14.7.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 230/9

Ziņotājs:

Stefano PALMIERI

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība pievērsta Eiropas Savienības stratēģijas Alpu reģionam (EUSALP) izstrādei ar mērķi veicināt kohēziju un konkurētspēju, ņemot vērā izaicinājumus, ko atsevišķas dalībvalstis vai atsevišķi reģioni nevar pietiekamā mērā atrisināt ar tradicionālajiem līdzekļiem.

1.2.

EESK norāda, ka Alpu reģiona attīstības dinamika ir saistīta ar Alpu kalnu grēdu, ņemot vērā arī identitātes un atpazīstamības elementus. Tā veido saistību starp visām stratēģijā iesaistītajām teritorijām no ekonomikas, sociālā un vides viedokļa.

1.3.

EESK uzsver ieinteresēto dalībvalstu spēcīgos politiskos centienus attiecībā uz EUSALP un valstu valdību, kā arī reģionālo valdību augsto informētības un līdzdalības līmeni. Šī informētība ir rezultāts sadarbības procesam, kas šajā apgabalā sākās jau 20. gs. 70. gados.

1.4.

EESK ņem vērā Alpu reģiona raksturīgās īpatnības, tostarp esošās teritoriālās sistēmas, kas ir vienas no pasaulē konkurētspējīgākajām, ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību starp “lauku un kalnu apgabaliem” un “piepilsētu un pilsētu apgabaliem”, dabas un kultūras mantojumu un lielo transporta plūsmu koncentrāciju – apgabalu raksturojošus un veidojošus elementus.

1.5.

No vienas puses, EESK atzinīgi vērtē stratēģijas vispārējo virzienu, uzskatot, ka mērķi, pīlāri un prioritātes ir saskaņoti ar apspriešanas dokumentā aprakstīto, bet, no otras puses, uzskata, ka rīcības plānā tie ir jāintegrē un jāuzlabo.

1.6.

EESK ņem vērā to, ka teritoriju, kurā darbosies EUSALP, raksturo ekonomiskās attīstības, vides ilgtspējas un sociālās kohēzijas līmenis, kas ir augstāks par vidējo Eiropas līmeni. Tomēr ekonomikas un finanšu krīze un ekonomikas un tirgu globalizācijas izraisītās izmaiņas rada būtiskus un jutīgus izaicinājumus šim makroreģionam. Tāpēc EESK uzskata: lai veicinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un sociālo kohēziju, ir ārkārtīgi svarīgi sasniegt EUSALP vispārējo mērķi, proti, “nodrošināt, lai šis reģions arī turpmāk būtu viens no Eiropas pievilcīgākajiem apgabaliem, kas pēc iespējas labāk izmanto savus resursus un ilgtspējīgas un inovatīvas attīstības iespējas” (1).

1.7.

EESK uzskata par būtisku stiprināt EUSALP visaptverošo pieeju attīstībai, nosakot jaunus un kvalitatīvākus mērķus, kā minēts 4.4. punktā.

1.8.

EESK cer, ka EUSALP rīcības plāna izveidē tiks stiprināta savstarpējā saistība un saskaņotība starp prioritātēm, kas attiecas uz konkurētspēju (pirmais pīlārs), un tām, kuras virzītas uz ilgtspēju (trešais pīlārs), tādējādi nodrošinot attīstības mērķu sasniegšanu un vienlaikus neapdraudot nākamo paaudžu vajadzības un iespējas.

1.9.

Attiecībā uz “pirmo pīlāru” EESK uzskata par būtisku nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt Alpu reģionā pilnīgu nodarbinātību, inovāciju, konkurētspēju un kohēziju, izmantojot abpusēju solidaritāti starp kalnu un pilsētu apgabaliem. Attiecībā uz prioritātēm skatīt 5.2. punktu turpmāk tekstā.

1.10.

Attiecībā uz “otro pīlāru” EESK atbalsta teritorijā tādas attīstības veicināšanu, kas balstīta uz sadarbību starp iekšējām un ārējām teritoriālajām sistēmām, pakalpojumu pieejamību, ilgtspējīgu mobilitāti, kā arī transporta un komunikāciju infrastruktūras uzlabošanu. Attiecībā uz prioritātēm skatīt 5.3. punktu turpmāk tekstā.

1.11.

