EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013XC0613(04)

Komisijas paziņojums par kaitējuma apmēra noteikšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpumiem Dokuments attiecas uz EEZ

OV C 167, 13.6.2013, p. 19–21 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

13.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 167/19


Komisijas paziņojums par kaitējuma apmēra noteikšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

2013/C 167/07

1.   ATLĪDZĪBA KONKURENCES TIESĪBU PĀRKĀPUMOS CIETUŠAJĀM PERSONĀM – JAUTĀJUMS PAR RADĪTĀ KAITĒJUMA APMĒRA NOTEIKŠANU

1.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 101. un 102. panta (“ES konkurences noteikumi”) pārkāpumi rada būtisku kaitējumu ekonomikai un traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Lai novērstu šādu kaitējumu, Komisija ir pilnvarota uzlikt sodus uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, kas pārkāpj ES konkurences noteikumus (1). Komisijas piemērotajiem sodiem ir preventīvs mērķis, t. i., sodīt attiecīgos uzņēmumus (konkrēta preventīvā iedarbība) un atturēt citus uzņēmumus sākt vai turpināt tādu rīcību, ar kuru tiek pārkāpts LESD 101. vai 102. pants (vispārēja preventīvā iedarbība) (2).

2.

Turklāt LESD 101. un 102. panta pārkāpumi rada lielu kaitējumu patērētājiem un uzņēmumiem. Ikvienam, kas ir cietis kaitējumu ES konkurences noteikumu pārkāpuma dēļ, ir tiesības uz atlīdzību. To garantē ES tiesības, kā to daudzkārt uzsvērusi Tiesa (3). Ja sodiem ir preventīvs mērķis, tad zaudējumu atlīdzināšanas prasību mērķis ir kompensēt kaitējumu, ko radījis pārkāpums. Nodrošinot patērētājiem un uzņēmumiem efektīvāku tiesisko aizsardzību zaudējumu atlīdzināšanas jomā, automātiski būtu pozitīva iedarbība arī saistībā ar atturēšanu no iespējamiem turpmākiem pārkāpumiem un noteikumu labāku ievērošanu (4).

3.

Zaudējumu atlīdzināšanas prasībās tiesām un pusēm būtiskas grūtības rada tas, kā noteikt radītā kaitējuma apmēru. Šā apmēra noteikšanā pamatojas uz to, ka salīdzina prasītāju faktisko situāciju ar to, kādā tie būtu, ja pārkāpums nebūtu izdarīts. Hipotētiskajos novērtējumos par to, kā pārkāpuma neizdarīšanas gadījumā būtu attīstījušies tirgus apstākļi un tirgus dalībnieku mijiedarbība, bieži rodas sarežģīti un specifiski ekonomikas un konkurences tiesību jautājumi. Tiesām un pusēm arvien biežāk nākas saskarties ar šiem jautājumiem un izvēlēties to risināšanai pieejamās metodes un paņēmienus.

2.   ES TIESĪBU NORMU UN PRINCIPU MIJIEDARBĪBA AR VALSTU TIESĪBĀM

2.1.    Acquis communautaire

4.

LESD 101. un 102. pants ir sabiedriskās kārtības normas (5) un ir ļoti būtiski iekšējā tirgus darbībai, attiecībā uz ko ir paredzēta sistēma konkurences kropļojumu novēršanai (6). Šie Līguma noteikumi rada tiesības un pienākumus visām personām – gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Šīs tiesības ir daļa no personu juridisko tiesību kopuma (7) un ir aizsargātas saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (8). Valstu tiesām saskaņā ar ES tiesību normām ir pienākums nodrošināt šo tiesību un pienākumu pilnīgu un efektīvu aizsardzību ikvienā to tiesvedībā.

5.

