EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013PC0095

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar kuru izveido Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas

/* COM/2013/095 final - 2013/0057 (COD) */

52013PC0095

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA , ar kuru izveido Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas /* COM/2013/095 final - 2013/0057 (COD) */


PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

· Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Savā 2008. gada 13. februāra paziņojumā „Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā”[1] Komisija ierosināja izveidot ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS). Šāda sistēma pamatā balstās uz elektronisku reģistru, kurā tiek reģistrēti visu trešo valstu valstspiederīgo, kuri ielaisti īstermiņa uzturēšanās nolūkā, ieceļošanas un izceļošanas datumi un vietas.

Šo priekšlikumu apstiprināja Stokholmas programmā[2], par kuru Eiropadome vienojās 2009. gada decembrī.

Pēc Eiropadomes 2011. gada 23. un 24. jūnija sanāksmes, kurā tika prasīts ātri virzīt uz priekšu viedrobežu tiesību aktu kopumu, t.i., darbu pie Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) un Reģistrēto ceļotāju programmas (RCP) tiesību aktu priekšlikumiem[3], Komisija 2011. gada 25. oktobrī publicēja paziņojumu[4] par IIS un RCP īstenošanas iespējamiem risinājumiem.

Šis priekšlikums tiek iesniegts kopā ar priekšlikumu izveidot Reģistrēto ceļotāju programmu un priekšlikumu izdarīt grozījumus Kopienas Kodeksā par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodeksā)[5] saistībā ar abu jauno sistēmu darbību. Ietekmes novērtējums tiek sniegts par katru sistēmu.

· Vispārīgais konteksts

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu ES pilsoņi un citas personas, kas bauda brīvas pārvietošanās tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem (piemēram, ES pilsoņu ģimenes locekļi), šķērsojot ārējās robežas, gan ieceļojot, gan izceļojot, ir pakļauti minimuma pārbaudei, kas sastāv no ceļošanas dokumenta verifikācijas, lai pārliecinātos par personas identitāti. Taču, ieceļojot visiem pārējiem trešo valstu valstspiederīgajiem, ir jāveic rūpīga pārbaude, kurā pārbauda viņu uzturēšanās mērķi, vai viņiem ir pietiekami iztikas līdzekļi, kā arī veic meklēšanu Šengenas informācijas sistēmā (SIS) un valstu datubāzēs.

Šengenas Robežu kodeksā nav noteikumu par ceļotāju pārrobežu pārvietošanās reģistrēšanu. Pašlaik spiedoga iespiešana ceļošanas dokumentā ir vienīgais veids, kā norādīt ieceļošanas un izceļošanas datumus, kurus robežsargi un imigrācijas iestādes var izmantot, lai aprēķinātu trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās ilgumu Šengenas zonā, kurš nedrīkst pārsniegt 90 dienas 180 dienu periodā. Citi pasākumi un līdzekļi, kas ir pieejami robežšķērsošanas vietās, piemēram datubāzes (SIS un Vīzu informācijas sistēma – VIS), kurās dati obligāti jāaplūko, personai ieceļojot, taču izceļojot – ne, nav paredzētas robežšķērsošanu reģistrēšanai un nevar pildīt šādu funkciju. VIS galvenais nolūks ir dot iespēju pārbaudīt vīzas pieteikuma vēsturi un, personai ieceļojot, pārbaudīt, vai persona, kas pie robežas uzrāda vīzu, ir tā pati persona, kurai vīza ir izsniegta.

Pašlaik nav elektronisku līdzekļu, lai pārbaudītu vai, kur un kad trešās valsts valstspiederīgais ir ieceļojis Šengenas zonā vai izceļojis no tās. Grūtības saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo atļautas uzturēšanās uzraudzību rada arī spiedogu izmantošana un to kvalitāte (piemēram, lasāmība, uzturēšanās aprēķināšanas ilgais process, daļēja un pilnīga viltošana).

Minēto iemeslu dēļ pašlaik nav saskanīga ES mēroga reģistra par ceļotāju ieceļošanu Šengenas zonā un izceļošanu no tās, un tādējādi dalībvalstīm nav uzticamu līdzekļu, lai noteiktu, vai trešās valsts valstspiederīgais ir pārsniedzis atļauto uzturēšanās ilgumu. Trīspadsmit dalībvalstīm[6] ir pašām savas ieceļošanas/izceļošanas sistēmas, kurās tiek vākti ceļotāju burtciparu dati. Visas 13 dalībvalstis atļauj piekļuvi robežpārvaldības, kā arī tiesībaizsardzības nolūkos. Ja persona likumīgi izceļo no tās pašas dalībvalsts, caur kuru tā ieceļoja, minētās sistēmas konstatē atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanu. Atskaitot minēto, nav iespēju izmantot šādas sistēmas, lai atklātu personas, kas pārsniegušas atļauto uzturēšanās termiņu, jo ieceļošanas un izceļošanas ierakstus nevar salīdzināt, ja persona izceļo no Šengenas zonas caur citu dalībvalsti nekā tā dalībvalsts, caur kuru viņa ieceļoja un kurā viņas ieceļošana tika reģistrēta.

Tāpat nepastāv arī uzticami dati par to, cik nelikumīgo imigrantu pašlaik uzturas ES. Piesardzīgas aplēses par nelikumīgo imigrantu skaitu ES svārstās robežās no 1,9 līdz 3,8 miljoniem. Valda vispārīga vienprātība, ka nepārprotams vairākums nelikumīgo imigrantu ir tā sauktie atļautā uzturēšanās termiņa pārsniedzēji, proti, personas, kuras ir likumīgi ieceļojušas īstermiņa uzturēšanās nolūkā un kurām vajadzības gadījumā ir bijusi derīga vīza, bet kuras pēc tam ir palikušas ES pēc viņām atļautā uzturēšanās termiņa beigām. Attiecībā uz nelikumīgo migrantu aizturēšanu[7] 2010. gadā ES kopumā (ES-27) tika aizturētas 505 220 personas, kas, salīdzinot ar iepriekš minētajām aplēsēm, liecina, ka aizturēta tiek vien neliela daļa personu, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu.

Ja trešo valstu valstspiederīgie pēc ieceļošanas Šengenas zonā iznīcina savus dokumentus, ir ļoti svarīgi, lai iestādēm būtu piekļuve uzticamai informācijai, lai noteiktu šādu personu identitāti.

Šim priekšlikumam pievienotais tiesību akta finanšu pārskats ir balstīts uz pētījumu par IIS un RCP izmaksām, ko veicis ārējs līgumdarba veicējs.

Šā priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai mērķi ir šādi:

– radīt IIS un izveidot juridisku pamatu tehniskās sistēmas izstrādei un īstenošanai;

– noteikt IIS izmantošanas mērķi, kārtību un pienākumus saistībā ar to;

– uzticēt Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā[8] (Aģentūrai) centrālās sistēmas izstrādi un darbības pārvaldību.

Šī regula ir IIS tiesiskā regulējuma pamatinstruments. Lai papildinātu minēto tiesisko regulējumu, vienlaikus ar šo priekšlikumu tiek iesniegts priekšlikums grozīt Šengenas Robežu kodeksu attiecībā uz sistēmas izmantošanu robežu pārvaldības procesa ietvaros.

IIS nolūks būs uzlabot ārējo robežu pārvaldību un cīņu pret nelikumīgo migrāciju, nodrošinot sistēmu, kura

· aprēķina katra ceļotāja atļauto uzturēšanās termiņu; tostarp, ja ceļotājs ir bieži apmeklējis Šengenas zonu, paredzēts, personai ieceļojot, ātri un precīzi aprēķināt, cik dienas ir atlikušas no maksimāli atļautajām 90 dienām 180 dienu periodā; bet, personai izceļojot, pārbaudīt, vai ceļotājs ir ievērojis atļauto uzturēšanās termiņu; un teritorijā, attiecībā uz pārbaužu veikšanu trešo valstu valstspiederīgajiem, lai pārbaudītu viņu uzturēšanās likumību;

· palīdz identificēt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā; tas jo īpaši attiecas uz personām, par kurām teritorijā veikto pārbaužu laikā tiek konstatēts, ka tām nav ceļošanas dokumentu vai kādu citu identifikācijas līdzekļu;

· sniedz atbalstu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas reižu analīzei; tas jo īpaši ietver skaidras ainas apzināšanos par ceļošanas plūsmām pie ārējām robežām un to personu skaitu, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, dalot, piemēram, pēc ceļotāju valstspiederības.

Sistēmas paredzētā ietekme tiek sīkāk novērtēta un izklāstīta ietekmes novērtējumā, un to var apkopot šādi:

· precīzas informācijas ātra sniegšana robežsargiem robežpārbaužu laikā, aizstājot pašreizējo lēno un neuzticamo sistēmu, kurā pasēs manuāli tiek iespiests spiedogs; tas ļaus gan labāk uzraudzīt atļauto uzturēšanos, gan efektīvāk veikt robežpārbaudes;

· precīzas informācijas sniegšana ceļotājiem par viņiem atļautās uzturēšanās maksimālo ilgumu;

· precīzas informācijas sniegšana par to, kuras personas pārsniedz atļautās uzturēšanās termiņu, tādējādi sniedzot atbalstu kontrolei teritorijā un nelikumīgo migrantu aizturēšanai;

· atbalsts nelikumīgo migrantu identificēšanai; IIS glabājot biometriskos datus par visām personām, uz kurām neattiecas vīzas prasība, un ņemot vērā, ka vīzas turētāju biometriskie dati tiek glabāti VIS, dalībvalstu iestādes varēs identificēt visus teritorijā atklātos nelikumīgos migrantus bez dokumentiem, kuri ārējo robežu ir šķērsojuši likumīgi; tas savukārt veicinās atgriešanas procesu;

· sistēmas veiktā analīze ļaus īstenot uz pierādījumiem balstītu pieeju, piemēram, vīzu politikai, jo IIS sniegs precīzus datus par to, vai konkrētas valsts valstspiederīgie rada problēmas saistībā ar atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanu, kas būtu svarīgs elements, lemjot par to, vai attiecībā uz konkrēto trešo valsti noteikt vai attiecīgā gadījumā atcelt vīzas prasību;

· atceļot spiedogu manuālu iespiešanu pasēs robežpārbaudes laikā, kļūs iespējams nodrošināt pilnībā automatizētu robežkontroli attiecībā uz dažiem trešo valstu valstspiederīgajiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Reģistrēto ceļotāju programmas priekšlikumā, kurš tiek iesniegts vienlaikus ar šo priekšlikumu.

· Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1931/2006, ar ko nosaka vietējās pierobežas satiksmes noteikumus pie dalībvalstu ārējām sauszemes robežām un ar ko groza Šengenas Konvencijas noteikumus.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 767/2008 par Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar īstermiņa vīzām (VIS regula).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011, ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

· Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Tā ir aprakstīta pievienotajā ietekmes novērtējumā.

· Ietekmes novērtējums

Pirmais ietekmes novērtējums[9] tika veikts 2008. gadā, gatavojot Komisijas paziņojumu par šo tematu, bet otrais tika pabeigts 2012. gadā[10]. Pirmajā novērtējumā tika analizēti politikas risinājumi un to paredzamā ietekme, un tika secināts, ka būtu jāveido IIS.

Pēc apspriešanās un iepriekšējas caurlūkošanas pēdējā minētajā ietekmes novērtējumā tika analizēti īstenošanas galvenie iespējamie risinājumi.

Dažādu risinājumu un apakšrisinājumu analīze liecināja, ka vēlamajam risinājumam attiecībā uz IIS vajadzētu būt šādam.

IIS tiks izstrādāta kā centralizēta sistēma, kura sastāv gan no burtciparu, gan biometriskiem datiem. Datu glabāšanas laiks parastos gadījumos būtu seši mēneši, bet atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanas gadījumā – pieci gadi.

Uz biometrisko datu izmantošanu attiektos trīs gadus ilgs pārejas periods, lai dalībvalstis varētu pielāgot procesus robežšķērsošanas vietās.

Pēc divu gadu perioda IIS būtu jāizvērtē, un šajā kontekstā Komisija īpaši izvērtētu iespēju paredzēt piekļuvi sistēmai tiesībaizsardzības nolūkos, kā arī datu glabāšanas laiku, ņemot vērā arī pieredzi, kas saistībā ar šādu piekļuvi gūta VIS. Vajadzības gadījumā izvērtējumam tiktu pievienots Komisijas priekšlikums izdarīt grozījumus regulā, lai noteiktu šādas piekļuves nosacījumus. Minētie nosacījumi būtu stingri jānosaka, lai nodrošinātu precīzu datu aizsardzības režīmu, un tos varētu izstrādāt, par paraugu ņemot VIS tiesiskajā regulējumā paredzētos nosacījumus.