Attiecībā uz “trešo pīlāru” EESK uzskata, ka ir būtiski stiprināt centienus, kas vērsti uz ilgtspējīgu apsaimniekošanu un vides aizsardzību, kā arī apgabala teritoriālo vērtību pienācīgu novērtēšanu. Attiecībā uz prioritātēm skatīt 5.4. punktu turpmāk tekstā.

1.12.

EESK uzskata, ka bez spēcīgas pārvaldības un īpašiem finanšu resursiem, kas paredzēti spēju veidošanas atbalstam, EUSALP riskē zaudēt savu efektivitāti un stratēģisko nozīmi. Šajā saistībā, atsaucoties Padomes secinājumiem (2), EESK cer, ka rīcības plāna izveide būs balstīta uz finansējuma programmu savietojamību, saskaņotību starp institucionālajiem instrumentiem un jaunu makroreģionālu projektu izveidi.

1.13.

EESK, atsaucoties uz secinājumiem atzinumā “Makroreģionālo stratēģiju pārvaldība” (3), uzsver, ka EUSALP izveidei un īstenošanai nepieciešama pārvaldības sistēma, kas balstīta uz sadarbību un koordinēšanu. Šajā saistībā EESK uzskata: lai nodrošinātu stratēģijas efektivitāti, jāizveido efektīva EUSALP daudzlīmeņu pārvaldība (4), kas ļautu saistīti novērtēt “horizontālo dimensiju” (pilsoniskās sabiedrības līdzdalību), kura integrē un pastiprina “vertikālo dimensiju” (reģionu un pašvaldību līdzdalību), pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu (5).

1.14.

EESK cer uz organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu spēju veidošanā un pozitīvi vērtē tāda pastāvīgā foruma izveidošanu, kurā pārstāvēti Alpu reģiona sociālie un ekonomiskie dalībnieki un kas tiem nodrošinātu atbalstu.

1.15.

EESK uzskata, ka ir būtiski veicināt nodarbinātību, jo īpaši jauniešu un ilglaicīgu bezdarbnieku vidū, kā arī pastiprināt pasākumus, kas ļautu veicināt sociālās investīcijas un sociālā nodrošinājuma sistēmu pielāgošanu.

2.1.

Šā atzinuma mērķis ir novērtēt sabiedriskās apspriešanas dokumentu “ES stratēģija Alpu reģionam” (6) (EUSALP), tostarp ņemot vērā jau pieņemtos Komitejas atzinumus par makroreģionālajām stratēģijām.

2.2.

Alpu reģions ietver piecas ES dalībvalstis (Itālija, Francija, Austrija, Vācija un Slovēnija) un divas valstis (Šveice un Lihtenšteina), kas neietilpst ES sastāvā, un aptver 4 50  000 km2 lielu teritoriju, kurā dzīvo 70 miljoni iedzīvotāju.

2.2.1.

EUSALP aptvertās teritoriālās sistēmas ir cieši saistītas ar Alpu kalniem, kas ir ne vien identificēšanās un atpazīstamības elements, bet arī saikne starp šīm teritorijām no ekonomikas, loģistikas un vides viedokļa (7).

2.3.

Saskaņā ar makroreģionālo politiku, ko ES īsteno kopš 2009. gada, EUSALP ģeogrāfiskajai pozīcijai ir ne tikai stratēģiska vērtība no ES kohēzijas politikas viedokļa un kontinuitāte ar Stratēģiju Baltijas jūras reģionam (EUSBR) (8), Stratēģiju Donavas reģionam (EUSDR) (9) un Stratēģiju Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR) (10), bet tā ir arī būtisks elements, kas ļauj veicināt makroreģionālās koncepcijas virzību uz Vidusjūras austrumu reģionu (11).

2.4.

Kopš 20. gs. 70. gadiem Alpu kalnu grēdas reģioni pāri valstu robežām, kuras tos vēsturiski sadalījušas, ir sākuši kopīgi apzināties nepieciešamību uztvert Alpu teritoriālo sistēmu kā vienu veselumu, kas jāaizsargā un jāuzlabo. Šo iemeslu dēļ ir uzsāktas vairākas sadarbības iniciatīvas starpreģionu, starptautiskā un pārrobežu līmenī; viens no galvenajiem šo iniciatīvu mērķiem ir veicināt iesaistīto tautu savstarpēju saprašanos, tādējādi ļaujot pārvarēt valodu, sociāli ekonomiskās un etniskās atšķirības un veicināt labāku integrāciju Eiropas līmenī (12).

