EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0410
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on the implementation of the Single European Sky (recast)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (Pārstrādāta redakcija)
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (Pārstrādāta redakcija)
/* COM/2013/0410 final - 2013/0186 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu (Pārstrādāta redakcija) /* COM/2013/0410 final - 2013/0186 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA
KONTEKSTS Eiropas vienotās gaisa telpas (SES)
iniciatīvas nolūks ir uzlabot Eiropas gaisa telpas organizācijas
un pārvaldības vispārējo efektivitāti, reformējot
aeronavigācijas pakalpojumu (ANS) sniedzēju nozari. Šīs
iniciatīvas izvēršanai bija nepieciešami divi vērienīgi
likumdošanas pasākumu kopumi — SES I un SES II, ko
veidoja četras regulas[1],
— un vairāk nekā 20 īstenošanas noteikumi un lēmumi[2], kurus pieņēma
Komisija. Šis satvars, ko veido četras SES regulas, ir cieši
sasaistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktu
attīstību aviācijas drošības jomā[3], ar kuriem nozīmīgs
skaits uzdevumu ir uzticēts Eiropas Aviācijas drošības
aģentūrai (EASA)[4],
un paredz visaptveroša projekta (tā sauktā SESAR)
īstenošanu nolūkā modernizēt aeronavigācijas
pakalpojumu aprīkojumu un sistēmas[5].
Spēkā esošie noteikumi attiecas uz pieciem savstarpēji
saistītiem aspektiem, respektīvi, darbības
rādītājiem, drošību, tehnoloģijām,
cilvēkfaktoru un lidostām. Pieredze, kas gūta kopš 2004. gada,
īstenojot SES I, un kopš 2009. gada, īstenojot SES II,
liecina, ka SES principi un vadlīnijas ir joprojām
aktuāli un ka ir pamats turpināt tos piemērot. Neraugoties uz
to, šīs iniciatīvas īstenošanā ir vērojama
būtiska kavēšanās, jo īpaši saistībā ar
darbības mērķu sasniegšanu un tās pamatelementu
izvēršanu, tādu kā funkcionālie gaisa telpas bloki (FGTB)
vai nacionālās uzraudzības iestādes (NSA). 2009. gadā, kad tika pieņemts SES II
tiesību aktu kopums, likumdevējs nolēma, ka SES II īstenošanai
būtu jānotiek divos posmos, un aicināja Komisiju atkārtoti
saskaņot SES un EASA regulas pēc tam, kad bija
īstenots pirmais pasākumu kopums — EASA īstenošanas
pasākumi un ANS audits[6].
Tādējādi tika paredzēts pārstrādāt
minēto tiesību aktu kopumu, galvenokārt, lai vienkāršotu un
skaidrotu šķirtni starp EASA un SES tiesisko
regulējumu. Šo dokumentu pārstrāde dod arī
iespēju izvērtēt spēkā esošo tiesību aktu
iedarbīgumu, ņemot vērā, ka SES iniciatīvas
īstenošana nenotiek paredzētajos termiņos. Šis SES tiesiskā
regulējuma pārskatīšanas process, ko apzīmē ar
saīsinājumu SES 2+, ir iecerēts, lai
paātrinātu aeronavigācijas pakalpojumu reformas īstenošanu,
nenovirzoties no tās sākotnējiem mērķiem un
principiem. Šāda pārskatīšana sasaucas arī ar
II vienotā tirgus akta[7]
iniciatīvu, un attiecīgi tās mērķis ir uzlabot ne vien
gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, bet arī ES ekonomikas
vispārējo konkurētspēju un izaugsmi kopumā. Ar SES 2+ tiesību aktu kopumu
ir paredzēts uzlabot noteikumu izpildes pārraudzību,
darbības uzlabošanas shēmu, pakalpojumu sniedzēju
orientēšanos uz klientu vajadzībām un vispārējos
darbības rādītājus. Turklāt ar SES 2+ ir
paredzēts vienkāršot tiesību aktus, likvidējot dažu
noteikumu pārklāšanos pastāvošajā regulējumā.
Zināmas bažas radušās arī par vairākiem gadījumiem,
kad SES satvarā jomas savstarpēji pārklājas, un ir
arī jāievieš skaidrība attiecībā uz vairāku
organizatorisko veidojumu lomu ES līmenī. Šī SES regulu
un EASA pamatregulas[8]
sastatīšana ir tehniska rakstura pielāgošanas pasākums, kas
tiesību aktos jau bija prasīts. Ņemot vērā, cik
ļoti minētās regulas pārklājas, četru SES regulu
atlikušo daļu pārstrāde vienā dokumentā ir
loģisks solis, kas izriet no šīs pielāgošanas. Aplūkotās problēmas Pirmā problēma, kas aplūkota SES 2+
tekstā, ir aeronavigācijas nepietiekamā efektivitāte.
ANS sniegšana joprojām notiek salīdzinoši
neefektīvā veidā gan izmaksu, gan lidojumu efektivitātes,
gan piedāvātās kapacitātes izteiksmē. Tas ir jo
īpaši uzskatāmi redzams, aplūkojot ASV piemēru, kam ir
līdzīga apmēra gaisa telpa. Amerikas Savienotajās
Valstīs gaisa telpu kontrolē viens pakalpojumu sniedzējs
salīdzinājumā ar 38 maršruta pakalpojumu sniedzējiem
Eiropā. ASV pakalpojumu sniedzējs kontrolē par 70 % lielāku
lidojumu skaitu ar personālu, kura skaits ir par 38 % mazāks. Šo
produktivitātes atšķirību galvenie cēloņi Eiropā
ir trūkumi darbības uzlabošanas shēmas izstrādē un
piemērošanā, uzraudzības iestādes, kuru darbība nav
rezultatīva, kā arī neproporcionāli lielais
palīgpersonāla darbinieku skaits, kurus nodarbina pakalpojumu
sniedzēji. Otrais problēmas pamata cēlonis, kas
tiek aplūkots, ir ATM sistēmas fragmentācija.
Eiropas ATM sistēmu veido 27 nacionālās
iestādes, kas pārrauga vairāk nekā simt
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju (ANSP), ar kuru
darbību saistītās sistēmas, noteikumi un procedūras,
protams, atšķiras. Ir nozīmīgs to papildu izmaksu apjoms, kas
rodas tādēļ, ka Eiropā ir ļoti liels pakalpojumu
sniedzēju skaits, no kuriem katram ir jāiepērk sava
sistēma, jāapmāca savs personāls, jāizstrādā
savas darba procedūras un kas ir ģeogrāfiski ierobežots un var
nodrošināt pakalpojumus mazā gaisa telpas segmentā. Lai
pārvarētu šo fragmentāciju, SES ir ieviesusi
pārnacionālo funkcionālo gaisa telpas bloku (FGTB) koncepciju un
centralizētā tīkla pārvaldnieka funkciju konkrētu
tīkla līmeņa pakalpojumu administrēšanai. Tomēr FGTB
vēl nav pilnībā orientēti uz darbības
rezultātiem, un tīkla pārvaldnieka funkcijas ir pārāk
vājas. Vispārējais
mērķis: Uzlabot Eiropas
gaisa transporta sistēmas konkurētspēju
salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem reģioniem un jo
īpaši pilnveidot Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīvu. Specifiskie
mērķi: ·
uzlabot gaisa satiksmes pakalpojumu
rādītājus efektivitātes ziņā, ·
uzlabot gaisa satiksmes vadības
kapacitātes izmantojumu. Darbības
mērķi: ·
gādāt, lai aeronavigācijas
pakalpojumi tiktu sniegti pārskatāmā veidā, pamatojoties uz
tirgus principiem un rūpējoties par klientu interesēm, ·
nostiprināt nacionālo uzraudzības
iestāžu lomu, ·
stiprināt mērķu izvirzīšanas
procesu un pastiprināt darbības uzlabošanas shēmu (tostarp
nostiprināt darbības novērtēšanas
struktūru/darbības novērtēšanas vienību (PRB/PRU), ·
pārorientēt funkcionālo gaisa telpas
bloku stratēģiskās prioritātes, ·
nostiprināt pārvaldību un tīkla
pārvaldnieka darbības lauku. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Trīs mēnešus laikā no
2012. gada septembra līdz decembrim MOVE
ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē
norisinājās sabiedriska apspriešana. Paralēli tika
noorganizēti divi augsta līmeņa notikumi — konference Limasolā
un uzklausīšana Briselē — un vairākas divpusējas
tikšanās, kurās piedalījās visas ieinteresētās
personas, lai atbalstītu iniciatīvas sagatavošanu. MOVE ģenerāldirektorāts
izstrādāja ietekmes novērtējumu, kas pievienots
tiesību aktu priekšlikumiem, kuri izstrādāti Eiropas
vienotās gaisa telpas efektivitātes, drošības un
konkurētspējas uzlabošanai. Šis tiesību normu kopums
piedāvā četru SES regulu (regulas (EK) Nr. 549/2004,
550/2004, 551/2004 un 552/2004 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu
(EK) Nr. 1070/2009) un EASA pamatregulas (Regula (EK)
Nr. 216/2008 ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK)
Nr. 1108/2009)[9]
pārskatītu redakciju. Šī iniciatīva attiecas uz programmas
plānu Nr. (ES) Nr. 2014/MOVE/001. Ietekmes novērtējums ir
iekļauts arī ceļvedī, kas publicēts Komisijas
tīmekļa vietnē[10]. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1. Pārstrādāta
redakcija (pārstrādāts viss regulas teksts) Četras SES regulas tiek apvienotas
vienā regulā, tāpēc tajās visās bija
jāievieš virkne izmaiņu. Jaunais tiesību akta teksts ir
strukturēts piecās nodaļās atbilstīgi aspektiem, uz ko
tas attiecas: - I nodaļa: Vispārīgi
noteikumi, - II nodaļa: Valstu iestādes, - III nodaļa: Pakalpojumu sniegšana, - IV nodaļa: Gaisa telpa, - V nodaļa: Nobeiguma noteikumi. Turklāt no SES regulām ir
svītroti tie aspekti, kuri pārklājās ar spēkā
esošo Regulu (EK) Nr. 216/2008, un daži sīki elementi, kas bija
šajās svītrotajās teksta daļās, ir
iestrādāti Regulā (EK) Nr. 216/2008, lai uzsvērtu
izvēlētās pieejas nepārtrauktību. Lielākā
daļa Regulas (EK) Nr. 552/2004 noteikumu ir svītroti,
izņemot dažas sīkas detaļas, kas attiecas uz I pielikumu
par pilnvarotajām iestādēm, kurš ir apvienots ar pielikumu par
kvalificētajām struktūrvienībām, kā arī
dažus aprakstošus punktus II pielikumā, kuri ir iestrādāti
Regulas (EK) Nr. 216/2008 Vb pielikumā, lai uzsvērtu
nepieciešamību turpināt aizsāktās politiskās
iestrādes. Izejot no pieņēmuma, kuram
atbilstoši Komisijai būtu jākoncentrējas uz ekonomisko
regulējumu un jo īpaši darbības uzlabošanas shēmu un SESAR,
kamēr EASA (tagad EAA — atbilstoši nolīgumam par
aģentūru standartizēšanu) atbalsta šo procesu, koordinējot
visu tehnisko noteikumu izstrādi, ir pievienots jauns 28.a pants, lai
aprakstītu veidu, kā jānodrošina SESAR politikas
atbilstība jaunajiem tehniskajiem noteikumiem. Turklāt visā regulas tekstā ir
iestrādāti jaunie, no Lisabonas Līguma izrietošie noteikumi par
īstenošanu un deleģētajiem aktiem. 3.2. Nacionālās
iestādes (3., 4. un 5. pants, kā arī
36. definīcija 2. pantā) Viens no aspektiem, kurā, kā secināts
ietekmes novērtējumā, ir nepieciešama vissteidzamākā
rīcība, ir vajadzība stiprināt nacionālās
iestādes gan attiecībā uz to neatkarību, gan to
tehniskajām zināšanām un resursiem. Tādēļ
3. pantā ir aprakstīts neatkarības līmenis, kuram
šīm iestādēm jāatbilst attiecībā uz pakalpojumu
sniedzējiem, kurus tās paredz uzraudzīt. Tā kā
dažās dalībvalstīs ir jāveic administratīva
reorganizācija, līdz 2020. gadam ir paredzēts pārejas
periods. Turklāt ir noteiktas precīzākas prasības
attiecībā uz darbā pieņemtā personāla kompetenci
un neatkarību, un ar 14. pantā iekļauto maršruta
maksājumu shēmu tiek pastiprināta iestāžu
finansiālā patstāvība. Lai uzlabotu iestāžu tehnisko kompetenci,
5. pantā ir paredzēts valsts iestāžu tīkls, tostarp
iespēja veidot ekspertu resursu fondu, lai valstis varētu izmantot
citu dalībvalstu ekspertu zinātību. Visbeidzot, ir pievienota
“nacionālās uzraudzības iestādes” definīcija,
kurā tiek paskaidrots, ka šīs regulas piemērošanas
nolūkā kompetentās iestādes atbilstīgi Regulai (EK)
Nr. 216/2008 tiek uzskatītas par nacionālajām
uzraudzības iestādēm, lai izvairītos no otra
administratīvā līmeņa veidošanās. 3.3. Darbības uzlabošanas
shēma un tarifikācijas sistēma (11., 12., 13. un
14. pants) 11. pants par darbības uzlabošanas
shēmu ir grozīts, lai racionalizētu mērķu
izvirzīšanas procesu un ļautu vairāk koncentrēties uz
mērķu noteikšanu drīzāk vietējā līmenī.
Šādā veidā ir lielākas izredzes izvirzītos
mērķus pielāgot faktiskajiem apstākļiem. Šajā ziņā nelielas
izmaiņas tika ieviestas arī 12. un 13. pantā par
tarifikāciju, un tekstu atjaunināja, lai noteikumi par iestādes
uzdevumu finansēšanu attiektos arī uz EASA kompetenci, kas
saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1108/2009 ir paplašināta, tai
uzticot dažus no minētajiem uzdevumiem. 3.4. Funkcionālie gaisa
telpas bloki (16. pants) Šo pantu grozīja jau ar Regulu (EK)
Nr. 1070/2009, lai funkcionālos gaisa telpas blokus (FGTB)
lielākā mērā orientētu uz darbības
rezultātiem, un šajā pārskatītajā redakcijā aizsāktais
process tiek turpināts. FGTB nedrīkst uzskatīt par statiskiem
gaisa telpas blokiem, bet gan par nozares administrētām
iniciatīvām vispārējās pakalpojumu sniegšanas
uzlabošanai. Lai tas būtu iespējams, nozarei ir nepieciešama
lielāka elastība FGTB pilnveidošanai vai pat dažāda veida gaisa
telpas bloku koncepcijas veidošanai atkarībā no tā, kurā
gadījumā potenciāli veidotos auglīgākās
sinerģijas. Tālab šajā pantā galvenā uzmanība ir
veltīta elastīgām “nozares partnerībām”, un to
rezultāti tiks novērtēti atbilstoši sasniegtajam darbības
rādītāju uzlabošanās līmenim. 3.5. Atbalsta pakalpojumi
(10. pants un 37. definīcija 2. pantā) Veiktajā analīzē tika
secināts, ka vislielākais uzlabojumu potenciāls piemīt
pakalpojumiem, kas tiek sniegti, atbalstot gaisa satiksmes
pamatpakalpojumus. Turklāt arī šos pakalpojumus to specifikas
dēļ būtu iespējams sniegt atbilstīgi tirgus
nosacījumiem. Tālab iepriekšējais Regulas (EK)
Nr. 550/2004 9. pants ir svītrots un aizstāts ar pantu par
atbalsta pakalpojumu sniegšanu atbilstīgi parastiem publiskā
iepirkuma noteikumiem. Gaisa satiksmes pamatpakalpojumiem, kurus uzskata par
dabiski veidotiem monopoliem, joprojām turpinās piemērot
prasību, kurai atbilstoši tie tiek nozīmēti, savukārt
atbalsta pakalpojumiem būtu jāatļauj attīstīties
brīvi, izmantojot arī visu citu nozaru potenciālu un
uzkrātās tehniskās zināšanas. Dokumenta tekstā ir
iekļauta arī drošības klauzula, pamatojoties uz Regulas (EK)
Nr. 1008/2008 4. pantu, lai nodrošinātu, ka netiek
apdraudētas vitālas drošības un ekonomiskās intereses. Ir
paredzams, ka līdz 2020. gadam būs pārejas posms. Visbeidzot, 2. pantā ir
iestrādāta atbalsta pakalpojumu definīcija
(37. definīcija), lai paskaidrotu, uz kādiem pakalpojumiem
šīs normas attiecas. 3.6. Tīkla pārvaldnieks
(17. pants un 7., 9. un 10. definīcija 2. pantā) Regulas 17. pants par tīkla
pārvaldnieku ir atjaunināts divējādi. Pirmkārt, šis
pants, kas sākotnēji bija nekonsekvents, ir pārorganizēts,
lai visu to pakalpojumu sarakstu, kurus tīkla pārvaldnieks nodrošina,
iekļautu 2. punktā, savukārt elementi saistībā ar
tehniskajiem īstenošanas noteikumiem, kuri attiecās uz gaisa
satiksmes plūsmas pārvaldību, nevis pašu tīkla
pārvaldnieku, tika pārcelti uz Regulas (EK) Nr. 216/2008
Vb pielikumu, kurā jau bija izklāstīti attiecīgi
noteikumi par satiksmes plūsmas pārvaldību. Šajā pašā
sakarā 2. punkts ir papildināts ar atsauci uz
aeronavigācijas informācijas portālu, jo šis pakalpojums jau
tagad zināmā mērā ir integrēts tīkla
pārvaldnieka funkcijā, lai arī nav tieši minēts
regulā. Otrkārt, šis pants ir rediģēts,
lai to saskaņotu ar terminoloģiju, kas izmantota Regulā (EK)
Nr. 1108/2009, kurā “funkcijas” tiek dēvētas par
“pakalpojumiem” un kurā aspektos, kas saistīti ar sertifikāciju,
pārraudzību un drošības prasībām, tīkla
pārvaldnieks sistemātiski tiek traktēts tādā pašā
veidā kā citi pakalpojumu sniedzēji. Attiecīgi ir
pielāgoti arī definīciju formulējumi. Visbeidzot, 17. pantā tika
iekļauts noteikums, ar kuru saskaņā tīkla pārvaldnieka
funkcijas attīstība 2020. gada perspektīvā tiktu
virzīta uz nozares partnerību. 3.7. Gaisa telpas lietotāju
līdzdalība (19. pants) Ietekmes novērtējumā kā
viena no jomām, kurā nepieciešami uzlabojumi, tika identificēta
nepieciešamība gādāt, lai aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēji lielākā mērā orientētos uz klientu
vajadzībām. Ir pievienots jauns 19. pants, lai garantētu
apspriešanos ar gaisa telpas izmantotājiem un to iesaistīšanos
ieguldījumu plānu apstiprināšanā. 4. IZVĒLES ELEMENTI Ir sagatavots arī īsāks,
rezumētāks paskaidrojuma raksts, kas pievienots ierosinātajiem
grozījumiem EASA pamatregulā — Regulā (EK)
Nr. 216/2008. Priekšlikums neietekmē ES budžetu, jo
visas funkcijas, kas šajā priekšlikumā aplūkotas, jau tagad ir
iedibinātas. ê 549/2004 2013/0186 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par Eiropas vienotās gaisa telpas
īstenošanu (Pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ) ê 549/2004 (pielāgots) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Ö Līgumu par
Eiropas Savienības darbību Õ Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 80. Ö 100. Õ panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu[11], pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[12], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[13], rīkojoties saskaņā ar parasto
likumdošanas procedūru, tā kā: ò jauns (1) Būtiski
grozījumi ir izdarīti 2004. gada 10. marta Regulā (EK)
Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas
izveidošanai (pamatregula)[14],
2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 550/2005 par
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa
telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula)[15],
2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas
organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa
telpas regula)[16]
un 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 552/2004 par
Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību
(savietojamības regula)[17].
Nepieciešams izdarīt jaunus grozījumus, tāpēc
skaidrības labad minētās regulas būtu
jāpārstrādā. ê 549/2004 1. apsvērums (2) Lai īstenotu kopējo
transporta politiku, ir vajadzīga efektīva gaisa transporta
sistēma, kas ļauj droši un regulāri veikt gaisa
pārvadājumu pakalpojumus, veicinot brīvu preču, pakalpojumu
un kapitāla apriti un personu pārvietošanos. ê 549/2004 2. apsvērums
(pielāgots) Ārkārtas
sanāksmē Lisabonā 2000. gada 23. un 24. martā
Eiropadome aicināja Komisiju izteikt priekšlikumus par gaisa telpas
organizēšanu, gaisa satiksmes vadību un gaisa satiksmes plūsmas
pārvaldību, kuru pamatā ir darbs, ko veikusi Komisijas
izveidotā Augsta līmeņa grupa Eiropas vienotās gaisa telpas
jautājumos. Šī grupa, ko veido lielākoties dalībvalstu
civilās un militārās aeronavigācijas iestādes,
iesniedza ziņojumu 2000. gada novembrī. ê 1070/2009 2. apsvērums (3) Eiropas Parlamenta un Padomes
pieņemtā Eiropas vienotās gaisa telpas tiesību aktu
pirmā pakete, proti, Regula (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka
pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula), Regula (EK) Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu
vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula), Regula (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas organizāciju un
izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula) un Regula (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes
pārvaldības tīkla savietojamību (savienojamības regula), iedibināja stabilu juridisku pamatu vienotas, savietojamas un
drošas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmai. ò jauns Pieņemot
otro tiesību aktu kopumu, respektīvi, Regulu (EK) Nr. 1070/2009,
Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva tika nostiprināta
vēl vairāk, jo tika ieviesti darbības uzlabošanas sistēmas
un tīkla pārvaldnieka jēdzieni ar mērķi uzlabot
Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas darbības rādītājus. ê 550/2004 3. apsvērums
(pielāgots) Ar Eiropas Parlamenta
un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004 (pamatregulu)[18] nosaka
pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidei. ê 551/2004 4. apsvērums
(pielāgots) Eiropas
Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 549/2004, ar ko
nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula)[19] noteikts vienotās Eiropas gaisa telpas
izveidošanas pamats. ê 551/2004 (pielāgots) (4) Čikāgas
1944. gada Konvencijas par civilo aviāciju 1. pantā
Līgumslēdzējas puses atzinušas, ka “visām valstīm ir
pilnīga un ekskluzīva suverenitāte pār gaisa telpu virs to
teritorijas”. Šās suverenitātes satvarā Kopienas Ö Savienības Õ dalībvalstis,
ievērojot attiecīgās starptautiskās konvencijas, gaisa
satiksmes vadībai izmanto valsts varas iestādes pilnvaras. ê 552/2004 3. apsvērums
(pielāgots) Eiropas
Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004
(pamatregula)[20]
paredz pamata noteikumus vienotās Eiropas gaisa telpas izveidei. ê 1070/2009 1. apsvērums (5) Lai īstenotu kopējo
transporta politiku, ir vajadzīga efektīva gaisa transporta
sistēma, kas dod iespēju droši, regulāri un
ilgtspējīgi sniegt gaisa pārvadājumu pakalpojumus,
labāk izmantojot resursus un atvieglojot preču, pakalpojumu un
personu brīvu apriti. ê 1070/2009 37. apsvērums (6) Tā kā
vienlaicīgi tiek mēģināts sasniegt mērķus
attiecībā uz gaisa satiksmes drošības standartu
paaugstināšanu, kā arī ATM un ANS kopējās darbības
uzlabošanu vispārējās nozīmes gaisa pārvadājumiem
Eiropā, ir jāņem vērā cilvēka faktors.
Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizvērtē
iespēja ieviest “taisnīguma kultūras” principus. ê 549/2004 6. apsvērums
(pielāgots) (7) Dalībvalstis ir
pieņēmušas vispārēju deklarāciju par militāriem
jautājumiem, kas skar Eiropas vienoto gaisa telpu[21]. Saskaņā ar šo
deklarāciju dalībvalstīm jo īpaši jāuzlabo
civilmilitārā sadarbība un, ja ieinteresētās
dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu, jāpalīdz to
bruņotajiem spēkiem sadarboties visos gaisa satiksmes
pārvaldības jautājumos, ciktāl tās to uzskata par
vajadzīgu. ê 549/2004 3. apsvērums
(pielāgots) Gaisa transporta sistēmas nevainojamai
darbībai nepieciešams aeronavigācijas pakalpojumu
pastāvīgs, augsts drošības līmenis, kas optimāli
ļautu izmantot Eiropas gaisa telpu, un pastāvīgs, augsts
drošības līmenis gaisa satiksmē, lai vispārējās
interesēs pildītu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas
pienākumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.
Tāpēc atbildības un kompetences ziņā tas jāveic,
ievērojot stingrākos standartus. ê 549/2004 4. apsvērums Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva
jāizstrādā atbilstoši saistībām, kas izriet no
Kopienas un tās dalībvalstu dalības organizācijā Eurocontrol,
un atbilstoši principiem, kas noteikti 1944. gada Čikāgas
Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju. ê 549/2004 5. apsvērums
(pielāgots) (8) Lēmumi par militāru
operāciju un mācību saturu, apjomu vai veikšanu neietilpst Kopienas Ö Savienības Õ kompetences
jomā Ö saskaņā
ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta
2. punktu Õ. ê 549/2004 23. apsvērums
(pielāgots) Spānijas
Karaliste un Apvienotā Karaliste 1987. gada 2. decembrī
Londonā ar abu valstu ārlietu ministru kopīgu deklarāciju
ir vienojušās par plašākas sadarbības noteikumiem
attiecībā uz Gibraltāra lidostas izmantošanu. Minētajiem
noteikumiem vēl jāstājas spēkā. ê 550/2004 1. apsvērums
(pielāgots) ð jauns (9) Dalībvalstis ir
dažādā mērā pārstrukturējušas savus
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, palielinot to neatkarību
un brīvību pakalpojumu sniegšanā. Pieaug vajadzība Ö Nepieciešams Õ nodrošināt ð labi funkcionējoša
kopējā tirgus pastāvēšanu pakalpojumiem, kurus
iespējams sniegt tirgus apstākļos, un ï atbilstību obligātajām sabiedrības interešu
prasībām ð pakalpojumiem, kurus pašreizējos
tehnoloģiskajos apstākļos uzskata par dabisku monopolu ï saskaņā
ar šo jauno vidi. ê 550/2004 4. apsvērums Lai izveidotu vienoto Eiropas gaisa telpu,
jāpieņem pasākumi, lai nodrošinātu drošus un efektīvus
aeronavigācijas pakalpojumus, kas ir saderīgi ar gaisa telpas
organizāciju un izmantošanu, kura paredzēta ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 551/2004 par gaisa
telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā
(Gaisa telpas regula)[22]. Saskaņotas
organizācijas izveide šādu pakalpojumu sniegšanai ir
nozīmīga, lai pietiekami reaģētu uz gaisa telpas
izmantotāju pieprasījumu un droši un efektīvi regulētu
gaisa satiksmi. ê 551/2004 1. apsvērums Vienotas Eiropas gaisa telpas izveidošanai ir
vajadzīga saskaņota pieeja gaisa telpas organizācijas un
izmantošanas regulējumam. ê 551/2004 2. apsvērums
(pielāgots) Augtākā
līmeņa darba grupas 2000. gada novembra ziņojumā par
Eiropas vienotu gaisa telpu ir atzīts, ka gaisa telpa jāveido,
jāregulē un stratēģiski jāvada visas Eiropas
līmenī. ê 551/2004 3. apsvērums
(pielāgots) Komisijas
2001. gada 30. novembra ziņojumā par vienotas Eiropas gaisa
telpas izveidi ir aicināts veikt strukturālu reformu, kas radītu
iespējas Eiropā izveidot vienotu gaisa telpu, pakāpeniski arvien
vairāk integrējot gaisa telpas pārvaldību un
izstrādājot jaunas gaisa satiksmes vadības koncepcijas un
procedūras. ê 551/2004 6. apsvērums Visu kategoriju lietotājiem gaisa telpa ir
kopīgs resurss, kas elastīgi jāizmanto tiem visiem, nodrošinot
godīgumu un caurskatāmību, vienlaicīgi ņemot
vērā dalībvalstu drošības un aizsardzības
vajadzības un saistības, kuras tās uzņēmušās
starptautiskajās organizācijās. ê 551/2004 7. apsvērums Efektīva gaisa telpas pārvaldība ir
pamats gaisa satiksmes pakalpojumu sistēmas jaudas palielināšanai,
optimāli ievērojot dažādās lietotāju prasības un
panākot iespējami elastīgu gaisa telpas izmantošanu. ê 552/2004 1. apsvērums Lai izveidotu vienoto Eiropas gaisa telpu,
jānosaka pasākumi attiecībā uz sistēmām,
komponentiem un saistītajām procedūrām ar mērķi
nodrošināt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla
(EATMN) savietojamību, kas ir saskaņā ar aeronavigācijas
pakalpojumu sniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK)
Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas
pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu
sniegšanas regula)[23] kā arī gaisa
telpas organizāciju un izmantošanu, kā aprakstīts Eiropas
Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 551/2004 (2004. gada
10. marts) par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu
vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa telpas regula)[24]. ê 552/2004 2. apsvērums
(pielāgots) Augsta
līmeņa grupas ziņojums par vienoto Eiropas gaisa telpu ir
apstiprinājis vajadzību paredzēt tehniskos noteikumus,
pamatojoties uz “jauno pieeju” saskaņā ar Padomes 1985. gada
7. maija Rezolūciju par jaunu pieeju tehniskajai saskaņošanai un
standartiem[25],
kuros pamatprasības, noteikumi un standarti būtu savstarpēji
papildinoši un sistemātiski. ê 552/2004 4. apsvērums
(pielāgots) Augsta
līmeņa grupas ziņojums ir apstiprinājis, ka, lai arī
dažu pēdējo gadu laikā ir gūti panākumi
attiecībā uz EATMN bezproblēmu darbību, stāvoklis
joprojām nav apmierinošs, jo valstu gaisa satiksmes pārvaldības
sistēmu apvienošanā panāktas tikai nelielas sekmes un jaunu
darbības un tehnoloģiju koncepciju ieviešana, lai radītu papildu
nepieciešamo jaudu, notiek ļoti lēni. ê 552/2004 5. apsvērums Veicinot sistēmu apvienošanu Kopienas
līmenī, varētu palielināt sistēmas efektivitāti
un samazināt iegādes un uzturēšanas izmaksas, un uzlabot
sadarbības koordināciju. ê 552/2004 6. apsvērums Iepirkumā izmantoto valstu tehnisko
specifikāciju pārsvars ir novedis pie aprīkojuma tirgus
sadrumstalošanās un neveicina rūpniecisko sadarbību Kopienas
līmenī; rezultātā tas īpaši ietekmē rūpniecību,
tā kā tai savi ražojumi ievērojami jāpielāgo katras
valsts tirgum; šāda prakse nevajadzīgi sarežģī jaunu
tehnoloģiju izstrādāšanu un ieviešanu un palēnina jaunu
darbības koncepciju ieviešanu, kas nepieciešamas, lai palielinātu
jaudu. ê 549/2004 8. apsvērums Visu šo iemeslu dēļ un Eiropas
vienotās gaisa telpas paplašināšanas dēļ, lai iekļautu
lielāku skaitu Eiropas valstu, Kopienai, ņemot vērā norises
organizācijā Eurocontrol, jānosaka kopīgi mērķi
un rīcības programma, lai iesaistītu Kopienu, dalībvalstis
un dažādās ieinteresētās personas ar nolūku radīt
integrētāku izmantojamu gaisa telpu — Eiropas vienoto gaisa telpu. ê 549/2004 24. apsvērums Kopiena var pieņemt pasākumus
saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma 5.