Ietekmes novērtējuma padome (IAB) pārskatīja ietekmes novērtējuma projektu un sniedza savu atzinumu 2012. gada 14. martā un 2012. gada 8. jūnijā (par pārskatīto redakciju). Ziņojuma pārskatītajā redakcijā tika ņemti vērā ieteikumi uzlabojumiem. Konkrēti, tika veiktas šādas izmaiņas: ir sniegta papildu informācija par apspriešanos ar ieinteresētajām personām; ir pārskatīts un vienkāršots vispārējais pamatojums; problēmu definīcijas ir izvērstākas un sīkākas gan attiecībā uz nelikumīgās migrācijas vispārīgo problēmu, gan konkrētām īstenošanas problēmām; ir paplašināts pamatscenārijs, lai labāk aprakstītu notikumu gaitu, ja ES neveiktu turpmāku rīcību; risinājumi ir pārstrukturēti un vienkāršoti; risinājumu novērtējums ir uzlabots un veikts loģiskāk, parādot, kuri risinājumi ir saistīti un kuri ne; ir plašāk izskaidrota izmaksu aprēķina metode; vēlamā risinājuma analīze un apraksts ir pārskatīts un tiešāk sasaistīts ar datiem, kas būs pieejami turpmāk.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

· Ierosināto darbību kopsavilkums

Jādefinē IIS mērķis, funkcijas un pienākumi. Turklāt nepieciešams pilnvarot Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā izstrādāt sistēmu un pārvaldīt tās darbību. Priekšlikuma sīks izskaidrojums pa pantiem ir pieejams atsevišķā Komisijas dienestu darba dokumentā.

· Juridiskais pamats

Šīs regulas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību 74. pants un 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts. Līguma 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts ir atbilstīgs juridiskais pamats, lai turpmāk noteiktu pasākumus attiecībā uz dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu un izstrādātu standartus un procedūras, kas dalībvalstīm jāievēro, veicot personu pārbaudes pie šādām robežām. Līguma 74. pants ir atbilstīgs juridiskais pamats IIS izveidei un uzturēšanai un informācijas apmaiņas procedūrām starp dalībvalstīm, nodrošinot sadarbību starp dalībvalstu attiecīgajām iestādēm, kā arī starp minētajām iestādēm un Komisiju jomās, uz kurām attiecas Līguma V sadaļa.

· Subsidiaritātes princips

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 77. panta 2. punkta b) apakšpunktu Savienībai ir tiesības pieņemt pasākumus attiecībā uz personu pārbaudēm un dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanas efektīvu uzraudzību. Pašreizējos ES noteikumus par dalībvalstu ārējo robežu šķērsošanu nepieciešams grozīt, lai ņemtu vērā to, ka pašlaik nav uzticamu līdzekļu, lai uzraudzītu to trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos, kuri ir uzņemti īstermiņa uzturēšanās nolūkā, ņemot vērā pašreizējo sarežģīto un laikietilpīgo spiedoga iespiešanas pienākumu, kas nav pietiekams, lai dalībvalstu iestādes, veicot ceļotāja pārbaudi pie robežas vai pārbaudes valstu teritorijā, varētu izvērtēt atļauto uzturēšanās termiņu, kā arī valstu sistēmu ļoti niecīgo noderīgumu šādu mērķu sasniegšanā zonā bez iekšējās robežkontroles.

Lai uzlabotu migrācijas pārvaldības efektivitāti, vajadzētu būt pieejamai informācijai par to, kas atrodas ES teritorijā un kas ievēro maksimāli atļauto īstermiņa uzturēšanās termiņu – 90 dienas 180 dienu laikā, par atļauto uzturēšanās termiņu pārsniedzošo ceļotāju valstspiederību un piederību grupai (kurai vīza nav vajadzīga/vīza ir vajadzīga), un kura vajadzīga izlases kārtībā teritorijā veiktu pārbaužu atbalstam, lai atklātu personas, kas uzturas nelikumīgi.

Ir nepieciešams kopīgs režīms, lai izveidotu saskaņotus noteikumus par pārrobežu pārvietošanās reģistrēšanu un atļautās uzturēšanās uzraudzību Šengenas zonā kopumā.

Tādējādi dalībvalstis, rīkojoties atsevišķi, nevar pietiekami labi sasniegt priekšlikuma mērķus.

· Proporcionalitātes princips

Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikts, ka Savienības rīcība ir samērīga ar Līguma mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Šīs ES rīcības izvēlētajam veidam jārada iespēja sasniegt priekšlikuma mērķi un to īstenot pēc iespējas efektīvāk. Ar ierosināto iniciatīvu tiek turpmāk pilnveidots Šengenas acquis, lai nodrošinātu, ka kopīgi noteikumi pie ārējām robežām tiek piemēroti vienādi visās Šengenas dalībvalstīs. Tā izveido instrumentu, kas sniegs Eiropas Savienībai informāciju par to, cik trešo valstu valstspiederīgo ieceļo ES teritorijā un izceļo no tās, kam ir neatsverama nozīme ilgtspējīgas un uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā migrācijas un vīzu jomā. Turklāt tā ir proporcionāla attiecībā uz personas datu aizsardzību, jo tā neprasa vākt un glabāt vairāk datu un uz ilgāku laiku nekā tas ir absolūti nepieciešams, lai sistēma varētu darboties un pildīt savus mērķus. Tā ir proporcionāla arī izmaksu ziņā, ņemot vērā to, kāds ieguvums no sistēmas būs visām dalībvalstīm attiecībā uz kopīgās ārējās robežas pārvaldību un virzību uz kopīgu ES migrācijas politiku.

Tādējādi priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu.

· Juridiskā instrumenta izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda/-u iemesla/-u dēļ.

Ar šo priekšlikumu tiks izveidota centralizēta sistēma, ar kuras starpniecību dalībvalstis sadarbosies cita ar citu, tādēļ ir nepieciešama kopīga arhitektūra un darbības noteikumi. Turklāt tajā tiks paredzēti noteikumi par robežpārbaudēm pie ārējām robežām, kas visās dalībvalstīs ir vienādas. Tādējādi par juridisko instrumentu var izvēlēties vienīgi regulu.

· Pamattiesības

Ierosinātā regula ietekmē pamattiesības, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (ES Pamattiesību hartas 8. pants), tiesības uz brīvību un drošību (Hartas 6. pants), privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (Hartas 7. pants), patvēruma tiesības (Hartas 18. pants) un aizsardzību pārvietošanas, izraidīšanas un izdošanas gadījumā (Hartas 19. pants).

Priekšlikumā ir ietverti aizsardzības pasākumi attiecībā uz personas datiem, īpaši piekļuvi tiem, kura būtu stingri jāattiecina vienīgi uz šīs regulas mērķi un ar regulu norīkotajām kompetentajām iestādēm. Aizsardzības pasākumi attiecībā uz personas datiem ietver arī piekļuves tiesības un tiesības uz datu labošanu vai dzēšanu.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Komisijas priekšlikums nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (MFF) ietver priekšlikumu Iekšējās drošības fondam 2014.–2020. gadā atvēlēt 4,6 miljardus euro. Priekšlikumā 1,1 miljards euro ir paredzēts kā indikatīva summa IIS un RCP izstrādei, pieņemot, ka izstrādes izmaksas sāksies no 2015. gada[11].

Šis finansiālais atbalsts aptvertu ne tikai centrālo komponentu izmaksas visā MFF periodā (ES līmenī, gan izstrādes, gan darbības izmaksas), bet arī abu minēto sistēmu dalībvalstu komponentu izstrādes izmaksas pieejamo resursu robežās. Finansiāls atbalsts valstu izstrādes izmaksām nodrošinātu to, ka sarežģītie ekonomiskie apstākļi valstīs neapdraud vai nekavē projektus. Tas ietver 146 miljonus euro valsts līmeņa izmaksās saistībā ar IT sistēmu izvietošanu, gala lietotāju aprīkojuma izvietošanas telpām un operatoru biroju telpām. Tas ietver arī 341 miljonu euro valsts līmeņa izmaksām saistībā ar uzturēšanu, piemēram, datoraprīkojuma un programmatūras licencēm.

Kad jaunās sistēmas sāktu darboties, turpmāko darbības izmaksu atbalstam dalībvalstīs varētu izmantot valstu programmas. Tiek ierosināts, ka dalībvalstis var izmantot 50 % piešķīrumu no valsts programmām, lai atbalstītu to IT sistēmu darbības izmaksas, kuras tiek izmantotas, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas pār Savienības ārējām robežām. Šajās izmaksās var ietvert VIS, SIS un šajā laikā izveidoto jauno sistēmu pārvaldības izmaksas, personāla izmaksas, apkalpošanas izmaksas, drošu telpu īres izmaksas utt. Tādējādi turpmākais instruments vajadzības gadījumā nodrošinātu finansējuma nepārtrauktību.

5.           PAPILDU INFORMĀCIJA

· Līdzdalība

Šis priekšlikums pilnveido Šengenas acquis, jo tas attiecas uz ārējo robežu šķērsošanu. Tāpēc ir jāņem vērā šādas sekas saistībā ar dažādajiem protokoliem un nolīgumiem ar asociētajām valstīm.

Dānija. Saskaņā ar 1. un 2. pantu (22.) Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Dānija nepiedalās tādu Padomes pasākumu pieņemšanā, kas paredzēti LESD Trešās daļas V sadaļā.

Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

Apvienotā Karaliste un Īrija. Saskaņā ar 4. un 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā un Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, un Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās Regulā (EK) Nr. 562/2006 (Šengenas Robežu kodekss). Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tām nav saistoša un nav jāpiemēro.

Islande un Norvēģija. Procedūras, kas noteiktas Asociācijas nolīgumā, ko noslēgusi Padome un Islandes Republika, un Norvēģijas Karaliste par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir piemērojamas, jo šis priekšlikums papildina Šengenas acquis, kā paredzēts minētā nolīguma A pielikumā[12].

Šveice. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[13].

Lihtenšteina. Šī regula pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā Protokola nozīmē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[14].

Kipra, Bulgārija un Rumānija. Šī regula, ar kuru izveido IIS, aizstāj attiecīgo pienākumu pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās ilgumu un iespiest spiedogu pasē. Šos noteikumus dalībvalstīm, kas pievienojas, bija jāpiemēro no brīža, kad tās pievienojās Eiropas Savienībai.

2013/0057 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ,

ar kuru izveido Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 77. panta 2. punkta b) un d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[15],

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[16],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[17],

pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Komisijas 2008. gada 13. februāra paziņojumā „Sagatavojot nākamos soļus robežu pārvaldībai Eiropas Savienībā”[18] ir izklāstīta nepieciešamība Eiropas integrētās robežu pārvaldības stratēģijas ietvaros izveidot Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, kurā elektroniski reģistrē to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas laiku un vietu, kas ir īstermiņa uzturēšanās nolūkā uzņemti Šengenas zonā, un kurā aprēķina viņu atļautās uzturēšanās ilgumu.

(2) Eiropadome 2008. gada 19. un 20. jūnijā uzsvēra to, cik svarīgi ir turpināt darbu pie ES integrētas robežu pārvaldības stratēģijas izstrādes, tostarp labāk izmantojot modernās tehnoloģijas, lai uzlabotu ārējo robežu pārvaldību.

(3) Komisijas 2009. gada 10. jūnija paziņojumā „Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa pilsoņu interesēs” tiek atbalstīta elektroniskas sistēmas izveide, lai reģistrētu ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un izceļošanu no tās, šķērsojot ārējās robežas, nolūkā panākt, ka piekļuve šai teritorijai tiek pārvaldīta efektīvāk.

(4) Eiropadome 2011. gada 23. un 24. jūnijā aicināja strauji virzīt uz priekšu darbu pie „viedrobežām”. Komisija 2011. gada 25. oktobrī publicēja paziņojumu „Viedrobežas – risinājumi un turpmākā rīcība”.

(5) Nepieciešams precizēt Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) mērķus un tās tehnisko arhitektūru, paredzēt noteikumus par tās darbību un izmantošanu un noteikt pienākumus, sistēmā ievadāmo datu kategorijas, datu ievadīšanas mērķus, ievadīšanas kritērijus, iestādes, kam ir tiesības piekļūt datiem, brīdinājumu sasaisti un turpmākus noteikumus par datu apstrādi un personas datu aizsardzību.

(6) IIS nebūtu jāpiemēro tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi un kuriem ir uzturēšanās atļauja, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā[19], vai Šengenas Robežu kodeksā minētā uzturēšanās atļauja, jo viņu uzturēšanās termiņš nav ierobežots līdz 90 dienām 180 dienu laikā.

(7) IIS mērķim vajadzētu būt robežkontroles stiprināšanai, nelegālās imigrācijas novēršanai un migrācijas plūsmu pārvaldības atvieglošanai. IIS jo īpaši būtu jāveicina to personu identificēšana, kuras, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem par ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā.

(8) Lai sasniegtu minētos mērķus, IIS būtu jāapstrādā burtciparu dati un – pēc pārejas perioda – pirkstu nospiedumi. Pirkstu nospiedumu izmantošanas radītā ietekme uz ceļotāju privātumu ir pamatota divu iemeslu dēļ. Pirkstu nospiedumi ir uzticama metode, lai identificētu personas, par kurām tiek konstatēts, ka tās atrodas dalībvalstu teritorijā bez ceļošanas dokumentiem vai citiem identifikācijas līdzekļiem, kā parasti rīkojas nelikumīgie migranti. Pirkstu nospiedumi arī sniedz uzticamāku atbilsmi starp likumīgo ceļotāju ieceļošanas un izceļošanas datiem.

(9) IIS būtu jāreģistrē desmit pirkstu nospiedumi, ja tas ir fiziski iespējams, lai varētu precīzi veikt verifikāciju un identifikāciju un garantētu, ka visos apstākļos ir pieejami pietiekami dati.