2.5.

EUSALP īstenošanas procesā, kuram, kā paredzēts, jābeidzas ar Padomes apstiprinājumu līdz 2015. gada beigām (13), galvenie posmi bija Alpu konference Badragacā (2012. gada jūnijā) un Grenobles konference (2013. gada oktobrī).

2.5.1.

Grenobles konferencē (14), pieņemot Politisko rezolūciju ES stratēģijas Alpu reģionam īstenošanai, tika noteikti mērķi, iespējas, kuras jāizmanto, un risināmās problēmas saskaņā ar trim galvenajiem tematiem: “Konkurētspēja un inovācija, lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms”, “Ūdens, enerģētika, vide un klimats” un “Piekļuve, komunikācijas un transports”.

3.1.

EUSALP stratēģijā elements “Alpu kalnu grēda” ir tāds, kas raksturīgs visai sadarbības teritorijai. Teritorijas plašā daudzveidība – kalnu apgabali un apkārtējās kalnu pakājes, pieejamās un attālākās ielejas, plakankalnes un augstkalnes, lielpilsētu teritorijas un pilsētas – ir viena no galvenajām īpašībām, ar ko Alpu reģions atšķiras no pārējām Eiropas daļām.

3.1.1.

Lai labāk noteiktu jomas, uz kurām jākoncentrē EUSALP mērķi un prioritātes, ir apzināti pieci teritoriālie tipi, kas raksturīgi Alpu reģionam: Alpu lielpilsētu teritorijas, Alpu pilsētas, attīstošies lauku apgabali, regresējoši lauku apgabali, tūrisma apgabali.

3.2.

Alpu reģionam ir daudz specifisku iezīmju, kam jāvelta īpaša uzmanība un kas EUSALP atšķir no makroreģionālajām stratēģijām Baltijas jūras reģionam, Donavas reģionam un Adrijas un Jonijas jūras reģionam: teritorijā atrodas daži no pasaulē attīstītākajiem reģioniem ar konkurētspējīgu ekonomiku, augstu dzīves līmeni, sociālo un politisko stabilitāti; acīmredzamas ekonomiskās un sociālās atšķirības starp lauku apgabaliem, līdzenumiem un pilsētu teritorijām; unikāls dabas mantojums un ekosistēmas; kultūras mantojums, kurš ir būtisks elements sociālajai kohēzijai un visa Alpu reģiona attīstībai; satiksmes plūsmu koncentrācija, kas kļuvusi par problēmu transporta sastrēgumu un vides aizsardzības ziņā.

3.3.

EUSALP stratēģijas vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai šis reģions arī turpmāk būtu viens no pievilcīgākajiem reģioniem Eiropā un pēc iespējas labāk izmantotu savus resursus un iespējas ilgtspējīgai un novatoriskai attīstībai.

3.3.1.

Šis mērķis tiks sasniegts, strādājot pie trim tematiskajiem pīlāriem: uzlabot konkurētspēju, labklājību un kohēziju; visiem iedzīvotājiem nodrošināt pieejamību un savienojamību; nodrošināt ilgtspēju.

3.3.2.1.

Neskatoties uz to, ka Alpu reģions ir Eiropas lielākais ekonomikas un ražošanas centrs ar augstu attīstības potenciālu, nepietiekama ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija joprojām ir problēma. Kalni rada sarežģījumus reģiona viendabīgai attīstībai. EUSALP mērķis ir veicināt inovatīvu ekonomisko attīstību reģionā, izveidojot līdzsvarotāku modeli, kurā vienlaikus ņemta vērā teritoriju daudzveidība un to īpatnības. Jāveicina konkurētspējīga ekonomika, kurā var apvienot labklājību, energoefektivitāti, dzīves kvalitāti un apgabalu raksturojošās tradicionālās vērtības.

3.3.3.1.