pantā, jo šīs regulas mērķi, proti, Eiropas vienotās
gaisa telpas radīšanu, dalībvalstis nevar pietiekami labi sasniegt
šā pasākuma starptautiskā mēroga dēļ, un to var
labāk sasniegt Kopienas līmenī, paredzot arī sīki
izstrādātus īstenošanas noteikumus, kuros ņemti
vērā īpašie vietējie apstākļi. Saskaņā
ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu
šīs regulas darbības jomā ietverts tikai tas, kas vajadzīgs
šā mērķa sasniegšanai. ê 549/2004 9. apsvērums Ja dalībvalstis rīkojas, lai panāktu
atbilstību Kopienas prasībām, iestādēm, kas veic
atbilstības pārbaudes, jābūt pietiekami
neatkarīgām no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. ê 549/2004 10. apsvērums Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, jo
īpaši, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas
salīdzināmi ar valsts iestādēm, funkcionāli vai
strukturāli jāatdala, un tie ir organizējami, ņemot
vērā to ļoti atšķirīgajām juridiskajām
formām dažādajās dalībvalstīs. ê 549/2004 11. apsvērums Ja vajadzīga neatkarīga revīzija
attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem,
oficiālo revīzijas iestāžu pārbaudes
dalībvalstīs, kur minētos pakalpojums sniedz
administratīvā vadība vai valsts struktūra, kas darbojas
iepriekš minēto iestāžu pārraudzībā,
jāatzīst par neatkarīgu revīziju, neatkarīgi no
tā, vai sagatavotie revīzijas ziņojumi ir darīti
zināmi atklātībai vai ne. ê 1070/2009 9. apsvērums (10) Lai nodrošinātu
saskaņotu un sekmīgu pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā,
valstu uzraudzības iestādēm būtu jāgarantē
pietiekama neatkarība un resursi. Šai neatkarībai nevajadzētu
kavēt minētajām iestādēm veikt to pienākumus
attiecīgajā administratīvajā sistēmā. ê 1070/2009 10. apsvērums (11) Valsts uzraudzības
iestādēm ir svarīga loma Eiropas vienotās gaisa telpas
ieviešanā, un Komisijai tālab vajadzētu gan veicināt šo
iestāžu sadarbību, lai būtu iespējama paraugprakses
apmaiņa, gan izstrādāt kopēju pieeju, tostarp izmantojot
ciešāku sadarbību reģionālā līmenī.
Sadarbībai vajadzētu būt regulārai. ê 550/2004 6. apsvērums Dalībvalstis atbild par drošas un efektīvas
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību un par to, ka
kontrolē aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbilstību
kopīgajām prasībām, kas noteiktas Kopienas
līmenī. ê 550/2004 7. apsvērums Dalībvalstīm jāatļauj
uzticēt atzītām organizācijām, kam ir tehniska
pieredze, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju atbilstības
verifikāciju attiecībā uz kopīgajām prasībām,
kuras noteiktas Kopienas līmenī. ê 549/2004 20. apsvērums Sankcijām, ko paredz par šīs regulas un
3. pantā minēto pasākumu neievērošanu, jābūt
efektīvām, samērīgām un preventīvām, un
tās nedrīkst mazināt drošību. ê 549/2004 17. apsvērums Sociālajiem partneriem jāsaņem pareiza
informācija un konsultācijas par visiem pasākumiem, kam ir
ievērojama sociāla ietekme. Jāapspriežas arī ar nozaru
dialogu komiteju, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK
(1998. gada 20. maijs) par nozaru dialogu komiteju izveidi, lai
veicinātu sociālo partneru dialogu Eiropas līmenī[26]. ê 1070/2009 11. apsvērums
(pielāgots) (12) Sociālie partneri
būtu labāk jāinformē, un ar tiem būtu
jāapspriežas par visiem pasākumiem, kam ir būtiskas
sociālas sekas. Kopienas Ö Savienības Õ līmenī
būtu jāapspriežas arī ar nozaru dialoga komiteju, kas izveidota
saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK[27]. ê 550/2004 11. apsvērums Nosacījumi, ko pievieno sertifikātiem,
objektīvi jāpamato, un tiem jābūt nediskriminējošiem,
samērīgiem un pārredzamiem, kā arī saderīgiem ar
attiecīgiem starptautiskajiem standartiem. ê 550/2004 2. apsvērums
(pielāgots) Augstā
līmeņa grupas 2000. gada novembra ziņojums par vienoto
Eiropas gaisa telpu ir apstiprinājis vajadzību pēc Kopienas
līmeņa noteikumiem, lai atšķirtu regulēšanu no pakalpojumu
sniegšanas un ieviestu sertifikācijas sistēmu, kuras mērķis
ir saglabāt sabiedrības interešu prasības, īpaši
drošības ziņā, un lai uzlabotu cenu noteikšanas sistēmas. ê 550/2004 10. apsvērums Garantējot pakalpojumu sniegšanas
nepārtrauktību, jāizveido kopīga sistēma
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertificēšanai, kas ir
līdzeklis minēto pakalpojumu sniedzēju tiesību un
pienākumu noteikšanai un regulārai atbilstības uzraudzībai. ê 550/2004 12. apsvērums Sertifikātiem drošības prasību
robežās jābūt visu dalībvalstu savstarpēji
atzītiem, lai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var sniegt
pakalpojumus dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tie
ieguvuši sertifikātus. ê 550/2004 14. apsvērums Lai atvieglotu drošu pārrobežu gaisa satiksmi
starp dalībvalstīm gaisa telpas izmantotāju un to pasažieru
interesēs, sertifikācijas sistēmai jānodrošina tāds
satvars, kas dalībvalstīm ļauj izraudzīties gaisa satiksmes
pakalpojumu sniedzējus neatkarīgi no tā, kur tie
sertificēti. ê 550/2004 5. apsvērums Gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana, kas
paredzēta šajā regulā, ir saistīta ar tādu valsts
varas pilnvaru izmantošanu, kurām nav ekonomiska rakstura, kas attaisno
Līguma konkurences noteikumu piemērošanu. ê 550/2004 13. apsvērums ð jauns (13) Sakaru, navigācijas un
uzraudzības pakalpojumu, kā arī ð meteoroloģiskās un ï aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniegšana jāorganizē
saskaņā ar tirgus nosacījumiem, ņemot vērā
šādu pakalpojumu īpašās funkcijas un uzturot augsta
līmeņa drošību. ê 550/2004 15. apsvērums Pamatojoties uz savu drošības apsvērumu
analīzi, dalībvalstīm jāspēj izraudzīties vienu
vai vairākus meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējus visai gaisa
telpai, par kuru tās atbild, vai tās daļai tā, ka nav
jāorganizē uzaicinājums uz konkursu. ê 550/2004 19. apsvērums Maksājumu nosacījumiem, ko piemēro
gaisa telpas izmantotājiem, jābūt godīgiem un
pārredzamiem. ê 550/2004 20. apsvērums Izmantotāju maksājumiem jānodrošina
atlīdzība par iekārtām un pakalpojumiem, ko sniedz
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un dalībvalstis.
Izmantotāju maksājumu līmenim jābūt samērīgam
ar izmaksām, ņemot vērā drošības un ekonomiskās
efektivitātes mērķus. ê 550/2004 21. apsvērums (14) Gaisa telpas izmantotājus
nedrīkst diskriminēt attiecībā uz
līdzvērtīgu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu. ê 550/2004 22. apsvērums Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji
piedāvā noteiktas iekārtas un pakalpojumus, kas ir tieši
saistīti ar gaisa kuģu ekspluatāciju un kuru izmaksas tiem
jāsedz pēc principa “maksā izmantotājs”, kas
nozīmē, ka gaisa telpas izmantotājiem to radītās izmaksas
jāatlīdzina izmantošanas vietā vai pēc iespējas tuvu
tai. ê 550/2004 23. apsvērums
(pielāgots) Ir svarīgi nodrošināt to izmaksu
pārredzamību, ko rada šīs iekārtas vai pakalpojumi.
Tādēļ visas izmaiņas maksājumu sistēmā vai
līmenī jāizskaidro gaisa telpas izmantotājiem; šādas izmaiņas vai
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju paredzamie ieguldījumi
jāizskaidro informācijas apmaiņā starp aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēju pārvaldības struktūrām un gaisa
telpas izmantotājiem. ê 550/2004 24. apsvērums Maksājumiem jābūt modulējamiem
tā, lai tie dod ieguldījumu visas sistēmas jaudas
palielināšanai. Finanšu stimuli var būt lietderīgi, lai
paātrinātu tāda uz zemes esošā un gaisa kuģī
esošā aprīkojuma ieviešanu, kas palielina jaudu, lai gūtu labumu
no augstas efektivitātes vai no mazāk vēlamu maršrutējumu
neērtību novēršanas. ê 550/2004 25. apsvērums To ieņēmumu sakarā, kas
palielināti, lai iegūtu pamatotu atdevi no aktīviem, un
tiešā korelācijā ar ietaupījumiem, uzlabojot
efektivitāti, Komisijai jāpēta iespēja izveidot rezervi,
kuras mērķis ir samazināt to ietekmi, ko rada gaisa telpas
izmantotājiem piemērojamo maksājumu pēkšņa
palielināšanās samazinātas satiksmes periodos. ê 550/2004 26. apsvērums Komisijai jāpārbauda, cik pamatoti ir
organizēt īslaicīgu finansiālo atbalstu pasākumiem,
lai palielinātu Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas jaudu
kopumā. ê 1070/2009 7. apsvērums
(pielāgots) (15) Koncepcija par tādiem
kopējiem projektiem, kuri paredzēti, lai gaisa telpas
izmantotājiem un/vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem
palīdzētu uzlabot kopējo aeronavigācijas
infrastruktūru, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un gaisa telpas
izmantošanu, jo īpaši tādās jomās, kas var būt vajadzīgas
ATM ģenerālplāna īstenošanai, Ö kurš
apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2009/320/EK[28] saskaņā ar Padomes
Regulas (EK) Nr. 219/2007 1. panta 2. punktu, Õ
nedrīkstētu kavēt līdzīgiem mērķiem
paredzētus iepriekšējus projektus, kurus īsteno viena vai
vairākas dalībvalstis. Noteikumiem par kopējo projektu
ieviešanas finansēšanu nevajadzētu jau iepriekš noteikt veidu,
kā izstrādājami šādi kopēji projekti. Komisija var
ierosināt, ka kopējo projektu atbalstam izmantojams finansējums
saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, piemēram, Eiropas
komunikāciju tīklu vai Eiropas Investīciju bankas
finansējums, lai jo īpaši paātrinātu SESAR programmas
izstrādi. Neierobežojot piekļuvi minētajam finansējumam,
dalībvalstīm vajadzētu varēt brīvi lemt par to,
kā izmantojami ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros
veiktajās aviācijas nozares kvotu izsolēs iegūtie
līdzekļi, un šajā sakarā apsvērt, vai daļu no
šiem ieņēmumiem nebūtu iespējams izmantot, lai
finansētu kopējos projektus funkcionālo gaisa telpas bloku
līmenī. ê 550/2004 27. apsvērums Maksājumu noteikšana un piemērošana gaisa
telpas izmantotājiem Komisijai regulāri jāpārskata,
sadarbojoties ar Eurocontrol un ar dalībvalstu uzraudzības
iestādēm un gaisa telpas izmantotājiem. ê 551/2004 8. apsvērums Eurocontrol — Eiropas Aeronavigācijas
drošības organizācijas — darbība liecina, ka maršrutu tīklu
un gaisa telpas struktūru nevar izveidot izolēti, jo katra
dalībvalsts ir Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla
(EATMN) elements gan Kopienā, gan ārpus tās. ê 551/2004 13. apsvērums Ir svarīgi izveidot kopīgu saskaņotu
gaisa telpas struktūru attiecībā uz maršrutiem un sektoriem, kas
izmantojama, pēc vienotiem principiem organizējot gaisa telpu pašlaik
un nākotnē, un pēc saskaņotiem noteikumiem izveidot un
pārvaldīt gaisa telpu. ò jauns (16) Tīkla
pārvaldnieka struktūras jēdziens ir centrālais faktors, no
kā atkarīga gaisa satiksmes pārvaldības veiktspējas
uzlabošana tīkla līmenī, jo tiek centralizēta tādu
konkrētu pakalpojumu sniegšana, ko vissekmīgāk iespējams
sniegt tīkla līmenī. Lai atvieglinātu rīcību
aviācijas krīzes apstākļos, šādas krīzes koordinēšana
būtu jānodrošina tīkla pārvaldniekam. (17) Komisija
ir pārliecināta, ka drošu un efektīvu gaisa telpas izmantojumu
ir iespējams nodrošināt tikai ar ciešu sadarbību starp civilo un
militāro aprindu gaisa telpas izmantotājiem, galvenokārt
pamatojoties uz gaisa telpas elastīga izmantojuma koncepciju un
efektīvu koordināciju starp civilajām un militārajām
iestādēm, kā to paredz ICAO; Komisija arī uzsver,
cik ļoti svarīgi ir šo civilmilitāro sadarbību
pastiprināt. (18) Informācijas
precizitāte par gaisa telpas statusu un īpašām gaisa satiksmes
situācijām, un tās savlaicīga izplatīšana civilajiem
un militārajiem gaisa telpas dispečeriem tieši ietekmē
darbību drošību un efektivitāti. Reģistrējot vai
pārreģistrējot lidojumu plānus, visām personām,
kas vēlas izmantot pieejamo gaisa telpas struktūru, ir būtiska
savlaicīga piekļuve jaunākajai informācijai par gaisa
telpas statusu. ê 550/2004 16. apsvērums Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem,
par to attiecīgi vienojoties, jāizveido un jāuztur cieša
sadarbība ar militārajām iestādēm, kas atbild par
darbībām, kuras var ietekmēt vispārējo gaisa satiksmi. ê 550/2004 17. apsvērums Visu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju
finanšu pārskatiem jābūt maksimāli pārredzamiem. ê 550/2004 18. apsvērums Ieviešot saskaņotus principus un
nosacījumus piekļuvei ekspluatācijas datiem, jāatvieglo
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšana un gaisa telpas izmantotāju un
lidostu darbība jaunā vidē. ê 551/2004 9. apsvērums Augšējā gaisa telpā
vispārējas nozīmes gaisa satiksmes maršrutiem pakāpeniski
jāizveido arvien vienotāka gaisa telpa; attiecīgi jāizveido
saskarnes starp augšējo un apakšējo gaisa telpu. ê 551/2004 10. apsvērums Šīs regulas darbības sfērā
aptverot dalībvalstu augšējo gaisa telpu Eiropas augšējā
lidojumu informācijas reģionā (EUIR), reģionālo
grūtību pārvarēšanai jāveicina kopīga
plānošana un aeronautikas informācijas publicēšana. ê 1070/2009 30. apsvērums
(pielāgots) (19) Modernas, pilnīgas,
kvalitatīvas un laicīgas aeronavigācijas informācijas
sniegšana ievērojami ietekmē drošību un atvieglo pieeju Kopienas Ö Savienības Õ gaisa telpai un
brīvai kustībai tajā. Ņemot vērā ATM
ģenerālplānu, Kopienai Ö Savienībai Õ sadarbībā
ar Eurocontrol Ö tīkla
pārvaldnieku Õ būtu
jāuzņemas iniciatīva šīs nozares modernizēšanā un
jānodrošina lietotājiem piekļuve šiem datiem no viena publiska
piekļuves punkta, nodrošinot modernu, lietotājam draudzīgu un
apstiprinātu integrētu informāciju. ê 551/2004 11. apsvērums Gaisa telpas izmantotājiem piekļūšanai
Kopienas gaisa telpai un brīvai kustībai tajā ir
jāievēro nesalīdzināmi noteikumi. Tā cēlonis ir
apstāklis, ka nav saskaņotas gaisa telpas klasifikācijas. ê 551/2004 12. apsvērums Gaisa telpas pārstrukturēšanas pamatā
neatkarīgi no pašreizējām robežām jābūt
ekspluatācijas prasībām. Apspriežoties ar Eurocontrol un
pamatojoties uz tā tehniskajām konsultācijām, ir
jāizstrādā kopīgi vispārīgie principi, pēc
kuriem izveidot vienotas gaisa telpas blokus. ê 551/2004 14. apsvērums Efektīvi jāīsteno gaisa telpas
izmantošanas elastības princips, ir jāoptimizē gaisa telpas
sektoru izmantošana, īpaši vispārējas nozīmes gaisa
satiksmes maksimuma laikā un augšējā gaisa telpā, dalībvalstīm
sadarbojoties attiecībā uz šo sektoru izmantošanu
militārajām operācijām un mācībām. Šim
nolūkam gaisa telpas elastīgas izmantošanas principa īstenošanai
jāpiešķir atbilstoši resursi, ņemot vērā gan
civilās, gan kara aviācijas prasības. ê 551/2004 15. apsvērums Elastīgas gaisa telpas izmantošanas principa
īstenošanai dalībvalstīm jācenšas sadarboties ar
kaimiņu dalībvalstīm. ê 551/2004 16. apsvērums Civilās un kara aviācijas sadarbības
organizācijas atšķirības Kopienā ierobežo vienotu un
savlaicīgu gaisa satiksmes vadību un izmaiņu realizāciju.
Eiropas vienotās gaisa telpas sekmes ir atkarīgas no efektīva
sadarbības starp civilajām un militārajām iestādēm,
neskarot dalībvalstu prerogatīvas un pienākumus
aizsardzības jomā. ê 551/2004 17. apsvērums Jānodrošina militārās operācijas
un mācības, ja vienoto principu un kritēriju izmantošana
traucē to drošai un efektīvai veikšanai. ê 551/2004 18. apsvērums Gaisa satiksmes plūsmu vadības uzlabošanai
jārealizē piemēroti pasākumi, lai palīdzētu
esošajām struktūrvienībām, ieskaitot Eurocontrol
Centrālās plūsmas vadības struktūrvienību,
nodrošināt efektīvas lidojumu operācijas. ê 552/2004 10. apsvērums Papildus pamatprasībām vai, tās
sīkāk precizējot, sistēmām pēc vajadzības
jāizstrādā savietojamības īstenošanas noteikumi. Šie
noteikumi jāizstrādā arī, ja vajadzīgs atvieglot
jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības vai tehnoloģiju
koncepciju koordinētu ieviešanu. Nepārtraukti jāsaglabā atbilstība
šiem noteikumiem. Šiem noteikumiem jābūt balstītiem tikai uz
noteikumiem un standartiem, ko izstrādājušas tādas
starptautiskas organizācijas kā Eurocontrol vai ICAO. ê 552/2004 7. apsvērums Tādēļ visu gaisa satiksmes
pārvaldībā iesaistīto pušu interesēs ir
izstrādāt jaunu partnerattiecību pieeju, kas pieļautu visu
pušu līdzsvarotu iesaistīšanu un veicinātu radošumu un
zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī risku dalīšanu;
šādu partnerattiecību mērķis būtu sadarbībā
ar ražotājiem noteikt konsekventu Kopienas specifikāciju kopumu, kas
atbilstu pēc iespējas dažādām vajadzībām. ê 552/2004 11. apsvērums Kopienas specifikāciju izstrādāšana un
pieņemšana attiecībā uz EATMN, tā sistēmām un
komponentiem, un saistītajām procedūrām ir atbilstošs
veids, kā paredzēt tehniskos un darbības nosacījumus, lai
izpildītu savietojamības pamatprasības un attiecīgos
īstenošanas noteikumus. Atbilstība publicētām Kopienas
specifikācijām, kas paliek brīvprātīgas, rada
pieņēmumu par atbilstību savietojamības
pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. ê 552/2004 12. apsvērums Kopienas specifikācijas saskaņā ar
vispārējām Kopienas standartizācijas procedūrām
jānosaka Eiropas standartizācijas organizācijām
sadarbībā ar Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma
organizāciju (EURICAE) un Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas
drošības organizācijai). ê 552/2004 13. apsvērums Procedūras, kas regulē komponentu
atbilstības vai lietošanas piemērotības novērtēšanu,
jābūt balstītām uz moduļiem, kas ietverti Padomes
Lēmumā 93/465/EEK (1993. gada 22. jūlijs) par
atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu
moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE
atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas
saskaņošanas direktīvās[29].
Ciktāl tas nepieciešams, šie moduļi jāpaplašina, lai ietvertu
attiecīgo ražošanas nozaru konkrētās prasības. ê 552/2004 14. apsvērums Attiecīgais tirgus ir mazs un sastāv no
sistēmām un komponentiem, ko izmanto gandrīz vienīgi gaisa
satiksmes pārvaldībai un kas nav paredzēti plašai
sabiedrībai. Tādēļ būtu lieki komponentus
marķēt ar CE marķējumu, jo, pamatojoties uz
atbilstības un/vai lietošanas piemērotības novērtējumu,
pietiek ar ražotāja deklarāciju. Tam nav jāietekmē
ražotāju pienākums marķēt ar CE marķējumu
noteiktus komponentus, lai apstiprinātu to atbilstību tiem Kopienas
tiesību aktiem, kas uz tiem attiecas. ê 552/2004 15. apsvērums Nododot ekspluatācijā gaisa satiksmes
pārvaldības sistēmas, jāpārbauda to atbilstība savietojamības
pamatprasībām un attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem.
Kopienas specifikāciju izmantošana rada pieņēmumu par
atbilstību savietojamības pamatprasībām un
attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem. ê 552/2004 16. apsvērums Šās regulas pilnīga piemērošana
jāsasniedz, izmantojot pārejas stratēģiju, kas
paredzēta šajā regulā noteikto mērķu sasniegšanai,
neradot nepamatotus izmaksu un ieguvumu šķēršļus esošās infrastruktūras
saglabāšanai. ê 549/2004 7. apsvērums Gaisa telpa ir ierobežota, un tās optimāla
un efektīva izmantošana būs iespējama tikai tad, ja tiks
ņemtas vērā visu lietotāju prasības un
attiecīgā gadījumā pārstāvētas visā
Eiropas vienotajā gaisa telpas, tostarp Vienotās gaisa telpas
komitejas, attīstībā, lēmumu pieņemšanas procesā
un īstenošanā. ê 549/2004 25. apsvērums Pasākumi, kuri vajadzīgi šīs regulas
īstenošanai, jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu
1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto
ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[30]. ê 549/2004 26. apsvērums
(pielāgots) 8. panta
2. punkts Komitejas procedūras standartreglamentā[31], kas
pieņemts, piemērojot Lēmuma 1999/468/EK 7. panta
1. punktu, paredz standartnoteikumu par to, ka komitejas
priekšsēdētājs var nolemt uzaicināt trešās personas uz
minētās komitejas sanāksmi. Vajadzības gadījumā
Vienotās gaisa telpas komitejas priekšsēdētājam
jāuzaicina Eurocontrol pārstāvji piedalīties
sanāksmēs kā novērotāji vai eksperti, ê 549/2004 18. apsvērums Tādām ieinteresētajām
personām kā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa
telpas izmantotājiem, lidostām, aviācijas rūpniecībai
un profesionāļu pārstāvības struktūrām
jābūt iespējai informēt Komisiju par Eiropas vienotās
gaisa telpas īstenošanas tehniskajiem jautājumiem. ê 549/2004 12. apsvērums Vēlams paplašināt Eiropas vienoto gaisa
telpu, ietverot trešās valstis vai nu saistībā ar Kopienas
dalību organizācijā Eurocontrol pēc Kopienas pievienošanos
Eurocontrol, vai ar nolīgumiem, ko ar šīm valstīm noslēgusi
Kopiena. ê 549/2004 13. apsvērums Kopienas pievienošanās organizācijai
Eurocontrol ir svarīgs komponents Eiropas gaisa telpas radīšanā. ê 549/2004 14. apsvērums Eiropas vienotās gaisa telpas radīšanas
procesā Kopienai attiecīgā gadījumā jāizveido
augstākā līmeņa sadarbība ar Eurocontrol, lai
nodrošinātu reglamentējošu un stratēģisku konsekvenci un
lai šo abu personu darbība nedublētos. ê 549/2004 15. apsvērums
(pielāgots) Saskaņā
ar augstā līmeņa grupas secinājumiem Eurocontrol ir
struktūra, kam ir attiecīga kompetence, lai kā
reglamentējošu institūciju atbalstītu Kopienu. Tāpēc
jāizstrādā īstenošanas noteikumi attiecībā uz
jautājumiem, kas saskaņā ar Eurocontrol dotajām
pilnvarām ir minētās organizācijas kompetencē,
ievērojot nosacījumus, kas iekļaujami Komisijas un Eurocontrol
sadarbības pamatā. ê 549/2004 16. apsvērums To pasākumu izstrādei, kas vajadzīgi
Eiropas vienotās gaisa telpas radīšanai, nepieciešamas plaša
mēroga ieinteresēto ekonomisko un sociālo personu apspriedes. ê 550/2004 8. apsvērums Arī, lai gaisa transporta sistēma darbotos
bez traucējumiem, vajadzīgi vienoti un augsta līmeņa
drošības standarti aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. ê 550/2004 9. apsvērums Jāveic pasākumi dispečeru
licencēšanas sistēmu saskaņošanai, lai uzlabotu dispečeru
pieejamību un veicinātu licenču savstarpējo atzīšanu. ê 550/2004 28. apsvērums Tā kā informācija par
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši
konfidenciāla, dalībvalstu uzraudzības iestādes, neskarot
sistēmas organizāciju uzraudzībai un šo pakalpojumu
sniedzēju darbības publicēšanai, nedrīkst izpaust informāciju,
uz kuru attiecas dienesta noslēpums, ê 549/2004 19. apsvērums Eiropas līmenī aeronavigācijas
pakalpojumu sistēma kopumā jānovērtē regulāri,
pienācīgu uzmanību veltot augsta līmeņa drošības
uzturēšanai, lai pārbaudītu pieņemto pasākumu
efektivitāti un ieteiktu turpmākus pasākumus. ê 549/2004 21. apsvērums To pasākumu ietekme, kas veikti piemērojot
šo regulu, jānovērtē, ņemot vērā ziņojumus,
kas Komisijai regulāri jāiesniedz. ê 551/2004 19. apsvērums Ievērojot laika grafiku un veicot
attiecīgus pētījumus, ir vēlams augšējai gaisa telpai
noteiktos principus attiecināt uz apakšējo gaisa telpu, ê 549/2004 22. apsvērums Šī regula neietekmē dalībvalstu
tiesības pieņemt noteikumus attiecībā uz to bruņoto
spēku organizēšanu. Izmantojot šīs tiesības,
dalībvalstis drīkst pieņemt pasākumus, lai
nodrošinātu, ka to bruņotajiem spēkiem ir pietiekoši daudz gaisa
telpas atbilstīgiem izglītības un apmācības
mērķiem. Tāpēc jāparedz aizsardzības
pasākumu noteikums, lai šis tiesības varētu izmantot. ê 552/2004 19. apsvērums
(pielāgots) Juridiskās
noteiktības nolūkos ir svarīgi, lai nemainīts
spēkā paliktu noteiktu, uz Direktīvas 93/65/EEK pamata
pieņemtu Kopienas tiesību aktu noteikumu saturs. Šādiem
noteikumiem atbilstošu īstenošanas noteikumu pieņemšana saskaņā
ar šo regulu prasīs zināmu laiku, ê 552/2004 18. apsvērums
(pielāgots) Padomes
Direktīvā 93/65/EEK (1993. gada 19. jūlijs) par
saderīgu tehnisko specifikāciju noteikšanu un lietošanu gaisa
satiksmes vadības iekārtu un sistēmu iegādei[32] ir noteikti
tikai piešķīrēju iestāžu pienākumi. Šā regula ir
plašāka, jo tā aptver visu dalībnieku, tostarp
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju,
ražotāju un lidostu, pienākumus un paredz gan noteikumus, kas
piemērojami visiem, gan Kopienas specifikāciju pieņemšanu, kas,
kaut arī brīvprātīga, rada pieņēmumu par
atbilstību pamatprasībām. Tādēļ pēc
pārejas perioda jāatceļ Direktīva 93/65/EEK, Komisijas
Direktīva 97/15/EK (1997. gada 25. marts), ar ko pieņem
Eurocontrol standartus un groza Padomes Direktīvu 93/65/EEK par
saderīgu tehnisko specifikāciju noteikšanu un lietošanu gaisa
satiksmes vadības iekārtu un sistēmu iegādei[33], Komisijas
Regula (EK) Nr. 2082/2000 (2000. gada 6. septembris), ar kuru
pieņem Eurocontrol standartus un groza Direktīvu 97/15/EK[34], un
Komisijas Regula (EK) Nr. 980/2002 (2002. gada 4. jūnijs),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2082/2000. ê 552/2004 8. apsvērums Kopienas mērķis ir izveidot iekšējo
tirgu, tādēļ saskaņā ar šo regulu veiktajiem
pasākumiem jāsniedz ieguldījums šīs nozares
pakāpeniskā attīstībā. ê 552/2004 9. apsvērums Tādēļ lietderīgi noteikt
pamatprasības, kas jāpiemēro Eiropas gaisa satiksmes
pārvaldības tīklam, tā sistēmām, komponentiem un
saistītajām procedūrām. ê 552/2004 17. apsvērums Attiecīgo Kopienas tiesību aktu ietvaros
pienācīgi jāņem vērā vajadzība
nodrošināt: –
saskaņotus nosacījumus attiecībā uz
radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu
vienotās Eiropas gaisa telpas projekta īstenošanai, tai skaitā
attiecībā uz elektromagnētiskās savietojamības
aspektiem, –
dzīvības drošības pakalpojumu aizsardzību no
nevēlamas iejaukšanās, –
aviācijas nozarei piešķirto un tikai šīs nozares
pārvaldīto frekvenču efektīvu un atbilstošu izmantošanu; ò jauns (20) Lai
ņemtu vērā izmaiņas, kas tika ieviestas ar Regulu (EK)
Nr. 1108/2009 un Regulu (EK) Nr. 1070/2009, šīs regulas saturs
ir jāsaskaņo ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 saturu atbilstoši
65.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra
Regulā (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās
aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības
aģentūras izveidi[35].