(10) Uz pirkstu nospiedumu izmantošanu būtu jāattiecina pārejas periods, lai dalībvalstis varētu pielāgot robežpārbaudes procesu un darbu ar pasažieru plūsmām, lai novērstu gaidīšanas laika pieaugumu pie robežas.

(11) Sistēmas tehniskajai attīstībai būtu jāsniedz iespēja sistēmai piekļūt tiesībaizsardzības nolūkos, ja šī regula turpmāk tiktu grozīta, lai atļautu šādu piekļuvi.

(12) Par centralizētas IIS izstrādi un darbības pārvaldību atbildīgai vajadzētu būt Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris)[20]. Šādai sistēmai būtu jāsastāv no centrālās vienības, rezerves centrālās vienības, vienotām saskarnēm katrā dalībvalstī un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo IIS un tīkla ieejas punktiem. Dalībvalstīm būtu jābūt atbildīgām par savu valsts sistēmu izstrādi un darbības pārvaldību.

(13) Lai panāktu sinerģiju un izmaksu efektivitāti, IIS būtu, cik iespējams, jāīsteno paralēli ar Reģistrēto ceļotāju programmu, ko izveido saskaņā ar Regulu COM(2013) 97 final.

(14) Šajā regulā būtu jādefinē dalībvalstu iestādes, kurām var atļaut piekļūt IIS, lai ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu datus IIS konkrētiem nolūkiem un tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

(15) Jebkurai IIS datu apstrādei vajadzētu būt samērīgai ar izvirzītajiem mērķiem un nepieciešamai, lai kompetentās iestādes varētu pildīt savus pienākumus. Izmantojot IIS, kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina tas, ka tiek ievērota tās personas, par kuru datus pieprasa, cilvēka cieņa un integritāte, un tās nedrīkstētu diskriminēt personas, pamatojoties uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju.

(16) Personas dati, kas atrodas IIS, būtu jāuzglabā ne ilgāk, kā vajadzīgs IIS nolūkiem. Ir lietderīgi datus glabāt sešus mēnešus, jo tas ir minimuma periods, kāds nepieciešams, lai aprēķinātu uzturēšanās termiņu. Ilgāks periods, kas nepārsniedz piecus gadus, būtu nepieciešams attiecībā uz personām, kuras atļautās uzturēšanās periodā nav izceļojušas no dalībvalstu teritorijas. Pēc pieciem gadiem dati būtu jādzēš, ja vien nav iemesla tos dzēst agrāk.

(17) Būtu jāparedz precīzi noteikumi attiecībā uz atbildību saistībā ar IIS izstrādi un darbību, uz dalībvalstu atbildību saistībā ar valsts sistēmām un uz valsts iestāžu piekļuvi datiem.

(18) Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz dalībvalstu atbildību saistībā ar kaitējumu, kas nodarīts, pārkāpjot šo regulu. Komisijas atbildību par kaitējuma nodarīšanu nosaka Līguma 340. panta otrā daļa.

(19) Personas datu apstrādei, ko veic dalībvalstis, piemērojot šo regulu, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti[21].

(20) Savienības iestādēm un struktūrām, kad tās pilda pienākumus saistībā ar IIS darbības pārvaldību, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[22].

(21) Dalībvalstu veiktās personas datu apstrādes likumība būtu jāuzrauga neatkarīgām uzraudzības iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. pantu, savukārt Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 45/2001, būtu jāuzrauga Savienības iestāžu un struktūru darbība saistībā ar personas datu apstrādi. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un uzraudzības iestādēm, uzraugot IIS, būtu savā starpā jāsadarbojas.

(22) Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši personas datu aizsardzība (ES Pamattiesību hartas 8. pants), tiesības uz brīvību un drošību (Hartas 6. pants), privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība (Hartas 7. pants), patvēruma tiesības (Hartas 18. pants), aizsardzība pārvietošanas, izraidīšanas un izdošanas gadījumā (Hartas 19. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību (Hartas 47. pants), un tā ir jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(23) Lai efektīvi uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, regulāri jāveic novērtēšana. Būtu sīkāk jāizvērtē nosacījumi, ar kādiem atļauj piekļūt sistēmā glabātajiem datiem tiesībaizsardzības nolūkos un trešām valstīm un glabā datus uz dažādiem periodiem, lai novērtētu, vai sistēma var visefektīvāk dot ieguldījumu cīņā pret teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un ja var, tad kā. Ņemot vērā personas datu lielo skaitu IIS un nepieciešamību pilnībā ievērot to personu privātās dzīves neaizskaramību, kuru personas datus apstrādā IIS, šis novērtējums būtu jāveic divus gadus pēc darbību sākšanas, un tajā būtu jāņem vērā VIS īstenošanas rezultāti.

(24) Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas attiecībā uz šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un būtu jānodrošina, ka tās tiek īstenotas.

(25) Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[23].

(26) Kopīgas IIS izveidi zonas bez iekšējām robežām mērogā un kopīgu pienākumu, nosacījumu un procedūru noteikšanu saistībā ar datu izmantošanu nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un ierosinātās darbības mēroga un seku dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(27) Saskaņā ar 1. un 2. pantu 22. protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pamatojas uz Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos valsts tiesību aktos.

(28) Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[24]; tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(29) Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā[25]; tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(30) Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[26], šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta A punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai[27].

(31) Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[28], šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK 3. pantu[29].

(32) Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā[30], šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES 3. pantu[31],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. NODAĻA Vispārīgi noteikumi

1. pants Priekšmets

Ar šo izveido sistēmu, kas tiek dēvēta par „Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu” (IIS), lai reģistrētu un uzglabātu informāciju par to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas laiku un vietu, kuri šķērso ārējās robežas un tiek uzņemti dalībvalstu teritorijā īstermiņa uzturēšanās nolūkā, aprēķinātu viņu uzturēšanās ilgumu un ģenerētu brīdinājumus dalībvalstīm pēc tam, kad atļautie uzturēšanās termiņi ir beigušies.

2. pants IIS izveide

1.           IIS ir 6. pantā noteiktā struktūra.

2.           Ar šo Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (turpmāk – Aģentūra) tiek uzticēti uzdevumi izstrādāt IIS un pārvaldīt tās darbību, tostarp 12. pantā minētās biometrisko datu apstrādes funkcijas.

3. pants Darbības joma

1.           Šo regulu piemēro visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas īstermiņa uzturēšanās nolūkā tiek uzņemti dalībvalstu teritorijā un kuriem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu tiek veiktas robežpārbaudes.

2.           Šo regulu nepiemēro, ja ārējo robežu šķērso

a)      Savienības pilsoņa ģimenes locekļi, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/38/EK un kuriem ir šajā direktīvā minētā uzturēšanās atļauja;

b)      trešo valstu valstspiederīgo ģimenes locekļi, kuriem saskaņā ar Savienības tiesībām ir tiesības brīvi pārvietoties un kuriem ir Direktīvā 2004/38/EK minētā uzturēšanās atļauja.

Šo regulu nepiemēro a) un b) apakšpunktā minētajiem ģimenes locekļiem arī tad, ja viņi nepavada Savienības pilsoni vai trešās valsts valstspiederīgo, kuram ir tiesības brīvi pārvietoties, vai neieceļo kopā ar viņu;

c)      Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 15. punkta minēto uzturēšanās atļauju turētāji;

d)      Andoras, Monako un Sanmarīno valstspiederīgie.

4. pants Mērķis

IIS mērķis ir uzlabot ārējo robežu pārvaldību un cīņu pret nelikumīgo imigrāciju, īstenot integrētu robežu pārvaldības politiku, sadarbību un apspriešanos starp robežas iestādēm un imigrācijas iestādēm tādējādi, ka dalībvalstis sniedz piekļuvi informācijai par to, kad un kur trešo valstu valstspiederīgie ir ieceļojuši un izceļojuši, šķērsojot ārējo robežu, un atvieglo ar to saistīto lēmumu pieņemšanu, lai

– stiprinātu pārbaudes ārējās robežas robežšķērsošanas vietās un apkarotu nelikumīgo imigrāciju;

– aprēķinātu trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzņemti īstermiņa uzturēšanās nolūkā, atļautās uzturēšanās ilgumu un uzraudzītu minēto aprēķināšanu;

– palīdzētu identificēt personas, kas, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā;

– ļautu dalībvalstu valsts iestādēm identificēt personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un veikt atbilstošus pasākumus;

– analīzes nolūkā vāktu statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu.

5. pants Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1) „ārējās robežas” ir ārējās robežas, kā definēts Šengenas Robežu kodeksa 2. panta 2. punktā;

(2) „robežas iestādes” ir kompetentās iestādes, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir norīkotas veikt personu pārbaudes robežšķērsošanas vietās pie ārējās robežas saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu;

(3) „imigrācijas iestādes” ir kompetentās iestādes, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir norīkotas izvērtēt trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās nosacījumus dalībvalstu teritorijā un pieņemt ar to saistītos lēmumus;

(4) „vīzu iestādes” ir iestādes, kuras katrā dalībvalstī ir atbildīgas par vīzas pieteikumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu par tiem vai par lēmumiem anulēt, atcelt vai pagarināt vīzas, tostarp tās ir centrālās vīzu iestādes un iestādes, kas ir atbildīgas par vīzu izsniegšanu pie robežas saskaņā ar Vīzu kodeksu[32];

(5) „trešās valsts valstspiederīgais” ir persona, kas nav Savienības pilsonis Līguma 20. panta nozīmē, izņemot personas, kurām saskaņā ar nolīgumiem starp Savienību vai Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešām valstīm, no otras puses, ir tiesības brīvi pārvietoties, kas ir līdzvērtīgas Savienības pilsoņu tiesībām;

(6) „ceļošanas dokuments” ir pase vai cits līdzvērtīgs dokuments, kas ļauj tā turētājam šķērsot ārējās robežas un kam var piestiprināt vīzu;

(7) „īstermiņa uzturēšanās” ir uzturēšanās dalībvalstu teritorijā, kuras ilgums nepārsniedz 90 dienas jebkurā 180 dienu periodā;

(8) „atbildīgā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir ievadījusi datus IIS;

(9) „verifikācija” ir datu kopumu salīdzināšana, lai apstiprinātu identitāti (pārbaude „viens pret vienu”);

(10) „identifikācija” ir personas identitātes noteikšana, meklējot datubāzē un salīdzinot ar daudziem datu kopumiem (pārbaude „viens pret daudziem”);

(11) „burtciparu dati” ir dati, ko veido burti, cipari, īpašas zīmes, atstarpe un pieturzīmes;

(12) „biometriskie dati” ir pirkstu nospiedumi;

(13) „persona, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu” ir trešās valsts valstspiederīgais, kas neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz īstermiņa uzturēšanās ilgumu dalībvalstu teritorijā;

(14) „Aģentūra” ir aģentūra, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1077/2011[33];

(15) „Frontex” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004[34];

(16) „uzraudzības iestāde” ir uzraudzības iestāde, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. pantu;

(17) „darbības pārvaldība” ir visi uzdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu lielapjoma IT sistēmu darbību, tostarp atbildība par to izmantoto komunikācijas infrastruktūru;

(18) „izstrāde” ir visi uzdevumi, kas nepieciešami, lai radītu lielapjoma IT sistēmu, tostarp komunikācijas infrastruktūru, ko tā izmanto.

6. pants IIS tehniskā arhitektūra

IIS veido

(a) centrāla sistēma, kas ietver centrālo vienību un rezerves centrālo vienību, kura spēj nodrošināt visas centrālās vienības funkcijas sistēmas darbības traucējumu gadījumā;

(b) valsts sistēma, kas ietver nepieciešamo aparatūru, programmatūru un valsts komunikācijas infrastruktūru, lai saslēgtu 7. panta 2. punktā noteikto kompetento iestāžu galalietotāju ierīces ar tīkla ieejas punktiem katrā dalībvalstī;

(c) vienota saskarne katrā dalībvalstī, kas ir balstīta uz kopīgām tehniskajām specifikācijām un ir identiska visām dalībvalstīm;

(d) tīkla ieejas punkti, kas ir daļa no vienotās saskarnes un ir valstu piekļuves punkti, kas savieno katras dalībvalsts valsts sistēmu ar centrālo sistēmu un

(e) komunikācijas infrastruktūra starp centrālo sistēmu un tīkla ieejas punktiem.

7. pants Piekļuve datu ievadīšanai, grozīšanai, dzēšanai un aplūkošanai

1.           Saskaņā ar 4. pantu piekļuvi IIS, lai saskaņā ar šo regulu ievadītu, grozītu, dzēstu un aplūkotu 11. un 12. pantā minētos datus, paredz vienīgi to katras dalībvalsts iestāžu pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem, kuras ir kompetentas 15. līdz 22. pantā noteiktajiem mērķiem, tiktāl, cik tas ir nepieciešams uzdevumu pildīšanai saskaņā ar šo mērķi un ir samērīgi ar izvirzītajiem mērķiem.

2.           Katra dalībvalsts norīko kompetentās iestādes, tostarp robežas, vīzu un imigrācijas iestādes, kuru pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve IIS, lai tajā ievadītu, grozītu, dzēstu vai aplūkotu datus. Katra dalībvalsts nekavējoties paziņo Aģentūrai šo iestāžu sarakstu. Šajā sarakstā norāda nolūku, kurā katra iestāde drīkst piekļūt datiem IIS.