ES tiesību aktos garantēto tiesību vidū ir tiesības uz atlīdzību par kaitējumu LESD 101. vai 102. panta pārkāpuma dēļ – ja cietušajām personām nebūtu iespējams pieprasīt atlīdzināt zaudējumus, ko radījis šo noteikumu pārkāpums, būtu apdraudēta ES konkurences noteikumu pilnvērtīga iedarbība. Jebkurš var prasīt atlīdzību par nodarīto kaitējumu, ja pastāv cēloņsakarība starp šo kaitējumu un ES konkurences noteikumos aizliegto nolīgumu vai darbību (9).

6.

Atlīdzināt nodarīto kaitējumu nozīmē nodrošināt cietušajām personām tādus apstākļus, kādos tās būtu bijušas, ja LESD 101. vai 102. panta pārkāpums nebūtu noticis. Tādējādi personām, kuras cietušas tieši piemērojamu ES noteikumu pārkāpuma dēļ, būtu jāatlīdzina tām radīto zaudējumu pilna reālā vērtība: tiesības uz pilnu atlīdzību, kas ietver faktiskos zaudējumus (damnum emergens), kā arī atlīdzību par pārkāpuma dēļ negūto peļņu (lucrum cessans) (10), un tiesības uz procentiem par laiku no dienas, kad zaudējumi radušies (11).

7.

Tā kā nav tādu ES noteikumu, kuri regulētu zaudējumu atlīdzināšanas prasības par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumiem, katras dalībvalsts tiesību sistēmas ziņā ir paredzēt konkrētos noteikumus, lai regulētu ES tiesību aktos paredzēto tiesību uz atlīdzību īstenošanu. Tomēr ar šādiem noteikumiem nedrīkst ES tiesību aktos paredzēto tiesību īstenošanu padarīt pārmērīgi apgrūtinātu vai praktiski neiespējamu (efektivitātes princips). Tāpat šie noteikumi nedrīkst būt mazāk labvēlīgi par noteikumiem, kas attiecas uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par pārkāpumiem saistībā ar līdzīgām tiesībām, ko paredz valsts tiesību akti (līdzvērtības princips) (12).

2.2.   Valstu tiesības un to mijiedarbība ar ES tiesību principiem

8.

Kaitējuma apmēra noteikšanā, ciktāl šajā jomā nav ES tiesību noteikumu, dalībvalstu tiesību normas ir tās, kuras nosaka attiecīgo pierādījumu standartu un nepieciešamo precizitātes pakāpi, lai pierādītu nodarītā kaitējuma apmēru. Valsts tiesību normas paredz arī pierādīšanas pienākuma un attiecīgo pienākumu noteikšanu pusēm saistībā ar faktu iesniegšanu tiesā. Valstu tiesībās var būt paredzēts, ka tad, ja prasītājs ir pierādījis noteiktu faktoru kopumu, pierādīšanas pienākums pāriet uz atbildētāju, un var būt paredzēti vienkāršoti aprēķina noteikumi un atspēkojami vai neatspēkojami pieņēmumi. Turklāt valstu tiesību akti nosaka, kādā mērā un kādā veidā tiesas ir pilnvarotas noteikt kaitējuma apmēru, pamatojoties uz aptuvenām precīzākajām aplēsēm, vai izmantot taisnīguma apsvērumus. Visiem šiem valstu noteikumiem un kārtībai par kaitējuma apmēra noteikšanu būtu jābūt noteiktiem un konkrētajās lietās piemērotiem tā, lai personas, kuras cietušas ES konkurences tiesību pārkāpumu dēļ, varētu bez pārmērīgiem sarežģījumiem saņemt pilnu atlīdzību par radīto kaitējumu, un tie nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāk efektīvi kā līdzīgās prasībās saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

9.