Jāveicina līdzsvarota teritoriālā attīstība ar videi nekaitīgiem mobilitātes veidiem, ilgtspējīgām transporta sistēmām, komunikāciju pakalpojumiem un infrastruktūru. Eiropas transporta sistēmā Alpu reģionam ir stratēģiska pozīcija, jo tajā atrodas savienojoši ceļi starp ziemeļiem–dienvidiem un austrumiem–rietumiem. Apgabalā atrodas svarīgākie Eiropas transporta mezgli un daudzas Alpu pārejas, kas atrodas teritorijās ar īpašām ekoloģiskām problēmām. Ir būtiski izveidot koordinētu politiku, kas var nodrošināt transporta vajadzības, iedzīvotāju labklājību un vides līdzsvarotību. Ņemot vērā Alpu reģiona daudzveidību un sarežģītus teritoriālos apstākļus, savienojamības koncepcija jāattiecina arī uz infrastruktūru un komunikāciju pakalpojumiem.

3.3.4.1.

Alpu mantojuma saglabāšana un dabas un kultūras resursu ilgtspējīga izmantošana ir obligāti elementi šajā reģionā. Ūdens, minerālresursi, bioloģiski ļoti daudzveidīgu ainavu dažādība, kā arī bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums ir īpatnības, kas jāaizsargā un jāuzlabo. Dabas resursu, piemēram, ūdens un biomasas, potenciāla izmantošana videi nekaitīgā veidā ir būtiska, lai veicinātu apgabala konkurētspēju un kohēziju, jo tā var palīdzēt sasniegt tādus stratēģiskos mērķus kā enerģētiskā neatkarība un reģiona spēja uzkrāt enerģiju.

4.1.

Alpu reģiona stratēģiju balsta spēcīgi politiskie centieni un iesaistīto valstu augsta sapratne, un tā ir ne tikai sarežģīts uzdevums, bet arī liela iespēja pašai ES. EUSALP uzdevums ir veicināt ekonomiku, savienot teritorijas un aizsargāt vidi apgabalā, kas ir ārkārtīgi būtisks Eiropas ekonomikas konkurētspējai un sociālajai kohēzijai.

4.2.

EUSALP attīstībai nepieciešams strukturēts dialogs starp dažādiem iesaistītajiem dalībniekiem, lai apzinātu un kopīgi risinātu konkrētas vajadzības. Īpaši jāņem vērā vides, kultūras, ekonomikas un sociālās īpatnības, kā arī spēcīga savstarpējā atkarība starp dažādiem pilsētu un lauku apgabaliem. Tāpēc jāuzsāk plašs un atvērts dialogs starp iesaistītajiem dalībniekiem, lai izveidotu plaši atbalstītu stratēģiju.

4.2.1.

Ir svarīgi koordinēt politikas pasākumus, lai veicinātu teritoriālo kohēziju. Daži jautājumi ekonomikas inovācijas, transporta veidu un vides jomā ir savstarpēji atkarīgi, un tos nevar risināt atsevišķi vietējā līmenī, bet tiem nepieciešama plašāka perspektīva, ko var nodrošināt makroreģionālais līmenis.

4.2.2.

Atsaucoties uz paziņojumu “Makroreģionālo stratēģiju pārvaldība” (15), ir nepieciešama EUSALP daudzlīmeņu pārvaldība ar efektīvu “horizontālo dimensiju” (pilsoniskās sabiedrības līdzdalība), kas integrē un pastiprina “vertikālo dimensiju” (reģionu un pašvaldību līdzdalība), pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu.

4.3.

EESK uzskata, ka EUSALP ir būtisks instruments, kas palīdz Alpu reģionam veikt pasākumus tādās jomās kā ekonomikas globalizācija, klimata pārmaiņas, informācijas sabiedrība, uz zināšanām balstīta ekonomika, demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī preču un personu mobilitāte.

4.4.

EUSALP dos iespēju veicināt Alpu reģiona attīstību, izmantojot visaptverošu pieeju, kas ekonomisko, vides un sociālo dimensiju padara funkcionālu un savstarpēji saistītu. Lai demonstrētu šo visaptverošo pieeju konkrētiem mērķiem, EESK ir izstrādājusi piecus stratēģiskos mērķus, kas būtu jāatspoguļo rīcības plānā:

4.4.1.

Izveidot dinamisku MVU sistēmu un plaukstošu uzņēmējdarbību, lai veicinātu nodarbinātību. EUSALP ietvaros būs jāveicina to teritoriālo sistēmu spējas, kuras iesaistītas globālās ekonomikas konkurencē un atbalsta jaunu kvalitatīvu darbvietu saglabāšanu un izveidošanu.