(21) Turklāt
Regulu (EK) Nr. 549/2004, (EK) Nr. 550/2004, (EK) Nr. 551/2004
un (EK) Nr. 552/2004 tehniskie elementi, par kuriem tika panākta
vienošanās 2004. un 2009. gadā, būtu jāatjaunina
un būtu jāveic tehniski labojumi, lai ņemtu vērā
sasniegto progresu. (22) Būtu
jāgroza šīs regulas piemērošanas ģeogrāfiskais
tvērums ICAO NAT reģionā, lai ņemtu vērā
gan jau spēkā esošās, gan plānotās vienošanās
pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī nepieciešamību
nodrošināt konsekvenci tajā, kā tiek piemēroti noteikumi
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas
izmantotājiem, kas darbojas šajā apgabalā. (23) Tīkla
pārvaldnieka funkcija būtu jāpilnveido, to orientējot uz
nozares vadītu partnerību, ņemot vērā uzdevumus, kas
tam kā funkcionālai organizācijai ir uzticēti, kā
arī aizsākto Eurocontrol reformu. (24) Funkcionālo
gaisa telpas bloku koncepcija, kuri projektēti, lai uzlabotu
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sadarbību, ir
nozīmīgs rīks Eiropas ATM sistēmas darbības
rādītāju uzlabošanai. Lai šo rīku pastiprinātu,
funkcionālajiem gaisa telpas blokiem būtu jābūt
lielākā mērā orientētiem uz darbības
rezultātiem, un to pamatā būtu jābūt nozares
partnerībām, savukārt nozarei būtu jādod lielāka
brīvība tās grozīt, ja nepieciešams, lai sasniegtu vai pat
pārsniegtu izvirzītos darbības mērķus. (25) Funkcionālo
gaisa telpas bloku darbībai vajadzētu būt elastīgai, tiem
būtu Eiropas mērogā jāvieno pakalpojumu sniedzēji un
savstarpēji vienam otru jāatbalsta. Šādai elastībai
būtu jārada priekšnoteikumi, lai veidotos sinerģijas starp
pakalpojumu sniedzējiem, neraugoties uz to ģeogrāfisko
atrašanās vietu vai valstspiederību, kā arī lai būtu
iespējami dažādi pakalpojumu sniegšanas modeļi, kuri rastos šo
darbības rādītāju uzlabošanas centienu rezultātā. (26) Lai
vēl vairāk mudinātu aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējus orientēties uz klientu vajadzībām un lai dotu
gaisa telpas izmantotājiem vairāk iespēju ietekmēt
lēmumus, kas uz tiem attiecas, apspriedēm ar
ieinteresētajām personām un šo personu līdzdalībai
nozīmīgākajos aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju
pieņemtajos lēmumos, kuri attiecas uz darbību, būtu
jābūt rezultatīvākai. (27) Darbības
uzlabošanas shēma ir galvenais rīks, kas nodrošina ATM ekonomisku
regulējumu, un tā lēmumu kvalitāte un neatkarība
būtu jāuztur un, ja vien iespējams, jāuzlabo. (28) Lai
pielāgotos tehniskajai un funkcionālajai attīstībai, it
sevišķi izdarot grozījumus pielikumos vai ieviešot jaunus noteikumus
attiecībā uz tīkla pārvaldību un darbības
uzlabošanas shēmu, pilnvaras pieņemt normatīvos aktus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību
290. pantu būtu jādeleģē Komisijai. Katra
deleģējuma saturs un darbības joma sīkāk
izklāstīta attiecīgajos pantos. Ir īpaši svarīgi, lai
sagatavošanas darba gaitā Komisija pienācīgi apspriestos,
tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot
deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga,
savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu
nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei. (29) Ja
tīkla pārvaldības pakalpojumu saraksts tiek papildināts,
Komisijai būtu pienācīgi jāapspriežas ar nozares
iesaistītajām aprindām. (30) Īstenošanas
pilnvaras būtu jāuztic Komisijai nolūkā nodrošināt
vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši
attiecībā uz to, kā nacionālās uzraudzības
iestādes pilda tām uzticētās pilnvaras, kā pakalpojumu
sniedzēji vai šādu pakalpojumu sniedzēju grupas sniedz atbalsta
pakalpojumus, kuru sniegšana tiem uzticēta ekskluzīvā
kārtā, attiecībā uz korektīvajiem pasākumiem, kas
nodrošina atbilstību Savienības mēroga un saistītajiem
vietējiem darbības mērķiem, atbilstības
uzraudzību saistībā ar tarifikācijas sistēmu,
kopprojektu pārvaldību un pieņemšanu ar tīklu
saistītās funkcijās, funkcionālajiem gaisa telpas blokiem,
ieinteresēto personu dalības kārtību
nozīmīgākajos darbību ietekmējošajos lēmumos,
kurus pieņem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji,
piekļuvi datiem un datu aizsardzību, elektronisku
aeronavigācijas informāciju, kā arī gaisa satiksmes
pārvaldības tehnoloģisko attīstību un
savietojamību. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada
16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas
un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles
mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru
izmantošanu[36]. (31) Saskaņā
ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 attiecībā uz īstenošanas
aktiem, ko pieņem atbilstoši šai regulai, pieņemot
vispārēja tvēruma īstenošanas aktus, ir jāizmanto
pārbaudes procedūra. (32) Pieņemot
individuālus īstenošanas aktus, būtu jāizmanto
konsultēšanās procedūra. ê 549/2004 20. apsvērums
(pielāgots) (33) Sankcijām, ko paredz par
šīs regulas un 3. pantā
minēto pasākumu neievērošanu,
jābūt efektīvām, samērīgām un
preventīvām, un tās nedrīkst mazināt drošību. ò jauns (34) Atbalsta
pakalpojumu iepirkums jāveic attiecīgi saskaņā ar Eiropas
Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta
Direktīvu 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu
valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts
līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru[37], un Eiropas Parlamenta un
Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvu 2004/17/EK, ar ko
koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas
darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta
pakalpojumu nozarēs[38].
Attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā
arī vadlīnijas, kas izklāstītas Komisijas
skaidrojošajā paziņojumā 2006/C 179/02 par Kopienas
tiesību aktiem, ko piemēro līguma slēgšanas tiesību
piešķiršanā, uz ko neattiecas vai tikai daļēji attiecas
publiskā iepirkuma direktīvu noteikumi[39]. ê 1070/2009 42. apsvērums (35) Ministru deklarācija par
Gibraltāra lidostu, par ko vienošanās panākta Kordovā
2006. gada 18. septembrī (“Ministru deklarācija”),
pirmoreiz sanākot ministriem saistībā ar dialoga forumu par
Gibraltāru, aizstās Kopīgo deklarāciju par Gibraltāra
lidostu, kas pasludināta Londonā 1987. gada
2. decembrī, un pilnīgu atbilstību minētajai
deklarācijai uzskatīs par pilnīgu atbilstību
1987. gada deklarācijai. ê 1070/2009 43. apsvērums (36) Šī regula
pilnībā attiecas uz Gibraltāra lidostu, ņemot
vērā Ministru deklarāciju un pamatojoties uz to. Neskarot
Ministru deklarāciju, piemērošana Gibraltāra lidostai un
visi pasākumi, kas ir saistīti ar tās īstenošanu,
pilnībā atbilst minētajai deklarācijai un visām
tajā iekļautajām vienošanās. ê 549/2004 24. apsvērums
(pielāgots) (37) Kopiena Ö Savienība Õ var pieņemt
pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts
Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā, jo šīs regulas
mērķi, proti, Eiropas vienotās gaisa telpas radīšanu Ö īstenošanu Õ, dalībvalstis
nevar pietiekami labi sasniegt šā pasākuma starptautiskā
mēroga dēļ, un to var labāk sasniegt Kopienas Ö Savienības Õ līmenī, paredzot arī
sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, kuros ņemti
vērā īpašie vietējie apstākļi.
Saskaņā ar minētajā pantā noteikto
proporcionalitātes principu šī regula neparedz neko, kas nav
vajadzīgs šā mērķa sasniegšanai. ź 552/2004 IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ê 1070/2009 1. panta
1. punkts (pielāgots) ð jauns 1. pants Mērķis Ö Priekšmets Õ un darbības
joma 1. ð Šajā regulā paredzēti
noteikumi par ï Eiropas vienotās gaisa telpas ð izveidi un pienācīgu
darbību ï iniciatīvas mērķis
ir uzlabot Ö nolūkā
nodrošināt Õ esošos Ö gaisa
satiksmes Õ drošības
standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas
ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes
pārvaldības (ATM) un aeronavigācijas pakalpojumu (ANS)
sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes
gaisa pārvadājumiem Eiropā atbilstoši visu gaisa telpas
izmantotāju prasībām. Šajā Eiropas vienotajā gaisa
telpā ietilpst saskaņots Eiropas tīkls, kas ietver maršrutus, ð integrētu izmantojamo gaisa
telpu, ï maršrutu pārvaldīšanu un gaisa satiksmes
pārvaldības sistēmas, pamatojoties tikai uz drošību,
efektivitāti un tehniskiem
apsvērumiem ð savietojamību ï gaisa telpas izmantotāju interesēs. Šo mērķi īstenojot, šīs
regulas mērķis ir izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu,
lai radītu Eiropas vienoto gaisa telpu. ê 1070/2009 1. panta
2. punkts (pielāgots) 2. Šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošana neierobežo dalībvalstu suverenitāti
attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasībām,
kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts
drošības un aizsardzības jautājumiem, kas izklāstīti 3813.
pantā. Šī regula un 3.
pantā minētie pasākumi neattiecas uz
militārām operācijām un mācībām. ê 1070/2009 1. panta
3. punkts (pielāgots) 3. Šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošana neierobežo dalībvalstu tiesības un
pienākumus attiecībā uz 1994. gada Čikāgas
Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas
konvencija”). Šajā sakarībā šī
regulas papildu mērķis Ö tiecas Õ jomās, uz
kurām tā attiecas, ir palīdzēt dalībvalstīm pildīt saistības,
kas noteiktas Čikāgas Konvencijā, nodrošinot pamatu noteikumu
kopīgai interpretācijai un vienādai īstenošanai un to, ka
šos noteikumus pienācīgi ņem vērā šajā
regulā un tās īstenošanai izstrādātajos noteikumos. ê 550/2004
(pielāgots) I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Piemērošanas joma un mērķis 1. Pamatregulas piemērošanas jomā šī regula attiecas uz
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa
telpā. Šīs regulas mērķis ir noteikt kopīgas
prasības drošai un efektīvai aeronavigācijas pakalpojumu
sniegšanai Kopienā. 2. Šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumu
sniegšanu vispārējai gaisa satiksmei saskaņā ar pamatregulu
un tās piemērošanas jomā. ź 551/2004 I NODAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. pants Mērķis un piemērošanas joma 1. Pamatregulas darbības jomā šī regula attiecas uz gaisa
telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa
telpā. Šīs regulas mērķis ir veicināt principa par
pakāpeniski aizvien vairāk integrētas izmantojamās gaisa
telpas izveidošanu saistībā ar kopējo transporta politiku un
noteikt kopīgas gaisa satiksmes izveidošanas, plānošanas un
vadības procedūras, kas nodrošina tā efektīvu darbību
un drošību. 2. Gaisa telpas izmantošana papildina aeronavigācijas pakalpojumus
saskaņotā un savietojamā kopumā saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 550/2004 par
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa
telpā (pakalpojumu sniegšanas regula)[40]. ê 551/2004 (pielāgots) ð jauns 43. Neskarot 10. pantu, šŠī
regula attiecas uz gaisa telpu ICAO EUR un AFI ð , un NAT ï reģionos, ja dalībvalstu pārziņā ir gaisa
satiksmes pakalpojumu sniegšana saskaņā ar pakalpojumu sniegšanas Ö šo Õ regulu.
Dalībvalstis šo regulu var attiecināt arī uz to
pārziņā esošo gaisa telpu citos ICAO reģionos, ja
tās par to informē Komisiju un pārējās
dalībvalstis. ź 551/2004 4. Gaisa telpā izveidotie lidojumu informācijas reģioni,
uz kuriem attiecas šī regula, ir jāpublicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ê 1070/2009 1. panta
1. punkts 54.
Uzskata, ka šīs regulas piemērošana attiecībā uz
Gibraltāra lidostu neskar Spānijas Karalistes un Lielbritānijas
un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes attiecīgās
juridiskās nostājas, kas saistītas ar domstarpībām par
tās teritorijas suverenitāti, kurā atrodas šī lidosta. ź 552/2004 1. pants Mērķis un piemērošanas joma 1. Pamatregulas piemērošanas jomā šā regula attiecas uz
EATMN savietojamību. 2. Šo regulu piemēro I pielikumā norādītajām
sistēmām, to komponentiem un saistītajām
procedūrām. 3. Šās regulas mērķis ir sasniegt dažādu EATMN
sistēmu, komponentu un saistīto procedūru savietojamību,
pienācīgi ņemot vērā attiecīgās
starptautiskās tiesību normas. Šās regulas mērķis ir
arī nodrošināt jaunu, saskaņotu un apstiprinātu
darbības un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru
ieviešanu gaisa satiksmes pārvaldībā. ê 549/2004 (pielāgots) 2. pants Definīcijas Šajā regulā un 3. pantā minēto pasākumu
vajadzībām ir spēkā šādas
definīcijas: ê 549/2004 ð jauns 1. “Gaisa satiksmes vadības (ATC)
pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai: a) novērstu sadursmes: –
starp gaisa kuģiem un –
manevrēšanas laukumā starp gaisa
kuģiem un šķēršļiem; un b) paātrinātu un
saglabātu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu. 2. “Lidlauka vadības
pakalpojums” ir ATC pakalpojums satiksmei uz lidlauka. 3. “Aeronavigācijas
informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai noteiktā
jomā nodrošinātu aeronavigācijas informāciju un datus, kas
vajadzīgi aeronavigācijas drošībai, regularitātei un
efektivitātei. 4. “Aeronavigācijas
pakalpojumi” ir gaisa satiksmes pakalpojumi: saziņas, navigācijas un
uzraudzības pakalpojumi; meteoroloģiskie pakalpojumi, kas
vajadzīgi aeronavigācijai un aeronavigācijas informācijas
pakalpojumi. 5. “Aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēji” ir visi valsts vai privātie
uzņēmumi, kas sniedz aeronavigācijas pakalpojumus
vispārējai gaisa satiksmei. 6. “Gaisa telpas bloks” ir
tāda gaisa telpa ar noteiktiem izmēriem laikā un telpā,
kurā sniedz aeronavigācijas pakalpojumus. 7. “Gaisa telpas organizēšana”
ir plānošanas funkcija
ð pakalpojums ï , kuras galvenais mērķis ir maksimāli izmantot pieejamo gaisa
telpu, dinamiski sadalot laiku, un reizēm — sadalīt gaisa telpu
dažādām gaisa telpas izmantotāju kategorijām
atbilstīgi īslaicīgām vajadzībām. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta a) apakšpunkts 8. “Gaisa telpas izmantotāji”
ir vispārējai gaisa satiksmei izmantojamu gaisa kuģu
ekspluatanti. ê 549/2004 (pielāgots) ð jauns 9. “Gaisa satiksmes plūsmas
pārvaldība” ir funkcija Ö pakalpojums Õ , kuras
mērķis ir sekmēt drošu, sakārtotu un paātrinātu
gaisa satiksmes plūsmu, nodrošinot ATC iespēju maksimālu
izmantošanu un satiksmes intensitātes atbilstību apjomam, ko
deklarējuši attiecīgie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta b) apakšpunkts ð jauns 10. “Gaisa satiksmes
pārvaldība (ATM)” ir gaisā un uz zemes veicamo funkciju ð pakalpojumu ï apkopojums (gaisa satiksmes pakalpojumi, gaisa telpas
pārvaldība un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība), kas
vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu
kustību visos darbības posmos. ź 549/2004 11. “Gaisa satiksmes pakalpojumi”
ir dažādie lidojumu informācijasu pakalpojumi, brīdināšanas pakalpojumi, gaisa satiksmes
konsultāciju pakalpojumi un ATC pakalpojumi (gaisa, pieejas un
lidlauka vadības pakalpojumi). 12. “Lidojumu rajona pakalpojums”
ir ATC pakalpojums kontrolētiem lidojumiem gaisa telpas blokā. 13. “Pieejas kontroles pakalpojums”
ir ATC pakalpojums ielidojošajiem un izlidojošajiem kontrolēto
lidojumu gaisa kuģiem. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta c) apakšpunkts 1413a. “ATM
ģenerālplāns” ir plāns, ko apstiprina ar Padomes
Lēmumu 2009/320/EK[41]
saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada
27. februāris), ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu
jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)[42], 1. panta 2. punktu. ò jauns 15. “Aviācijas
krīze” ir apstākļi, kuros gaisa telpas kapacitāte
ārkārtīgi samazinās tādu iemeslu dēļ kā
ļoti nelabvēlīgi laikapstākļi vai lielas gaisa telpas
daļas nepieejamība, kas saistīta ar dabas vai politiskiem
iemesliem. ź 549/2004 1614.
“Pakalpojumu kopums” ir divi vai vairāki aeronavigācijas pakalpojumi. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta d) apakšpunkts 1715.
“Sertifikāts” ir dokuments, ko izdevusi valsts uzraudzības
iestāde jebkādā formā, kas atbilst valsts tiesību
aktiem un apliecina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs atbilst
konkrētā pakalpojuma sniegšanas prasībām. ź 549/2004 1816.
“Saziņas pakalpojumi” ir fiksētie un mobilie aeronavigācijas
pakalpojumi, kas nodrošina saziņu zeme — zeme, gaiss — zeme un gaiss —
gaiss ATC mērķiem. 17. “Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības
tīkls” (EATMN) ir to sistēmu kopums, kas uzskaitītas I pielikumā
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 552/2004 (2004. gada
10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla
savietojamību (Savietojamības regula)[43]
un kas nodrošina to, lai Kopienā varētu sniegt aeronavigācijas
pakalpojumus, tostarp pie robežām nodrošina koordināciju ar
trešām valstīm. 18. “Darbības koncepcija” ir kritēriji, kas
jāizpilda, lai EATMN vai tā daļu varētu operatīvi
izmantot. 19. “Sastāvdaļas” ir
materiāli objekti, piemēram, aparatūra, un nemateriāli
objekti, piemēram, programmatūra, no kuriem ir atkarīga Eiropas Gaisa satiksmes
pārvaldības tīkla (EATMN)
savietojamība. ò jauns 20. “Deklarācija” ATM/ANS
nolūkos ir jebkurš rakstisks paziņojums: - ko izdod ATM/ANS
sistēmu un sastāvdaļu projektēšanā, ražošanā
un apkopē iesaistīta organizācija attiecībā uz
sistēmu un sastāvdaļu atbilstību vai piemērotību
lietošanai; - ko izdod
pakalpojuma sniedzējs attiecībā uz pakalpojuma, kuru
paredzēts sākt sniegt, vai sistēmas, kuru paredzēts laist
ekspluatācijā, atbilstību piemērojamajām
prasībām; - attiecībā
uz spējām un līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai
uzņemtos ar konkrētiem lidojumu informācijas pakalpojumiem
saistīto atbildību. ê 549/2004 (pielāgots) 20. “Eurocontrol” ir Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija,
kas izveidota saskaņā ar 1960. gada 13. decembra
Starptautisko Konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības
jomā[44]. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta f) apakšpunkts (pielāgots) 2122. “Gaisa
telpas elastīga izmantošana” ir gaisa telpas pārvaldības
koncepcija, ko piemēro Eiropas Civilās aviācijas konferences
jomā, kuras pamatā ir Ö Eiropas
Aeronavigācijas drošības organizācijas Õ (Eurocontrol) Ö [45] Õ izdotā “Gaisa
telpas pārvaldības rokasgrāmata par gaisa telpas elastīgas
izmantošanas koncepcijas piemērošanu”. ź 549/2004 23. “Lidojuma informācijas reģions” ir
noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā sniedz informācijas un
brīdināšanas pakalpojumus. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta g) apakšpunkts 2223a.
“Lidojuma informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ar ko sniedz
drošai un efektīvai lidojumu veikšanai noderīgas
konsultācijas un informāciju. 2323b.
“Brīdināšanas pakalpojumi” ir pakalpojumi, ar kuru palīdzību
attiecīgām organizācijām paziņo par gaisa kuģi,
kuram vajadzīga meklēšanas un glābšanas palīdzība, un
vajadzības gadījumā palīdz šīm
organizācijām. ź 549/2004 24. “Lidojuma līmenis” ir konstanta
atmosfēras spiediena virsma, kas saistīta ar īpašo spiediena
rādītāju 1013,2 hektopaskāli un ir atdalīta no
citām virsmām ar īpašiem spiediena intervāliem. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta h) apakšpunkts 2425.
“Funkcionāls gaisa telpas bloks” ir gaisa telpas bloks, kas izveidots atbilstīgi
operatīvām prasībām un neatkarīgi no valstu
robežām un kurā aeronavigācijas pakalpojumi un ar tiem
saistītās funkcijas ir orientētas uz darbību un
optimizētas, lai katrā funkcionālajā gaisa telpas
blokā ieviestu ciešāku sadarbību starp aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzējiem vai vajadzības gadījumā vienu
integrētu pakalpojumu sniedzēju. ê 549/2004 (pielāgots) 2526.
“Vispārēja gaisa satiksme” ir civilās aviācijas gaisa
kuģua
kustība, kā arī valsts gaisa kuģu (tostarp militāro,
muitas un policijas gaisa kuģu) kustība, ja šī kustība
notiek atbilstīgi Ö Starptautiskās
Civilās aviācijas organizācijas (ICAO), kas izveidota ar
1944. gada Čikāgas konvenciju par starptautisko civilo
aviāciju, Õ ICAO
procedūrām. 27. “ICAO” ir Starptautiskā civilās aviācijas
organizācija, kas izveidota saskaņā ar 1944. gada
Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju. 2628.
“Savietojamība” ir funkcionālo, tehnisko un darbības
īpašību kopums, kas vajadzīgas EATMN un tās darbības
procedūru sistēmām un sastāvdaļām, lai
nodrošinātu tā drošu, vienotu un efektīvu darbību.
Savietojamību panāk, nodrošinot sistēmu un sastāvdaļu
atbilstību pamatprasībām. 2729.
“Meteoroloģiskie pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, kas gaisa
kuģim sniedz meteoroloģiskās prognozes, rezumējumu un
novērojumus, kā arī visu meteoroloģisko informāciju un
datus, ko sniegušas valstis aeronavigācijas vajadzībām. 2830.
“Navigācijas pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, kas gaisa kuģim
sniedz informāciju par atrašanās vietu un laiku. 2931.
“Darbības dati” ir informācija par visiem lidojuma posmiem, kas
vajadzīgi, lai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa
telpas izmantotāji, lidostas operatori un citas iesaistītās
personas varētu pieņemt lēmumus par darbību. 32. “Procedūra”, ko lieto saistībā ar
Savietojamības regulu, ir standartpaņēmiens sistēmu
izmantošanai (vai nu tehniski, vai darbībā) saistībā ar
saskaņotām un validētām darbības koncepcijām, kas
paredz vienotu īstenošanu visā EATMN. 3033.
“Nodošana ekspluatācijā” ir pirmā izmantošana pēc
sistēmas sākotnējās uzstādīšanas vai uzlabošanas. 3134.
“Maršrutu tīkls” ir precizētu maršrutu tīkls, ko izmanto, lai pārbaudītu Ö virzītu Õ
vispārējās gaisa satiksmes plūsmu, kā kura vajadzīgsa, lai
sniegtu ATC pakalpojumus. 35. “Maršrutēšana” ir izraudzīts maršruts,
pa kuru lido gaisa kuģis, veicot darbību. 36. “Vienota darbība” ir EATMN darbība
tādā veidā, ka lietotājam šķiet, tā darbojas
kā viena vienota vienība. ź 549/2004 3238.
“Uzraudzības pakalpojumi” ir objekti un pakalpojumi, ko izmanto, lai
noteiktu attiecīgo gaisa kuģa atrašanās vietu, lai būtu
iespējama droša distancēšana. 3339.
“Sistēma” ir apkopojums, kas aptver gaisa un zemes sastāvdaļas,
kā arī kosmosa tehniskās sistēmas, kas sniedz atbalstu
aeronavigācijas pakalpojumiem visos lidojuma posmos. 3440.
“Uzlabojums” ir jebkura sistēmas darbības īpašību
pārmaiņa. ê 1070/2009 1. panta
1. punkta j) apakšpunkts (pielāgots) 3541.
“Pārrobežu pakalpojumi” ir aeronavigācijas pakalpojumi, ko
kādā dalībvalstī sniedz citā dalībvalstī reģistrēts Ö sertificēts Õ pakalpojumu
sniedzējs. ò jauns 36.
