Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013PC0262

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par to, kā audzēt augu reproduktīvo materiālu un kā to darīt pieejamu tirgū (augu reproduktīvā materiāla tiesību akts)

/* COM/2013/0262 final - 2013/0137 (COD) */

52013PC0262

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par to, kā audzēt augu reproduktīvo materiālu un kā to darīt pieejamu tirgū (augu reproduktīvā materiāla tiesību akts) /* COM/2013/0262 final - 2013/0137 (COD) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Augu reproduktīvais materiāls ir būtisks priekšnosacījums lauksaimniecības, dārzkopības produktivitātei, daudzveidībai, veselībai un kvalitātei, kā arī pārtikas un barības ražošanai un mūsu videi. Meži klāj lielu Savienības platību un veic daudzējādas sociālās, ekonomiskās, vides, ekoloģijas un kultūras funkcijas. Spēkā esošo ES tiesību aktu par to, kā darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, pamatā ir divi galvenie pīlāri, proti, šķirņu/materiāla reģistrācija un augu sugu atsevišķu augu reproduktīvā materiāla partiju sertificēšana, kā norādīts direktīvās (“ES sarakstā norādītās sugas”).

Ar šo priekšlikuma projektu apvieno un atjaunina tiesību aktus par augu reproduktīvā materiāla tirdzniecību, atceļot un aizstājot šīs 12 direktīvas: Padomes Direktīva 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību, Padomes Direktīva 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību, Padomes Direktīva 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu, Padomes Direktīva 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību, Padomes Direktīva 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību, Padomes Direktīva 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību, Padomes Direktīva 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību, Padomes Direktīva 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību, Padomes Direktīva 1998/56/EK par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību, Padomes Direktīva 92/33/EEK par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, Padomes Direktīva 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai, un Padomes 1999. gada 22. decembra Direktīva 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību.

Vairums Padomes direktīvu par to, kā darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, pirmoreiz tika pieņemtas laikā no 1966. līdz 1971. gadam; dažas direktīvas ir jaunākas. Veco direktīvu biežo un apjomīgo grozījumu dēļ ir radusies nepieciešamība nodrošināt skaidrību un pārredzamību. Šo iemeslu dēļ direktīvu atšķirības vērojamas to tehniskajā pamatojumā, kā arī to pieejās, sākot no oficiālajām kontrolēm līdz oficiālai procesu pārraudzībai. Īpaši sarežģīts kompetento iestāžu uzdevums ir produktu kontroles veikšana.

Turklāt spēkā esošo tiesību aktu sarežģītība un sadrumstalotība varētu vēl vairāk dalībvalstīs padziļināt ar to īstenošanu saistītās neskaidrības un neprecizitātes. Tas rada nevienlīdzīgus apstākļus profesionāliem operatoriem vienotajā tirgū. Nepieciešams saskaņot tiesību aktu īstenošanu, samazināt izmaksas un administratīvo slogu un atbalstīt inovāciju. Turklāt ir svarīgi pielāgoties tehnikas attīstībai augu selekcijas jomā un Eiropas un pasaules augu reproduktīvā materiāla tirgus straujajai attīstībai. Visu šo vajadzību dēļ jāatjaunina un jāmodernizē tiesiskais regulējums. Aizvien būtu jāpastiprina mērķis par agrobioloģiskās daudzveidības saglabāšanu in situ. Turklāt nepilnīgā horizontālā saskaņošana ar citiem ES tiesību aktiem, politikas jomām un stratēģijām ir šķērslis to efektīvākai īstenošanai. Iepriekšējos gados lauksaimniecības politika ES ir kļuvusi stratēģiski svarīga attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu un nekaitīgumu, pārtikas uzturvērtību, vidi, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām. Galvenās rūpes ir pārtikas labības ražošanas “ilgtspējīga intensificēšana” un padarīšana par videi nekaitīgāku, palielinot ražību, bet vienlaikus neradot kaitīgu ietekmi uz vidi un neapstrādājot vairāk zemes. Lai sasniegtu šo mērķi, būtiska nozīme ir tiesību aktiem augu reproduktīvā materiāla jomā. ES mežu stratēģijā uzsvērts, cik svarīga ir mežu daudzējādā nozīme un to ilgtspējīgā apsaimniekošana.

Jānodrošina saskanība un sinerģija ar augu veselības tiesību aktiem par augu veselības pārbaudēm, kas ir daļa no augu reproduktīvā materiāla sertificēšanas procesa, vai jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālajām kontrolēm noteiktie ar oficiālo kontroli saistītie vispārīgie principi.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMI

Šī priekšlikuma ietekmes novērtējums pamatojas uz rezultātiem, kas gūti ES tiesību aktu par sēklu un augu pavairojamā materiāla (tagad “augu reproduktīvais materiāls”) tirdzniecību novērtējumā, kuru Pārtikas aprites vērtēšanas konsorcijs (FCEC) veica 2007./2008. gadā, un pētījumā par šķirņu reģistrāciju, kuru minētais konsorcijs veica 2010. gada pirmajā pusē. Turklāt tas pamatojas uz visu ieinteresēto personu plašu apsekojumu, jo īpaši iekļaujot dalībvalstu kompetentās iestādes, privātā sektora pārstāvjus ES un valsts līmenī, attiecīgās starptautisko standartu noteikšanas struktūras, nevalstiskās organizācijas un Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO). 2009.–2011. gadā notika vairākas Komisijas horizontālās darba grupas sanāksmes par visām augu sugām. 2011. gada maijā četras darba grupas, kas izveidotas Ungārijas prezidentūras laikā, strādāja ar konkrētiem tematiem. Turklāt Komisija 2009.–2011. gadā vairākkārt apspriedās ar Pārtikas aprites un dzīvnieku un augu veselības padomdevējas grupas darba grupu “Sēklas un pavairojamais materiāls”. 2009. gada 18. martā tika organizēta atklāta konference “Sēklu pieejamības nodrošināšana 21. gadsimtā”, lai izklāstītu un ar dažādām ieinteresētām personām apspriestu novērtēšanas rezultātus. Visbeidzot, no 2011. gada 19. aprīļa līdz 30. maijam, izmantojot interaktīvas politikas veidošanas (IPM) aptauju, tīmeklī tika organizēts ieinteresēto personu apsekojums, lai apkopotu piezīmes par risinājumu un analīzes dokumentu. Tika saņemtas 257 atbildes no daudzām un dažādām ieinteresēto personu grupām.

Apspriešanās galvenais mērķis bija iegūt viedokļus par spēkā esošo tiesību aktu noteikumiem, to piemērošanu un vajadzību tos grozīt. Kopumā ieinteresētās personas bija apmierinātas ar principiem, uz kuriem pamatojas spēkā esošās direktīvas, taču atbalstīja Komisijas nodomu pārskatīt šos tiesību aktus. Jo īpaši tika konstatēts, ka iespējams veikt uzlabojumus attiecībā uz juridisko vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu un efektivitātes pieaugumu, elastīguma palielināšanu profesionāliem operatoriem, saskaņotības līmeni dalībvalstu starpā, tirgus nišu un jaunveidoto tirgu nozīmi un agrobioloģiskās daudzveidības un augu ģenētisko resursu saglabāšanu. Vairums ieinteresēto personu pauda nepārprotamu atbalstu, ka jāsaglabā spēkā esošo tiesību aktu vispārējie principi, jo īpaši šķirņu reģistrācijas procedūras un sēklu partiju sertificēšana pirms laišanas tirdzniecībā. Turklāt attiecībā uz ES tiesību aktiem par meža reproduktīvo materiālu ieinteresētās personas pieprasīja saglabāt pašreizējo pieeju.

Ietekmes novērtējumā noteica šādus galvenos virzienus, saskaņā ar kuriem jāmaina sistēma, lai tā būtu piemērota mainīgajiem ekonomikas, vides, sociālajiem un zinātnes apstākļiem: i) pamata tiesību aktu vienkāršošana (viena regula 12 direktīvu vietā), ii) izmaksu atgūšana un sistēmas efektivitātes un lietderības uzlabošana, un iii) horizontāla saskaņošana ar jaunākajām, jau pieņemtajām ES politikas jomām. Sistēmas efektivitātes uzlabošanai tiek pētīti vairāki risinājumi – lielāka elastība, atcelšana vai centralizācija, vienlaikus aizvien nodrošinot augstas kvalitātes augu reproduktīvo materiālu un konkurētspēju un pievēršoties jaunām problēmām, piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai. Pamatojoties uz šiem trim virzieniem, tika noteikti pieci politikas risinājumi, kuros visos nemainīgi ir ietverta juridiskā vienkāršošana un izmaksu atgūšana. Šajos dažādajos risinājumos ir iekļauti jautājumi attiecībā uz MVU un mikrouzņēmumiem, jo īpaši lai šiem uzņēmumiem nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem to dažu uzdevumu veikšanai, ko tie nevar veikt paši, un atbalstītu un turpmāk pilnveidotu to elastību, lai panāktu labāku piekļuvi augu reproduktīvā materiāla tirgum. Īpaša uzmanība ir pievērsta kompromisam starp operatīvā darba nodošanu un augu reproduktīvā materiāla kvalitātes nodrošināšanu.

Ietekmes novērtējumā secināts, ka nav viena risinājuma, ar kuru varētu efektīvi, lietderīgi un saskaņoti sasniegt pārskatīšanas mērķus, un saskaņā ar ieinteresēto personu atzinumu tajā ierosināts, ka priekšroka dodama risinājumam, kurā apvienoti 2., 4. un 5. risinājuma elementi. Tādējādi priekšlikums rada vidi, kas nodrošina juridisko noteiktību profesionāliem operatoriem un patērētājiem, garantējot augstas kvalitātes augu reproduktīvo materiālu un nodrošinot konkurences priekšrocības iekšējā un pasaules tirgū. Šīs kombinācijas mērķis ir panākt līdzsvaru starp elastīgumu profesionāliem operatoriem (2. un 4. risinājums) un bioloģisko daudzveidību (4. risinājums), un veselības un kvalitātes prasību (2. un 5. risinājuma elementi) precizitāti, kas nepieciešama godīgai tirgus darbībai un augu reproduktīvā materiāla kvalitātes un veselības uzturēšanai. Tas tiek apvienots ar elementiem, kas mazāknozīmīgām kultūrām vai īpašai lietošanai paredzētām kultūrām ļauj ar nelieliem šķēršļiem piekļūt īpašiem vai nelieliem tirgus segmentiem, un, nosakot minimālus pienākumus, nodrošina izsekojamību, veselību un informāciju patērētājam, lai visiem profesionāliem operatoriem tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Priekšlikuma mērķis ir aizstāt spēkā esošās 12 direktīvas ar vienu ierosināto regulu.

3.1.        I daļa. Vispārīgie noteikumi

Ierosinātās regulas darbības joma aptver visu veidu augu reproduktīvo materiālu. Tomēr tās lielākajā daļa ir ietvertas sugas, kas patlaban tiek reglamentētas ar 12 direktīvām (tā sauktās “sarakstā norādītās sugas”). Tomēr, lai precizētu un saskaņotu dalībvalstīs spēkā esošās pieejas attiecībā uz citām sugām, proti, augu sugām, kuras nav norādītas sarakstā un tādējādi nav iekļautas pašreizējās direktīvās, arī uz šīm sugām attieksies daži pamatnoteikumi (skatīt III daļas III sadaļu).

Lai pielāgotos ražotāju vajadzībām un elastības un proporcionalitātes prasībām, regulu nepiemēros augu reproduktīvajam materiālam, kas paredzēts testēšanai un zinātniskiem mērķiem un pavairošanai (selekcijai). Turklāt to nevajadzētu piemērot materiālam, kas paredzēts izmantošanai vai tiek uzturēts gēnu bankās, ģenētisko resursu ex-situ un in-situ/saimniecībā saglabāšanas organizācijās un tīklos atbilstoši valsts stratēģijām par ģenētisko resursu saglabāšanu. Turklāt regulas darbības jomā nav iekļauta augu reproduktīvā materiāla apmaiņa natūrā starp divām personām, kas nav profesionāli operatori.

Attiecībā uz definīcijām galvenās izmaiņas ir tāda kopīga termina ieviešana, kas aptvertu visu augu reproduktīvo materiālu vai nu sēklu veidā, vai citu veidu augu pavairojamo materiālu. Augu reproduktīvais materiāls ir augi vai augu daļas, kas ir piemērotas vai kas ir paredzētas pilnapjoma augu audzēšanai vai pavairošanai Tas ietver arī jaunus augus. Visiem šiem augu reproduktīvā materiāla veidiem piemēro kopīgus principus attiecībā uz to, kā tos audzēt ar mērķi darīt pieejamus tirgū, un kā tos darīt pieejamus tirgū.

3.2.        II daļa. Profesionālie operatori

Saskaņā ar šo regulu operatora definīcija neietver privātpersonas un tiek izmantots termins “profesionālais operators”. Profesionālie operatori tiek definēti vienā definīcijā, un tie jāreģistrē, lai atvieglotu kontroles darbības. Šo reģistru apvieno ar reģistru, ko izveido saskaņā ar [jaunās Augu veselības regulas nosaukums]. Profesionālajiem operatoriem tiks noteikti pamatpienākumi attiecībā uz tāda augu reproduktīvā materiāla identifikāciju, ko tie audzē vai dara pieejamu tirgū, pierakstu veikšanu, kontroļu atvieglošanu un materiāla uzturēšanu. Jebkura augu reproduktīvā materiāla izsekojamību nodrošina, nosakot profesionālajiem operatoriem pienākumu iegūt informāciju gan pirms, gan pēc to komercdarbības.

3.3.        III daļa. Augu reproduktīvais materiāls, kas nav meža reproduktīvais materiāls

I sadaļa. Vispārīgie noteikumi

Šajā sadaļā ir noteikta šķirnes un tās uzturēšanas definīcija, šķirnes ar oficiālu aprakstu vai šķirnes ar oficiāli atzītu aprakstu definīcija, klona, kā arī dažādo tirdzniecības kategoriju definīcijas.

II sadaļa. Noteikumi par to, kā audzē un dara pieejamas tirgū sarakstā norādītās sugas

Kopumā tiks saglabāta pamatpieeja šķirņu/materiāla reģistrācijai un partiju sertifikācijai/pārbaudei pirms tās dara pieejamas tirgū. Tomēr profesionālajiem operatoriem tiks nodrošināta lielāka elastība, lai tie varētu veikt nepieciešamās pārbaudes šķirnes reģistrācijai vai pārbaudei, sertificējamā augu reproduktīvā materiāla paraugu ņemšanu un analīzi kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā. Turklāt tiks pieņemti sekundārie akti, kuros būs noteiktas īpašas prasības par to, kā audzēt un darīt pieejamas tirgū konkrētas sugas un to kategorijas (pirmsbāzes, bāzes, sertificēts materiāls un standartmateriāls). Ir svarīgi palielināt elastību attiecībā uz izmaiņām saistībā ar tehniskiem un zinātniskiem sasniegumiem un vienlaikus regulatīvā pieejā ievērot samērīgumu un ilgtspējību.

Prasības, lai augu reproduktīvo materiālu darītu pieejamu tirgū, varētu apkopot šādi:

– tas pieder pie šķirnes vai klona, kas reģistrēts saskaņā ar šīs regulas noteikumiem;

– tas atbilst īpašajām prasībām, kas pieņemtas attiecīgajai tirdzniecības kategorijai pēc ģints un sugas;

– pirmsbāzes, bāzes vai sertificētam materiālam ir oficiāla etiķete vai standartmateriālam ir operatora etiķete;

– tas atbilst prasībām attiecībā uz apiešanos;

– tas atbilst sertificēšanas un identificēšanas prasībām.

Šķirnes reģistrācijas pienākums neattiecas uz potcelmiem, kas neatbilst šķirnes nosacījumiem. Turklāt, lai ieviestu elastīgumu turpmākai tehniskai un zinātniskai attīstībai, heterogēniem materiāliem, kas neatbilst šķirnes definīcijai, ievērojot zināmus nosacījumus, varētu nepiemērot prasību par šāda materiāla piederību reģistrētai šķirnei. Turklāt īpaša atkāpe ir noteikta attiecībā uz tirgus nišu augu reproduktīvo materiālu.

Dažām augu reproduktīvā materiāla ģintīm un sugām, kas iekļautas pašreizējās direktīvās, būtu arī turpmāk jāpiemēro pastiprinātas prasības par to, kā tās audzēt un darīt pieejamas tirgū (sarakstā norādītās sugas). Tomēr jānosaka kritēriji, pēc kuriem atlasīt šīs augu sugas. Sarakstā būtu jāiekļauj tādu augu ģintis vai sugas, kas aptver nozīmīgu audzēšanas apgabalu un kam ir liela audzēšanas vērtība, ko audzē un dara tirgū pieejamas liels skaits profesionālo operatoru vai kas satur vielas, kurām jāpiemēro īpaši noteikumi, lai aizsargātu cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

Lai nodrošinātu pārredzamību un lietotāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, augu reproduktīvais materiāls būtu jāaudzē un jādara pieejamu tirgū tikai kā pirmsbāzes materiāls, bāzes materiāls, sertificēts materiāls vai standartmateriāls. Jānosaka sīki izstrādāti kritēriji, lai izlemtu, kuras ģintis un sugas nedrīkst darīt pieejamas tirgū kā standartmateriālu, lai nodrošinātu augu reproduktīvā materiāla augstu kvalitāti un veselību, identitāti un izsekojamību, kā arī garantētu pārtikas un barības nodrošinājumu. Būtu jāpieņem īpašas prasības attiecībā uz katru šajās kategorijās iekļauto ģinti un sugu. Arī turpmāk piemēros prasības par identitāti, tīrību, veselību un citas kvalitātes prasības, kā arī prasības par marķēšanu, partijām, iepakojumu, tostarp nelielu iepakojumu, pēcsertifikācijas kontroles testiem, salīdzinošiem testiem un izmēģinājumiem un maisījumiem.

Atkāpes

Būtu jāsaglabā spēkā esošās pastāvīgās atkāpes, darot pieejamas tirgū zināmā mērā vēl nereģistrētas šķirnes, kas paredzētas testēšanai saimniecībā, un materiālu, kas nav galīgi sertificēts, un attiecībā uz atļauju pieņemt stingrākas valsts prasības. Tāpat būtu jāsaglabā svarīgas pagaidu atkāpes par ārkārtas pasākumiem, īslaicīgām piegādes grūtībām un īslaicīgiem eksperimentiem.

Atkāpes attiecībā uz tirgus nišas augu reproduktīvo materiālu

Papildus būtu jānosaka samērīgi un ilgtspējīgi noteikumi par maza mēroga darbībām saistībā ar augu reproduktīvo materiālu, kas pielāgots vietējiem apstākļiem un darīts pieejams tirgū nelielos daudzumos. Šādas šķirnes būtu jāatbrīvo no prasībām par reģistrēšanu un darīšanu pieejamas tirgū. Šo materiālu definē kā tirgus nišas augu reproduktīvo materiālu. Šim atbrīvojumam būtu jāattiecas, piemēram, uz lauksaimniekiem-selekcionāriem vai dārzniekiem-selekcionāriem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav profesionāli operatori. Tomēr būtu jānosaka dažas pamatprasības par materiāla marķēšanu un izsekojamību. Lai izvairītos no atbrīvojuma ļaunprātīgas izmantošanas, materiāls būtu jādara pieejams tirgū tikai noteikta izmēra iepakojumā.

Imports un eksports

ES līdzvērtības sistēma tiek saglabāta kā pamatnosacījums importam no trešām valstīm. Tomēr eksports ir iekļauts regulas darbības jomā. Eksportam būtu jānotiek saskaņā ar tiesību aktiem, standartiem, prakses kodeksu vai citu juridisku vai administratīvu procedūru, kas ir spēkā importētājā trešā valstī. Ja starp Savienību un trešo valsti ir noslēgts divpusējs vai daudzpusējs nolīgums, eksports no Savienības notiek saskaņā ar šo nolīgumu. Ja šāda nolīguma nav, piemēro nolīgumu, kas noslēgts starp profesionālajiem operatoriem.

III sadaļa. Noteikumi par to, kā audzē un dara pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas nepieder pie sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām

Augu reproduktīvajam materiālam, kas nepieder pie sarakstā norādītajām ģintīm un sugām, piemēro arī dažas pamatprasības attiecībā uz tā veselības stāvokli, piemērotību mērķim, attiecīgā gadījumā atbilstošu atsauci uz šķirnēm un attiecīgā materiāla identifikāciju un importu.

IV sadaļa. Šķirņu reģistrācija valsts un Savienības reģistros

Šķirņu reģistri

Lai šķirnes darītu pieejamas tirgū visā Savienībā, tās iekļauj valsts reģistrā vai Savienības reģistrā, izmantojot tiešo pieteikuma procedūru CVPO. CPVO glabās atjauninātu informāciju par visām augu šķirnēm, kuras var darīt pieejamas Savienības tirgū, tostarp par šķirnēm, kas reģistrētas valsts reģistros (Savienības augu šķirņu datubāze).

Tiks saglabāta DUS (atšķirīga, viendabīga un stabila) pamatprasība jaunām uzlabotām šķirnēm. Viendabīguma pārbaudē būtu jāņem vērā šķirnes tips un pavairošanas veids. Turklāt ar sekundāro aktu var nolemt, kurām augu sugām var noteikt papildu prasības par audzēšanas un izmantošanas vērību (VCU). Dalībvalstis pieņem sīkāk izstrādātus kritērijus šo sugu VCU pārbaudei attiecībā uz ražību, kvalitātes īpašībām, izturības spēju un piemērotību zema ražošanas resursu līmeņa ražošanas sistēmām, tostarp bioloģiskajai ražošanai. Tādējādi, ņemot vērā īpatnības, kas nepieciešamas bioloģiskajā lauksaimniecībā, šķirņu pārbaudes metodikā un prasībās būtu pienācīgi jāņem vērā šīs specifiskās vajadzības.

Noteikumi par ilgtspējīgu audzēšanas vērtību tiks paredzēti un saskaņoti ES, pieņemot īpašas prasības par rezistenci pret konkrētiem kaitīgajiem organismiem, mazāku vajadzību ieguldīt resursus, nevēlamu vielu samazinātu saturu vai lielāku pielāgošanos atšķirīgiem agroklimatiskiem apstākļiem. Šis ir svarīgs līdzeklis, lai selekcijas procesu vērstu ilgtspējīgākā virzienā.

Ja šķirnei ir piešķirta Savienības augu šķirņu aizsardzība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2100/1994 vai saskaņā ar valsts noteikumiem, būtu jāuzskata, ka šī šķirne ir atšķirīga, viendabīga un stabila un tās nosaukums ir piemērots, lai to reģistrētu atbilstoši šai regulai.

Tiek saglabāts pamatprincips izmantot vienai šķirnei vienu nosaukumu visā Savienībā. Dažos īpašos gadījumos būs atļauts lietot sinonīmus. CPVO uzdevums ir pārraudzīt piemērotos šķirņu nosaukumus visā Savienībā. Tādēļ, lai nodrošinātu nosaukumu saskaņotu piešķiršanu visā Savienībā, pirms attiecīgās šķirnes reģistrēšanas šķirņu valsts reģistrā kompetentajām iestādēm būtu jāsazinās ar CPVO, lai pārbaudītu nosaukumu.

Regulā ir noteiktas sīki izstrādātas prasības šķirņu reģistrācijas procedūrai attiecībā uz reģistrācijas nosacījumiem, pieteikumu iesniegšanu un saturu, formālām un tehniskām pārbaudēm, pārbaužu ziņojumiem, lēmumiem par reģistrāciju, derīguma termiņu un tā atjaunošanu, reģistrācijas atcelšanu/anulēšanu un šķirņu uzturēšanu. Saskaņotības nolūkā šos pašus noteikumus piemēro arī attiecībā uz tiešajiem pieteikumiem CPVO šķirņu reģistrācijai šķirņu Savienības reģistrā.

Ir noteiktas īpašas prasības par reģistrēšanu šķirņu Savienības reģistrā un par iespēju pieteikuma iesniedzējam iesniegt pārsūdzību pret CPVO lēmumu. Šie noteikumi neattiecas uz reģistrāciju šķirņu valsts reģistros, jo tiem piemēro valsts administratīvās procedūras.

Katram valsts šķirņu pārbaudes centram, kurā revīziju veic CPVO, tiks noteikts jauns pienākums, lai nodrošinātu šķirņu reģistrācijas procesa kvalitāti un saskaņošanu Savienībā. Profesionālo operatoru pārbaudes centra revīziju un apstiprināšanu veiks valsts kompetentās iestādes. Ja pieteikums iesniegts tieši CPVO, tas veiks revīziju un apstiprinās pārbaudes centrus, kurus tas izmanto šķirņu pārbaudei.

Kompetentajām iestādēm un CPVO būtu jānosaka maksa par pieteikumu apstrādi, formālajām un tehniskajām pārbaudēm, tostarp par revīzijām, šķirņu nosaukumu piešķiršanu, kā arī par katru šķirņu uzturēšanas gadu visā reģistrācijas laikā. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka saskaņoti noteikumu attiecībā uz šīm maksām. Noteicošais ir izmaksu atgūšanas pamatprincips. Tomēr no šīs maksas atbrīvo mikrouzņēmumus, lai izpildītu Komisijas apņemšanos mazināt slogu ļoti maziem uzņēmumiem saskaņā ar tās jauno politiku par regulatīvā sloga samazināšanu MVU un ES regulējuma pielāgošanu mikrouzņēmumu vajadzībām. Turklāt samazina reģistrācijas maksu attiecībā uz šķirnēm ar oficiāli atzītu aprakstu un heterogēno materiālu, lai nodrošinātu, ka šī maksa nav šķērslis attiecīgās šķirnes vai materiāla reģistrācijai.

Vecās tradicionālās šķirnes

Attiecībā uz vecām šķirnēm, piemēram, šķirnēm uzturēšanai (tostarp savvaļas sugām) vai tā sauktajām amatieru šķirnēm, būtu jānosaka mazāk stingras prasības, lai veicinātu šo šķirņu lietošanu un saglabāšanu saimniecībā, kā patlaban tas regulēts saskaņā ar Direktīvu 2008/62/EK un 2009/145/EK. Tomēr šķirnes turpinās reģistrēt, pamatojoties uz “oficiāli atzītu aprakstu”, kuru kompetentās iestādes atzīst, taču nesagatavo. Lai saņemtu šo aprakstu, vairs nav obligāti jāveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes. Oficiāli atzītajā aprakstā iekļauj tikai to augu un augu daļu īpašās iezīmes, kas attiecas uz konkrēto šķirni un ļauj šo šķirni identificēt, tostarp izcelsmes reģionu. Šo aprakstu var sagatavot, pamatojoties uz iepriekšējo šķirnes oficiālo aprakstu – tādu aprakstu, ko attiecīgajā laikā sagatavojusi, piemēram, zinātniska, akadēmiska iestāde vai organizācija. Tā satura precizitāti var pamatot ar iepriekšējām oficiālām inspekcijām, neoficiālām pārbaudēm vai zināšanām, kas gūtas praksē audzēšanas, pavairošanas un lietošanas laikā. Pašreizējie daudzuma ierobežojumi ir atcelti. Informāciju par materiālu lietotājiem sniedz ar etiķeti, kurā norāda, ka šī šķirne ir identificēta ar oficiāli atzītu aprakstu un izcelsmes reģionu. Šādām šķirnēm piederošu augu reproduktīvo materiālu būtu jādara pieejamu tirgū tikai kā standartmateriālu.

3.4.        IV daļa. Kā audzē un dara tirgū pieejamu meža reproduktīvo materiālu

ES tiesību akti nosaka īpašu pieeju, kā arī īpašu terminoloģiju attiecībā uz meža reproduktīvo materiālu. Tādēļ attiecībā uz šo jomu ir sagatavota atsevišķa daļa, kurā ir saglabāta pašreizējā pamatpieeja. Prasības saistībā ar meža reproduktīvo materiālu attiecas uz meža bāzes materiāla apstiprināšanu, tostarp uz iekļaušanu valsts reģistrā un Savienības sarakstā, uz izcelsmes sertifikātiem, tirdzniecības kategorijām, partijām, maisījumiem, marķēšanu, iepakojumu un importam noteiktiem ES līdzvērtības nosacījumiem. Turklāt jānosaka šādi atkāpes saturoši noteikumi: atļauja paredzēt stingrākus valsts noteikumus, aizliegums darīt galalietotājam pieejamu konkrētu meža reproduktīvo materiālu, noteikumi par īslaicīgām piegādes grūtībām un noteikumi par īslaicīgiem eksperimentiem.

3.5.        V daļa. Procedūras noteikumi

Šajā daļā ir paredzēti noteikumi attiecībā uz deleģētajiem aktiem un komitejas procedūru.

3.6.        VI daļa. Nobeiguma noteikumi

Regula (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību tiek grozīta attiecībā uz CPVO nosaukumu un uzdevumiem. Saskaņā ar ES starpiestāžu darba grupas ieteikumiem aģentūras nosaukums tiek mainīts uz “Eiropas Augu šķirņu aģentūra” (EAPV). CPVO uzdevumi tiek paplašināti attiecībā uz šķirņu reģistrācijas jomu, jo īpaši saistībā ar šķirņu Savienības reģistra pārvaldību un augu šķirņu reģistrāciju, izmantojot tiešo pieteikuma procedūru CPVO. Turklāt jauno uzdevumu ietvaros CPVO tiek noteikti vairāki jauni pienākumi saistībā ar ieteikumu sniegšanu par šķirņu nosaukumiem, šķirņu atsauces kopumu datubāzi, šķirņu tehnisko pārbaužu saskaņošanu, tehnisko pārbaužu centru revīzijām, konsultatīvajiem uzdevumiem, mācībām un tehnisko atbalstu.

Ir paredzēti nepieciešamie noteikumi par sankcijām.

3.7.        VII daļa. Savienības kompetence, subsidiaritāte un juridiskā forma

Augu reproduktīvā materiāla juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. pants, ar ko īsteno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Šīs politikas mērķi ir palielināt lauksaimniecības produktivitāti, nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus, nodrošināt piedāvāto produktu pieejamību tirgū un panākt, lai patērētāji piedāvātos produktus saņemtu par samērīgām cenām. Vairākkārtēji pārskatot KLP, ir iekļautas prasības attiecībā uz lauksaimniecības ilgtspējību. Lisabonas līgumā lauksaimniecība ir ES un tās dalībvalstu dalītā kompetencē. Tomēr ir skaidrs, ka lielā mērā visas lauksaimniecības darbības jomas, kā arī iepriekšējā vai nākamā posma palīgdarbības tiek regulētas ES līmenī. Tas nozīmē, ka likumdošana ir galvenokārt Eiropas Savienības iestāžu uzdevums.

Priekšlikums ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula. Citi līdzekļi nebūtu piemēroti, jo pasākuma mērķus visefektīvāk var sasniegt ar pilnībā saskaņotām prasībām visā Savienībā, tādējādi nodrošinot augu reproduktīvā materiāla brīvu apriti.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Regulas īstenošanai paredzētās finanšu apropriācijas līdz 2020. gada 31. decembrim ir iekļautas regulā, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu.

5.           PAPILDU INFORMĀCIJA

2013/0137 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par to, kā audzēt augu reproduktīvo materiālu un kā to darīt pieejamu tirgū (augu reproduktīvā materiāla tiesību akts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[1],

tā kā:

(1)       Šajās direktīvās ir paredzēti noteikumi par lauksaimniecības kultūru, dārzeņu, vīnogulāju, augļaugu, meža reproduktīvā materiāla un dekoratīvo augu sēklu un pavairojamā materiāla audzēšanu un tirdzniecību:

a)      Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/401/EEK par lopbarības augu sēklu tirdzniecību[2];

b)      Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/402/EEK par tirdzniecību ar graudaugu sēklām[3];

c)      Padomes 1968. gada 9. aprīļa Direktīva 68/193/EEK par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību[4];

d)      Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīva 98/56/EK par dekoratīvo augu pavairošanas materiāla tirdzniecību[5];

e)      Padomes 1999. gada 22. decembra Direktīva 1999/105/EK par meža reproduktīvā materiāla tirdzniecību[6];

f)       Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/53/EK par lauksaimniecības augu sugu šķirņu kopējo katalogu[7];

g)       Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/54/EK par biešu sēklu tirdzniecību[8];

h)       Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību[9];

i)       Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību[10];

j)       Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīva 2002/57/EK par eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību[11];

k)      Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/72/EK par tāda dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla tirdzniecību, kas nav sēklas[12];

l)       Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīva 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai[13].

(2)       Iepriekš minēto direktīvu pamatmērķis ir ilgtspējīga ražošana lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības jomā . Lai nodrošinātu produktivitāti, augu reproduktīvā materiāla veselība, kvalitāte un daudzveidība ir ārkārtīgi svarīga lauksaimniecībai, dārzkopībai, pārtikas un barības nodrošinājumam un ekonomikai kopumā. Turklāt, lai nodrošinātu ilgtspējību, tiesību aktos būtu jāņem vērā vajadzība panākt atbilstību patērētāju prasībām, nodrošināt audzēšanas pielāgojamību dažādajiem lauksaimniecības, dārzkopības un ekoloģiskajiem apstākļiem, risināt grūtības saistībā ar klimata pārmaiņām un veicināt agrobioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

(3)       Attīstība lauksaimniecības, dārzkopības, mežsaimniecības, augu selekcijas jomā un attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla darīšanu pieejamu tirgū liecina, ka tiesību akti ir jāvienkāršo un turpmāk jāpielāgo nozares attīstībai. Tādēļ iepriekš minētās direktīvas būtu jāaizstāj ar vienu regulu par to, kā Savienībā augu reproduktīvo materiālu audzēt, lai darītu pieejamu tirgū, un kā darīt to pieejamu tirgū.

(4)       Augu reproduktīvais materiāls būtu jādefinē visaptveroši, iekļaujot visus augus, no kuriem var audzēt un kuri ir paredzēti pilnapjoma augu audzēšanai (tostarp pavairošanai turpmākajā audzēšanas posmā). Tādēļ šai regulai būtu jāattiecas uz sēklām, kā arī uz visu citu veidu augiem jebkādā augšanas stadijā, no kuriem var audzēt un kuri ir paredzēti pilnapjoma augu audzēšanai.

(5)       Turklāt šai regulai būtu jāattiecas uz augu reproduktīvo materiālu, ko izmanto, lai audzētu lauksaimniecības izejvielas, kuras paredzētas rūpnieciskiem mērķiem, jo šis materiāls aptver vairāku nozaru lielāko daļu un tam būtu jāatbilst konkrētiem kvalitātes standartiem.

(6)       Lai noteiktu vairāku šīs regulas noteikumu darbības jomu, jādefinē jēdzieni “profesionāls operators” un “darīt pieejamu tirgū”. Jo īpaši, ņemot vērā nozares tirgus attīstību, jēdziena “darīt pieejamu tirgū” definīcijai vajadzētu būt pēc iespējas plašākai, lai aptvertu visu veidu darījumus ar augu reproduktīvo materiālu. Šajā definīcijā cita starpā būtu jāiekļauj personas, kas veic pārdošanu, izmantojot distances līgumus (piem., elektroniski), un personas, kas ievāc meža bāzes materiālu.

(7)       Ņemot vērā audzētāju vajadzības un elastīguma un samērīguma prasības, šo regulu nebūtu jāpiemēro reproduktīvajam materiālam, kas paredzēts vienīgi testēšanai, zinātniskiem un selekcijas nolūkiem, gēnu bankām, organizācijām un tīkliem, kas paredzēti ģenētisko resursu apmaiņai un saglabāšanai (tostarp saglabāšanai saimniecībā), vai reproduktīvajam materiālam, ar kuru natūrā apmainās personas, kas nav profesionāli operatori.

(8)       Augu reproduktīvā materiāla audzēšanai un tam, kā to darīt pieejamu tirgū būtu arī jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīva 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu[14], 1996. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 338/97/EK par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[15], Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu[16], Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību[17], Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1830/2003 kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK[18], un Regula (ES) Nr. …/…[Office of Publications, please add number of Regulation on protective measures against pests of plants].

(9)       Lai nodrošinātu pārredzamību un efektīvākas kontroles attiecībā uz to, kā audzēt un darīt tirgū pieejamu augu reproduktīvo materiālu, profesionālie operatori būtu jāreģistrē. Tomēr, lai mazinātu profesionālo operatoru administratīvo slogu, ļaujot tiem tikai vienreiz reģistrēties vienā reģistrā, ir lietderīgi, ka tie reģistrējas publiskajos reģistros, kurus dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants).

(10)     Lai nodrošinātu pareizu šīs regulas piemērošanu, būtu jānosaka pamatpienākumi tiem profesionālajiem operatoriem, kuri aktīvi darbojas augu reproduktīvā materiāla jomā, audzējot to un darot pieejamu tirgū.

(11)     Pieredze liecina, ka tirgū pieejama reproduktīvā materiāla uzticamību un kvalitāti var apšaubīt, ja nav iespējams izsekot reproduktīvo materiālu, kas neatbilst piemērojamajiem standartiem. Tādēļ jāizveido visaptveroša izsekojamības sistēma, kas dotu iespēju izņemt materiālu no tirgus vai sniegt informāciju klientiem vai kompetentajām iestādēm. Tādēļ obligātai vajadzētu būt prasībai par informācijas un pierakstu glabāšanu attiecībā uz piegādi profesionāliem lietotājiem vai no tiem. Pamatojoties uz proporcionalitātes principu, šo noteikumu nevajadzētu piemērot gadījumā, ja piegāde ir daļa no procesa, kurā materiālu dara pieejamu mazumtirdzniecības tirgū.

(12)     Dažām augu reproduktīvā materiāla ģintīm un sugām būtu jāpiemēro pastiprinātas prasības par to, kā tās audzēt un darīt pieejamas tirgū, ievērojot to lielo nozīmi tādās jomās kā ekonomika, veselība vai vide. Šo nozīmi būtu jānosaka, ņemot vērā šo ģinšu vai sugu audzēšanas apgabalu vai vērtību, profesionālo operatoru skaitu vai tādu vielu saturu, kas rada iespējamu risku veselībai vai videi. Lielāko daļu šo ģinšu un sugu patlaban reglamentē ar iepriekš minētajām direktīvām. Šīs ģintis un sugas būtu jāiekļauj īpašā sarakstā (turpmāk “sarakstā norādītās ģintis un sugas”).

(13)     Lai nodrošinātu pārredzamību un patērētāji varētu izdarīt informētu izvēli, augu reproduktīvais materiāls, kas pieder pie sarakstā norādītajām ģintīm un sugām, būtu jāaudzē vai jādara pieejams tirgū tikai iepriekšnoteiktās kategorijās. Šīm kategorijām būtu jāatspoguļo dažādie kvalitātes līmeņi un audzēšanas posmi un tās apzīmē kā “pirmsbāzes”, “bāzes”, “sertificēts” un “standarta”.

(14)     Lai lietotājiem nodrošinātu pēc iespējas plašāku augu reproduktīvā materiāla pieejamību un izvēli, profesionālajiem operatoriem principā būtu jāspēj darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas pieder sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām, jebkurā no šīm kategorijām. Tomēr, lai garantētu pārtikas un barības nodrošinājumu un panāktu augstu augu reproduktīvā materiāla identitātes, kvalitātes un veselības līmeni, augu reproduktīvo materiālu nevajadzētu darīt pieejamu tirgū kā standartmateriālu, ja sertifikācijas izmaksas ir proporcionālas šiem mērķiem.

(15)     Augu reproduktīvajam materiālam, kas pieder pie šķirnēm ar oficiāli atzītu aprakstu, kā arī heterogēnam materiālam un tirgus nišas materiālam būtu jāpiemēro minimālas prasības. Tādēļ šāds materiāls visos gadījumos būtu jāaudzē un jādara pieejams tirgū tikai kā standartmateriāls.