No efektivitātes principa izriet, ka piemērojamajām valstu tiesību normām un to interpretācijai būtu jāatspoguļo grūtības un ierobežojumi, kas raksturīgi kaitējuma apmēra noteikšanai konkurences lietās. Lai noteiktu šā kaitējuma apmēru, cietušās personas faktiskais stāvoklis jāsalīdzina ar stāvokli, kādā tā būtu bijusi, ja pārkāpums nebūtu noticis. Šī situācija reāli nav novērojama – nav iespējams precīzi noteikt, kā tirgus apstākļi un tirgus dalībnieku mijiedarbība būtu attīstījušies, ja pārkāpums nebūtu noticis. Vienīgais, kas ir iespējams, ir noteikt scenāriju, kāds varētu būt bijis, ja pārkāpuma nebūtu. Kaitējuma apmēra noteikšanai konkurences lietās, ņemot vērā tā specifiskās pazīmes, vienmēr ir bijuši raksturīgi būtiski ierobežojumi attiecībā uz paredzamo noteiktības un precizitātes pakāpi. Dažkārt ir iespējamas tikai aptuvenas aplēses (13).

3.   NORĀDES PAR KAITĒJUMA APMĒRA NOTEIKŠANU

10.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas dienesti ir sagatavojuši Praktiskās norādes kaitējuma apmēra noteikšanai zaudējumu atlīdzināšanas prasībās saistībā ar LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem (“praktiskās norādes”).

11.

Praktisko norāžu mērķis ir palīdzēt valstu tiesām un zaudējumu atlīdzināšanas prasībās iesaistītajām personām, plašāk izplatot informāciju par ES konkurences noteikumu pārkāpumu radītā kaitējuma apmēra noteikšanu. Tāpēc norādēs dots ieskats par dažādiem pret konkurenci vērstās rīcības radītā kaitējuma tipiskākajiem veidiem un ir sniegta informācija par šā kaitējuma apmēra noteikšanai pieejamajām metodēm un paņēmieniem. Šo informāciju izplatot plašāk, palielināsies zaudējumu atlīdzināšanas prasību efektivitāte, turklāt tas veicinātu šo prasību iznākuma paredzamību, tādējādi visām iesaistītajām personām palielinot juridisko noteiktību. Praktiskās norādes var arī palīdzēt pusēm rast vienprātīgu risinājumu to strīdos neatkarīgi no tā, vai tie tiek risināti tiesvedības vai strīdu izšķiršanas alternatīvo mehānismu ietvaros.

12.

Praktiskajām norādēm ir tikai informatīvs raksturs – tās nav saistošas ne valstu tiesām, ne lietas pusēm. Līdz ar to tās nemaina dalībvalstu tiesību normas par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām un neietekmē dalībvalstu un juridisko vai fizisko personu tiesības un pienākumus saskaņā ar ES tiesībām.

13.

Praktiskās norādes jo īpaši nebūtu uztveramas kā pierādījumu standarta paaugstināšana vai pazemināšana vai to faktu detalizētības pakāpes paaugstināšana vai pazemināšana, kas jāiesniedz personām saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību sistēmām. Tās nav arī uzskatāmas par centieniem ietekmēt dalībvalstu noteikumus un praksi saistībā ar pierādīšanas pienākumu. Valstu tiesas savu tiesību sistēmu robežās bieži ir izmantojušas pragmatiskas pieejas piešķiramās zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanā, cita starpā izmantojot pieņēmumus, pierādīšanas pienākuma pāreju vai tiesas pilnvaras veikt aptuvenas precīzākās aplēses. Praktisko norāžu mērķis ir sniegt informāciju, ko iespējams izmantot valstu tiesību normu un prakses ietvaros, nevis to vietā. Tādējādi atkarībā no piemērojamajiem noteikumiem un konkrētās lietas īpašajiem apstākļiem var būt pilnībā pietiekami, ja puses sniedz tādus faktus un pierādījumus attiecībā uz zaudējumu apmēru, kas nav tik detalizēti kā tie, ko prasītu atsevišķas praktiskajās norādēs minētās metodes un paņēmieni.

14.