„Nacionālā uzraudzības iestāde” ir valsts struktūra
vai struktūras, kam dalībvalsts uzticējusi uzraudzības
uzdevumus atbilstīgi šai regulai, un nacionālās kompetentās
iestādes, kam uzticēti Regulas (EK) Nr. 216/2008
8.b pantā noteiktie uzdevumi. 37. „Atbalsta
pakalpojumi” ir aeronavigācijas pakalpojumi, kas nav gaisa satiksmes
pakalpojumi, kā arī citi pakalpojumi un darbības, kas ir
saistītas ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu un kas šo
pakalpojumu sniegšanu atbalsta. 38. „Vietējie
darbības mērķi” ir darbības mērķi, kurus
dalībvalstis izvirzījušas vietējā līmenī, respektīvi,
funkcionālā gaisa telpas bloka, valsts, tarifikācijas zonas vai
lidostas līmenī. ź 549/2004 3. pants Kopienas iesaistīšanās jomas 1. Ar šo regulu izveido Eiropas vienotās gaisa telpas
saskaņotu tiesisko regulējumu kopā ar a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)
Nr. 551/2004 (2004. gada 10. marts) par gaisa telpas
organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (gaisa
telpas regula)[46]; b) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)
Nr. 550/2004 (2004. gada 10. marts) par aeronavigācijas
pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (pakalpojumu
sniegšanas regula)[47]; un c) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)
Nr. 552/2004 (2004. gada 10. marts) par Eiropas gaisa satiksmes
pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības
regula)[48]; un ar īstenošanas noteikumiem, ko pieņēmusi Komisija,
pamatojoties uz šo regulu un iepriekšminētajām regulām. 2. Šā panta 1. punktā minētos pasākumus
piemēro, ievērojot šīs regulas noteikumus. ê 1070/2009 1. panta
3. punkts (pielāgots) ð jauns II NODAĻA Övalsts iestādes Õ 34. pants Valstu uzraudzības iestādes 1. Dalībvalstis kopīgi vai
atsevišķi izraugās vai izveido struktūru vai struktūras,
kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas
pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar
šo regulu un saistībā ar
3. pantā minētajiem pasākumiem. 2. Valsts uzraudzības iestādes ð ir juridiski nodalītas un ï nav atkarīgas no ð , it sevišķi organizatoriskā,
hierarhiskā un lēmumu pieņemšanas ziņā, no
jebkuriem ï aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ð un jebkuras privātas vai publiskas
struktūras, kam ir intereses saistībā ar šādu pakalpojumu
sniedzēju darbību ï. Šo
neatkarību nodrošina, atbilstīgi – vismaz funkciju līmenī –
nošķirot valsts uzraudzības iestādes no šiem pakalpojumu
sniedzējiem. ò jauns 3. Neskarot
2. punktu, nacionālās uzraudzības iestādes
organizatoriskā ziņā var apvienoties ar citām
regulatīvajām struktūrām un/vai drošības
struktūrām. 4.
Nacionālajām uzraudzības iestādēm, kuras dienā,
kad stājas spēkā šī regula, nav juridiski nodalītas no
jebkuriem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un jebkuras
privātas vai publiskas struktūras, kam ir intereses
saistībā ar šādu pakalpojumu sniedzēju darbību,
kā noteikts 2. punktā, ne vēlāk kā ar
2020. gada 1. janvāri ir jānodrošina atbilstība minētajai
prasībai. ê 1070/2009 1. panta
3. punkts ð jauns 35. Valsts
uzraudzības iestādes īsteno savas pilnvaras objektīvi,
neatkarīgi un pārredzami. Šo neatkarību panāk, izmantojot
attiecīgus pārvaldības un kontroles mehānismus,
ð It sevišķi šīs iestādes
organizē, apgādā ar personālu, pārvalda un finansē
tā, lai tām būtu iespējams īstenot savas pilnvaras
šādā veidā. ï tostarp
saistībā ar dalībvalsts noteiktu pārvaldības
sistēmu. Tomēr šī neatkarība neattur valsts
uzraudzības iestādes no uzdevumu pildīšanas saskaņā ar
valsts civilās aviācijas iestāžu vai citu valsts iestāžu
noteikumiem. ò jauns 6. Nacionālo
uzraudzības iestāžu personāls: a) tiek
pieņemts darbā saskaņā ar skaidriem un
pārskatāmiem noteikumiem, kuri garantē to neatkarību, bet
personas, kas atbild par stratēģiskiem lēmumiem, ieceļ
valsts kabinets vai ministru padome, vai cita publiska struktūra, kurai
nav tiešas kontroles pār aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem
un kam nav tieša labuma no tiem; b) tiek
izraudzīts pārredzamā procedūrā, pamatojoties uz šo
personu konkrētajām kvalifikācijām, tostarp
pienācīgu kompetenci un attiecīgu pieredzi citstarp arī
audita, aeronavigācijas pakalpojumu un sistēmu jomā; c) nav atkarīgs
it sevišķi no jebkurām interesēm, kas saistītas ar
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, un nacionālās
uzraudzības iestādes funkciju veikšanā neprasa un nepieņem
norādījumus no jebkurām valdības vai citām
publiskām vai privātām struktūrām; d) kas attiecas uz
personām, kuras atbild par stratēģiskiem lēmumiem, — sniedz
ikgadēju deklarāciju par saistībām un interešu
deklarāciju, norādot jebkuras tiešas vai netiešas intereses, kuras
var uzskatīt par ierobežojošām attiecībā uz viņu
neatkarību un kuras varētu ietekmēt jebkuru viņu funkciju
veikšanu, un e) kas attiecas uz
personām, kuras atbild par stratēģiskiem lēmumiem, auditu
vai citām funkcijām, kas tieši saistītas ar aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēju pārraudzību vai darbības
mērķiem, — vismaz vienu gadu pēc tam, kad ir beidzies viņu
funkciju termiņš nacionālajā uzraudzības iestādē,
tās neuzņemas amatu vai profesionālu atbildību pie
kāda no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. ê 1070/2009 1. panta
3. punkts ð jauns 74.
Dalībvalstis nodrošina valstu uzraudzības iestādēm
nepieciešamos resursus un iespējas efektīvai un savlaicīgai
to uzdevumu izpildei, kuri tām uzticēti saskaņā ar šo
regulu. ð Nacionālajām uzraudzības
iestādēm ir visas tiesības pieņemt darbā un vadīt
personālu, pamatojoties uz savām apropriācijām, kas cita
starpā izriet no maršruta maksājumiem, kas jānosaka
atbilstīgi iestādes veiktajiem uzdevumiem saskaņā ar
4. pantu. ï 85.
Dalībvalstis paziņo Komisijai valstu uzraudzības iestāžu
nosaukumus un adreses, kā arī to izmaiņas un pasākumus, kas
veikti, lai nodrošinātu ð šā panta ï 2.,
3. un 4. punkta izpildi. ò jauns 9. Komisija paredz
sīki izstrādātus noteikumus, kuros paredzēta
kārtība, kā 6. panta a) un b) punktu
piemērošanas nolūkā norisinās pieņemšana darbā un
atlases procedūras. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. ê 1070/2009 2. panta
1. punkts (pielāgots) 42. pants Dalībvalstu uzraudzības
iestāžu uzdevumi 1. Dalībvalstu uzraudzības
iestādes, kas minētas pamatregulas 34.
pantā, Ö pilnvaro veikt
it sevišķi šādus uzdevumus: Õ a) nodrošina Ö nodrošināt Õ attiecīgu
šīs regulas piemērošanas uzraudzību, īpaši
attiecībā uz drošu un efektīvu to aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēju darbību, kuri sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar
gaisa telpu, par kuru atbild tā dalībvalsts, kas izraudzījusies
vai izveidojusi attiecīgo iestādi.; ò jauns b) piešķirt
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem sertifikātus
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantu un
pārraudzīt to nosacījumu izpildi, ar kādiem minētie
sertifikāti tika piešķirti; c) izdot gaisa
satiksmes dispečeriem apliecības, kvalifikācijas atzīmes,
apstiprinājumus un sertifikātus saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 216/2008 8.c pantu un pārraudzīt to nosacījumu
izpildi, ar kādiem tie tika izdoti; d)
izstrādāt darbības uzlabošanas plānus un
pārraudzīt to izpildi saskaņā ar 11. pantu; e)
pārraudzīt tarifikācijas sistēmas īstenošanu
saskaņā ar 12. un 13. pantu; f) apstiprināt
nosacījumus, ar kādiem var piekļūt ekspluatācijas
datiem saskaņā ar 22. pantu, un g)
pārraudzīt deklarācijas un sistēmu laišanu
ekspluatācijā. ê 1070/2009 2. panta
1. punkts (pielāgots) ð jauns 2. Šajā
nolūkā kKatra
dalībvalsts uzraudzības iestāde organizē attiecīgas
inspekcijas un apsekojumus, lai pārbaudītu atbilstību šīs
regulas prasībām, tostarp prasībām nodrošināt aeronavigācijas
pakalpojumus. Attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējs atvieglo šo darbu. ò jauns 5. pants Nacionālo uzraudzības iestāžu sadarbība 1.
Nacionālās uzraudzības iestādes apmainās ar
informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem,
praksi un procedūrām, kā arī par Savienības
tiesību aktu piemērošanu. Tās sadarbojas, lai visā
Savienībā koordinētu savu lēmumu pieņemšanu.
Nacionālās uzraudzības iestādes līdzdarbojas un
sadarbojas tīklā, kas regulāri tiekas. Komisija un Eiropas Savienības
Aviācijas aģentūra (turpmāk “EAA”) ir šā tīkla
locekles, tās koordinē un atbalsta šā tīkla darbu un
attiecīgā gadījumā tam adresē ieteikumus. Komisija un
EAA veicina nacionālo uzraudzības iestāžu aktīvu
sadarbību, kā arī personāla savstarpēju apmaiņu
un norīkošanu starp nacionālajām uzraudzības
iestādēm, pamatojoties uz ekspertu resursu kopfondu, kas EAA
jāizveido saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008
17. panta 2. punkta f) apakšpunktu. Ievērojot
šīs regulas 22. pantā un Regulā (EK) Nr. 45/2001
paredzētos datu aizsardzības noteikumus, Komisija atbalsta šā
punkta pirmajā un otrajā daļā minēto informācijas
apmaiņu starp tīkla dalībniekiem, kura var notikt arī
elektroniski, nepārkāpjot aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēju komercnoslēpumu konfidencialitāti. 2.
Nacionālās uzraudzības iestādes cieši sadarbojas, tostarp
nosakot sadarbības kārtību, ar mērķi sniegt
savstarpēju palīdzību tām uzticēto
pārraudzības uzdevumu, kā arī izmeklēšanas vai
apsekojumu veikšanā. ê 1070/2009 2. panta
1. punkts ð jauns 3. Attiecībā uz funkcionāliem
gaisa telpas blokiem, kas aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk
nekā viena dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis
noslēdz vienošanos par uzraudzību, kas šajā pantā
paredzēta attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējiem, kuri sniedz pakalpojumus, kas attiecas uz šiem blokiem. ð Attiecīgās
nacionālās uzraudzības iestādes sagatavo plānu,
kurā precizēta kārtība, kā noris viņu
sadarbība šīs vienošanās īstenošanai. ï ê 1070/2009 2. panta
1. punkts (pielāgots) 4. Dalībvalstu uzraudzības
iestādes cieši sadarbojas, lai pienācīgi uzraudzītu
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, kam ir derīgs
sertifikāts no vienas dalībvalsts un kas sniedz pakalpojumus, kuri
attiecas uz gaisa telpu, par ko atbild cita dalībvalsts. Šādā
sadarbībā ietilpst vienošanās par to gadījumu
izskatīšanu, kas saistīti ar neatbilstību Ö šai regulai
un Õ
piemērojamām kopīgajām prasībām, kuras Ö pieņemtas
saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b panta
1. punktu Õ noteiktas 6. pantā, vai nosacījumiem,
kas noteikti II pielikumā. ê 1070/2009 2. panta
1. punkts (pielāgots) ð jauns 5. Sniedzot pārrobežu aeronavigācijas
pakalpojumus ð gaisa telpā, par kuru atbild cita
dalībvalsts ï, šāda ð 2. un 4. punktā
minētās ï vienošanās paredz nolīgumu par 4. panta 1. un 2. punktā noteikto uzraudzības pienākumu un
panākto rezultātu savstarpējo atzīšanu.
Savstarpējā atzīšana ir spēkā arī tad, ja dalībvalstu
uzraudzības iestāžu starpā ir panākta vienošanās par
pakalpojumu sniedzēju sertificēšanas atzīšanu. 6. Ja to pieļauj dalībvalstu
tiesību akti un lai veicinātu reģionu sadarbību,
dalībvalstu uzraudzības iestādes var arī vienoties par
kompetences sadali attiecībā uz uzraudzības pienākumiem. ê 1070/2009 2. panta
1. punkts (pielāgots) 63. pants Kvalificētas
struktūrvienības 1. Dalībvalstu uzraudzības
iestādes var nolemt 42. panta
2. punktā minētās pārbaudes un apsekošanu pilnīgi
vai daļēji uzticēt kvalificētām
struktūrvienībām, kas atbilst I pielikumā
noteiktajām prasībām. 2. Šāds dalībvalsts uzraudzības
iestādes piešķirtais deleģējums Ö Savienībā Õ ir spēkā
trīs gadus, un šo periodu var pagarināt. Dalībvalstu uzraudzības
iestādes var dot norādījumu jebkurai no kvalificētajām
struktūrvienībām, kas atrodas Ö Savienībā Õ Kopienā, veikt
šīs pārbaudes un apsekošanu. ê 552/2004 (pielāgots) ð jauns 8. pants Pilnvarotās
iestādes 13.
Dalībvalstis paziņo Komisijai ð , EAA ï un citām dalībvalstīm par iestādēm Ö kvalificētajām
struktūrvienībām, kurām tās deleģējušas
uzdevumus saskaņā ar 1. punktu Õ kuras tās iecēlušas uzdevumu izpildei
sakarā ar 5. pantā minēto atbilstības vai lietošanas
piemērotības novērtēšanu un/vai 6. pantā
minēto verificēšanu, norādot katras iestādes Ö struktūrvienības Õ atbildības jomu
un identifikācijas numuru, Ö un visas
izmaiņas šajā ziņā Õ ko tai piešķīrusi Komisija. Komisija publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī Ö kvalificēto
struktūrvienību Õ iestāžu
sarakstu, to identifikācijas numurus un atbildības jomas, kā
arī periodiski papildina šo sarakstu. 2. Novērtējot pilnvarojamās
iestādes, dalībvalstis piemēro V pielikumā paredzētos
kritērijus. Uzskata, ka iestādes, kuras atbilst
attiecīgajos Eiropas standartos paredzētajiem vērtēšanas
kritērijiem, atbilst minētajiem kritērijiem. 34.
Dalībvalstis atsauc Ö deleģējumu Õ pilnvaras tādai pilnvarotai iestādei Ö kvalificētajai
struktūrvienībai Õ, kura vairs
neatbilst IV
pielikumā Ö noteiktajām
prasībām Õ izklāstītajiem kritērijiem. Dalībvalsts par to nekavējoties informē Komisiju ð , EAA ï un citas dalībvalstis. 4. Neierobežojot 1., 2. un 3. punktā
minētās prasības, dalībvalstis var izlemt iecelt organizācijas,
kas ir atzītas par pilnvarotām iestādēm saskaņā
ar pakalpojumu sniegšanas regulas 3. pantu. ò jauns 5. Šā panta
piemērošanas nolūkā iestādes, kuras saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 552/2004 8. pantu ieceltas par pilnvarotajām
iestādēm pirms šīs regulas stāšanās spēkā,
ir uzskatāmas par kvalificētām struktūrvienībām. ê 1070/2009 1. panta
5. punkts ð jauns 710. pants Apspriedes ar
ieinteresētajām personām 1. Dalībvalstis ð Nacionālās uzraudzības
iestādes ï saskaņā ar valsts tiesību aktiem izveido apspriežu
mehānismu, lai Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanai
nodrošinātu ieinteresēto personu, tostarp profesionāļu
pārstāvības struktūru, pienācīgu
iesaistīšanu ð tām uzticēto uzdevumu
izpildei ï . ò jauns 2.
Ieinteresētās personas var būt: –
aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēji, –
lidostu ekspluatanti, –
attiecīgie gaisa
telpas izmantotāji vai attiecīgas grupas, kas pārstāv gaisa
telpas izmantotājus, –
militārās
iestādes, –
ražotāji un –
profesionāļu
pārstāvības struktūras. ê 550/2004 (pielāgots) III NODAĻA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS NOTEIKUMI ê 550/2004 (pielāgots) ð jauns 6. pants Kopīgas prasības Saskaņā ar procedūru, kas minēta pamatregulas
5. panta 3. punktā, nosaka kopīgas prasības
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai. Kopīgajās
prasībās iekļauj: –
tehnisko un ekspluatācijas kompetenci un
piemērotību, –
sistēmas un procesus drošības un
kvalitātes nodrošināšanai, –
ziņošanas sistēmas, –
pakalpojumu kvalitāti, –
finansiālo spēku, –
atbildību un apdrošināšanas segumu, –
īpašumtiesības un organizatorisko
struktūru, ieskaitot interešu konfliktu profilaksi, –
cilvēkresursus, ieskaitot pietiekamus štatu
plānus, –
drošību. 87. pants Aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēju sertifikācija 1. Uz visu aeronavigācijas pakalpojumu
sniegšanu Kopienā Ö Savienībā Õ attiecināma
sertifikācija, ko veic dalībvalstis ð nacionālās uzraudzības
iestādes vai EAA, vai deklarācijas iesniegšana minētajām
iestādēm vai EAA saskaņā ar Regulas (EK)
Nr. 216/2008 8.b pantu ï. ź 550/2004 2. Pieteikumus sertifikācijai iesniedz uzraudzības
iestādei tajā dalībvalstī, kurā pretendentam ir
galvenā uzņēmējdarbības vieta un, ja ir, tad
reģistrēts birojs. ò jauns 2. Ar
sertifikācijas procedūru arī nodrošina, ka pieteikumu
iesniedzēji ir spējīgi apliecināt pietiekamu
finansiālo spēku un to, ka viņiem ir atbildība un
apdrošināšanas segums, ja attiecīgā dalībvalsts to
negarantē. ê 550/2004 (pielāgots) ð jauns 3. Dalībvalstu uzraudzības iestādes izdod
sertifikātus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, ja tie
atbilst kopīgajām prasībām, kas minētas 6. pantā.
Sertifikātus var izdot atsevišķi katra veida aeronavigācijas
pakalpojumiem, kas noteikti pamatregulas 2. pantā, vai šādu
pakalpojumu paketei, cita starpā, ja gaisa satiksmes pakalpojumu
sniedzējs neatkarīgi no sava juridiskā statusa darbojas un uztur
savas sakaru, navigācijas un uzraudzības sistēmas.
Sertifikātus regulāri pārbauda. 43. ðSertifikāts paredz ï Sertifikātos
norāda aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju tiesības un
pienākumus, to skaitā nediskriminējošu pieeju
pakalpojumiem, kas paredzēti gaisa telpas izmantotājiem, īpaši
attiecībā uz drošību. Uz sertifikāciju drīkst attiecināt tikai tos Ö attiecas Õ nosacījumius, kas
noteikti II pielikumā. Šie nosacījumi ir objektīvi pamatoti,
nediskriminējoši, samērīgi un pārredzami. 5. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis visā gaisa
telpā vai tās daļā, par ko tās atbild, var atļaut
sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas, ja šo
pakalpojumu sniedzējs tos piedāvā galvenokārt gaisa
kuģu kustībai, kura nav vispārēja gaisa satiksme. Šajos
gadījumos attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un
pārējās dalībvalstis par savu lēmumu un par
pasākumiem, ko veic, lai nodrošinātu maksimālu atbilstību
kopīgajām prasībām. ê 1070/2009 2. panta
3. punkts (pielāgots) ð jauns 46. Neskarot 8. un 9. pantu, sSertifikātu
izdošana aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju
piedāvāt savus pakalpojumus dalībvalstīm, citiem
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas izmantotājiem
un lidostām Kopienā Ö Savienībā Õ. ð Atbalsta pakalpojumu gadījumā
šī iespēja tiek dota ar noteikumu, ka tiek nodrošināta
atbilstība 10. panta 2. punktam. ï 7. Dalībvalstu uzraudzības iestādes uzrauga
atbilstību kopīgajām prasībām un nosacījumiem,
kas pievienoti sertifikātiem. Informāciju par šādu
uzraudzību iekļauj gada ziņojumos, kas dalībvalstīm
jāiesniedz, ievērojot pamatregulas 12. panta 1. punktu. Ja
dalībvalsts uzraudzības iestāde konstatē, ka
sertifikāta turētājs vairs neatbilst šādām
prasībām vai nosacījumiem, tad tā veic attiecīgus
pasākumus, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību ar
nosacījumu, ka netiek apdraudēta drošība. Šādi
pasākumi var ietvert sertifikāta atsaukšanu. ź 550/2004 8. Dalībvalsts atzīst jebkuru sertifikātu, kas izdots
citā dalībvalstī saskaņā ar šo pantu. 9. Izņēmuma apstākļos dalībvalstis līdz
sešiem mēnešiem var atlikt atbilstību šim pantam pēc dienas, ko
nosaka pēc 19. panta 2. punkta. Par šādu atlikšanu dalībvalstis
paziņo Komisijai, to pamatojot. ê 1070/2009 2. panta
4. punkts (pielāgots) ð jauns 98. pants Gaisa satiksmes pakalpojumu
sniedzēju izraudzīšana 1. Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes
pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa
telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis
izraugās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kam ir Kopienā Ö Savienībā Õ derīgs
sertifikāts ð vai deklarācija ï . 2. Lai sniegtu pārrobežu pakalpojumus,
dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību sistēma nerada
šķēršļus atbilstībai šim pantam un 1810. panta
3. punktam, nosakot, ka gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, kas
sniedz pakalpojumus gaisa telpā, attiecīgajai dalībvalstij
uzņemoties atbildību ð , atbilst vienam no turpmāk
norādītajiem nosacījumiem ï : a) tieši vai ar uzņēmuma
daļu vairākumu pieder dalībvalstij vai tās pilsoņiem; b) ar galveno
uzņēmējdarbības vietu vai oficiālo adresi atrodas
attiecīgajā dalībvalstī; vai c) izmanto vienīgi
attiecīgās dalībvalsts objektus. 3. Dalībvalstis nosaka izraudzīto
gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus.
Pienākumos var iekļaut nosacījumus savlaicīgai tādas
informācijas sniegšanai, kas ļauj identificēt visu gaisa
kuģu kustību gaisa telpā, par kuru tās atbild. ê 1070/2009 2. panta
4. punkts ð jauns 4. Dalībvalstīm ir
pastāvīgas pilnvaras izvēlēties gaisa satiksmes pakalpojumu
sniedzēju ar nosacījumu, ka tas atbilst prasībām un nosacījumiem, kas
minēti 6. un 7. pantā ð ir sertificēts vai iesniedzis
deklarāciju saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 ï . ê 1070/2009 2. panta
4. punkts (pielāgots) 5. Attiecībā uz funkcionāliem
gaisa telpas blokiem, kas izveidoti atbilstoši 169a. pantam
un aptver gaisa telpu, par kuru atbild vairāk nekā viena
dalībvalsts, attiecīgās dalībvalstis atbilstoši šā
panta 1. punktam kopīgi izraugās vienu vai vairākus aeronavigācijas Ö gaisa
satiksmes Õ pakalpojumu
sniedzējus vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgā bloka
darbības uzsākšanas. 6. Dalībvalstis nekavējoties
informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem
lēmumiem, ko tās saskaņā ar šo pantu pieņem
attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju
izraudzīšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru
tās atbild. ò jauns 10. pants Atbalsta
pakalpojumu sniegšana 1. Dalībvalstis
pieņem nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka
saskaņā ar šo pantu atbalsta pakalpojumu sniedzēji var
konkurēt Savienībā uz taisnīgu, nediskriminējošu un
pārredzamu nosacījumu pamata ar mērķi sniegt šos
pakalpojumus. Ne vēlāk
kā ar 2020. gada 1. janvāri ir jānodrošina
atbilstība šajā pantā izklāstītajām
prasībām. 2. Dalībvalstis
pieņem nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka gaisa
satiksmes pakalpojumu sniegšana ir nodalīta no atbalsta pakalpojumu
sniegšanas. Saistībā ar šo nodalījumu cita starpā ir
jāievēro prasība, ka gaisa satiksmes pakalpojumus un atbalsta
pakalpojumus sniedz atsevišķi uzņēmumi. 3. Izvēloties
atbalsta pakalpojumu sniedzēju, struktūra, kas šos pakalpojumus
iepērk, jo īpaši ņem vērā izmaksu efektivitāti,
vispārējo pakalpojuma kvalitāti un pakalpojumu drošumu. 4. Atbalsta
pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanai kādas dalībvalsts
teritorijā var izraudzīties tikai tad, ja: a) šis
pakalpojumu sniedzējs ir sertificēts saskaņā ar
Regulas (EK) Nr. 216/2008 8.b pantu; b)
tā galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas
dalībvalsts teritorijā; c)
dalībvalstīm un/vai dalībvalstu pilsoņiem pieder
vairāk nekā 50 % pakalpojuma sniedzēja, un tie veic
uzņēmuma efektīvu tiešu kontroli vai netiešu kontroli ar viena
vai vairāku starpniekuzņēmumu palīdzību, izņemot
gadījumus, kas paredzēti nolīgumā, kurš noslēgts ar
trešo valsti un kura līgumslēdzēja puse ir Savienība, un d)
pakalpojuma sniedzējs izpilda valsts drošības un aizsardzības
prasības. 5. Ar Eiropas gaisa
satiksmes pārvaldības tīkla darbībām saistītos
atbalsta pakalpojumus var sniegt tīkla pārvaldnieks
centralizēti, saskaņā ar 17. panta 3. punktu ar šiem
pakalpojumiem papildinot 17. panta 2. punktā minētos
pakalpojumus. Šos pakalpojumus ekskluzīvā kārtā var sniegt
arī aeronavigācijas pakalpojumus sniedzējs vai
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju grupa, jo īpaši tad, ja
tie saistīti ar ATM infrastruktūras nodrošināšanu.
Komisija precizē kārtību, kā pakalpojumu sniedzējus
vai to grupas izvēlas, pamatojoties uz profesionalitāti un spēju
sniegt pakalpojumus taisnīgi un izmaksu ziņā efektīvā
veidā, un sagatavo vispārējo novērtējumu
paredzētajām izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar
atbalsta pakalpojumu sniegšanu centralizēti. Šos īstenošanas aktus
pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. Pakalpojumu sniedzējus vai to grupas
Komisija izraugās saskaņā ar minētajiem īstenošanas
aktiem. ź 550/2004 9. pants Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēju
izraudzīšana 1. Dalībvalstis var izraudzīties meteoroloģisko
pakalpojumu sniedzēju, kas ekskluzīvi sniedz visus
meteoroloģiskos datus vai to daļu visā gaisa telpā, par
kuru tās atbild, vai tās daļā, ņemot vērā
drošības apsvērumus. 2. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un
pārējās dalībvalstis par jebkuru lēmumu, ko tās
saskaņā ar šo pantu pieņem attiecībā uz
meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēja izraudzīšanu. ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 11. pants Darbības uzlabošanas shēma 1. Lai uzlabotu aeronavigācijas
pakalpojumu un tīkla ð pakalpojumu ï funkciju
darbību vienotajā Eiropas gaisa telpā, izstrādā
aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla ð pakalpojumu ï funkciju
darbības uzlabošanas sistēmu. Tā ietver: a) Kopienas Ö Savienības Õ mēroga ð un ar tiem saistītus
vietējos ï darbības mērķus attiecībā uz galvenajām
darbības jomām, proti, drošību, vidi, veiktspēju un
rentabilitāti; b) valsts plānus vai
plānus funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, tostarp darbības
mērķusi,
nodrošinot atbilstību Kopienas Ö Savienības Õ mēroga ð un ar tiem saistītajiem
vietējiem ï darbības mērķiem; kā arī c) aeronavigācijas pakalpojumu
un tīkla ð pakalpojumu ï funkciju
darbības rādītāju regulāru pārskatīšanu,
uzraudzību un salīdzināšanu. 2. Saskaņā ar
5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru Komisija par darbības
izvērtēšanas iestādi var
nozīmēt ð nozīmē ï Eurocontrol vai
citu ð neatkarīgu, ï objektīvu un kompetentu iestādi.
Darbības izvērtēšanas iestādes pienākums
sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm ir
palīdzēt Komisijai un – pēc pieprasījuma – valsts uzraudzības
iestādēm īstenot 1. punktā norādīto darbības
uzlabošanas sistēmu. ð EAA un Eurocontrol vai cita
kompetenta struktūra darbības izvērtēšanas iestādei
var sniegt tehnisku palīdzību ï. Komisija
nodrošina darbības izvērtēšanas iestādes neatkarīgu darbu
Komisijas uzdevumu īstenošanā. 3. a) Komisija saskaņā ar 5. panta
3. punktā minēto regulatīvo procedūru un pēc tam,
kad ir ņēmusi vērā valsts uzraudzības iestāžu
attiecīgo ieguldījumu valsts līmenī vai funkcionālo
gaisa telpas bloku līmenī, pieņem Kopienas mēroga
darbības mērķus gaisa satiksmes pārvaldības
tīklam. b) Valsts uzraudzības iestādes izstrādā un
dalībvalstis pieņem valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku
plānus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Šajos
plānos iekļauj dalībvalsts(-u) pieņemtos saistošos valsts ð vietējos ï mērķus vai mērķus funkcionālo gaisa telpas bloku
līmenī un atbilstīgu veicināšanas
pasākumu sistēmu. Plānus sagatavo, apspriežoties ar
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas
izmantotāju pārstāvjiem un attiecīgā
gadījumā ar lidostu ekspluatantiem un lidostu koordinatoriem. 4.c) Komisija
ð sadarbībā ar darbības
izvērtēšanas iestādi ï ,
izmantojot 6. punkta d) apakšpunktā minētos
novērtēšanas kritērijus, novērtē valsts
vai funkcionālo gaisa telpas bloku ð plānu un vietējo ï mērķu ð atbilstību ï un Kopienas Ö Savienības Õ mēroga
darbības mērķiemu saskaņotību. Ja Komisija konstatē, ka ð valsts vai funkcionālo gaisa
telpas bloku plāni vai vietējie ï viens vai
vairāki valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku
mērķi neatbilst
ð ir neatbilstīgi Savienības
mēroga mērķiem ï novērtēšanas
kritērijiem, tā saskaņā ar 5. panta
2. punktā minēto konsultāciju procedūru
var ð pieprasīt attiecīgajām
dalībvalstīm veikt vajadzīgos korektīvos pasākumus.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar
27. panta 2. punktā minēto konsultēšanās
procedūru. ï pieņemt
lēmumu izdot ieteikumu, lai attiecīgās valstsuzraudzības
iestādes pārskata darbības mērķus.
Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pieņem
pārskatītos darbības mērķus un atbilstīgus pasākumus,
par kuriem laicīgi paziņo Komisijai. Ja Komisija uzskata, ka pārskatītie
darbības mērķi un atbilstīgie pasākumi nav
piemēroti, tā saskaņā ar 5. panta 3. punktā
minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka
attiecīgajām dalībvalstīm jāveic korektīvi
pasākumi. Komisija, ņemot vērā
pienācīgi pamatotu informāciju, var arī pieņemt
lēmumu pārskatīt Kopienas mēroga darbības
mērķus saskaņā ar 5. panta 3. punktā minēto
regulatīvo procedūru. 5.d) Darbības
uzlabošanas sistēmai, kas minēta 1. punktā,
paredzētais pārskata periods ir vismaz trīs gadi un ne
vairāk kā pieci gadi. Šajā periodā, ja valsts vai
funkcionālo gaisa telpas bloku ð vietējie ï mērķi nav sasniegti, ð attiecīgās ï dalībvalstis un/vai valsts uzraudzības iestādes ð nosaka un ï piemēro atbilstīgos korektīvos pasākumus, ð kas paredzēti situācijas
labošanai ï ko
tās ir noteikušas. ð Ja Komisija konstatē, ka
situācijas labošanai ar šiem pasākumiem nepietiek, tā var
nolemt, ka attiecīgajai dalībvalstij jāpieņem nepieciešamie
korektīvie pasākumi vai sankcijas. Minētos īstenošanas
aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 2. punktā
minēto konsultēšanās procedūru. ï Pirmais
pārskata periods ir pirmie trīs gadi pēc 6. punktā
minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas. 6.e) Komisija
regulāri vērtē ð Savienības mēroga un ar tiem
saistīto vietējo ï darbības mērķu izpildi un rezultātus iesniedz Vienotās gaisa
telpas komitejai. 74. Uz šŠā
panta 1. punktā minētāso darbības uzlabošanas sistēmasu attiecas šādas procedūras Ö pamatā
ir Õ : a) ar aeronavigācijas pakalpojumu un
tīkla ð pakalpojumu ï funkciju
darbības rādītājiem saistītu atbilstīgu datu
vākšana, validēšana, pārbaude, izvērtēšana un
izplatīšana sadarbībā ar visām attiecīgajām
personām, tostarp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa
telpas izmantotājiem, lidostu ekspluatantiem, valsts uzraudzības
iestādēm, dalībvalstīm un Eurocontrol; b) pamatojoties uz ICAO dokumentu
Nr. 9854 “Globālās gaisa satiksmes pārvaldības
ekspluatācijas koncepcija”, atbilstošu galveno darbības jomu
izvēle, kuras atbilst jomām, kas noteiktas ATM
ģenerālplāna darbības ietvarā, tostarp drošības,
vides, veiktspējas un rentabilitātes jomas, un kuras vajadzības
gadījumā ir pielāgotas, lai ņemtu vērā Eiropas
vienotās gaisa telpas īpašās vajadzības un attiecīgos
mērķus šajās jomās, kā arī konkrēta to
galveno darbības rādītāju kopuma noteikšana, kas
vajadzīgi, lai novērtētu darbību; c) Kopienas Ö Savienības Õ mēroga ð un ar tiem saistīto
vietējo ï darbības mērķu noteikšana ð un pārskatīšana ï , kurus definē, ņemot vērā ieguldījumu, kas
konstatēts valsts līmenī vai funkcionālo gaisa telpas bloku
līmenī; ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 6. Darbības uzlabošanas sistēmas detalizētas
funkcionēšanas vajadzībām Komisija līdz 2011. gada
4. decembrim un piemērotā termiņā, lai varētu
ievērot šajā regulā noteiktos termiņus, saskaņā
ar 5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru
pieņem īstenošanas noteikumus. Minētie īstenošanas
noteikumi attiecas uz šādiem jautājumiem: d)c)
kritēriji, pēc kuriem valsts uzraudzības iestādes sagatavo
valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānus, tajos
iekļaujot ð vietējos ï valsts
vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības
mērķus un veicināšanas pasākumu sistēmu. Darbības
plāni: i) ir pamatoti ar aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības plāniem; ii) attiecas uz visiem valsts vai
funkcionālā gaisa telpas bloka izmaksu bāzes elementiem; iii) ietver saistošus ð vietējos ï darbības mērķus, kas ð ir atbilstīgi ï atbilst
Kopienas
Ö Savienības Õ mēroga
darbības mērķiem; ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns ed) valsts vai
funkcionālo gaisa telpas bloku ð vietējo darbības ï mērķu novērtēšana, pamatojoties uz valsts vai
funkcionālā gaisa telpas bloka plānu; un fe) valsts
vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānu
uzraudzība, tostarp atbilstoši brīdinājuma mehānismi.; ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns gd)
kritēriji, ð saskaņā ar kuriem nosaka
sankcijas par neatbilstību ï pēc
kuriem vērtē valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku
mērķu atbilstību Kopienas Ö Savienības Õ mēroga ð un ar tiem saistītajiem
vietējiem ï darbības mērķiem pārskata periodā un uz
kuriem balsta brīdināšanas mehānismus; he)
vispārējie principi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis
izveido veicināšanas pasākumu sistēmu; if)
principi attiecībā uz pārejas mehānisma piemērošanu,
kas ir vajadzīgs, lai pielāgotos darbības uzlabošanas
sistēmas funkcionēšanai, ne ilgāk kā 12 mēnešus
pēc ð šajā punktā minētā
deleģētā akta ï īstenošanas
noteikumu pieņemšanas.; jb) ð attiecīgi ï pārskata periodis un laikposmi, kuros vērtē darbības mērķu
izpildi un nosaka jaunus mērķus; ka) 4. punktā
minēto procedūru saturs un ð vajadzīgie attiecīgie ï grafikis. ê 1070/2009 1. panta
5. punkts ð jauns Komisijai ð piešķir pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai
paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par darbības
uzlabošanas sistēmas pienācīgu funkcionēšanu ï var papildināt
ð saskaņā ar ï šajā punktā ð norādītajiem aspektiem ï minēto
procedūru sarakstu. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai
grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot,
pieņem saskaņā ar 5. panta 4. punktā minēto
regulatīvo kontroles procedūru. 85.
Izveidojot darbības uzlabošanas sistēmu, ņem vērā, ka
maršruta pakalpojumi, termināļa pakalpojumi un tīkla ð pakalpojumi ï funkcijas
ir atšķirīgi un ka tie attiecīgi tā arī
jāskata, ja vajadzīgs, arī darbības novērtēšanai. ê 550/2004 (pielāgots) III NODAĻA TARIFIKĀCIJAS
SISTĒMA ê 1070/2009 2. panta
8. punkts (pielāgots) 1214. pants Vispārīgi noteikumi Ö par
tarifikācijas sistēmu Õ Saskaņā ar 1315. un
1416. panta
prasībām tarifikācijas sistēma aeronavigācijas
pakalpojumiem palīdzēs nodrošināt labāku
pārredzamību, nosakot, piemērojot un iekasējot maksu no
gaisa telpas izmantotājiem, sniegt rentablākus aeronavigācijas
pakalpojumus un nodrošināt efektīvākus lidojumus,
saglabājot optimālu drošības līmeni. Šī sSistēma
ir saderīga arī ar 15. pantu 1944. gada Čikāgas
Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju un ar Eurocontrol
tarifikācijas sistēmu maksājumiem maršrutā. ê 1070/2009 2. panta
9. punkts (pielāgots) ð jauns 1315. pants Ö Tarifikācijas
sistēmas Õ Pprincipi 1. Tarifikācijas sistēma pamatojas
uz to aeronavigācijas pakalpojumu izmaksu uzskaiti, kas pakalpojumu
sniedzējiem rodas par labu gaisa telpas izmantotājiem.
Sistēmā šīs izmaksas sadala starp izmantotāju
kategorijām. 2. Izmaksu bāzi maksājumiem nosaka
pēc šādiem Ö 3.−8. punktā
izklāstītajiem Õ principiem:. 3.a) iIzmaksas,
kas jāsadala starp gaisa telpas izmantotājiem, ir
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas aprēķinātās
izmaksas, ieskaitot attiecīgās kapitālieguldījumu un
aktīvu amortizācijas procentu summas, kā arī
uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās
izmaksas ð , tostarp izmaksas, kas radušās
EAA, veicot attiecīgos iestādes uzdevumus ï. Aprēķinātās izmaksas ir tās izmaksas, kuras
noteiktas dalībvalsts attiecīgās valsts vai funkcionālo
gaisa bloku līmenī vai nu atsauces perioda sākumā
attiecībā uz pamatregulas11. pantā 11. panta
5. punktā minētā atsauces
perioda katru kalendāro gadu, vai arī atsauces perioda laikā
saskaņā ar attiecīgajiem pielāgojumiem, kuros izmantoti pamatregulas11. 11. pantā
noteiktie brīdinājuma mehānismi:. 4.b) iIzmaksas,
kas jāņem vērā šajā sakarā, novērtē
attiecībā pret iekārtām un paredzētajiem
pakalpojumiem, kurus īsteno saskaņā ar ICAO
Reģionālo aeronavigācijas plānu Eiropas reģionam.
Tajās var
iekļaut ð iekļauj ï arī izmaksas, kas rodas dalībvalsts uzraudzības
iestādēm un/vai kvalificētām iestādēm, kā
arī citas izmaksas, kuras rodas attiecīgajai dalībvalstij un
pakalpojumu sniedzējam, sniedzot aeronavigācijas pakalpojumus.
Tajās neiekļauj izmaksas par dalībvalstu noteiktajām soda
sankcijām Ö , kas
minētas Õ saskaņā ar pamatregulas 339. pantāu, vai par
jebkādiem korektīviem pasākumiem ð vai sankcijām ï , Ö kas
minētas Õ ko dalībvalstis veic
saskaņā ar pamatregulas 1111. pantau Ö 5. punktā Õ;. 5.c) aAttiecībā
uz funkcionāliem gaisa telpas blokiem un kā minēts
attiecīgajos pamatnolīgumos, dalībvalstīm
jāīsteno pamatoti centieni, lai vienotos par tarifikācijas politikas
kopējiem principiem;. 6.d) dDažādu
aeronavigācijas pakalpojumu izmaksas nosaka atsevišķi, kā
paredzēts 2112. panta
3. punktā ;. 7.e) šŠķērssubsīdijas
nedrīkst izmaksāt maršruta pakalpojumiem un termināļa
pakalpojumiem. Ar termināļa un maršruta pakalpojumiem
saistītās izmaksas proporcionāli jāsadala starp
termināļa un maršruta pakalpojumiem, pamatojoties uz pārredzamu
metodiku. Dažādiem aeronavigācijas ð gaisa satiksmes ï pakalpojumu sniedzējiem jebkurā no šīm kategorijām
šķērssubsīdijas ir atļautas, tikai ja tām ir
objektīvs pamatojums un ja tās skaidri identificē. ð Šķērssubsīdijas
nedrīkst izmaksāt starp gaisa satiksmes pakalpojumiem un atbalsta
pakalpojumiem. ï 8.f) nNodrošina
to, ka izmaksu bāze maksājumiem ir pārredzama. Lai
pārskatītu pakalpojumu sniedzēja prognozes, faktiskās
izmaksas un ieņēmumus, pieņem īstenošanas noteikumus par
to, kā pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz informācija. Notiek
regulāra informācijas apmaiņa starp dalībvalsts
uzraudzības iestādēm, pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas
izmantotājiem, Komisiju un Eurocontrol. 93. Nosakot
maksājumus saskaņā ar 2. Ö 3.−8. Õ punktu,
dalībvalstis ievēro šādus principus: a) maksājumus nosaka par
aeronavigācijas pakalpojumu pieejamību ar nediskriminējošiem
nosacījumiem., Ppiemērojot
maksājumus dažādiem gaisa telpas izmantotājiem par vienu un to
pašu pakalpojumu, neņem vērā izmantotāja valsts
piederību vai kategoriju; b) ir pieļaujama dažu
izmantotāju, īpaši vieglo lidaparātu un valsts gaisa kuģu
atbrīvošana no maksājumiem, ja šīs izmaksas neuzliek citiem
izmantotājiem; c) maksājumus nosaka
kalendārajam gadam, pamatojoties uz aprēķinātajām
izmaksām, vai
arī tos var noteikt atbilstoši dalībvalstu pieņemtajiem
noteikumiem, ar kuriem nosaka maksimālo līmeni vienotajai likmei vai
katra gada ieņēmumiem laika periodā, kas nepārsniedz piecus
gadus; d) aeronavigācijas pakalpojumi
var dot pietiekamus ieņēmumus, kas nodrošina pamatotu atdevi no
aktīviem, lai veidotu vajadzīgos kapitālieguldījumus; e) maksājumi atspoguļo
aeronavigācijas pakalpojumu un gaisa telpas izmantotājiem pieejamo
iekārtu izmaksas, ð tostarp izmaksas, kas radušās EAA,
veicot attiecīgos iestādes uzdevumus, ï ņemot vērā dažādu tipu gaisa kuģu
relatīvo lietderīgo jaudu; f) maksājumi veicina drošu,
profesionālu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu,
lai sasniegtu augsta līmeņa drošību un izmaksu efektivitāti
un ievērojot darbības mērķus, un ar tiem stimulē integrētu
pakalpojumu sniegšanu, tā samazinot aviācijas ietekmi uz vidi. Ar šādu mērķi Ö Šā punkta
f) apakšpunkta vajadzībām Õ un
saistībā ar valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku
darbības rezultātu plāniem valstu uzraudzības iestādes
var izveidot mehānismus, tostarp stimulus ar finansiālām
priekšrocībām un kavējošiem faktoriem, kas aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzējus un/vai gaisa telpas izmantotājus mudina
atbalstīt tādus uzlabojumus aeronavigācijas pakalpojumu
sniegšanā kā potenciāla palielināšana, kavējumu skaita
samazināšana un ilgtspējīga attīstība, vienlaikus
uzturot optimālu drošības līmeni. 104.
Komisija pieņem ð pasākumus, ar ko sīki
izklāsta procedūru, kas jāievēro 1.−9. punkta
piemērošanai. ï ð Šos ï sīki
izstrādātus šā panta
īstenošanas noteikumus ð aktus pieņem ï saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktā minēto regulatīvo ð pārbaudes ï procedūru. ê 1070/2009 2. panta
11. punkts (pielāgots) ð jauns 1416. pants Atbilstības Ö 12. un
13. pantam Õ
pārskatīšana 1. Komisija paredz, sadarbojoties ar
dalībvalstīm, nepārtraukti pārskatīt atbilstību
principiem un noteikumiem, kas minēti 1214. un 1315.
pantā. Komisija dara visu iespējamo, lai izveidotu mehānismus Eurocontrol
kompetences izmantošanai, un pārskatīšanas rezultātus darīs
zināmus dalībvalstīm, Eurocontrol un gaisa telpas
izmantotāju pārstāvjiem. 2. Pēc vienas vai vairāku
dalībvalstu pieprasījuma, ja tās uzskata, ka 14. un
15. pantā paredzētos principus un noteikumus nepiemēro
pareizi, vai pēc savas iniciatīvas Komisija izmeklē jebkuru
apgalvojumu par neatbilstību attiecīgajiem principiem un/vai noteikumiem
vai to nepiemērošanu ð pārbauda konkrētus
pasākumus, ko nacionālās iestādes pieņēmušas
saistībā ar 12. un 13. panta piemērošanu
attiecībā uz izmaksu un maksājumu noteikšanu ï . Neskarot 3218. panta
1. punkta noteikumus, Komisija par izmeklēšanas rezultātiem
informē dalībvalstis, Eurocontrol un gaisa telpas
izmantotāju pārstāvjus. Divos mēnešos pēc
pieprasījuma saņemšanas pēc attiecīgās
dalībvalsts uzklausīšanas Ö Komisija
izlemj, vai ir nodrošināta atbilstība 12. un 13. pantam un
vai pasākuma piemērošanu tādējādi var turpināt.
Minētos īstenošanas aktus pieņem Õ un pēc
apspriešanās ar Vienoto gaisa telpas komiteju
saskaņā ar pamatregulas 275. panta
2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu par šīs regulas
14. un 15. panta piemērošanu un par to, vai attiecīgo praksi var
turpināt. 3. Komisija savu lēmumu adresē dalībvalstīm un par
to informē pakalpojumu sniedzēju, ciktāl šāda
informēšana uz to juridiski attiecas. Jebkura dalībvalsts vienā mēnesī
Komisijas lēmumu var iesniegt Padomei. Mēneša laikā Padome ar
kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt atšķirīgu
lēmumu. ê 1070/2009 2. panta
10. punkts (pielāgots) ð jauns 15.15a pants Kopējie projekti 1. Ar kopējiem projektiem var
atbalstīt ATM ģenerālplāna sekmīgu
ieviešanu. Ar šādiem Ö šiem Õ projektiem atbalsta
šīs regulas mērķus, lai uzlabotu Eiropas aviācijas
sistēmas darbības rādītājus tādās tās
galvenajās jomās kā jauda, lidojumi un izmaksu
efektivitāte, kā arī vides ilgtspējība, ņemot
vērā būtiski svarīgos drošības mērķus. ð Kopējo projektu mērķis
ir laikus, koordinētā un sinhronizētā veidā
izvērst ATM darbības funkcijas, lai īstenotu
svarīgās funkcionālās izmaiņas, kas identificētas
ATM ģenerālplānā ï. 2. Komisija var ð pieņemt pasākumus, ar kuriem
izveido kopējo projektu pārvaldību un identificē, kādi
ir šo projektu izvēršanas stimuli. Minētos īstenošanas aktus
pieņem ï saskaņā ar pamatregulas 275. panta
3. punktā minēto regulatīvo ð pārbaudes ï procedūru. ÖŠie
pasākumi Õ izstrādāt
vadlīnijas par to, kādā veidā ar šādiem projektiem var
atbalstīt ATM ģenerālplāna ieviešanu. Ar šādām vadlīnijām neierobežo mehānismus ar funkcionālajiem gaisa telpas
blokiem saistīto projektu izstrādei, kā par to vienojušies šo
bloku dalībnieki. 3. Komisija var ð pieņemt kopējus projektus
attiecībā uz funkcijām, kas saistītas ar tīklu un
kuras ir īpaši svarīgas gaisa satiksmes pārvaldības un
aeronavigācijas pakalpojumu vispārējo darbības
rādītāju uzlabošanai Eiropā, identificējot tās ATM
darbības funkcijas, kuras ir gatavas izvēršanai, kā arī
izvēršanas grafiku un ģeogrāfisko tvērumu. Minētos
īstenošanas aktus pieņem ï saskaņā ar pamatregulas 275. panta
3. punktā minēto regulatīvo ð pārbaudes ï procedūru var arī izlemt, ka tiek veidoti kopēji projekti ar tīklu
saistītām funkcijām, kuras ir īpaši svarīgas gaisa
satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu
vispārējās darbības uzlabošanai Eiropā. Šādi Ö Šie Õ kopējie
projekti var pretendēt uz Kopienas Ö Savienības Õ finansējumu
saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu. Šajā sakarībā
un neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par savu finanšu resursu
izmantojumu, Komisija veic neatkarīgu izmaksu lietderības
novērtējumu un attiecīgi apspriežas ar dalībvalstīm un
attiecīgajām iesaistītajām pusēm saskaņā ar pamatregulas 2810. pantu,
izskatot visus piemērotos līdzekļus tā ieviešanai.
Finansēšanas prasībām atbilstošās kopējo projektu
ieviešanas izmaksas atmaksā saskaņā ar pārredzamības
un nediskriminācijas principu. ê 1070/2009 2. panta 5. punkts
(pielāgots) ð jauns 16.9a pants Funkcionālie gaisa telpas bloki 1. Līdz
2012. gada 4. decembrim dDalībvalstis
veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu funkcionālo
gaisa telpas bloku Ö izveidošanu
un Õ ieviešanu, ð pamatojoties uz gaisa satiksmes
pakalpojumu integrētu sniegšanu, ï lai sasniegtu vajadzīgo gaisa satiksmes pārvaldības
tīkla kapacitāti un efektivitāti Eiropas vienotajā
gaisa telpā un uzturētu augstu drošības līmeni, kā
arī sniegtu ieguldījumu kopējā gaisa satiksmes
sistēmas darbībā un mazinātu ietekmi uz vidi. ò jauns 2. Funkcionālie
gaisa telpas bloki, ja vien iespējams, jāizveido, pamatojoties uz
nozares sadarbības partnerībām starp aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši attiecībā uz atbalsta
pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar 10. pantu. Darbības
optimizēšanai nozares partnerības var atbalstīt vienu vai
vairākus funkcionālos gaisa telpas blokus, vai arī to
daļas. ê 1070/2009 2. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 3. Dalībvalstīm ð , kā arī gaisa satiksmes
pakalpojumu sniedzējiem ï pēc iespējas plašāk jāsadarbojas, jo īpaši
dalībvalstīm, kas kaimiņos veido funkcionālus gaisa telpas
blokus, lai nodrošinātu šā Ö panta Õ noteikuma
ievērošanu. Vajadzības gadījumā sadarbībā var
iesaistīt ð gaisa satiksmes pakalpojumu
sniedzējus no ï trešāms valstīmis, kas
ņem dalību funkcionālajos gaisa telpas blokos. 24.
Funkcionālie gaisa telpas bloki jo īpaši: a) ir pamatoti ar drošības
analīzi; ò jauns b)
ir projektēti, cik vien iespējams cenšoties veidot nozares
partnerību sinerģijas, lai sasniegtu atbilstīgi 11. pantam
izvirzītos darbības mērķus vai pat tos pārsniegtu; ê 1070/2009 2. panta
5. punkts (pielāgots) bc) nodrošina
gaisa telpas optimālu izmantošanu, ņemot vērā gaisa
satiksmes plūsmas; cd) nodrošina
atbilstību Eiropas maršrutu tīklam, kas izveidots saskaņā
ar Gaisa telpas regulas 176. pantu; de) ir
pamatoti ar šo bloku vispārējo pievienoto vērtību,
ieskaitot tehnisko līdzekļu un cilvēku resursu optimālu
izmantošanu, balstoties uz izmaksu un ieguvumu analīzes; ê 1070/2009 2. panta 5. punkts ð jauns ef) ð attiecīgā
gadījumā ï nodrošina gaisa satiksmes vadības kompetences funkcionālu un
elastīgu nodošanu no vienas gaisa satiksmes vadības
struktūrvienības citai; fg) nodrošina
dažādu gaisa telpas konfigurāciju savienojamību , cita starpā
optimizējot pašreizējos lidojumu informācijas reģionus; ê 1070/2009 2. panta
5. punkts (pielāgots) gh) atbilst ICAO
ietvaros noslēgto reģionālo vienošanos nosacījumiem; hi)
attiecībā uz blokiem ievēro reģionālās
vienošanās, kas ir spēkā šīs regulas spēkā
stāšanās dienā, jo īpaši vienošanās ar Ö Eiropas Õ trešām
valstīm; un ê 1070/2009 2. panta
5. punkts i) veicina atbilstību Kopienas mēroga
darbības mērķiem. ò jauns Prasības, kas
noteiktas 4. panta c), d) un g) apakšpunktā, izpilda
atbilstīgi gaisa telpas projekta optimizēšanai, ko veic tīkla
pārvaldnieks, kā precizēts 17. pantā. 5. Šajā
pantā izklāstītās prasības var izpildīt,
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem piedaloties vienā vai
vairākos funkcionālajos gaisa telpas blokos. ê 1070/2009 2. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 36. Funkcionālo gaisa telpas bloku ð , kas aptver gaisa telpu, par kuru atbild
vairāk nekā viena dalībvalsts, ï var izveidot, tikai
kopēji vienojoties ð to kopīgi
apzīmējot ï visām dalībvalstīm un Ö , kā arī Õ attiecīgā gadījumā
trešām valstīm, kuru pārziņā ir kāda daļa no
funkcionālajā gaisa telpas blokā iekļautās gaisa
telpas. ðŠis kopīgais apzīmējums, ar ko
tiek izveidots funkcionālais gaisa telpas bloks, paredz vajadzīgos
noteikumus par to, kā šo bloku var mainīt un kā dalībvalsts
vai attiecīgā gadījumā trešā valsts var izstāties
no šā bloka, tostarp arī pārejas posma pasākumus ï. ð 7. Dalībvalstis par
funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi paziņo Komisijai ï. Pirms paziņot Komisijai par
funkcionāla gaisa telpas bloka izveidi, attiecīgā(‑ās)
dalībvalsts(‑is) sniedz Komisijai, citām dalībvalstīm
un citām ieinteresētajām personām attiecīgas
ziņas un dod tām iespēju iesniegt savus apsvērumus. 4. Ja funkcionālais gaisa telpas bloks attiecas uz gaisa telpu, kas
pilnībā vai daļēji ir divu vai vairāku
dalībvalstu pārziņā, vienošanās, ar kuru izveido
funkcionālo gaisa telpas bloku, ietver nepieciešamos noteikumus par bloka
pārveidošanu un vienas dalībvalsts izstāšanos no bloka,
iekļaujot pārejas noteikumus. 58. Ja
saistībā ar kādu funkcionālo gaisa telpas bloku divām
vai vairākām dalībvalstīm rodas nesaskaņas, kas
saistītas ar to pārziņā esošo gaisa telpu,
attiecīgās dalībvalstis var kopīgi aicināt
Vienotās gaisa telpas komiteju paust viedokli. Komiteja adresē viedokli
attiecīgajām dalībvalstīm. Neskarot 63. punktu,
dalībvalstis ņem vērā šo viedokli, lemjot par
risinājumu. 69. Pēc
dalībvalstu paziņojumu saņemšanas par vienošanos un paziņojumiem, kas
minēti 63. un ð 7. ï 4. punktā,
Komisija novērtē katra funkcionālā gaisa telpas bloka
atbilstību 42. punktāa
noteiktajām prasībām un iesniedz novērtējuma
rezultātus ð dalībvalstīm ï Eiropas
Vienotās gaisa telpas komitejai apspriešanai. Ja Komisija
konstatē, ka viens vai vairāki funkcionālie gaisa telpas bloki
neatbilst prasībām, tā uzsāk dialogu ar
attiecīgajām dalībvalstīm, lai panāktu
vienprātību jautājumā par vajadzīgajiem pasākumiem
stāvokļa uzlabošanai. 7. Neskarot 6. punktu, šā panta 3. un
4. punktā paredzētās vienošanās un paziņojumi ir
jāpaziņo Komisijai publicēšanai Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Šādā
publikācijā jānorāda datums, kurā attiecīgais
lēmums stājas spēkā. ê 1070/2009 2. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 810. ð Komisija var pieņemt ï Norādījumus ð sīki izstrādātus
pasākumus attiecībā uz 6. punktā minēto gaisa
satiksmes pakalpojumu sniedzēja(-u) kopīgo apzīmējumu,
precizējot pakalpojumu sniedzēja(-u) izraudzīšanās
kārtību, apzīmējuma piešķiršanas periodu,
uzraudzības kārtību, sniedzamo pakalpojumu pieejamību,
kā arī atbildības režīmu. ï ð Minētos īstenošanas aktus
pieņem, ï Iievērojot
pamatregulas 275. panta
32. punktā
minēto konsultāciju
ð pārbaudes ï procedūru, līdz 2010. gada 4. decembrim izstrādā
norādījumus funkcionālo gaisa telpas bloku izveidei un
pārveidošanai. 911.Komisija ð var ï līdz 2011. gada
4. decembrim Ö pieņemt pasākumus
attiecībā uz 6. punktā minēto informāciju, kas
dalībvalstij(-īm) jāsniedz. Õ Ö Minētos
īstenošanas aktus pieņem Õ , ievērojot pamatregulas 275. panta
3. punktā minēto regulatīvo ð pārbaudes ï procedūru, pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz
informāciju, kura attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm)
ir jāsniedz pirms funkcionālo gaisa telpas bloku izveides vai
pārveidošanas saskaņāar šā panta 63. punktu. ê 1070/2009 2. panta
5. punkts 9.b pants Funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas
koordinators 1. Lai veicinātu funkcionālo gaisa telpas bloku izveidi,
Komisija var izraudzīties fizisku personu, kas darbosies kā
funkcionālo gaisa telpas bloku sistēmas koordinators
(“koordinators”). Komisija rīkojas saskaņā ar pamatregulas
5. panta 3. punktā minēto regulatīvo procedūru. 2. Neskarot 9.a panta 5. punktu, koordinators pēc
ieinteresēto dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā,
trešo valstu, kuras piedalās tā paša funkcionālā gaisa
telpas bloka izveidē, pieprasījuma palīdz pārvarēt
grūtības sarunu gaitā, lai paātrinātu funkcionālo
gaisa telpas bloku izveidi. Koordinators rīkojas, izmantojot ieinteresēto
dalībvalstu un, attiecīgā gadījumā, trešo valstu,
kuras piedalās tā paša funkcionālā gaisa telpas bloka
izveidē, piešķirto mandātu. 3. Koordinators rīkojas objektīvi, jo īpaši
attiecībā uz dalībvalstīm, trešām valstīm,
Komisiju un ieinteresētajām personām. 4. Koordinators nedrīkst izpaust informāciju, kas
iegūta, tam pildot savas funkcijas, izņemot gadījumus, kad ir
saņemta atļauja no dalībvalsts(-īm) vai
attiecīgajām trešām valstīm. 5. Koordinators pēc savas izraudzīšanas ik pēc trim
mēnešiem iesniedz ziņojumu Komisijai, Vienotās gaisa telpas
komitejai un Eiropas Parlamentam. Šajā ziņojumā
iekļauj sarunu un panākto rezultātu kopsavilkumu. 6. Koordinatora pilnvaras beidzas, parakstot pēdējo
vienošanos par funkcionālu gaisa telpas bloku, bet ne vēlāk
kā 2012. gada 4. decembrī. ê 1070/2009 3. panta
6. punkts ð jauns 176. pants Tīkla pārvaldība un
izstrāde 1. Gaisa satiksmes pārvaldības (ATM)
tīkla funkcijām
ð pakalpojumiem ï jānodrošina iespēja optimāli izmantot gaisa telpu un
nodrošināt, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot
vēlamās trajektorijas, vienlaikus paverot maksimālas
piekļuves iespēju gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem.