(16)     Lai lietotāji varētu izdarīt informētu izvēli attiecībā uz identitāti un īpašībām, augu reproduktīvais materiāls, kas pieder pie sarakstā norādītajām ģintīm un sugām, būtu jāaudzē un jādara pieejams tirgū tikai tad, ja tas pieder pie šķirnēm, kas reģistrētas šķirņu valsts reģistros vai šķirņu Savienības reģistrā.

(17)     Lai sekmētu pielāgošanos attīstībai augu selekcijas jomā un iespējamiem jauniem paņēmieniem, heterogēnu augu reproduktīvo materiālu, kas neatbilst šķirnes definīcijai šīs regulas nozīmē, būtu jāatļauj audzēt vai darīt pieejamu tirgū ar zināmiem nosacījumiem, ja tas nepieder reģistrētai šķirnei un pat ja tas neatbilst prasībām par šķirņu reģistrāciju, proti, atšķirīguma, viendabīguma vai stabilitātes prasībām vai prasībām par pietiekamu audzēšanas vērtību vai ilgtspējīgu audzēšanas vērtību. Reģistrējot šādu materiālu, būtu jāņem vērā tā spēja palielināt lauksaimniecības kultūraugu ģenētisko dažādību, ģenētisko resursu bāzi un bioloģisko daudzveidību Savienībā, kā arī veicināt lauksaimniecības ilgtspējību un līdz ar to arī pielāgošanos klimata pārmaiņām. Reģistrācijas metodikā jo īpaši būtu jāņem vērā šīs konkrētās īpašības, un tās pamatā ir iespējami neliels slogs operatoriem, kuri vēlas šādu materiālu reģistrēt. Būtu lietderīgi un samērīgi šādu pašu prasību nepiemērot potcelmiem, jo tiem ir ievērojama komerciāla un praktiska vērtība nozarēs, kurās tos izmanto, taču bieži vien tie neatbilst šķirnes definīcijai.

(18)     Būtu jānosaka noteikumi augu reproduktīvā materiāla sertifikācijai, kā arī darbībām, kuru mērķis ir pārbaudīt sertifikācijas ticamību pēcsertifikācijas posmā, lai nodrošinātu, ka ir izpildītas piemērojamās kvalitātes prasības. Šie noteikumi būtu jāpielāgo zinātnes un tehniskas attīstībai.

(19)     Kvalitātes prasībās un sertifikācijas shēmās būtu jāņem vērā starptautiskie ieteikumi, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sēklu shēmu normas un noteikumi, Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) sēklas kartupeļu standarti un Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumi par paraugu ņemšanu un testēšanu.

(20)     Ņemot vērā sliekšņus, kas attiecībā uz kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu klātbūtni noteikti ar Regulu (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem[19], ir lietderīgi noteikt detalizētas inspicēšanas un pārbaudes procedūras vienotai sertifikācijai attiecībā uz atbilstību prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) Nr. …/…(Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants).

(21)     Lai nodrošinātu materiāla maksimāli iespējamo tīrību un audzēšanas vienveidīgumu, augu reproduktīvais materiāls, kas pieder pie sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām, būtu jātur atsevišķās partijās.

(22)     Ņemot vērā augu reproduktīvā materiāla daudzveidību, profesionālajiem operatoriem vajadzētu būt iespējai augu reproduktīvo materiālu audzēt un darīt pieejamu tirgū kā atsevišķus augus, iepakojumos, konteineros vai saišķos.

(23)     Lai nodrošinātu atbilstošu materiāla identifikāciju, būtu jāpieņem noteikumi par sarakstā norādīto ģinšu vai sugu augu reproduktīvā materiāla marķēšanu. Būtu jāparedz, ka sertificējamo kategoriju materiāla etiķeti (turpmāk “oficiālā etiķete”) kompetento iestāžu oficiālā uzraudzībā sagatavo un piestiprina atļauju saņēmušie profesionālie operatori. Tomēr dažiem profesionālajiem operatoriem var nebūt pietiekamu resursu, lai veiktu sertifikācijas darbības un izsniegtu oficiālās etiķetes, tādēļ būtu jāparedz, ka pēc profesionālo operatoru pieprasījuma oficiālās etiķetes var izsniegt kompetentās iestādes.

(24)     Lai uzturētu dabisko vidi saistībā ar ģenētisko resursu saglabāšanu, būtu vēlams atļauj samaisīt augu reproduktīvo materiālu, kas pieder pie sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām, ar tādu augu reproduktīvo materiālu, kas pieder pie ģintīm vai sugām, kuras nav norādītas sarakstā. Šādi maisījumi ir atļauti tikai tad, ja to sastāvs ir dabiski saistīts ar konkrētu reģionu. Lai nodrošinātu pārredzamību un uzlabotu attiecīgo maisījumu kvalitātes kontroli, būtu jāparedz, ka šādu materiālu var audzēt un darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja ir saņemta kompetento izstāžu izsniegta atļauja.

(25)     Būtu jāpieņem noteikumi par sarakstā norādīto ģinšu vai sugu augu reproduktīvā materiāla importu Savienībā, ar ko atļauj importēt tikai tādu augu reproduktīvo materiālu, kurš atbilst tādām pašām audzēšanas un kvalitātes prasībām, kādas paredzētas materiālam, kas audzēts un darīts pieejams tirgū Savienībā.

(26)     Lai nodrošinātu elastību un sekmētu profesionālo operatoru un tirgu pielāgošanos īpašiem apstākļiem vai īslaicīgu piegādes grūtību gadījumā, ir lietderīgi paredzēt dažas atkāpes no šīs regulas vispārīgajiem noteikumiem. Šīs atkāpes būtu jāpiešķir ar īpašiem nosacījumiem, lai izvairītos no to ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošinātu, ka tiek ievēroti šīs regulas vispārīgie mērķi. Atkāpes būtu jāattiecina uz augu reproduktīvo materiālu, kas pieder pie šķirnēm, kuru reģistrācija nav pabeigta, augu reproduktīvo materiālu, kas nav galīgi sertificēts vai nav sertificēts kā atbilstošs piemērojamajām dīgtspējas prasībām. Turklāt būtu jādod iespēja pieņemt ārkārtas pasākumus, lai novērstu risku cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai un videi.

(27)     Augu reproduktīvais materiāls, kuru mazi audzētāji dara pieejamu tirgū tikai ierobežotos daudzumos (“tirgus nišas augu reproduktīvais materiāls”), būtu jāatbrīvo no prasības par piederību reģistrētai šķirnei. Šāda atkāpe ir vajadzīga, lai novērstu nepamatotus ierobežojumus, darot pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kam ir mazāka komerciāla nozīme, bet kas ir svarīgs ģenētiskās daudzveidības uzturēšanai. Tomēr būtu jānodrošina, lai šo atkāpi regulāri neizmantotu liels skaits profesionālo operatoru, un to izmantotu tikai tie profesionālie operatori, kuri nevar atļauties ar šķirnes reģistrāciju saistītās izmaksas un administratīvo slogu. Ir svarīgi izvairīties no šīs atkāpes ļaunprātīgas izmantošanas un nodrošināt šis regulas noteikumu piemērošanu. Tādēļ būtu jāļauj tirgus nišas materiālu darīt pieejamu tirgū profesionālajiem operatoriem, kuri nodarbina nelielu skaitu cilvēku un kuru gada apgrozījums ir neliels.

(28)     Ir vēlams organizēt īslaicīgus eksperimentus, lai atrastu labākas alternatīvas pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām.. Organizējot šos eksperimentus, būtu jāņem vērā augu reproduktīvā materiāla audzēšanas un kontroles metožu attīstība.

(29)     Pie sarakstā norādītajām ģintīm un sugām piederoša augu reproduktīvā materiāla eksports uz trešām valstīm būtu jāveic atbilstoši noteikumiem par augu reproduktīvo materiālu, kas audzēts un darīts pieejams tirgū Savienībā, ja vien šim materiālam nepiemēro divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai trešo valstu noteikumus.

(30)     Būtu jānosaka pamatprasības augu reproduktīvajam materiālam, kas nepieder pie sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām, lai nodrošinātu minimālus kvalitātes un identifikācijas standartus tam, kā tās audzēt un darīt pieejamas tirgū.

(31)     Lai nodrošinātu, ka visas šķirnes var reģistrēt un tām piemēro kopīgus noteikumus un nosacījumus, būtu jānosaka noteikumi šķirņu reģistrācijai, un tie jāpiemēro sarakstā norādīto ģinšu vai sugu šķirnēm, kā arī to sugu šķirnēm, kuras nav norādītas sarakstā.

(32)     Līdzšinējā pieredze liecina, ka daži selekcionāri vēlas savas šķirnes darīt pieejamas visā Savienības tirgū vai lielākajā tā daļā. Tādēļ ir lietderīgi piedāvāt selekcionāriem iespēju reģistrēt savas šķirnes vai nu šķirņu valsts reģistrā, vai šķirņu Savienības reģistrā. Uzdevums izveidot, publicēt un atjaunināt šķirņu Savienības reģistru būtu jāuztic Eiropas Augu šķirņu aģentūrai (turpmāk “aģentūra”), kas iepriekš saukta par Kopienas Augu šķirņu biroju, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/1994 4. pantu un patlaban nodarbojas ar augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu. Tādējādi aģentūras darbībās būtu jāietver visi augu šķirņu pārvaldības aspekti.

(33)     Principā šķirnes būtu jāreģistrē, pamatojoties uz oficiālu aprakstu, ko sagatavojusi kompetentā iestāde vai aģentūra. Tomēr, lai samazinātu slogu kompetentajām iestādēm un aģentūrai un nodrošinātu elastīgumu, ir lietderīgi paredzēt iespēju, ka oficiālā apraksta sagatavošanai nepieciešamo pārbaudi var veikt arī pieteikuma iesniedzēji.

(34)     Papildus reģistrācijas pamatprasībām attiecībā uz šķirnēm, kas pieder sugām, kurām ir liela nozīme lauksaimniecības un dārzkopības attīstībā Savienībā, būtu jāpiemēro papildu prasības, lai nodrošinātu pietiekamu un ilgtspējīgu audzēšanas un izmantošanas vērtību.

(35)     Prasības, kas nodrošina ilgtspējīgu audzēšanas un izmantošanas vērtību, būtu jānosaka Savienības līmenī, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību, tiešu augu selekciju un apmierinātu selekcionāru, audzētāju un patērētāju pieprasījumu attiecībā uz šāda veida attīstību. Prasības, kas nodrošina pietiekamu audzēšanas un izmantošanas vērtību, var izstrādāt tikai dalībvalstis atbilstoši to agroklimatiskajiem un lauksaimniecības apstākļiem. Tādēļ attiecīgās šķirnes būtu jāreģistrē tikai šķirņu valsts reģistros. Prasībām, kas nodrošina pietiekamu audzēšanas un izmantošanas vērtību, būtu jāattiecas tikai uz ražību un kvalitātes īpašībām. Izstrādājot un piemērojot šis prasības, dalībvalstīm būtu jāņem vērā ierobežojumi, kas raksturīgi konkrētai lauksaimniecības pārvaldības praksei. Jo īpaši tām pienācīgi jāņem vērā bioloģiskās lauksaimniecības īpašās vajadzības attiecībā uz izturības spēju un zema ražošanas resursu līmeņa apstākļiem

(36)     Saistībā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kurā Savienība ir līgumslēdzēja puse, Savienība ir apņēmusies uzturēt kultūraugu un radniecīgo savvaļas sugu ģenētisko daudzveidību un pēc iespējas mazināt ģenētisko eroziju. Šī apņemšanās papildina Savienības mērķi līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Saistībā ar šo būtu jāatļauj dažas šķirnes audzēt un darīt pieejamas tirgū, pat ja tās neatbilst prasībām par atšķirīgumu, viendabīgumu vai stabilitāti, lai nodrošinātu to saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un tādējādi dotu ieguldījumu lauksaimniecības ilgtspējībā un sekmētu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tādēļ šīs šķirnes būtu jāreģistrē, vienīgi pamatojoties uz oficiāli atzītu aprakstu.

(37)     Tomēr šķirnes kas reģistrētas, pamatojoties uz oficiāli atzītu aprakstu, būtu jāaudzē reģionā, kur tās ir vēsturiski augušas un pielāgojušās, lai nodrošinātu to autentiskumu un to pievienoto vērtību ģenētiskās daudzveidības saglabāšanā un vides aizsardzībā. Tādēļ tās būtu jāiekļauj tikai šķirņu valsts reģistros. Šī paša iemesla dēļ šīm šķirnēm vajadzētu būt pieejamām tirgū un/vai ievāktām, piemēram, gēnu bankās, pirms šīs regulas stāšanās spēkā vai tām vismaz piecus gadus vajadzētu būt svītrotām no šķirņu valsts reģistra vai šķirņu Savienības reģistra, ja tās tur ir bijušas reģistrētas, pamatojoties uz tehnisko pārbaudi attiecībā uz to atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti.

(38)     Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus visiem pieteikumu iesniedzējiem un pārredzamu pamatu visām ieinteresētajām personām, būtu jānosaka noteikumi attiecībā uz šķirņu un klonu reģistrācijas procedūru šķirņu valsts reģistros.

(39)     Dažas šķirnes, kuras ir dabīgi pielāgojušās vietējiem un reģionāliem apstākļiem un kuras apdraud ģenētiskā erozija vai kurām nav būtiskas vērtības komerciālā augkopībā, bet tās ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos, jau ir atzītas šķirņu valstu katalogos, sarakstos vai reģistros atbilstīgi 3. pantam Komisijas 2008. gada 20. jūnija Direktīvā 2008/62, ar ko paredz atsevišķas atkāpes saistībā ar to lauksaimniecības savvaļas sugu un šķirņu, atzīšanu, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiska erozija, un minēto savvaļas sugu un šķirņu sēklu un sēklas kartupeļu tirdzniecību[20], un atbilstīgi 3. panta 1. punktam Komisijas 2009. gada 26. novembra Direktīvā 2009/145/EK, ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai[21]. Attiecībā uz šīm šķirnēm nav veikta pilnīga tehniska pārbaude par to atšķirīgumu, viendabīgumu vai stabilitāti. Tādēļ ir lietderīgi šīs šķirnes tieši reģistrēt šķirņu valsts reģistros kā šķirnes ar oficiālu atzītu aprakstu, nepiemērojot turpmākas procedūras .

(40)     Turklāt šķirņu Savienības reģistrā būtu jāiekļauj visas šķirnes, kas ir reģistrētas šķirņu valsts reģistros. Tādējādi tiks nodrošināts, ka šķirņu Savienības reģistrs sniedz pārredzamu pārskatu par visām Savienībā reģistrētām šķirnēm.

(41)     Būtu jāpieņem noteikumi par šķirņu un klonu reģistrāciju šķirņu Savienības reģistrā. Konsekvences labad šiem noteikumiem būtu jālīdzinās noteikumiem par reģistrāciju šķirņu valsts reģistros.

(42)     Kompetentajām valsts iestādēm un aģentūrai būtu jāiekasē maksa par pieteikumu apstrādi, formālajām un tehniskajām pārbaudēm un par katru reģistrācijas perioda gadu. Tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu resursus, kas vajadzīgi vispārējai šķirņu reģistrācijas sistēmai, un lai šīs reģistrācijas galvenie labuma guvēji segtu šīs sistēmas darbības izmaksas. Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par šādu maksu noteikšanu.

(43)     Lai atvieglotu tādu šķirņu reģistrāciju, kuras izmanto, lai cīnītos pret ģenētisko eroziju Savienībā, dalībvalstīm būtu jāpiemēro mazāka maksa attiecībā uz šķirnēm ar oficiāli atzītu aprakstu un heterogēno materiālu. Šīm samazinātām maksām būtu jābūt pietiekami zemām, lai nekavētu vai neradītu šķēršļus tam, lai darītu šīs šķirnes pieejamas tirgū. Lai atbalstītu mikrouzņēmumus, tie būtu pilnībā jāatbrīvo no šīm maksām.

(44)     Lai aizsargātu profesionālo operatoru komercintereses un intelektuālo īpašumu, pēc selekcionāra pieprasījuma ģeneoloģisko sastāvdaļu pārbaudes rezultāti un apraksts būtu jāuzskata par konfidenciāliem. Pārredzamības labad visi šķirņu valsts reģistros vai šķirņu Savienības reģistrā iekļauto šķirņu apraksti būtu jādara publiski pieejami.

(45)     Meži klāj lielu Savienības platību un veic sociālās, ekonomiskās, vides, ekoloģijas un kultūras funkcijas. Tādēļ ir vajadzīga īpaša pieeja un pasākumi attiecībā uz dažādajiem mežu veidiem, ņemot vērā dažādos apstākļus, kas raksturo Savienības mežus.

(46)     Koku sugu un mākslīgo hibrīdu meža reproduktīvajam materiālam, kam ir liela nozīme mežsaimniecībā, būtu jābūt augstas kvalitātes un ģenētiski pielāgotam vietējiem apstākļiem. Ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai būtiska nozīme ir mežu bioloģiskās daudzveidības, tostarp koku ģenētiskās daudzveidības, saglabāšanai un uzlabošanai.

(47)     Būtu jānosaka prasības meža reproduktīvajam materiālam attiecībā uz tā bāzes materiālu, kategorijām, kurās materiālu var darīt pieejamu tirgū, partijām, marķēšanu un maziem iepakojumiem, lai nodrošinātu atbilstošus kvalitātes un tirdzniecības standartus un pielāgotos tehniskas un zinātnes attīstībai nozarē.

(48)     Lai nodrošinātu elastību un pielāgošanos noteiktiem apstākļiem, atkāpes ar nosacījumiem būtu jāparedz attiecībā uz to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū meža reproduktīvu materiālu. Šīm atkāpēm būtu jāattiecas uz iespēju dalībvalstīm pieņemt stingrākas prasības, uz gadījumiem, kad rodas īslaicīgas piegādes grūtības, uz vajadzību steidzami sēklas darīt pieejamas tirgū, nepieciešamību veikt īslaicīgus eksperimentus un pieņemt ārkārtas pasākumus.

(49)     Mežsaimniecības augu ģenētisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas interesēs dalībvalstīm būtu jāļauj pieņemt mazāk stingras prasības par meža reproduktīvo materiālu, kas ir dabiski pielāgojies vietējiem un reģionāliem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

(50)     Kompetentajām iestādēm būtu jāiekasē maksa par meža reproduktīvā materiāla bāzes materiāla reģistrāciju/apstiprināšanu un izcelsmes sertifikāta izsniegšanu meža materiālam, kas iegūts no reģistrēta/apstiprināta meža reproduktīvā bāzes materiāla. Tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu resursus, kas vajadzīgi meža reproduktīvā materiāla sertifikācijai, un lai šīs sertifikācijas galvenie labuma guvēji segtu attiecīgās izmaksas. Lai atbalstītu mikrouzņēmumus, tie būtu pilnībā jāatbrīvo no šīm maksām. Šajā regulā būtu jāparedz noteikumi par šādām maksām, jo tās attiecas uz to, kā meža reproduktīvo materiālu efektīvi audzēt, reģistrēt un darīt pieejamu tirgū.

(51)     Regula (EK) Nr. 2100/1994 jāgroza, lai aģentūras pienākumos iekļautu šķirnes reģistrāciju un grozītu tās iepriekšējo nosaukumu “Kopienas Augu šķirņu birojs”.

(52)     Lai nodrošinātu, ka šīs regulas pielikumi ir pielāgoti tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz šīs regulas pielikumu grozījumiem.

(53)     Lai sekotu nozares tehnikas un ekonomikas attīstībai, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka ģintis vai sugas, kuru augu reproduktīvo materiālu nedrīkst darīt pieejamu tirgū kā standartmateriālu.

(54)     Lai sekotu nozares tehnikas un ekonomikas attīstībai, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka augu reproduktīvo materiālu, kuru drīkst audzēt un darīt pieejamu tirgū, ja tas nepieder reģistrētai šķirnei, un prasības par to, kā to audzēt un darīt pieejamu tirgū.

(55)     Lai nodrošinātu, ka sarakstā norādīto ģinšu vai sugu augu reproduktīvais materiāls un daži meža reproduktīvā materiāla veidi atbilst pēc iespējas augstākām identitātes, kvalitātes un veselības prasībām atbilstoši attiecīgo ģinšu, sugu vai kategoriju īpašībām, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai attiecībā uz šīm ģintīm un sugām noteiktu audzēšanas un kvalitātes prasības un sertifikācijas shēmas, kā arī kvalitātes prasības par to, kā darīt pieejamas tirgū meža reproduktīvā materiāla sugu un mākslīgo hibrīdu noteiktas augu daļas un stādāmo materiālu.

(56)     Lai nodrošinātu, ka augu reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū saskaņā ar nosacījumiem, kas pielāgoti to noteikto ģinšu vai sugu konkrētajām īpašībām, kurām tas pieder, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteiktām ģintīm vai sugām piederoša augu reproduktīvā materiāla partiju maksimālo izmēru, sastāvu un identifikāciju un prasībām par maziem iepakojumiem.

(57)     Lai pielāgotu noteikumus par oficiālajām etiķetēm un operatora etiķetēm dažiem augu reproduktīvā materiāla veidiem, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz noteiktu kategoriju un citu augu reproduktīvā materiāla grupu etiķetēm, norādēm par etiķetes numuru, norādēm par pirmsbāzes, bāzes, sertificēta un standartmateriāla paaudzēm, norādēm par šķirņu tipu, tostarp iekšsugas un starpsugu hibrīdiem, norādi par kategoriju apakšiedalījumiem atbilstoši dažādiem nosacījumiem un – maisījumu gadījumā – norādi par dažādo sastāvdaļu svara procentuālo daļu katrai sugai un attiecīgā gadījumā katrai šķirnei, kā arī norādēm par materiāla paredzēto izmantošanu.

(58)     Lai nodrošinātu, ka profesionālie operatori spēj pienācīgi veikt attiecīgā augu reproduktīvā materiāla uzticamu sertifikāciju, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka sīkākas prasības par profesionālo operatoru kvalifikāciju un to inspektoru kvalifikāciju, kuriem var uzticēt veikt sertifikāciju, kā arī par telpu piemērotību un profesionālo operatoru un laboratoriju izmantojamā noteiktā aprīkojuma pieejamību.

(59)     Lai nodrošinātu atjauninātus standartus operatoru veiktas sertifikācijas uzraudzībai atbilstoši konkrētu ģinšu vai sugu īpašībām, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka sīkākas prasības par to, kā kompetentajām iestādēm jāpārrauga sertifikācija,

(60)     Lai nodrošinātu atjauninātus pēcsertifikācijas standartus atbilstoši konkrētu ģinšu vai sugu īpašībām, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka prasības par testēšanai iesniedzamo paraugu īpatsvaru un testēšanas procedūrām.

(61)     Lai nodrošinātu, ka augu reproduktīvā materiāla maisījumi tiek audzēti un darīti pieejami tirgū atbilstoši attiecīgajām kvalitātes prasībām katrai ģintij un sugai, un lai to lietotāji varētu izdarīt informētu izvēli, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko pieņem noteikumus par to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū tāda augu reproduktīvā materiāla maisījumus, kurš pieder pie citām ģintīm vai sugām, kas norādītas sarakstā I pielikumā, vai citām šo ģinšu vai sugu šķirnēm, un ar ko pieņem noteikumus par tāda augu reproduktīvā materiāla maisījumu, kurš pieder pie I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām, ar augu reproduktīvo materiālu, kurš pieder pie ģintīm vai sugām, kas nav norādītas sarakstā I pielikumā.

(62)     Lai nodrošinātu, ka augu reproduktīvo materiālu, kas pieder šķirnēm, kuru reģistrācija nav pabeigta, dara pieejamu tirgū pārredzamā veidā un tikai ierobežotā daudzumā, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka prasības par iepakojumu marķēšanu un maksimālajiem atļautajiem daudzumiem, kurus var darīt pieejamus tirgū attiecībā uz konkrētu ģinti vai sugu.

(63)     Lai nodrošinātu, ka tirgus nišas materiālu dara pieejamu tirgū ierobežotā daudzumā un pārredzamā veidā, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka iepakojumu, konteineru vai saišķu maksimālo izmēru un prasības par attiecīgā tirgus nišas materiāla izsekojamību, partijām un marķēšanu.

(64)     Ir svarīgi nodrošināt, lai augu reproduktīvo materiālu, kas nav galīgi sertificēts, un sēklas, kas nav apstiprinātas kā atbilstošas dīgtspējas prasībām, varētu audzēt un darīt pieejamus tirgū saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Tādēļ Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka īpašus noteikumus augu reproduktīvajam materiālam attiecībā uz iepakojumiem, konteineriem un saišķiem, noteikumus par maziem iepakojumiem un konteineriem, šā materiāla marķēšanu, laikposmu, kurā sēklas var darīt pieejamas tirgū, un dīgtspējas pagaidu analītisko ziņojumu saturu.

(65)     Ir svarīgi nodrošināt, lai no trešām valstīm importēts augu reproduktīvais materiāls atbilstu šīs regulas prasībām. Tādēļ Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus saistībā ar lēmumiem ar to, vai trešajā valstī vai konkrētos trešās valsts apgabalos audzēts augu reproduktīvais materiāls, kas pieder pie noteiktām ģintīm, šķirnēm vai kategorijām, atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas tām prasībām, kuras piemērojamas augu reproduktīvajam materiālam, kas audzēts un darīts pieejams tirgū Savienībā.

(66)     Ir svarīgi nodrošināt, lai, audzējot un darot tirgū pieejamu augu reproduktīvo materiālu, kas pieder pie noteiktām ģintīm vai šķirnēm, tas atbilstu stingrākām sabiedrības prasībām par to lauksaimniecisko darbību un kvalitātes īpašībām pārstrādei. Lai sekotu nozares tehnikas un ekonomikas attīstībai, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka ģintis vai sugas, kam ir īpaša nozīme lauksaimniecības pietiekamai un ilgtspējīgai attīstībai Savienībā.

(67)     Lai nodrošinātu atjauninātus standartus šķirņu reģistrācijai atbilstoši tādu ģinšu vai sugu īpašībām, kurām ir īpaša nozīme lauksaimniecības ilgtspējīgai attīstībai Savienībā, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko paredz noteikumus par šo ģinšu vai sugu šķirņu reģistrāciju attiecībā uz rezistenci pret kaitīgajiem organismiem, mazāku vajadzību ieguldīt īpašus resursus, zemāku nevēlamu vielu saturu un uzlabotu pielāgošanos spēju atšķirīgiem agroklimatiskiem apstākļiem.

(68)     Lai nodrošinātu atjauninātus standartus par šķirnes nosaukuma piemērotību konkrētos gadījumos, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko pieņem noteikumus par nosaukumu saistību ar preču zīmēm, to saistību ar lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai cilmes vietu nosaukumiem,, pirmtiesību īpašnieku rakstisku piekrišanu atcelt šķēršļus saistībā ar nosaukuma piemērotību, īpašiem kritērijiem, lai noteiktu, vai nosaukums ir maldinošs vai rada pārpratumus, un nosaukuma lietošanu koda veidā.

(69)     Ir svarīgi nodrošināt, lai augu reproduktīvo materiālu, kas pieder kloniem, var audzēt un darīt pieejamu tirgū, ja tas atbilst noteiktām kvalitātes un veselības prasībām un arī pieder pie ģintīm vai sugām, kurām ir īpaša vērtība konkrētos tirgus sektoros. Tādēļ Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko pieņem noteiktu ģinšu vai sugu klonu kvalitātes un veselības prasības un ar ko nosaka ģintis vai sugas, kurām kloniem jāpieder, lai tos varētu darīt pieejamus tirgū.

(70)     Lai nodrošinātu, ka šķirņu reģistrācijas pieteikumos sniegtā informācija ir atjaunināta, ņemot vērā nozares attīstību, un atbilst šīm ģintīm vai sugām piederošu šķirņu noteiktām īpašībām, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka papildu elementus, kuri iekļaujami pieteikumā attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām.

(71)     Lai nodrošinātu atjauninātus standartus revīzijām, ko veic aģentūra un kompetentās iestādes attiecībā uz tehnisko pārbaužu telpām un šo pārbaužu organizāciju, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko paredz šādu revīziju noteikumus.

(72)     Lai nodrošinātu atjauninātus šķirņu tehnisko pārbaužu standartus, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko paredz noteikumus par pienākumiem attiecībā uz kompetento iestāžu un pieteikuma iesniedzēju personāla kvalifikāciju un apmācību, aprīkojumu, kas vajadzīgs, lai veiktu tehnisko pārbaudi, šķirnes atsauces kopuma izveidošanu, kvalitātes pārvaldības sistēmu izveidošanu un konkrētu ģinšu vai sugu audzēšanas izmēģinājumiem un laboratorijas testiem.

(73)     Lai nodrošinātu samērīgu, taisnīgu un atjauninātu maksu apmēru, kas pieteikuma iesniedzējiem jāmaksā par šķirnes reģistrāciju šķirņu Savienības reģistrā, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka pieteikuma iesniedzēja maksājamo maksu apmēru.

(74)     Lai nodrošinātu visaptverošas informācijas iesniegšanu attiecībā uz noteiktām meža reproduktīvā materiāla ģintīm vai sugām, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka nosacījumus, saskaņā ar kuriem operatora etiķeti papildina ar citu profesionālā operatora sagatavotu dokumentu.

(75)     Lai izvairītos no riska saistībā ar attiecīgā meža reproduktīvā materiāla kvalitāti un veselību, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus par šajā regulā noteikto prasību papildināšanu attiecībā uz kloniem un klonu maisījumiem, nosakot maksimālo gadu skaitu vai maksimālo ramešu skaitu, attiecībā uz kuru klonus un klonu maisījumus vēl var apstiprināt.

(76)     Lai nodrošinātu, ka nelielu meža reproduktīvā materiāla sēklu daudzumu atbrīvojums no prasībām informēt par dīgtspēju vai dzīvotspēju tiek piemērots samērīgi, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka šo nelielo daudzumu maksimālo apmēru noteiktiem meža reproduktīvā materiāla veidiem.

(77)     Lai nodrošinātu, ka par apstiprināta meža bāzes materiāla reģistrāciju un izcelsmes sertifikāta izsniegšanu kompetento iestāžu iekasēto maksu izmaksu posteņi ir atbilstoši paveiktajam darbam un ir atjaunināti, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt tiesību aktus, ar ko nosaka šos posteņus.

(78)     Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus deleģēto aktu pieņemšanai, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(79)     Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz:

(a) atļauju dalībvalstīm pieņemt stingrākas prasības salīdzinājumā ar tām, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu par sarakstā norādīto ģinšu vai sugu augu reproduktīvo materiālu un sarakstā norādīto sugu un mākslīgo hibrīdu meža reproduktīvo materiālu;

(b) ārkārtas pasākumu pieņemšanu;

(c) pilnvarojumu dalībvalstīm atļaut ne ilgāk kā vienu gadu audzēt un darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas pieder sarakstā norādīto ģinšu vai sugu šķirnei, kas vēl nav iekļauta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā;

(d) pilnvarojumu dalībvalstīm atļaut ne ilgāk kā vienu gadu darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas pieder pie sarakstā norādītajām ģintīm vai sugām, kuras atbilst zemākām prasībām salīdzinājumā ar tām, kas pieņemtas saskaņā ar šo regulu;

(e) īslaicīgu eksperimentu organizēšana;

(f) šķirņu valsts reģistru un šķirņu Savienības reģistra formātu;

(g) šķirņu reģistrācijas pieteikumu formātu;

(h) prasībām par paziņojumu iesniegšanu saistībā ar šķirņu reģistrāciju;

(i) meža reproduktīvā materiāla valsts sarakstu formātu;

(j) paziņojuma par meža reproduktīvā materiāla iekļaušanu valsts sarakstā formātu;

(k) meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāta formātu.

(80)     Minētās īstenošanas pilnvaras izmantojamas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

(81)     Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un it sevišķi cieņa pret privāto un ģimenes dzīvi, tiesības uz īpašumu, personas datu aizsardzība, brīvība veikt uzņēmējdarbību un humanitāro un eksakto zinātņu. Šī regula dalībvalstīm būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem.

(82)     Tā kā šīs regulas mērķi, proti, paredzēt noteikumus par to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, lai nodrošinātu materiāla kvalitāti un lietotāji varētu izdarīt informētu izvēli, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs un tās ietekmes, sarežģītības, pārrobežu un starptautiskā rakstura dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kas izklāstīts minētajā pantā, šī regula paredz vienīgi tādus noteikumus, kas ir nepieciešami minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I DAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants Darbības joma

Šajā regulā paredzēti noteikumi par to, kā:

a)           audzējams augu reproduktīvais materiāls, ko paredzēts darīt pieejamu tirgū; un

b)           darīt augu reproduktīvo materiālu tirgū.

2. pants Izņēmumi

Šī regula neattiecas uz augu reproduktīvo materiālu:

a)           kas paredzēts vienīgi testēšanai vai zinātniskiem mērķiem;

b)           kas paredzēts vienīgi selekcijai;

c)           kas paredzēts un kā uzturēšana uzticēta vienīgi gēnu bankām, ģenētisko resursu saglabāšanas organizācijām un tīkliem vai šīm organizācijām vai tīkliem piederošām personām;

d)           ar ko apmainās natūrā personas, kas nav profesionāli operatori.

3. pants Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

(1)          “augi” ir augi, kā definēts 2. panta 1. punktā Regulā Nr. …/… (Office of Publications, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem.

(2)          “augu reproduktīvais materiāls” ir augs(-i), no kura(-iem) var audzēt pilnapjoma augus un kurš(-i) tam ir paredzēts(-i);

(3)          “mātesaugs” ir identificēts augs, no kura ņem augu reproduktīvo materiālu jaunu augu pavairošanai;

(4)          “paaudze” ir augu grupa, kas veido vienu soli augu tiešajā līnijā;

(5)          “darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas glabāt, lai pārdotu Savienībā, tostarp piedāvāt pārdošanai vai citādai nodošanai, kā arī pārdot, izplatīt, importēt Savienībā un eksportēt no Savienības un citādi nodot;

(6)          “profesionāls operators” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu profesionāli veic vismaz vienu no šādām darbībām:

a)      audzē;

b)      selekcionē;

c)      uztur;

d)      sniedz pakalpojumu;

e)      saglabā, tostarp uzglabā; un

f)       dara pieejamu tirgū.

(7)          “kompetentās iestādes” ir kompetentās iestādes, kā definēts saskaņā ar 2. panta 5. punktu Regulā (ES) Nr. …/… [Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls];

(8)          “ģenētiski modificēts organisms” ir ģenētiski modificēts organisms, kā definēts Direktīvas 2001/18/EK 2. panta 2. punktā;

(9)          “meža reproduktīvais materiāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas paredzēts mežsaimniecībai;

(10)        “partija” ir augu reproduktīvā materiāla vienība, ko iespējams identificēt pēc sastāva un izcelsmes viendabīguma.

4. pants Brīva apgrozība

Augu reproduktīvajam materiālam attiecībā uz to, kā to audzēt un darīt pieejamu tirgū, piemēro tikai tādus ierobežojumus, kas noteikti šajā regulā, Direktīvā 94/62/EK, Regulā (EK) Nr. 338/97, Direktīvā 2001/18/EK, Regulā (EK) Nr. 1829/2003, Regulā (EK) N. 1830/2003, Regulā (ES) Nr. …/…[Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants], kā arī Savienības tiesību aktos, ar ko ierobežo to, kā invazīvas svešzemju sugas audzē vai dara pieejamas tirgū.

II DAĻA PROFESIONĀLIE OPERATORI

5. pants Profesionālo operatoru reģistri

Profesionālos operatorus reģistrē Regulas (EK) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants) 61. pantā minētajos reģistros saskaņā ar minētās regulas 62. pantu.

6. pants Profesionālo operatoru vispārīgie pienākumi

Profesionālie operatori nodrošina, lai augu reproduktīvais materiāls, kas audzēts un darīts pieejams tirgū to uzraudzībā, atbilstu šīs regulas prasībām.

7. pants Profesionālo operatoru, kuri audzē augu reproduktīvo materiālu, īpašie pienākumi

Profesionālie operatori, kuri audzē augu reproduktīvo materiālu:

a)           ir pieejami personīgi vai norīko personu sadarbībai ar kompetentajām iestādēm nolūkā sekmēt oficiālās kontroles;

b)           konstatē un pārrauga tos kritiskos punktus audzēšanas procesā vai darot pieejamu tirgū, kas varētu ietekmēt augu reproduktīvā materiāla kvalitāti;

c)           veic pierakstus par b) punktā minēto kritisko punktu pārraudzību un dara šos pierakstus pieejamus izskatīšanai pēc kompetento iestāžu pieprasījuma;

d)           nodrošina, lai partijas būtu atsevišķi identificējamas;

e)           atjaunina informāciju par telpām un citām vietām, kuras izmanto augu reproduktīvā materiāla audzēšanai;

f)            nodrošina kompetentajām iestādēm piekļuvi audzēšanas telpām, trešo līgumslēdzēju pušu telpām un laukiem, kā arī pārraudzības pierakstiem un visiem saistītajiem dokumentiem;

g)           vajadzības gadījumā veic pasākumus augu reproduktīvā materiāla identitātes saglabāšanai saskaņā ar šīs regulas piemērojamajiem noteikumiem;

h)           pēc pieprasījuma kompetentajām iestādēm dara pieejamus līgumus ar trešām personām.

8. pants Izsekojamība

1.           Profesionālie operatori nodrošina augu reproduktīvā materiāla izsekojamību visos posmos, audzējot un darot pieejamu tirgū.

2.           Šā panta 1. punkta nolūkā profesionālie operatori glabā informāciju, kas ļauj tiem identificēt profesionālos operatorus, kuri ir piegādājuši tiem augu reproduktīvo materiālu, un attiecīgo materiālu.

Pēc pieprasījuma tie šo informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

3.           Šā panta 1. punkta nolūkā profesionālie operatori glabā informāciju, kas ļauj tiem identificēt personas, kurām tie ir piegādājuši augu reproduktīvo materiālu, un attiecīgo materiālu, ja vien šis materiāls nav piegādāts mazumtirdzniecībā.

Pēc pieprasījuma tie šo informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

4.           Attiecībā uz augu reproduktīvo materiālu, kas nav meža reproduktīvais materiāls, profesionālie operatori glabā pierakstus par 2. un 3. punktā minēto augu reproduktīvo materiālu trīs gadus pēc tam, kad tie šo materiālu attiecīgi ir saņēmuši vai piegādājuši.

Attiecībā uz mežu reproduktīvo materiālu šos pierakstus glabā desmit gadus.

III DAĻA AUGU REPRODUKTĪVAIS MATERIĀLS, KAS NAV MEŽA REPRODUKTĪVAIS MATERIĀLS

I SADAĻA Vispārīgie noteikumi

9. pants Darbības joma

Šī daļa attiecas uz to, kā audzēt, lai darītu pieejamu tirgū, un darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas nav meža reproduktīvais materiāls.

10. pants Definīcijas

Šajā daļā piemēro šādas definīcijas.

(1)          “šķirne” ir tāda augu grupa vienā viszemākā zināmā līmeņa botāniskā taksonomiskā grupā, kas atbilst visām šīm prasībām:

a)      to definē pēc raksturīgām īpašībām, ko dod attiecīgais genotips vai genotipu kombinācija;

b)      tā atšķiras no jebkuras citas augu grupas tā, ka tai izpaužas vismaz viena no a) punktā minētajām īpašībām; un

c)      to uzskata par vienību attiecībā uz tās piemērotību reproducēšanai bez izmaiņām;

(2)          “oficiāls apraksts” ir šķirnes apraksts, ko sagatavo kompetentā iestāde un kas ietver šķirnes raksturīgās pazīmes un ļauj šķirni identificēt, pārbaudot tās atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti;

(3)          “oficiāli atzīts apraksts” ir šķirnes apraksts, ko ir atzinusi kompetentā iestāde un kas ietver šķirnes raksturīgās pazīmes un ļauj šķirni identificēt un kas ir iegūts citādi, nevis pārbaudot tās atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti atbilstīgi noteikumiem, kuri piemērojami šīs šķirnes reģistrācijas laikā saskaņā ar 79. pantu;

(4)          “klons” ir viena īpatņa pēcnācējs, kas sākotnēji veģetatīvi reproducējot ir iegūts no cita auga, kuram tas joprojām ir ģenētiski identisks;

(5)          “šķirnes uzturēšana” ir darbības, ko veic, lai nodrošinātu, ka šķirne saglabā atbilstību tās aprakstam;

(6)          “pirmsbāzes materiāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas ir pirmajā audzēšanas posmā un paredzēts citu kategoriju augu reproduktīvā materiāla audzēšanai;

(7)          “bāzes materiāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas ir iegūts no pirmsbāzes materiāla un paredzēts sertificēta materiāla audzēšanai;

(8)          “sertificēts materiāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas ir audzēts no pirmsbāzes vai bāzes materiāla;

(9)          “standartmateriāls” ir augu reproduktīvais materiāls, kas nav ne pirmsbāzes, ne bāzes, ne sertificēts materiāls;

(10)        “kategorija” ir pirmsbāzes materiāls, bāzes materiāls, sertificēts materiāls vai standartmateriāls.