4.4.2.

Palīdzēt veidot uz tradīcijām un sociālo daudzveidību balstītas spējas. EUSALP uzdevums būs veicināt iesaistītajām teritorijām raksturīgo identitātes vērtību saglabāšanu, vienlaikus atbalstot zināšanu un vietējo tradīciju uzkrāšanu, lai veicinātu ekonomikas attīstību un sociālo iekļaušanu.

4.4.3.

Veicināt līdzsvarotu un vienlīdzīgu piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem visā Alpu reģionā. Ar EUSALP tiks veicināta vispārējas nozīmes pakalpojumu sistēmas uzturēšana un pielāgošana apgabalā dzīvojošo cilvēku vajadzībām, īpaši ņemot vērā to iedzīvotāju vajadzības, kuri dzīvo teritorijās ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskajiem apstākļiem.

4.4.4.

Veicināt kopīgu atbildību un vienlīdzīgu sadarbību starp Alpu teritorijām. Ar EUSALP būs jāveicina jauna Alpu reģiona teritoriju kopīgas atbildības un vienlīdzīgas sadarbības pieeja, piemēram, vertikālās saiknes starp lielajām pilsētām un lauku un tūrisma apgabaliem.

4.4.5.

Veicināt bioloģiskās daudzveidības, ainavu un dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Ar EUSALP būs jāveicina bioloģiskās daudzveidības, ainavu un dabas resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana, atrodot pareizo līdzsvaru starp saglabāšanas pasākumiem un ekosistēmu pakalpojumu un produktu racionālu izmantošanu. Ir arī jāveicina videi nekaitīgu apsaimniekošanas modeļu pieņemšana, kuru mērķis ir vienmērīgāk sadalīt ieguvumus no ekosistēmu sniegtajiem produktiem un pakalpojumiem starp dažādām Alpu reģiona teritorijām.

4.5.

EESK uzskata, ka EUSALP stratēģijai jādarbojas saskaņā ar Padomes pieņemtajiem lēmumiem, tāpēc, no vienas puses, makroreģionālajai stratēģijai nevajadzētu ne papildu resursus, ne noteikumus, ne jaunas pārvaldības iestādes (trīs “ne”), bet, no otras puses, ir jāizstrādā rīcības plāns par finansēšanas programmu papildināmību, institucionālo instrumentu koordinēšanu un jauno projektu izveidošanu makroreģionālā mērogā. Īpaša uzmanība jāpievērš spēju veidošanai.

4.5.1.

EESK uzskata, ka spēju veidošanā ir būtiski iesaistīt ne tikai valsts pārvaldes, bet arī organizētas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. To var īstenot, arī izveidojot pastāvīgu forumu, kas pārstāv sociālās un ekonomikas jomas dalībniekus.

4.5.2.

EESK uzskata, ka ievērojamās summas, ko ES jau ieguldījusi reģionālajās programmās, izmantojot struktūrfondus un Eiropas investīciju līdzekļus 2014.–2020. gadam (16), ir pietiekamas un būtu efektīvi jāizmanto, lai īstenotu stratēģiju, izmantojot koordinētākus un vienotā stratēģiskā satvarā iekļautus pasākumus. 2014.–2020. gada plānošanas periodā būs pieejamas papildu finansēšanas iespējas, pateicoties tādiem Kopienas instrumentiem kā “Apvārsnis 2020” (17), COSME  (18), CEF  (19), EaSI  (20), Erasmus+  (21) un LIFE  (22).

5.1.

EESK uzskata: lai veicinātu apspriešanas dokumentā noteikto stratēģisko mērķu un šā atzinuma 4. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, ir būtiski noteikt konkrētākas prioritātes attiecībā uz trim EUSALP pīlāriem.

5.1.1.

Galvenais uzdevums, kas Alpu reģiona stratēģijai būs jārisina, ir saskaņošana un līdzsvara stiprināšana starp ekonomikas, vides un sociālās ilgtspējas mērķiem.

5.2.1.

EESK uzskata, ka ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un veicināt pilnīgu nodarbinātību, inovāciju, konkurētspēju un kohēziju Alpu reģionā, konsolidējot un dažādojot konkrētas ekonomiskās darbības, vienlaikus ievērojot savstarpēju solidaritāti starp kalnu un pilsētu apgabaliem.