Šīs Šie tīkla funkcijas
ð pakalpojumi ï ir vērstias uz to,
lai atbalstītu iniciatīvas valsts līmenī un
funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī, un to nodrošinās,
ievērojot prasību nošķirt regulatīvās funkcijas no
pamatfunkcijām. 2. Šā panta 1. punktā
paredzēto mērķu sasniegšanai un neierobežojot dalībvalstu
atbildību par iekšzemes maršrutiem un gaisa telpas struktūru,
Komisija nodrošina, ka ð tīkla pārvaldnieka
atbildībā ï tiek veiktias
šādias funkcijas ð pakalpojumi ï : a) Eiropas maršrutu tīkla
izveide; b) nepietiekamo resursu, jo
īpaši radiofrekvenču, koordinācija vispārējās
gaisa satiksmes izmantojamo aviācijas frekvenču diapazonā,
kā arī radiolokācijas atstarotāju kodu koordinācija. ; ò jauns c) centrālā
funkcija gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībā; d) aeronavigācijas
informācijas portāla nodrošināšana saskaņā ar
23. pantu; e) gaisa telpas projekta
optimizācija sadarbībā ar aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējiem un funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, kas minēti
16. pantā; f) centrālā
koordinēšanas funkcija aviācijas krīzes gadījumā. ê 1070/2009 3. panta
6. punkts ð jauns Pirmajā Šajā daļā uzskaitītieās funkcijas
ð pakalpojumi ï neparedz vispārēja rakstura saistošus pasākumus vai
politisku lēmumu pieņemšanu. Tajās ņem vērā
priekšlikumus, kas radušies valsts līmenī vai funkcionālo gaisa
telpas bloku līmenī. Šīs funkcijas koordinē ar
militārajām iestādēm, ievērojot saskaņotās
procedūras attiecībā uz gaisa telpas elastīgu izmantošanu. ê 1070/2009 3. panta
6. punkts (pielāgots) ð jauns Komisija, pēc
apspriešanās ar Vienotās gaisa telpas komiteju un
ievērojot 4. punktā minētos īstenošanas noteikumus,
var uzticēt Ö norīkot Õ Eurocontrol
vai kāduai cituai
objektīvuai un
kompetentuai
struktūruai ð veikt tīkla pārvaldnieka ï uzdevumus,
kas vajadzīgi pirmajā daļā uzskaitīto funkciju
izpildei. Šo uzdevumu izpildei jānotiek
objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, un
tos veic dalībvalstu vai ieinteresēto personu vārdā. Šo
uzdevumu izpildei nodrošina pienācīgu vadību, kas paredz
nodalīt atbildību par sniegtajiem pakalpojumiem un par
regulējumu, ņemot vērā visa ATM tīkla vajadzības,
turklāt ar gaisa telpas izmantotāju un aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēju pilnīgu iesaistīšanos. ð Līdz 2020. gada
1. janvārim Komisija ieceļ tīkla pārvaldnieku —
autonomu pakalpojumu sniedzēju, kurš, ja vien iespējams, izveidots
kā nozares partnerība. ï ê 1070/2009 3. panta
6. punkts ð jauns 3. Komisijai ð piešķir pilnvaras pieņemt
deleģētos aktus saskaņā ar 26. pantu, lai ï pēc
pienācīgas apspriešanās ar nozares ieinteresētajām
personām var papildinātu
2. punktā uzskaitīto funkciju ð pakalpojumu ï sarakstu. Pasākumus,
kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas
elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar pamatregulas 5.
panta 4. punktā minēto procedūru. 4. ðKomisija ï Saskaņā
ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktu
pieņem sīki izstrādātus noteikumus šajā pantā
paredzēto pasākumu īstenošanai, izņemot tos, kas
minēti 6. līdz 9. punktā. Šie īstenošanas noteikumi jo
īpaši ð , kas ï attiecas uz: a) tādu procesu un
procedūru koordinēšanu un saskaņošanu, kuru mērķis ir
uzlabot aeronavigācijas frekvenču pārvaldību, cita
starpā principu un kritēriju izstrādi; b) galveno funkciju, kuras
mērķis ir laikus noteikt un piešķirt vajadzīgāas
frekvences Eiropas vispārējai gaisa satiksmei
atvēlētajā diapazonā, lai palīdzētu
nodrošināt Eiropas aviācijas tīkla izveidi un darbību; c) tīkla papildu funkcijām
ð pakalpojumiem ï atbilstoši ATM ģenerālplānam; d) sīki izstrādātu kārtību
lēmumu pieņemšanai, sadarbojoties dalībvalstīm,
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un tīkla vadības
funkcijai attiecībā uz 2. punktā minētajiem
uzdevumiem; ò jauns e) sīki
izstrādātu kārtību tīkla pārvaldnieka
īstenotajai administrēšanai, kurā iesaistītas visas
attiecīgās ieinteresētās un tīklā darbojošās
personas; ê 1070/2009 3. panta
6. punkts ð jauns fe)
iesaistīto ieinteresēto personu apspriešanās kārtību,
pieņemot lēmumus valsts un Eiropas mērogā; kā arī gf)
uzdevumu un pienākumu sadali starp tīkla vadības
nodrošinātājiem un valsts frekvenču
pārvaldītājiem, kas skar Starptautiskās
Telekomunikāciju savienības vispārējai gaisa satiksmei atvēlēto
radiofrekvenču spektru, lai panāktu, ka valsts frekvenču
pārvaldītāji turpina piešķirt frekvences, kuras
neietekmē tīkla darbību. Gadījumos, kad tāda ietekme
pastāv, valsts frekvenču pārvaldītāji sadarbojas ar
tīkla vadības nodrošinātājiem, lai optimizētu
frekvenču izmantošanu. ò jauns Šos īstenošanas
aktus pieņem saskaņā ar 27. panta 3. punktā
minēto pārbaudes procedūru. ê 1070/2009 3. panta
6. punkts (pielāgots) ð jauns 5. Par citiem gaisa telpas plānošanas
aspektiem, kas nav paredzēti 2. punktā ð un 4. punkta
c) apakšpunktā ï , lemj valstu vai funkcionālo gaisa telpas bloku
līmenī. Šajā plānošanas procesā ņem
vērā satiksmes prasības un sarežģītību, valstu
vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības plānus un ietver
vispusīgu apspriešanos ar attiecīgajiem gaisa telpas
izmantotājiem vai attiecīgajām grupām, kas vajadzības
gadījumā pārstāv gaisa telpas izmantotājus un
militārās iestādes. 6.
Dalībvalstis
Eurocontrol vai citai objektīvai un kompetentai struktūrai uztic
gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību, nodrošinot
pienācīgus pārraudzības pasākumus. 7. Īstenošanas noteikumus gaisa satiksmes plūsmas
pārvaldībai, tostarp vajadzīgos pārraudzības
pasākumus, izstrādā saskaņā ar pamatregulas
5. panta 2. punktā minēto konsultēšanās
procedūru un pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta
3. punktā minēto regulatīvo procedūru ar
mērķi optimizēt gaisa telpas izmantošanas iespējas un
uzlabot gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības procesus. Šiem
noteikumiem jābūt labi pārredzamiem un efektīviem, lai
nodrošinātu, ka jaudas piešķiršana ir elastīga un
savlaicīga, ievērojot ICAO reģionālās
aeronavigācijas plāna ieteikumus Eiropas reģionam. ê 1070/2009 3. panta
6. punkts 8. Īstenošanas noteikumi gaisa satiksmes plūsmas
pārvaldībai palīdz aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējiem, lidostas operatoriem un gaisa telpas izmantotājiem
pieņemt pareizus lēmumus, un tie aptver šādas jomas: a) lidojumu plānošana; b) pieejamās gaisa telpas jaudas izmantošana visos
lidojuma posmos, ieskaitot laika nišu piešķiršanu; kā arī c) vispārējās gaisa satiksmes maršrutu
izmantošana, tostarp: –
vienotas maršrutu un satiksmes izvietojuma
publikācijas izveidošana, –
vispārējās gaisa satiksmes
novirzīšana no noslogotiem apgabaliem un –
prioritātes noteikšana vispārējās
gaisa satiksmes piekļuvei gaisa telpai, jo īpaši noslogotības un
krīzes laikā. 9. Izstrādājot un pielāgojot īstenošanas
noteikumus, Komisija, vajadzības gadījumā un neierobežojot
drošību, ņem vērā lidojumu plānu un lidostu laika nišu
saskanību un saskanību ar blakus reģioniem, ja tas nepieciešams. ê 550/2004 (pielāgots) ð jauns 1810. pants Attiecības starp pakalpojumu
sniedzējiem 1. Aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēji var izmantot citu Kopienā Ö Savienībā Õ sertificētu ð vai deklarāciju iesniegušu ï pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus. 2. Aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēji savas darba attiecības formalizē ar rakstisku
vienošanos vai līdzvērtīgiem juridiskiem aktiem, izklāstot
īpašos pienākumus un funkcijas, ko katrs pakalpojumu sniedzējs
uzņemas, un ļaujot visiem pakalpojumu sniedzējiem
savstarpēji apmainīties ar ekspluatācijas datiem, ciktāl
tas attiecas uz vispārējo gaisa satiksmi. Par šiem
formalizācijas pasākumiem paziņo attiecīgajai/attiecīgajām
dalībvalsts uzraudzības iestādei/iestādēm. 3. Gadījumos, kas saistīti ar gaisa
satiksmes pakalpojumu sniegšanu, vajadzīgs attiecīgo dalībvalstu
apstiprinājums. Gadījumos,
kas saistīti ar meteoroloģisko pakalpojumu sniegšanu, attiecīgo
dalībvalstu apstiprinājums vajadzīgs, ja tās ir
izraudzījušās ekskluzīvu pakalpojumu sniedzēju
saskaņā ar 9. panta 1. punktu. ò jauns 19. pants Attiecības ar ieinteresētajām personām Aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēji izveido apspriežu mehānismu apspriedēm ar
attiecīgajām gaisa telpas izmantotāju un lidlauku ekspluatantu
grupām par visiem vissvarīgākajiem jautājumiem, kuri
saistīti ar sniegtajiem pakalpojumiem, vai attiecīgām
izmaiņām gaisa telpas konfigurācijā. Gaisa telpas
izmantotāji tiek iesaistīti arī stratēģisko
ieguldījumu plānu apstiprināšanas procesā. Komisija
pieņem pasākumus, paredzot sīki izstrādātu
kārtību, kā notiek apspriešanās ar gaisa telpas izmantotājiem
un to iesaistīšanās ieguldījumu plānu
apstiprināšanā. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. ê 1070/2009 2. panta
6. punkts 2011. pants Attiecības ar
militārajām iestādēm Dalībvalstis saistībā ar
kopējo transporta politiku veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai
nodrošinātu to, ka kompetentās civilās un militārās
iestādes attiecībā uz īpašo gaisa telpas bloku
pārvaldību noslēdz vai atjaunina rakstiskas vienošanās vai
līdzvērtīgus juridiskus aktus. ê 550/2004 (pielāgots) 2112. pants Finanšu pārskatu pārredzamība 1. Aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēji neatkarīgi no savas īpašumtiesību sistēmas
vai juridiskās formas sagatavo, iesniedz auditam un publicē savus
finanšu pārskatus. Šie pārskati atbilst starptautiskajiem
grāmatvedības uzskaites standartiem, ko pieņēmusi Kopiena Ö Savienība Õ . Ja pakalpojumu
sniedzēja juridiskā statusa dēļ nav iespējama
pilnīga atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības
uzskaites standartiem, tad pakalpojumu sniedzējs dara visu iespējamo,
lai šādu atbilstību maksimāli nodrošinātu tādā
mērā, kādā iespējams. 2. Visos gadījumos aeronavigācijas
pakalpojumu sniedzēji publicē gada ziņojumu, un tiem
regulāri izdara neatkarīgu auditu. ê 1070/2009 2. panta
7. punkts 3. Sniedzot pakalpojumu paketi,
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji norāda
aeronavigācijas pakalpojumu radītās izmaksas un ienākumus,
tos sadalot saskaņā ar 1214. pantā norādīto tarifikācijas sistēmu
aeronavigācijas pakalpojumiem, un vajadzības gadījumā uztur
konsolidētos pārskatus par citiem pakalpojumiem, kas nav
aeronavigācijas pakalpojumi, kā tas būtu jādara, ja
attiecīgos pakalpojumus sniegtu atsevišķi uzņēmumi. ê 550/2004 (pielāgots) ð jauns 4. Dalībvalstis izraugās
kompetentās iestādes, kam ir tiesības piekļūt to
pakalpojumu sniedzēju finanšu pārskatiem, kuri sniedz pakalpojumus
gaisa telpā, par ko tās atbild. 5. Dalībvalstis var piemērot Eiropas
Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulas (EK)
Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu
piemērošanu[49]
9. panta pārejas noteikumus aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējiem, kas ir minētās regulas piemērošanas jomā. 2213. pants Piekļuve datiem un to
aizsardzība 1. Ciktāl tas attiecas uz
vispārējo gaisa satiksmi, ar attiecīgajiem ekspluatācijas
datiem visi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas
izmantotāji un lidostas apmainās reālā laikā, lai
atvieglotu ekspluatāciju. Šos datus izmanto tikai ekspluatācijas
nolūkiem. 2. Piekļuvi ekspluatācijas datiem
nediskriminējoši piešķir attiecīgām iestādēm,
sertificētiem ð vai deklarāciju iesniegušiem ï aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, gaisa telpas
izmantotājiem un lidostām. 3. Sertificētie
ð vai deklarāciju iesniegušie ï pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas
izmantotāji un lidostas nosaka standarta nosacījumus piekļuvei
ekspluatācijas datiem, izņemot tos, kas minēti 1. punktā.
Valsts uzraudzības iestādes apstiprina šos standarta
nosacījumus. ð Komisija var pieņemt ï Sīki izstrādātu noteikumus
ð pasākumus attiecībā uz
procedūrām, kas jāievēro datu apmaiņas veikšanai,
kā arī attiecīgo datu veidu saistībā ar
minētajiem piekļuves nosacījumiem un to apstiprināšanu. ï kas attiecas uz šādiem
nosacījumiem. ðMinētos īstenošanas aktus
pieņem ï saskaņā ar pamatregulas 275. panta 3. punktā minēto ð pārbaudes ï procedūru. ê 551/2004 (pielāgots) IIIV NODAĻA GAISA TELPAS ARHITEKTŪRA ê 1070/2009 3. panta
2. punkts 3. pants Eiropas augšējais lidojumu informācijas
reģions (EUIR) 1. Kopiena un tās dalībvalstis cenšas panākt, ka ICAO
izveido un atzīst vienotu EUIR. Šim nolūkam par jautājumiem, kas
ir Kopienas kompetencē, Komisija sniedz ieteikumus Padomei
saskaņā ar Līguma 300. pantu ne vēlāk kā
2011. gada 4. decembrī. 2. EUIR jāplāno, tajā iekļaujot gaisa telpu, kas ir
dalībvalstu pārziņā saskaņā ar 1. panta
3. punktu, un tajā var iekļaut arī Eiropas trešo valstu
gaisa telpu. 3. EUIR izveidošana neierobežo dalībvalstu atbildību par
gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanos to
pārziņā esošajā gaisa telpā saskaņā ar
pakalpojumu sniegšanas regulas 8. panta 1. punktu. 4. Šīs regulas spēkā stāšanās dienā dalībvalstis
saglabā savu lomu ICAO augšējo lidojumu informācijas
reģionu un lidojumu informācijas reģionu
ģeogrāfiskajās robežās, kurus tiem uzticējusi ICAO. ê 1070/2009 3. panta
3. punkts (pielāgots) ð jauns 23.3a pants Elektroniska aeronavigācijas
informācija 1. Neierobežojot dalībvalstu
publicēto aeronavigācijas informāciju un šai publikācijai
atbilstīgā veidā, Komisija, sadarbojoties ar Eurocontrol
ð tīkla pārvaldnieku ï , nodrošina kvalitatīvu elektronisku aeronavigācijas
informāciju, kas sniegta saskaņotā veidā un datu
kvalitātes un laicīguma ziņā atbilst visām
attiecīgo izmantotāju prasībām. 2. Šā panta 1. punkta
nozīmē Komisija: a) Kopienas Ö Savienības Õ līmenī
nodrošina tādas aeronavigācijas informācijas
infrastruktūras izstrādi, kas veidota kā integrēts
elektroniskas informācijas portāls ar neierobežotu pieejamību
ieinteresētajām personām. Šī infrastruktūra nodrošina
un dod iespēju piekļūt tādiem vajadzīgiem datu elementiem
kā aeronavigācijas informācija, Gaisa satiksmes pakalpojumu
ziņojumu biroja (ARO) informācija, meteoroloģiskā
informācija un plūsmas pārvaldības informācija;. b) atbalsta aeronavigācijas informācijas
sniegšanas modernizēšanu un saskaņošanu visplašākajā
nozīmē un ciešā sadarbībā ar Eurocontrol un ICAO. 3. Komisija pieņem sīki
izstrādātus šā panta īstenošanas noteikumus ð pasākumus integrēta
elektroniskas informācijas portāla izveidei un
īstenošanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem ï saskaņā ar pamatregulas 275. panta
3. punktā minēto ð pārbaudes ï regulatīvo
procedūru. ê 1070/2009 3. panta
4. punkts 4. pants Gaisa telpas izmantošanas noteikumi un gaisa
telpu klasifikācija Komisija atbilstoši pamatregulas 5. panta 3. punktā
paredzētajai procedūrai pieņem īstenošanas noteikumus, lai: a) pieņemtu attiecīgus gaisa telpas
izmantošanas noteikumu normatīvus, kas balstās uz ICAO
standartiem un ieteicamo praksi; b) saskaņotu ICAO gaisa telpu
klasifikācijas piemērošanu ar attiecīgiem pielāgojumiem,
lai panāktu drošu un efektīvu gaisa satiksmes pakalpojumu nevainojamu
sniegšanu Eiropas vienotajā gaisa telpā. ê 551/2004 (pielāgots) III NODAĻA VIENOTĀS EIROPAS
GAISA TELPAS IZMANTOŠANAS ELASTĪGUMS ê 551/2004 (pielāgots) ð jauns 7. pants Gaisa telpas izmantošanas elastīgums 1. Ņemot vērā dalībvalstu pārziņā
esošo militāro jautājumu organizāciju, vienotajā Eiropas
gaisa telpā tām jānodrošina gaisa telpas elastīgas
izmantošanas principa vienveidīga piemērošana ICAO
noteiktajā un Eurocontrol izstrādātajā
kārtībā, lai, īstenojot kopējo transporta politiku,
uzlabotu gaisa telpas pārvaldību un gaisa satiksmes vadību. 2. Dalībvalstis katru gadu Komisijai sniedz ziņojumu par to,
kā tās, īstenojot kopējo transporta politiku, savā
pārziņā esošajā gaisa telpā īsteno gaisa telpas
elastīgas izmantošanas principus. 3. Gadījumos, kad pēc dalībvalstu ziņojumu
iesniegšanas kļūst nepieciešams noteikt un saskaņot vienotās
Eiropas gaisa telpas elastīgas izmantošanas principus, pamatregulas 8.
pantā noteiktajā kārtībā saskaņā ar
kopējo transporta politiku jāpieņem attiecīgi
īstenošanas noteikumi. 8. pants Pagaidu atlikšana 1. Gadījumos, kad 7. panta ievērošana rada ievērojamas
gaisa telpas izmantošanas grūtības, dalībvalstis tā
piemērošanu var uz laiku atlikt, ja tās nekavējoties par to
informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. 2. Pēc pagaidu atlikšanas ieviešanas pamatregulas 8. pantā
noteiktajā kārtībā jāizdara to noteikumu
izmaiņas, kas pieņemti saskaņā ar 7. panta 3. punktu,
attiecībā uz gaisa telpu, kas ir attiecīgās
dalībvalsts vai dalībvalstu pārziņā. ò jauns 24. pants Gaisa satiksmes vadības tehnoloģiju attīstība un
savietojamība 1.
Saistībā ar ATM ģenerālplāna izstrādi un
izvēršanu Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus
par gaisa satiksmes pārvaldības tehnoloģiju attīstības
un savietojamības veicināšanu. Šos īstenošanas aktus pieņem
saskaņā ar 27. panta 3. punktā minēto
pārbaudes procedūru. 2. Attiecībā
uz 1. punktā minētajiem noteikumiem piemēro Regulas (EK)
Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktu.
Attiecīgā gadījumā Komisija pieprasa, lai EAA šos
noteikumus iekļautu gada darba programmā, uz ko atsaucas iepriekš
minētās regulas 56. pantā. ź 552/2004 ð jauns 3. Savietojamības īstenošanas noteikumi jo īpaši (a)
nosaka visas īpašās prasības, kas
papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi drošības,
bezproblēmu darbības un efektivitātes ziņā, un/vai (b)
vajadzības gadījumā apraksta visas īpašās
prasības, kas papildina vai precizē pamatprasības, sevišķi
attiecībā uz jaunu, saskaņotu un apstiprinātu darbības
un tehnoloģiju koncepciju koordinētu un ātru ieviešanu, un/vai (c)
nosaka komponentus attiecībā uz sistēmām, un/vai (d)
apraksta īpašās atbilstības novērtēšanas
procedūras, kas vajadzības gadījumā saskaņā ar 8.
pantu ietver pilnvarotās iestādes, pamatojoties uz Lēmumā
93/465/EEK definētajiem moduļiem, kuri jāizmanto komponentu
atbilstības vai lietošanas piemērotības, kā arī sistēmu
pārbaudes novērtēšanai, un/vai (e)
precizē īstenošanas nosacījumus, tai skaitā
attiecīgā gadījumā datumu, līdz kuram visām
attiecīgajām ieinteresētajām personām tie
jāizpilda. ź 552/2004 II NODAĻA PAMATPRASĪBAS, SAVIETOJAMĪBAS
ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI UN KOPIENAS SPECIFIKĀCIJAS 2. pants Pamatprasības EATMN, tā sistēmām, komponentiem un
saistītajām procedūrām jāatbilst
pamatprasībām. Pamatprasības ir izklāstītas
II pielikumā. 3. pants Savietojamības īstenošanas noteikumi 1. Savietojamības īstenošanas noteikumus izstrādā
vajadzības gadījumā, lai saskaņotā veidā
sasniegtu šās regulas mērķus. 2. Sistēmas, komponenti un saistītās procedūras
visā to dzīves ciklā atbilst attiecīgajiem
savietojamības īstenošanas noteikumiem. 4. Sagatavojot, pieņemot un pārskatot savietojamības
īstenošanas noteikumus, ņem vērā tehnisko risinājumu,
ar kuru palīdzību šie noteikumi var tikt izpildīti,
paredzētās izmaksas un ieguvumus, lai definētu visdzīvotspējīgāko
risinājumu, pienācīgi ievērojot saskaņotā
augstā drošības līmeņa saglabāšanu. Šo risinājumu
izmaksu un ieguvumu novērtējums visām attiecīgajām
ieinteresētajām pusēm tiek pievienots katram savietojamības
īstenošanas noteikumu projektam. 5. Savietojamības īstenošanas noteikumus paredz
saskaņā ar pamatregulas 8. pantā noteikto procedūru. 4. pants Kopienas specifikācijas 1. Lai sasniegtu šās regulas mērķi, var tikt noteiktas
Kopienas specifikācijas. Šīs specifikācijas var būt: a) Eiropas sistēmu un komponentu standarti kopā
ar attiecīgajām procedūrām, ko izstrādājušas
Eiropas standartizācijas organizācijas sadarbībā ar
Eurocae, uz Komisijas pilnvaru pamata saskaņā ar 6. panta
4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/34/EK
(1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas
sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā[50],
un atbilstoši 1984. gada 13. novembrī parakstītajām
vispārējām pamatnostādnēm par Kopienas un
standartizācijas organizāciju sadarbību; vai arī b) specifikācijas aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzēju sadarbības koordinācijas jautājumos, ko
izstrādājusi Eurocontrol, atbildot uz Komisijas pieprasījumu
saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktā minēto
procedūru. 2. Tiek pieņemts, ka tās sistēmas kopā ar
saistītajām procedūrām vai komponentiem, kas atbilst
Kopienas specifikācijām un kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī, atbilst
savietojamības pamatprasībām un īstenošanas noteikumiem. 3. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī publicē visas atsauces uz 1. panta a)
apakšpunktā minētajiem Eiropas standartiem. 4. Saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktā
minēto procedūru atsauces uz 1. punkta b) apakšpunktā
minētajām Eurocontrol specifikācijām Komisija publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. 5. Ja kāda dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka atbilstība
kādai publicētai Kopienas specifikācijai nenodrošina
atbilstību savietojamības pamatprasībām un/vai
īstenošanas noteikumiem, kurus paredzēts ietvert minētajā
Kopienas specifikācijā, tad piemēro pamatregulas 5. panta 2.