Trīs mēnešos pēc tam, kad IIS ir sākusi darboties saskaņā ar 41. pantu, Aģentūra konsolidētu sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Ja sarakstā ir grozījumi, Aģentūra vienu reizi gadā publicē atjauninātu konsolidētu sarakstu.

8. pants Vispārējie principi

1.           Katra kompetentā iestāde, kurai saskaņā ar šo regulu ir atļauts piekļūt IIS, nodrošina, ka IIS izmantošana ir nepieciešama, atbilstīga un samērīga ar kompetento iestāžu uzdevumu pildīšanu.

2.           Katra kompetentā iestāde nodrošina, ka IIS izmantošanā tā nediskriminē trešo valstu valstspiederīgos, pamatojoties uz dzimumu, rasi vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju, un ka tā pilnībā ievēro personas cilvēka cieņu un integritāti.

9. pants Automātiskais kalkulators

IIS ir iestrādāts automatizēts mehānisms, kas norāda katra IIS reģistrētā trešās valsts valstspiederīgā maksimāli atļauto uzturēšanās termiņu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 5. panta 1. punktu.

Automātiskais kalkulators

a)           personai ieceļojot, informē kompetentās iestādes un trešās valsts valstspiederīgo par atļauto uzturēšanās termiņu;

b)           personai izceļojot, identificē trešo valstu valstspiederīgos, kuri ir pārsnieguši atļauto uzturēšanās termiņu.

10. pants Informācijas mehānisms

1.           IIS ietver mehānismu, kas automātiski identificē, kuros ieceļošanas/izceļošanas ierakstos nav izceļošanas datu tūlīt pēc atļautā uzturēšanās termiņa beigšanās, un identificē ierakstus, kuros maksimālais atļautais uzturēšanās termiņš ir pārsniegts.

2.           Sistēmas ģenerēts saraksts, kurā ir ietverti 11. pantā minētie dati par visām identificētajām personām, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, ir pieejams norīkotajām kompetentajām valstu iestādēm.

II NODAĻA  Datu ievadīšana un izmantošana, ko veic robežas iestādes

11. pants Vīzas turētāju personas dati

1.           Ja trešās valsts valstspiederīgais iepriekš nav reģistrēts IIS un ja saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu ir pieņemts lēmums atļaut vīzas turētājam ieceļot, robežas iestāde izveido personas individuālu datni, ievadot šādus datus:

a)           uzvārds, uzvārds dzimšanas brīdī (bijušais(-ie) uzvārds(-i)); vārds(-i); dzimšanas datums, dzimšanas vieta, dzimšanas valsts, valstspiederība vai valstspiederības un dzimums;

b)           ceļošanas dokumenta vai dokumentu veids un numurs, izdevējiestāde un izsniegšanas datums;

c)           izdevējas valsts trīs burtu kods un ceļošanas dokumenta/-u derīguma termiņš;

d)           vīzas uzlīmes numurs, tostarp izdevējas valsts trīs burtu kods, un vīzas derīguma termiņš, ja to piemēro;

e)           pirmoreiz ieceļojot ar vīzu, ieceļošanas reižu skaits un atļautais uzturēšanās termiņš, kā norādīts uz vīzas uzlīmes;

f)            ja to piemēro, informācija, ka personai ir atļauta piekļuve Reģistrēto ceļotāju programmai saskaņā ar Regulu COM(2013) 97 final, unikāls identifikatora numurs un dalības statuss.

2.           Katru reizi, kad minētā persona ieceļo, ieceļošanas/izceļošanas ierakstā, ko piesaista minētās personas individuālajai datnei, izmantojot individuālo atsauces numuru, kuru, minēto datni izveidojot, ģenerēja IIS, ievada šādus datus:

a)           ieceļošanas datums un laiks;

b)           ieceļošanas dalībvalsts, robežšķērsošanas vieta un iestāde, kas atļāva ieceļot;

c)           aprēķināts atļautās/-o uzturēšanās/-os dienu skaits un atļautās uzturēšanās pēdējā diena.

3.           Personai izceļojot, ieceļošanas/izceļošanas ierakstā, kurš piesaistīts minētās personas individuālajai datnei, ievada šādus datus:

a)           izceļošanas datums un laiks;

b)           izceļošanas dalībvalsts un robežšķērsošanas vieta.

12. pants To trešo valstu valstspiederīgo personas dati, uz kuriem neattiecas vīzas prasība

1.           Ja trešās valsts valstspiederīgais iepriekš nav reģistrēts IIS un ja saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu ir pieņemts lēmums atļaut ieceļot trešās valsts valstspiederīgajam, kas ir atbrīvots no vīzas prasības, robežas iestāde izveido personas individuālu datni un ievada minētās personas individuālajā datnē desmit pirkstu nospiedumus papildus datiem, kas minēti 11. pantā, izņemot informāciju, kas minēta 11. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā.

2.           Juridisku iemeslu dēļ bērnus, kas jaunāki par 12 gadiem, atbrīvo no prasības nodot pirkstu nospiedumus.

3.           Personas, no kurām ir fiziski neiespējami iegūt pirkstu nospiedumus, faktisku iemeslu dēļ atbrīvo no prasības nodot pirkstu nospiedumus.

Tomēr, ja pirkstu nospiedumu iegūšana nav iespējama uz laiku, personai prasa nodot pirkstu nospiedumus nākamajā ieceļošanas reizē. Robežas iestādēm ir tiesības pieprasīt sīkākus paskaidrojumus par to, kādēļ uz laiku nav iespējams iegūt pirkstu nospiedumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir atbilstīgas procedūras, kas gadījumos, kad rodas grūtības iegūt pirkstu nospiedumus, nodrošina cieņpilnu attieksmi pret personu.

4.           Ja attiecīgā persona saskaņā ar 2. vai 3. punktu ir juridisku vai faktisku iemeslu dēļ atbrīvota no prasības nodot pirkstu nospiedumus, konkrētajos datu laukos izdara atzīmi „nepiemēro”. Sistēma ļauj atšķirt gadījumus, kuros pirkstu nospiedumu nodošana netiek prasīta juridisku iemeslu dēļ, no gadījumiem, kad tos nevar nodot faktisku iemeslu dēļ.

5.           Trīs gadus pēc IIS darbības uzsākšanas reģistrē tikai 1. punktā minētos burtciparu datus.

13. pants Datu ievadīšanas procedūras robežšķērsošanas vietās, ja datne ir reģistrēta iepriekš

Ja datne ir reģistrēta iepriekš, robežas iestāde vajadzības gadījumā atjaunina datnes datus, saskaņā ar 11. un 12. pantu ievada ieceļošanas/izceļošanas ierakstu par katru ieceļošanu un izceļošanu un minēto ierakstu piesaista attiecīgās personas individuālajai datnei.

14. pants Pievienojamie dati, ja dokuments, kas apliecina tiesības uzturēties, tiek atsaukts vai pagarināts

1.           Ja ir pieņemts lēmums atsaukt dokumentu, kas apliecina tiesības uzturēties, vai pagarināt atļautās uzturēšanās termiņu, kompetentā iestāde, kas ir pieņēmusi lēmumu, ieceļošanas/izceļošanas ierakstam pievieno šādus datus:

a)           informāciju par statusu, norādot, ka dokuments, kas apliecina tiesības uzturēties, ir atcelts vai ka atļautās uzturēšanās termiņš ir pagarināts;

b)           iestādi, kura atsauca dokumentu, kas apliecina tiesības uzturēties, vai pagarināja atļautās uzturēšanās termiņu;

c)           lēmuma atsaukt dokumentu, kas apliecina tiesības uzturēties, vai pagarināt atļautās uzturēšanās termiņu vieta un datums;

d)           dokumenta, kas apliecina tiesības uzturēties, jaunais termiņš.

2.           Ieceļošanas/izceļošanas ierakstā norāda dokumenta, kas apliecina tiesības uzturēties, atsaukšanas pamatojumu, kas ir

a)           pamatojums, kādēļ personu izraida;

b)           visi citi lēmumi, kurus dalībvalsts kompetentās iestādes pieņēmušas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un uz kuru pamata trešās valsts valstspiederīgais, kas neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu vai uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, tiek izraidīts vai atstāj valsti.

3.           Ieceļošanas/izceļošanas ierakstā norāda atļautās uzturēšanās termiņa pagarināšanas pamatojumu.

4.           Ja persona ir atstājusi dalībvalstu teritoriju vai ir no tās izraidīta saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu, kompetentā iestāde saskaņā ar 13. pantu ievada datus ieceļošanas/izceļošanas ierakstā attiecībā uz konkrēto ieceļošanu.

15. pants Datu izmantošana verifikācijai pie ārējām robežām

1.           Robežas iestādēm ir piekļuve IIS, lai aplūkotu datus tādā apmērā, kādā dati nepieciešami robežkontroles uzdevumu pildīšanai.

2.           Šā panta 1. punktā minētajos nolūkos robežas iestādēm ir piekļuve, lai veiktu meklēšanu pēc 11. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem datiem apvienojumā ar dažiem vai visiem turpmāk minētajiem datiem:

– dati, kas minēti 11. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

– dati, kas minēti 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

– 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētās vīzas uzlīmes numurs;

– dati, kas minēti 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

– ieceļošanas vai izceļošanas dalībvalsts un robežšķērsošanas vieta;

– dati, kas minēti 12. pantā.

III NODAĻA Datu ievadīšana un IIS izmantošana, ko veic citas iestādes

16. pants IIS izmantošana, izskatot vīzas pieteikumu un lai pieņemtu lēmumu par to

1.           Vīzu iestādes aplūko IIS iekļauto informāciju, izskatot vīzas pieteikumus un lai pieņemtu ar minētajiem pieteikumiem saistītos lēmumus, tostarp lēmumus par to, vai anulēt vai atsaukt izsniegto vīzu, vai pagarināt tās derīguma termiņu, saskaņā ar attiecīgajiem Vīzu kodeksa noteikumiem.

2.           Šā panta 1. punktā minētajos nolūkos vīzu iestādei nodrošina piekļuvi meklēšanai pēc viena vai vairākiem no šādiem datiem:

a)           dati, kas minēti 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā;

b)           vīzas uzlīmes numurs, tostarp 11. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais izdevējas dalībvalsts trīs burtu kods;         

c)           dati, kas minēti 12. pantā.

3.           Ja, meklējot pēc 2. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka IIS ir reģistrēti dati par trešās valsts valstspiederīgo, vīzu iestādēm nodrošina piekļuvi vienīgi, lai 1. punktā minētajos nolūkos aplūkotu datus minētās personas individuālajā datnē un tai piesaistītajos ieceļošanas/izceļošanas ierakstos.

17. pants IIS izmantošana, izskatot pieteikumus piekļuvei RCP

1.           Regulas COM(2013) 97 final, 4. pantā minētās kompetentās iestādes aplūko IIS, lai izskatītu RCP pieteikumus un pieņemtu lēmumus par minētajiem pieteikumiem, tostarp lēmumus par to, vai anulēt vai atsaukt piekļuvi RCP, vai pagarināt tās derīguma termiņu, saskaņā ar attiecīgajiem minētās regulas noteikumiem.

2.           Šā panta 1. punktā minētajos nolūkos kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi meklēšanai pēc viena vai vairākiem datiem, kas minēti 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

3.           Ja, meklējot pēc 2. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka IIS ir reģistrēti dati par trešās valsts valstspiederīgo, kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi vienīgi, lai 1. punktā minētajos nolūkos aplūkotu datus minētās personas individuālajā datnē un tai piesaistītajos ieceļošanas/izceļošanas ierakstos.

18. pants Piekļuve datiem, lai veiktu verifikāciju dalībvalstu teritorijā

1.           Nolūkā verificēt trešās valsts valstspiederīgā identitāti un/vai to, vai tiek izpildīti ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumi dalībvalstu teritorijā, dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir piekļuve meklēšanai pēc personas pirkstu nospiedumiem datos, kas minēti 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, kopā ar 12. pantā minētajiem pirkstu nospiedumiem.

2.           Ja, meklējot pēc 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka IIS ir reģistrēti dati par trešās valsts valstspiederīgo, kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi vienīgi, lai 1. punktā minētajos nolūkos aplūkotu datus minētās personas individuālajā datnē un tai piesaistītajā/-os ieceļošanas/izceļošanas ierakstā/-os.

19. pants Piekļuve datiem, lai veiktu identifikāciju

1.           Iestādēm, kuras ir kompetentas veikt pārbaudes ārējās robežas šķērsošanas vietās saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu, vai dalībvalstu teritorijā par to, vai tiek izpildīti nosacījumi attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos vai pastāvīgu uzturēšanos dalībvalstu teritorijā, ir piekļuve meklēšanai pēc personas pirkstu nospiedumiem vienīgi nolūkā identificēt personas, kuras, iespējams, neatbilst vai vairs neatbilst nosacījumiem attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos vai pastāvīgu uzturēšanos dalībvalstu teritorijā.

2.           Ja, meklējot pēc 1. punktā minētajiem datiem, noskaidrojas, ka IIS ir reģistrēti dati par personu, kompetentajai iestādei nodrošina piekļuvi vienīgi, lai 1. punktā minētajos nolūkos aplūkotu datus minētās personas individuālajā datnē un tai piesaistītajā/-ajos ieceļošanas/izceļošanas ierakstā/-os.