II SADAĻA Noteikumi par to, kā audzē un dara pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas pieder pie I pielikumā norādītajām ģintīm un sugām

I NODAĻA Ievada noteikumi

11. pants Darbības joma

1.           Šī sadaļa attiecas uz to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas pieder pie ģintīm un sugām, kuras atbilst vienam vai vairākiem no šādiem kritērijiem:

a)      tās pārstāv nozīmīgu audzēšanas apgabalu;

b)      tās veido nozīmīgu audzēšanas vērtību;

c)      tās audzē un dara pieejamas tirgū ievērojams skaits profesionālu operatoru Savienībā;

d)      tās satur vielas, kurām visos vai konkrētos lietošanas gadījumos jāpiemēro īpaši noteikumi par cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību.

2.           Šā panta 1. punktā minētās ģintis un sugas ir norādītas I pielikumā.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza I pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes sasniegumiem un ekonomikas rādītājiem.

4.           Šī sadaļa attiecas arī uz potcelmiem un citām augu daļām (turpmāk kopīgi sauktas par potcelmiem), kas pieder pie ģintīm un sugām, kuras nav iekļautas I pielikumā, ja uz tiem potē materiālu, kas pieder pie vienas no I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām vai to hibrīdiem.

12. pants Augu reproduktīvā materiāla kategorijas

1.           Augu reproduktīvo materiālu var audzēt un darīt pieejamu tirgū tikai vienā no šīm kategorijām:

a)      pirmsbāzes materiāls;

b)      bāzes materiāls;

c)      sertificēts materiāls;

d)      standartmateriāls.

2.           Augu reproduktīvo materiālu nedrīkst audzēt un darīt pieejamu tirgū kā standartmateriālu, ja tas pieder pie ģintīm vai sugām, attiecībā uz kurām izmaksas un sertifikācijas pasākumi, kas vajadzīgi, lai augu reproduktīvo materiālu audzētu un darītu tirgū pieejamu kā pirmsbāzes, bāzes un sertificētu materiālu, ir samērīgi ar:

a)      mērķi garantēt pārtikas un barības nodrošinājumu; un

b)      augu reproduktīvā materiāla identitātes, veselības un kvalitātes augstāko līmeni, kas iegūts, izpildot prasības attiecībā uz pirmsbāzes, bāzes un sertificētu materiālu salīdzinājumā ar standartmateriāla prasībām.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka ģintis un sugas, kuru augu reproduktīvo materiālu nedrīkst laist tirgū kā standartmateriālu, kā minēts 2. punktā.

4.           Atkāpjoties no 2. un 3. punkta, augu reproduktīvo materiālu var audzēt un darīt pieejamu tirgū kā standartmateriālu vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

a)      tas pieder pie šķirnes ar oficiāli atzītu aprakstu;

b)      tas ir heterogēns materiāls 14. panta 3. punkta nozīmē;

c)      tas ir tirgus nišas materiāls 36. panta 1. punkta nozīmē.

II NODAĻA Prasības par to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū

1. iedaļa Prasību saraksts

13. pants Kā audzēt un darīt tirgū pieejamu pirmsbāzes, bāzes, sertificētu materiālu un standartmateriālu

1.           Augu reproduktīvais materiāls, kas audzēts un darīts pieejams tirgū, atbilst:

a)      2. iedaļā norādītajām reģistrācijas prasībām;

b)      audzēšanas un kvalitātes prasībām, kas attiecīgajai kategorijai noteiktas 3. iedaļā;

c)      4. iedaļā norādītajām prasībām attiecībā uz apiešanos;

d)      5. iedaļā noteiktajām identifikācijas un attiecīgajā gadījumā sertifikācijas prasībām.

2.           Šā panta 1. punkta b) apakšpunktu nepiemēro 14. panta 3. punktā un 36. pantā minētajam augu reproduktīvajam materiālam.

14. pants Prasība par piederību reģistrētām šķirnēm

1.           Augu reproduktīvo materiālu var audzēt un darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja tas pieder šķirnei, kas ir reģistrēta 51. pantā minētajā šķirņu valsts reģistrā vai 52. pantā minētajā šķirņu Savienības reģistrā.

2.           Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, potcelmus var audzēt un darīt pieejamus tirgū arī tad, ja tie nepieder šķirnei, kas reģistrēta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka, ka, atkāpjoties no šā panta 1. punkta, augu reproduktīvo materiālu var audzēt un darīt pieejamu tirgū, ja tas nepieder nevienai šķirnei 10. panta 1. punkta nozīmē (turpmāk “heterogēnais materiāls”) un neatbilst prasībām par atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, kā noteikts 60., 61. un 62. pantā, un par pietiekamu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību vai ilgtspējīgu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību, kā noteikts 58. un 59. pantā.

Minētajos deleģētajos aktos attiecībā uz heterogēno materiālu var paredzēt vienu vai vairākas no šādām prasībām:

a)      noteikumi par marķēšanu un iepakošanu;

b)      noteikumi par materiāla aprakstu, tostarp par selekcijas metodēm un izmantoto vecāku materiālu, augu reproduktīvā materiāla audzēšanas shēmas aprakstu un standarta paraugu pieejamību;

c)      noteikumi, kas saistīti ar audzēšanas informāciju un paraugiem, kuri jāglabā profesionālajiem operatoriem, un materiāla uzturēšanu;

d)      kompetento iestāžu izveidoti heterogēnā materiāla reģistri, reģistrācijas kārtība un šo reģistru saturs;

e)      šā punkta d) apakšpunktā minētā heterogēnā materiāla reģistrācijas maksas un šīs maksas aprēķināšanas izmaksu elementu noteikšana tā, lai šī maksa neradītu šķēršļus attiecīgā heterogēnā materiāla reģistrācijai.

Šos deleģētos aktus pieņem līdz [Office of Publications, please insert date of application of this Regulation…]. Tos var pieņemt attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām.

15. pants Prasība par piederību reģistrētiem kloniem

Augu reproduktīvo materiālu, kas pieder klonam, var audzēt un darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja šis klons ir reģistrēts 51. pantā minētajā šķirņu valsts reģistrā vai 52. pantā minētajā šķirņu Savienības reģistrā.

2. iedaļa Audzēšanas un kvalitātes prasības

16. pants Augu reproduktīvā materiāla audzēšanas un kvalitātes prasības

1.           Augu reproduktīvo materiālu audzē saskaņā ar II pielikuma A daļā norādītajām audzēšanas prasībām un to dara pieejamu tirgū tikai tad, ja tas atbilst II pielikuma B daļā norādītajām kvalitātes prasībām.

2.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina 1. punktā minētās prasības. Attiecīgā gadījumā šajos deleģētajos aktos var precizēt II pielikuma D daļā noteiktās prasības.

3.           Šajos deleģētajos aktos ņem vērā attiecīgos starptautiskos tehniskos un zinātniskos standartieteikumus:

a)      Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) sēklu shēmu normas un noteikumi;

b)      Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) sēklas kartupeļu standarti;

c)      Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumi par paraugu ņemšanu un testēšanu; un

d)      Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācijas (EPPO) noteikumi.

4.           Saskaņā ar 140. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikuma A un B daļu, lai pielāgotu tās zinātnes un tehnikas attīstībai.

3. iedaļa Apstrādes prasības

17. pants Partijas

1.           Augu reproduktīvo materiālu tirgū dara pieejamu partijās. Šīs partijas ir pietiekami viendabīgas un identificētas kā atšķirīgas no citām augu reproduktīvā materiāla partijām.

2.           Pārstrādes, iepakošanas, uzglabāšanas, transportēšanas vai piegādes laikā dažādas izcelsmes augu reproduktīvā materiāla partijas var apvienot jaunā partijā. Šādā gadījumā profesionālais operators to reģistrē, iekļaujot datus par jaunās partijas atsevišķu sastāvdaļu izcelsmi.

3.           Pārstrādes, iepakošanas, uzglabāšanas, transportēšanas vai piegādes laikā augu reproduktīvā materiāla partijas var sadalīt divās vai vairākās partijās. Šādā gadījumā profesionālais operators reģistrē jauno partiju izcelsmi.

4.           Saskaņā ar 140. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka papildu noteikumus attiecībā uz konkrētām ģintīm un sugām saistībā ar vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)      partiju maksimālais izmērs, lai nodrošinātu attiecīgā augu reproduktīvā materiāla viendabīgumu;

b)      partiju sastāvs, lai nodrošinātu attiecīgā augu reproduktīvā materiāla identitātes saglabāšanu;

c)      partiju identifikācija, lai nodrošinātu attiecīgā augu reproduktīvā materiāla izsekojamību.

18. pants Iepakojums, konteineri un saišķi un noteikumi par maziem iepakojumiem un konteineriem

1.           Augu reproduktīvo materiālu laiž tirgū kā atsevišķus augus vai iepakojumā, konteineros vai saišķos.

2.           Iepakojums un konteineri ir noslēgti tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot aizdari un– attiecībā uz iepakojumu – neatstājot bojājuma pēdas.

3.           Saišķus sasien tā, lai saišķus veidojošo materiālu nevar atdalīt, nesabojājot auklu vai auklas.

4.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka noteikumus attiecībā uz konkrētām ģintīm un sugām saistībā ar vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)      iepakojuma, konteineru vai saišķu aizdarīšana, tostarp aizplombēšana vai atkārtota aizplombēšana, lai nodrošinātu attiecīgā augu reproduktīvā materiāla identitāti un izvairītos no nekontrolētas partiju sajaukšanās;

b)      prasība par to, ka augu reproduktīvo materiālu var darīt pieejamu tirgū tikai iepakojumā, konteineros vai saišķos, lai atvieglotu attiecīgo partiju izsekojamību.

5.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka īpašus noteikumus par to, kā audzēt konkrētas ģintis vai sugas un darīt tās pieejamas tirgū mazos iepakojumos, konteineros vai saišķos. Šie noteikumi var attiekties uz vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)      mazu iepakojumu, konteineru vai saišķu maksimālais izmērs un tilpums vai apjoms;

b)      mazu iepakojumu, konteineru vai saišķu marķējuma krāsa, saturs un marķēšanas metodes;

c)      mazu iepakojumu, konteineru vai saišķu un tajos esošā augu reproduktīvā materiāla pārbaude;

d)      mazo iepakojumu aizdare.

4. iedaļa Sertifikācijas, identifikācijas un marķēšanas prasības

19. pants Pirmsbāzes, bāzes vai sertificēta materiāla sertifikācija un identifikācija un standartmateriāla identifikācija

1.           Pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu sertificē un identificē ar oficiālu etiķeti (“oficiālā etiķete”).

2.           Oficiālā etiķete apliecina, ka pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls atbilst 16. pantā minētajām attiecīgajām audzēšanas un kvalitātes prasībām.

3.           Šā panta 1. un 2. punktā minētās sertifikācijas pamatā ir pārbaude uz lauka, paraugu ņemšana un testēšana, ko veic saskaņā ar 20. pantā minētajiem noteikumiem (turpmāk “sertifikācijas shēmas”) un 22. līdz 26. pantā iekļautajiem noteikumiem.

4.           Standartmateriālu identificē ar operatora etiķeti (“operatora etiķete”).

5.           Operatora etiķete apliecina, ka standartmateriāls atbilst 16. pantā minētajām attiecīgajām kvalitātes prasībām.

20. pants Sertifikācijas shēmas

1.           Pirmsbāzes, bāzes vai sertificēta materiāla sertifikācijas shēmas ir norādītas II pielikuma C daļā.

2.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina sertifikācijas shēmas. Attiecīgā gadījumā šajos deleģētajos aktos var precizēt šīs shēmas, kā noteikts II pielikuma D daļā.

3.           Šajos deleģētajos aktos ņem vērā piemērojamos starptautiskos tehniskos un zinātniskos standartieteikumus, piemēram,

a)      ESAO sēklu shēmu normas un noteikumi;

b)      ANO/EEK sēklas kartupeļu standarti;

c)      ISTA noteikumi par paraugu ņemšanu un testēšanu un

d)      EPPO noteikumi.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza II pielikuma C un D daļu, lai pielāgotu tās zinātnes un tehnikas attīstībai.

21. pants Oficiālās etiķetes un operatora etiķetes saturs

1.           Oficiālajā etiķetē un operatora etiķetē iekļauj III pielikuma A daļā noteikto informāciju.

2.           Oficiālā etiķete un operatora etiķete ir rakstīta vienā no Savienības oficiālajām valodām. Tās ir salasāmas, neizdzēšamas, drukātas uz vienas puses, iepriekš nelietotas un viegli saskatāmas.

3.           Katrai augu reproduktīvā materiāla kategorijai ir citādas krāsas oficiālā etiķete.

4.           Ja nepieciešams izsniegt auga pasi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants] 74. panta 1. punktu un 75. panta 1. punktu, oficiālajā etiķetē iekļauj auga pasi, kā noteikts minētās regulas 78. panta 3. punktā.

5.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildus 1. un 2. punktā minētajām prasībām nosaka prasības attiecībā uz oficiālajām etiķetēm un operatora etiķetēm. Šīs prasības attiecas uz vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)      etiķetes krāsa īpašām augu reproduktīvā materiāla kategorijām un citām grupām;

b)      norādes par etiķetes numuru;

c)      norādes par pirmsbāzes, bāzes, sertificēta materiāla un standartmateriāla paaudzi;

d)      norāde par šķirnes tipu, tostarp iekšsugas un starpsugu hibrīdu;

e)      norāde par kategoriju apakšiedalījumiem, kas atbilst dažādiem nosacījumiem;

f)       maisījumu gadījumā norāde par dažādo sastāvdaļu svara procentuālo daļu katrai sugai un attiecīgā gadījumā katrai šķirnei;

g)      norādes par materiāla paredzēto lietojumu.

6.           Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 49. panta 4. punktu par apstrādātu sēklu marķējumu un pavaddokumentiem minētās regulas nozīmē.

7.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem oficiālās etiķetes un operatora etiķetes formātu(-s). Šo formātu var pieņemt attiecībā uz katru ģinti vai sugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

22. pants Pienākums sagatavot un piestiprināt oficiālās etiķetes

Oficiālās etiķetes sagatavo un piestiprina:

a)           profesionālais operators kompetentās iestādes oficiālā uzraudzībā; vai

b)           kompetentā iestāde, ja to pieprasa profesionālais operators vai ja attiecīgais profesionālais operators nav saņēmis atļauju saskaņā ar 23. pantu.

23. pants Atļauja profesionāliem operatoriem veikt sertifikāciju un izgatavot oficiālās etiķetes

1.           Kompetentā iestāde var piešķirt profesionāliem operatoriem atļauju oficiālā uzraudzībā veikt sertifikāciju un izgatavot oficiālās etiķetes, kā minēts 22. panta a) punktā, tikai tad, ja tie atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)      tiem ir nepieciešamās zināšanas, lai izpildītu audzēšanas un kvalitātes prasības un panāktu atbilstību sertifikācijas shēmām, kas pieņemtas saskaņā ar 16. panta 2. punktu un 20. panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā tie atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar šī panta 3. punkta a) apakšpunktu;

b)      tiem pieder vai tiem ir piekļuve atbilstošam aprīkojumam un laboratorijām, lai pareizi un efektīvi piemērotu 16. panta 2. punktā un 20. panta 2. punktā minētās prasības, jo īpaši aprīkojums un laboratorijas, kas atbilst prasībām, kuras pieņemtas saskaņā ar 3. punkta b) un c) apakšpunktu;

c)      tie ir konstatējuši un spēj pārraudzīt audzēšanas procesa kritiskos punktus, kas var ietekmēt augu reproduktīvā materiāla kvalitāti un identitāti, un veic šīs pārraudzības rezultātu pierakstus;

d)      tie spēj nodrošināt, ka partijas var identificēt, kā minēts 7. pantā;

e)      to rīcībā ir sistēmas un noteikumi, lai nodrošinātu 8. pantā paredzēto izsekojamības prasību izpildi;

f)       tie izmanto atbilstoši kvalificētu inspicēšanas un laboratoriju personālu, jo īpaši inspicēšanas un laboratoriju personālu, kas atbilst prasībām, kuras pieņemtas saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu.

2.           Šā panta 1. punktā minēto atļauju var izsniegt attiecībā uz konkrētu ģinti vai sugu vai visām ģintīm vai sugām.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina 1. punkta noteikumus, lai nodrošinātu profesionālo operatoru spēju pienācīgi veikt attiecīgā augu reproduktīvā materiāla uzticamu sertifikāciju. Šie deleģētie akti var attiekties uz vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)      tādu profesionālo operatoru un citu personu kvalifikācija, apmācība un darbības, kurām profesionālie operatori var uzticēt veikt pārbaudes uz lauka, paraugu ņemšanu un testēšanu;

b)      tādu telpu piemērotība un īpaša aprīkojuma pieejamība, ko izmantos attiecīgie profesionālie operatori;

c)      prasības laboratorijām, kurām profesionālie operatori var uzticēt veikt testēšanu.

24. pants Kompetento iestāžu veikta oficiālā uzraudzība

1.           Šīs regulas 22. panta a) punktā minētās oficiālās uzraudzības nolūkā kompetentās iestādes vismaz reizi gadā veic revīzijas, lai nodrošinātu, ka profesionālie operatori atbilst 23. pantā minētajām prasībām.

2.           Šīs regulas 22. panta a) punktā minētās oficiālās uzraudzības nolūkā kompetentās iestādes veic arī uz lauka esošo kultūraugu daļas un augu reproduktīvā materiāla partiju oficiālu pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, lai apstiprinātu šā materiāla atbilstību 16. panta 2. punktā minētajām audzēšanas un kvalitātes prasībām. Minēto īpatsvaru nosaka, pamatojoties uz iespējamo risku, ka netiek ievērotas minētās prasības.

3.           Papildus 2. punkta minētajai pārbaudei, paraugu ņemšanai un testēšanai kompetentās iestādes var veikt papildu pārbaudes uz lauka, paraugu ņemšanu vai testēšanu, ja to pieprasa profesionālais operators.

4.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina 1., 2. un 3. punkta noteikumus. Šie deleģētie akti var attiekties uz vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

a)      uz lauka esošo kultūraugu daļa, attiecībā uz kuru veic 2. punktā minētās pārbaudes, paraugu ņemšanu un testēšanu attiecībā uz konkrētu ģinti vai sugu;

b)      pārraudzības pasākumi, kurus veic kompetentās iestādes.

25. pants Kompetento iestāžu izgatavotas oficiālās etiķetes

Ja oficiālās etiķetes izgatavo kompetentās iestādes, kā minēts 22. panta b) punktā, kompetentās iestādes veic visas vajadzīgās pārbaudes uz lauka, paraugu ņemšanu un testēšanu saskaņā ar sertifikācijas shēmām, kas pieņemtas atbilstīgi 20. panta 2. punktam, lai apstiprinātu atbilstību audzēšanas un kvalitātes prasībām, kuras pieņemtas saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

26. pants Atļaujas atsaukšana vai grozīšana

1.           Ja pēc 23. panta 1. punktā minētās atļaujas izsniegšanas kompetentā iestāde konstatē, ka profesionālais operators neatbilst minētajā pantā noteiktajām prasībām, tā pieprasa profesionālajam operatoram konkrētā laikposmā veikt koriģējošus pasākumus.

2.           Ja noteiktajā laikposmā profesionālais operators nepiemēro šā panta 1. punktā minētos koriģējošos pasākumus, kompetentā iestāde bez kavēšanās atļauju atsauc vai attiecīgā gadījumā groza.

27. pants Paziņošana par pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla paredzētu audzēšanu un sertifikāciju

Profesionālie operatori savlaicīgi informē kompetentās iestādes par nodomu audzēt pirmsbāzes, bāzes un sertificētu augu reproduktīvo materiālu un veikt 19. panta 1. punktā minēto sertifikāciju. Paziņojumā norāda attiecīgās augu sugas un kategorijas.

28. pants Operatora etiķetes sagatavošana standartmateriālam

Operatora etiķetes izgatavo un piestiprina profesionālais operators pēc tam, kad, izmantojot savas pārbaudes, paraugu ņemšanu un testēšanu, tas ir pārbaudījis, ka augu reproduktīvais materiāls atbilst 16. pantā minētajām audzēšanas un kvalitātes prasībām.

29. pants Partiju atsauces

1.           Oficiālajā etiķetē un operatora etiķetē iekļauj partijas atsauci. Tās attiecīgā gadījumā piestiprina atsevišķiem augiem vai iepakojumu, konteineru un saišķu ārpusē.

2.           Ja partija ir sadalīta vairākās partijās, katrai partijai izsniedz jaunu oficiālo etiķeti vai operatora etiķeti. Ja vairākas partijas ir apvienotas jaunā partijā, tai izsniedz jaunu oficiālo etiķeti vai operatora etiķeti.

III NODAĻA Testi

30. pants Pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla pēcsertifikācijas testi

1.           Pēc 19. panta 1. punktā minētās sertifikācijas kompetentās iestādes var veikt augu reproduktīvā materiāla testus (turpmāk “pēcsertifikācijas testi”), lai apstiprinātu, ka tas atbilst 16. panta 2. punktā minētajām kvalitātes prasībām un saskaņā ar 20. panta 2. punktu pieņemtajām sertifikācijas shēmām.

2.           Kompetentās iestādes sagatavo un plāno pēcsertifikācijas testus, pamatojoties uz riska analīzi par attiecīgā augu reproduktīvā materiāla iespējamu neatbilstību šim prasībām.

3.           Pēcsertifikācijas testus veic, izmantojot kompetentās iestādes ņemtus paraugus. Tās novērtē attiecīgā augu reproduktīvā materiāla identitāti un tīrību.

4.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka noteikumus attiecībā uz īpašām ģintīm vai sugām piederoša augu reproduktīvā materiāla pēcsertifikācijas testiem. Šajos noteikumos ņem vērā zinātnes un tehnikas attīstību. Šie noteikumi var attiekties uz:

a)      paraugu daļu katrai testējamajai ģintij un sugai, un kategorijai;

b)      testēšanas procedūru.

31. pants Profesionālo operatoru neatbilstība kvalitātes prasībām un sertifikācijas shēmām

1.           Ja pēcsertifikācijas testi liecina, ka pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls nav audzēts vai darīts pieejams tirgū saskaņā ar 16. panta 2. punktā minētajām audzēšanas un kvalitātes prasībām un 20. panta 2. punktā minētajām sertifikācijas shēmām, kompetentās iestādes nodrošina, lai attiecīgais profesionālais operators veiktu vajadzīgos koriģējošus pasākumus. Ar šiem pasākumiem nodrošina vai nu attiecīgā materiāla atbilstību šīm prasībām, vai tā izņemšanu no tirgus.

2.           Ja pēcsertifikācijas testos atkārtoti konstatē, ka profesionālais operators audzē vai dara pieejamu tirgū tādu augu reproduktīvo materiālu, kas neatbilst 16. panta 2. punktā minētajām kvalitātes prasībām vai 20. pantā minētajām sertifikācijas shēmām, piemēro 26. panta 2. punkta noteikumus.

IV NODAĻA Maisījumi

32. pants I pielikumā norādīto ģinšu un sugu maisījumi

1.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem pieņem noteikumus par to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvā materiāla maisījumu, kas pieder dažādām I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām vai dažādām šo ģinšu vai sugu šķirnēm. Ar šiem noteikumiem var izdarīt atkāpes no šīm normām:

a)      audzēšanas un kvalitātes prasības, kas pieņemtas saskaņā ar 16. panta 2. punktu;

b)      17. panta noteikumi par partijām;

c)      šīs regulas 18. panta noteikumi par iepakojumu, konteineriem un saišķiem un noteikumi par maziem iepakojumiem un konteineriem; un

d)      šīs regulas 21. panta noteikumi par oficiālās etiķetes un operatora etiķetes saturu un formātu.

2.           Šī panta 1. punktā minētie noteikumi attiecas uz vienu vai vairākiem no šādiem elementiem:

a)      partiju, iepakojumu, konteineru vai saišķu maksimālais izmērs un tilpums vai apjoms;

b)      etiķešu krāsa un saturs;

c)      maisījuma nosaukums un maisījuma sastāva apraksts;

d)      iepakojumu, konteineru vai saiņu aizdares;

e)      šo maisījumu audzēšanas un pārbaudes prasības;

f)       prasības, kas atvieglo to dažādo sastāvdaļu svara procentuālās daļas izsekojamību, kas norādītas pa sugām un attiecīgā gadījumā pa šķirnēm.

33. pants Maisījumi vides saglabāšanai

1.           Kompetentās iestādes var atļaut audzēt un darīt pieejamu tirgū I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām piederoša augu reproduktīvā materiāla maisījumu ar tādu augu reproduktīvo materiālu, kas pieder ģintīm vai sugām, kuras nav norādītas I pielikumā, ja šis maisījums atbilst abiem šiem nosacījumiem:

a)      tā mērķis ir saglabāt ģenētiskos resursus un dabisko vidi;

b)      tas parasti tiek saistīts ar konkrētu reģionu (turpmāk “izcelsmes reģions”). Šo maisījumu turpmāk dēvē par “maisījumu vides saglabāšanai”.

2.           Ja kompetentā iestāde atļauj audzēt un darīt pieejamu tirgū maisījumu vides saglabāšanai, tā nosaka izcelsmes reģionu, ņemot vērā informāciju, kas saņemta no augu ģenētisko resursu iestādēm vai organizācijām.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko attiecībā uz visām vai konkrētām ģintīm vai sugām nosaka:

a)      šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanas procedūru;

b)      šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanas prasības, papildinot minētajā punktā noteiktās prasības;

c)      prasības attiecībā uz maisījuma vides saglabāšanai iepakojumu un konteineriem;

d)      maisījuma vides saglabāšanai marķēšanas prasības;

e)      noteikumus par izcelsmes reģiona noteikšanu;

f)       profesionālo operatoru pienākumu ziņot par maisījumiem vides saglabāšanai, kas tiek audzēti un darīti pieejami tirgū;

g)      dalībvalstu pienākumu ziņot Komisijai par šī panta noteikumu piemērošanu.

V NODAĻA Atkāpes

1. iedaļa Atkāpes no reģistrācijas prasībām

34. pants Tādu šķirņu augu reproduktīvais materiāls, kuru reģistrācija nav pabeigta

1.           Atkāpjoties no 14. panta 1. punkta, kompetentās iestādes var atļaut profesionālajiem operatoriem uz konkrētu laikposmu darīt tirgū pieejamu testiem un izmēģinājumiem saimniecībās vai citās audzēšanas vietās paredzētu tāda augu reproduktīvā materiāla maksimālo daudzumu, kas pieder šķirnei, kura nav reģistrēta šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar 79. pantu vai šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar 94. panta 1. punktu.

2.           Šā panta 1. punktā minēto atļauju drīkst piešķirt tikai tad, ja augu reproduktīvais materiāls pieder šķirnei, par kuru ir iesniegts pieteikums reģistrācijai šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar 66. pantu vai šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar 94. pantu.

3.           Lai saņemtu 1. punktā minēto atļauju, profesionālais operators to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās notiks attiecīgie testi un izmēģinājumi, iesniedz pieprasījumu ar šādu informāciju:

a)      ierosināto testu un izmēģinājumu apraksts;

b)      šo ierosināto testu un izmēģinājumu mērķi;

c)      vietas, kur šie testi un izmēģinājumi tiks veikti;

d)      reģistrācijas pieteikumā norādītās šķirnes pagaidu nosaukums;

e)      šķirnes uzturēšanas procedūra;

f)       informācija par iestādi, kura izskata šķirnes reģistrācijas pieteikumu, un šim pieteikumam piešķirtais atsauces numurs;

g)      pieprasītās atļaujas ilgums;

h)      materiāla daudzums, ko paredzēts darīt pieejamu tirgū;

4.           Dalībvalstis, kuru kompetentās iestādes ir piešķīrušas 1. punktā minēto atļauju, informē par to pārējās dalībvalstis, Komisiju un Eiropas Augu šķirņu aģentūru (turpmāk “aģentūra”).

5.           Katru gadu līdz 31. martam aģentūra ziņo Komisijai un dalībvalstīm par atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, un par informāciju, kas iesniegta iepriekšējā gadā saskaņā ar 3. punktu.

6.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina 1., 2. un 3. punktu, nosakot prasības attiecībā uz šādiem elementiem:

a)      iepakojumu marķēšana; un

b)      konkrētai ģintij vai sugai noteiktie maksimālie daudzumi, ko var darīt pieejamus tirgū saskaņā ar 1. punktu.

35. pants Atkāpes no reģistrācijas prasībām īslaicīgu piegādes grūtību gadījumā

1.           Atkāpjoties no 14. panta 1. punkta un lai novērstu īslaicīgas grūtības saistībā ar augu reproduktīvā materiāla vispārējo piegādi, kas var rasties Savienībā, Komisija ar īstenošanas aktiem var pilnvarot dalībvalstis atļaut ne ilgāk kā vienu gadu audzēt un darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas pieder šķirnei, kura nav iekļauta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā. Šajos īstenošanas aktos attiecībā uz konkrētu ģinti vai sugu var noteikt maksimālos daudzumus, ko var darīt pieejamus tirgū.

2.           Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.           Šā panta 1. punktā minēto pilnvarojumu piešķir, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts iesniegtu pamatotu pieprasījumu.

4.           Šo pilnvarojumu piešķir tikai tad, ja 1. punktā minētā atkāpe ir nepieciešama un samērīga mērķim novērst īslaicīgas grūtības saistībā ar attiecīgā augu reproduktīvā materiāla vispārējo piegādi.

5.           Tāda augu reproduktīvā materiāla etiķete, kas darīts pieejams tirgū saskaņā ar 1. punktu, ir brūnā krāsā. Tajā norāda, ka attiecīgais reproduktīvais materiāls pieder nereģistrētai šķirnei.

36. pants Atkāpes no reģistrācijas prasībām tirgus nišas augu reproduktīvā materiāla gadījumā

1.           Regulas 14. panta 1. punktu nepiemēro augu reproduktīvajam materiālam, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)      to dara pieejamu tirgū nelielos daudzumos personas, kuras nav profesionāli operatori, vai profesionāli operatori, kuri nodarbina ne vairāk kā desmit personas un kuru gada apgrozījums vai kopējā bilance nepārsniedz 2 miljonus euro;

b)      tas ir marķēts ar norādi “tirgus nišas materiāls”.

Šo augu reproduktīvo materiālu turpmāk dēvē par “tirgus nišas materiālu”.

2.           Personas, kuras audzē tirgus nišas materiālu, reģistrē katras ģints, sugas vai materiāla tipa daudzumus, kas izaudzēti un darīti pieejami tirgū. Pēc pieprasījuma tās šos pierakstus dara pieejamus kompetentajām iestādēm.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem attiecībā uz to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū tirgus nišas materiālu, kas pieder konkrētai ģintij vai sugai, nosaka vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

a)      iepakojumu, konteineru vai saišķu maksimālais izmērs;

b)      prasības attiecībā uz attiecīgā tirgus nišas materiāla izsekojamību, partijām un marķēšanu.

c)      kārtība, kā šādu materiālu dara pieejamu tirgū.

2. iedaļa Atkāpe no audzēšanas un kvalitātes prasībām

37. pants Samazinātas dīgtspējas prasības un citas samazinātas kvalitātes prasības īslaicīgu piegādes grūtību gadījumā

1.           Lai novērstu īslaicīgas grūtības saistībā ar augu reproduktīvā materiāla vispārējo piegādi, kas var rasties dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var ļaut darīt pieejamas tirgū sēklas ar samazinātu dīgtspējas pakāpi, ja šī dīgtspējas pakāpe ir samazināta par ne vairāk kā 5 % salīdzinājumā ar to dīgtspējas pakāpi, kas noteikta saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

Atļauju izsniedz uz konkrētu laikposmu, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, pamatojoties uz attiecīgā profesionālā operatora pamatotu pieprasījumu.

1. punktā minēto sēklu etiķetē norāda faktisko samazināto dīgtspējas pakāpi.

2.           Lai novērstu īslaicīgas grūtības saistībā ar augu reproduktīvā materiāla vispārējo piegādi, kas var rasties dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var ļaut darīt pieejamas tirgū augu reproduktīvo materiālu ar zemākām kvalitātes prasībām, izņemot 1. punktā minētās samazinātās dīgtspējas prasības, salīdzinājumā ar kvalitātes prasībām, kas piemērojamas saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

Atļauju izsniedz uz konkrētu laikposmu, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem, pamatojoties uz attiecīgā profesionālā operatora pamatotu pieprasījumu.

Tāda augu reproduktīvā materiāla etiķete, kas darīts pieejams tirgū saskaņā ar šo punktu, ir brūnā krāsā. Tajā norāda, ka attiecīgais augu reproduktīvais materiāls atbilst zemākas kvalitātes prasībām salīdzinājumā ar 16. panta 2. punktā minētajām prasībām.

3.           Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par katru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu par 1. vai 2. punktā minēto atļauju atcelšanu vai grozīšanu, ja šie pasākumi neatbilst minēto punktu nosacījumiem vai tiek uzskatīti par neatbilstošiem vai nesamērīgiem šajos punktos minēto mērķu sasniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3. iedaļa Atkāpes no marķēšanas, sertifikācijas un identifikācijas prasībām

38. pants Augu reproduktīvais materiāls, kas nav galīgi sertificēts

1.           Augu reproduktīvo materiālu, kas nav 39. pantā minētās sēklas un kas ir ievākts kādā no dalībvalstīm, bet nav vēl galīgi sertificēts kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls saskaņā ar 19. panta 1. punktu, var darīt pieejamu tirgū šajās kategorijās, ja:

a)      pirms novākšanas kompetentā iestāde ir veikusi pārbaudi un lauka un apstiprinājusi, ka šis materiāls atbilst 16. panta 2. punktā minētajām audzēšanas un kvalitātes prasībām;

b)      augu reproduktīvais materiāls ir identificēts kā materiāls, kas nav galīgi sertificēts, saskaņā ar 19. pantu; un

c)      ir izpildītas 2. līdz 6. punktā noteiktās prasības.

2.           Šā panta 1. punktā minēto augu reproduktīvo materiālu var darīt pieejamu tirgū tikai vienreiz no viena profesionālā operatora citam, nenododot to tālāk kādai citai personai.

3.           Profesionālais operators iepriekš informē attiecīgo kompetento iestādi par savu nodomu darīt pieejamu tirgū 1. punktā minēto augu reproduktīvo materiālu.

4.           Ja dalībvalsts, kurā augu reproduktīvais materiāls ir novākts (turpmāk “audzēšanas dalībvalsts”), un dalībvalsts, kurā augu reproduktīvais materiāls ir sertificēts saskaņā ar 19. panta 1. punktu (turpmāk “sertifikācijas dalībvalsts”), atšķiras, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar attiecīgo informāciju par to, kā šis materiāls darīts pieejams tirgū.

5.           Pēc pieprasījuma audzēšanas dalībvalsts iesniedz sertifikācijas dalībvalstij visu attiecīgo informāciju par audzēšanu. Sertifikācijas dalībvalsts nosūta audzēšanas dalībvalstij informāciju par sertificētajiem daudzumiem.

6.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz 1. punktā minēto augu reproduktīvo materiālu saistībā ar šiem elementiem:

a)      iepakojums, konteineri un saišķi un noteikumi par maziem iepakojumiem un konteineriem;

b)      šī materiāla marķēšana.

7.           Augu reproduktīvo materiālu, kas nav 39. pantā minētās sēklas un kas ir ievākts trešā valstī, bet nav vēl galīgi sertificēts kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificēts materiāls saskaņā ar 19. panta 1. punktu, var darīt pieejamu tirgū šajās kategorijās, ja:

a)      attiecībā uz šo trešo valsti ir pieņemts lēmums par līdzvērtību saskaņā ar 44. pantu;

b)      ir izpildītas prasības, kas noteiktas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 2. un 3. punktā un kas pieņemtas saskaņā ar 6. punktu;

c)      attiecīgās dalībvalsts un trešās valsts kompetentās iestādes apmainās ar attiecīgo informāciju par to, kā šis materiāls darīts pieejams tirgū, un

d)      pēc pieprasījuma attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes sniedz sertifikācijas dalībvalstij visu attiecīgo informāciju par audzēšanu.

8.           Šajā nolūkā šajos punktos iekļautās atsauces uz audzēšanas dalībvalstīm uzskata par atsaucēm uz attiecīgo trešo valsti, un šajos punktos iekļautās atsauces uz 16. panta 2. punktā noteiktajām prasībām uzskata par atsaucēm uz līdzvērtīgām prasībām.

39. pants Sēklas, kas nav sertificētas kā atbilstošas piemērojamajām dīgtspējas prasībām

1.           Kompetentās iestādes noteiktā laikposmā var atļaut darīt pieejamas tirgū sēklas kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu, ja vēl nav apstiprinātas 16. panta 2. punktā noteiktās dīgtspējas prasības un ja uzskata, ka nepieciešams sēklas ātri darīt pieejamas tirgū.

2.           Šā panta 1. punktā minētās sēklas var darīt pieejamas tirgū tikai vienreiz no viena profesionālā operatora citam, nenododot to tālāk kādai citai personai, pamatojoties uz provizorisku analīzes ziņojumu par dīgtspēju.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem konkrētas ģints vai sugas sēklas var darīt pieejamas tirgū kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu atbilstīgi 1. un 2. punktam. Šie nosacījumi var attiekties uz:

a)      marķēšanas prasībām;

b)      laikposmu, kurā šīs sēklas var darīt pieejamas tirgū; un

c)      dīgtspējas provizorisko analītisko ziņojumu saturu.

4. iedaļa Atkāpes no dažādām prasībām

40. pants Stingrākas kvalitātes prasības

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var dot atļauju dalībvalstīm pieņemt stingrākas audzēšanas un kvalitātes prasības par tām, kas minētas 16. panta 2. punktā, vai stingrākus sertificēšanas noteikumus par tiem, kas minēti 20. panta 1. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Lai saņemtu 1. punktā minēto atļauju, dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumu, kurā noteikts:

a)      noteikumu projekts ar ierosinātajām prasībām;

b)      pamatojums šādu prasību nepieciešamībai un samērīgumam; un

c)      tas, vai ierosinātās prasības būs pastāvīgas vai attieksies uz konkrētu laikposmu.

3.           Šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja ir izpildīti šie nosacījumi:

a)      2. punkta a) apakšpunktā minētā noteikumu projekta īstenošana nodrošina attiecīgā augu reproduktīvā materiāla kvalitātes uzlabošanu, vides aizsardzību vai ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību; un

b)      projekta noteikumi ir vajadzīgi un samērīgi ar to mērķi.

41. pants Ārkārtas pasākumi

1.           Ja augu reproduktīvais materiāls varētu radīt nopietnu risku cilvēku, dzīvnieku, augu veselībai un videi un ja šādu risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās dalībvalsts veiktajiem pasākumiem, Komisija ar īstenošanas aktiem nekavējoties veic atbilstošus pagaidu ārkārtas pasākumus. Šajos pasākumos var ietvert noteikumus, ar kuriem atkarībā no situācijas nopietnības ierobežo vai aizliedz darīt pieejamu tirgū attiecīgo augu reproduktīvo materiālu.