Praktiskajās norādēs ir skaidrotas konkurences jomā radītā kaitējuma apmēra noteikšanai izmantojamo metožu un paņēmienu īpašās iezīmes, tostarp to priekšrocības un trūkumi. Tas, kurš kaitējuma apmēra noteikšanas paņēmiens ir uzskatāms par piemērotāko attiecīgās lietas konkrētajos apstākļos, ir nosakāms saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. Līdzās pierādījumu standartam un pierādīšanas pienākumam, ko paredz piemērojamās tiesību normas, ir būtiski tādi apsvērumi kā datu pieejamība, saistītās izmaksas un laika patēriņš un to samērīgums salīdzinājumā ar attiecīgās zaudējumu prasības vērtību.

15.

Praktiskajās norādēs arī sniegti un skaidroti vairāki praktiski piemēri. Ar tiem ilustrēts, kādas sekas parasti rada ES konkurences noteikumu pārkāpumi un kā kaitējuma apmēra noteikšanai izmantojamās metodes un paņēmienus piemērot praksē.

16.

Ekonomikas atziņas par konkurences pārkāpumu radīto kaitējumu un metodes un paņēmieni šā kaitējuma apmēra noteikšanai laika gaitā var attīstīties līdz ar teorētiskajiem un empīriskajiem pētījumiem un tiesu praksi šajā jomā. Tāpēc praktiskās norādes nav uztveramas kā pieejamo atziņu, metožu un paņēmienu visaptverošs vai galīgs pārskats.


(1)  Skatīt 23. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. No 2009. gada 1. decembra EK līguma 81. un 82. pants kļuva par attiecīgi LESD 101. un 102. pantu. Šo noteikumu būtība nemainījās.

(2)  Komisijas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, OV C 210, 1.9.2006., 2. lpp., 4. punkts.

(3)  Spriedums lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., spriedums lietā C-360/09 Pfleiderer, 2011, Krājums, I-5161. lpp., un spriedums lietā C-199/11 Eiropas Kopiena / Otis NV un citi, 2012, Krājumā vēl nav publicēts.

(4)  Spriedums lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., 27. punkts, spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 91. punkts.

(5)  Spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 31. punkts.

(6)  Līguma par Eiropas Savienību 27. protokols par iekšējo tirgu un konkurenci.

(7)  Skatīt spriedumu lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., 19. un 23. punkts, un spriedumu apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 39. punkts.

(8)  Skatīt hartas 17. pantu par personu īpašuma aizsardzību; hartas 47. pantā ir noteiktas tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību, ja pārkāptas Savienības tiesību aktos garantētās tiesības.

(9)  Spriedums lietā C-360/09 Pfleiderer, 2011, Krājums, I-5161. lpp., 28. punkts, un spriedums lietā C-199/11 Eiropas Kopiena / Otis NV un citi, 2012, Krājumā vēl nav publicēts, 43. punkts.

(10)  Spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 95.–96. punkts, un spriedums apvienotajās lietās C-46/93 un C-48/93 Brasserie du Pêcheur un Factortame, 1996, Recueil, I-1029. lpp., 87. lpp.

(11)  Skatīt spriedumu apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 97. punkts, kurā atsaucas uz 31. punktu spriedumā lietā C-271/91 Marshall, 1993, Recueil, I-4367. lpp.

(12)  Spriedums lietā C-453/99 Courage un Crehan, 2001, Recueil, I-6297. lpp., 29. punkts, un spriedums apvienotajās lietās no C-295/04 līdz C-298/04 Manfredi, 2006, Krājums, I-6619. lpp., 62. punkts.

(13)  Šādas hipotētiskas situācijas izvērtēšanas robežas ir atzinusi arī Tiesa negūtās peļņas apmēra noteikšanas kontekstā prasībā pret Eiropas Kopienu, skatīt spriedumu apvienotajās lietās C-104/89 un C-37/90 Mulder un citi / Padome, 2000, Recueil, I-203. lpp., 79. punkts.


Top