IV NODAĻA Datu glabāšana un grozīšana

20. pants  Datu glabāšanas ilgums

1.           Katru ieceļošanas/izceļošanas ierakstu glabā ne ilgāk kā 181 dienu.

2.           Katru individuālo datni kopā ar tai piesaistīto/-ajiem ieceļošanas/izceļošanas ierakstu/-iem IIS glabā ne ilgāk kā 91 dienu pēc pēdējā izceļošanas ieraksta, ja 90 dienu laikā pēc pēdējā izceļošanas ieraksta nav veikts ieceļošanas ieraksts.

3.           Atkāpjoties no 1. punkta, ja pēc atļautās uzturēšanās termiņa beigām nav veikts izceļošanas ieraksts, datus glabā ne ilgāk kā piecus gadus pēc atļautās uzturēšanās pēdējās dienas.

21. pants Datu grozīšana

1.           Dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas norīkotas saskaņā ar 7. pantu, ir tiesības grozīt IIS ievadītos datus, labojot vai dzēšot šādus datus saskaņā ar šo regulu.

2.           Informāciju par 10. panta 2. punktā minētajām personām dzēš nekavējoties, ja trešās valsts valstspiederīgais uzrāda pierādījumu atbilstīgi atbildīgās dalībvalsts tiesībām, ka viņš bija spiests pārsniegt atļauto uzturēšanās termiņu neparedzamu un nopietnu iemeslu dēļ, ka viņš ir ieguvis likumīgas tiesības uzturēties vai ka ir pieļauta kļūda. Trešās valsts valstspiederīgajam ir pieejama efektīva tiesību aizsardzība, lai panāktu, ka dati tiek grozīti.

22. pants Datu dzēšana pirms noteiktā laika

Ja pirms 20. pantā minētā termiņa beigām trešās valsts valstspiederīgais ir ieguvis dalībvalsts valstspiederību vai uz viņu sāk attiekties 3. panta 2. punktā noteiktā atkāpe, tā dalībvalsts, kuras valstspiederību viņš ieguvis, vai tā dalībvalsts, kura izdevusi uzturēšanās atļauju, nekavējoties dzēš no IIS individuālo datni un ierakstus, kas ir tai piesaistīti saskaņā ar 11. un 12. pantu. Trešās valsts valstspiederīgajam ir pieejama efektīva tiesību aizsardzība, lai panāktu, ka dati tiek dzēsti.

V NODAĻA Izstrāde, darbība un pienākumi

23. pants Īstenošanas pasākumu pieņemšana, ko Komisija veic pirms izstrādes

              Komisija pieņem šādus pasākumus, kas ir nepieciešami, lai izstrādātu un tehniski īstenotu centrālo sistēmu, vienotās saskarnes un komunikācijas infrastruktūru, tostarp specifikācijas attiecībā uz

(a) pirkstu nospiedumu izšķirtspēju un pirkstu nospiedumu izmantošanu biometriskai verifikācijai IIS;

(b) sistēmas, tostarp tās komunikācijas infrastruktūras, fiziskās arhitektūras projektēšanu;

(c) datu ievadīšanu saskaņā ar 11. un 12. pantu;

(d) piekļuvi datiem saskaņā ar 15. līdz 19. pantu;

(e) datu glabāšanu, grozīšanu, dzēšanu un dzēšanu pirms noteiktā laika saskaņā ar 21. un 22. pantu;

(f) ierakstu glabāšanu un piekļuvi tiem saskaņā ar 30. pantu;

(g) veiktspējas prasībām.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. pantā minēto procedūru.

Tehniskās specifikācijas un to attīstību attiecībā uz centrālo vienību, rezerves centrālo vienību, vienotām saskarnēm un komunikācijas infrastruktūru nosaka Aģentūra pēc Komisijas labvēlīga atzinuma saņemšanas.

24. pants Izstrāde un darbības pārvaldība

1.           Aģentūra ir atbildīga par centrālās vienības, rezerves centrālās vienības, vienoto saskarņu, tostarp tīkla ieejas punktu, un komunikācijas infrastruktūras izstrādi.

Aģentūra izstrādā un ievieš centrālo vienību, rezerves centrālo vienību, vienotās saskarnes un komunikācijas infrastruktūru cik drīz vien iespējams pēc tam, kad ir stājusies spēkā šī regula un Komisija ir pieņēmusi 23. panta 1. punktā paredzētos pasākumus.

Izstrāde sastāv no tehnisko specifikāciju izstrādes un ieviešanas, testēšanas un projekta vispārējās koordinācijas.

2.           Aģentūra ir atbildīga par centrālās vienības, rezerves centrālās vienības un vienoto saskarņu darbības pārvaldību. Tā sadarbībā ar dalībvalstīm vienmēr nodrošina labāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu lietderīguma analīzi.

Aģentūra ir atbildīga arī par komunikācijas infrastruktūras starp centrālo sistēmu un tīkla ieejas punktiem darbības pārvaldību.

IIS darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā nodrošinātu IIS darbību saskaņā ar šo regulu, it īpaši uzturēšanas darbi un tehniska pielāgošana, kas vajadzīga, lai sistēmas darbības kvalitāte būtu apmierinošā līmenī, it īpaši attiecībā uz laiku, kas robežšķērsošanas vietām vajadzīgs, lai veiktu meklēšanu centrālajā datubāzē, un šim laikam jābūt pēc iespējas īsākam.

3.           Neskarot 17. pantu Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, Aģentūra piemēro attiecīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības visiem saviem darbiniekiem, kam jāstrādā ar IIS datiem. Šis pienākums ir spēkā arī tad, kad šie darbinieki vairs nav attiecīgajā amatā vai darbā, vai pēc tam, kad viņi ir izbeiguši darbības.

25. pants Valstu pienākumi

1.           Katra dalībvalsts ir atbildīga par

a)           valsts sistēmas izstrādi un saslēgšanu ar IIS;

b)           valsts sistēmas organizēšanu, pārvaldību, darbību un uzturēšanu; un

c)           kompetento valsts iestāžu pienācīgi pilnvarotu darbinieku piekļuves IIS pārvaldību un organizēšanu saskaņā ar šo regulu un šo darbinieku un viņu profilu izveidi un regulāru atjaunināšanu.

2.           Katra dalībvalsts norīko valsts iestādi, kas nodrošina 7. pantā minētajām kompetentajām iestādēm piekļuvi IIS, un pieslēdz minēto valsts iestādi tīkla ieejas punktam.

3.           Katra dalībvalsts ievēro automatizētas datu apstrādes procedūras.

4.           Pirms iestāžu darbiniekiem, kuriem ir tiesības piekļūt IIS, tiek atļauts apstrādāt IIS glabātos datus, viņus atbilstīgi apmāca par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem.

5.           Valsts sistēmas, kā arī valsts saskarnes uzturēšanas radītās izmaksas sedz no Savienības budžeta.

26. pants Atbildība par datu izmantošanu

1.           Katra dalībvalsts nodrošina to, ka IIS reģistrētos datus apstrādā likumīgi, un it īpaši to, ka tikai pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve datiem, lai pildītu savus uzdevumus saskaņā ar šīs regulas 15. līdz 19. pantu. Atbildīgā dalībvalsts it īpaši nodrošina to, ka

a)           datus vāc likumīgi;

b)           datus IIS reģistrē likumīgi;

c)           dati, kad tos pārsūta uz IIS, ir pareizi un atjaunināti.

2.           Aģentūra nodrošina to, ka IIS darbojas saskaņā ar šo regulu un īstenošanas aktiem, kas minēti 23. pantā. Aģentūra jo īpaši

a)           veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu centrālās sistēmas un komunikācijas infrastruktūras starp centrālo sistēmu un tīkla ieejas punktiem drošību, neskarot katras dalībvalsts atbildību;

b)           nodrošina to, ka tikai pienācīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve datiem, kurus apstrādā IIS, lai saskaņā ar šo regulu pildītu Aģentūras uzdevumus.

3.           Aģentūra informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par pasākumiem, kurus tā veic saskaņā ar 2. punktu, lai sāktu IIS darbību.

27. pants Datu nodošana trešām valstīm, starptautiskām organizācijām un privātām personām

1.           IIS glabātos datus nepārsūta vai nedara pieejamus trešai valstij, starptautiskai organizācijai vai kādai privātai personai.

2.           Atkāpjoties no 1. punkta, datus, kas minēti 11. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā un 12. panta 1. punktā, var pārsūtīt vai darīt pieejamus trešai valstij vai starptautiskai organizācijai, kas uzskaitītas pielikumā, ja tas konkrētos gadījumos vajadzīgs trešo valstu valstspiederīgo identitātes apliecināšanai, tostarp atgriešanas nolūkā, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)           Komisija ir pieņēmusi lēmumu par personas datu pienācīgu aizsardzību attiecīgajā trešā valstī saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 25. panta 6. punktu vai starp Kopienu un attiecīgo trešo valsti ir spēkā atpakaļuzņemšanas nolīgums, vai ir piemērojams Direktīvas 95/46/EK 26. panta 1. punkta d) apakšpunkts;

b)           trešā valsts vai starptautiskā organizācija piekrīt datus izmantot tikai tādā nolūkā, kādā tie tika sniegti;

c)           dati tiek pārsūtīti vai darīti pieejami saskaņā ar attiecīgajām Savienības tiesību normām, it īpaši atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, un tās dalībvalsts tiesību normām, kura datus pārsūta vai dara pieejamus, tostarp uz datu drošību un datu aizsardzību attiecīgajām tiesību normām; un

d)           dalībvalsts, kura datus ievadījusi IIS, ir sniegusi piekrišanu.

3.           Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām saskaņā ar 2. punktu neskar bēgļu un to personu tiesības, kuras pieprasa starptautisku aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz neizraidīšanu.

28. pants Datu drošība

1.           Atbildīgā dalībvalsts nodrošina datu drošību pirms to nosūtīšanas uz tīkla ieejas punktu un to pārsūtīšanas laikā. Katra dalībvalsts nodrošina no IIS saņemto datu drošību.

2.           Katra dalībvalsts attiecībā uz savu valsts sistēmu veic vajadzīgos pasākumus, tostarp pieņem drošības plānu, lai

a)           fiziski aizsargātu datus, tostarp, izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)           liegtu nepiederošām personām piekļuvi valsts iekārtām, kurās dalībvalsts veic darbības saskaņā ar IIS mērķi (piekļuves kontrole iekārtām);

c)           novērstu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu (datu nesēju kontrole);

d)           novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu, kā arī liegtu glabāto personas datu nesankcionētu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)           novērstu datu nesankcionētu apstrādi IIS, kā arī IIS apstrādātu datu nesankcionētu grozīšanu vai dzēšanu (datu ievades kontrole);

f)            nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas piekļūt IIS, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības, izmantojot tikai individuālas lietotāju identitātes un konfidenciālus piekļuves režīmus (datu piekļuves kontrole);

g)           nodrošinātu to, ka visas iestādes, kurām ir tiesības piekļūt IIS, izstrādā profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kas ir pilnvarotas ievadīt, grozīt, dzēst, aplūkot un meklēt datus, un pēc uzraudzības iestāžu lūguma nekavējoties dara tām pieejamus šos profilus (personālie profili);

h)           nodrošinātu to, ka var verificēt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārsūtīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)            nodrošinātu iespēju verificēt un noteikt, kādi dati ir apstrādāti IIS, kad, kas un kādam mērķim tos ir apstrādājis (datu reģistrēšanas kontrole);

j)            nodrošinātu to, ka personas datu pārsūtīšanas uz IIS vai no tās vai datu nesēju transportēšanas laikā nav iespējama personas datu nesankcionēta nolasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem šifrēšanas paņēmieniem (transportēšanas kontrole);

k)           uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai (paškontrole).

3.           Aģentūra veic nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu mērķus, kas 2. punktā noteikti attiecībā uz IIS darbību, tostarp drošības plāna pieņemšanu.

29. pants Atbildība

1.           Katra persona vai katra dalībvalsts, kam nodarīts kaitējums sakarā ar kādu nelikumīgu datu apstrādes darbību vai kādu darbību, kas nesaskan ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ir tiesīga saņemt kompensāciju no dalībvalsts, kas atbild par nodarīto kaitējumu. Minēto valsti pa daļai vai pilnīgi atbrīvo no šādas atbildības, ja tā pierāda, ka nav atbildīga par faktu, kas izraisījis kaitējumu.

2.           Ja sakarā ar to, ka kāda dalībvalsts nav ievērojusi pienākumus saskaņā ar šo regulu, nodarīts kaitējums, minētā dalībvalsts ir atbildīga par šādu kaitējumu, izņemot gadījumu, kad un ciktāl Aģentūra vai cita dalībvalsts, kas piedalās IIS, nav veikusi saprātīgus pasākumus, lai kaitējumu novērstu vai mazinātu tā sekas.

3.           Pret dalībvalsti vērstas prasības par kompensāciju par kaitējumu, kā minēts 1. un 2. punktā, reglamentē atbildētājas dalībvalsts tiesību aktu noteikumi.