2.           Šā panta 1. punktā minētos pasākumus Komisija var veikt pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma. Tos pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.           Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ārkārtas gadījumā nepieciešams steidzami novērst nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai, Komisija pieņem uzreiz piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 141. panta 4. punktā minēto procedūru.

4.           Ja dalībvalsts oficiāli informē Komisiju par vajadzību veikt ārkārtas pasākumus, bet Komisija nav rīkojusies saskaņā ar 1. punktu, tad minētā dalībvalsts var pieņemt jebkādus atbilstošus pagaidu ārkārtas pasākumus. Šajos pasākumos var ietvert noteikumus, ar kuriem atkarībā no situācijas nopietnības ierobežo vai aizliedz šīs dalībvalsts teritorijā darīt pieejamu tirgū attiecīgo augu reproduktīvo materiālu. Attiecīgā dalībvalsts nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par pieņemtajiem pasākumiem, norādot sava lēmuma pamatojumu.

5.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu par 4. punktā minēto valsts pagaidu ārkārtas pasākumu atcelšanu vai grozīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Attiecīgā dalībvalsts var saglabāt savus valsts pagaidu ārkārtas pasākumus līdz datumam, kad tiek piemēroti šajā punktā minētie īstenošanas akti.

6.           Šo pantu piemēro, neskarot pasākumus, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 23. panta 2. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1829/2003 34. pantu, ar ko aizliedz vai ierobežo ģenētiski modificētu organismu audzēšanu.

42. pants Īslaicīgi eksperimenti

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu organizēt īslaicīgus eksperimentus, lai noteiktu labākas alternatīvas šajā daļā noteiktajiem vai saskaņā ar to pieņemtajiem pasākumiem. Šajos īstenošanas aktos var paredzēt atkāpes no šīs daļas noteikumiem. Tos pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Šā panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos norāda attiecīgās ģintis vai sugas, eksperimentu nosacījumus katrai ģintij vai sugai, eksperimentu ilgumu un pārraudzības un ziņošanas pienākumus iesaistītajām dalībvalstīm. Tajos ņem vērā attiecīgā augu reproduktīvā materiāla pavairošanas, audzēšanas un kontroles paņēmienu attīstību.

3.           Eksperimenta ilgums nedrīkst pārsniegt attiecīgā augu reproduktīvā materiāla septiņus augšanas ciklus, un jebkurā gadījumā tas nedrīkst būt ilgāks kā septiņus gadus.

VI NODAĻA Imports no trešām valstīm un eksports uz tām

1. iedaļa imports

43. pants Imports, pamatojoties uz Savienības līdzvērtību

Augu reproduktīvo materiālu var importēt no trešām valstīm tikai tad, ja saskaņā ar 44. pantu ir noteikts, ka tas atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras piemērojamas augu reproduktīvajam materiālam, kas audzēts un darīts pieejams tirgū Savienībā.

44. pants Komisijas lēmums par līdzvērtību

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu par to, vai trešā valstī vai konkrētos trešās valsts apgabalos audzēts augu reproduktīvais materiāls, kas pieder pie noteiktām ģintīm, šķirnēm vai kategorijām, atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras piemērojamas augu reproduktīvajam materiālam, kas audzēts un darīts pieejams tirgū Savienībā, pamatojoties uz:

a)      attiecīgās trešās valsts iesniegtās informācijas un datu rūpīgu pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…[Office of Publications, please insert the number of the Regulation on official controls] 124. panta 1. punktu; un

b)      saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…[Office of Publications, please insert the number of the Regulation on official controls] 119. panta 1. punktu veiktās kontroles apmierinošu rezultātu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, Komisija ņem vērā, vai:

a)      šķirnes uzturēšanas kontrolēm, kas veiktas trešajā valstī, ir tādas pašas garantijas kā 86. pantā paredzētās, ja šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā reģistrētās šķirnes jāuztur attiecīgajā trešā valstī; un

b)      prasības trešajā valstī par to, kā audzēt un darīt pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu,

i)        nodrošina tādas pašas garantijas, kā II pielikuma A daļā paredzētās audzēšanas prasības un atbilstīgi 16. panta 2. punktam pieņemtās prasības;

ii)       nodrošina tādas pašas garantijas, kā II pielikuma B daļā paredzētās kvalitātes prasības un atbilstīgi 16. panta 2. punktam pieņemtās prasības;

iii)      nodrošina tādas pašas garantijas attiecībā uz II pielikuma C daļā paredzētajām sertifikācijas shēmām un prasībām, kas pieņemtas atbilstīgi 20. panta 1. punktam;

iv)      nodrošina tādas pašas garantijas, kā kontroles, kas veiktas atbilstīgi Regulai (ES) Nr. …/…[Office of Publications, please insert number of Regulation on Official Controls].

3.           Lai pieņemtu 1. punktā minētos lēmumus, Komisija var piemērot Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls] 71. pantu par trešo valstu veiktu pirmseksporta kontroļu apstiprināšanu.

            45. pants Informācija, kas jāsniedz importa gadījumā

1.           Augu reproduktīvo materiālu, kas importēts no trešām valstīm, dara pieejamu tirgū, pievienojot šādu informāciju:

a)      norāde, ka attiecīgais augu reproduktīvais materiāls “atbilst ES noteikumiem un standartiem”;

b)      attiecīgā augu reproduktīvā materiāla suga, šķirne, kategorija un partijas numurs;

c)      oficiālās aizdarīšanas datums, ja tas darīts pieejams tirgū konteineros, iepakojumos vai saišķos;

d)      audzēšanas trešā valsts un attiecīgā kompetentā iestāde;

e)      attiecīgā gadījumā pēdējā trešā valsts, no kuras ir importēts augu reproduktīvais materiāls;

f)       importētā augu reproduktīvā materiāla neto vai bruto svars vai augu reproduktīvā materiāla importēto partiju deklarētais skaits;

g)      persona, kas importējusi augu reproduktīvo materiālu;

2.           Šā panta 1. punktā minēto informāciju sniedz:

a)      attiecībā uz pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu – oficiālā dokumentā vai papildu oficiālā etiķetē;

b)      attiecībā uz standartmateriālu – operatora etiķetē.

2. iedaļa Eksports

46. pants Eksports no Savienības

1.           Ja augu reproduktīvā materiāla eksportu uz trešo valsti regulē nolīgums ar šo trešo valsti, šis eksports notiek saskaņā ar minēto nolīgumu.

2.           Ja augu reproduktīvā materiāla eksportu uz trešo valsti neregulē nolīgums ar šo trešo valsti, šis eksports notiek saskaņā ar tās trešās valsts noteikumiem, uz kuru minēto augu reproduktīvo materiālu paredzēts eksportēt.

3.           Ja augu reproduktīvā materiāla eksportu uz trešo valsti neregulē ne nolīgums ar šo trešo valsti, ne tās trešās valsts noteikumi, uz kuru minēto augu reproduktīvo materiālu paredzēts eksportēt, piemēro prasības par to, kā augu reproduktīvo materiālu audzēt un darīt pieejamu tirgū Savienības teritorijā, kā noteikts 13. līdz 42. pantā.

III SADAĻA Noteikumi par to, kā audzē un dara pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas nepieder pie I pielikumā norādītajām ģintīm vai sugām

47. pants Darbības joma

Šī sadaļa attiecas uz to, kā audzē un dara pieejamu tirgū augu reproduktīvo materiālu, kas nepieder pie I pielikumā norādītajām ģintīm un sugām.

48. pants Pamatprasības

1.           Augu reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū saskaņā ar šādām prasībām:

a)      tam vizuāli nav defektu, kas varētu mazināt tā lietderību paredzētajiem mērķiem;

b)      tā spēks un izmērs ir atbilstošs attiecīgajai ģintij un sugai un pietiekams, lai nodrošinātu tā lietderību paredzētajiem mērķiem;

c)      sēklu dīgtspēja ir atbilstoša attiecīgajai ģintij un sugai un pietiekama, lai pēc sēšanas katrā apgabalā iegūtu atbilstošu skaitu augu un nodrošinātu maksimālu ražu un audzēšanas kvalitāti;

d)      ja to dara pieejamu tirgū ar atsauci uz šķirni, tā šķirnes identitātei un tīrībai jābūt atbilstošai attiecīgajai ģintij un sugai un pietiekamai, lai nodrošinātu, ka tā lietotāji varētu izdarīt informētu izvēli;

e)      vismaz vizuālā pārbaudē tas ir pilnībā brīvs no jebkādiem kaitīgiem organismiem, kas pasliktina kvalitāti, vai no jebkādām to pazīmēm vai simptomiem, kas mazina tā izmantojamību.

2.           Atbilstību 1. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunktā minētajām prasībām novērtē, ņemot vērā piemērojamos starptautiskos standartieteikumus:

a)      ESAO sēklu shēmu normas un noteikumi;

b)      ANO/EEK sēklas kartupeļu standarti;

c)      Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas ISTA noteikumi par attiecīgo ģinšu un sugu paraugu ņemšanu un testēšanu;

d)      un EPPO noteikumi.

3.           Ja šie starptautiskie standartieteikumi nav pieejami saistībā ar attiecīgo ģinti vai sugu, atbilstību 1. punkta a), b), c), d) un e) apakšpunkta prasībām novērtē, ņemot vērā attiecīgos tās dalībvalsts nacionālos standartus, kurā augu reproduktīvais materiāls pirmoreiz darīts pieejams tirgū.

4.           Augu reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū partijās. Ja dažādas izcelsmes augu reproduktīvā materiāla partijas apvieno jaunā partijā iepakošanas, uzglabāšanas, transportēšanas vai piegādes laikā, profesionālais operators veic pierakstus, iekļaujot datus par jauno partiju sastāvu un atsevišķo sastāvdaļu izcelsmi.

Ja partija tiek sadalīta vairākās partijās, profesionālais operators veic pierakstus par katru jauno partiju un tās izcelsmi.

49. pants Marķēšana

1.           Augu reproduktīvo materiālu darot pieejamu tirgū, tam pievieno etiķeti, kurā iekļauj III pielikuma B daļā noteikto informāciju.

2.           Šā panta 1. punktā minēto etiķeti sagatavo profesionālais operators un tā ir skaidra un neizdzēšama. To piestiprina augu reproduktīvā materiāla iepakojuma, konteinera vai saišķa ārpusē. To drukā vismaz vienā Savienības oficiālajā valodā.

3.           Ja augu reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū ar atsauci uz ģinti vai sugu, nevis uz šķirni, profesionālais operators 1. punktā minētajā etiķetē norāda sugas vai sugu grupu tā, lai to nesajauktu ar nevienas citas šķirnes nosaukumu.

4.           Etiķetes krāsa un forma ievērojami atšķiras no 19. panta 1. punktā minēto oficiālo etiķešu krāsas un formas.

5.           Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 49. panta 4. punktu par apstrādātu sēklu marķējumu un pavaddokumentiem minētās regulas nozīmē.

50. pants Darīt pieejamu tirgū ar atsauci uz šķirnēm

1.           Augu reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū ar atsauci uz šķirni tikai vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

a)      šķirne ir juridiski aizsargāta ar augu šķirnes tiesībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2100/94 noteikumiem vai valsts noteikumiem;

b)      šķirne ir reģistrēta 51. pantā minētajā šķirņu valsts reģistrā vai 52. pantā minētajā šķirņu Savienības reģistrā;

c)      šķirne ar oficiālu vai oficiāli atzītu aprakstu un nosaukumu ir iekļauta citā publiskā vai privātā sarakstā.

2.           Augu reproduktīvā materiāla, kas darīts pieejams tirgū saskaņā ar 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ir viens un tas pats šķirnes nosaukums visās dalībvalstīs.

Ja šķirne nav aizsargāta ar augu šķirnes tiesībām vai reģistrēta saskaņā ar IV sadaļu, kā minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, taču ir iekļauta publiskā vai privātā sarakstā ar oficiālu vai oficiāli atzītu aprakstu un nosaukumu, kā paredzēts minētā punkta b) un c) apakšpunktā, profesionālais operators var pieprasīt aģentūras viedokli par nosaukuma piemērotību atbilstīgi 64. panta noteikumiem. Pēc šī pieprasījuma aģentūra sniedz pieteikuma iesniedzējam ieteikumu par šķirnes nosaukuma piemērotību, kā to pieprasījis pieteikuma iesniedzējs, ņemot vērā 64. pantā noteiktās prasības.

IV SADAĻA Šķirņu reģistrācija šķirņu valsts un Savienības reģistros

I NODAĻA Šķirņu valsts un Savienības reģistru izveide

51. pants Šķirņu valsts reģistru izveide

1.           Katra dalībvalsts izveido, publicē un atjaunina vienotu šķirņu un klonu valsts reģistru (turpmāk “šķirņu valsts reģistrs”).

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šķirņu valsts reģistru formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

52. pants Šķirņu Savienības reģistra izveide

1.           Aģentūra izveido, publicē un atjaunina vienotu šķirņu un klonu reģistru (turpmāk “šķirņu Savienības reģistrs”).

Šķirņu Savienības reģistrā ietver:

a)      šķirnes un klonus, kas tieši reģistrēti šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar V nodaļu; un

b)      šķirnes un klonus, kas reģistrēti šķirņu valsts reģistros saskaņā ar IV nodaļu, kā dalībvalstis paziņojušas aģentūrai saskaņā ar VI nodaļu.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem šķirņu Savienības reģistra formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II NODAĻA Šķirņu valsts un Savienības reģistru saturs

53. pants Dati par šķirnēm

1.           Šķirņu valsts un Savienības reģistros iekļauj vismaz šādus datus par šķirnēm:

a)      tās ģints vai sugas nosaukums, kurai šķirne pieder;

b)      šķirnes nosaukums un attiecībā uz šķirnēm, kas darītas pieejamas tirgū pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, attiecīgā gadījumā – nosaukuma sinonīmi;

c)      pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds/nosaukums un attiecīgā gadījumā atsauces numurs;

d)      šķirnes reģistrācijas datums un attiecīgā gadījumā reģistrācijas atjaunošanas datums;

e)      reģistrācijas beigu datums;

f)       šķirnes oficiālais apraksts vai attiecīgā gadījumā šķirnes oficiāli atzītais apraksts ar norādi par reģionu, kurā šķirne vēsturiski izaudzēta un kuram tā ir dabiski pielāgojusies (“izcelsmes reģions(-i)”);

g)      par šķirnes uzturēšanu atbildīgā profesionālā operatora vārds, uzvārds/nosaukums;

h)      attiecīgā gadījumā norāde par to, ka šķirne satur ģenētiski modificētu organismu;

i)       attiecīgā gadījumā norāde par to, ka šķirne ir citas reģistrētas šķirnes sastāvdaļa;

j)       attiecīgā gadījumā norāde par to, ka šķirnei piederošo augu reproduktīvo materiālu audzē un dara pieejamu tirgū tikai kā potcelmus;

k)      attiecīgā gadījumā tādu pārbaužu rezultātu kopsavilkums, kas veikti attiecībā uz pietiekamu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību, kas minēta 58. pantā, vai attiecībā uz ilgtspējīgu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību, kas minēta 59. pantā.

2.           Neskarot 1. punkta g) apakšpunktu, ja par šķirnes uzturēšanu ir atbildīgi vairāki profesionālie operatori, šo operatoru vārdi, uzvārdi/nosaukumi reģistrā nav jānorāda. Šādā gadījumā šķirņu valsts reģistros un šķirņu Savienības reģistrā norāda kompetento iestādi, kuras rīcībā ir saraksts, kur norādīti par šķirnes uzturēšanu atbildīgo profesionālo operatoru vārdi, uzvārdi/nosaukumi.

54. pants Dati par kloniem

Šķirņu valsts un Savienības reģistros iekļauj vismaz šādus datus par kloniem:

a)           tās ģints vai sugas nosaukums, kurai klons pieder;

b)           atsauce, ar kādu šķirne, kurai pieder klons, ir reģistrēta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā;

c)           šķirnes, kurai pieder klons, nosaukums un attiecībā uz šķirnēm, kas darītas pieejamas tirgū pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, attiecīgā gadījumā – nosaukuma sinonīmi;

d)           klona reģistrācijas datums un attiecīgā gadījumā reģistrācijas atjaunošanas datums;

e)           reģistrācijas beigu termiņš;

f)            attiecīgā gadījumā norāde par to, ka šķirne, kurai pieder klons, ir reģistrēta ar oficiāli atzītu aprakstu, tostarp šīs šķirnes izcelsmes reģionu;

g)           attiecīgā gadījumā norāde par to, ka klons satur ģenētiski modificētu organismu vai sastāv no tā.

55. pants Šķirņu Savienības reģistrā iekļaujamie papildu dati

Attiecībā uz šķirni vai klonu, par kuru dalībvalsts ir informējusi aģentūru saskaņā ar VI nodaļu, papildus 53. un 54. pantā noteiktajiem datiem šķirņu Savienības reģistrā ietver šādus datus:

a)           dalībvalstis, kuras ir izveidojušas attiecīgo(-s) šķirņu valsts reģistru(-s); un

b)           atsauce, ar kādu šķirne vai klons ir reģistrēts šķirņu valsts reģistrā.

III NODAĻA Prasības reģistrācijai šķirņu valsts un Savienības reģistros

1. iedaļa Šķirnes

56. pants Reģistrācijas prasības šķirnēm

1.           Šķirnes drīkst reģistrēt šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar IV nodaļu vai šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar V nodaļu tikai tad, ja tās atbilst šādām prasībām:

a)      tām ir nosaukums, ko uzskata par piemērotu saskaņā ar 64. pantu;

b)      tās nerada nepieņemamu apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai vai videi;

c)      attiecībā uz šķirnēm, kas pieder ģenētiski modificētam organismam, šo organismu ir atļauts audzēt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) 1829/2003.

2.           Lai šķirnes varētu reģistrēt šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar IV nodaļu, papildus 1. punktā noteiktajām prasībām šķirnes atbilst šādām prasībām:

a)      tām ir oficiāls apraksts, kas atbilst 60., 61. un 62. pantā noteiktajām atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes prasībām, vai tām ir oficiāli atzīts apraksts saskaņā ar 57. pantu;

b)      ja tās pieder ģintīm vai sugām, kuras ir īpaši nozīmīgas pietiekamai lauksaimniecības attīstībai Savienībā, kā minēts 5. punktā, tām ir pietiekama audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība saskaņā ar 58. pantu;

c)      ja tās pieder ģintīm vai sugām, kuras ir īpaši nozīmīgas ilgtspējīgai lauksaimniecības attīstībai Savienībā, kā minēts 6. punktā, tām ir ilgtspējīga audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība saskaņā ar 59. pantu.

3.           Šī panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības nepiemēro šādām šķirnēm:

a)      šķirnes, kurām izsniegts tikai oficiāli atzīts apraksts;

b)      šķirnes, kas izmantotas vienīgi kā sastāvdaļas, lai radītu vai audzētu citas šķirnes.

4.           Lai šķirnes varētu reģistrēt šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar V nodaļu, papildus 1. punktā noteiktajām prasībām šķirnes atbilst šādām prasībām:

a)      tām ir oficiāls apraksts, kas atbilst 60., 61. un 62. pantā noteiktajām atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes prasībām;

b)      tās nepieder ģintīm vai sugām, kuras ir īpaši nozīmīgas pietiekamai lauksaimniecības attīstībai Savienībā, kā minēts 5. punktā;

c)      ja tās pieder ģintīm vai sugām, kuras ir īpaši nozīmīgas ilgtspējīgai lauksaimniecības attīstībai Savienībā, kā minēts 6. punktā, tām ir ilgtspējīga audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība saskaņā ar 59. pantu;

d)      tās nav izmantotas kā vienīgā sastāvdaļa, lai radītu vai audzētu citas šķirnes.

5.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka ģintis vai sugas, kurām ir īpaša nozīme pietiekamā lauksaimniecības attīstībā Savienībā. Minētās ģintis un sugas nosaka saskaņā ar IV pielikuma A daļā paredzētajiem kritērijiem.

6.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka ģintis vai sugas, kurām ir īpaša nozīme ilgtspējīgā lauksaimniecības attīstībā Savienībā. Minētās ģintis un sugas nosaka saskaņā ar IV pielikuma B daļā paredzētajiem kritērijiem.

57. pants Tādu šķirņu reģistrācija, kurām izsniegts oficiāli atzīts apraksts

1.           Šķirni var reģistrēt šķirņu valsts reģistrā, pamatojoties uz oficiāli atzītu aprakstu, ja tiek ievērots viens no šiem nosacījumiem:

a)      šķirne nav iepriekš reģistrēta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā, un šai šķirnei piederošs augu pavairojamais materiāls ir darīts pieejams tirgū pirms šīs regulas stāšanās spēkā;

b)      šķirne ir iepriekš reģistrēta kādā šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā, pamatojoties uz tehnisko pārbaudi saskaņā ar 71. pantu, taču tā ir svītrota no šiem reģistriem vairāk nekā piecus gadus pirms pašreizējā pieteikuma iesniegšanas un tā neatbilstu prasībām, kas noteiktas 60., 61. un 62. pantā un attiecīgā gadījumā 58. panta 1. punktā un 59. panta 1. punktā.

2.           Lai šķirni reģistrētu, pamatojoties uz oficiāli atzītu aprakstu, papildus 1. punktā minētajiem nosacījumiem tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)      to audzē izcelsmes reģionā(-os);

b)      tā nav iekļauta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā kā šķirne ar oficiālu aprakstu;

c)      tai nav piešķirta Savienības augu šķirņu aizsardzība, kā paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 2100/94 62. pantā, vai valsts augu šķirņu aizsardzība un attiecībā uz šo šķirni netiek izskatīts pieteikums šādai aizsardzībai.

3.           Pēc šķirnes reģistrācijas šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu kompetentās iestādes var apstiprināt šai šķirnei papildu izcelsmes reģionu(-s).

4.           Oficiāli atzīts apraksts atbilst šādām prasībām:

a)      attiecīgā gadījumā to pamato uz informāciju, kas iegūta no augu ģenētisko resursu iestādēm vai organizācijām, kuras šim mērķim atzinušas dalībvalstis; un

b)      tā precizitāti pamato ar iepriekšēju oficiālo pārbaužu vai neoficiālo pārbaužu rezultātiem vai zināšanām, kas gūtas praksē audzēšanas, pavairošanas un lietošanas laikā.

58. pants Pietiekama audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība

1.           Šīs regulas 56. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka šķirnēm ir pietiekama audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība, ja salīdzinājumā ar citām šķirnēm, kuras pārbaudītas līdzīgos agroklimatiskos apstākļos un līdzīgās audzēšanas sistēmās, to īpašības, kopumā ņemot, vismaz attiecībā uz audzēšanu jebkurā reģionā, sniedz ievērojamus uzlabojumus kultūraugu vai no to iegūto produktu audzēšanā kopumā vai attiecībā uz īpašu to lietojumu.

2.           Dalībvalstis pieņem noteikumus par pārbaudēm, kuras veicamas, lai noteiktu šķirņu valsts reģistrā reģistrējamo šķirņu pietiekamo audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību. Šie noteikumi attiecas uz šķirņu vērtību vienā vai vairākās no šādām jomām:

a)      kvalitāte un agronomiskās īpašības, tostarp ražība;

b)      piemērotība audzēšanai stabilās un zema ražošanas resursu līmeņa ražošanas sistēmās, tostarp bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Katra dalībvalsts šos noteikumus publicē un dara tos zināmus aģentūrai, Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

59. pants Ilgtspējīga audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība

1.           Šīs regulas 56. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta c) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka šķirnēm ir ilgtspējīga audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība, ja salīdzinājumā ar citām šķirnēm, kuras pārbaudītas līdzīgos agroklimatiskos apstākļos un līdzīgās audzēšanas sistēmās, to īpašības, kopumā ņemot, vismaz attiecībā uz uzņēmību pret kaitīgajiem organismiem, resursu ieguldījumu, uzņēmību pret nevēlamām vielām vai pielāgošanos atšķirīgiem agroklimatiskiem apstākļiem, sniedz ievērojamus uzlabojumus kultūraugu vai no tiem iegūto produktu audzēšanā kopumā vai attiecībā uz to īpašu lietojumu.

2.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko paredz noteikumus par pārbaudēm, kuras veicamas, lai noteiktu šķirņu ilgtspējīgo audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību. Šie noteikumi attiecas uz šķirņu īpašībām vienā vai vairākās šādās jomās:

a)      rezistence pret kaitīgajiem organismiem;

b)      mazāka vajadzība ieguldīt īpašus resursus;

c)      zemāks nevēlamu vielu saturs; vai

d)      palielināta pielāgošanās spēja atšķirīgiem agroklimatiskajiem apstākļiem.

Šajos noteikumos attiecīgā gadījumā ņem vērā pieejamos tehniskos protokolus.

60. pants Atšķirīgums

1.           Šīs regulas 56. panta 2. un 3. punkta a) apakšpunktā minētā oficiālā apraksta nolūkā šķirni uzskata par atšķirīgu, ja, salīdzinot ar izteiktajām īpašībām, kas iegūtas no konkrētā genotipa vai genotipu kombinācijas, to var skaidri atšķirt no jebkuras citas šķirnes, kuras esamība ir vispārzināma pieteikuma iesniegšanas datumā, kas noteikts atbilstīgi 70. pantam.

2.           Citas šķirnes esamību, kā minēts 1. punktā, uzskata par vispārzināmu, ja pieteikuma iesniegšanas datumā, kas noteikts atbilstīgi 70. pantam, tiek izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a)      šī šķirne ir iekļauta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā;

b)      ir aizpildīts pieteikums par šīs šķirnes reģistrāciju šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar 66. pantu vai šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar 95. panta 1. punktu vai par augu šķirņu aizsardzības piešķiršanu šai šķirnei Savienībā;

c)      šīs šķirnes oficiālais apraksts ir sagatavots Savienībā, un tehniskā pārbaude ir veikta saskaņā ar 69. pantu, 71. pantu un attiecīgā gadījumā ar 73. pantu.

3.           Ja piemēro 2. punkta c) apakšpunktu, par tehniskajām pārbaudēm atbildīgā(-s) persona(-s) kompetentajām iestādēm un aģentūrai dara pieejamu tās šķirnes oficiālo aprakstu, kuras pārbaudi tā ir veikusi.

61. pants Viendabīgums

Šīs regulas 56. panta 2. un 3. punkta a) apakšpunktā minētā oficiālā apraksta nolūkā šķirni uzskata par viendabīgu, ja atkarībā no izmaiņām, kas sagaidāmas no konkrētajām pavairošanas un tipa īpatnībām, tā ir pietiekami viendabīga to īpašību izpausmē, kurām pārbauda atšķirīgumu, kā arī jebkuru citu oficiālajā aprakstā izmantoto īpašību izpausmē.

62. pants Stabilitāte

Šīs regulas 56. panta 2. un 3. punkta a) apakšpunktā minētā oficiālā apraksta nolūkā šķirni uzskata par stabilu, ja izteiktās īpašības, kam pārbauda atšķirīgumu, kā arī citas īpašības, ko izmanto šķirnes aprakstam, paliek nemainīgas pēc atkārtotas pavairošanas vai – pavairošanas ciklu gadījumā – katra šāda cikla beigās.

63. pants Piešķirtā augu šķirņu aizsardzība

Ja saskaņā ar Regulas (EK) 2100/1994 62. pantu vai dalībvalsts tiesību aktiem šķirnei ir piešķirta augu šķirņu aizsardzība, šo šķirni uzskata par atšķirīgu, viendabīgu un stabilu 56. panta 2. un 3. punkta a) apakšpunktā minētā oficiālā apraksta nolūkā un tai ir piemērots nosaukums 56. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā.

64. pants Šķirņu nosaukumi

1.           Šīs regulas 56. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā šķirnes nosaukums nav uzskatāms par piemērotu, ja:

a)      tā lietošanu Savienības teritorijā nepieļauj kādas trešās personas iepriekš noteiktās tiesības;

b)      tas bieži var radīt lietotājiem sarežģījumus saistībā ar šķirnes atzīšanu vai reprodukciju;

c)      tas ir identisks vai to var sajaukt ar šķirnes nosaukumu, ar ko tās pašas vai kādas citas tuvu radniecīgas sugas šķirne ir reģistrēta šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā vai ar ko kādas citas šķirnes materiālu dara pieejamu tirgū kādā no dalībvalstīm vai valstī, kas ir Starptautiskās jaunu augu šķirņu aizsardzības apvienības locekle, ja vien attiecīgā cita šķirne vairs nepastāv un tās nosaukumam nav īpašas nozīmes;

d)      tas ir identisks vai to var sajaukt ar citiem nosaukumiem, ko bieži lieto, lai preces darītu pieejamas tirgū, vai tam jābūt brīvam saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem;

e)      tas var būt pārkāpums kādā no dalībvalstīm vai ir pretrunā ar sabiedrisko kārtību;

f)       tas ir maldinājis vai radījis pārpratumu attiecībā uz šķirnes īpašībām, vērtību vai identitāti vai attiecībā uz selekcionāra identitāti.

2.           Neskarot 1. punktu, ja šķirne jau ir reģistrēta citos šķirņu valsts reģistros vai šķirņu Savienības reģistrā, nosaukumu uzskata par piemērotu tikai tad, ja tas ir identisks nosaukumam, kas iekļauts minētajos reģistros.

3.           Šī panta 2. punktu nepiemēro, ja:

a)      nosaukums varētu maldināt vai radīt pārpratumu saistībā ar attiecīgo šķirni vienā vai vairākās dalībvalstīs; vai

b)      trešo personu tiesības neļauj šo nosaukumu brīvi izmantot saistībā ar attiecīgo šķirni.

4.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka īpašus noteikumus par šķirņu nosaukumu piemērotību. Šie noteikumi var attiekties uz:

a)      nosaukumu saistību ar preču zīmēm;

b)      to saistību ar norādēm par lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmi vai to cilmes vietu nosaukumiem ;

c)      pirmtiesību īpašnieku rakstisku piekrišanu atcelt šķēršļus saistībā ar nosaukuma piemērotību;

d)      īpašiem kritērijiem, lai noteiktu, vai nosaukums ir maldinošs vai rada pārpratumus, kā minēts 1. punkta f) apakšpunktā; un

e)      nosaukuma lietošanu koda veidā.

2. iedaļa Kloni

65. pants Klonu reģistrācijas prasības

1.           Klonu var iekļaut šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā tikai tad, ja tas atbilst šādām prasībām:

a)      tas pieder ģintīm vai šķirnēm, kurām ir īpaša vērtība konkrētos tirgus sektoros un kuras norādītas atbilstīgi 3. punktam;

b)      tas pieder šķirnei, kas ir reģistrēta šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar IV nodaļu vai šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar V nodaļu;

c)      tam ir veikta ģenētiskā atlase;

d)      tam ir piemērots nosaukums.

2.           Lai noteiktu, vai nosaukums ir piemērots, kā minēts šā panta 1. punkta d) apakšpunktā, piemēro 64. panta noteikumus ar nepieciešamajiem grozījumiem. 64. pantā iekļautās atsauces uz šķirnēm uzskata par atsaucēm uz kloniem.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka ģintis vai sugas, kuru kloniem ir īpaša nozīme konkrētos tirgus sektoros.

4.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka:

a)      ka kloniem, kas pieder konkrētām ģintīm vai sugām, veic sanitāro atlasi, lai tos varētu iekļautu šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā; un

b)      šī punkta a) apakšpunktā minētās sanitārās atlases noteikumus.

IV NODAĻA Šķirņu valsts reģistra procedūras

1. iedaļa Šķirnes reģistrācijas procedūra

66. pants Pieteikuma iesniegšana

1.           Ikviena persona var iesniegt kompetentajai iestādei pieteikuma šķirnes reģistrācijai šķirņu valsts reģistrā.

2.           Šā panta 1. punktā minēto pieteikumu iesniedz rakstiski. Pieteikumu var iesniegt elektroniskā veidā.

67. pants Pieteikumu saturs

1.           Pieteikumā šķirnes reģistrācijai šķirņu valsts reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a)      reģistrācijas pieprasījums;

b)      tā botāniskā taksona (ģints vai sugas) identifikācija, kuram šķirne pieder;

c)      attiecīgā gadījumā pieteikuma iesniedzēja atsauces numurs un tā vārds, uzvārds/nosaukums un adrese vai attiecīgā gadījumā kopīgo pieteikuma iesniedzēju vārdi/nosaukumi un adreses un jebkura likumīgā pārstāvja pilnvaras apstiprinošie dokumenti;

d)      pagaidu nosaukums;

e)      tās personas vārds, uzvārds/nosaukums, kura ir atbildīga par šķirnes uzturēšanu, un attiecīgā gadījumā šīs personas atsauces numurs;

f)       šķirnes galveno īpašību apraksts un, ja pieejama, aizpildīta tehniskā anketa;

g)      šķirnes uzturēšanas procedūras apraksts;

h)      šķirnes ģeogrāfiskā izcelsme;

i)       informācija par to, vai šķirne ir reģistrēta citā šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā, un par to, vai pieteikuma iesniedzējam ir zināms, ka pieteikums par reģistrāciju kādā no šiem reģistriem tiek izskatīts;

j)       ja šķirne satur ģenētiski modificētu organismu vai sastāv no tā, pierādījumi tam, ka attiecīgo ģenētiski modificēto organismu ir atļauts audzēt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003;

k)      ja pieteikums pamatojas uz oficiāli atzītu šķirnes aprakstu, dokumentācija, kurā ietverts šis apraksts, un dokuments vai publikācija, kas to pamato;

l)       ja pieteikums attiecas uz šķirnēm, kurām piešķirta augu šķirņu aizsardzība, kā minēts 63. pantā, pierādījums tam, ka šķirnei ir šāda aizsardzība, un atbilstošs oficiālais apraksts;

m)     attiecīgā gadījumā paziņojums, ka šķirnei ir pietiekama audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība, kas minēta 58. panta 1. punktā, un/vai ilgtspējīga audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība, kas minēta 59. panta 1. punktā.

2.           Kopā ar pieteikumu šķirnes reģistrācijai šķirņu valsts reģistrā iesniedz arī šķirnes pietiekamas kvalitātes un kvantitātes paraugu, kā noteikusi kompetentā iestāde.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka papildu elementus, kas jāiekļauj pieteikumā attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām saistībā ar to šķirņu specifiskajām īpašībām, kuras pieder minētajām ģintīm vai sugām.

68. pants Pieteikuma formāts

Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 66. punktā minētā pieteikuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

69. pants Pieteikuma formālā pārbaude

1.           Kompetentā iestāde reģistrē katru pieteikumu reģistrācijai šķirņu valsts reģistrā, ko tā saņem, un veic šī pieteikuma formālu pārbaudi. Pieteikuma formālajā pārbaudē nosaka, vai pieteikums atbilst:

a)      67. pantā noteiktajām prasībām par saturu; un

b)      formātam, kas pieņemts saskaņā ar 68. pantu.

2.           Ja pieteikums neatbilst 67. pantā noteiktajām prasībām vai atbilstīgi 68. pantam pieņemtajam formātam, kompetentā iestāde dod pieteikuma iesniedzējam iespēju noteiktā laikā nodrošināt pieteikuma atbilstību.

70. pants Pieteikuma iesniegšanas datums

Reģistrācijas pieteikuma datums ir diena, kurā kompetentajai iestādei ir iesniegts pieteikums, kas atbilst 67. pantā noteiktajām prasībām par saturu un formātam, kas pieņemts atbilstīgi 68. pantam.

71. pants Tehniskā pārbaude

1.           Ja formālajā pārbaudē konstatē, ka pieteikums atbilst 67. pantā noteiktajām prasībām par saturu un atbilstīgi 68. pantam pieņemtajam formātam, veic šķirnes tehnisko pārbaudi, lai sagatavotu oficiālu aprakstu.

2.           Šā panta 1. punktā minētajā tehniskajā pārbaudē pārbauda:

a)      atbilstību prasībām par šķirnes atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, kā noteikts 60., 61. un 62. pantā;

b)      vai attiecīgā gadījumā šķirnei ir pietiekama audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība atbilstīgi 58. panta 1. punktam un ilgtspējīga audzēšanas un/vai izmantošanas vērtība atbilstīgi 59. panta 1. punktam.

3.           Šī panta 1. punktā minēto tehnisko pārbaudi veic kompetentās iestādes saskaņā ar 74. pantā minētajām prasībām.

Pēc pieteikuma iesniedzēja iesniegtā pieprasījuma kompetentajai iestādei, tehnisko pārbaudi vai tās daļu var veikt pieteikuma iesniedzējs saskaņā ar 73. panta noteikumiem un 74. pantā minētajām prasībām.

4.           Ja šķirnes oficiālais apraksts, ko sagatavojusi aģentūra vai kompetentā iestāde, jau ir pieejams, kompetentā iestāde pieņem lēmumu, ka 1. punktā minētā tehniska pārbaude nav vajadzīga.

5.           Atkāpjoties no 4. punkta, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka 1. punktā minētā tehniskā pārbaude ir vajadzīga attiecībā uz šķirni, kuras reģistrācija ir pieprasīta atbilstīgi 57. panta 1. punkta b) apakšpunktam.

72. pants Kompetentās iestādes telpu un organizācijas revīzija

1.           Kompetentā iestāde var veikt 71. panta 1. punktā minēto tehnisko pārbaudi tikai tad, ja aģentūra ir veikusi revīziju attiecībā uz šīs iestādes telpām, kuras paredzētas šim nolūkam, un tās organizāciju.

Revīzijā pārbauda, vai kompetentās iestādes telpas un organizācija ir piemērota, lai veiktu tehnisko pārbaudi attiecībā uz:

a)      atbilstību prasībām par atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, kā minēts 60., 61. un 62. pantā; un

b)      atbilstību prasībām par ilgtspējīgu audzēšanas un/vai īpašas izmantošanas vērtību, kas minēta 59. panta 1. punktā.

2.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko paredz noteikumus par 1. punktā minēto revīziju.

3.           Pamatojoties uz 1. punktā minēto revīziju, aģentūra var attiecīgā gadījumā ieteikt kompetentajai iestādei pasākumus, ar kuriem nodrošināt kompetento iestāžu telpu un organizācijas piemērotību. Papildus 1. punktā minētajai revīzijai aģentūra var veikt papildu revīzijas un attiecīgā gadījumā ieteikt kompetentajām iestādēm koriģējošus pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu to telpu un organizācijas piemērotību.

73. pants Pieteikuma iesniedzēja veikta tehniskā pārbaude

1.           Pieteikuma iesniedzējs var veikt 71. panta 1. punktā minēto tehnisko pārbaudi vai tās daļu tikai tad, ja tas ir saņēmis kompetentās iestādes atļauju. Pieteikuma iesniedzējs tehnisko pārbaudi veic īpašās telpās, kas paredzētas šim nolūkam.

2.           Pirms kompetentā iestāde piešķir atļauju veikt tehnisko pārbaudi, tā veic pieteikuma iesniedzēja telpu un organizācijas revīziju. Revīzijā pārbauda, vai telpas un organizācija ir piemērota, lai veiktu tehnisko pārbaudi attiecībā uz:

a)      atbilstību prasībām par atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, kā minēts 60., 61. un 62. pantā; un

b)      atbilstību prasībām par pietiekamu audzēšanas un/vai īpašas izmantošanas vērtību, kas minēta 58. panta 1. punktā;

c)      atbilstību prasībām par ilgtspējīgu audzēšanas un/vai īpašas izmantošanas vērtību, kas minēta 59. panta 1. punktā.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko paredz noteikumus par 2. punktā minēto revīziju.

4.           Pamatojoties uz 1. punktā minēto revīziju, kompetentā iestāde var attiecīgā gadījumā ieteikt pieteikuma iesniedzējam pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu pieteikuma iesniedzēja telpu un organizācijas piemērotību.

