu daļu un kura dēļ ir izveidotas sarežģītas un neskaidras atlaides un citi korekcijas mehānismi, un kurš ikgadējā budžeta procedūrā veicina pastāvīgu maksājumu deficīta problēmu. Papildus tam Eiropas Parlaments uzskata, ka pašreizējā sistēma neļauj Padomē izveidoties pietiekamam vairākumam, kas atbalstītu to, ka gada budžetā tiek paredzēts pietiekams maksājumu apropriāciju līmenis, kas vajadzīgs, lai izpildītu ES tiesiskos pienākumus un politiskās saistības.

(8c)

Eiropas Parlaments ir stingri atbalstījis pašu resursu sistēmas reformu pašos pamatos, lai atgrieztos pie īstenu, skaidru, vienkāršu un taisnīgu pašu resursu sistēmas. Eiropas Parlaments uzskatīja, ka Komisijas 2011. gada jūnija priekšlikumi tiesību aktiem par pašu resursiem bija solis pareizajā virzienā, un tādēļ tos no paša sākuma atbalstīja pārliecinošs Eiropas Parlamenta vairākums. Eiropas Parlaments pauž nožēlu par to, ka Padome nav spējusi pavirzīt uz priekšu pašu resursu sistēmas reformu, pamatojoties uz šiem tiesību aktu priekšlikumiem. Eiropas Parlaments pauž nožēlu par to, ka Eiropadomes galīgā politiskā vienošanās, kas tika panākta 2013. gada 8. februārī, pat paredz jaunas atlaides un izņēmumus.

(8d)

Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos ir izveidota ar trīs Savienības iestāžu kopīgu vienošanos, kā norādīts kopīgajā paziņojumā par pašu resursiem, kas ir daļa no politiskās vienošanās par DFS 2014.–2020. gadam. Šī augsta līmeņa grupa veiks pašu resursu sistēmas vispārēju pārskatīšanu, vadoties pēc tādiem vispārējiem mērķiem kā vienkāršība, pārredzamība, vienlīdzība un demokrātiska pārskatatbildība. Būtu jāizskata visi pašu resursu sistēmas reformas aspekti. Pirmais novērtējums būs pieejams 2014. gada beigās.

(8e)

Augsta līmeņa grupas darba rezultāts tiks novērtēts iestāžu konferencē 2016. gadā, kurā piedalīsies arī valstu parlamentu pārstāvji. Pamatojoties uz minētā darba rezultātiem, Komisija izvērtēs, vai jaunas pašu resursu ierosmes ir nepieciešamas. Šis novērtējums būtu jāveic paralēli 2014.–2020. gadam paredzētās DFS pēcvēlēšanu pārskatīšanai/pārstrādei, kas Komisijai jāsāk vēlākais līdz 2016. gada beigām. Eiropas Parlaments uzskata, ka šīs augsta līmeņa grupas darbam vajadzētu sagatavot augsni iespējamām reformām, par kurām varētu vienoties un kuras varētu sākt īstenot nākamās DFS darbības laikā.