30. pants Datu apstrādes darbību reģistrēšana

1.           Katra dalībvalsts un Aģentūra reģistrē visas datu apstrādes darbības IIS. Šajos ierakstos norāda 7. pantā minētās piekļuves nolūku, datumu un laiku, 11. līdz 14. pantā minēto pārsūtīto datu veidu, 15. līdz 19. pantā minētajai meklēšanai izmantoto datu veidu un tās iestādes nosaukumu, kas ievada vai iegūst datus. Turklāt katra dalībvalsts veic uzskaiti par darbiniekiem, kam ir attiecīgās pilnvaras ievadīt vai iegūt datus.

2.           Šādus ierakstus drīkst izmantot tikai datu aizsardzības uzraudzībai saistībā ar datu apstrādes pieļaujamību, kā arī, lai nodrošinātu datu drošību. Ierakstus aizsargā ar atbilstīgiem pasākumiem, lai tiem nepiekļūtu nepilnvarotas personas, un ierakstus dzēš vienu gadu pēc tam, kad beidzies 20. pantā minētais glabāšanas termiņš, ja vien tie nav nepieciešami jau iesāktās uzraudzības procedūrās.

31. pants Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt IIS datiem, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar uzraudzības iestādi.

32. pants Sankcijas

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka IIS ievadīto datu ļaunprātīga izmantošana ir sodāma saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp ar administratīvām sankcijām un/vai kriminālsodiem, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

VI NODAĻA Tiesības un uzraudzība saistībā ar datu aizsardzību

33. pants Tiesības uz informāciju

1.           Personas, kuru dati ir reģistrēti IIS, atbildīgā dalībvalsts informē par

a)           37. panta 4. punktā minētā personas datu apstrādātāja identitāti;

b)           datu apstrādes IIS nolūku;

c)           datu saņēmēju kategorijām;

d)           datu uzglabāšanas termiņu;

e)           to, ka datu vākšana ir obligāti vajadzīga, lai varētu izskatīt ieceļošanas nosacījumus;

f)            to, ka personai ir tiesības piekļūt datiem, kas uz viņu attiecas, un tiesības pieprasīt labot nepareizus datus, kas uz viņu attiecas, vai dzēst nelikumīgi apstrādātus datus, kas uz viņu attiecas, tostarp tiesības saņemt informāciju par procedūrām šo tiesību izmantošanai un valsts uzraudzības iestāžu vai, ja tas ir attiecīgi, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontaktinformāciju, kam jāizskata sūdzības saistībā ar personas datu aizsardzību.

2.           Informāciju, kas minēta 1. punktā, sniedz rakstveidā.

34. pants Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

1.           Neskarot pienākumu sniegt citu informāciju atbilstoši Direktīvas 95/46/EK 12. panta a) punktam, jebkurai personai ir tiesības iegūt informāciju par IIS reģistrētajiem datiem, kas uz viņu attiecas, un par to, kura dalībvalsts nosūtījusi datus uz IIS. Šādu piekļuvi datiem var piešķirt tikai dalībvalsts. Katra dalībvalsts reģistrē ikvienu šādas piekļuves pieprasījumu.

2.           Jebkurai personai ir tiesības pieprasīt, lai labo datus, kas attiecas uz viņu un kas ir nepareizi, un lai dzēš datus, ja tie reģistrēti nelikumīgi. Atbildīgā dalībvalsts nekavējoties labo vai dzēš attiecīgos datus saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām.

3.           Ja 2. punktā paredzēto pieprasījumu iesniedz citai dalībvalstij, nevis atbildīgajai dalībvalstij, tās dalībvalsts iestādes, kurām pieprasījums iesniegts, 14 dienu laikā sazinās ar atbildīgās dalībvalsts iestādēm. Atbildīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pārbauda datu pareizību un to, vai dati IIS ir apstrādāti likumīgi.

4.           Ja noskaidrojas, ka IIS reģistrētie dati ir nepareizi vai ir reģistrēti nelikumīgi, atbildīgā dalībvalsts datus labo vai dzēš saskaņā ar 21. pantu. Atbildīgā dalībvalsts attiecīgajai personai nekavējoties rakstiski apstiprina to, ka ir veikti pasākumi, lai labotu vai dzēstu datus, kas uz viņu attiecas.

5.           Ja atbildīgā dalībvalsts nepiekrīt tam, ka IIS reģistrētie dati ir nepareizi vai ir reģistrēti nelikumīgi, tā attiecīgajai personai nekavējoties rakstiski paskaidro, kāpēc tā atsakās labot vai dzēst datus, kas uz viņu attiecas.

6.           Atbildīgā dalībvalsts turklāt informē attiecīgo personu par to, kā tai rīkoties gadījumā, ja tā nepiekrīt sniegtajam paskaidrojumam. Tas ietver informāciju par to, kā iesniegt sūdzību vai celt prasību minētās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kā arī informāciju par palīdzību, tostarp no uzraudzības iestādēm, kas ir pieejama saskaņā ar minētās dalībvalsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem un procedūrām.

35. pants Sadarbība, lai nodrošinātu tiesības uz datu aizsardzību

1.           Dalībvalstis aktīvi sadarbojas, lai aizsargātu tiesības, kas paredzētas 34. pantā.

2.           Katrā dalībvalstī uzraudzības iestāde pēc pieprasījuma palīdz attiecīgajai personai un sniedz tai konsultācijas saistībā ar šīs personas tiesību īstenošanu attiecībā uz tādu datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 28. panta 4. punktu.

3.           Atbildīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kas pārsūtījusi datus, un to dalībvalstu uzraudzības iestādes, kurās pieprasījums iesniegts, šajā nolūkā sadarbojas.

36. pants Tiesību aizsardzības līdzekļi

1.           Katrā dalībvalstī jebkurai personai ir tiesības iesniegt sūdzību vai celt prasību tās dalībvalsts kompetentajās iestādēs vai tiesās, kurā attiecīgā persona saņem atteikumu saistībā ar tiesībām piekļūt datiem vai saistībā ar tiesībām uz to datu labošanu vai dzēšanu, kas uz viņu attiecas, kā paredzēts 35. pantā.

2.           Uzraudzības iestāžu palīdzība ir pieejama visā procesa laikā.

37. pants Uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība

1.           Uzraudzības iestāde uzrauga, vai ir likumīga 11. līdz 14. pantā minētā personas datu apstrāde, ko veic attiecīgā dalībvalsts, tostarp datu pārsūtīšana uz IIS un saņemšana no tās.

2.           Uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta valsts sistēmā notikušo datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem.

3.           Dalībvalstis nodrošina uzraudzības iestādēm pietiekamus resursus, lai pildītu ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

4.           Saistībā ar personas datu apstrādi IIS katra dalībvalsts norīko iestādi, kas ir uzskatāma par personas datu apstrādātāju saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK 2. panta d) punktu un kam ir galvenā atbildība par šīs dalībvalsts veikto datu apstrādi. Katra dalībvalsts paziņo Komisijai par šo iestādi.

5.           Katra dalībvalsts sniedz jebkuru informāciju, ko pieprasījušas uzraudzības iestādes, un jo īpaši tā sniedz minētajām iestādēm informāciju par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 28. pantu, un nodrošina tām piekļuvi saviem 30. pantā minētajiem ierakstiem, un ļauj tām jebkurā laikā iekļūt visās savās telpās.

38. pants Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja veiktā uzraudzība

1.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda, vai Aģentūras veiktā personu datu apstrāde notiek saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi piemēro pienākumus un pilnvaras, kas minēti Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā.

2.           Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta Aģentūras veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem revīzijas standartiem. Šādas revīzijas rezultātus nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūrai, Komisijai un uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojuma pieņemšanas Aģentūrai dod iespēju izteikt savus apsvērumus.

3.           Aģentūra sniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam pieprasīto informāciju, atļauj piekļūt visiem dokumentiem un ierakstiem, kas minēti 30. pantā, kā arī atļauj jebkurā laikā piekļūt visām Aģentūras telpām.

39. pants Sadarbība starp uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

1.           Uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs katrs savu attiecīgo pilnvaru robežās aktīvi sadarbojas saskaņā ar saviem pienākumiem un nodrošina koordinētu IIS un valstu sistēmu uzraudzību.

2.           Viņi savu attiecīgo pilnvaru robežās pēc vajadzības veic attiecīgas informācijas apmaiņu, palīdz viens otram veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas saistībā ar neatkarīgu uzraudzību vai datu subjektu tiesību īstenošanu, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un veicina izpratni par datu aizsardzības tiesībām.

3.           Uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs šajā nolūkā tiekas vismaz divas reizes gadā. Minēto sanāksmju izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Reglamentu pieņem pirmajā sanāksmē. Ja nepieciešams, kopīgi tiek izstrādātas sīkākas darba metodes.

4.           Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Aģentūrai reizi divos gados nosūta kopīgu pārskatu par darbībām. Šajā pārskatā iekļauj nodaļu par katru dalībvalsti, ko sagatavo attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestāde.

VII NODAĻA Nobeiguma noteikumi

40. pants Datu izmantošana pārskatiem un statistikai

1.           Dalībvalstu kompetento iestāžu, Aģentūras un Frontex attiecīgi pilnvarotiem darbiniekiem ir piekļuve, lai vienīgi pārskatu un statistikas nolūkos bez atļaujas veikt individuālu identificēšanu aplūkotu šādus datus:

a)           informācija par statusu;

b)           trešās valsts valstspiederīgā valstspiederība;

c)           ieceļošanas dalībvalsts, datums un robežšķērsošanas vieta, izceļošanas dalībvalsts, datums un robežšķērsošanas vieta;

d)           ceļošanas dokumenta veids;

e)           regulas 10. pantā minēto personu, kas pārsniegušas atļauto uzturēšanās termiņu, skaits;

f)            dati, kas ievadīti attiecībā ar uzturēšanās atsaukšanu vai tās derīguma termiņa pagarināšanu;

g)           attiecīgā gadījumā – iestāde, kas izsniegusi vīzu;

h)           to personu skaits, kuras saskaņā ar 12. panta 2. un 3. punktu atbrīvotas no prasības nodot pirkstu nospiedumus.

41. pants Darbības sākums

1.           Komisija nosaka dienu, no kuras IIS sāk darbu, pēc tam, kad ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)           ir pieņemti 23. pantā minētie pasākumi;

b)           Aģentūra ir paziņojusi, ka ir sekmīgi pabeigts visaptverošs IIS tests, ko Aģentūra veic, sadarbojoties ar dalībvalstīm; un

c)           dalībvalstis ir validējušas tehnisko un juridisko kārtību, lai 11. līdz 14. pantā minētos datus vāktu un pārsūtītu uz IIS, un ir par minēto kārtību paziņojušas Komisijai.

2.           Komisija informē Eiropas Parlamentu par testa rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

3.           Šā panta 1. punktā minēto Komisijas lēmumu publicē Oficiālajā Vēstnesī.

42. pants Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

43. pants Paziņojumi

1.         Dalībvalstis paziņo Komisijai par

a)           iestādi, kas uzskatāma par 37. pantā minēto personas datu apstrādātāju;

b)           nepieciešamo tehnisko un juridisko kārtību, kas minēta 41. pantā.

2.           Dalībvalstis paziņo Aģentūrai par kompetentajām iestādēm, kurām ir 7. pantā minētā piekļuve, lai ievadītu, grozītu, dzēstu, aplūkotu vai meklētu datus.

3.           Aģentūra paziņo Komisijai par 41. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā testa sekmīgu pabeigšanu.

Komisija saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu paziņoto informāciju dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai, izmantojot pastāvīgi atjauninātu elektronisku publisku reģistru.

44. pants Padomdevēju grupa

Aģentūra izveido padomdevēju grupu, kura tai sniedz speciālās zināšanas, kas saistītas ar IIS, īpaši attiecībā uz gada darba programmas un gada darbības pārskata sagatavošanu.

45. pants  Apmācība

Aģentūra veic uzdevumus saistībā ar apmācību, kas minēta 25. panta 4. punktā.

46. pants Uzraudzība un vērtēšana

1.           Aģentūra nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga IIS darbības atbilstību tās mērķiem attiecībā uz tehniskiem rezultātiem, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2.           Tehniskās uzturēšanas nolūkos Aģentūrai ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz datu apstrādes darbībām, kuras veiktas IIS.

3.           Divus gadus pēc IIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc diviem gadiem Aģentūra iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par IIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz drošību.

4.           Divus gadus pēc IIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo IIS vispārēju novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā ietver sasniegto rezultātu izskatīšanu, tos salīdzinot ar mērķiem, pamatojuma turpmāka derīguma novērtējumu, regulas piemērošanu, IIS drošību un jebkādu ietekmi uz turpmākām darbībām. Komisija novērtējuma ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.           Pirmajā novērtējumā īpaši izskata, kādu ieguldījumu ieceļošanas/izceļošanas sistēma varētu dot cīņā pret teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un izskata jautājumu par tiesībaizsardzības nolūkos īstenotu piekļuvi sistēmā glabātai informācijai, ja to paredz, ar kādiem nosacījumiem šādu piekļuvi varētu atļaut, vai groza datu glabāšanas laiku un vai piekļuvi atļauj trešo valstu iestādēm, ņemot vērā IIS darbību un VIS īstenošanas rezultātus.

6.           Dalībvalstis sniedz Aģentūrai un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. un 4. punktā minētos ziņojumus, saskaņā ar kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus iepriekš noteikusi Komisija un/vai Aģentūra.

7.           Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. un 5. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

47. pants Stāšanās spēkā un piemērojamība

1.           Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.           To piemēro no dienas, kas minēta 41. panta 1. punktā.