5.           Papildus 1. punktā minētajai atļaujai un revīzijai, kompetentā iestāde var veikt papildu revīzijas un attiecīgā gadījumā ieteikt pieteikuma iesniedzējam konkrētā laikposmā veikt koriģējošus pasākumus attiecībā uz pieteikuma iesniedzēja telpām un organizāciju.

Ja kompetentā iestāde secina, ka pieteikuma iesniedzēja telpas un organizācija nav piemērota, tā var atsaukt vai grozīt 1. punktā minēto atļauju.

74. pants Tehniskās pārbaudes papildu noteikumi

1.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina 71., 72. un 73. pantā noteiktās prasības par tehnisko pārbaudi. Šie deleģētie akti var attiekties uz:

a)      kompetentās iestādes personāla vai pieteikuma iesniedzēja kvalifikāciju, apmācību un darbībām 71. panta 1. punktā minētās tehniskās pārbaudes nolūkā;

b)      nepieciešamo aprīkojumu, tostarp slimības rezistences īpašību noteikšanas laboratorijām, kas vajadzīgas, lai veiktu tehnisko pārbaudi;

c)      šķirnes atsauces kopuma izveidi atšķirīguma novērtēšanai un šāda atsauces kopuma uzglabāšanas pārvaldi;

d)      tehniskajā pārbaudē izmantojamo kvalitātes vadības sistēmu, tostarp darbības reģistru, protokolu vai vadlīniju izveidi;

e)      audzēšanas izmēģinājumu un laboratorijas testu veikšanu attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām.

Šajos deleģētajos aktos ņem vērā pieejamos tehniskos un zinātniskos protokolus.

2.           Ja saskaņā ar 1. punktu prasības nav pieņemtas, tehniskās pārbaudes veic atbilstoši valsts protokoliem attiecībā uz 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem elementiem.

75. pants Konfidencialitāte

1.           Ja saistībā ar 71. panta 1. punktā minēto tehnisko pārbaudi jāveic ģenealoģisko komponentu pārbaude, šīs pārbaudes rezultātus un ģenealoģisko komponentu aprakstu pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma uzskata par konfidenciālu.

2.           Attiecībā uz augu reproduktīvā materiāla šķirnēm, kuras paredzētas vienīgi lauksaimniecības izejmateriālu ražošanai rūpnieciskiem nolūkiem, un pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma 71. panta 1. punktā minētās tehniskās pārbaudes rezultātus un šo šķirņu paredzēto lietojumu uzskata par konfidenciālu.

76. pants Pagaidu pārbaudes ziņojums un pagaidu oficiālais apraksts

1.           Pēc 71. panta 1. punktā minētās tehniskās pārbaudes kompetentā iestāde sagatavo pagaidu pārbaudes ziņojumu un, ja tā uzskata, ka ir izpildītas 60.,61. un 62. pantā minētās prasības par atšķirīgumu, viendabīgumu un stabilitāti, šķirnes pagaidu oficiālo aprakstu, pamatojoties uz minēto ziņojumu.

2.           Pagaidu pārbaudes ziņojumā var ietvert citu pārbaužu ziņojumu atzinumus, kurus par attiecīgo šķirni sagatavojusi attiecīgā kompetentā iestāde, citas kompetentās iestādes vai aģentūra.

3.           Kompetentā iestāde nosūta pieteikuma iesniedzējam pagaidu pārbaudes ziņojumu un šķirnes pagaidu oficiālo aprakstu.

4.           Ja kompetentā iestāde neuzskata pārbaudes ziņojumu par pietiekamu pamatu, lai pieņemtu lēmumu par šķirnes reģistrāciju, tā pēc savas ierosmes, pēc apspriešanās ar pieteikuma iesniedzēju vai pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma veic papildu pārbaudi. Ikvienu papildu pārbaudi, ko veic, līdz tiek pieņemts lēmums atbilstīgi 79. panta 1. punktam, uzskata par daļu no 71. panta 1. punktā minētās tehniskās pārbaudes.

77. pants Pārbaudes ziņojums un oficiālais apraksts

1.           Pēc tam, kad kompetentā iestāde ir devusi iespēju pieteikuma iesniedzējam sniegt komentārus par pagaidu pārbaudes ziņojumu un pagaidu oficiālo aprakstu, tā sagatavo galīgo pārbaudes ziņojumu un galīgo oficiālo aprakstu.

2.           Kompetentās iestādes pēc pamatota pieprasījuma pārbaudes ziņojumus dara pieejamus trešajām personām, ievērojot valsts vai Savienības noteikumus par datu aizsardzību un piemērojamos noteikumus par konfidencialitāti.

78. pants Nosaukuma pārbaude

1.           Pēc 69. pantā minētās pieteikuma formālās pārbaudes un pirms šķirnes reģistrācijas šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar 79. pantu kompetentā iestāde apspriežas ar aģentūru par pieteikuma iesniedzēja ierosināto šķirnes nosaukumu.

2.           Aģentūra iesniedz kompetentajai iestādei ieteikumu par pieteikuma iesniedzēja ierosinātā šķirnes nosaukuma piemērotību saskaņā ar 64. pantā paredzētajām prasībām. Kompetentā iestāde informē pieteikuma iesniedzēju par šo ieteikumu.

79. pants Lēmums par reģistrāciju

1.           Ja, pamatojoties uz 66. līdz 78. pantā noteikto procedūru, secina, ka šķirne atbilst 56. pantā noteiktajām piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde pieņem lēmumu šķirni reģistrēt šķirņu valsts reģistrā.

2.           Kompetentā iestāde pieņem lēmumu atteikt šķirnes reģistrāciju šķirņu valsts reģistrā, ja:

a)      tā konstatē, ka nav izpildītas 56. pantā noteiktās piemērojamās prasības; vai

b)      pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis pienākumus, kas tam noteikti 66. līdz 74. pantā.

3.           Lēmumos par atteikumu reģistrēt šķirni norāda atteikuma iemeslus.

4.           Kompetentā iestāde nosūta pieteikuma iesniedzējam 1. un 2. punktā minētā lēmuma kopiju.

80. pants Reģistrētas šķirnes un kloni

1.           Atkāpjoties no 66. līdz 79. panta, kompetentās iestādes savos šķirņu valsts reģistros reģistrē visas šķirnes, kuras pirms šīs regulas stāšanās spēkā oficiāli pieņemtas vai reģistrētas attiecīgo dalībvalstu izveidotajos katalogos, sarakstos vai reģistros atbilstīgi Direktīvas 2002/53/EK 3. pantam, Direktīvas 2002/55/EK 3.panta 2. punktam, Direktīvas 2008/90/EK 7. panta 4. punktam un Direktīvas 68/193/EEK 5. pantam, un visus klonus, kas reģistrēti atbilstīgi Direktīvas 68/193/EEK 5. pantam, Direktīvas 2008/90/EK 7. panta 4. punktam, Direktīvas 2008/62/EK II nodaļai un Direktīvas 2009/145/EK II nodaļas I iedaļai un III nodaļas I iedaļai.

2.           Šķirnes, kas pieņemtas atbilstīgi Direktīvas 2008/62/EK 3. pantam un Direktīvas 2009/145/EK 3. panta 1. punktam, reģistrē šķirņu valsts reģistros kā šķirnes, kurām ir izsniegts oficiāli atzīts apraksts.

81. pants Jauns nosaukums pēc reģistrācijas

Ja pēc šķirnes reģistrācijas kompetentā iestāde konstatē, ka reģistrācijas laikā šķirnes nosaukums nav bijis piemērots 64. panta nozīmē, pieteikuma iesniedzējs iesniedz pieteikumu jaunam nosaukumam. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par šo pieteikumu pēc apspriešanās ar aģentūru. Kompetentā iestāde var atļaut iepriekšējo nosaukumu lietot īslaicīgi.

2. iedaļa Reģistrācijas periods un šķirnes uzturēšana

82. pants Reģistrācijas spēkā esamības periods

1.           Šķirnes reģistrācijas spēkā esamības periods šķirņu valsts reģistrā ir 30 gadi.

2.           Ja šķirnes sastāv vai satur ģenētiski modificētu organismu, reģistrācija ir spēkā tik ilgi, kamēr minēto ģenētiski modificēto organismu ir atļauts audzēt atbilstīgi Direktīvai 2001/18/EK vai Regulai (EK) Nr. 1829/2003.

83. pants Atjaunošanas perioda ilgums

1.           Saskaņā ar 84. pantā minēto procedūru un nosacījumiem šķirnes reģistrāciju šķirņu valsts reģistrā var atjaunot uz turpmākiem 30 gadu periodiem.

2.           Ja šķirne sastāv no ģenētiski modificēta organisma vai to satur, reģistrāciju atjauno uz laiku, kamēr minēto ģenētiski modificēto organismu ir atļauts audzēt atbilstīgi Direktīvai 2001/18/EK vai Regulai (EK) Nr. 1829/2003.

84. pants Reģistrācijas atjaunošanas procedūra un nosacījumi

1.           Persona, kura vēlas atjaunot šķirnes reģistrāciju, iesniedz pieteikumu ne agrāk kā 12 mēnešus un ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms 82. pantā minētā spēkā esamības perioda beigām.

2.           Pieteikumu iesniedz rakstiski. Pieteikumu var iesniegt elektroniskā veidā. Tam pievieno pierādījumus, kas apliecina, ka ir izpildīti 3. un 4. punkta nosacījumi.

3.           Šķirnes reģistrācijas atjaunošanu šķirņu valsts reģistrā atļauj tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      šķirne arvien atbilst 56. panta un attiecīgā gadījumā 57. panta prasībām;

b)      kompetentā iestāde nosaka, ka persona ir atbildīga par šķirnes uzturēšanu saskaņā ar 86. panta noteikumiem.

4.           Kompetentā iestāde var atjaunot šķirnes reģistrāciju šķirņu valsts reģistrā bez 1. un 2. punktā minētā atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas, ja tā uzskata, ka reģistrācijas atjaunošana sekmē ilgtspējīgu lauksaimniecības ražošanu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu, un ja ir izpildīti 3. punkta nosacījumi.

85. pants Svītrošana no šķirņu valsts reģistriem

1.           Kompetentā iestāde pieņem lēmumu svītrot šķirni no šķirņu valsts reģistra šādos gadījumos:

a)      ja kompetentā iestāde, pamatojoties uz jauniem pierādījumiem, secina, ka 56. pantā noteiktās reģistrācijas prasības vairs netiek ievērotas;

b)      ja pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieprasījumu svītrot šķirni no šķirņu valsts reģistra;

c)      ja pieteikuma iesniedzējs nemaksā gada maksu saskaņā ar 87. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

d)      ja to pieprasa par šķirnes uzturēšanu atbildīgā persona, kā minēts 86. panta 1. punktā, ja vien šķirnes uzturēšanu nenodrošina cita persona;

e)      ja šķirne vairs netiek uzturēta saskaņā ar 86. panta prasībām;

f)       ja šķirni uztur trešā valstī un šī trešā valsts nav sniegusi palīdzību uzturēšanas kontroļu veikšanā atbilstīgi 86. panta 8. punktam;  

g)      ja pieteikuma iesniegšanas laikā tika sniegti nepareizi vai maldinoši dati par faktiem, uz kuriem pamatojoties tika pieņemts lēmums par reģistrāciju;

h)      ja pieteikuma iesniedzējs līdz 84. panta 1. punktā minētā atjaunošanas pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām nav iesniedzis šādu pieteikumu un 82. panta 1. punktā minētais spēkā esamības periods ir beidzies.

2.           Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma kompetentā iestāde var atļaut no šķirņu valsts reģistra saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu svītrotu šķirni turpināt darīt pieejamu tirgū līdz 30. jūnijam trešajā gadā pēc šķirnes svītrošanas no reģistra.

Šo pieprasījumu iesniedz ne vēlāk kā reģistrācijas perioda beigu datumā.

3.           Pēc šķirnes svītrošanas no šķirņu valsts reģistra kompetentā iestāde iesniedz šīs šķirnes paraugu un tās aprakstu gēnu bankai, kas paredzēta ģenētisko resursu saglabāšanai.

86. pants Šķirnes uzturēšana

1.           Šķirņu valsts reģistrā reģistrētas šķirnes uztur pieteikuma iesniedzējs vai cita persona, kura rīkojas saskaņā ar savstarpēju vienošanos ar pieteikuma iesniedzēju. Pieteikuma iesniedzējs par šo personu informē kompetento iestādi.

2.           Šķirnes uzturēšanu veic saskaņā ar pieņemto praksi attiecīgi saistībā ar ģintīm, sugām vai šķirņu veidiem.

3.           Šā panta 1. punktā minētās personas veic pierakstus par šķirnes uzturēšanu. Kompetentajai iestādei jebkurā laikā ir iespēja pārbaudīt šķirnes uzturēšanu, izmantojot šos pierakstus. Šajos pierakstos ietver arī pirmsbāzes, bāzes, sertificēta materiāla un standartmateriāla audzēšanu un audzēšanas posmus pirms pirmsbāzes materiāla.

4.           Šķirnes ar oficiāli atzītu aprakstu uztur to izcelsmes reģionā(-os).

5.           Kompetentā iestāde veic kontroli attiecībā uz veidu, kā tiek veikta šķirnes uzturēšana, un šim nolūkam tā var ņemt attiecīgo šķirņu paraugus.

6.           Ja kompetentā iestāde konstatē, ka par šķirnes uzturēšanu atbildīgā persona neievēro 1. līdz 4. punkta prasības, tā dod iespēju šai personai veikt koriģējošus pasākumus.

7.           Ja šķirnes uzturēšana notiek citā dalībvalstī, nevis tajā, kuras šķirņu valsts reģistrā attiecīgā šķirne ir reģistrēta, abu attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes palīdz viena otrai veikt šķirnes uzturēšanas kontroles.

8.           Ja šķirnes uzturēšana tiek veikta trešā valstī, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras šķirņu valsts reģistrā attiecīgā šķirne ir reģistrēta, pieprasa šīs trešās valsts iestāžu palīdzību, lai veiktu šķirnes uzturēšanas kontroles.

3. iedaļa Reģistrācijas maksa

87. pants Reģistrācijas maksa

1.           Kompetentās iestādes iekasē maksu, lai segtu nepieciešamās izmaksas, kas radušās, veicot šādas darbības:

a)      regulas 69. pantā minētā pieteikuma formālā pārbaude;

b)      regulas 71. pantā un 73. panta 1. punktā minētā tehniskā pārbaude un revīzijas;

c)      regulas 78. pantā minētā šķirnes nosaukuma pārbaude;

d)      regulas 79. pantā minētais lēmums par reģistrāciju un jebkura administratīva pārsūdzība, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem iesniegta pret šādu lēmumu;

e)      šķirnes vai attiecīgā gadījumā klona iekļaušana šķirņu valsts reģistrā par katru reģistrācijas perioda gadu;

f)       regulas 86. panta 5. punktā minētās uzturēšanas kontroles.

2.           Šā panta 1. punktā minētās darbības veic tikai pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs ir iesniedzis pieprasījumu kompetentajai iestādei, un pēc tam, kad samaksāta attiecīgā maksa. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, ja maksa nav samaksāta viena mēneša laikā no dienas, kurā kompetentā iestāde ir pieprasījusi šo maksu un šajā pieprasījumā norādījusi, kādas būs sekas, ja maksājums netiks veikts.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantā minēto procedūru ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka konkrētus izmaksu posteņus, uz kuriem attieksies 1. punkta a) līdz f) apakšpunkts.

88. pants Maksa par šķirnēm, kurām izsniegts oficiāli atzīts apraksts

1.           Attiecībā uz šķirnēm ar oficiāli atzītu aprakstu neiekasē maksu par 87. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajām darbībām.

2.           Attiecībā uz šķirnēm ar oficiāli atzītu aprakstu kompetentās iestādes samazina maksas summu par 87. panta 1. punkta a), c), d) un f) apakšpunktā minētajām darbībām. Šo samazinājumu veic, lai nodrošinātu, ka maksa nerada šķēršļus attiecīgās šķirnes reģistrācijai.

89. pants Atbrīvojums no reģistrācijas maksas

1.           Regulas 87. un 88. pantā paredzētās maksas neatlīdzina tieši vai netieši, ja vien tās nav iekasētas nepamatoti.

2.           Pieteikuma iesniedzēji, kuri nodarbina mazāk nekā 10 personas un kuru gada apgrozījums vai gada kopējā bilance nepārsniedz 2 miljonus euro, ir atbrīvoti no 87. un 88. pantā paredzētajām maksām.

3.           Regulas 87. un 88. pantā minētās izmaksas neietver tās izmaksas, kas radušās, veicot 2. punktā minēto pieteikuma iesniedzēju oficiālās kontroles.

4. iedaļa Klonu reģistrācija

90. pants Piemērojamie noteikumi

1.           Lai klonu reģistrētu šķirņu valsts reģistrā, piemēro 1., 2. un 3. iedaļu ar nepieciešamajiem grozījumiem, izņemot šādus noteikumus:

a)      noteikumi par pieteikumu saturu, kā noteikts 67. pantā;

b)      noteikumi attiecībā uz šķirnēm ar oficiāli atzītu aprakstu;

c)      noteikumi attiecībā uz šķirnēm ar ilgtspējīgu vai pietiekamu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību.

2.           Attiecībā uz pieteikumu saturu 67. panta vietā piemēro 92. pantu.

91. pants Atsauces

Piemērojot 1., 2. un 3. iedaļu attiecībā uz klona reģistrāciju šķirņu valsts reģistrā, atsauces interpretē šādi:

a)           atsauces uz šķirnēm uzskata par atsaucēm uz kloniem;

b)           atsauces uz 56. pantu uzskata par atsaucēm uz 65. pantu;

c)           atsauces uz 60., 61. un 62. pantā paredzētajām prasībām uzskata par atsaucēm uz 65. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 3. punktā paredzētajām prasībām;

d)           atsauces uz 67. pantu par pieteikumu saturu uzskata par atsaucēm uz 92. pantu.

92. pants Pieteikumu saturs

1.           Pieteikumā klona reģistrācijai šķirņu valsts reģistrā iekļauj šādu informāciju:

a)      reģistrācijas pieprasījums;

b)      tās šķirnes identifikācija, kurai pieder klons;

c)      pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds/nosaukums un adrese vai attiecīgā gadījumā kopīgo pieteikumu iesniedzēju vārdi/nosaukumi un adreses un jebkura likumīgā pārstāvja pilnvaras apstiprinošie dokumenti;

d)      pagaidu nosaukums;

e)      par klona uzturēšanu atbildīgās personas vārds, uzvārds/nosaukums un attiecīgā gadījumā šīs personas atsauces numurs;

f)       klona galveno īpašību apraksts un, ja pieejama, aizpildīta tehniskā anketa;

g)      klona ģeogrāfiskā izcelsme;

h)      informācija par to, vai klons ir reģistrēts citā šķirņu valsts reģistrā vai šķirņu Savienības reģistrā un vai pieteikuma iesniedzējam ir zināms, ka pieteikums par klona reģistrāciju šajos reģistros tiek izskatīts;

i)       ja klons satur ģenētiski modificētu organismu vai sastāv no tā, pierādījumi tam, ka attiecīgo ģenētiski modificēto organismu ir atļauts audzēt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

2.           Kopā ar pieteikumu klona reģistrācijai šķirņu valsts reģistrā iesniedz arī klona pietiekamas kvalitātes un kvantitātes paraugu.

V NODAĻA Procedūras attiecībā uz šķirņu Savienības reģistru

1. iedaļa Nodaļas mērķis

93. pants Attiecīgās šķirnes un kloni

Šo nodaļu piemēro šķirnēm un kloniem, kas vēl nav reģistrēti nevienā šķirņu valsts reģistrā saskaņā ar 79. pantu.

2. iedaļa Reģistrācijas procedūra

94. pants Piemērojamie noteikumi

1.           Lai šķirni vai klonu reģistrētu šķirņu Savienības reģistrā, piemēro IV nodaļu ar nepieciešamajiem grozījumiem, izņemot šādus noteikumus:

a)      noteikumi par nosaukumu pārbaudi, kā noteikts 78. pantā;

b)      noteikumi par šķirnes uzturēšanu, kā noteikts 86. pantā;

c)      noteikumi attiecībā uz šķirnēm ar oficiāli atzītu aprakstu;

d)      noteikumi par atbrīvojumu no reģistrācijas maksas, kā noteikts 89. panta 2. un 3. punktā.

2.           Attiecībā uz nosaukumu pārbaudi, šķirnes un klona uzturēšanu un atbrīvojumu no reģistrācijas maksas, 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minēto noteikumu vietā piemēro 95., 96. un 97. pantu.

3.           Piemērojot IV nodaļu šķirnes vai klona reģistrācijai šķirņu Savienības reģistrā, atsauces interpretē šādi:

a)      atsauces uz kompetento iestādi uzskata par atsaucēm uz aģentūru;

b)      atsauces uz šķirņu valsts reģistriem uzskata par atsaucēm uz šķirņu Savienības reģistru;

c)      atsauces uz 78. pantu uzskata par atsaucēm uz 95. pantu;

d)      atsauces uz 86. pantu uzskata par atsaucēm uz 96. pantu;

e)      atsauces uz tādu administratīvu pārsūdzību, kas pret attiecīgo lēmumu iesniegta atbilstīgi valsts noteikumiem, uzskata par atsaucēm uz 98. pantā minēto pārsūdzību.

95. pants Nosaukuma pārbaude

1.           Pēc 69. pantā minētās pieteikuma formālās pārbaudes, ko piemēro atbilstīgi 94. pantam, un pirms šķirnes vai klona reģistrācijas šķirņu Savienības reģistrā aģentūra pārbauda pieteikuma iesniedzēja ierosināto šķirnes vai klona nosaukumu.

2.           Aģentūra pieņem lēmumu par šķirnes vai klona nosaukuma piemērotību saskaņā ar 64. pantā noteiktajām prasībām.

96. pants Šķirņu un klonu uzturēšana

1.           Šķirņu Savienības reģistrā reģistrētas šķirnes un klonus uztur pieteikuma iesniedzējs vai cita persona, kura rīkojas saskaņā ar savstarpēju vienošanos ar pieteikuma iesniedzēju. Par šo personu informē aģentūru.

2.           Uzturēšanu veic saskaņā ar pieņemto praksi attiecīgi saistībā ar ģintīm, sugām vai šķirņu veidiem.

3.           Šā panta 1. punktā minētā persona veic pierakstus par šķirnes vai klona uzturēšanu. Aģentūrai, izmantojot šos pierakstus, jebkurā laikā ir iespēja pārbaudīt šķirnes vai klona uzturēšanu. Šajos pierakstos ietver arī pirmsbāzes, bāzes, sertificēta materiāla un standartmateriāla audzēšanu un audzēšanas posmus pirms pirmsbāzes materiāla.

4.           Aģentūra pārbauda, kā tiek veikta uzturēšana, un šim nolūkam tā var ņemt šķirņu vai konu paraugus.

5.           Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek uzturēta attiecīgā šķirne vai klons, palīdz aģentūrai saistībā ar uzturēšanas kontroli.

6.           Ja aģentūra konstatē, ka par uzturēšanu atbildīgā persona neievēro 1., 2. un 3. punkta prasības, tā dod iespēju šai personai veikt koriģējošus pasākumus.

97. pants Maksas apmērs

1.           Komisija saskaņā ar 140. pantā minēto procedūru ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka 87. panta 1. punktā minētās maksas apmēru, ko piemēro atbilstīgi 94. pantam.

2.           Apmērs, kādā tiek noteiktas maksas atbilstīgi 1. punktam, atspoguļo pareizas finanšu vadības principus, lai aģentūra varētu uzturēt līdzsvarotu budžetu.

3. iedaļa Pārsūdzības

98. pants Tiesības iesniegt pārsūdzību

Pārsūdzību var iesniegt par lēmumiem, ko aģentūra pieņēmusi atbilstīgi 2. iedaļai. To izskata aģentūras apelācijas padome, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2100/1994 46. pantā.

99. pants Pārsūdzībām piemērojamie noteikumi

1.           Šīs regulas 98. pantā minētajām pārsūdzībām piemēro Regulas (EK) Nr. 2100/1994 ceturtās daļas V un VI nodaļu ar nepieciešamajiem grozījumiem.

2.           Neatkarīgi no šī panta 1. punkta 98. pantā minētajām pārsūdzībām nepiemēro šādus Regulas (EK) Nr. 2100/1994 ceturtās daļas V un VI nodaļas noteikumus:

a)      67. panta 1. un 3. punkts;

b)      74. pants;

c)      80. panta 5. punkts.

100. pants Atsauces

99. panta 1. punkta nolūkā Regulas (EK) Nr. 2100/1994 ceturtās daļas V un VI nodaļā ietvertās atsauces interpretē šādi:

a)           atsauci 68. pantā uz 82. pantu neņem vērā;

b)           atsauci 70. panta 1. punktā uz “Biroja institūciju, kas ir sagatavojusi lēmumu” uzskata par atsauci uz aģentūru;

c)           atsauci 76. pantā uz “pārbaudēm, ko veic, ievērojot 54. un 55. pantu” uzskata par atsauci uz reģistrācijas pieteikuma tehnisko pārbaudi, ko veic aģentūra saskaņā ar šo regulu;

d)           atsauci 78. panta 3. un 4. punktā uz 90. panta 2. punktu neņem vērā;

e)           atsauci 79. pantā uz “kompetentajiem birojiem” uzskata par atsauci uz kompetentajām iestādēm;

f)            atsauci 80. panta 1. punktā uz “pretendentu uz Kopienas augu šķirņu aizsardzību vai īpašnieku” uzskata par atsauci uz reģistrācijas pieteikuma iesniedzēju;

g)           atsauci 80. panta 3. punktā uz “52. panta 2., 4. un 5. punktā noteiktajiem termiņiem” neņem vērā;

h)           atsauci 81. pantā uz “Pārbaudes biroju personālu” neņem vērā.

VI NODAĻA Paziņojums par šķirnēm šķirņu Savienības reģistrā

101. pants Paziņošanas kārtība

1.           Katra kompetentā iestāde piecu darbadienu laikā paziņo aģentūrai par šķirnes reģistrācijas pieteikumu, 79. pantā minētā lēmuma pieņemšanu, jaunu nosaukumu pēc reģistrācijas atbilstīgi 81. pantam, reģistrācijas atjaunošanu atbilstīgi 83. pantam un šķirnes svītrošanu atbilstīgi 85. pantam.

2.           Katra kompetentā iestāde informē aģentūru par personu, kura ir atbildīga par šķirnes uzturēšanu atbilstīgi 86. pantam. Šo paziņojumu sniedz piecu darbadienu laikā no dienas, kad kompetentā iestāde ir saņēmusi informāciju par šo personu.

3.           Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka 1. punktā minēto paziņojumu iesniegšanas kārtību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

VII NODAĻA Informācijas glabāšana un apstrāde

102. pants Dokumentācija par šķirņu valsts reģistriem un šķirņu Savienības reģistru

1.           Kompetentā iestāde glabā dokumentāciju par katru šķirni, kas reģistrēta šķirņu valsts reģistrā, un tajā ietver oficiālo aprakstu, pārbaudes ziņojumu un papildu pārbaudes ziņojumu atbilstīgi 76. pantam. Attiecīgā gadījumā dokumentācijā ietver tikai oficiāli atzītu šķirnes aprakstu un šo aprakstu pamatojošos dokumentus.

2.           Aģentūra glabā dokumentāciju par katru šķirni, kas reģistrēta šķirņu Savienības reģistrā, un tajā ietver oficiālo aprakstu un pārbaudes ziņojumu, kas sagatavots atbilstīgi 94. panta 1. punktam.

103. pants Piekļuve informācijai šķirņu valsts reģistros

1.           Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis, aģentūru un Komisiju par piekļuvi savam šķirņu valsts reģistram.

2.           Katru gadu līdz 31. martam katra kompetentā iestāde paziņo citām kompetentajām iestādēm un Komisijai par attiecīgo šķirņu valsts reģistru grozījumiem, kas izdarīti iepriekšējā gadā.

3.           Katra kompetentā iestāde pēc pieprasījuma citai kompetentajai iestādei, aģentūrai vai Komisijai dara pieejamu šādu dokumentāciju:

a)      attiecīgā gadījumā attiecīgajā šķirņu valsts reģistrā reģistrēto šķirņu pārbaudes ziņojumi, kā minēts 77. panta 1. punktā;

b)      attiecīgā gadījumā 71. panta 1. punktā minēto tehnisko pārbaužu rezultāti;

c)      to šķirņu saraksts, kuru reģistrācijas pieteikumi tiek izskatīti;

d)      cita pieejamā informācija par reģistrētām vai svītrotām šķirnēm.

4.           Kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai šķirņu valsts reģistra dokumentācijā iekļauto informāciju darītu pieejamu ikvienai personai, kura vēlas piekļūt šai informācijai. Šo noteikumu nepiemēro, ja informācija saskaņā ar 75. pantu jāuzskata par konfidenciālu.

104. pants Piekļuve informācijai par šķirņu Savienības reģistru

1.           Aģentūra paziņo kompetentajām iestādēm un Komisijai par informāciju, kas vajadzīga, lai piekļūtu šķirņu Savienības reģistram.

2.           Aģentūra katru gadu līdz 31. martam paziņo citām kompetentajām iestādēm un Komisijai par šķirņu Savienības reģistru grozījumiem, kas iepriekšējā gadā izdarīti attiecībā uz šķirnēm, kuras reģistrētas saskaņā ar 94. panta 1. punktu.

3.           Aģentūra pēc pieprasījuma un attiecībā uz šķirnēm, kuras saskaņā ar 94. panta 1. punktu reģistrētas šķirņu Savienības reģistrā, kompetentajai iestādei un Komisijai dara pieejamu šādu dokumentāciju:

a)      reģistrēto šķirņu pārbaudes ziņojumi vai oficiālie apraksti;

b)      tehnisko pārbaužu rezultāti;

c)      to šķirņu saraksts, kuru reģistrācijas pieteikumi tiek izskatīti;

d)      cita pieejamā informācija par reģistrētām vai svītrotām šķirnēm.

4.           Aģentūra veic atbilstošus pasākumus, lai šķirņu Savienības reģistra dokumentācijā iekļauto informāciju darītu pieejamu ikvienai personai, kura vēlas piekļūt šai informācijai. Šos noteikumus nepiemēro, ja informācija saskaņā ar 75. pantu jāuzskata par konfidenciālu.

IV DAĻA KĀ AUDZĒ UN DARA TIRGŪ PIEEJAMU MEŽA REPRODUKTĪVO MATERIĀLU

I SADAĻA Vispārīgie noteikumi

105. pants Darbības joma

Šī daļa attiecas uz to, kā audzē un dara pieejamu tirgū meža reproduktīvo materiālu.

106. pants Definīcijas

1.           Šajā daļā piemēro šādas definīcijas.

a)      “meža bāzes materiāls” ir sēklu ieguves koki, mežaudze, sēklu ieguves plantācija, ģimenes vecāki, klons vai klonu maisījums;

b)      “sēklu ieguves koki” ir koki norobežotā platībā, no kuriem ievāc sēklas;

c)      “mežaudze” ir ierobežota koku populācija, kurai ir pietiekami viendabīgs sastāvs;

d)      “sēklu ieguves plantācija” ir atlasītu klonu vai ģimenes stādījums, kas izolēts vai apsaimniekots tā, lai novērstu vai samazinātu apputeksnēšanu no ārējiem avotiem, un kopts tā, lai ražotu biežas, bagātīgas un viegli ievācamas sēklu ražas;

e)      “ģimenes vecāki” ir koki, no kuriem iegūst pēcnācējus ar kontrolētu vai brīvu apputeksnēšanu no viena identificēta vecāka, ko izmanto par sievišķo augu, apputeksnējot ar viena vecāka (pilns sibs) vai vairāku identificētu vai neidentificētu vecāku (pussibs) putekšņiem;

f)       “klons” ir indivīdu (rametu) grupa, kas sākotnēji iegūti no viena indivīda (orteta), to veģetatīvi pavairojot, tostarp ar spraudeņiem, mikropavairošanu, potzariem, noliekšņiem vai dalīšanu;

g)      “klonu maisījums” ir identificētu klonu maisījums noteiktās attiecībās;

h)      “autohtona mežaudze” vai “autohtoni sēklu ieguves koki” ir mežaudze vai sēklu ieguves koki, kas:

i)        pastāvīgi vairoti ar mežeņu palīdzību; vai

ii)       ir mākslīgi atjaunoti no reproduktīvā materiāla, kas ievākts tajā pašā mežaudzē vai no sēklu ieguves kokiem; vai

iii)      ir mākslīgi atjaunoti no reproduktīvā materiāla, kas ievākts tuvu esošajā mežaudzē vai no tuvu esošiem sēklu ieguves kokiem un kas atbilst i) un ii) punktā norādītajam aprakstam;

i)       “vietējas izcelsmes mežaudze” vai “vietējas izcelsmes sēklu ieguves koki” ir mežaudze vai sēklu ieguves koki, kas mākslīgi izaudzēti no sēklām, kuru izcelsme ir vienā un tajā pašā proveniences reģionā;

j)       “izcelsme” ir:

i)        autohtonai mežaudzei vai sēklu ieguves kokiem –vieta, kurā koki aug;

ii)       alohtoni mežaudzei vai sēklu ieguves kokiem – vieta, no kuras sēklas vai stādi ir introducēti;

k)      “provenience” ir vieta, kurā mežaudze aug;

l)       “proveniences reģions” – sugām vai apakšsugām – apgabals vai apgabalu grupa ar pietiekami viendabīgiem ekoloģiskajiem apstākļiem, kuros ir atrodamas mežaudzes vai sēklu ieguves koki ar līdzīgām fenotipiskām vai ģenētiskām īpašībām, un kurš attiecīgā gadījumā ir norobežots ar augstuma robežām;

m)     “kategorija” ir jebkura no šīm iegūtā meža reproduktīvā materiāla grupām: izcelsme zināma, atlasīts, uzlabots vai pārāks reproduktīvais materiāls;

n)      “izcelsme zināma”: no meža bāzes materiāla iegūts reproduktīvais materiāls, kas ir vai nu sēklu ieguves koki, vai mežaudze un kas atrodas vienā proveniences reģionā;

o)      “atlasīts”: iegūts no meža bāzes materiāla, kas ir mežaudze, kura atrodas vienā proveniences reģionā un ir fenotipiski atlasīts populācijas līmenī;

p)      “uzlabots”: iegūts no meža bāzes materiāla, kas ir sēklu ieguves plantācijas, ģimenes vecāki, kloni vai klonu maisījumi, kura sastāvdaļas ir fenotipiski atlasītas indivīdu līmenī;

q)      “pārāks“: iegūts no meža bāzes materiāla, kas sastāv no augstākās kvalitātes mežaudzēm, sēklu ieguves plantācijām, ģimenes vecākiem, kloniem vai klonu maisījuma;

r)       “stādāmais materiāls” ir viens no šiem:

i)        stādi, kas izaudzēti no sēklu vienībām;

ii)       stādi, kas izaudzēti no augu daļām; vai

iii)      stādi, kas izaudzēti no mežeņiem;

s)       “sēklu vienība” ir čiekuri, augļkopa, augļi un sēklas, kas paredzētas stādāmā materiāla audzēšanai;

t)       “stādu daļas” ir stumbra, lapu un sakņu spraudeņi, mikropavairošanas pārstādāmais materiāls vai dīgļi, pumpuri, noliekšņi, saknes, atvases, dzinumi un jebkuras stāda daļas, kuras paredzētas stādāmā materiāla audzēšanai;

u)      “izmantošanas apgabals” ir apvidus, kurā meža reproduktīvo materiālu izmanto norādītajiem nolūkiem.

II SADAĻA Meža bāzes materiāls

107. pants Meža bāzes materiāla apstiprināšana

1.           Kompetentā iestāde apstiprina meža bāzes materiālu, kas paredzēts attiecīgo meža reproduktīvā materiāla kategoriju audzēšanai, ja tas atbilst V, VI, VII vai VIII pielikumā noteiktajām prasībām.

2.           Katru apstiprināto meža bāzes materiāla vienību (turpmāk “apstiprinājuma vienība”) identificē ar īpašu atsauci uz 112. panta 1. punktā minēto reģistru.

3.           Apstiprinājumu atceļ, ja 1. punktā minētās prasības vairs netiek ievērotas.

4.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina VII pielikuma 3. punktā noteiktās prasības par kloniem un VII pielikuma 4. punktā noteiktās prasības par klonu maisījumiem, nosakot maksimālo gadu skaitu vai maksimālo ramešu skaitu, attiecībā tikai uz kuru drīkst veikt klonu vai klonu maisījuma apstiprināšanu.

108. pants Pārāka materiāla audzēšanai paredzēta meža bāzes materiāla pagaidu apstiprināšana

1.           Kompetentās iestādes var uz laiku līdz 10 gadiem piešķirt pagaidu apstiprinājumu meža bāzes materiālam, kas paredzēts pārāka meža reproduktīvā materiāla audzēšanai un kura atbilstība 107. panta 1. punktā minētajām prasībām nav noteikta, ja var pieņemt, ka šis meža bāzes materiāls pēc testu pabeigšanas atbildīs prasībām apstiprinājuma saņemšanai. Šo pieņēmumu pamato uz VIII pielikumā minētās ģenētiskās izvērtēšanas vai salīdzinošo testu pagaidu rezultātiem.

2.           Šā panta 1. punktā minēto pagaidu apstiprinājumu var attiecināt uz visu vai daļu attiecīgās dalībvalsts teritorijas.

109. pants Pārbaudes pēc apstiprināšanas

Kompetentās iestādes pēc 107. un 108. pantā minētās apstiprināšanas regulāri atkārtoti pārbauda meža bāzes materiālu, kas paredzēts atlasīta, uzlabota un pārāka meža reproduktīvā materiāla kategoriju audzēšanai, lai apstiprinātu atbilstību minētajiem pantiem.

110. pants Proveniences reģionu ierobežošana

1.           Dalībvalstis norobežo tāda meža bāzes materiāla proveniences reģionus, kas sastāv no mežaudzēm vai sēklu ieguves kokiem un kas paredzēts tāda meža reproduktīvā materiāla audzēšanai, kurš pieder kategorijām “izcelsme zināma” un “atlasīts”.

2.           Dalībvalstis sagatavo un publicē kartes, kurās norādītas proveniences reģionu robežas. Šīs kartes nosūta Komisijai un citām dalībvalstīm.

111. pants Paziņojums par nodomu ievākt apstiprinātu meža bāzes materiālu

Profesionālie operatori savlaicīgi informē kompetentās iestādes par nodomu ievākt materiālu no apstiprināta meža bāzes materiāla.

112. pants Apstiprināta meža bāzes materiāla valsts reģistrs un valsts saraksts

1.           Dalībvalstis izveido atbilstīgi 107. un 108. pantam to teritorijā apstiprināta meža bāzes materiāla valsts reģistru. Šajā reģistrā ietver informāciju par apstiprinājuma vienību un tā īpašo reģistra atsauces numuru.

2.           Katra dalībvalsts izveido, publicē un atjaunina valsts reģistra kopsavilkumu valsts saraksta veidā.

3.           Šā panta 2. punktā minēto valsts sarakstu sagatavo vienotā formātā. Tajā uzskaita katru apstiprinājuma vienību. Tomēr, pamatojoties uz proveniences reģioniem, ir atļauts sagatavot kopsavilkumu attiecībā uz tāda meža bāzes materiālu, ko paredzēts iekļaut kategorijās “izcelsme zināma” un “atlasīts” bāzes materiāls.