punktā minēto procedūru. 6. Gadījumā, ja publicētos Eiropas standartos ir
nepilnības, atbilstoši pamatregulas 5. panta 2. punktā minētajai
procedūrai pēc apspriešanas ar komiteju, kas izveidota
saskaņā ar Direktīvas 98/34/EK 5. pantu, var tikt pieņemts
lēmums par attiecīgo standartu daļēju vai pilnīgu
izņemšanu no šos standartus vai to grozījumus saturošajām
publikācijām. 7. Gadījumā, ja publicētajās Eurocontrol
specifikācijās ir nepilnības, atbilstoši pamatregulas 5. panta
2. punktā minētajai procedūrai var tikt pieņemts
lēmums par attiecīgo standartu daļēju vai pilnīgu
izņemšanu no šīs specifikācijas vai to grozījumus
saturošajām publikācijām. III NODAĻA ATBILSTĪBAS PĀRBAUDE 5. pants Komponentu EK atbilstības deklarācija vai
EK deklarācija par komponentu lietošanas piemērotību 1. Komponentiem pievieno EK atbilstības deklarāciju vai EK
deklarāciju par lietošanas piemērotību. Šīs
deklarācijas elementi ir izklāstīti III pielikumā. 2. Ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis
Kopienā ar EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par
lietošanas piemērotību nodrošina un apliecina, ka viņš ir
piemērojis noteikumus, kas paredzēti savietojamības
pamatprasībās un īstenošanas noteikumos. 3. Tiek pieņemts, ka komponenti, kuriem ir EK atbilstības
deklarācija vai EK deklarācija par lietošanas piemērotību,
atbilst savietojamības pamatprasībām un attiecīgajiem
īstenošanas noteikumiem. 4. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi
attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar
komponentu atbilstības vai lietošanas piemērotības
novērtēšanu, ko veic 8. pantā minētās pilnvarotās
iestādes. 6. pants EK sistēmu verificēšanas deklarācija 1. Sistēmas ir pakļautas EK verificēšanai, ko veic
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar
attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem, lai
nodrošinātu, ka pēc iekļaušanas EATMN tās atbilst šās
regulas pamatprasībām un savietojamības īstenošanas
noteikumiem. 2. Pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā
attiecīgais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sastāda
EK verificēšanas deklarāciju, kas apliecina atbilstību, un to
kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības
iestādei. Minētās deklarācijas un tehniskās
dokumentācijas elementi ir izklāstīti IV pielikumā. Valsts
uzraudzības iestāde var pieprasīt papildu informāciju, kas
vajadzīga šādas atbilstības uzraudzīšanai. 3. Attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi
attiecīgā gadījumā nosaka uzdevumus sakarā ar
sistēmu verificēšanu, kas jāveic 8. pantā
minētajām pilnvarotājām iestādēm. 4. EK verificēšanas deklarācija neierobežo nevienu
novērtēšanu, kas valsts uzraudzības iestādei būtu,
iespējams, jāveic ar savietojamību nesaistītu iemeslu
dēļ. ê 1070/2009 4. panta
1. punkts 6.a pants Alternatīva atbilstības pārbaude Ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem
noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas
drošības aģentūras izveidi[51]
izsniegtu sertifikātu piemēro sastāvdaļām vai
sistēmām un ja tas pierāda atbilstību šīs regulas
būtiskajām prasībām un attiecīgajiem īstenošanas
noteikumiem par savietojamību, to uzskata par EK atbilstības vai
lietošanas derīguma deklarāciju vai par EK pārbaudes
deklarāciju šīs regulas 5. un 6. panta izpratnē. ź 552/2004 7. pants Aizsardzības pasākumi 1. Ja valsts uzraudzības iestāde konstatē, ka: a) komponents, kam ir EK atbilstības
deklarācija vai deklarācija par lietošanas piemērotību, vai b) sistēma, kam ir EK verificēšanas
deklarācija, neatbilst savietojamības pamatprasībām un/vai
attiecīgajiem īstenošanas noteikumiem, tad tā,
pienācīgi ievērojot vajadzību nodrošināt darbību
drošību un nepārtrauktību, veic visus vajadzīgos
pasākumus, lai ierobežotu attiecīgā komponenta vai sistēmas
piemērošanas teritoriju vai lai aizliegtu to izmantot uzraudzības
iestādes pārziņā esošajām organizācijām. 2. Attiecīgā dalībvalsts tūlīt informē
Komisiju par visiem šādiem pasākumiem, norādot to iemeslus un it
īpaši to, vai, pēc tās uzskatiem, neatbilstību
pamatprasībām rada: a) pamatprasību neizpilde; b) nepareiza savietojamības īstenošanas
noteikumu un/vai Kopienas specifikāciju piemērošana; c) nepilnības savietojamības īstenošanas
noteikumos un/vai Kopienas specifikācijās. 3. Tiklīdz iespējams, Komisija apspriežas ar
iesaistītajām pusēm. Pēc šādas apspriešanās
Komisija informē dalībvalsti par saviem atzinumiem un viedokli par
to, vai valsts uzraudzības iestādes veiktie pasākumi ir
attaisnojami. 4. Ja Komisija konstatē, ka valsts uzraudzības iestādes
veiktie pasākumi nav attaisnojami, tā dalībvalstij pieprasa
nodrošināt, lai tie nekavējoties tiktu atcelti. Tā
nekavējoties informē ražotāju vai tā pilnvarotos
pārstāvjus Kopienā. 5. Ja Komisija konstatē, ka neatbilstība
pamatprasībām ir radusies tādēļ, ka nepareizi
piemēroti savietojamības īstenošanas noteikumi un/vai Kopienas
specifikācijas, attiecīgā dalībvalsts veic atbilstošos
pasākumus pret atbilstības vai EK lietošanas piemērotības
deklarācijas vai EK verificēšanas deklarācijas autoru un
informē par to Komisiju un citas dalībvalstis. 6. Ja Komisija konstatē, ka neatbilstība
pamatprasībām ir Kopienas specifikāciju nepilnību
dēļ, piemēro 4. panta 6. vai 7. punktā minētās
procedūras. IVV NODAĻA Nobeiguma
noteikumi ê 1070/2009 2. panta
11. punkts (pielāgots) 2517. pants Pielikumu Ö pielāgošana Õ pārskatīšana Pasākumus pielikumu nebūtisku elementu grozīšanai, lai
ņemtu vērā tehnikas vai darbību attīstību,
pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā
minēto regulatīvo kontroles procedūru. Nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija var izmantot
pamatregulas 5. panta 5. punktā paredzēto steidzamības
procedūru. ò jauns Komisija ir
pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar
26. pantu, lai papildinātu vai grozītu kvalificētajām
iestādēm izvirzītās prasības, kas uzskaitītas
I pielikumā, un II pielikumā uzskaitītos
nosacījumus, kas jāpievieno sertifikātiem, ko piešķir
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai ņemtu
vērā pieredzi, kuru nacionālās uzraudzības
iestādes guvušas šo prasību un nosacījumu piemērošanā,
vai gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas attīstību
aeronavigācijas pakalpojumu savietojamības un integrētas
sniegšanas ziņā. ò jauns 26. pants Deleģēšanas
īstenošana 1. Pilnvaras
pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot
šajā pantā izklāstītos nosacījumus. 2. Šīs regulas
11. panta 7. punktā, 17. panta 3. punktā un
25. pantā minētās deleģēto aktu pieņemšanas
pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku. 3. Eiropas
Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. panta
7. punktā, 17. panta 3. punktā un 25. pantā
minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek
izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru
deleģējums. Lēmums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī
vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar
jau spēkā esošos deleģētos aktus. 4. Tiklīdz
Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo
vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. 5. Saskaņā
ar 11. panta 7. punktu, 17. panta 3. punktu un
25. pantu pieņemts deleģētais akts stājas
spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais
akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne
Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma
beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisijai
par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai
Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 2 mēnešiem. ź 549/2004 ð jauns 275. pants Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz Vienotās gaisa
telpas komiteja, še turpmāk — "Komiteja", ko veido divi pārstāvji no katras
dalībvalsts un kā priekšsēdētājs ir Komisijas
pārstāvis. Komiteja nodrošina to, lai tiktu pienācīgi
ņemtas vērā visu kategoriju lietotāju intereses.
ð Minētā komiteja ir komiteja
Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. ï 2. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad
piemēro Lēmuma
1999/468/EK 3. un 7. ð Regulas (ES) Nr. 182/2011
4. ï pantu,
ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. 3. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad
piemēro Lēmuma
1999/468/EK ð Regulas (ES) Nr. 182/2011 ï 5. un 7.
pantu, ņemot
vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā minētais laika
posms ir viens mēnesis. ê 1070/2009 1. panta
4. punkts 4. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK
5.a panta 1.–4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta
noteikumus. 5. Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Lēmuma 1999/468/EK
5.a panta 1., 2., 4., 6. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā
8. panta noteikumus. ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 2810.
pants ÖKomisijas
apspriedes ar ieinteresētajām personām Õ 12.
Komisija izveido apspriežu mehānismu Kopienas Ö Savienības Õ līmenī ð , lai attiecīgā
gadījumā apspriestu ar šīs regulas īstenošanu
saistītus jautājumus ï. Apspriedēs iesaista konkrētās nozares dialoga
komiteju, kas izveidota saskaņā ar Ö Komisijas Õ Lēmumu 98/500/EK. 3. Apspriedes ar ieinteresētajām personām jo īpaši
attiecas uz jaunu koncepciju un tehnoloģiju izstrādāšanu un
ieviešanu EATMN. 2. Ieinteresētās personas var būt: –
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, –
lidostu ekspluatanti, –
attiecīgie gaisa telpas izmantotāji vai
attiecīgas grupas, kas pārstāv gaisa telpas izmantotājus, –
militārās iestādes, –
ražotāji un –
profesionāļu pārstāvības
struktūras. ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) 296. pants Nozares konsultatīvā
struktūra Neierobežojot Komitejas un Eurocontrol
uzdevumus, Komisija izveido “nozares konsultatīvo struktūru”,
kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa
telpas izmantotāju asociācijas, lidostas, lidostu operatori,
ražotāji un nozares profesionāļu pārstāvības
struktūras. Šīs struktūras vienīgais uzdevums ir
konsultēt Komisiju par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu. 307. pants Attiecības ar Eiropas
trešām valstīm ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns Kopiena Ö Savienība Õ un tās
dalībvalstis tiecas paplašināt Eiropas vienoto gaisa telpu
attiecībā uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības
dalībvalstis, un atbalsta šādu paplašināšanu. Tālab
tās cenšas vai nu ar līgumiem, ko noslēdz ar trešām
valstīm, kas ir tās kaimiņvalstis, vai saistībā ar nolīgumiem par
funkcionāliem gaisa telpas blokiem ð funkcionālo gaisa telpas bloku
kopīgu apzīmēšanu vai nolīgumiem par tīkla
funkcijām ï paplašināt
ð veicināt ï šīs regulas ð mērķu īstenošanu ï un 3. pantā
minēto pasākumu piemērošanu
attiecībā uz minētajām valstīm. ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 318. pants ÖĀrēju
struktūru atbalsts Õ Īstenošanas noteikumi 1. Lai izstrādātu īstenošanas noteikumus,
Komisija var ð lūgt ārējas
struktūras atbalstu uzdevumu izpildei saskaņā ar šo regulu ï izdot
Eurocontrol vai attiecīgā gadījumā citai iestādei
mandātus, kurā noteikti veicamie uzdevumi un to izpildes
grafiks, ņemot vērā šajā regulā paredzētos
attiecīgos termiņus. Komisija rīkojas saskaņā ar 5. panta
2. punktā minēto konsultāciju procedūru. 2. Ja Komisija ir paredzējusi izdot mandātu, tā cenšas
pēc iespējas labāk izmantot spēkā esošo
kārtību visu ieinteresēto personu iesaistīšanai un
apspriedēm ar tām, ja šī kārtība atbilst Komisijas
praksei attiecībā uz pārredzamību un apspriešanās
procedūrām un nav pretrunā tās institucionālajām
saistībām. ê 1070/2009 2. panta
1. punkts 4. pants Drošības prasības Komisija saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas
minēta pamatregulas 5. panta 3. punktā, pieņem
īstenošanas noteikumus, kur iekļauti attiecīgie Eurocontrol
drošības normatīvo prasību noteikumi (ESARR), un šo prasību
grozījumus šīs regulas piemērošanas jomā ar
attiecīgiem pielāgojumiem, ja tas nepieciešams. ê 550/2004 (pielāgots) IV NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI ê 1070/2009 4. panta
2. punkts 9. pants Pielikumu pārskatīšana Pasākumus pielikumu nebūtisku elementu grozīšanai, lai
ņemtu vērā tehnikas vai darbību attīstību,
pieņem saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punktā
minēto regulatīvo kontroles procedūru. ê 1070/2009 2. panta
11. punkts (pielāgots) 3218. pants Konfidencialitāte 1. Ne dalībvalstu uzraudzības
iestādes, kas rīkojas saskaņā ar savu dalībvalstu
tiesību aktiem, ne Komisija neizpauž konfidenciālu informāciju,
īpaši informāciju par aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējiem, to komerciālām attiecībām vai to izmaksu
sastāvdaļām. 2. Šā panta 1. punkts neskar
attiecīgo dalībvalstu uzraudzības iestāžu Ö vai
Komisijas Õ tiesības
izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei;
šajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi,
ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju,
gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo
ieinteresēto personu likumīgās intereses savu darījumu
noslēpumu aizsardzībā. 3. Informācija un dati, kurus nodrošina
saskaņā ar 1214. pantā
minēto tarifikācijas sistēmu, ir publiski pieejami. ê 1070/2009 1. panta
5. punkts (pielāgots) ð jauns 339. pants Sankcijas Sankcijas, ko dDalībvalstis
var noteikt Ö noteikumus par
sankcijām, ko piemēro Õ par šīs regulas
un 3. pantā minēto
pasākumu pārkāpumiem, īpaši
gaisa telpas izmantotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ð un veic visus vajadzīgos
pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās
sankcijas ï ir efektīvas, samērīgas un preventīvas. ê 549/2004 (pielāgots) 3412. pants Uzraudzība,
kontrole Ö Pārskatīšana Õ un ietekmes
novērtējuma paņēmieni 1. Uzraudzības, kontroles un ietekmes novērtējuma
paņēmienu pamatā ir dalībvalstu iesniegtie gada
ziņojumi par to darbību īstenošanu, ko veic saskaņā ar
šo regulu un 3. pantā minētajiem pasākumiem. ê 1070/2009 1. panta
6. punkta a) apakšpunkts (pielāgots) ð jauns 12.
Komisija regulāri pārskata šīs regulas un 3. pantā minēto pasākumu piemērošanu un pirmoreiz ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2011. gada 4. jūnijam un tad
katra 11. panta 53. punkta
d) apakšpunktā minētā pārskata perioda beigās. Ja šim
nolūkam tas ir pamatoti vajadzīgs, Komisija var prasīt no
dalībvalstīm informāciju papildus tai, kas iekļauta saskaņā ar
šā panta 1. punktu iesniegtajos ziņojumos ð , kas attiecas uz šīs regulas
piemērošanu ï. ź 549/2004 3. Lai sagatavotu 2. punktā minētos ziņojumus, Komisija
lūdz Komitejas atzinumu. ê 1070/2009 1. panta
6. punkta b) apakšpunkts 24.
Ziņojumos iekļauj izvērtējumu par rezultātiem, kas
sasniegti ar rīcību saskaņā ar šo regulu, iekļaujot
attiecīgu informāciju par virzību nozarē, jo īpaši
ekonomikas, sociālajā, vides, nodarbinātības un
tehnoloģiju jomā, un par pakalpojumu kvalitāti, ņemot
vērā sākotnējos mērķus un nākotnes
vajadzības. ê 1070/2009 2. panta
12. punkts (pielāgots) 18.a pants Pārskatīšana Līdz
2012. gada 4. decembrim pēc šīs regulas stāšanās
spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei
pētījumu, kurā izvērtē juridisko, drošības,
attiecīgās nozares, ekonomisko un sociālo ietekmi, kas rodas, ja
tirgus principus attiecina uz informācijas sniegšanas pakalpojumiem
tādās jomās kā sakari, navigācija, uzraudzība,
meteoroloģija un aeronavigācija, salīdzinot ar spēkā
esošajiem vai alternatīviem organizācijas principiem un ņemot vērā
funkcionālo gaisa telpas bloku un pieejamo tehnoloģiju
attīstību. ê 551/2004 (pielāgots) IV NODAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI 10. pants Pārskatīšana Pamatregulas
12. panta 2. punktā minētā periodiskā
pārskata sakarā Komisija precizē paredzēto
pētījumu par nosacījumiem, ar kādiem 3., 5. un
6. pantā minētos principus turpmāk var attiecināt
arī uz apakšējās gaisa telpas izmantošanu. Pamatojoties uz
pētījumā izdarītajiem secinājumiem un ņemot
vērā sasniegto, Komisija vēlākais līdz 2006. gada
31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei,
kuram, ja vajadzīgs, pievieno priekšlikumu par šo principu
piemērošanas attiecināšanu arī uz apakšējo gaisa telpu, vai
paredz kādus citus pasākumus. Ja tos paredz
attiecināt arī uz apakšējo gaisa telpu, attiecīgos
lēmumus būtu vēlams pieņemt līdz 2009. gada
31. decembrim. ź 549/2004 3513. pants Aizsardzības pasākumi Šī regula nekavē dalībvalsti
piemērot pasākumus, ciktāl tie vajadzīgi, lai
aizsargātu drošības un aizsardzības politikas intereses. Šie
pasākumi konkrēti ir obligāti: a) lai uzraudzītu gaisa telpu, par ko tā atbild,
saskaņā ar ICAO reģionālajiem aeronavigācijas
nolīgumiem, arī lai spētu atklāt, identificēt un
novērtēt gaisa kuģi, kas izmanto šo gaisa telpu, ar nolūku
aizsargāt lidojumu drošību un attiecīgi rīkoties, lai
nodrošinātu drošības un aizsardzības vajadzības, b) ja notiek nopietni iekšēji nemieri, kas ietekmē
likumības un kārtības ievērošanu, c) ja notiek karš vai radies nopietns starptautisks
saspīlējums, kura dēļ pastāv kara draudi, d) lai izpildītu dalībvalstu starptautiskās
saistības attiecībā uz miera un starptautiskās
drošības saglabāšanu, e) lai veiktu militāras operācijas un
mācības, tostarp nodrošinātu vajadzīgās treniņu
iespējas. ê 1070/2009 1. panta
7. punkts (pielāgots) ð jauns 36.13a pants Eiropas ð Savienības ï Aviācijas drošības aģentūra Ö (EAA) Õ Īstenojot šo regulu un Regulu (EK) Nr. 550/2004, Regulu (EK) Nr.
551/2004, Regulu (EK) Nr. 552/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK)
Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem
civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas
drošības aģentūras izveidi[52], dalībvalstis un Komisija saskaņā ar to
attiecīgajiem uzdevumiem, kādi tie noteikti šajā regulā,
vajadzības gadījumā savu darbu saskaņo ar ð EAA ï Eiropas Aviācijas
drošības aģentūru, lai nodrošinātu, ka visi drošības
aspekti ir pienācīgi ņemti vērā. ê 552/2004 (pielāgots) 10. pants Pārejas
noteikumi 1. Sākot no 2005. gada 20. oktobra, EATMN
sistēmu un komponentu nodošanai ekspluatācijā piemēro
pamatprasības, ja nav citādi noteikts attiecīgajos
savietojamības īstenošanas noteikumos. 2. Visām pašlaik ekspluatācijā
esošajām EATMN sistēmām un komponentiem līdz 2011. gada 20.
aprīlim jāatbilst pamatprasībām, ja citādi nav noteikt
attiecīgajos savietojamības īstenošanas noteikumos. ê 1070/2009 4. panta
3. punkts (pielāgots) 2.a Piemērojot
šā panta 2. punktu, dalībvalstis var paziņot, ka EATMN
sistēmas un komponenti atbilst pamatprasībām un uz tiem
neattiecas 5. un 6. panta noteikumi. ê 552/2004 (pielāgots) 3. Ja ir pasūtītas EATMN sistēmas
vai šajā sakarā noslēgti saistoši līgumi –
pirms šās regulas
stāšanās spēkā, vai –
attiecīgā
gadījumā pirms viena vai vairāku attiecīgo
savietojamības īstenošanas noteikumu stāšanās
spēkā tā, ka
1. punktā minētajā termiņā nevar tikt
garantēta atbilstība pamatprasībām un/vai
attiecīgajiem savietojamības īstenošanas noteikumiem,
attiecīgā dalībvalsts Komisijai sniedz sīku informāciju
par tām pamatprasībām un/vai savietojamības
īstenošanas noteikumiem, kur ir atklāta nenoteiktība vai
neatbilstība. Komisija apspriežas
ar iesaistītajām pusēm un pēc tam pieņem lēmumu
saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktā minēto
procedūru. ê 552/2004 (pielāgots) 3711. pants Atcelšana 2005. gada
20. oktobrī aAtceļ Direktīvas 93/65/EEK un 97/15/EK un Regulas (EK) Nr. 2082/2000 Ö 549/2004,
550/2004, 551/2004 Õ un 980/2002 Ö 552/2004 Õ. ÖAtsauces uz
atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās
lasa saskaņā ar atbilstības tabulu
III pielikumā. Õ ê 550/2004 (pielāgots) 3819. pants Stāšanās spēkā 1. Šī regula stājas spēkā divdesmitajā
dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. ê 550/2004 (pielāgots) 2. Tomēr 7. un 8. pants stājas
spēkā vienu gadu pēc 6. pantā minēto kopīgo
prasību publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. ź 550/2004 Šī
regula uzliek saistības kopumā un ir tieši
piemērojama visās dalībvalstīs. Strasbūrā, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā – priekšsēdētājs priekšsēdētājs ź 550/2004 è1 1070/2009
2. panta 13. punkta a) apakšpunkts è2 1070/2009
2. panta 13. punkta b) apakšpunkts I PIELIKUMS è1 PRASĪBAS KVALIFICĒTĀM
IESTĀDĒM ç è2
Kvalificētām iestādēm: ç –
jāspēj dokumentēt apjomīgu
pieredzi valsts un privāto struktūru novērtēšanā gaisa
transporta nozarēs, īpaši aeronavigācijas pakalpojumu
sniegšanā un līdzīgās nozarēs vienā vai
vairākās jomās, uz ko attiecas šī regula,; –
jābūt pilnīgiem
normatīviem un noteikumiem par iepriekšminēto struktūru
periodisku apsekošanu, kurus publicē un pastāvīgi atjaunina un
uzlabo, izmantojot pētniecības un attīstības programmas,; ê 1070/2009 2. panta
13. punkta b) apakšpunkts –
jābūt nepakļautām
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu pārvaldības
iestāžu vai citu aeronavigācijas pakalpojumu vai gaisa transporta
pakalpojumu sniegšanā iesaistītu struktūru kontrolei, –
jābūt izveidotām ar
nozīmīgu tehnisko, pārvaldības, atbalsta un
pētniecības personālu samērīgi ar veicamajiem
uzdevumiem,. ź 552/2004 - 6. Iestādei
jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība, ja vien atbildību
neuzņemas dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem
vai ja vien pati dalībvalsts nav tieši atbildīga par
pārbaudēm. 7. Iestādes personālam jāglabā dienesta
noslēpumi attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta,
veicot savus uzdevumus atbilstoši šai regulai. ê 552/2004 (pielāgots) ð jauns V PIELIKUMS PILNVAROTĀS
IESTĀDES 1. Iestādi
ð Kvalificēto iestādi ï, tās direktoru un par pārbaužu veikšanu atbildīgo
personālu ne tiešā veidā, ne kā pilnvarotos
pārstāvjus nedrīkst iesaistīt komponentu vai sistēmu
projektēšanā, ražošanā, tirdzniecībā un uzturēšanā,
vai arī to ekspluatācijā. Tās neizslēdz iespēju
ražotājam vai būvētājam un minētajai iestādei
savā starpā apmainīties ar informāciju. 2. Iestādei
un par pārbaužu veikšanu atbildīgajam personālam ð Kvalificētajai iestādei ï pārbaudes jāveic ar visaugstāko iespējamo
profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci un bez jebkāda
spiediena vai motivācijas, jo īpaši finansiāla rakstura
motivācijas, kas varētu ietekmēt Ö tās Õ to lēmumus vai
pārbaudes rezultātus, īpaši jau no tādām personām
vai personu grupām, kuras iespaido šo pārbaužu rezultāti. 3. Iestādei jānodarbina personāls, un tās
rīcībā jābūt līdzekļiem, kas vajadzīgi,
lai pienācīgi veiktu ar pārbaudēm saistītos tehniskos
un administratīvos uzdevumus; tai jābūt arī pieejai
ārkārtas pārbaužu veikšanai vajadzīgajai aparatūrai. ê 552/2004 (pielāgots) ð jauns 4. ð Kvalificētās
iestādes ï Ddarbiniekiem, kas ir atbildīgi par pārbaudi, jābūt: –
atbilstoši tehniski un profesionāli
sagatavotiem, –
ar pietiekamu izpratni par veicamo pārbaužu
prasībām un ar attiecīgo pieredzi šādu operāciju
izpildē, –
spējai, kas nepieciešama deklarāciju,
protokolu un ziņojumu sagatavošanai, lai pierādītu, ka
pārbaudes ir veiktas. - 5. Jāgarantē darbinieku ð garantētai ï objektivitātei. Viņu Ö Darbinieku Õ atalgojums
nedrīkst būt atkarīgs no veikto pārbaužu skaita vai no
šādu pārbaužu rezultātiem. ê 1070/2009 2. panta
13. punkta b) apakšpunkts ð jauns –
jābūt pārvaldītām un administrētām
tā, lai nodrošinātu administrācijas prasīto
informācijas konfidencialitāti, –
jābūt gatavām sniegt
nozīmīgu informāciju dalībvalsts attiecīgajai
uzraudzības iestādei, –
jābūt noteiktai un dokumentētai
stratēģijai un mērķiem, kā arī
saistībām attiecībā uz kvalitāti un jānodrošina
tas, ka šo stratēģiju izprot, ievēro un atbalsta visos
organizācijas līmeņos, –
jāizstrādā, jāievieš un
jāuztur efektīva iekšējā kvalitātes
nodrošināšanas sistēma, kas balstīta uz starptautiski
atzītiem kvalitātes standartiem un atbilst EN 45004 (uzraudzības
iestādes) un EN 29001 saskaņā ar IAKS Kvalitātes
nodrošināšanas sistēmas sertifikācijas sistēmas
prasībām atbilstošu interpretāciju, –
jābūt pakļautai kvalitātes sistēmas
sertificēšanai, ko veic neatkarīga auditoru organizācija, kuru
atzinušas tās dalībvalsts iestādes, kurā tā atrodas. ź 550/2004 ð jauns II PIELIKUMS NOSACĪJUMI, KAS JĀPIEVIENO
SERTIFIKĀTIEM 1. Sertifikātos jānorāda: a) dalībvalsts
uzraudzības iestāde, kas izdevusi sertifikātu; b) pieteikuma iesniedzējs
(nosaukums un adrese); c) sertificētie pakalpojumi; d) paziņojums par pieteikuma
iesniedzēja atbilstību kopīgajām prasībām,
kā noteikts šīs
rRegulas ð (EK) Nr. 216/2008 ï 6. ð 8.b ï pantā; e) sertifikāta izdošanas diena
un derīguma termiņš. 2. Papildu nosacījumi, kas pievienojami
sertifikātam, nepieciešamības gadījumā var attiekties uz: a) nediskriminējošu
piekļuvi pakalpojumiem gaisa telpas izmantotājiem un vajadzīgo
pakalpojumu efektivitāti, ieskaitot drošības un savietojamības
līmeni; b) ekspluatācijas
specifikācijām konkrētiem pakalpojumiem; c) laiku, līdz kuram
pakalpojumi jāsniedz; d) dažādajām vadības
iekārtām, kas jālieto konkrētu pakalpojumu sniegšanā; e) pakalpojumu darbības
norobežojumu vai ierobežojumu, kas neattiecas uz aeronavigācijas
pakalpojumu sniegšanu; f) jebkuru līgumu, vienošanos
vai citu aktu, ko pakalpojumu sniedzējs noslēdzis ar trešo personu un
kas attiecas uz pakalpojumu (pakalpojumiem); g) tās informācijas
sniegšanu, kas pamatoti vajadzīga, lai verificētu pakalpojumu
atbilstību kopīgajām prasībām, ieskaitot plānus,
finanšu un ekspluatācijas datus, kā arī būtiskas
izmaiņas sniedzamo aeronavigācijas pakalpojumu veida un/vai apjoma
izmaiņas; h) visiem pārējiem
tiesiskajiem nosacījumiem, kas nav aeronavigācijas pakalpojumiem
specifiski, piemēram, nosacījumiem, kuri attiecas uz sertifikāta
pārtraukšanu vai atsaukšanu. ź 552/2004 I PIELIKUMS AERONAVIGĀCIJAS SISTĒMU SARAKSTS Šajā regulā EATMN ir iedalīta astoņās
sistēmās. 1. Sistēmas un procedūras gaisa telpas
pārvaldībai. 2. Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes
plūsmas pārvaldībai. 3. Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes
pakalpojumiem, jo īpaši lidojuma datu apstrādes sistēmas, uzraudzības
datu apstrādes sistēmas un cilvēka-mašīnas saskarnes
sistēmas. 4. Komunikācijas sistēmas un procedūras
zemes-zemes, gaisa-zemes un gaisa-gaisa saziņai. 5. Navigācijas sistēmas un procedūras. 6. Uzraudzības sistēmas un procedūras. 7. Sistēmas un procedūras aeronavigācijas
informācijas pakalpojumiem. 8. Sistēmas un procedūras meteoroloģisko
datu izmantošanai. II PIELIKUMS PAMATPRASĪBAS A daļa:
Vispārīgās prasības Šīs prasības attiecībā uz visu tīklu parasti
piemēro visām I pielikumā minētajām sistēmām. 1.