3.           Regulas 23. līdz 25. pantu, 28. pantu un 41. līdz 45. pantu piemēro no dienas, kas minēta 1. punktā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā –                         Padomes vārdā –

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

Pielikums

Regulas 27. panta 2. punktā minēto starptautisko organizāciju saraksts

1.         ANO organizācijas (piemēram, UNHCR)

2.         Starptautiskā Migrācijas organizācija (SMO)

3.         Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar kuru izveido Ieceļošanas/izceļošanas sistēmu (IIS), lai reģistrētu to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un izceļošanas datus, kuri šķērso Eiropas Savienības dalībvalstu ārējās robežas, ja likumdevēja iestāde pieņem priekšlikumu, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (COM(2011)750), un ja likumdevēja iestāde pieņem priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)398), un attiecīgās budžeta pozīcijas izdevumu maksimālajā summā ir pieejami pietiekami līdzekļi.

1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[35]

Politikas joma: Iekšlietu joma (18. sadaļa)

1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

x Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[36]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4. Mērķi 1.4.1. Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Stokholmas programmā, par kuru Eiropadome vienojās 2009. gada decembrī, vēlreiz tika apstiprināts Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) potenciāls, ļaujot dalībvalstīm efektīvi koplietot datus, vienlaikus garantējot datu aizsardzību. Tādēļ Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā tika iekļauts priekšlikums izveidot IIS. Viedrobežu pasākumu kopuma izstrādes finansēšana ir viena no Iekšējās drošības fonda (IDF) prioritātēm[37].

1.4.2. Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

IIS mērķis ir uzlabot ārējo robežu pārvaldību un cīņu pret nelikumīgo imigrāciju, lai

reģistrētu trešo valstu valstspiederīgo, kuri uzņemti īstermiņa uzturēšanās nolūkā, ieceļošanas un izceļošanas ierakstus;

aprēķinātu un uzraudzītu trešo valstu valstspiederīgo, kur uzņemti īstermiņa uzturēšanās nolūkā, atļautās uzturēšanās ilgumu;

analīzes nolūkā vāktu statistikas datus par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

Darbības: Solidaritāte – Ārējās robežas, atgriešanās, vīzu politika un personu brīva pārvietošanās (18.02. nodaļa)

1.4.3. Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Tā ģenerēs precīzu informāciju par personām, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, visām dalībvalstu iestādēm, tādējādi palīdzot aizturēt un atgriezt nelikumīgos imigrantus un līdz ar to kopumā veikt pretpasākumus pret nelikumīgo imigrāciju.

Tā sniegs precīzu informāciju par to, cik personu katru gadu šķērso ES ārējo robežu, šo rādītāju sīkāk sadalot pēc valstspiederības un vietas, kur robeža šķērsota. Tāda pati sīka informācija tiks sniegta īpaši par personām, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un tā būs daudz spēcīgāks faktiskais pamatojums tam, vai uz konkrētas trešās valsts valstpiederīgajiem būtu jāattiecina vīzas prasība.

Tā sniegs būtiskus datus, lai izskatītu (jaunus un turpmākus) trešo valstu valstspiederīgo pieteikumus Reģistrēto ceļotāju programmai (RCP). Turklāt tā sniegs kompetentajām iestādēm nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu, ka trešo valstu valstspiederīgie, kuriem ir piekļuve RCP, pilnībā atbilst visiem nepieciešamajiem nosacījumiem, tostarp ievēro atļautās uzturēšanās termiņu.

Tā ļaus iestādēm pārbaudīt, vai regulārie ceļotāji, kuriem ir vairākkārtējas ieceļošanas vīzas, nepārsniedz atļautās uzturēšanās termiņu Šengenas zonā.

1.4.4. Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā izmantojamos rādītājus.

Izstrādes laikā

Pēc priekšlikuma projekta apstiprināšanas un tehnisko specifikāciju pieņemšanas ārējs līgumdarba veicējs izstrādās tehnisko sistēmu. Sistēmu izstrāde notiks centrālā un valstu līmenī, un to vispārēji koordinēs IT aģentūra. IT aģentūra sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām noteiks vispārējo pārvaldības satvaru. Kā parasti šādu sistēmu izstrādē, projekta sākumā tiks noteikts vispārējs projekta vadības plāns kopā ar kvalitātes nodrošināšanas plānu. Tajos būtu jāiekļauj paneļi, kuros ietverti konkrēti rādītāji īpaši attiecībā uz

          projekta vispārējo statusu

savlaicīgu izstrādi saskaņā ar grafiku (atskaites punktiem), par ko panākta vienošanās, riska pārvaldību, cilvēkresursu un finanšu resursu pārvaldību atbilstīgi piešķīrumiem, par ko panākta vienošanās, organizatorisko gatavību, utt.

Kad sistēma ir sākusi darboties

Saskaņā ar 46. pantu par uzraudzību un vērtēšanu

„3.     Divus gadus pēc IIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc diviem gadiem Aģentūra iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par IIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz drošību.

4.       Divus gadus pēc IIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo IIS vispārēju novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā ietver sasniegto rezultātu izskatīšanu, tos salīdzinot ar mērķiem, pamatojuma turpmāka derīguma novērtējumu, regulas piemērošanu, IIS drošību un jebkādu ietekmi uz turpmākām darbībām. Komisija novērtējuma ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.”

Minētajam novērtējumam īpaši svarīgi būtu rādītāji saistībā ar to personu skaitu, kuras pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, un datiem par robežšķērsošanas laiku (attiecībā uz pēdējo minēto informācija tiktu vākta arī, balstoties uz VIS pieredzi), kā arī padziļināta analīze par nepieciešamību atļaut piekļuvi tiesībaizsardzības nolūkos. Komisijai novērtējuma ziņojumi būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

Konkrētais mērķis: stiprināt robežpārbaužu efektivitāti, šai nolūkā, personai ieceļojot un izceļojot, veicot atļautās uzturēšanās tiesību uzraudzību, un uzlabot atļautā uzturēšanās termiņa pārsniegšanas riska novērtējumu.

Rādītājs: apstrādes laiks robežšķērsošanas vietās.

Robežšķērsošanas vietās identificēto personu, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, skaits.

Sistēmas pieejamība

Konkrētais mērķis: ģenerēt uzticamu informāciju, lai ES un dalībvalstis varētu pieņemt pamatotus politiskus lēmumus attiecībā uz vīzām un migrāciju.

Rādītājs: brīdinājumu skaits par personām, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, dalot pēc kategorijām (vīza ir vajadzīga/vīza nav vajadzīga), pēc robežas veidiem (sauszemes, jūras, gaisa), pēc dalībvalstīm, pēc izcelsmes/valstspiederības valstīm.

Konkrētais mērķis: identificēt un atklāt nelikumīgos imigrantus, īpaši personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, arī teritorijā, un vairot atgriešanas iespējas.

Rādītājs: to brīdinājumu skaits, kuru rezultātā personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, ir aizturētas.

Konkrētais mērķis: garantēt trešo valstu valstspiederīgo pamattiesības, īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Rādītājs: ieceļošanas/izceļošanas ierakstu neapstiprinājušos atbilsmju skaits.

Personu sūdzību skaits valstu datu aizsardzības iestādēm.

1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Nelikumīgā imigrācija ES ir problēma, ar ko saskaras visas dalībvalstis. Lielais vairums nelikumīgo imigrantu ir personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu – personas, kas Eiropas Savienībā ieceļojušas likumīgi, bet palikušas tur pēc tam, kad beidzies tām atļautais uzturēšanās termiņš. ES tiesību akti paredz, ka trešo valstu valstspiederīgajiem principā ir tiesības ieceļot īstermiņa uzturēšanās nolūkā uz laiku līdz trim mēnešiem sešu mēnešu periodā.

IIS būs instruments, kas nodrošinās Eiropas Savienībai pamatinformāciju par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ieceļo ES teritorijā vai atstāj to. Šī informācija ir neaizstājama, lai veidotu ilgtspējīgu un pamatotu politiku migrācijas un vīzu jomā. Pašreizējā sistēma, pasēs iespiežot spiedogu, rada problēmas ne vien izpildes ziņā, bet arī saistībā ar personu informēšanu par viņu tiesībām, piemēram, precīzu dienu skaitu, cik ilgi viņām ir tiesības palikt Šengenas zonā pēc vairākām uzturēšanās reizēm, no kurām katra ilgusi dažas dienas. Turklāt, ja dati nav reģistrēti nekur citur kā vienīgi pasē, dalībvalstīm fiziski nav iespējams apmainīties ar datiem. Tas nozīmē arī to, ka šādi dati nebūtu pieejami, ja ceļošanas dokumenti, kuros iespiests spiedogs, tiek nomainīti vai pazaudēti.

IIS ļaus aprēķināt trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās ilgumu un veikt verifikāciju, ja kāds pārsniegs atļauto uzturēšanās termiņu, arī veicot pārbaudes Šengenas zonā. Pašlaik spiedoga iespiešana ceļošanas dokumentā, norādot ieceļošanas un izceļošanas datumus, ir vienīgais robežsargiem un imigrācijas iestādēm pieejamais instruments. Laiku, ko trešās valsts valstspiederīgais ir pavadījis Šengenas zonā, aprēķina, pamatojoties uz spiedogiem, kurus bieži ir grūti saprast; tie var būt nesalasāmi, vai arī tiek viltoti. Tādējādi precīza Šengenas zonā pavadītā laika aprēķināšana, pamatojoties uz šiem spiedogiem, ir ne tikai laikietilpīga, bet arī sarežģīta.

1.5.2. ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

Neviena dalībvalsts viena pati nav spējīga izveidot kopīgu, sadarbspējīgu ieceļošanas/izceļošanas sistēmu. Tāpat kā visas darbības, kas ir saistītas ar migrācijas plūsmu un drošības apdraudējuma pārvaldību, šī ir joma, kurā ES budžeta izmantošanai ir acīmredzama pievienotā vērtība.

Kontroles atcelšana pie iekšējām robežām ir jāveic vienlaikus ar kopīgiem pasākumiem, lai efektīvi kontrolētu un uzraudzītu Savienības ārējās robežas. Uz dažām dalībvalstīm gulstas liels slogs to īpašā ģeogrāfiskā stāvokļa un to pārvaldībā esošo Savienības ārējo robežu garuma dēļ. Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas noteikumus un robežpārbaudes saskaņo ES tiesību aktos. Tā kā personas var ieceļot Šengenas zonā caur robežšķērsošanas vietu dalībvalstī, kurā izmanto ieceļošanas/izceļošanas valsts reģistru, bet izceļot caur robežšķērsošanas vietu, kur šāda sistēma netiek izmantota, darbību nevar īstenot dalībvalstis vienas pašas, bet vienīgi ES līmenī.

1.5.3. Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Izstrādājot otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmu (SIS II) un Vīzu informācijas sistēmu (VIS), tika gūtas šādas atziņas.

1) Lai pēc iespējas nodrošinātos pret izmaksu pārsniegšanu un kavēšanos mainīgu prasību dēļ, neviena jauna informācijas sistēma brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, it īpaši, ja tā ir saistīta ar lielapjoma IT sistēmu, netiks izstrādāta, iekams nebūs galīgi pieņemti tās pamatā esošie juridiskie instrumenti, kuros izklāstīts sistēmas mērķis, darbības joma, funkcijas un tehniskā informācija.

2) Valsts līmeņa izstrādi izrādījās grūti finansēt dalībvalstīm, kuras nav paredzējušās attiecīgos pasākumus savā daudzgadu plānošanā vai kuru plānošana Ārējo robežu fonda (EBF) ietvaros nav precīza. Tādēļ tagad tiek ierosināts šīs izstrādes izmaksas iekļaut priekšlikumā.

1.5.4. Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Šis priekšlikums ir uzskatāms par daļu no Eiropas Savienības integrētās robežu pārvaldības stratēģijas, īpaši Paziņojuma par viedrobežām[38] turpmāku izstrādi, kā arī būtu jāskata saistībā ar IDF robežu priekšlikumu[39] kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas. Tiesību akta finanšu pārskatā, kas pievienots grozītajam Komisijas priekšlikumam par Aģentūru[40], ir iekļautas esošo IT sistēmu – EURODAC, SIS II un VIS – izmaksas, bet nav iekļautas izmaksas turpmākajām robežpārvaldības sistēmām, kuras Aģentūrai tiesiskajā regulējumā vēl nav uzticētas. Tādēļ pielikumā priekšlikumam Padomes Regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam[41], 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsoniskums” ir paredzēts esošās IT sistēmas iekļaut sadaļā „IT sistēmas” (822 miljoni euro), bet turpmākas robežpārvaldības sistēmas – sadaļā „Iekšējā drošība” (1,1 miljons euro no 4,648 miljoniem euro). Iekšlietu ĢD ir tas Komisijas ģenerāldirektorāts, kas ir atbildīgs par brīvas pārvietošanās telpas izveidi, kurā personas var šķērsot iekšējās robežas bez robežpārbaudēm un kurā ārējās robežas tiek saskaņoti kontrolētas un pārvaldītas ES līmenī. Sistēmas sinerģija ar Vīzu Informācijas sistēmu ir šāda:

a) attiecībā uz vīzas turētājiem biometrisko datu salīdzināšanas sistēmu izmantos arī Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas mērķiem;

b) Ieceļošanas/izceļošanas sistēma papildinās VIS. VIS ietver tikai vīzas pieteikumus un izsniegtās vīzas, turpretī IIS attiecībā uz vīzas turētājiem glabās arī konkrētus ieceļošanas un izceļošanas datus, kas saistīti ar izsniegtajām vīzām;

c) sinerģija būs arī ar RCP, jo reģistrēto ceļotāju ieceļošana un izceļošana tiks reģistrēta IIS, kurā uzraudzīs viņu atļautās uzturēšanās ilgumu Šengenas zonā. Bez IIS nevarētu īstenot reģistrēto ceļotāju pilnībā automatizētu robežšķērsošanu. Turklāt nepastāv risks, ka varētu notikt pārklāšanās ar līdzīgām iniciatīvām, ko īsteno citi ĢD.