4.           Šā panta 2. punktā minētajā valsts sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)      botāniskais nosaukums;

b)      audzēšanas kategorija, kurai attiecīgais meža bāzes materiāls ir paredzēts;

c)      no meža bāzes materiāla iegūstamā meža reproduktīvā materiāla mērķis;

d)      meža bāzes materiāla veids (sēklu ieguves koki, mežaudze, sēklu ieguves plantācija, ģimenes vecāki, klons vai klonu maisījums);

e)      reģistra atsauce uz apstiprinājuma vienību vai attiecīgā gadījumā tā kopsavilkums vai proveniences reģiona identitātes kods;

f)       atrašanās vieta: vajadzības gadījumā īsais nosaukums un jebkura no šīm norādēm:

i)        meža bāzes materiālam, kas paredzēts kategorijas “izcelsme zināma” audzēšanai, proveniences reģions un ģeogrāfiskā atrašanās vieta pēc garuma un platuma diapazona;

ii)       meža bāzes materiālam, kas paredzēts kategorijas “atlasīts” audzēšanai, proveniences reģions un ģeogrāfiskā atrašanās vieta pēc garuma un platuma vai garuma un platuma diapazons;

iii)      meža bāzes materiālam, kas paredzēts kategorijas “uzlabots” audzēšanai, precīza(-s) ģeogrāfiskās atrašanās vieta(-s), kur tiek uzturēts meža bāzes materiāls;

iv)      meža bāzes materiālam, kas paredzēts kategorijas “pārāks” audzēšanai, precīza(-s) ģeogrāfiskās atrašanās vieta(-s), kur tiek uzturēts meža bāzes materiāls;

g)      augstums vai augstuma diapazons;

h)      platība: sēklu ieguves koku, mežaudzes(-džu) vai sēklu ieguves plantācijas(-u) lielums;

i)       izcelsme: norāda, vai meža bāzes materiāls ir autohtons/vietējas izcelsmes, alohtons/svešas izcelsmes vai arī tā izcelsme nav zināma. Alohtonam/svešas izcelsmes meža bāzes materiālam norāda izcelsmi, ja tā ir zināma;

j)       kategorijai “pārāks” paredzēta meža bāzes materiāla gadījumā norāda, vai tas ir ģenētiski modificēts.

5.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 3. punktā minēto vienotu formātu, kādā veidojami valsts saraksti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

113. pants Apstiprinātā meža bāzes materiāla Savienības saraksts

1.           Dalībvalstis piecu darbadienu laikā paziņo aģentūrai, Komisijai un pārējām dalībvalstīm par 112. panta 2. punktā minēto valsts sarakstu un visiem tā atjauninājumiem.

2.           Pamatojoties uz katras dalībvalsts paziņoto valsts sarakstu, aģentūra izveido, publicē un atjaunina reģistru ar nosaukumu “Savienības meža reproduktīvā materiāla audzēšanai paredzētā apstiprinātā meža bāzes materiāla saraksts”.

Aģentūra minētajā reģistrā iekļauj visus elementus, kas ietverti Kopienas Apstiprinātā meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu sarakstā meža reproduktīvā materiāla ražošanai, kurš publicēts saskaņā ar Direktīvas 1999/105/EK 11. panta 1. punktu.

3.           Šajā Savienības sarakstā atspoguļo informāciju, kas ietverta 112. pantā minētajos valsts sarakstos, un norāda izmantošanas apgabalu un atļaujas, kas piešķirtas atbilstīgi 128. pantam.

4.           Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem 1. punktā minētā paziņojuma un 2. punktā minētā reģistra formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III SADAĻA Kā dara pieejamu tirgū no meža bāzes materiāla iegūtu materiālu

114. pants Darbības joma

Šo sadaļu piemēro, darot pieejamu tirgū no meža bāzes materiāla iegūtu meža reproduktīvo materiālu.

I NODAĻA Prasību saraksts

115. pants Prasības par to, kā meža reproduktīvo materiālu darīt pieejamu tirgū

Meža reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū tikai tad, ja tas atbilst:

a)           II nodaļā norādītajām reģistrācijas prasībām;

b)           kvalitātes prasībām, kas attiecīgajai kategorijai norādītas III nodaļā;

c)           IV nodaļā norādītajām prasībām attiecībā uz apiešanos;

d)           V nodaļā norādītajām sertifikācijas un identifikācijas prasībām.

II NODAĻA Reģistrācijas prasības

116. pants Meža reproduktīvais materiāls, kas iegūts no valsts reģistrā reģistrēta meža bāzes materiāla

Meža reproduktīvo materiālu var darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja tas ir iegūts no apstiprināta meža bāzes materiāla, kurš reģistrēts valsts reģistrā atbilstīgi 112. panta 1. punktam un apstiprināts attiecīgajai kategorijai atbilstīgi II sadaļai.

III NODAĻA Kvalitātes prasības

117. pants Kvalitātes prasības

1.           Meža reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū tikai kategorijā “izcelsme zināma”, “atlasīts”, “uzlabots” vai “pārāks”.

2.           Meža reproduktīvo materiālu, kas pieder pie IX pielikumā norādītajām sugām un mākslīgajiem hibrīdiem, nedrīkst darīt pieejamu tirgū kategorijā “izcelsme zināma”, ja tas ir iegūts, veģetatīvi pavairojot citu meža reproduktīvo materiālu.

3.           Meža reproduktīvo materiālu, kas pieder pie IX pielikumā norādītajiem mākslīgajiem hibrīdiem, dara pieejamu tirgū tikai kategorijā “atlasīts”, “uzlabots” vai “pārāks”.

4.           Meža reproduktīvo materiālu, kas pieder pie IX pielikumā norādītajām sugām un mākslīgajiem hibrīdiem, drīkst darīt pieejamu tirgū tikai kategorijā “atlasīts”, ja tas ir masveidā pavairots no sēklām.

5.           Neatkarīgi no 1. un 2. punkta meža reproduktīvo materiālu, kas pieder pie IX pielikumā norādītajām sugām un mākslīgajiem hibrīdiem un kas pilnībā vai daļēji sastāv no ģenētiski modificētiem organismiem, drīkst darīt pieejamu tirgū tikai kategorijā “pārāks”.

6.           Regulas X pielikumā ir noteikti meža bāzes materiāla veidi, kurus izmanto pie IX pielikumā norādītajām sugām un mākslīgajiem hibrīdiem piederoša meža pavairojamā materiāla dažādo kategoriju audzēšanai.

118. pants Papildu prasības dažām meža reproduktīvā materiāla formām

Meža reproduktīvo materiālu, kas pieder pie IX pielikumā norādītajām un XI minētajām sugām un mākslīgajiem hibrīdiem, drīkst darīt pieejamu tirgū tikai tad, ja tas papildus prasībām, kas piemērojamas atbilstīgi 117. pantam, atbilst arī XI pielikumā noteiktajām kvalitātes prasībām.

119. pants Papildu prasības dažām augu daļām un stādāmajam materiālam

Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka kvalitātes prasības, lai darītu pieejamas tirgū IX pielikumā norādīto sugu un mākslīgo hibrīdu konkrētas augu daļas un stādāmo materiālu, papildinot 117. un 118. pantā minētās prasības. Šajās prasībās ņem vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

IV NODAĻA Prasības attiecībā uz apiešanos

120. pants Partijas

1.           Meža reproduktīvo materiālu visos audzēšanas posmos glabā atsevišķās partijās pēc atsauces uz atsevišķām apstiprinājuma vienībām, no kurām tas iegūts.

2.           Meža reproduktīvo materiālu dara pieejamu tirgū partijās.

121. pants Sēklu vienību iepakojums

Sēklu vienības dara pieejamas tirgū vienīgi aizzīmogotos iepakojumos. Izmanto tādu aizzīmogošanas ierīci, ko vairs nevar izmantot, ja iepakojums ir atvērts.

V NODAĻA Sertifikācijas un identifikācijas prasības

122. pants Meža reproduktīvā materiāla izcelsmes sertifikāts

1.           Kompetentā iestāde pēc ievākšanas visam meža reproduktīvajam materiālam, kas iegūts no apstiprināta meža bāzes materiāla, izsniedz izcelsmes sertifikātu ar atsauci uz 112. panta 4. punkta e) apakšpunktā minēto reģistru.

2.           Izcelsmes sertifikātā ietver attiecīgo informāciju, kas attiecīgā gadījumā noteikta XII pielikuma A, B un C daļā.

3.           Turpmākai veģetatīvai pavairošanai saskaņā ar 117. panta 2. punktu izsniedz jaunu izcelsmes sertifikātu.

4.           Ja notiek samaisīšana saskaņā ar 126. panta 1., 2., 3. vai 5. punktu, izsniedz jaunu izcelsmes sertifikātu vai citu dokumentu, kurā norādīti maisījumu veidojošo materiālu iepriekšējie sertifikāti.

5.           Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka 1. punktā minētā izcelsmes sertifikāta formāta paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

123. pants Partiju identifikācija

1.           Katrai partijai jābūt skaidri identificējamai visā procesā, sākot no savākšanas līdz piegādei galalietotājam.

2.           Katru meža reproduktīvā materiāla partiju identificē pēc šādas informācijas:

a)      izcelsmes sertifikāta kods un numurs;

b)      botāniskais nosaukums;

c)      meža reproduktīvā materiāla kategorija;

d)      mērķis;

e)      tā meža bāzes materiāla veids, no kura iegūts meža reproduktīvais materiāls (sēklu ieguves koki, mežaudze, sēklu ieguves plantācija, ģimenes vecāki, klons vai klonu maisījums);

f)       meža bāzes materiāla reģistra atsauce vai meža bāzes materiāla proveniences reģiona identitātes kods;

g)      vai meža bāzes materiāls, no kura iegūts meža reproduktīvais materiāls, ir autohtons vai vietējas izcelsmes, alohtons vai svešas izcelsmes, vai tā izcelsme nav zināma;

h)      sēklu vienību gadījumā – nogatavošanās gads;

i)       stādāmā materiāla, sējeņu vai spraudeņu vecums;

j)       stādāmā materiāla veids (nogriezti gabali, pārstādīti vai stādīti traukos);

k)      attiecīgā gadījumā norāde, ka tas ir ģenētiski modificēts;

l)       attiecīgā gadījumā norāde, ka tas ir veģetatīvi pavairots.

124. pants Marķēšana

1.           Katrai partijai pievieno etiķeti, ko sagatavo profesionālais operators (turpmāk “operatora etiķete”). Papildus 123. pantā noteiktajai informācijai operatora etiķetē ietver šādu informāciju:

a)      saskaņā ar 122. panta 1. punktu izsniegtā izcelsmes sertifikāta numurs vai atsauce uz citu atbilstīgi 122. panta 4. punktam pieejamo dokumentu;

b)      profesionālā operatora vārds, uzvārds/nosaukums un attiecīgā gadījumā atsauces numurs;

c)      piegādātais daudzums;

d)      ja “pārākās” kategorijas meža reproduktīvais materiāls iegūts no meža bāzes materiāla, kuram ir piešķirts pagaidu apstiprinājums saskaņā ar 108. panta 1. punktu, – vārdi “pagaidu apstiprinājums”.

2.           Attiecībā uz sēklām operatora etiķetē iekļauj arī šādu informāciju:

a)      tīru sēklu, citu sēklu un inertā materiāla masas daļa procentos;

b)      tīro sēklu dīgtspēja, vai, ja dīgtspēju noteikt nav iespējams vai nav praktiski, dzīvotspēja procentos, kas novērtēta ar konkrētas metodes palīdzību;

c)      1000 tīru sēklu svars;

d)      dīgtspējīgu sēklu skaits uz kilogramu produkta, ko dara pieejamu tirgū kā sēklas, vai arī, ja dīgtspējīgo sēklu skaitu noteikt nav iespējams vai nav praktiski, dzīvotspējīgo sēklu skaits uz kilogramu.

3.           "Izcelsmes zināma" kategorijas reproduktīvajam materiālam operatora etiķete ir dzeltena, "atlasīts" kategorijas reproduktīvajam materiālam – zaļa, "uzlabots" kategorijas reproduktīvajam materiālam – rozā un "pārāks" kategorijas reproduktīvajam materiālam – zila.

4.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka nosacījumus, saskaņā ar kuriem operatora etiķeti papildina ar citu profesionālā operatora sagatavotu dokumentu. Ar šiem deleģētajiem aktiem nosaka, kāda informācija iekļaujama minētajā dokumentā.

125. pants Populus spp. sugai piederoša meža reproduktīvā materiāla marķēšana

Populus spp. gadījumā augu daļas dara pieejamas tirgū tikai tad, ja operatora etiķetē ir norādīts Savienības klasifikācijas numurs saskaņā ar C daļas XI pielikuma 2. panta b) punktu.

126. pants Meža reproduktīvā materiāla maisījumi

1.           Meža reproduktīvā materiāla maisījumus audzē un dara pieejamus tirgū saskaņā ar šī panta noteikumiem.

2.           Meža reproduktīvā materiāla, kas iegūts no vienas vai vairākām apstiprinājuma vienībām kategorijās “izcelsme zināma” vai “atlasīts”, samaisīšanu var veikt, ja apstiprinājuma vienības atrodas vienā proveniences reģionā.

3.           Ja atbilstīgi 2. punktam kategorijā “izcelsme zināma” samaisa meža reproduktīvo materiālu, kas iegūts no dažādiem sēklu ieguves kokiem un mežaudzēm, jauno apvienoto partiju sertificē kā “reproduktīvo materiālu, kas iegūts no sēklu ieguves kokiem”.

4.           Ja meža reproduktīvo materiālu, kas iegūts no alohtonas vai svešas izcelsmes meža bāzes materiāla, atbilstīgi 2. punktam samaisa ar meža reproduktīvo materiālu, kas iegūts no nezināmas izcelsmes meža bāzes materiāla, jauno apvienoto partiju sertificē kā “nezināmas izcelsmes” materiālu.

5.           Ja samaisīšanu veic saskaņā ar 4. punktu, proveniences reģiona identitātes kodu nedrīkst aizstāt ar reģistra atsauci, kā paredzēts 123. panta f) apakšpunktā.

6.           Var samaisīt meža reproduktīvo materiālu, kas iegūts no vienas apstiprinājuma vienības no dažādiem nogatavošanās gadiem, ja profesionālais operators reģistrē faktiskos nogatavošanās gadus un katrā gadā iegūtā materiāla proporciju.

127. pants Grozījumi V–XII pielikumā

Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza V–XII pielikumu. Šajos grozījumos ņem vērā zinātnes vai tehnikas attīstību un ekonomikas rādītājus.

IV SADAĻA Atkāpes

128. pants Stingrākas prasības un aizliegumi

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var atļaut dalībvalstīm:

a)      pieņemt kvalitātes prasības, kas ir stingrākas nekā 117. un 118. pantā norādītās prasības; un

b)      aizliegt darīt pieejamu tirgū konkrētu meža reproduktīvo materiālu, kas paredzēts sēšanai vai stādīšanai visā tās teritorijā vai tās teritorijas daļā.

Šī punkta b) apakšpunktā minēto aizliegumu var piemērot tikai, darot šo materiālu pieejamu tirgū galalietotājiem.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Lai saņemtu 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto atļauju, dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumu, kas ietver:

a)      noteikumu projektu par ierosinātajām prasībām vai aizliegumiem;

b)      pamatojumu šādu prasību vai aizliegumu nepieciešamībai un samērīgumam;

c)      informāciju par to, vai ierosinātās prasības vai aizliegumi būs pastāvīgi vai attieksies uz konkrētu laikposmu.

3.           Šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)      1. punktā minēto ierobežojumu vai aizliegumu īstenošana nodrošina attiecīgā meža reproduktīvā materiāla kvalitātes uzlabošanu, vides aizsardzību vai ģenētisko resursu saglabāšanu; un

b)      1. punktā minētie ierobežojumi vai aizliegumi ir nepieciešami un samērīgi to mērķim.

4.           Šī panta 1. punktā minēto atļauju piešķir, pamatojoties uz:

a)      pierādījumiem, kas saistīti ar proveniences reģionu vai materiāla izcelsmi, un dokumentāciju, kas liecina par attiecīgo klimatisko un ekoloģisko datu atšķirībām; vai

b)      zināmajiem izmēģinājumu, zinātniskās izpētes rezultātiem vai rezultātiem, kas gūti mežsaimniecības praksē saistībā ar stādāmā materiāla izdzīvošanu un attīstību, kā arī izaugsmi morfoloģisko vai fizioloģisko īpašību ziņā.

129. pants Īslaicīgas piegādes grūtības

1.           Lai novērstu īslaicīgas grūtības meža reproduktīvā materiāla vispārējā piegādē, kas var rasties dalībvalstī, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut darīt pieejamu tirgū meža reproduktīvo materiālu, kas pieder IX pielikumā norādītajām sugām un mākslīgajiem hibrīdiem, piemērojot zemākas prasības salīdzinājumā ar 117. pantā un attiecīgā gadījumā 118. un 119. pantā noteiktajām prasībām.

Atļauju uz noteiktu laikposmu izsniedz, pamatojoties uz attiecīgā profesionālā operatora pamatotu pieprasījumu.

Tāda meža reproduktīvā materiāla etiķete, kas darīts pieejams tirgū saskaņā ar šo punktu, ir brūnā krāsā. Tajā norāda, ka meža reproduktīvais materiāls atbilst zemākām kvalitātes prasībām salīdzinājumā ar 117. pantā un attiecīgā gadījumā 118. un 119. pantā minētajām prasībām.

Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par katru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieprasīt dalībvalstij atcelt vai grozīt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atļauju, ja tā secina, ka minētā atļauja ir nevajadzīga vai nesamērīga mērķim novērst īslaicīgas grūtības meža reproduktīvā materiāla vispārējā piegādē. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

130. pants Sēklas, kas ātri darītas pieejamas tirgū

Lai esošās sezonas kultūraugu sēklas ātri darītu pieejamas tirgū, meža reproduktīvo materiālu var darīt pieejamu tirgū līdz pirmajam pircējam, operatora etiķetē neiekļaujot informāciju par dīgtspēju vai dzīvotspēju atbilstīgi 124. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktam. Profesionālais operators pēc iespējas ātrāk sniedz 124. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā minēto informāciju.

131. pants Atbrīvojums attiecībā uz nelieliem daudzumiem

1.           Ja sēklas dara pieejamas tirgū nelielos daudzumos, 124. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktā noteiktās informācijas prasības attiecībā uz dīgtspēju vai dzīvotspēju nepiemēro.

2.           Komisija saskaņā ar 140. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka 1. punktā minēto nelielo daudzumu maksimālo apjomu konkrētām meža reproduktīvā materiāla kategorijām vai sugām, lai nodrošinātu, ka 1. punktā minētais atbrīvojums tiek piemērots samērīgi.

132. pants Ārkārtas pasākumi

1.           Ja ir acīmredzams, ka meža reproduktīvais materiāls varētu radīt nopietnu apdraudējumu cilvēku, dzīvnieku, augu veselībai un videi un šādu risku nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktajiem pasākumiem, atkarībā no situācijas nopietnības Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma nekavējoties veic atbilstošus pagaidu ārkārtas pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko ierobežo vai aizliedz darīt tirgū pieejamu attiecīgo augu reproduktīvo materiālu. Šos pasākumus pieņem, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Pienācīgi pamatotos gadījumos, kad ārkārtas gadījumā nepieciešams steidzami novērst nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai, Komisija pieņem uzreiz piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 141. panta 4. punktā minēto procedūru.

3.           Ja dalībvalsts ir oficiāli informējusi Komisiju par vajadzību veikt ārkārtas pasākumus, bet Komisija nav rīkojusies saskaņā ar 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts var pieņemt jebkādus atbilstošus pagaidu ārkārtas pasākumus, atkarībā no situācijas nopietnības ierobežojot vai aizliedzot attiecīgo meža reproduktīvo materiālu darīt pieejamu tirgū tās teritorijā. Dalībvalsts par to tūlīt informē citas dalībvalstis un Komisiju, norādot sava lēmuma iemeslu. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, pieprasot dalībvalstij grozīt vai atcelt valsts pagaidu ārkārtas pasākumus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Dalībvalsts var saglabāt savus valsts pagaidu ārkārtas pasākumus, līdz tiek piemēroti šajā punktā minētie īstenošanas akti.

4.           Šo pantu piemēro, neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK 23. panta 2. punktu vai Regulas (EK) Nr. 1829/2003 34. pantu, ar ko aizliedz vai ierobežo ģenētiski modificētu organismu audzēšanu.

133. pants Īslaicīgi eksperimenti

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu organizēt īslaicīgus eksperimentus, lai noteiktu labākas alternatīvas 107., 117. pantā un attiecīgā gadījumā 118. un 119. pantā noteiktajiem pasākumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Šī panta 1. punktā minētajos īstenošanas aktos norāda attiecīgās ģintis vai sugas, eksperimentu nosacījumus katrai attiecīgajai ģintij vai sugai, eksperimentu ilgumu un pārraudzības un ziņošanas pienākumus iesaistītajām dalībvalstīm. Tajos ņem vērā attiecīgā materiāla pavairošanas, audzēšanas un kontroles paņēmienu attīstību.

Eksperiments nav ilgāks par septiņiem gadiem.

134. pants Zemākas prasības ģenētisko resursu saglabāšanai

1.           Lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu meža ģenētiskos resursus. dalībvalstis var pieņemt prasības, kas nav tik stingras kā 107., 117. pantā un attiecīgā gadījumā 118. un 119. pantā noteiktās prasības. To darot, dalībvalstis ņem vērā vajadzību audzēt un darīt tirgū pieejamu meža reproduktīvo materiālu, kas ir dabīgi pielāgojies vietējiem un reģionāliem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

Dalībvalstis iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm pamatotu paziņojumu par šādiem pasākumiem.

2.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieprasīt dalībvalstij atcelt vai grozīt 1. punktā minētos pasākumus, ja tā secina, ka šie pasākumi nav vajadzīgi vai nav samērīgi mērķim saglabāt un ilgtspējīgi izmantot meža ģenētiskos resursus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

V SADAĻA Maksas

135. pants Reģistrācijas un sertifikācijas maksa

1.           Kompetentās iestādes iekasē maksu par šādām darbībām:

a)      apstiprināta meža bāzes materiāla reģistrācija atbilstīgi 112. pantam; un

b)      izcelsmes sertifikāta izsniegšana atbilstīgi 122. pantam.

2.           Šī panta 1. punktā minētās darbības veic tikai tad, ja profesionālais operators ir iesniedzis pieprasījumu kompetentajai iestādei. Pieprasījumu neuzskata par iesniegtu, ja maksājums nav veikts viena mēneša laikā no dienas, kurā kompetentā iestāde ir pieprasījusi maksu un šajā pieprasījumā norādījusi, kādas būs sekas, ja maksājums netiks veikts.

3.           Komisija saskaņā ar 140. pantā minēto procedūru ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka konkrētus izmaksu posteņus, uz kuriem attiecas 1. punkta a) un b) apakšpunkts.

136. pants Atbrīvojums no reģistrācijas maksas

1.           Regulas 135. panta 1. punktā paredzētās maksas neatlīdzina tieši vai netieši, ja vien tās nav iekasētas nepamatoti.

2.           Pieteikuma iesniedzēji, kuri nodarbina mazāk nekā 10 personas un kuru gada apgrozījums vai gada kopējā bilance nepārsniedz 2 miljonus euro, ir atbrīvoti no 135. panta 1. punktā paredzētajām maksām.

3.           Šīs regulas 135. panta 3. punktā minētās izmaksas neietver izmaksas, kas radušās, reģistrējot apstiprinātu meža bāzes materiālu vai izsniedzot 2. punktā minēto izcelsmes sertifikātu.

VI SADAĻA Meža reproduktīvā materiāla imports no trešām valstīm un eksports uz tām

137. pants Imports, kura pamatā ir Savienības līdzvērtība

1.           Meža reproduktīvo materiālu var importēt no trešām valstīm tikai tad, ja saskaņā ar 138. pantu ir noteikts, ka tas atbilst prasībām, kas ir vienlīdzīgas prasībām, kuras piemērojamas meža reproduktīvajam materiālam, kas audzēts un darīts pieejams tirgū Savienībā.

2.           Importējot Savienībā sēklas un stādāmo materiālu, profesionālais operators, kurš importē šo meža reproduktīvo materiālu, par importu iepriekš informē attiecīgo kompetento iestādi.

3.           Importētajam meža reproduktīvajam materiālam pievieno izcelsmes sertifikātu vai oficiālu sertifikātu, ko izsniegusi izcelsmes trešā valsts, un pierakstus, kuros ietverta sīka informācija par šo materiālu un kurus sagatavojis profesionālais operators šajā trešajā valstī.

138. pants Komisijas lēmums par līdzvērtību

1.           Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt lēmumu par to, vai trešā valstī vai konkrētos trešās valsts apgabalos audzēts meža reproduktīvais materiāls, kurš pieder pie noteiktām ģintīm, šķirnēm vai kategorijām, atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas tām prasībām, kuras piemērojamas meža reproduktīvajam materiālam, kas audzēts un darīts pieejams tirgū Savienībā, pamatojoties uz:

a)      attiecīgās trešās valsts iesniegtās informācijas un datu rūpīgu pārbaudi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…[ Office of Publications, please insert number of Regulation on Official Controls] 124. panta 1. punktu. un

b)      attiecīgā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…[ Office of Publications, please insert number of Regulation on Official Controls] 119. panta 1. punktu veiktās kontroles apmierinošu rezultātu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 141. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Pieņemot 1. punktā minētos lēmumus, Komisija ņem vērā, vai meža bāzes materiāla apstiprināšanas un reģistrācijas sistēmas, kā arī sistēmas meža reproduktīvā materiāla turpmākai audzēšanai no šī meža bāzes materiāla, kas tiek piemērotas attiecīgajā trešā valstī, sniedz tādas pašas garantijas, kā tās, kas paredzētas 107. un 117. pantā un attiecīgā gadījumā 118. un 119. pantā attiecībā uz kategorijām “izcelsme zināma”, “atlasīts”, “uzlabots” un “pārāks”.

3.           Lai pieņemtu 1. punktā minētos lēmumus, Komisija var piemērot Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls] 71. pantu par trešo valstu veiktu pirmseksporta kontroļu apstiprināšanu.

139. pants Eksports no Savienības

1.           Ja meža reproduktīvā materiāla eksportu uz trešo valsti regulē nolīgums ar šo trešo valsti, šo eksportu veic saskaņā ar minēto nolīgumu.

2.           Ja meža reproduktīvā materiāla eksportu uz trešo valsti neregulē nolīgums ar šo trešo valsti, šis eksports notiek saskaņā ar tās trešās valsts noteikumiem, uz kuru minēto meža reproduktīvo materiālu paredzēts eksportēt.

3.           Ja meža reproduktīvā materiāla eksportu uz trešo valsti neregulē ne nolīgums ar šo trešo valsti, ne tās trešās valsts noteikumi, uz kuru minēto augu reproduktīvo materiālu paredzēts eksportēt, piemēro prasības par to, kā meža reproduktīvo materiālu audzēt un darīt pieejamu tirgū Savienības teritorijā, kā noteikts no 105. līdz 134. pantam.

V DAĻA PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

140. pants Deleģētie akti

1.           Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.           Šīs regulas 11. panta 3. punktā, 13. panta 3. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 4. un 6. punktā, 20. panta 4. punktā, 21. panta 5. punktā, 23. panta 3. punktā, 30. panta 4. punktā, 32. panta 1. punktā, 33. panta 3. punktā, 34. panta 6. punktā, 36. panta 4. punktā, 38. panta 4. punktā, 39. panta 3. punktā, 44. panta 1. punktā, 56. panta 5. un 6. punktā, 59. panta 2. punktā, 64. panta 4. punktā, 65. panta 3. punktā, 67. panta 2. punktā, 72. panta 2. punktā, 74. panta 1. punktā, 119. pantā, 124. panta 4. punktā, 127. pantā, 131. panta 2. punktā un 135. panta 4. punktā un 138. panta 1. punktā minētās pilnvaras Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.           Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 11. panta 3. punktā, 13. panta 3. punktā, 14. panta 3. punktā, 15. panta 5. punktā, 16. panta 2. punktā, 17. panta 4. punktā, 18. panta 4. un 6. punktā, 20. panta 4. punktā, 21. panta 5. punktā, 23. panta 3. punktā, 30. panta 4. punktā, 32. panta 1. punktā, 33. panta 3. punktā, 34. panta 6. punktā, 36. panta 4. punktā, 38. panta 4. punktā, 39. panta 3. punktā, 44. panta 1. punktā, 56. panta 5. un 6. punktā, 59. panta 2. punktā, 64. panta 4. punktā, 65. panta 3. punktā, 67. panta 2. punktā, 72. panta 2. punktā, 74. panta 1. punktā, 119. pantā, 124. panta 4. punktā, 127. pantā, 131. panta 2. punktā, 135. panta 4. punktā un 138. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģējumu. Ar atsaukšanas lēmumu tiek izbeigts minētajā lēmumā norādītais pilnvaru deleģējums. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā datumā, kas tajā noteikts. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.           Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 11. panta 3. punktu, 13. panta 3. punktu, 14. panta 3. punktu, 15. panta 5. punktu, 16. panta 2. punktu, 17. panta 4. punktu, 18. panta 4. un 6. punktu, 20. panta 4. punktu, 21. panta 5. punktu, 23. panta 3. punktu, 30. panta 4. punktu, 32. panta 1. punktu, 33. panta 3. punktu, 34. panta 6. punktu, 36. panta 4. punktu, 38. panta 4. punktu, 39. panta 3. punktu, 44. panta 1. punktu, 56. panta 5. un 6. punktu, 59. panta 2. punktu, 64. panta 4. punktu, 65. panta 3. punktu, 67. panta 2. punktu, 72. panta 2. punktu, 74. panta 1. punktu, 119. pantu, 124. panta 4. punktu, 127. pantu, 131. panta 2. punktu, 135. panta 4. punktu un 138. panta 1. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus divu mēnešu laikā pēc šī akta paziņošanas Eiropas Parlamentam un Padomei vai pirms šī termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju, ka tie neizteiks iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes ierosmes minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

141. pants Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz Pastāvīgā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 58. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma iesniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ar vienkāršu balsu vairākumu to pieprasa komitejas locekļi.

3.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru beidz bez rezultāta, ja atzinuma iesniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ar vienkāršu balsu vairākumu to pieprasa komitejas locekļi.

4.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

VI DAĻA NOBEIGUMA NOTEIKUMI

142. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2100/94

Regulu (EK) Nr. 2100/94 groza šādi:

(1)          regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants Savienības aģentūra

1.      Šīs regulas īstenošanas nolūkā, ar šo tiek izveidota Eiropas Augu šķirņu aģentūra, turpmāk “aģentūra”.

2.      Aģentūra veic šādus uzdevumus:

a)       sniedz ieteikumus par šķirņu nosaukumiem, ja to pieprasa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. .../…[Office of Publications, please insert number of this Regulation] 50. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu;

b)      veicina un koordinē šķirņu vienotas tehniskās pārbaudes, tostarp protokolu sagatavošanu, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation] 71. pantu un attiecīgā gadījumā ar aktiem, kuri pieņemti atbilstīgi minētās regulas 74. pantam;

c)       veic kompetento iestāžu, tostarp to telpu un darba organizācijas, revīzijas, izmantojot tehniskas pārbaudes, kā minēts 72. pantā regulā par augu reproduktīvo materiālu;

d)      piedāvā mācības savu pienākumu jomā un piedalās tajās;

e)       sniedz Komisijai tehnisko atbalstu savu pienākumu jomās;

f)       uzdod veikt zinātniskus pētījumus, kas vajadzīgi tās uzdevumu īstenošanai;

g)       meklē, vāc, salīdzina, analizē un apkopo tehniskos datus savu uzdevumu jomās;

h)       nodrošina, lai sabiedrība un ieinteresētās personas saņemtu ātru, ticamu, objektīvu un saprotamu informāciju tās uzdevumu jomās;

i)        ja Komisija pieprasa, sniedz tehnisku palīdzību, lai uzlabotu sadarbību starp Savienību, kandidātvalstīm, starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm tās uzdevumu jomās;

j)       izveido, publicē un atjaunina datubāzi par šķirņu uzziņu krājumu.

3.      Turklāt aģentūra vada un atbalsta šķirņu Savienības reģistru, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation] 52. pantu. Aģentūra īsteno procedūru šķirņu reģistrācijai šķirņu Savienības reģistrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation] IV sadaļas V nodaļu.”;

(2)          Iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants Atsauces uz Kopienas Augu šķirņu biroju (Birojs)

Šajā regulā izdarītās atsauces uz Biroju un Savienības tiesību aktos izdarītās atsauces uz Kopienas Augu šķirņu biroju uzskata par atsaucēm uz Eiropas Augu šķirņu aģentūru, kas izveidota ar 4. pantu.”

143. pants Sankcijas

Dalībvalstis izstrādā noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām.

Dalībvalstis paziņo par šiem noteikumiem Komisijai viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem šo noteikumu grozījumiem.

144. pants Atcelšana

1.           Ar šo atceļ XIII pielikumā minētos tiesību aktus.

2.           Atsauces uz atceltajiem tiesību aktiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIV pielikumā.

145. pants

Pārejas noteikumi

1.           Dalībvalstis līdz [Office of Publications, please insert date of application of this Regulation] pārskata pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 66/401/EEK 5. pantu, Direktīvas 66/402/EEK 5. pantu, Direktīvas 68/193/EEK 4. panta 1. punktu, Direktīvas 2002/54/EK 7. pantu, Direktīvas 2002/55/EK 24. pantu, Direktīvas 2002/56/EK 5. pantu un Direktīvas 2002/57/EK 7. pantu, un veic šādus pasākumus:

a)      minētos pasākumus atceļ; vai

b)      groza šos pasākumus, lai panāktu atbilstību spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem par attiecīgo augu reproduktīvo materiālu.

2.           Dalībvalstis informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par:

a)      visiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktā minētajām direktīvām, līdz [Office of Publications, please insert date of application of this Regulation]; un

b)      darbībām, kas veiktas saskaņā ar 1. punkta a) vai b) apakšpunktu.

146. pants Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [Office of Publications please insert date counting 36 months from the entry into force].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

I PIELIKUMS 11. PANTĀ MINĒTĀS ĢINTIS UN SUGAS

Abies alba Mill.

Abies cephalonica Loudon

Abies grandis Lindl.

Abies pinsapo Boiss.

Acer platanoides L.

Acer pseudoplatanus L.

Agrostis canina L.

Agrostis capillaris L.

Agrostis gigantea Roth.

Agrostis stolonifera L.

Allium cepa L.

Allium fistulosum L.

Allium porrum L.

Allium sativum L.

Allium schoenoprasum L.

Alnus glutinosa Gaertn.

Alnus incana Moench.

Alopecurus pratensis L.

Anthriscus cerefolium (L.) Hoffm.

Apium graveolens L.

Arachis hypogaea L.

Arrhenatherum elatius (L.) P. Beauv. ex J. Presl & C. Presl.

Asparagus officinalis L.

Avena nuda L.

Avena sativa L.(tostarp A. byzantina K. Koch)

Avena strigosa Schreb.

Beta vulgaris L.

Betula pendula Roth.

Betula pubescens Ehrh.

Brassica juncea (L.) Czern.

Brassica napus L.

Brassica nigra (L.) W.D.J. Koch

Brassica oleracea L.

Brassica rapa L.

Bromus catharticus Vahl

Bromus sitchensis Trin.

Cannabis sativa L.

Capsicum annuum L.

Carpinus betulus L.

Carthamus tinctorius L.

Carum carvi L.

Castanea sativa Mill.

Castanea Mill. (potcelmi)

Cedrus atlantica (Endl) Manetti ex Carr.

Cedrus libani A. Richard

Cichorium endivia L.

Cichorium intybus L.

Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. & Nakai

Citrus L.

Corylus avellana L.

Corylus L. (potcelmi)

Cucumis melo L.

Cucumis sativus L.

Cucurbita maxima Duchesne

Cucurbita pepo L.

Cydonia oblonga Mill.

Cynara cardunculus L.

Cynodon dactylon (L.) Pers.

Dactylis glomerata L.

Daucus carota L.

Fagus sylvatica L.

Festuca arundinacea Schreb.

Festuca filiformis Pourr.

Festuca ovina L.

Festuca pratensis Huds.

Festuca rubra L.

Festuca trachyphylla (Hack.) Krajina

xFestulolium Asch. et Graebn.

Ficus carica L.

Foeniculum vulgare Mill.

Fortunella Swingle

Fragaria L.

Fraxinus angustifolia Vahl.

Fraxinus excelsior L.

Galega orientalis Lam.

Glycine max (L.) Merrill

Gossypium L.

Hedysarum coronarium L.

Helianthus annuus L.

Hordeum vulgare L.

Juglans regia L.

Juglans L. (potcelmi)

Lactuca sativa L.

Larix decidua Mill.

Larix kaempferi (Lamb.) Carr.

Larix sibirica Ledeb.

Larix x eurolepis Henry

Linum usitatissimum L.

Lolium × boucheanum Kunth

Lolium multiflorum Lam.

Lolium perenne L.

Lotus corniculatus L.

Lupinus albus L.

Lupinus angustifolius L.

Lupinus luteus L.

Malus domestica Borkh.

Malus Mill. (potcelmi)

Medicago lupulina L.

Medicago sativa L.

Medicago × varia T. Martyn

Olea europaea L.

Onobrychis viciifolia Scop.

Oryza sativa L.

Papaver somniferum L.

Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill

Phacelia tanacetifolia Benth.

Phalaris aquatica L.

Phalaris canariensis L.

Phaseolus coccineus L.

Phaseolus vulgaris L.

Phleum nodosum L. (iepriekš Phleum bertolonii DC.)

Phleum pratense L.

Picea abies (L.) H. Karst.

Picea sitchensis (Bong.) Carr.

Pinus brutia Ten.

Pinus canariensis C. Smith

Pinus cembra L.

Pinus contorta Douglas ex Loud.

Pinus halepensis Mill.

Pinus leucodermis Antoine

Pinus nigra Arnold

Pinus pinaster Aiton

Pinus pinea L.

Pinus radiata D. Don

Pinus sylvestris L.

Pistacia vera L.

Pistacia L. (potcelmi)

Pisum sativum L.

Poa annua L.

Poa nemoralis L.

Poa palustris L.

Poa pratensis L.

Poa trivialis L.

Poncirus Raf.

Populus spp. un šo sugu savstarpējie mākslīgie hibrīdi

Prunus amygdalus Batsch

Prunus armeniaca L.

Prunus avium (L.) L.

Prunus cerasus L.

Prunus domestica L.

Prunus persica (L.) Batsch

Prunus salicina Lindley

Prunus L. (potcelmi)

Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco

Pyrus communis L.

Pyrus L. (potcelmi)

Quercus cerris L.

Quercus ilex L.

Quercus petraea (Matt.) Liebl.

Quercus pubescens Willd.

Quercus robur L.

Quercus rubra L.

Quercus suber L.

Raphanus sativus L.

Rheum rhabarbarum L.

Ribes L.

Robinia pseudoacacia L.

Rubus L.

Scorzonera hispanica L.

Secale cereale L.

Sicyos angulatus L. (potcelmi)

Sinapis alba L.

Solanum lycopersicum Lam. (iepriekš Lycopersicon esculentum Mill.)

Solanum lycopersicum Lam.x Solanum spp. (potcelmi)

Solanum melongena L.

Solanum tuberosum L.

Sorghum bicolor (L.) Moench

Sorghum bicolor (L.) Moench × Sorghum sudanense (Piper) Stapf.

Sorghum sudanense (Piper) Stapf

Spinacia oleracea L.

Tilia cordata Mill.

Tilia platyphyllos Scop.

Trifolium alexandrinum L.

Trifolium hybridum L.

Trifolium incarnatum L.

Trifolium pratense L.

Trifolium repens L.

Trifolium resupinatum L.

Trigonella foenum-graecum L.

Trisetum flavescens (L.) P. Beauv.

xTriticosecale Wittm. ex A. Camus

Triticum aestivum L.

Triticum durum Desf.

Triticum spelta L.

Vaccinium L.

Valerianella locusta (L.) Laterr.

Vicia faba L.

Vicia pannonica Crantz

Vicia sativa L.

Vicia villosa Roth.

Vitis L.

Zea mays L.