5.2.2.1.

Veicināt MVU inovāciju un konkurenci, uzlabojot kredītpiekļuves sistēmas, stiprinot uzņēmumu spēju izmantot iespējas, ko piedāvā Kopienas programmas 2014.–2020. gadam un sistēma “publiskie iepirkumi inovācijai” (īpaši attiecībā uz “pirmskomercializācijas publiskajiem iepirkumiem” (23)).

5.2.2.2.

Veicināt ar “zaļo ekonomiku” saistīto attīstības procesu stiprināšanu, tostarp veidojot jaunus uzņēmumus, ņemot vērā Alpu reģiona vides īpatnības un apgabala stiprās ražošanas un inovācijas spējas.

5.2.2.3.

Reklamēt Alpu reģiona produktus, izmantojot zīmola atpazīstamības politiku (brand awareness), proti, īpašu marķējumu, kurā norādīta reģionālā piederība un atspoguļojas reģionālā tirgvedība. Ekosistēmu sniegto produktu un pakalpojumu (24) vērtības palielināšana nodrošina pievienoto vērtību, kas veicina apgabala konkurētspēju.

5.2.2.4.

Stiprināt sadarbību starp zinātnes un tehnoloģiju parkiem, augstskolām, pētniecības centriem un MVU un stiprināt pētniecības infrastruktūru kapacitāti un to saikni ar attiecīgajām institūcijām pasaules mērogā. Formulējot EUSALP rīcības plānu, ir jānosaka vispārējā prioritāte, proti, atbalstīt darbību pētniecības un inovācijas jomā.

5.2.2.5.

Izstrādāt kopīgu stratēģiju, lai, palielinot dabas, kultūras un vēsturiskā mantojuma vērtību, pārveidotu Alpu makroreģionu par ilgtspējīgu tūrisma mērķi pasaules mērogā.

5.2.2.6.

‘Nodarbinātības’ prioritāti EUSALP stratēģijā noteikt par svarīgāko, un īpašu uzmanību pievērst jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem. Ir svarīgi veicināt jaunu stabilu un kvalitatīvu darbvietu izveidi, tādējādi risinot arī ar sezonalitāti saistīto nodarbinātības problēmu, kas raksturīga galvenokārt Alpu reģiona kalnu un lauku tūrisma apgabaliem.

5.2.2.7.

Atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir izveidot vienotu nodarbinātības sistēmu, veicināt darbinieku mobilitāti, iedibināt starptautisku praksi, izstrādāt starptautiskas apmācību programmas un karjeras iespējas un pilnībā atzīt mācību diplomus un profesionālās kvalifikācijas. Īpaša uzmanība jāpievērš to darbinieku kvalifikācijai tūrisma nozarē, kurus galvenokārt skar ar sezonalitāti saistītas problēmas.

5.2.2.8.

Veicināt sadarbību starp dažāda veida teritorijām, kas raksturīgas Alpu reģionam, un stiprināt lielpilsētu teritoriju un pilsētu lomu konkurētspējas un sociālās kohēzijas veicināšanas jomā.

5.2.2.9.

Palīdzēt īstenot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt sociālās investīcijas un pielāgot sociālā nodrošinājuma sistēmas, izstrādājot politikas pasākumus, kas saskaņoti ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai” (25).

5.2.2.10.

Veicināt darbības, kuru mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti iekļaušanu un novērst diskrimināciju rases, etniskās piederības, vecumu, seksuālās orientācijas vai dzimuma dēļ.

5.3.1.

EESK atbalsta tādas teritoriālās attīstības veicināšanu, kas balstīta uz sadarbību starp iekšējām un ārējām teritoriālajām sistēmām, pakalpojumu pieejamību, ilgtspējīgu mobilitāti, kā arī transporta un komunikāciju infrastruktūras uzlabošanu.

5.3.2.1.

Atbalstīt inovatīvu risinājumu pieņemšanu, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus kalnu un lauku apgabalos (izglītība, veselības aprūpe, sociālie un mobilitātes pakalpojumi), novērstu digitālo plaisu un attīstītu platjoslu visā apgabalā.

5.3.2.2.