Bezproblēmu darbība Gaisa satiksmes pārvaldes sistēmas un to komponentus
projektē, izgatavo, uztur un vada, izmantojot atbilstošas un atzītas
procedūras tā, lai visu laiku un visos lidojuma etapos
nodrošinātu EATMN bezproblēmu darbību. Bezproblēmu
darbība īpaši ietver apmaiņu ar informāciju, tai
skaitā ar attiecīgu informāciju par ekspluatācijas
stāvokli, informācijas kopīgu izpratni,
salīdzināmās apstrādes darbības un saistītās
procedūras, kas ļauj veikt kopējās saskaņotās
ekspluatācijas darbības visā EATMN vai tā daļā. 2. Atbalsts
jaunām darbības koncepcijām ê 1070/2009 4. panta
4. punkta a) apakšpunkts EATMN, tā sistēmas un komponenti saskaņotā
veidā atbalsta jaunas un saskaņotas darbības koncepcijas, kas
uzlabo aeronavigācijas pakalpojumu kvalitāti, ilgtspējību
un efektivitāti, it īpaši drošības un jaudas ziņā. ź 552/2004 Jaunu koncepciju, tādu kā kopīga lēmumu
pieņemšana, pieaugoša automatizācija un atbildības
dalīšanas vai deleģēšanas alternatīvās metodes, potenciālu
pēta, pienācīgi ņemot vērā tehnoloģiskos
jauninājumus un jauno koncepciju drošu īstenošanu pēc
apstiprināšanas. 3. Drošība EATMN sistēmas un operācijas sasniedz saskaņotu, augstu
drošības pakāpi. Lai to sasniegtu, nosaka saskaņotas, drošas
vadības un ziņošanas metodes. Attiecībā uz atbilstošām sistēmām vai to
daļām, kas atrodas uz zemes, šādu augsto drošības
pakāpi vēl vairāk paaugstina drošības tīkli, kuriem
jāatbilst kopējiem saskaņotiem darbības
rādītājiem. Lai sasniegtu saskaņoto drošības pakāpi, visiem lidojuma
etapiem visā EATMN tīklā nosaka saskaņotu drošības
prasību kopumu sistēmu un to komponentu projektēšanai,
īstenošanai, uzturēšanai un ekspluatācijai parastos un
pasliktinātos darbības režīmos. Sistēmas projektē, izstrādā un ekspluatē,
izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai
vadības personālam uzticētie uzdevumi būtu savienojami ar
cilvēka iespējām gan parastos, gan pasliktinātos
darbības režīmos un atbilstu vajadzīgajai drošības
pakāpei. Sistēmas projektē, izstrādā un ekspluatē,
izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai to
parastajā ekspluatācijas vidē tās būtu pasargātas
no nevēlamiem traucējumiem. 4. Civilo un
militāro iestāžu koordinācija EATMN, tā sistēmas un komponenti atbalsta pakāpenisku
civilo un militāro iestāžu koordinācijas īstenošanu,
ciktāl tas ir vajadzīgs, lai efektīvi organizētu gaisa
telpu un pārvaldītu gaisa satiksmes plūsmu un lai visi
lietotāji varētu droši un efektīvi izmantot gaisa telpu,
realizējot gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju. Lai sasniegtu šos mērķus, EATMN, tā sistēmas un
komponenti atbalsta savlaicīgu apmaiņu ar pareizu un
sistemātisku informāciju, kas ietver visus lidojuma etapus, starp
civilajām un militārajām iestādēm. Jāņem vērā valsts drošības prasības. 5. Ierobežojumi
saistībā ar vidi Izmantojot EATMN sistēmas un operācijas, ņem
vērā vajadzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem
līdz minimumam samazināt ietekmi uz vidi. 6. Principi, kas
reglamentē sistēmu loģisko arhitektūru Sistēmas izstrādā un pakāpeniski apvieno ar
mērķi sasniegt konsekventu un aizvien saskaņotāku,
evolucionējošu un apstiprinātu loģisko arhitektūru EATMN
tīklā. 7. Principi, kas
reglamentē sistēmu uzbūvi Sistēmas projektē, izstrādā un uztur, balstoties uz
pamatotiem inženiertehniskajiem principiem, jo īpaši saistībā ar
modularitāti, kas ļauj savstarpēji aizvietot komponentus,
kritisko komponentu pieejamību, kā arī dublēšanu un defektu
pielaidi. B daļa:
Konkrētas prasības Katrai sistēmai pastāv konkrētas prasības, kas
papildina vai precizē vispārīgās prasības. 1. Sistēmas
un procedūras gaisa telpas pārvaldībai 1.1. Bezproblēmu darbība Visām ieinteresētajām pusēm savlaicīgi tiek
sniegta pareiza informācija saistībā ar gaisa telpas
pieejamības pirmstaktiskajiem un taktiskajiem aspektiem, lai nodrošinātu,
ka gaisa telpa tiek sadalīta un lietotāji to lieto efektīvi. Pie
tam, jāņem vērā valsts drošības prasības. 2. Sistēmas
un procedūras gaisa satiksmes plūsmas pārvaldībai 2.1. Bezproblēmu darbība Sistēmas un procedūras gaisa satiksmes plūsmas
pārvaldībai atkarībā no situācijas atbalsta
apmaiņu ar pareizu, sistemātisku un būtisku
stratēģisko, pirmstaktisko un taktisko lidojumu informāciju, kas
ietver visus lidojuma etapus un piedāvā dialoga iespējas ar
mērķi panākt gaisa telpas optimālu izmantošanu. 3. Sistēmas
un procedūras gaisa satiksmes pakalpojumiem 3.1. Lidojuma datu apstrādes sistēmas 3.1.1. Bezproblēmu darbība Lidojuma datu apstrādes sistēmas ir savstarpēji
izmantojamas attiecībā uz laicīgu apmaiņu ar pareizu un
sistemātisku informāciju un šādas informācijas kopēju
izpratni ekspluatācijas nolūkos, lai nodrošinātu saskaņotu
un sistemātisku plānošanas procesu un taktisko koordināciju
visā EATMN tīklā visos lidojuma etapos, efektīvi izmantojot
resursus. Lai nodrošinātu drošu, gludu un paātrinātu apstrādi
visā EATMN tīklā, lidojuma datu apstrādes darbības ir
līdzvērtīgas un atbilst konkrētajai videi (uz zemes,
termināļa manevru zonā (TMA), ceļā) ar zināmiem
plūsmas rādītājiem, un tās izmanto atbilstoši
saskaņotām un apstiprinātām darbības koncepcijām,
jo īpaši attiecībā uz apstrādes rezultātu
pareizību un kļūdu pielaidi. 3.1.2. Atbalsts jaunām darbības
koncepcijām ê 1070/2009 4. panta
4. punkta b) apakšpunkts Lidojuma datu apstrādes sistēmas ļauj pakāpeniski
īstenot uzlabotas, saskaņotas un apstiprinātas darbības
koncepcijas visiem lidojuma posmiem, jo īpaši saskaņā ar ATM
ģenerālplānu. ź 552/2004 Augsti automatizētu rīku raksturlielumiem jābūt
tādiem, lai būtu iespējama saskaņota un efektīva
lidojumu informācijas pirmstaktiskā un taktiskā apstrāde
EATMN daļās. Sistēmas un to komponentus gaisa kuģos un uz zemes, kas
atbalsta jaunas, saskaņotas un apstiprinātas darbības
koncepcijas, projektē, izstrādā, uztur un ekspluatē,
izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras, tā, lai tie
būtu savietojami attiecībā uz savlaicīgu apmaiņu ar
pareizu un sistemātisku informāciju un kopīgu esošās un
prognozējamās operatīvās situācijas izpratni. 3.2. Uzraudzības datu apstrādes
sistēmas 3.2.1. Bezproblēmu darbība Uzraudzības datu apstrādes sistēmas projektē,
izstrādā, uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un
apstiprinātas procedūras, tā, lai nodrošinātu
vajadzīgos darbības rezultātus un pakalpojuma kvalitāti
konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem
plūsmas rādītājiem, jo īpaši attiecībā uz
izskaitļoto rezultātu pareizību un ticamību un to, cik
informācija kontrolpunktā ir pareiza, viengabalaina, pieejama,
nepārtraukta un savlaicīga. Uzraudzības datu apstrādes sistēmas ļauj savā
starpā savlaicīgi apmainīties ar būtisku, pareizu,
sistemātisku un saskaņotu informāciju, lai nodrošinātu
optimizētas operācijas dažādās EATMN daļās. ê 1070/2009 4. panta
4. punkta b) apakšpunkts 3.2.2. Atbalsts jaunām darbības
koncepcijām Uzraudzības datu apstrādes sistēmas dara iespējamu
pakāpenisku pieeju jauniem uzraudzības informācijas avotiem
tā, lai uzlabotu kopējo pakalpojuma kvalitāti, jo īpaši
saskaņā ar ATM ģenerālplānu. ź 552/2004 3.3. Cilvēka-mašīnas saskarnes
sistēmas 3.3.1. Bezproblēmu darbība Gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu
cilvēka-mašīnas saskarnes projektē, izstrādā, uztur un
ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas procedūras,
tā, lai visam vadības personālam piedāvātu
pakāpeniski saskaņotu darba vidi, tai skaitā funkcijas un
ergonomiku, kas atbilst vajadzīgajām darbībām
konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem
plūsmas rādītājiem. 3.3.2. Atbalsts jaunām darbības
koncepcijām Cilvēka-mašīnas saskarnes sistēmas ļauj
pakāpeniski ieviest jaunas, saskaņotas un apstiprinātas
darbības koncepcijas un pastiprinātu automatizāciju tā, lai
nodrošinātu, ka vadības personālam uzdotie uzdevumi paliek
savienojami ar cilvēka iespējām gan parastos, gan
pasliktinātos darbības režīmos. 4.
Komunikācijas sistēmas un procedūras zemes-zemes, gaisa-zemes un
gaisa-gaisa saziņai 4.1. Bezproblēmu darbība Komunikācijas sistēmas projektē, izstrādā,
uztur un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas
procedūras, tā, lai sasniegtu vajadzīgos rezultātus
konkrētajā gaisa telpas daļā vai noteiktajā
nolūkā, jo īpaši attiecībā uz sakaru apstrādes
laiku, viengabalainību, pieejamību un funkciju
nepārtrauktību. Sakaru tīkls EATMN ietvaros ir tāds, kas atbilst pakalpojuma
kvalitātes, pārklājuma un dublēšanas prasībām. ê 1070/2009 4. panta
4. punkta b) apakšpunkts 4.2. Atbalsts jaunām darbības
koncepcijām Komunikācijas sistēmas ļauj īstenot uzlabotas,
saskaņotas un apstiprinātas darbības koncepcijas visiem lidojuma
posmiem, jo īpaši saskaņā ar ATM ģenerālplānu. ź 552/2004 5.
Navigācijas sistēmas un procedūras 5.1. Bezproblēmu darbība Navigācijas sistēmas projektē, izstrādā, uztur
un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas
procedūras, tā, lai sasniegtu vajadzīgos horizontālās
un vertikālās navigācijas rezultātus, jo īpaši
attiecībā uz precizitāti un funkcionālo spēju
konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem
plūsmas rādītājiem un pie ekspluatācijas atbilstoši
saskaņotām un apstiprinātām darbības koncepcijām. 6.
Uzraudzības sistēmas un procedūras 6.1. Bezproblēmu darbība Uzraudzības sistēmas projektē, izstrādā, uztur
un ekspluatē, izmantojot atbilstošas un apstiprinātas
procedūras, tā, lai nodrošinātu vajadzīgos rezultātus
konkrētajā vidē (uz zemes, TMA, ceļā) ar zināmiem
plūsmas rādītājiem un pie ekspluatācijas atbilstoši
saskaņotām un apstiprinātām darbības koncepcijām,
jo īpaši attiecībā uz precizitāti, pārklājumu,
darbības rādiusu un pakalpojuma kvalitāti. Uzraudzības tīkls EATMN ietvaros ir tāds, kas atbilst
precizitātes, laicīguma, pārklājuma un dublēšanas
prasībām. Uzraudzības tīkls ļauj apmainīties ar
uzraudzības datiem, lai uzlabotu operācijas visā EATMN
tīklā. 7. Sistēmas
un procedūras aeronavigācijas informācijas pakalpojumiem 7.1. Bezproblēmu darbība Precīzu, savlaicīgu un sistemātisku aeronavigācijas
informāciju pakāpeniski sniedz elektroniskā veidā,
pamatojoties uz kopīgi saskaņotām un standartizētām
datu kopām. Laikus ir pieejama precīza un sistemātiska
aeronavigācijas informācija, jo īpaši par komponentiem un
sistēmām uz zemes. 7.2. Atbalsts jaunām darbības koncepcijām Ir pieejama un tiek izmantota precīza, pilnīga un
atjaunināta aeronavigācijas informācija, lai veicinātu
gaisa telpas un lidostu izmantošanas efektivitātes nepārtrauktu
paaugstināšanu. 8. Sistēmas
un procedūras meteoroloģiskās informācijas izmantošanai 8.1. Bezproblēmu darbība Sistēmas un procedūras meteoroloģiskās
informācijas izmantošanai uzlabo šīs informācijas sniegšanu un
atspoguļošanu, izmantojot saskaņotu datu kopu. 8.2. Atbalsts jaunām darbības
koncepcijām Sistēmas un procedūras meteoroloģiskās informācijas
izmantošanai uzlabo šīs informācijas pieejamību un ātrumu,
ar kādu to iespējams izmantot, lai veicinātu gaisa telpas un
lidostu izmantošanas efektivitātes nepārtrauktu paaugstināšanu. III PIELIKUMS KOMPONENTI EK deklarācija –
par atbilstību, –
par piemērotību lietošanai 1. Komponenti Komponentus norāda savietojamības īstenošanas noteikumos
saskaņā ar šās regulas 3. panta noteikumiem. 2. Darbības
joma EK deklarācija ietver –
vai nu komponenta patiesas atbilstības
novērtējumu, kas aplūkots atsevišķi, izpildot Kopienas
specifikācijas, vai –
komponenta lietošanas piemērotības
novērtējumu, komponentu aplūkojot tā gaisa satiksmes
pārvaldības vidē. Pilnvaroto iestāžu īstenotās novērtēšanas
procedūras projektēšanas un ražošanas stadijās tiks
izstrādātas, balstoties uz Lēmumā 93/465/EEK
definētajiem moduļiem, saskaņā ar attiecīgajos
savietojamības īstenošanas noteikumos izklāstītajiem
nosacījumiem. 3. EK
deklarāciju saturs EK atbilstības deklarācijai un EK deklarācijai par
lietošanas piemērotību, un pavaddokumentiem jābūt
datētiem un parakstītiem. Šo deklarāciju raksta tajā pašā valodā kā
lietošanas norādījumus un tajā iekļauj: –
atsauces uz regulām, –
ražotāja vai tā pilnvarota
pārstāvja Kopienā nosaukums un adrese (norādiet
tirdzniecības nosaukumu un pilnu adresi un, pilnvarota pārstāvja
gadījumā, arī ražotāja tirdzniecības nosaukumu), –
komponenta apraksts, –
tās procedūras apraksts, kura
ievērota, lai apliecinātu atbilstību vai lietošanas
piemērotību (šās regulas 5. pants), –
visi būtiskie noteikumi, kuriem atbilst komponents,
un īpaši tā ekspluatācijas noteikumi, –
attiecīgā gadījumā - nosaukums un
adrese pilnvarotajai iestādei vai pilnvarotajām iestādēm,
kas iesaistītas ievērotajā procedūrā
attiecībā uz atbilstību vai piemērotību izmantošanai,
un pārbaudes sertifikāta datums, vajadzības gadījumā
norādot sertifikāta derīguma termiņu un nosacījumus, –
vajadzības gadījumā - atsauce uz
ievērotajām Kopienas specifikācijām, –
norāde uz parakstītāju, kas pilnvarots
uzņemties saistības ražotāja vai ražotāja pilnvarota
pārstāvja Kopienā vārdā. IV PIELIKUMS SISTĒMAS Sistēmu EK verificēšanas deklarācija Sistēmu verificēšanas procedūra 1. Sistēmu
EK verificēšanas deklarācijas saturs EK verificēšanas deklarācija un pavaddokumenti
jādatē un jāparaksta. Šai deklarācijai jābūt
tajā pašā valodā, kurā ir tehniskā dokumentācija,
un tai jāsatur šāda informācija: –
atsauces uz regulām, –
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja
nosaukums un adrese (tirdzniecības nosaukums un pilna adrese), –
sistēmas īss apraksts, –
tās procedūras apraksts, kura
ievērota, lai apliecinātu sistēmas atbilstību (šās
regulas 6. pants), –
attiecīgā gadījumā - tās
pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese, kura veica uzdevumus
attiecībā uz verificēšanas procedūru, –
atsauces uz tehniskajā dokumentācijā
ietvertajiem dokumentiem, –
vajadzības gadījumā - atsauce uz
Kopienas specifikācijām, –
visi būtiskie pagaidu vai galīgie
noteikumi, kuriem jāatbilst sistēmām, un jo īpaši,
attiecīgā gadījumā, visi spēkā esošie
ierobežojumi vai nosacījumi, –
pagaidu deklarācijas gadījumā - EK deklarācijas
derīguma termiņš, –
parakstītāja identifikācija. 2. Sistēmu
verificēšanas procedūra Sistēmu verificēšana ir procedūra, ar kuru
aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs pārbauda un apliecina, ka
sistēma atbilst regulai un var tikt nodota ekspluatācijā,
pamatojoties uz šo regulu. Sistēmu pārbauda attiecībā uz katru no šiem
aspektiem: –
vispārējā projektēšana, –
sistēmas izstrāde un iekļaušana, tai
skaitā it īpaši komponentu montāža un savstarpējā
pielāgošana, –
operatīvā sistēmu apvienošana, –
attiecīgā gadījumā - īpašie
sistēmas uzturēšanas noteikumi. Ja attiecīgie savietojamības īstenošanas noteikumi
pieprasa pilnvarotās iestādes iesaistīšanos, pilnvarotā
iestāde pēc tai uzticēto uzdevumu izpildes sagatavo
atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem. Šis
sertifikāts ir paredzēts aeronavigācijas pakalpojumu
sniedzējam. Tad pakalpojumu sniedzējs sastāda EK
verificēšanas deklarāciju, kas paredzēta valsts uzraudzības
iestādei. 3. Tehniskā
dokumentācija EK verificēšanas deklarācijai pievienotajā
tehniskajā dokumentācijā jābūt ietvertiem
vajadzīgajiem dokumentiem par sistēmas raksturlielumiem, tai
skaitā par ekspluatācijas apstākļiem un ierobežojumiem,
kā arī dokumentiem, kas vajadzības gadījumā apliecina
komponentu atbilstību. Ir iekļauti vismaz šādi dokumenti: –
norādes uz iepirkumam izmantoto tehnisko
specifikāciju būtiskajām daļām, kas nodrošina
atbilstību piemērojamajiem savietojamības īstenošanas
noteikumiem un, attiecīgā gadījumā, Kopienas
specifikācijām, –
šās regulas 3. pantā minētais
komponentu saraksts, –
EK atbilstības deklarācijas vai EK
deklarācijas par lietošanas piemērotību kopijas, kas
saskaņā ar šās regulas 5. pantu jāsniedz
augšminētajiem komponentiem un kam attiecīgā gadījumā
jāpievieno pilnvaroto iestāžu veikto testu un pārbaužu protokolu
kopijas, –
ja sistēmas(-u) verificēšanā ir bijusi
iesaistīta pilnvarota iestāde, tad ar tās parakstu
apliecināts sertifikāts, kurā norādīts, ka
sistēma atbilst šās regulas prasībām, un minētas visas
atrunas, kuras izdarītas darbību veikšanas laikā un nav
atsauktas, –
ja ir iesaistījusies pilnvarotā
iestāde, testu un uzstādīšanas konfigurācijas protokols,
kas sastādīts ar mērķi nodrošināt atbilstību
pamatprasībām un visām īpašajām prasībām,
kas ietvertas attiecīgajos savietojamības īstenošanas
noteikumos. 4. Iesniegšana Tehniskā dokumentācija jāpievieno EK verificēšanas
deklarācijai, kuru aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs
iesniedz valsts uzraudzības iestādei. Tehniskās dokumentācijas kopija pakalpojuma sniedzējam
jāsaglabā visā sistēmas lietošanas laikā. Tā
jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kura to pieprasa. III PIELIKUMS ATBILSTĪBAS
TABULA Regula 549/2004 || Regula 550/2004 || Regula 551/2004 || Regula 552/2004 || Šī regula 1. panta 1. līdz 3. punkts || || || || 1. panta 1. līdz 3. punkts || || 1. panta 3. punkts || || 1. panta 4. punkts 1. panta 4. punkts || || || || 1. panta 5. punkts || 1. pants || || || -------------- || || 1. panta 1., 2. un 4. punkts || || -------------- || || || 1. pants || -------------- 2. panta Nr. 1) līdz 35) || || || || 2. panta Nr. 1) līdz 35) || || || || 2. panta Nr. 36) līdz 38) 2. panta Nr. 17), 18), 23), 24), 32), 35), 36) || || || || --------------- 3. pants || || || || --------------- 4. panta 1. un 2. punkts || || || || 3. panta 1. un 2. punkts || || || || 3. panta 3. un 4. punkts 4. panta 3. punkts || || || || 3. panta 5. punkts || || || || 3. panta 6. punkts 3. panta 4. līdz 5. punkts || || || || 3. panta 7. un 8. punkts || || || || 3. panta 9. punkts || 2. panta 1. punkts || || || 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts || || || || 4. panta 1. punkta b) līdz g) apakšpunkts || 2. panta 2. punkts || || || 4. panta 2. punkts || || || || 5. panta 1. un 2. punkts || 2. panta 3. līdz 6. punkts || || || 5. panta 3. līdz 6. punkts || 3. panta 1. un 2. punkts || || || 6. panta 1. un 2. punkts || || || 8. panta 1. un 3. punkts || 6. panta 3. un 4. punkts || || || || 6. panta 5. punkts || || || 8. panta 2. un 4. punkts || ------------- || 6. pants || || || ----------- - 10. panta 1. punkts || || || || 7. panta 1. punkts || || || || 7. panta 2. punkts || 7. panta 1. punkts || || || 8. panta 1. punkts || || || || 8. panta 2. punkts || 7. panta 4. un 6. punkts || || || 8. panta 3. un 4. punkts || 7. panta 2., 3., 5. un 7. līdz 9. punkts || || || ------------- || 8. pants || || || 9. pants || || || || 10. pants || 9. pants || || || ------------- 11. pants || || || || 11. pants || 14. pants || || || 12. pants || 15. pants || || || 13. pants || 16. pants || || || 14. pants || 15.a pants || || || 15. pants || 9.a panta 1. punkts || || || 16. panta 1. un 3. punkts || || || || 16. panta 2. punkts || 9.a panta 2. punkta i) apakšpunkts || || || ------------ || 9a. panta 2. punkts || || || 16. panta 4. punkts || || || || 16. panta 5. punkts || 9.a panta 3. līdz 9. punkts || || || 16. panta 6. līdz 12. punkts || 9.b pants || || || -------------- || || 6. panta 1. punkts līdz 2. punkta b) apakšpunkts || || 17. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts || || || || 17. panta 2. punkta c) līdz e) apakšpunkts || || 6. panta 3. punkts līdz 4. punkta d) apakšpunkts || || 17. panta 3. punkts līdz 4. punkta d) apakšpunkts || || || || 17. panta 4. punkta e) apakšpunkts || || 6. panta 4. punkta e) līdz f) apakšpunkts || || 17. panta 4. punkta f) un g) apakšpunkts || || 6. panta 5. un 7. punkts || || 17. panta 5. un 6. punkts || || 6. panta 8. un 9. punkts || || ------------- || 10. pants || || || 18. pants || || || || 19. pants || 11. pants || || || 20. pants || 12. pants || || || 21. pants || 13. pants || || || 22. pants || || 3. pants || || --------------- || || 3.a pants || || 23. pants || || 4. pants || || ---------- ---- || || 7. pants || || ---------- ---- || || 8. pants || || ---------- ---- || || || || 24. panta 1. un 2. punkts || || || 3. panta 3. punkts || ---------- ---- || || || 2. pants līdz 3. panta 2. punkts || ------------- || || || 3. panta 4. līdz 7. punkts || ------------- || 17. panta 1. punkts || || || 25. pants || || || || 26. pants 5. panta 1. līdz 3. punkts || || || || 27. panta 1. līdz 3. punkts 5. panta 4. un 5. punkts || || || || ------------- 10. panta 2. un 3. punkts || || || || 28. panta 1. un 2. punkts 6. pants || || || || 29. pants 7. pants || || || || 30. pants 8. pants || || || || 31. pants || 4. pants || || || ------------- || || || 9. pants || ------------- || 18. pants || || || 32. pants 9. pants || || || || 33. pants 12. panta 2. līdz 4. punkts || || || || 34. panta 1. līdz 3. punkts 12. panta 1. punkts || || || || ------------- || 18.a pants || || || ---- -------- || || 10. pants || || ----- ------- 13. pants || || || || 35. pants 13.a pants || || || || 36. pants || || || 10. pants || ------------- || || || 11. pants || 37. pants || 19. panta 1. punkts || || || 38. pants || 19. panta 2. punkts || || || ------------- || I pielikums || || V pielikums || I pielikums || || || I pielikums || ----------- || II pielikums || || || II pielikums || || || II pielikums || ---------- || || || || III pielikums || || || III pielikums || ---------- || || || IV pielikums || ----------- é [1] Pamatregula
((EK) Nr. 549/2004), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa
telpas izveidei; Pakalpojumu sniegšanas regula ((EK) Nr. 550/2004) par
aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu Eiropas vienotajā gaisa
telpā; Gaisa telpas regula ((EK) Nr. 551/2004) par gaisa telpas
organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā;
Savietojamības regula ((EK) Nr. 552/2004) par Eiropas gaisa satiksmes
pārvaldības tīkla savietojamību. [2] Ar
SES tiesību aktu pārskatu var iepazīties SES 2+ ietekmes
novērtējuma dokumenta III pielikumā. [3] Regula (EK) Nr. 216/2008 ar grozījumiem, kas izdarīti ar
Regulu (EK) Nr. 1108/2009. [4] Lai
gan Komisijas ceļvedī attiecībā uz to, kā
īstenojams Eiropas Parlamenta, ES Padomes un Eiropas Komisijas
2012. gada jūlija kopīgais paziņojums par
decentralizētajām aģentūrām, noteikts, ka visu ES
aģentūru nosaukumi skaidrības labad jāstandartizē
atbilstīgi vienam formātam, šajā paskaidrojuma rakstā
visā tekstā izmantots pašreizējais Eiropas Aviācijas
drošības aģentūras (EASA) nosaukums. Attiecīgā
leģislatīvā priekšlikuma teksts ir pielāgots
saskaņā ar kopīgo paziņojumu un ceļvedi,
attiecīgi, izmantojot standartizētu nosaukumu “Eiropas
Savienības Aviācijas aģentūra (EAA)”. [5] Padomes
Regula (EK) Nr. 219/2007; SESAR (Eiropas vienotās gaisa telpas
ATM (gaisa satiksmes pārvaldības) pētniecības
programma) ir SES tehniskais pīlārs — programma ATM uzlabošanai
visas aviācijas nozares mērogā. [6] Regulas
(EK) Nr. 216/2008 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK)
Nr. 1108/2009) 65.a pants. [7] COM(2012) 573 final. [8] Regula (EK) Nr. 216/2008. [9] Kā
minēts iepriekš, grozījumi EASA pamatregulā ir tehniski,
tāpēc tos ietekmes novērtējumā neanalizēs. [10] http://ec.europa.eu/governance/impact/planned_ia/roadmaps_2013_en.htm#MOVE. [11] OV C 103 E, 30.4.2002., 1. lpp. [12] OV C 241, 7.10.2002., 24. lpp. [13] OV C 278, 14.11.2002., 13. lpp. [14] OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp. [15] OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp. [16] OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp. [17] OV L 96, 31.3.2004.,
26. lpp. [18] OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp. [19] OV
L 96, 31.3.2004., 1. lpp. [20] OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp. [21] OV L 96, 31.3.2004., 9. lpp. [22] OV L 96,
31.3.2004., 20. lpp. [23] OV L 96,
31.3.2004., 10. lpp. [24] OV L 96,
31.3.2004., 20. lpp. [25] OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp. [26] OV L 225,
12.8.1998., 27. lpp. [27] OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp. [28] OV L 95, 9.4.2009., 41. lpp. [29] OV L 220,
30.8.1993., 23. lpp. [30] OV L 184,
17.7.1999., 23. lpp. [31] OV C 38, 6.2.2001., 3. lpp. [32] OV L 187, 29.7.1993., 52. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003
(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). [33] OV L 95, 10.4.1997., 16. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar
Regulu (EK) Nr. 2082/2000 (OV L 254, 9.10.2000., 1. lpp.). [34] OV L 254, 9.10.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK)
Nr. 980/2002 (OV L 150, 8.6.2002., 38. lpp.). [35] OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp. [36] OV L 55, 28.2.2011., 1. lpp. [37] OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp. [38] OV L 134, 30.4.2004.,
1. lpp. [39] OV C 179, 1.8.2006.,
2. lpp. [40] OV L 96,
31.3.2004., 10. lpp. [41] OV L 95,
9.4.2009., 41. lpp. [42] OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp. [43] OV L 96,
31.3.2004., 33. lpp. [44] Konvencija grozīta ar 1981. gada
12. februāra Protokolu un pārskatīta ar 1997. gada
27. jūnija Protokolu. [45] ÖEurocontrol
izveidota ar 1960. gada 13. decembra Starptautisko konvenciju par
sadarbību aeronavigācijas drošības jomā, kurā
grozījumi izdarīti ar 1981. gada 12. februāra
protokolu un kura pārskatīta ar 1997. gada 27. jūnija
protokolu.Õ [46] OV L 96,
31.3.2004., 20. lpp. [47] OV L 96, 31.3.2004.,
10. lpp. [48] OV L 96,
31.3.2004., 26. lpp. [49] OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp. [50] OV L 204,
21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi
izdarīti ar Direktīvu 98/48/EK (OV L 217, 5.8.1998., 18. lpp.). [51] OV L 79,
19.3.2008., 1. lpp. [52] OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.