II PIELIKUMS PIRMSBĀZES, BĀZES, SERTIFICĒTAM MATERIĀLAM UN STANDARTMATERIĀLAM NOTEIKTĀS PRASĪBAS UN AR TO PIEŅEMŠANU SAISTĪTIE ELEMENTI

A DAĻA

Prasības augu reproduktīvā materiāla audzēšanai, kā minēts 16. panta 2. punktā

Atkarībā no katras ģints vai sugas īpašībām attiecībā uz laukiem un kultūraugiem piemēro šādas prasības.

1.           Sēšana vai stādīšana.

a)      Augu reproduktīvā materiāla, tostarp attiecīgā gadījumā mātesaugu identitāti nosaka, lai nodrošinātu augu reproduktīvā materiāla izsekojamību. Glabā materiāla etiķeti un pierakstus par mātesaugu.

b)      Materiālu stāda un/vai sēj tā, lai:

i)        būtu pietiekams attālums no to pašu sugu un/vai to pašu šķirņu putekšņu avotiem atbilstoši izolācijas noteikumiem saistībā ar botāniskajām īpašībām un pavairošanas paņēmieniem, lai nodrošinātu aizsardzību no nevēlamas svešapputes un lai izvairītos no savstarpējas apputeksnēšanās ar citiem kultūraugiem;

ii)       būtu pieejams atbilstošs putekšņu avots un līmenis, lai nodrošinātu turpmāku pavairošanu;

iii)      būtu atbilstoša rotācija (iepriekšējie sējumi un laikposms starp tās pašas sugas sējumiem), lai izvairītos no piemaisījumiem.

c)      Īpašu uzmanību velta ierīcēm un aprīkojumam, ko izmanto, lai nodrošinātu, ka nav nezāļu vai citu sugu, kuru sēklas grūti atšķirt laboratorijas testos.

d)      Materiālu sēj un stāda tā, lai nodrošinātu, ka Savienībā reglamentēti kvalitāti ietekmējoši kaitīgie organismi vai to vektori, kas norādīti īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. …/…(Office of Publications, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants) 37. panta 2. punktu, atbilst minētā tiesību akta noteikumiem.

2.           Audzēšana.

a)      Lai nodrošinātu šķirnes identitāti un tīrību un efektīvu audzēšanu, nav pieļaujama šķirnei netipisku augu klātbūtne. Ja tas nav iespējams attiecīgā augu reproduktīvā materiāla īpašību dēļ, to klātbūtne ir pieļaujama zemākajā iespējamā līmenī.

Ja ir novērota šķirnei netipisku augu vai citas sugas augu klātbūtne, piemēro atbilstošu apstrādi un/vai iznīcināšanu, lai nodrošinātu šķirnes identitāti un tīrību.

b)      Mātesaugus apstrādā vai izslēdz kā bāzes materiālu, ja testa rezultāti ir pozitīvi vai ir vizuāli simptomi, kas liecina par kaitīgo organismu klātbūtni vai defektiem.

c)      Novākšana.

Augu reproduktīvo materiālu novāc vairumā vai kā atsevišķus augus, attiecīgi lai nodrošinātu novāktā materiāla identitāti un tīrību.

d)      Uzturēšana.

Augu reproduktīvo materiālu, tostarp attiecīgā gadījumā mātesaugus, uztur tā, lai nodrošinātu šķirnes identitāti. Uzturēšanu veic, pamatojoties uz šķirnes oficiālu aprakstu vai oficiāli atzītu aprakstu.

e)      Savienībā reglamentēti kvalitāti ietekmējoši kaitīgie organismi.

Augu reproduktīvo materiālu audzē tā, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. …/…(Office of Publications, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants) 37. panta 2. punktā minētajā īstenošanas aktā norādīto Savienībā reglamentēto kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu klātbūtne attiecīgajā augu reproduktīvajā materiālā atbilst minētā akta noteikumiem.

f)       Lai nodrošinātu augu reproduktīvā materiāla veselību, attiecīgā gadījumā to audzē atsevišķi no tai pašai ģintij vai sugai piederoša materiāla, ko audzē pārtikai vai barībai.

g)      Attiecīgā gadījumā augu reproduktīvā materiāla pavairošanai var izmantot arī mikropavairošanu.

B DAĻA

16. panta 2. punktā minētās augu reproduktīvā materiāla kvalitātes prasības

Augu reproduktīvais materiāls atkarībā no katras ģints vai sugas īpašībām atbilst vienai vai vairākām no šādām kvalitātes prasībām:

a)           tam ir minimāla dīgtspēja, kas vajadzīga, lai pēc sēšanas iegūtu atbilstošu augu skaitu uz kvadrātmetru (m2) un tādējādi nodrošinātu ražību un produkcijas kvalitāti;

b)           tam ir maksimāls cieto sēklu skaits, kas vajadzīgs, lai iegūtu atbilstošu augu skaitu uz kvadrātmetru (m2);

c)           tam ir minimāla tīrība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu augstāko šķirnes identitātes līmeni;

d)           tam ir maksimāls mitruma saturs, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu materiāla saglabāšanu, kad to pārstrādā, uzglabā un dara pieejamu tirgū;

e)           tas maksimālā daudzumā satur citas ģints vai sugas augu reproduktīvo materiālu, lai nodrošinātu pēc iespējas mazāku nevēlamu augu klātbūtni partijā;

f)            tam ir minimāls spēks, noteikti izmēri un īpaša kategorija, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu materiāla atbilstību un partijas pietiekamu viendabīgumu sēšanai vai stādīšanai;

g)           tajā ir maksimāla zemes vai svešas izcelsmes sastāvdaļu klātbūtne, kas vajadzīga, lai novērstu krāpnieciskas darbības un tehnisku piemaisījumus;

h)           tam nav īpašu trūkumu un bojājumu, kas traucētu nodrošināt materiāla kvalitāti un veselību;

i)            Savienībā reglamentētu kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu, kas norādīti īstenošanas aktā, kurš minēts 37. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. [..] par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, klātbūtne augu reproduktīvajā materiālā atbilst minētā tiesību akta noteikumiem.

C DAĻA

20. panta 1. punktā norādītās augu reproduktīvā materiāla sertifikācijas kvalitātes prasības

A.           Pārbaužu uz lauka biežums un metodes

Pārbaužu biežums un pārbaudāmā augu reproduktīvā materiāla attiecīgais(-ie) audzēšanas posms(-i) nodrošina efektīvus novērojumus un pārbaudes.

Pārbaudes metodes ir tādas, lai tiktu nodrošināta novērojumu uzticamība.

Attiecīgā gadījumā mātesaugiem veic vismaz vizuālu pārbaudi piemērotākajā(-os) gada periodā(-os), lai pārbaudītu kaitīgo organismu vai to vektoru klātbūtni.

Mātesaugus visos audzēšanas posmos uztur konkrētos apstākļos, lai audzētu augu reproduktīvo materiālu un varētu veikt identitātes pārbaudi, pamatojoties uz šķirnes aprakstu.

Veicot pārbaudes, attiecīgā gadījumā tiek ievēroti Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of Regulation on protective measures against plants] 37. panta 2. punktā paredzētie noteikumi attiecībā uz kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu klātbūtni augu reproduktīvajā materiālā. Lai izvairītos no kaitīgo organismu vai to vektoru klātbūtnes, pārbauda augsnes un mātesaugu kvalitāti un tuvējo apkārtni.

B.           Paraugu ņemšana un testēšana

1.      Paraugu ņemšanas metode atbilst šādām prasībām:

a)       paraugam, ko ņem no partijas, ir atbilstošs minimālais svars, kas vajadzīgs, lai noteiktu konkrētu nezāļu saturu un lai nodrošinātu paraugu ņemšanu izlases veidā, un tā izmērs ir piemērots tam, lai varētu veikt materiāla analīzi ar mērķi novērtēt, vai ir izpildītas kvalitātes prasības;

b)      paraugu ņemšanas intensitāte, paraugu ņemšanas aprīkojums un izmantotās metodes nodrošina, lai testēšanai tiktu ievākti ticami paraugu.

2.      Lai nodrošinātu, ka ir izpildītas kvalitātes prasības, testēšanā izmanto metodes, aprīkojumu un augsnes substrātus, kas noteikts katrai sugai, kā arī katram references kopumam tīrības analīzei. Attiecīgā gadījumā testēšana ietver dīgtspējas atkārtotu testēšanu, lai nodrošinātu atbilstošu dīgtspēju pēc konkrēta laikposma vai augu reproduktīvā materiāla samaisīšanas.

3.      Veicot pārbaudes, attiecīgā gadījumā tiek ievēroti Regulas (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of Regulation on protective measures against plants] 37. panta 2. punktā paredzētie noteikumi attiecībā uz kvalitāti ietekmējošu kaitīgo organismu klātbūtni augu reproduktīvajā materiālā. Lai izvairītos no kaitīgo organismu vai to vektoru klātbūtnes, pārbauda augsnes un mātesaugu kvalitāti un tuvējo apkārtni.

D DAĻA

16. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO AUGU REPRODUKTĪVĀ MATERIĀLA AUDZĒŠANAS UN KVALITĀTES PRASĪBU UN 20. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO AUGU REPRODUKTĪVĀ MATERIĀLA SERTIFIKĀCIJAS PRASĪBU PIEŅEMŠANAS ELEMENTI

A un B daļā minētās audzēšanas un kvalitātes prasības un C daļā minētās sertifikācijas shēmas var noteikt vienam vai vairākiem šiem elementiem:

a)           ģintis, sugas, kategorijas un kategorijas apakšiedalījumi, tostarp paaudzes;

b)           šķirnes vai augu reproduktīvā materiāla veidi (heterogēns materiāls vai tirgus nišas materiāls), tostarp iekšsugas vai starpsugu hibrīdi;

c)           attiecīgā augu reproduktīvā materiāla ģinšu, sugu vai veidu īpašais izmantojums;

d)           pavairošanas veids.

III PIELIKUMS

A DAĻA

OFICIĀLĀS ETIĶETES UN OPERATORA ETIĶETES SATURS, KĀ MINĒTS 21. PANTA 1. PUNKTĀ

Oficiālā etiķete un operatora etiķete ietver šādu informāciju:

a)           attiecīgo augu sugu botāniskais nosaukums vai – maisījumu gadījumā – nosaukumi, latīņu burtiem;

b)           attiecīgo augu sugu vispārpieņemtais nosaukums vai – maisījumu gadījumā – nosaukumi vienā no Savienības oficiālajām valodām;

c)           dalībvalsts divu burtu kods, kā norādīts normā ISO 3166-1 alpha 2[22], un attiecīgā gadījumā tās attiecīgās(-o) kompetentās(-o) iestādes(-žu) nosaukums vai akronīms, kurā profesionālais operators reģistrēts;

d)           reģistrēta profesionālā operatora reģistrācijas numurs vai, ja šāda numura nav, operatora vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

e)           attiecīgā reproduktīvā materiāla partijas numurs un attiecīgā gadījumā atsauce uz unikālo izsekojamības datu nesēju, piemēram, svītru kodu, hologrammu vai mikroshēmu;

f)            norāde par šķirnes nosaukumu vai – maisījumu sastāvdaļu gadījumā – šķirņu nosaukumiem, ja atsaucas uz šķirnēm, darot to pieejamu tirgū;

g)           norāde “ES noteikumi un standarti”;

h)           atsauces uz audzēšanas valsti vai – maisījuma gadījumā – valstīm ar c) punktā minēto divu burtu kodu;

i)            atsauces uz reproduktīvā materiāla sēklu, potcelmu vai citu vienību deklarēto skaitu vai attiecīgā gadījumā neto vai bruto svaru;

j)            norādes par augu reproduktīvā materiāla kategoriju un attiecīgā gadījumā kategoriju apakšiedalījumu;

k)           atsauces uz marķēšanas mēnesi un gadu vai atsauces uz pēdējās paraugu ņemšanas mēnesi un gadu;

l)            attiecīgā gadījumā norāde par to, ka augu reproduktīvais materiāls pieder pie šķirnes, kurai ir tikai oficiāli atzīts apraksts, un norāde par šīs šķirnes izcelsmes reģionu;

m)          attiecīgā gadījumā norāde par to, ka augu reproduktīvais materiāls ir klons vai potcelms;

n)           attiecīgā gadījumā norāde par to, ka augu reproduktīvais materiāls satur ģenētiski modificētus organismus vai sastāv no tiem.

B DAĻA

Informācija, kas jāietver to ģinšu vai sugu etiķetē, kuras nav norādītas I pielikumā, kā minēts 47. pantā

Etiķetē iekļauj šādu informāciju:

(a)          sugas, ko norāda ar botānisko nosaukumu latīņu burtiem;

b)           vispārpieņemtais nosaukums vienā no Savienības oficiālajām valodām;

c)           šķirnes nosaukums, ja augu reproduktīvais materiāls attiecīgi tiek darīts pieejams tirgū ar atsauci uz šķirni;

d)           profesionālā operatora vārds, uzvārds/nosaukums un reģistrācijas numurs;

e)           operatora piešķirtais partijas atsauces numurs;

f)            reproduktīvā materiāla sēklu, potcelmu vai citu vienību deklarētais skaits vai attiecīgā gadījumā neto vai bruto svars;

g)           norāde “ES kvalitāte”;

h)           etiķetes izdošanas datums;

i)            importa gadījumā no trešām valstīm norāde par ievākšanas valsti ar divu burtu kodu, kā minēts A daļas h) punktā;

j)            audzēšanas vieta;

k)           attiecīgā gadījumā norāde par to, ka attiecīgais augu reproduktīvais materiāls pieder klonam vai potcelmam, un tās šķirnes nosaukums, kurai šis klons vai potcelms varētu piederēt;

l)            ja augu reproduktīvo materiālu audzē un dara pieejamu tirgū kopā ar meža reproduktīvo materiālu, augu reproduktīvā materiāla attiecīgajā etiķetē norāda “Nav paredzēts mežsaimniecībai”.

IV PIELIKUMS

A DAĻA

Kritēriji ģintīm vai sugām ar pietiekamu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību

Regulas 58. panta 2. punktā noteiktos kritērijus par pietiekamu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību piemēro ģintīm un sugām, kas atbilst vienam vai vairākiem no šiem kritērijiem:

a)           tām ir būtiska nozīme pārtikas un barības nodrošinājumā;

b)           tām ir būtiska nozīme pārtikas, barības vai rūpnieciskajā pārstrādē;

c)           tām ir būtiska nozīme noturības nodrošināšanā un zema ražošanas resursu līmeņa lauksaimniecībā, tostarp bioloģiskajā lauksaimnieciskajā ražošanā;

B DAĻA

Kritēriji ģintīm vai sugām ar ilgstspējīgu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību

59. panta 1. punktā noteiktos kritērijus par ilgtspējīgu audzēšanas un/vai izmantošanas vērtību piemēro ģintīm un sugām, kas atbilst vienam vai vairākiem šiem kritērijiem:

a)           tās ir īpaši uzņēmīgas pret kaitīgajiem organismiem;

b)           tām piemēro īpašas prasības par resursu efektivitāti;

c)           tās ir jutīgas pret nevēlamu vielu klātbūtni;

d)           tās ir jutīgas pret pielāgošanos dažādiem agroklimatiskajiem apstākļiem.

V PIELIKUMS PRASĪBAS TĀDA BĀZES MATERIĀLA APSTIPRINĀŠANAI, KAS PAREDZĒTS, LAI AUDZĒTU MEŽA REPRODUKTĪVO MATERIĀLU, KURŠ SERTIFICĒJAMS KATEGORIJĀ "IZCELSME ZINĀMA"

1.           Meža bāzes materiāls ir sēklu avots vai mežaudze, kas atrodas vienā proveniences reģionā. Ja materiāls ir paredzēts konkrētam mežsaimniecības nolūkam, jāveic oficiāla pārbaude.

2.           Attiecīgajam profesionālajam operatoram kompetentajai iestādei jānorāda proveniences reģions, atrašanās vieta un augstums vai vietas(vietu), kur reproduktīvais materiāls ir ievākts, augstuma diapazons. Jānorāda, vai meža bāzes materiāls ir:

a)      autohtons vai alohtons, vai arī tā izcelsme nav zināma; vai

b)      vietējas vai svešas izcelsmes, vai arī tā izcelsme nav zināma. Alohtonas vai svešas izcelsmes bāzes materiāla gadījumā jānorāda izcelsme, ja tā ir zināma.

VI PIELIKUMS PRASĪBAS TĀDA BĀZES MATERIĀLA APSTIPRINĀŠANAI, KAS PAREDZĒTS, LAI AUDZĒTU MEŽA REPRODUKTĪVO MATERIĀLU, KURŠ SERTIFICĒJAMS KATEGORIJĀ “ATLASĪTS”

Vispārīgas prasības. Mežaudze tiks novērtēta pēc konkrētā norādītā mērķa, kuram reproduktīvais materiāls ir paredzēts, un atkarībā no konkrētā mērķa pienācīgu nozīmi piešķir 1.-9. prasībai. Kritērijus meža reproduktīvā materiāla atlasei un šā materiāla mērķi norāda valsts reģistrā.

1.           Izcelsme. Ar vēsturiskiem pierādījumiem vai kādā citā piemērotā veidā jānosaka, vai mežaudze ir autohtona/vietējas izcelsmes, alohtona/svešas izcelsmes vai tās izcelsme nav zināma, un jānorāda alohtona/svešas izcelsmes bāzes materiāla izcelsme, ja tā ir zināma.

2.           Izolācija. Mežaudzēm jāatrodas pietiekamā attālumā no sliktas kvalitātes, tostarp alohtonas/svešas izcelsmes vai nezināmas izcelsmes tās pašas sugas mežaudzēm vai no tās saistītās sugas vai šķirnes mežaudzēm, kuras var veidot hibrīdus ar attiecīgo sugu.

3.           Populācijas derīgais lielums. Mežaudzēs jābūt vienai vai vairākām koku grupām, kuras ir labi sadalītas un pietiekami daudzskaitlīgas, lai nodrošinātu pienācīgu svešapputi. Lai novērstu nevēlamu tuvradniecisku krustošanos, atlasītās mežaudzes veido pietiekams skaits un blīvums dotajā platībā izvietotu atsevišķu koku.

4.           Vecums un attīstība. Mežaudzes veido tāda vecuma vai attīstības stadijas koki, lai skaidri varētu novērtēt attiecīgai atlasei paredzētos kritērijus.

5.           Viendabīgums. Mežaudzēs ir vērojamas normālas individuālas novirzes no morfoloģiskajām īpašībām. Vajadzības gadījumā mazvērtīgākos kokus izcērt.

6.           Spēja pielāgoties. Spējai pielāgoties ekoloģiskajiem apstākļiem, kuri valda proveniences reģionā, ir jābūt acīmredzamai.

7.           Apjoma iegūšana. Atlasīto mežaudžu apstiprināšanai iegūtajam koksnes apjomam jābūt lielākam par apjomu, kas pieņemts līdzīgos ekoloģiskajos un apsaimniekošanas apstākļos.

8.           Koksnes kvalitāte. Ņem vērā koksnes kvalitāti.

9.           Forma vai audzes izskats. Mežaudzēs esošajiem kokiem jāuzrāda sevišķi labas morfoloģiskās iezīmes, tostarp attiecībā uz stumbra taisnumu un resnumu, labvēlīgu zaru veidošanos, mazu zaru izmēru un dabisku atzarošanos. Turklāt koku ar dubultgalotni un greizšķiedrainu koku īpatsvaram jābūt zemam.

VII PIELIKUMS PRASĪBAS TĀDA BĀZES MATERIĀLA APSTIPRINĀŠANAI, KAS PAREDZĒTS, LAI AUDZĒTU MEŽA REPRODUKTĪVO MATERIĀLU, KURŠ SERTIFICĒJAMS KATEGORIJĀ “UZLABOTS”

1.           Sēklu ieguves plantācijas

a)      Kompetentajai iestādei jāapstiprina un jāreģistrē sēklu ieguves plantāciju veids, mērķis, krustošanās plāns un lauka izkārtojums, sastāvdaļas, izolācija, atrašanās vieta un jebkuras izmaiņas.

b)      Sastāvdaļu klonus vai ģimenes atlasa pēc to izcilajām īpašībām un īpašu uzmanību pievērš III pielikuma 4., 6., 7., 8., 9. un 10. prasībai.

c)      Sastāvdaļu klonus vai ģimenes stāda vai tiem jābūt sastādītiem saskaņā ar plānu, kuru ir apstiprinājusi kompetentā iestāde un kurš izveidots tā, lai varētu identificēt katru sastāvdaļu.

d)      Sēklu ieguves plantācijās veikto retināšanu nosaka kopā ar atlases kritērijiem, kurus piemēro šādai retināšanai, un reģistrē kompetentajā iestādē.

e)      Sēklu ieguves plantācijas apsaimnieko un sēklas novāc tā, lai tiktu sasniegti ieguves plantāciju mērķi. Gadījumā, ja sēklu ieguves plantācija ir paredzēta mākslīgā hibrīda audzēšanai, meža reproduktīvajā materiālā esošo hibrīdu skaits procentos jānosaka ar pārbaudes testu.

2.           Ģimenes(-u) vecāki

a)      Vecākus atlasa pēc to izcilajām īpašībām, un īpašu uzmanību pievērš III pielikuma 4., 6., 7., 8., 9. un 10. prasībai, vai arī tos atlasa pēc to kombinēšanas spējas.

(b)     Kompetentajai iestādei jāapstiprina un jāreģistrē mērķis, krustošanās plāns un apputeksnēšanas sistēma, sastāvdaļas, izolācija, atrašanās vieta un jebkuras to nozīmīgas izmaiņas.

c)      Kompetentajai iestādei jāapstiprina un jāreģistrē maisījumā esošo vecāku identitāte, skaits un īpatsvars.

d)      Gadījumā, ja vecāki ir paredzēti mākslīgā hibrīda audzēšanai, meža reproduktīvajā materiālā esošo hibrīdu skaits procentos jānosaka ar pārbaudes testu.

3.           Kloni

a)      Klonus identificē pēc atšķirīgām īpašībām, kuras kompetentā iestāde ir apstiprinājusi un reģistrējusi.

b)      Atsevišķu klonu vērtību nosaka pēc pieredzes vai pēc pietiekami ilgiem eksperimentiem.

c)      Ortetus, ko izmanto klonu audzēšanai, atlasa pēc to izcilajām īpašībām un saskaņā ar III pielikuma 4., 6., 7., 8., 9. un 10. prasībām.

4.           Klonu maisījumi

a)      Klonu maisījums atbilst 3. punkta a), b) un c) apakšpunkta prasībām.

b)      Kompetentajai iestādei jāapstiprina un jāreģistrē maisījumu veidojošo klonu identitāte, skaits un proporcija, kā arī atlases metode un sertificējamais materiāls. Katrā maisījumā jānodrošina pietiekama ģenētiskā daudzveidība.

VIII PIELIKUMS PRASĪBAS TĀDA BĀZES MATERIĀLA APSTIPRINĀŠANAI, KAS PAREDZĒTS, LAI AUDZĒTU MEŽA REPRODUKTĪVO MATERIĀLU, KURŠ SERTIFICĒJAMS KATEGORIJĀ “PĀRĀKS”

1.           Visu testu prasības

a)      Vispārīgās prasības

Meža bāzes materiālam jāatbilst piemērojamajām V vai VI pielikuma prasībām.

Testi, kas izveidoti meža bāzes materiāla apstiprināšanai, ir jāsagatavo, jāplāno, jāveic un to rezultāti jāinterpretē saskaņā ar starptautiski atzītām procedūrām. Salīdzinošajos testos testējamais meža reproduktīvais materiāls ir jāsalīdzina ar vienu vai, vēlams, vairākiem apstiprinātiem vai iepriekš izvēlētiem standartiem.

b)      Pārbaudāmās īpašības

i)        Testi ir jāveido tā, lai varētu novērtēt konkrētās īpašības, un tās jānorāda katrā testā.

ii)       Novērtē pielāgošanos, augšanu, biotiskos un abiotiskos nozīmības faktorus. Turklāt citas īpašības, ko uzskata par nozīmīgām, ņemot vērā paredzēto īpašo mērķi, novērtē saistībā ar tā reģiona ekoloģiskajiem apstākļiem, kurā tests tiek veikts.

c)      Dokumentācija

Pierakstos jāapraksta testa vietas, tostarp atrašanās vieta, klimats, augsne, iepriekšējā izmantošana, izveidošana, apsaimniekošana un jebkurš kaitējums abiotisko/biotisko faktoru dēļ, un jānodrošina šo pierakstu pieejamība kompetentajai iestādei. Kompetentajā iestādē ir jāreģistrē materiāla vecums un rezultāti novērtēšanas brīdī.

d)      Testu izveide

i)        Visus meža reproduktīvā materiāla paraugus audzē, stāda un apsaimnieko identiski, ciktāl to atļauj stādāmā materiāla paraugi.

ii)       Katrs eksperiments ir statistiski jānoformē, norādot pietiekamu skaitu koku, lai varētu novērtēt katras pārbaudāmās sastāvdaļas individuālās īpašības.

e)      Rezultātu analīze un derīgums

i)        Eksperimentos iegūtie dati ir jāanalizē, izmantojot starptautiski atzītas statistiskās metodes un par katru pārbaudāmo īpašību iegūtos rezultātus.

ii)       Testā izmantotā metodoloģija un sīki izstrādātie iegūtie rezultāti ir brīvi pieejami.

iii)      Jāsniedz arī paziņojums par piedāvāto iespējamās pielāgošanas reģionu valstī, kurā tests tiks veikts, un par īpašībām, kuras varētu ierobežot tā lietderīgumu.

iv)      Ja testos tiek pierādīts, ka reproduktīvajam materiālam nav vismaz bāzes materiāla īpašības, šādu reproduktīvo materiālu izslēdz.

2.           Bāzes materiāla sastāvdaļu ģenētiskās novērtēšanas prasības

a)      Ģenētisko novērtēšanu var veikt šāda bāzes materiāla sastāvdaļām: sēklu plantācijas, ģimenes(-u) vecāki, kloni un klonu maisījumi.

b)      Dokumentācija

Meža bāzes materiāla apstiprināšanai ir vajadzīga šāda papildu dokumentācija:

i)        novērtēto sastāvdaļu identitāte, izcelsme un ģenealoģija;

ii)       krustošanās plāns, ko izmanto, lai audzētu reproduktīvo materiālu, kuru izmanto novērtējuma testos.

c)      Testa procedūras

Ir jāievēro šādas prasības:

i)        katras sastāvdaļas ģenētiskā vērtība jānovērtē divās vai vairākās novērtējuma testu vietās, turklāt vismaz viena jāveic vidē, kas saistīta ar piedāvāto reproduktīvā materiāla izmantojumu;

ii)       tirdzniecībai paredzētā reproduktīvā materiāla novērtēto pārākumu aprēķina, pamatojoties uz šīm ģenētiskajām vērtībām un konkrēto krustošanās plānu;

iii)      kompetentajai iestādei jāapstiprina novērtēšanas testi un ģenētiskie aprēķini.

d)      Interpretācija

i)        Reproduktīvā materiāla novērtēto pārākumu aprēķina, izmantojot salīdzināmo populāciju par katru īpašību vai to kopumu.

ii)       Jānorāda, vai reproduktīvā materiāla novērtētā ģenētiskā vērtība ir zemāka par jebkuras nozīmīgas īpašības salīdzināmo populāciju.

3.           Reproduktīvā materiāla salīdzinošo testu prasības

a)      Reproduktīvā materiāla paraugu ņemšana

i)        Salīdzinošo testu veikšanai izmantojamā reproduktīvā materiāla paraugam jābūt reprezentatīvam reproduktīvā materiāla paraugam, kas iegūts no apstiprināmā bāzes materiāla.

ii)       Pārošanās ceļā pavairots reproduktīvais materiāls, kas paredzēts salīdzinošo testu veikšanai:

ir novākts bagātīgas ziedēšanas un labas augļu/sēklu ražas gados; var izmantot mākslīgo apputeksnēšanu;

ir novākts, izmantojot metodes, kas nodrošina reprezentatīvu paraugu ieguvi.

b)      Standartparaugi

i)        Informācijai par salīdzinošiem mērķiem testos izmantoto standartparaugu rezultātiem iespēju robežās jābūt pietiekami ilgu laiku zināmai reģionā, kurā jāveic tests. Standartparaugs ir materiāls, kas ir bijis lietderīgs mežsaimniecībā testa sākšanas brīdī un ekoloģiskajos apstākļos, kādos tas tiek piedāvāts materiāla sertificēšanai. Tos iespēju robežās ņem no mežaudzēm, kuras atlasītas saskaņā ar III pielikuma kritērijiem, vai no meža bāzes materiāla, kas oficiāli apstiprināts pārākā materiāla audzēšanai.

ii)       Mākslīgo hibrīdu salīdzinošās testēšanas standartparaugos, ja iespējams, jāiekļauj abas vecāku sugas.

iii)      Ja vien iespējams, jāizmanto vairāki standartparaugi. Ja tas ir vajadzīgs un attaisnojams, standartparaugus var aizstāt ar vispiemērotāko testējamo materiālu vai ar testējamo sastāvdaļu līdzekli.

iv)      Vienus un tos pašus standartparaugus visos testos izmanto, cik vien plašā diapazonā iespējams.

c)      Interpretācija

i)        Jāparāda vismaz vienas nozīmīgas īpašības statistiski nozīmīgs pārākums salīdzinājumā ar standartparaugiem.

ii)       Skaidri jānorāda, vai ir tādas ekonomiski vai vides ziņā nozīmīgas īpašības, kuras uzrāda būtiski zemākus rezultātus salīdzinājumā ar standartparaugiem, un to ietekme jākompensē ar labvēlīgām īpašībām.

4.           Nosacīta apstiprināšana

Pamatojums nosacītai apstiprināšanai var būt jaunu izmēģinājumu provizoriska novērtēšana. Pretenzijas par pārākumu, kas pamatojas uz agrīnu novērtējumu, ir atkārtoti jāpārbauda ne retāk kā reizi desmit gados.

5.           Agrīnie testi

Kompetentā iestāde var pieņemt kokaudzētavā, siltumnīcā un laboratorijā veiktus testus nosacītai apstiprināšanai vai galīgai apstiprināšanai, ja var pierādīt, ka pastāv cieša saistība starp izmērīto iezīmi un īpašībām, kuras parasti novērtē meža testos. Attiecībā uz citām testējamajām īpašībām jāievēro 3. punktā izklāstītās prasības.

IX PIELIKUMS KOKU SUGU UN MĀKSLĪGO HIBRĪDU SARAKSTS

Abies alba Mill.

Abies cephalonica Loud.

Abies grandis Lindl.

Abies pinsapo Boiss.

Acer platanoides L.

Acer pseudoplatanus L.

Alnus glutinosa Gaertn.

Alnus incana Moench.

Betula pendula Roth.

Betula pubescens Ehrh.

Carpinus betulus L.

Castanea sativa Mill.

Cedrus atlantica Carr.

Cedrus libani A. Richard

Fagus sylvatica L.

Fraxinus angustifolia Vahl.

Fraxinus excelsior L.

Larix decidua Mill.

Larix x eurolepis Henry

Larix kaempferi Carr.

Larix sibirica Ledeb.

Picea abies Karst.

Picea sitchensis Carr.

Pinus brutia Ten.

Pinus canariensis C. Smith

Pinus cembra L.

Pinus contorta Loud.

Pinus halepensis Mill.

Pinus leucodermis Antoine

Pinus nigra Arnold

Pinus pinaster Ait.

Pinus pinea L.

Pinus radiata D. Don

Pinus sylvestris L.

Populus spp. un šo sugu savstarpējie mākslīgie hibrīdi

Prunus avium L.

Pseudotsuga menziesii Franco

Quercus cerris L.

Quercus ilex L.

Quercus petraea Liebl.

Quercus pubescens Willd.

Quercus robur L.

Quercus rubra L.

Quercus suber L.

Robinia pseudoacacia L.

Tilia cordata Mill.

Tilia platyphyllos Scop.

X PIELIKUMS KATEGORIJAS, KURĀS VAR DARĪT PIEEJAMU TIRGŪ NO DAŽĀDA VEIDA BĀZES MATERIĀLA IEGŪTU REPRODUKTĪVO MATERIĀLU

Bāzes materiāla veids || Meža reproduktīvā materiāla kategorija (Etiķetes krāsa, ja izmanto krāsainu etiķeti vai dokumentu)

“Izcelsme zināma” (dzeltena) || Atlasīts (zaļa) || Uzlabots (rozā) || Pārāks (zila)

Sēklu ieguves koki || x || || ||

Mežaudze || x || x || || x

Sēklu ieguves plantācija || || || x || x

Ģimenes(-u) vecāki || || || x || x

Klons || || || x || x

Klonu maisījums || || || x || x

XI PIELIKUMS

A DAĻA Prasības, kas jāievēro attiecībā uz IX pielikumā norādīto sugu augļu un sēklu partijām

1.           IX pielikumā norādīto sugu augļu un sēklu partijas drīkst pārdot tikai tad, ja šīs augļu vai sēklu partijas minimālais sugas tīrības līmenis ir 99 %.

2.           Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem IX pielikumā minēto cieši saistīto sugu gadījumā, izņemot mākslīgos hibrīdus, norāda augļu vai sēklu partijas sugas tīrību, ja tā nesasniedz 99 %.

B DAĻA Prasības, kas jāievēro attiecībā uz IX pielikumā norādīto sugu un mākslīgo hibrīdu stādu daļām

IX pielikumā norādīto sugu un mākslīgo hibrīdu stādu daļām ir tirdzniecībai piemērota kvalitāte. Tirdzniecībai piemērotu kvalitāti nosaka pēc vispārējām īpašībām, veselības un pienācīgā lieluma. Populus spp. gadījumā var norādīt, ka ir ievērotas C daļā izklāstītās papildprasības.

C DAĻA Prasības attiecībā uz to Populus spp. ārējās kvalitātes standartiem, kas pavairoti ar stumbra spraudeņiem vai dzinumiem

1.           Stumbra spraudeņi

a.       Stumbra spraudeņi nav uzskatāmi par tirdzniecībai piemērotas kvalitātes materiālu B daļas nozīmē, ja ir kāds no šiem defektiem:

i)        to koksne ir vairāk nekā divus gadus veca;

ii)       tiem ir mazāk par diviem labi veidotiem pumpuriem;

iii)      tos ir skārusi nekroze;

iv)      tiem ir izžūšanas, pārkāršanas, pelējuma vai pūšanas pazīmes.

b.      Stumbra spraudeņu minimālie izmēri

-           minimālais garums: 20 cm, ||

-           minimālais augšējais diametrs: || 1. klase/EK: 8 mm 2. klase/EK: 10 mm.

2.           Dzinumi

a.       Dzinumi nav uzskatāmi par tirdzniecībai piemērotas kvalitātes materiālu, ja tam ir kāds no šādiem defektiem:

(i)      to koksne ir vairāk nekā trīs gadus veca;

ii)       tiem ir mazāk par pieciem labi veidotiem pumpuriem;

iii)      tos ir skārusi nekroze;

iv)      tiem ir izžūšanas, pārkāršanas, pelējuma vai pūšanas pazīmes;

v)       tiem ir bojājumi, kas nav izretināšanas rezultātā radušies iegriezumi;

vi)      tiem ir daudzžuburaini stumbri;

vii)     tiem ir pārāk izliekts stumbrs.

b.      Dzinumu lieluma klases

Klase || Minimālais diametrs pa vidu (mm) || Minimālais augstums (m)

reģioni, kas nav Vidusjūras reģioni || ||

N1 || 6 || 1,50

N2 || 15 || 3,00

Vidusjūras reģioni || ||

S1 || 25 || 3,00

S2 || 30 || 4,00

D DAĻA Prasības, kas jāievēro attiecībā uz IX pielikumā norādīto sugu un mākslīgo hibrīdu stādāmo materiālu

Stādāmajam materiālam ir tirdzniecībai piemērota kvalitāte. Tirdzniecībai piemērotu kvalitāti nosaka pēc vispārējām īpašībām, veselības, dzīvotspējas un fizioloģiskās kvalitātes.

E DAĻA Prasības, kas jāievēro attiecībā uz stādāmo materiālu, kuru paredzēts pārdot galalietotājam reģionos ar Vidusjūras klimatu

Stādāmo materiālu pārdod tikai tad, ja 95 % no katras partijas ir tirdzniecībai piemērota kvalitāte.

1.           Stādāmais materiāls nav uzskatāms par tirdzniecībai piemērotas kvalitātes materiālu, ja tam ir kāds no šiem trūkumiem:

a)      bojājumi, kas nav izretināšanas rezultātā radušies iegriezumi, vai bojājumi, kas radušies pacelšanas laikā;

b)      tādu pumpuru trūkums, kas varētu veidot galveno dzinumu;

c)      daudzžuburains stumbrs;

d)      deformēta sakņu sistēma;

e)      izžūšanas, pārkāršanas, pelējuma vai pūšanas pazīmes;

f)       stādi nav labi līdzsvaroti.

2.           Stādu lielums

Suga || Maksimālais vecums (gados) || Minimālais augstums (cm) || Maksimālais augstums (cm) || Minimālais sakņu kakla diametrs (mm)

|| || || ||

Pinus halepensis || 1 || 8 || 25 || 2

|| 2 || 12 || 40 || 3

|| || || ||

Pinus leucodermis || 1 || 8 || 25 || 2

|| 2 || 10 || 35 || 3

|| || || ||

Pinus nigra || 1 || 8 || 15 || 2

|| 2 || 10 || 20 || 3

|| || || ||

Pinus pinaster || 1 || 7 || 30 || 2

|| 2 || 15 || 45 || 3

|| || || ||

Pinus pinea || 1 || 10 || 30 || 3

|| 2 || 15 || 40 || 4

|| || || ||

Quercus ilex || 1 || 8 || 30 || 2

|| 2 || 15 || 50 || 3

|| || || ||

Quercus suber || 1 || 13 || 60 || 3

3.           Konteinera lielums, ja tāds tiek lietots

Suga || Konteinera minimālais tilpums (cm³)

Pinus pinaster Citas sugas || 120 200

XII PIELIKUMS

A DAĻA Informācija, kas jāiekļauj no sēklu ieguves kokiem un mežaudzēm iegūta reproduktīvā materiāla identitātes izcelsmes sertifikātā

1.           Virsraksts ar tekstu “Izsniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation]”.

2.           Dalībvalsts

3.           Sertifikāta numurs un dalībvalsts kods

4.           Šāda norāde: “Ar šo tiek apliecināts, ka turpmāk aprakstītais meža reproduktīvais materiāls ir audzēts a) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation]”; b) saskaņā ar pārejas noteikumiem.”

5.           Botāniskais nosaukums

6.           Meža reproduktīvā materiāla raksturojums (sēklu vienība, stādu daļas vai stādāmais materiāls)

7.           Meža reproduktīvā materiāla kategorija (izcelsme zināma, atlasīts vai pārāks)

8.           Meža reproduktīvā materiāla veids (sēklu ieguves koki vai mežaudze)

9.           Mērķis

10.         Valsts reģistra atsauce vai meža bāzes materiāla identitāte valsts reģistrā

11.         Norāde “autohtons”, “alohtons”, “vietējas izcelsmes”, “svešas izcelsmes” vai “izcelsme nav zināma”

12.         Meža bāzes materiāla izcelsme (alohtonam/svešas izcelsmes materiālam, ja zināma)

13.         Meža bāzes materiāla proveniences dalībvalsts un reģions

14.         Meža bāzes materiāla vietas augstums vai augstuma diapazons

15.         Sēklu nogatavošanās gads

16.         Meža reproduktīvā materiāla daudzums

17.         Norāde par to, vai šajā sertifikātā minētais materiāls ir iegūts, sadalot lielāku partiju, uz kuru attiecas iepriekšējais Savienības sertifikāts, un attiecīgā gadījumā norāde par iepriekšējā sertifikāta numuru vai materiāla daudzumu sākotnējā partijā.