Veicināt IKT tehnoloģiju piemērošanu visās vispārējas nozīmes jomās (administrācija, veselības pakalpojumi, darba starpniecības pakalpojumi, tālmācība, Alpu reģiona produktu tirdzniecība tiešsaistē utt.) un nodrošināt atbilstošu sabiedrisko pakalpojumu pieejamības līmeni, lai apmierinātu Alpu reģiona dažādu teritoriālo sistēmu vajadzības, veidojot pareizu līdzsvaru starp apdzīvotību un šo pakalpojumu pieejamību.

5.3.2.3.

Veicināt integrēta transporta sistēmas, atbalstot savstarpējo apmaiņu starp dažādām teritoriālajām sistēmām, un uzlabot preču un pasažieru transporta pārvaldību, lai mazinātu ietekmi uz vidi un vairotu ieguvumus vietējām kopienām. Daži no būtiskiem elementiem, kas veicina Alpu reģiona transporta ilgtspējīgu attīstību, ir preču pārvadājumu novirzīšana no autotransporta uz dzelzceļa transportu un pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot Alpu reģiona otršķirīgo koridoru izmantošanu (piem., vienota maksa visos Alpu tranzīta koridoros).

5.3.2.4.

Izstrādāt loģistikas savietojamības plānus makroreģionālā līmenī un veicināt infrastruktūras mezglu (ostas, lidostas un termināļi) multimodālu pievienošanu globālajam tīklam un savienojumiem ar iekšējiem ūdensceļiem.

5.3.2.5.

Atbalstīt starptautiskos tematiskos tīklus attiecībā uz Alpu reģiona attīstību, piemēram, saistībā ar risku pārvaldību, tūrismu, sportu, mežsaimniecību, lauksaimniecību, enerģētiku un tehnoloģiju pakalpojumiem.

5.3.2.6.

Uzlabot Alpu reģiona pārvaldību ar aktīvāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, vienlaikus veicinot informētību un vairojot iedzīvotāju zināšanas par galvenajiem jautājumiem, kas attiecas uz Alpu reģionu.

5.4.1.

EESK uzskata, ka ir būtiski stiprināt centienus, kas vērsti uz ilgtspējīgu apsaimniekošanu un vides aizsardzību, kā arī stiprināt apgabala teritoriālās vērtības.

5.4.2.1.

Saskaņot darbības, kuru mērķis ir veicināt Alpu reģiona ekonomikas attīstību, un pasākumus, kas uzsākti cīņā pret klimata pārmaiņām, un EUSALP aptverto teritoriālo sistēmu izaugsmi un konkurētspēju atsaistīt no dabas resursu un izejmateriālu patēriņa.

5.4.2.2.

Paaugstināt Alpu reģiona vietējo kopienu informētību par ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtību un dabas resursu saprātīgu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Alpi ir svarīgākais Eiropas ūdensapgādes avots, tāpēc ir svarīgi stiprināt pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot Alpu reģiona ūdens rezervju un ūdenstilpņu apsaimniekošanu.

5.4.2.3.

Atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt saskaņotību starp pasākumiem Alpu reģiona bioloģiskās daudzveidības un ainavu saglabāšanai un pasākumiem, kas nodrošina to izmantošanu videi nekaitīgā veidā.

5.4.2.4.

Izveidot starptautiskus instrumentus un procedūras risku (plūdu, šļūdoņu, lavīnu, mežu ugunsgrēku utt.) novēršanai un mazināšanai, integrētai mežu apsaimniekošanai (gan ekoloģisko un dabas vērtību, gan ekonomisko resursu ziņā) un problēmu pārvaldībai saistībā ar zemes izmantošanu (augsnes sablīvēšanās un pilsētu teritoriju izplešanās).

5.4.2.5.

Palīdzēt pāriet uz pēcoglekļa enerģētikas sistēmu, izveidojot uz energoefektivitāti virzītas iniciatīvas un uz atjaunojamiem resursiem balstītus decentralizētas izplatīšanas tīklus, kā arī uzlabojot uz enerģijas taupīšanas koncepciju balstītus apdzīvotības un sabiedriskā transporta modeļus.

5.4.2.6.

Izveidot un īstenot integrētas mobilitātes sistēmas, lai samazinātu atkarību no automašīnām un to izmantošanas un tādējādi atbalstītu sabiedrisko transportu kā vispārējas nozīmes pakalpojumu un, kur iespējams, atjaunojamo energoavotu darbinātus transporta veidus.