18.         Ilgums kokaudzētavā

19.         Norāde par to, vai no sēklām iegūtais materiāls ir turpmāk veģetatīvi pavairots

20.         Cita būtiska informācija

21.         Profesionālā operatora vārds, uzvārds/nosaukums un adrese

22.         Kompetentās iestādes nosaukums un adrese

23.         Kompetentās iestādes zīmogs un datums

B DAĻA Informācija, kas jāiekļauj no sēklu ieguves plantācijām vai ģimenes(-u) vecākiem iegūta reproduktīvā materiāla identitātes izcelsmes sertifikātā

1.           Virsraksts ar tekstu "Izsniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation]".

2.           Dalībvalsts

3.           Sertifikāta numurs un dalībvalsts kods

4.           Šāda norāde: “Ar šo tiek apliecināts, ka turpmāk aprakstītais meža reproduktīvais materiāls ir audzēts a) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation]”; b) saskaņā ar pārejas noteikumiem.”

5.           Botāniskais nosaukums

6.           Meža bāzes materiāla raksturojums (kā minēts katalogā)

7.           Meža reproduktīvā materiāla raksturojums (sēklu vienība, stādu daļa vai stādāmais materiāls)

8.           Meža reproduktīvā materiāla kategorija (uzlabots vai pārāks)

9.           Meža bāzes materiāla veids (sēklu ieguves plantācija vai ģimenes(-u) vecāki)

10.         Mērķis

11.         Valsts reģistra atsauce vai meža bāzes materiāla identitāte valsts reģistrā

12.         Attiecīgā gadījumā norāde “autohtons”, “alohtons”, “vietējas izcelsmes”, “svešas izcelsmes” vai “izcelsme nav zināma”

13.         Meža bāzes materiāla izcelsme (alohtonam/svešas izcelsmes materiālam, ja zināma)

14.         Meža bāzes materiāla proveniences dalībvalsts un reģions vai atrašanās vieta

15.         Norāde, vai sēklas ir iegūtas no brīvas apputeksnēšanas, papildu apputeksnēšanas vai kontrolētas apputeksnēšanas

16.         Sēklu nogatavošanās gads

17.         Meža reproduktīvā materiāla daudzums

18.         Norāde par to, vai šajā sertifikātā minētais materiāls ir iegūts, sadalot lielāku partiju, uz kuru attiecas iepriekšējais Savienības sertifikāts (ar atsauci uz iepriekšējā sertifikāta numuru vai materiāla daudzumu sākotnējā partijā)

19.         Ilgums kokaudzētavā

20.         Pārstāvēto sastāvdaļu skaits, tostarp norāde par ģimenēm un kloniem

21.         Meža bāzes materiāla vietas augstums vai augstuma diapazons

22.         Norāde, vai meža bāzes materiāla audzēšanā ir izmatota ģenētiskā modificēšana

23.         No ģimenes(-u) vecākiem iegūtam meža reproduktīvajam materiālam norāde par krustošanas plānu un ģimenes sastāvdaļu sastāva diapazons procentos

24.         Norāde par to, vai no sēklām iegūtais materiāls ir turpmāk veģetatīvi pavairots, tostarp norāde par pavairošanas metodi un pavairošanas ciklu skaitu

25.         Norāde “Cita būtiska informācija”

26.         Profesionālā operatora vārds, uzvārds/nosaukums un adrese

27.         Kompetentās iestādes nosaukums un adrese

28.         Kompetentās iestādes zīmogs un datums

29.         Atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts

C DAĻA Informācija, kas jāiekļauj no kloniem un klonu maisījumiem iegūta reproduktīvā materiāla identitātes izcelsmes sertifikātā

1.           Virsraksts ar tekstu “Izsniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation]”.

2.           Dalībvalsts

3.           Sertifikāta numurs un dalībvalsts kods

4.           Šāda norāde: “Ar šo tiek apliecināts, ka turpmāk aprakstītais meža reproduktīvais materiāls ir audzēts a) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. …/… [Office of Publications, please insert number of this Regulation]”; b) saskaņā ar pārejas noteikumiem.”

5.           Botāniskais nosaukums

6.           Klona vai klona maisījuma nosaukums

7.           Meža reproduktīvā materiāla raksturojums (stādu daļa vai stādāmais materiāls)

8.           Meža reproduktīvā materiāla kategorija (uzlabots vai pārāks)

9.           Meža bāzes materiāla veids (kloni vai klonu maisījumi)

10.         Mērķis

11.         Valsts reģistra atsauce vai meža bāzes materiāla identitāte valsts reģistrā

12.         Attiecīgā gadījumā norāde “autohtons” , “alohtons”, “vietējas izcelsmes”, “svešas izcelsmes” vai “izcelsme nav zināma”

13.         Meža bāzes materiāla izcelsme (alohtonam/svešas izcelsmes materiālam, ja zināma)

14.         Meža bāzes materiāla proveniences dalībvalsts un reģions vai atrašanās vieta

15.         Norāde, vai sēklas iegūst no brīvas apputeksnēšanas, papildu apputeksnēšanas vai kontrolētas apputeksnēšanas

16.         Sēklu nogatavošanās gads

17.         Meža reproduktīvā materiāla daudzums

18.         Norāde par to, vai šajā sertifikātā minētais materiāls ir iegūts, sadalot lielāku partiju, uz kuru attiecas iepriekšējais Savienības sertifikāts, un attiecīgā gadījumā norāde par iepriekšējā sertifikāta numuru vai materiāla daudzumu sākotnējā partijā.

19.         Ilgums kokaudzētavā

20.         Meža bāzes materiāla vietas augstums vai augstuma diapazons

21.         Norāde, vai meža bāzes materiāla audzēšanā ir izmatota ģenētiskā modificēšana

22.         No ģimenes(-u) vecākiem iegūtam meža reproduktīvajam materiālam norāde par krustošanas plānu un ģimenes sastāvdaļu sastāva diapazons procentos

23.         Norāde par to, vai no sēklām iegūtais materiāls ir turpmāk veģetatīvi pavairots

24.         Norāde “Cita būtiska informācija”

25.         Profesionālā operatora vārds, uzvārds/nosaukums un adrese

26.         Kompetentās iestādes nosaukums un adrese

27.         Kompetentās iestādes zīmogs un datums

XIII PIELIKUMS ATCELTIE TIESĪBU AKTI, KĀ MINĒTS 144. PANTĀ

1.           Direktīva 66/401/EEK

2.           Direktīva 66/402/EEK

3.           Direktīva 68/193/EEK

4.           Direktīva 98/56/EK

5.           Direktīva 1999/105/EK

6.           Direktīva 2002/53/EK

7.           Direktīva 2002/54/EK

8.           Direktīva 2002/55/EK

9.           Direktīva 2002/56/EK

10.         Direktīva 2002/57/EK

11.         Direktīva 2008/72/EK

12.         Direktīva 2008/90/EK

XIV PIELIKUMS ATBILSTĪBAS TABULAS

1.           Padomes Direktīva 66/401/EEK

Padomes Direktīva 66/401/EEK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. pants 1.a pants 2. panta 1. punkta A daļa 2. panta 1. punkta B, C, D un E daļa  2. panta 1. punkta F un G daļa 2. panta 1.a punkts 2. panta 1.b punkts 2. panta 1.d punkts 2. panta 2. punkts 2. panta 3. un 4. punkts 3. panta 1. punkts 3. panta 1.a punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkts 3. panta 4. punkts 3.a pants 4. panta a) punkts 4. panta b) punkts 4.a panta 1. punkta pirmā daļa 4.a panta 1. punkta otrā daļa 4.a panta 2. punkts 4.a panta 3. punkts 5. pants 5.a pants 6. pants 7. pants 8. panta 1. punkts 8. panta 2. punkts 9. pants 10. pants 10.a pants 10.b pants 10.c pants 10.d pants 11. pants 11.a pants 12. pants 13. pants 13.a pants 14. panta 1. punkts 14. panta 1.a punkts 14.a pants 15. pants 16. pants 17. pants 18. pants 19. panta 1. punkts 19. panta 2 . punkts 20. pants 21. pants 21.a pants 22. pants                23. pants                23.a pants 24. pants || 1. pants 3. pants, 2. pants 11. panta 1. un 2. punkts 16. panta 2. punkts, 20. panta 2. punkts                18. panta 5. punkts 11. panta 3. punkts ─ ─ ─ 20. panta 2. punkts, 24. pants 12. panta 1. punkts ─ 12. panta 2. punkts 12. panta 3. punkts 16. panta 3. punkts 12. panta 1. punkts 38. pants 39. pants 2. pants 4. pants ─ ─ 40. pants 20. panta 2. punkts 75. pants 20. panta 2. punkts, 24. pants 17. panta 1. punkts 17. panta 4. punkts, 18. panta 5. punkts 18. pants 19. pants, 21. panta 1. punkts 18. panta 5. punkts 18. panta 5. punkts 18. panta 5. punkts 18. panta 4. punkts 19. panta 4. un 5. punkts 21. panta 1. punkts 21. panta 6. punkts 32. pants, 33. pants 42. pants 4. pants 40. pants 20. panta 2. punkts, 21. pants 38. pants 44. pants 35. pants, 37. pants 46. pants ─ ─ ─ 141. pants 16. panta 2. punkts 16. panta 2. punkts, 20. panta 2. punkts 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts 145. panta 1. un 2. punkts ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants ─ 93. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

2.           Padomes Direktīva 66/402/EEK

Padomes Direktīva 66/402/EEK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/…. (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. pants 1.a pants 2. panta 1. punkta A daļa 2. panta 1. punkta B daļa 2. panta 1. punkta C, Ca, D, E, F, G un H daļa                     2. panta 1.a punkts               2. panta 1.b punkts 2. panta 1.c punkts 2. panta 1.e punkts               2. panta 2. punkts 2. panta 3. un 4. punkts 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkts 3.a pants 4. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts 4. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts 4. panta 1. punkta otrā daļa 4. panta 4. punkts 4.a panta 1. punkta pirmā daļa 4.a panta 1. punkta otrā daļa 4.a panta 2. punkts 4.a panta 3. punkts 5. pants 5.a pants 6. pants  7. pants 8. panta 1. punkts 8. panta 2. punkts 9. pants  10. pants 10.a pants 11. pants 11.a pants 12. pants 13. pants 13.a pants 14. panta 1. punkts 14. panta 1.a punkts             14.a pants 15. pants 16. pants 17. pants 18. pants 19. panta 1. punkts 19. panta 2. punkts 20. pants 21. pants                21.a pants, 21.b pants          22. pants 22.a pants 23. pants 23.a pants 24. pants || 1. pants 3. pants, 2. pants 11. panta 1. un 2. punkts 10. panta 1. punkts 16. panta 2. punkts, 20. panta 2. punkts 11. panta 3. punkts 16. panta 2. punkts, 20. panta 2. punkts ─ ─ 16. panta 2. punkts, 20. panta 2. punkts 20. panta 2. punkts, 24. pants 12. panta 1. un 2. punkts 16. panta 2. punkts 20. panta 2. punkts 12. panta 1. punkts 38. pants 39. pants                39. pants                2. pants 4. pants ─ ─ 40. pants 20. panta 2. punkts 75. pants 20. panta 2. punkts, 24. pants 17. panta 1. punkts 17. panta 4. punkts, 18. panta 5. punkts 18. pants 19. pants, 21. panta 1. punkts 18. panta 5. punkts 19. panta 4. un 5. punkts 21. panta 1. punkts 21. panta 6. punkts 32. pants, 33. pants 42. pants 4. pants 40. pants 20. panta 2. punkts, 21. pants 38. pants 44. pants 35. pants, 37. pants 46. pants ─ ─ ─ 141. pants 16. panta 2. punkts, 20. panta 2. punkts 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts 57. pants 145. panta 1. un 2. punkts ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 20. panta c) punkts ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants ─ 93. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

3.           Padomes Direktīva 68/193/EEK

Padomes Direktīva 68/193/EEK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. pants 2. panta 1. punkts 2. panta 2. punkts 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts un otrā daļa                3. panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts 3. panta 3. punkta trešā daļa 3. panta 4. punkts 3. panta 5. punkts 4. pants 5. panta 1. punkts 5. panta 2. punkts 5. panta 3. punkts 5.a pants                5.b panta 1. punkts 5.b panta 2. punkts 5.b panta 3. punkts 5.ba pants 5.c pants 5.d panta 1. un 2. punkts 5.d panta 3. punkts 5.e panta 1. punkts 5.e panta 2. punkta pirmais teikums  5.e panta 2. punkta otrais teikums 5.f pants 5.g pants 7. pants 8. panta 1. punkts 8. panta 2. punkts 9. pants 10. panta 1. punkts               10. panta 2. punkts               10. panta 3. punkts 10. panta 4. punkts 10. panta 5. punkts 10. panta 6. punkts 10.a pants 11. panta 1. punkts 11. panta 2. punkts 12. pants 12.a pants 13. pants 14. pants 14.a pants 15. panta 1. punkts 15. panta 2. punkts 16. pants 16.a pants 16.b pants 17. pants 17.a pants 18. pants 18.a pants 18.b pants 19. pants 20. pants || 1. pants 3. pants ─ 12. panta 1. un 2. punkts ─ 12. panta 1. un 2. punkts 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts 4. pants 16. panta 2. punkts 12. panta 1. un 2. punkts 40. pants 51. pants 14. panta 1. punkts 15. panta 1. punkts, 51. pants 56. panta 2. punkta a) apakšpunkts 60. pants 61. pants 62. pants 4. pants, 56. panta 1. punkta b) apakšpunkts 4. pants 71. pants, 74. pants 64. panta 2. punkts 85. panta 1. punkts 103. panta 3. punkts             52. pants 53. panta 1. punkta h) apakšpunkts 86. pants 17. panta 1. punkts 18. panta 1., 2., 3. un 4. punkts 18. panta 5. punkts 18. pants 19. panta 1. punkts, 22. pants 17. panta 2. punkts, 29. panta 2. punkts ─ 21. panta 4. punkts ─ ─ 21. panta 1. punkts ─ 45. pants 4. pants 4. pants 38. pants 35. pants, 36. pants 42. pants 46. pants 44. pants ─ ─ ─ 141. pants ─ ─ ─ ─ ─ 145. pants || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 93. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

4.           Padomes Direktīva 98/56/EK

Padomes Direktīva 98/56/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta 1. punkts 1. panta 2. un 3. punkts 2. pants 3. pants 4. pants 5. panta 1. punkts 5. panta 2. punkts 5. panta 3. un 4. punkts 5. panta 5. punkts 6. pants 7. panta 1. punkts 7. panta 2. punkts 7. panta 3. punkts 7. panta 4. punkts 8. panta 1. punkts 8. panta 2. un 3. punkts 8. panta 4. punkts 9. panta 1. punkts 9. panta 2. punkts 9. panta 3. punkts 9. panta 4. punkts 10. pants 11. panta 1. punkts 11. panta 2. punkts 11. panta 3. punkts 11. panta 4. punkts 12. pants 13. pants 14. pants 15. pants 16. pants 17. pants 18. pants 19. pants 20. pants 21. pants || 1. pants 2. pants 3. pants 6. pants 4. pants 16. panta 2. punkts, 48. panta 1. punkts 64. panta 1. punkts 16. panta 2. punkts ─ 5. pants 7. pants ─ 8. pants ─ 17. pants, 48. panta 2. punkts 19. panta 4. punkts, 49. pants ─ 50. pants 50. panta 2. punkts, 64. panta 4. punkts ─ ─ 35. pants, 37. pants 44. pants 43. pants ─ ─ ─ ─ ─ 4. pants ─ 141. pants 141. pants ─ ─ 145. pants || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants 64. panta 1. punkts 93. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 9. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

5.           Padomes Direktīva 1999/105/EK

Padomes Direktīva 1999/105/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/…. (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. pants 2. pants 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkta pirmā daļa              3. panta 3. punkta otrā daļa 3. panta 4. punkts 4. panta 1. punkts 4. panta 2. punkts 4. panta 3. punkta a) apakšpunkts 4. panta 3. punkta b) apakšpunkts 4. panta 4. punkts 4. panta 5. punkts 5. pants 6. panta 1. punkts 6. panta 2. punkts 6. panta 3. punkta pirmā daļa 6. panta 3. punkta otrā daļa 6. panta 4. punkts 6. panta 5. punkts 6. panta 6. punkts 6. panta 7. punkts 6. panta 8. punkts 7. pants 8. pants 9. pants 10. pants 11. pants 12. pants 13. panta 1. punkts 13. panta 2. punkts 13. panta 3. punkts 14. panta 1. un 2. punkts 14. panta 3. punkts 14. panta 4. punkts 14. panta 5. punkts 14. panta 6. punkts 14. panta 7. punkts 15. pants 16. panta 1. punkts 16. panta 2. punkts               16. panta 3., 4. un 5. punkts 16. panta 6. punkts               17. panta 1. punkts 17. panta 2. punkts 17. panta 3. punkts 17. panta 4. punkts               18. pants 19. pants 20. pants 21. pants 22. pants 23. pants 24. pants 25. pants 26. pants 27. pants 28. pants 29. pants 30. pants 31. pants || 105. pants 106. pants 119. pants 4. pants 105. pants, 3. panta 9. punkts 8. panta 4. punkts 139. pants 114. pants 107. panta 1. un 2. punkts 107. panta 3. punkts 109. pants 134. pants 108. pants 4. pants 115. panta b) punkts 117. panta 5. punkts 118. pants ─ 5. pants 2. panta a) punkts ─ 134. pants ─ 128. pants ─ 110. pants 112. pants 113. pants 122. pants 123. pants 117. panta 2. punkts 126. pants 124. panta 1. un 2. punkts 130. pants 131. pants 125. pants 124. panta 3. punkts 4. pants 121. pants ─ ─             ─ ─             4. pants 128. pants ─ 128. panta 1. punkta b) apakšpunkts 129. pants 137. pants, 138. pants ─ 133. pants 4. pants 127. pants ─ ─ 141. pants ─ ─ 144. pants 145. panta 1. un 2. punkts ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─             8. pants 100. panta 1. punkts ─ 106. panta 2. punkts ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

6.           Padomes Direktīva 2002/54/EK

Padomes Direktīva 2002/54/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta pirmā daļa 1. panta otrā daļa 2. panta 1. punkts 2. panta 2. punkts 2. panta 3. punkta A daļa    2. panta 3. punkta B daļa     2. panta 4. punkts 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts 4. pants 5. panta pirmās daļas a) apakšpunkts 5. panta pirmās daļas b) apakšpunkts 5. panta otrā daļa 5. panta trešā daļa 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts 6. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts 6. panta 1. punkta otrā daļa 6. panta 2. punkts 6. panta 3. punkts 7. pants 8. pants 9. panta 1. punkts 9. panta 1.a punkts 9. panta 1.b punkts              9. panta 2. punkts 10. panta 1. punkts 10. panta 2. punkts 11. panta 1. punkts 11. panta 2. punkts 11. panta 3. punkts 12. panta a) punkts 12. panta b) punkts 13. pants 14. pants 15. pants 16. pants 17. pants 18. pants 19. pants 20. pants 21. pants 22. panta 1. punkts 22. panta 2. punkts 22. panta 3. punkts               23. pants 24. pants 25. panta 1. punkts 25. panta 2. punkts 26. pants 27. pants 28. pants 29. pants 30. panta 1. punkta a) apakšpunkts 30. panta 1. punkta b) apakšpunkts  30. panta 1. punkta c) apakšpunkts 30. panta 2. punkts 30.A pants 31. pants 32. pants 33. pants 34. pants 35. pants || 1. pants 46. pants 3. pants, 10. pants 20. panta 2. punkts 20. panta 2. punkts, 23. pants 20. panta 2. punkts, 143. pants 24. pants 12. panta 1. un 2. punkts 20. panta 2. punkts 12. panta 1. punkts 37. pants 39. pants                ─ ─ 2. panta a) un b) punkts 34. panta 1. punkts 4. pants 34. panta 6. punkts ─ 40. pants 75. panta 1. punkts 20. panta 2. punkts, 24. pants 23. panta 1. punkts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkts 20. panta 2. punkts 17. panta 1. punkts 17. panta 4. punkts 18. pants 18. panta 4. punkts 18. panta 5. punkts 19. pants, 21. pants ─ 18. panta 5. punkts 18. panta 5. punkts 18. pants ─ 21. panta 1. punkts 21. panta 6. punkts 42. pants 4. pants 16. panta 2. punkts 38. panta 1. punkts 38. panta 6. punkts 44. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punkts 44. pants 37. pants ─ ─ ─ 16. panta 3. punkts 141. pants 4. pants 16. panta 2. punkts 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts ─ ─ ─ ─ 144. pants 145. panta 1. punkts ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 100. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants ─ 93. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

7.           Padomes Direktīva 2002/55/EK

Padomes Direktīva 2002/55/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta pirmā daļa 1. panta otrā daļa 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts 2. panta 1. punkta b) apakšpunkts 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts 2. panta 1. punkta d) apakšpunkts 2. panta 1. punkta e) apakšpunkts 2. panta 1. punkta f) apakšpunkts 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts 2. panta 2. punkts 2. panta 3. punkts 2. panta 4. punkts 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkts 3. panta 4. punkts 4. panta 1. punkts 4. panta 2. un 3. punkts 4. panta 4. punkts 5. panta 1. punkts 5. panta 2. punkts 5. panta 3. punkts 6. pants 7. panta 1. punkts 7. panta 2. punkts 7. panta 3. punkts 7. panta 4. un 5. punkts 8. pants 9. panta 1. punkts 9. panta 2. un 3. punkts 9. panta 4. punkts 9. panta 5. punkts 9. panta 6. punkts 10. panta 1., 2., 3. un 4. punkts 10. panta 5. punkts 11. pants 12. panta 1. punkts 12. panta 2. punkts 12. panta 3. punkts 13. panta 1. punkts 13. panta 2. punkts 13. panta 3. punkts 13. panta 4. punkts 14. panta 1. un 2. punkts 15. panta 1. punkts 15. panta 2. punkts 15. panta 3. punkts 16. panta 1. punkts 16. panta 2. punkts 17. pants 18. pants 19. pants 20. panta 1., 2. un 3. punkts 20. panta 4. punkts 21. pants 22. panta a) punkts 22. panta b) punkts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkts 23. panta 1. punkta b) apakšpunkts 23. panta 2. punkts 23. panta 3. punkts 24. pants 25. panta 1. punkts               25. panta 1.a punkts 25. panta 1.b punkts            25. panta 2. punkts 26. panta 1. punkts 26. panta 2. punkts 26. panta 3. punkts 27. pants 28. panta 1. punkts               28. panta 2. punkts 28. panta 3. punkts 28. panta 4. punkts 29. pants 30. pants 31. pants 32. pants 33. pants 34. panta 1. punkts 34. panta 2. punkts 35. pants                36. panta 1. punkts 36. panta 2. punkts 36. panta 3. punkts 37. pants 38. pants 39. pants 40. pants 41. pants                42. pants 43. pants 44. pants                45. pants                46. pants 47. pants 48. pants 48. panta 1. punkta b) apakšpunkts                49. pants 50. pants 51. pants 52. pants 53. pants || 1. pants 46. pants 3. panta 5. punkts 11. panta 2. punkts 10. panta 7. punkts 10. panta 8. punkts 10. panta 9. punkts ─ 18. panta 5. punkts 11. panta 3. punkts 53. panta 1. punkta i) apakšpunkts 20. panta 2. punkts, 24. panta 4. punkts 14. panta 1. punkts 51. pants 52. pants 14. panta 1. punkts 56. panta 2. punkta a) apakšpunkts 4. pants 57. pants 60. pants 61. pants 62. pants 14. panta 1. punkts 71. pants 74. pants 75. pants 4. pants 66. pants, 67. pants 51. pants, 86. pants 64. pants 102. panta 1. punkts 53. panta 1. punkta h) apakšpunkts 64. panta 1. punkts 103. pants 76. panta 3. un 4. punkts 86. pants 82. pants 83. pants 84. panta 4. punkts ─ 85. panta 1. punkts 81. pants ─ 85. panta 1. punkts 85. panta 1. punkts 85. panta 2. punkts ─ 4. pants 4. pants, 56. panta 1. punkta c) apakšpunkts 52. pants, 53. pants 41. pants ─ 12. pants 20. panta 2. punkts 2. pants 37. pants 39. pants 2. pants 34. panta 1. punkts 34. panta 6. punkts ─ 40. pants 16. panta 2. punkts, 20. panta 2. punkts 23. panta 1. punkts 23. panta 1. punkta a) apakšpunkts 20. panta 2. punkts 17. panta 1. punkts 18. panta 5. punkts 32. panta 1. punkts 18. pants 19. panta 1. punkts, 21. pants 18. panta 5. punkts 19. panta 4. punkts ─ 18. panta 5. punkts 21. panta 5. punkts 21. panta 1. punkts 21. panta 6. punkts 42. pants 4. pants 12. panta 1. un 2. punkts 20. panta 2. punkts, 21 panta 1. punkts ─ 19. panta 1. un 2. punkts ─ 44. pants 35. pants, 37. pants ─ 30. pants 20. panta 2. punkts, 28. pants 31. pants ─ 14. panta 4. punkts, 56. pants 16. panta 2. punkts, 20 panta 2. punkts 141. pants 4. pants 32. pants, 33. pants 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts     ─ ─ 144. pants 145. panta 1. un 2. punkts ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants ─ ─ ─ 93. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

8.           Padomes Direktīva 2002/56/EK

Padomes Direktīva 2002/56/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta pirmā daļa 1. panta otrā daļa 2. pants 3. panta 1. punkta pirmais teikums                3. panta 1. punkta otrais teikums 3. panta 1. punkta trešais teikums 3. panta 2., 3. un 4. punkts 4. pants 5. pants 6. panta 1. punkta pirmā daļa 6. panta 1. punkta otrā daļa 6. panta 2. punkts 6. panta 3. punkts 7. pants 8. pants 9. pants 10. panta 1. punkts 10. panta 2. punkts 10. panta 3. punkts 11. panta 1. punkts 11. panta 2. punkts 12. panta 1. punkts 12. panta 2. punkts 12. panta 3. punkts 13. panta 1. punkts               13. panta 2. punkts 14. pants 15. pants 16. pants 17. panta 1. punkts 17. panta 2. punkta pirmais teikums 17. panta 2. punkta otrais teikums 18. pants 19. pants 20. pants 21. pants 22. panta 1. punkts 22. panta 2. punkts 22. panta 3. punkts 23. panta 1. punkts 23. panta 2. punkts 24. pants 25. pants 26. pants 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts                27. panta 1. punkta c) apakšpunkts 27. panta 2. punkts 28. pants 29. pants 30. pants 31. pants || 1. pants 46. pants 3. pants 12. panta 1. punkts, 16 panta 2. punkts                ─ ─ 16. panta 2. punkts 12. panta 1. punkts 40. pants 2. pants 4. pants ─ ─ 20. panta 2. punkts 16. panta 2. punkts 16. panta 2. punkts 16. panta 2. punkts 17. panta 4. punkts 17. panta 4. punkts 17. pants, 18. pants 18. panta 5. punkts 18. panta 2. un 4. punkts 18. panta 4. punkts 18. panta 5. punkts 19. panta 3. punkts, 21. pants 18. panta 5. punkts ─ 21. panta 1. punkts 21. panta 6. punkts 4. pants 40. pants ─ 16. panta 2. punkts 42. pants ─ 44. pants 35. pants, 37. pants 34. pants ─ ─ 45. pants 16. panta 2. punkts 141. pants 4. pants 16. panta 2. punkts 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts     ─ 16. panta 2. punkts ─ 144. pants 145. panta 1. punkts ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 93. pants ─ ─ ─ ─ 8. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 16. pants, 31. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

9.           Padomes Direktīva 2002/57/EK

Padomes Direktīva 2002/57/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/…. (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta pirmā daļa || 1. pants || ─ || ─

1. panta otrā daļa || 46. pants || ─ || ─

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts || 3. pants, 10. pants || ─ || ─

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts || 11. panta 1., 2. un 4. punkts || ─ || ─

2. panta 1. punkta c), d), e), f), g), h), i), j) un k) apakšpunkts || 16. pants, 20. pants || ─ || ─

2. panta 2. punkts || 11. panta 3. punkts || ─ || ─

2. panta 3. punkts || ─ || ─ || ─

2. panta 3.a punkts || ─ || ─ || ─

2. panta 4. punkta a) apakšpunkts || 16. panta 2. punkts || ─ || ─

2. panta 4. punkta b) apakšpunkts || 20. panta 2. punkts || ─ || ─

2. panta 5. punkts || 20. panta 2. punkts || ─ || ─

2. panta 6. punkts || 20. panta 2. punkts || ─ || ─

3. panta 1., 2. un 3. punkts || 12. panta 3. punkts || ─ || ─

3. panta 4. punkts 4. pants 5. panta pirmās daļas a) apakšpunkts 5. panta pirmā daļas b) apakšpunkts 5. panta otrā daļa 5. panta trešā daļa 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts 6. panta pirmās daļas b) apakšpunkts 6. panta 1. punkta otrā daļa 6. panta 2. punkts 6. panta 3. punkts 7. pants 8. pants 9. pants 10. panta 1. punkts 10. panta 2. punkts               11. pants 12. panta 1. punkts 12. panta 2. punkts 12. panta 3. punkts 13. pants 14. pants                15. pants 16. pants 17. pants 18. pants 19. pants 19.a. pants 20. pants 21. panta 1. punkts 21. panta 2. punkts 21. panta 3. punkts 22. panta 1. punkts 22. panta 2. punkts 23. pants 24. pants 25. pants 26. pants 27. panta 1. punkta a) apakšpunkts 27. panta 1. punkta b) apakšpunkts 27. panta 1. punkta c) apakšpunkts 27. panta 2. punkts               28. pants 29. pants 30. pants 31. pants 32. pants 33. pants || 16. panta 3. punkts 12. panta 1. punkts 37. pants 39. pants 44. pants ─ 2. pants 4. pants 34. pants ─ ─ 40. pants 75. panta 1. punkts 20. panta 2. punkts 17. panta 1. punkts, 18 panta 1. punkts                18. panta 5. punkts 18. pants 19. panta 1. punkts, 20 panta 1. punkts ─ 21. panta 5. punkta g) apakšpunkts ─ 21. panta 1. punkts 21. panta 6. punkts 42. pants 4. pants 20. panta 2. punkts ─ 20. panta 2. punkts 42. pants 37. pants 19. pants ─ ─ ─ ─ 20. panta 2. punkts 141. pants 4. pants 16. panta 2. punkts 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts ─ 57. panta 2. punkts ─ ─ ─ 144. pants 145. pants 145. pants || ─ ─ ─ ─ 100. panta 1. punkts ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

10.         Padomes Direktīva 2008/90/EK

Padomes Direktīva 2008/90/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/…. (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta 1. punkts || 1. pants || ─ || ─

1. panta 2. punkts || 11. panta 2. punkts || ─ || ─

1. panta 3. punkts || 4. pants || ─ || ─

1. panta 4. punkts || 46. pants || ─ || ─

2. pants || 3. pants || ─ || ─

3. panta 1. punkts || 12. panta 1. punkts || ─ || ─

3. panta 2. punkts || 4. pants || ─ || ─

3. panta 3. punkts || 4. pants || ─ || ─

3. panta 4. punkts || 2. pants || ─ || ─

4. pants || 16. pants, 20. pants || ─ || ─

5. pants || 5. pants || ─ || ─

6. panta 1. punkts || 7. pants || ─ || ─

6. panta 2. punkts || ─ || ─ || 9. panta 1. punkts

6. panta 3. punkts || 8. pants || ─ || ─

6. panta 4. punkts || ─ || ─ || ─

7. panta 1. punkts || 14. pants, 50. panta 1. punkts || ─ || ─

7. panta 2. punkta pirmā daļa 7. panta 2. punkta otrā daļa || 14. pants, 50. panta 1. punkts 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts || ─ || ─

7. panta 3. punkts || 50. panta 2. punkts || ─ || ─

7. panta 4. punkts || 57. pants || ─ || ─

7. panta 5. punkts || 56. pants || ─ || ─

7. panta 6. punkts || 51. pants, 52. pants || ─ || ─

8. panta 1. punkts || 17. panta 1. punkts || ─ || ─

8. panta 2. punkts || 17. panta 2. punkts || ─ || ─

9. panta 1. punkta a) apakšpunkts || 19. panta 4. un 5. punkts || ─ || ─

9. panta 1. punkta b) apakšpunkts || 19. panta 1. un 2. punkts || ─ || ─

9. panta 1. punkta otrā daļa || 21. panta 5. punkts || ─ || ─

9. panta 2. punkts || ─ || ─ || ─

9. panta 3. punkts || 21. panta 1. punkts || ─ || ─

10. pants || ─ || ─ || ─

11. pants || 37. pants || ─ || ─

12. pants || 44. pants || ─ || ─

13. pants || ─ || 8. pants un 20. panta b) apakšpunkts || ─

14. panta 1. punkts 14. panta 2. punkts || ─ ─ || 13. panta 1. punkts 93. pants || ─ ─

14. panta 3. punkts 14. panta 4. punkts 14. panta 5. punkts 14. panta 6. punkts 14. panta 7. punkts 15. pants || ─ || 93. panta 3. punkta d) apakšpunkts 93. panta 3. punkta b) apakšpunkts 161. panta a) punkta ii) apakšpunkta b) punkts 161. panta a) punkta ii) apakšpunkta b) punkts 93. pants 115. pants || ─

16. pants || ─ || 118. pants || ─

17. panta 1. punkts || 4. pants || ─ || ─

17. panta 2. punkts || 40. pants || ─ || ─

18. pants || 11. panta 3. punkts || ─ || ─

19. pants || 141. pants || ─ || ─

20. pants || ─ || ─ || ─

21. pants || ─ || ─ || ─

22. pants || 144. pants || ─ || ─

23. pants || 145. panta 1. un 2. punkts || ─ || ─

24. pants ||  ─ || ─ || ─

11.         Padomes Direktīva 2002/53/EK

Padomes Direktīva 2002/53/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/…. (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta 1. punkts 1. panta 2. punkts 1. panta 3. punkts 2. pants 3. panta 1. punkts 3. panta 2. punkts 3. panta 3. punkts 4. panta 1. punkts 4. panta 2. punkts 4. panta 3. punkts 4. panta 4. un 5. punkts 4. panta 6. punkts 5. panta 1. punkts 5. panta 2. punkts 5. panta 3. punkts 5. panta 4. punkts 6. pants 7. panta 1. punkts 7. panta 2. punkts 7. panta 3. punkts 7. panta 4. punkts 7. panta 5. punkts 8. pants 9. panta 1. punkts 9. panta 2. un 3. punkts 9. panta 4. punkts 9. panta 5. punkts 9. panta 6. punkts                 10. panta 1., 2., 3. un 4. punkts 10. panta 5. punkts 11. pants 12. panta 1. punkts 12. panta 2. punkts 12. panta 3. punkts 13. panta 1. punkts 13. panta 2. punkts 13. panta 3. punkts 13. panta 4. punkts 14. pants 15. pants 16. panta 1. punkts 16. panta 2. punkts 17. pants 18. pants 19. pants 20. panta 1. punkts 20. panta 2. punkts un 20. panta 3. punkta a) apakšpunkts 20. panta 3. punkta b) apakšpunkts 21. pants 22. pants 23. pants 24. pants 25. pants 26. pants 27. pants 28. pants || 52. panta 1. punkts 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts 46. pants ─ 51. pants 56. panta 3. un 4. punkts 4. pants 56. pants 56. panta 2. punkts ─ 4. pants 57. pants 60. pants 61. pants 62. pants 58. pants 4. pants 71. pants 74. pants 75. pants 4. pants 4. pants 67. panta 1. punkta i) apakšpunkts 53. panta 1. punkts 64. pants 102. panta 1. punkts 53. panta 1. punkta g) apakšpunkts 64. panta 1. punkts 103. pants 76. panta 3. punkts 86. pants 82. pants 83. panta 1. punkts, 84. pants 84. panta 4. punkts ─ 85. panta 1. punkts 81. pants ─ 85. pants 85. pants 4. pants 4. pants, 85. panta 1. punkts 52. pants, 55. pants 45. pants, 85. panta 1. punkts 84. panta 4. punkts ─ 57. pants ─ ─ 44. pants 141. pants ─ ─ 144. pants 145. panta 1. un 2. punkts ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

12.       Padomes Direktīva 2008/72/EK

Padomes Direktīva 2008/72/EK || Šī regula || Regula (ES) Nr. …/…. (Office of Publication, please insert number of Regulation on Official Controls) || Regula (ES) Nr. …/… (Office of Publication, please insert number of Regulation on protective measures against pests of plants)

1. panta 1. punkts 1. panta 2. punkts 1. panta 3. punkts 2. pants 3. pants 4. pants 5. panta 1. punkts 5. panta 2. punkts 5. panta 3. punkts 5. panta 4. punkts 6. panta 1. punkts 6. panta 2. punkts 6. panta 3. punkts 6. panta 4. punkts 7. pants 8. panta 1. punkts 8. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts 8. panta 3. punkts 9. panta 1. un 2. punkts 9. panta 3. punkts 10. panta 1. punkts 10. panta 2. punkts 10. panta 3. punkts 11. panta 1. punkta pirmā daļa 11. panta 1. punkta otrā daļa 11. panta 2. punkts 12. pants 13. pants 14. pants 15. pants 16. pants 17. pants 18. pants 19. pants 20. pants 21. pants 22. pants 23. panta 1. punkts 23. panta 2. punkts 24. pants 25. pants 26. pants 27. pants || 1. pants 11. panta 1., 2. un 4. punkts 11. panta 3. punkts 46. pants 3. pants, 10. pants 16. panta 2. punkts 6. pants 7. pants, 8. pants ─ ─ 5. pants ─ ─ 24. pants ─ 5. pants 2. pants 12. panta 4. punkta a) apakšpunkts ─ 14. panta 1. punkts 52. pants 17. panta 1. punkts 17. panta 2. punkts ─ 17. panta 1. punkts, 28. pants ─ ─ ─ 35. pants, 37. pants 4. pants 4. pants, 40. pants 43. pants, 44. pants 24. pants ─ 20. panta d) punkts ─ 141. pants ─ ─ 4. pants ─ 144. pants 145. panta 1. un 2. punkts ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 36. pants ─ ─ 115. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 8. pants, 13. pants 20. pants ─ 93. pants ─ ─ 8. pants ─ ─ ─ ─ ─ || ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ 9. pants, 15. pants ─ ─ ─ 64. pants ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─ ─

[1]               Eiropas Parlamenta …nostāja un Padomes …nostāja pirmajā lasījumā Eiropas Parlamenta …nostāja un Padomes ….lēmums

[2]               OV L 125, 11.7.1966., 2298. lpp.

[3]               OV L 125, 11.7.1966., 2309. lpp.

[4]               OV L 93, 17.4.1968., 15. lpp.

[5]               OV L 226, 13.8.1998., 16. lpp.

[6]               OV L 11, 15.1.2000., 17. lpp.

[7]               OV L 193, 20.7.2002., 1. lpp.

[8]               OV L 193, 20.7.2002., 12. lpp.

[9]               OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp.

[10]             OV L 193, 20.7.2002., 60. lpp.

[11]             OV L 193, 20.7.2002., 74. lpp.

[12]             OV L 205, 1.8.2008., 28. lpp.

[13]             OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.

[14]             OV L 365, 31.12.1994., 10.-23. lpp.

[15]             OV L 61, 3.3.1997., 1.-69. lpp.

[16]             OV L 106, 17.4.2001., 1.-39. lpp.

[17]             OV L 268, 18.10.2003., 1.-23. lpp.

[18]             OV L 268, 18.10.2003., 24.-28. lpp.

[19]             (Office of Publication, please insert OJ reference number of Regulation on protective measures against pest of plants).

[20]             OV L 162, 21.6.2008., 13.–19. lpp.

[21]             OV L 312, 27.11.2009., 44.-54. lpp.

[22]             ISO 3166-1:2006, valstu un to administratīvi teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi. 1. daļa: Valstu kodi. Starptautiskā standartizācijas organizācija, Ženēva.

Top