1.6. Ilgums un finansiālā ietekme

¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ¨  Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– ¨ Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG.

x Neierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– Sagatavošanās posms no 2013. gada līdz 2015. gadam (tiesiskā regulējuma izveide)

– Izstrādes posms no 2015. gada līdz 2017. gadam,

– pēc kura notiek darbība pilnā apmērā.

1.7. Paredzētie pārvaldības veidi[42]

x Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

x Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– x Kopienu izveidotām struktūrām[43]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā „Piezīmes”.

Piezīmes

Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas izstrādes finansējums ir paredzēts 15. pantā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (COM(2011)750). Saskaņā ar jaunās Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 60. pantu (centralizēta netieša pārvaldība) minētās finansējuma programmas īstenošanas uzdevumi tiks deleģēti IT aģentūrai.

Laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam visi izstrādes pasākumi ar deleģēšanas nolīgumu tiks uzticēti IT aģentūrai. Tas attieksies uz visu projekta sastāvdaļu izstrādi, t.i., uz centrālās sistēmas, dalībvalstu sistēmu, tīklu un infrastruktūras dalībvalstīs izstrādi.

Starpposma pārskatīšanā 2017. gadā ir paredzēts no 513,000 miljoniem euro atlikušo summu pārvietot uz IT aģentūras pozīciju centrālās sistēmas un tīkla darbības un uzturēšanas izmaksām un uz valstu programmām valstu sistēmu darbības un uzturēšanas izmaksām, tostarp infrastruktūras izmaksām (skatīt turpmāko tabulu). Tiesību akta finanšu pārskats tiks attiecīgi pārskatīts līdz 2016. gada beigām.

Bloki || Pārvaldības veids || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020.

Centrālās sistēmas izstrāde || netieša centralizēta || X || X || X || || ||

Izstrāde dalībvalstīs || netieša centralizēta || X || X || X || || ||

Centrālās sistēmas uzturēšana || netieša centralizēta || || || X || X || X || X

Valstu sistēmu uzturēšana || netieša centralizēta || || || X || X || X || X

Tīkls (1) || netieša centralizēta || X || X || X || X || X || X

Infrastruktūra dalībvalstīs || netieša centralizēta || X || X || X || X || X || X

(1) Tīkla izstrāde 2015.-2017. gadā, tīkla darbības 2017.-2020. gadā

2. PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

IIS uzraudzības un vērtēšanas noteikumi ir paredzēti IIS priekšlikuma 46. pantā.

46. pants        Uzraudzība un vērtēšana

1. Aģentūra nodrošina, ka ir izveidotas un darbojas procedūras, ar kuru palīdzību uzrauga IIS darbības atbilstību tās mērķiem attiecībā uz tehniskiem rezultātiem, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2. Tehniskās uzturēšanas nolūkos Aģentūrai ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz datu apstrādes darbībām, kuras veiktas IIS.

3. Divus gadus pēc IIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc diviem gadiem Aģentūra iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par IIS tehnisko darbību, tostarp attiecībā uz drošību.

4. Divus gadus pēc IIS darbības sākuma un turpmāk ik pēc četriem gadiem Komisija sagatavo IIS vispārēju novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā ietver sasniegto rezultātu izskatīšanu, tos salīdzinot ar mērķiem, pamatojuma turpmāka derīguma novērtējumu, regulas piemērošanu, IIS drošību un jebkādu ietekmi uz turpmākām darbībām. Komisija novērtējuma ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Pirmajā novērtējumā īpaši izskata, kādu ieguldījumu ieceļošanas/izceļošanas sistēma varētu dot cīņā pret teroristu nodarījumiem un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un izskata jautājumu par tiesībaizsardzības nolūkos īstenotu piekļuvi sistēmā glabātai informācijai, ja to paredz, ar kādiem nosacījumiem šādu piekļuvi varētu atļaut, vai groza datu glabāšanas laiku un vai piekļuvi atļauj trešo valstu iestādēm, ņemot vērā IIS darbību un VIS īstenošanas rezultātus.

6. Dalībvalstis sniedz Aģentūrai un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3. un 4. punktā minētos ziņojumus, saskaņā ar kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus iepriekš noteikusi Komisija un/vai Aģentūra.

7. Aģentūra sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski

1) Grūtības saistībā ar sistēmas tehnisko izstrādi

Dalībvalstīs ir tehniski atšķirīgas valsts IT sistēmas. Turklāt robežkontroles procesi var atšķirties atkarībā no vietējiem apstākļiem (pieejamas telpas robežšķērsošanas vietā, ceļotāju plūsmas, utt.). IIS nepieciešams integrēt valsts IT arhitektūrā un valsts robežkontroles procesos. Tam papildus sistēmas valsts komponentu izstrādi nepieciešams saskaņot ar centrālajām prasībām. Šajā jomā ir konstatēti divi galvenie riski:

a) risks, ka IIS tehniskos un juridiskos aspektus dalībvalstis varētu īstenot dažādi nepietiekamas koordinācijas dēļ starp centrālo un valstu pusi;

b) risks, ka nebūs konsekvences attiecībā uz šīs turpmākās sistēmas izmantošanu, kas ir atkarīga no tā, kā dalībvalstis ievieš IIS esošajos robežkontroles procesos.

2) Grūtības saistībā ar savlaicīgu izstrādi

Balstoties uz pieredzi, kāda gūta VIS un SIS II izstrādes laikā, var sagaidīt, ka būtiska nozīme IIS sekmīgā īstenošanā būs sistēmas savlaicīgai izstrādei, kuru veic ārējs līgumdarba veicējs. Kā izcilības centrs lielapjoma IT sistēmu izstrādes un pārvaldības jomā IT aģentūra būs atbildīga arī par līgumu piešķiršanu un pārvaldību, īpaši par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu sistēmas izstrādei. Ar ārēja līgumdarba veicēja izmantošanu šajā izstrādes darbā ir saistīti vairāki riski:

a) īpaši risks, ka līgumdarba veicējs nepiešķirs projektam pietiekamus resursus vai ka tas izprojektēs un izstrādās sistēmu, kas neatbildīs jaunākajiem sasniegumiem;

b) risks, ka izdevumu samazināšanas nolūkā līgumdarba veicējs pilnībā neievēros administratīvo praksi un metodes darbā ar lielapjoma IT projektiem;

c) visbeidzot, pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos nevar pilnībā izslēgt risku, ka līgumdarba veicējs saskarsies ar finansiālām grūtībām, kas nebūs saistītas ar šo projektu.

2.2.2. Paredzētās kontroles metodes

1) Paredzēts, ka Aģentūra kļūs par izcilības centru lielapjoma IT sistēmu izstrādes un pārvaldības jomā. Tai uztic sistēmas centrālās daļas, tostarp vienotu saskarņu dalībvalstīs, izstrādi un darbību. Tas ļaus novērst lielāko daļu trūkumu, ar kādiem Komisija saskārās SIS II un VIS izstrādes gaitā.

Izstrādes posmā (2015.-2017. gads) Komisijai būs vispārēja atbildība, jo projektu izstrādās, izmantojot netiešu centrālu pārvaldību. Aģentūra būs atbildīga par tehnisko un finanšu pārvaldību, jo īpaši par līgumu piešķiršanu un pārvaldību. Deleģēšanas nolīgums attieksies uz centrālo daļu iepirkumu veidā un uz valstu daļu dotāciju veidā. Saskaņā ar Īstenošanas noteikumu 40. pantu Komisija noslēgs nolīgumu, kurā tiks sīki noteikta līdzekļu pārvaldības un kontroles un Komisijas finansiālo interešu aizsardzības kārtība. Šādos nolīgumos tiks ietverti 40. panta 2. punktā paredzētie noteikumi. Tādējādi tas dos iespēju Komisijai pārvaldīt 2.2.1. punktā aprakstītos riskus.

Starpposma pārskatīšanas kontekstā (kas paredzēta 2017. gadā Iekšējās drošības fonda ietvaros, Horizontālās regulas 15. pants) tiks atkārtoti izskatīts pārvaldības veids.

2) Lai nepieļautu kavējumus valstu līmenī, ir paredzēta efektīva pārvaldība visu ieinteresēto personu vidū. Komisija regulas priekšlikumā ir ierosinājusi, ka padomdevēju grupa, kuras sastāvā ir dalībvalstu eksperti, sniedz Aģentūrai speciālās zināšanas saistībā ar IIS/RCP. Šī padomdevēju grupa regulāri tiekas, lai apspriestu sistēmas ieviešanu, apmainītos ar gūto pieredzi un sniegtu padomus Aģentūras valdei. Turklāt Komisija plāno ieteikt dalībvalstīm izveidot valsts projekta infrastruktūru / projekta grupu gan tehniskajai, gan darbības izstrādei, tostarp uzticamu komunikācijas infrastruktūru ar vienotiem kontaktpunktiem.

2.3. Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Krāpšanas apkarošanai paredzētie pasākumi ir noteikti Regulas (ES) 1077/2011 35. pantā, kurā noteikts šādi:

1.       Nolūkā apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

2.       Aģentūra pievienojas Iestāžu nolīgumam par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto iekšējo izmeklēšanu un nekavējoties pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem.

3.       Lēmumos par finansēšanu un no tiem izrietošos īstenošanas nolīgumos un instrumentos skaidri paredz noteikumu, ka vajadzības gadījumā Revīzijas palāta un OLAF var uz vietas pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus un par tā piešķiršanu atbildīgās personas.

Saskaņā ar šo noteikumu 2012. gada 28. jūnijā tika pieņemts Eiropas aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā Valdes lēmums par noteikumiem iekšējās izmeklēšanas veikšanai sakarā ar krāpšanas, korupcijas un citu Savienības interesēm kaitējošu prettiesisku darbību novēršanu.

Turklāt Iekšlietu ĢD pašlaik izstrādā savu krāpšanas novēršanas un atklāšanas stratēģiju.

3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

Ar deleģēšanas nolīgumu Aģentūrai tiks uzticēts uzdevums izveidot atbilstīgus instrumentus savu vietējo finanšu sistēmu līmenī, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, pēcpārbaudi un ziņošanu par izmaksām, kas saistītas ar IIS ieviešanu, saskaņā ar jaunās Finanšu regulas 60. pantu. Būs nepieciešami atbilstīgi pasākumi, lai varētu sniegt ziņojumus saskaņā ar eventuāli galīgi pieņemto budžeta nomenklatūru.

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Apraksts…………………………………….] || Dif./nedif.[44] || no EBTA valstīm[45] || no kandidātvalstīm[46] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY] || Dif./ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Pozīcija…………………………………….] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

3 || [18.02.CC] IDF robežas || Dif./ || NĒ || NĒ || JĀ || NĒ

3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 3 || Drošība un pilsoniskums

Iekšlietu ĢD || || || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads[47] || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Turpmākie gadi || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs — 18.02.CC || Saistības || (1) || 122,566 || 30,142 || 119,477 || 80,272 || 80,272 || 80,271 || || 513,000

Maksājumi || (2) || 61,283 || 82,382 || 92,677 || 83,993 || 80,271 || 80,271 || 32,122 || 513,000

Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || ||

Maksājumi || (2a) || || || || || || || ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[48] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || || || || || || || ||

KOPĀ — Iekšlietu ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 122,566 || 30,142 || 119,477 || 80,272 || 80,272 || 80,271 || || 513,000

Maksājumi || =2+2a +3 || 61,283 || 82,382 || 92,677 || 83,993 || 80,271 || 80,271 || 32,122 || 513,000

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas <….> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || ||

Gadījumā, ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairākas izdevumu kategorijas

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || || || || || || ||

Maksājumi || (5) || || || || || || ||

Ÿ KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || || || || || || ||

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (pamatsumma) || Saistības || =4+ 6 || || || || || || ||

Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || ||

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Turpmākie gadi || KOPĀ

Iekšlietu ĢD || || || ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,190 || 0,190 || 0,190 || 0,191 || 0,191 || || 1,715

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,201 || 0,201 || 0,201 || 0,200 || 0,200 || 0,200 || 0,200 || 0,200 || || 1,602

KOPĀ — Iekšlietu ĢD || Apropriācijas || 0,455 || 0,455 || 0,455 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,391 || 0,391 || || 3,317

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistības kopā =maksājumi kopā) || 0,455 || 0,455 || 0,455 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,391 || 0,391 || || 3,317

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Turpmākie gadi || KOPĀ

KOPĀ — daudzgadu finanšu shēmas 1. līdz 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,455 || 0,455 || 123,021 || 30,533 || 119,867 || 80,662 || 80,662 || 80,662 || || 516,317

Maksājumi || 0,455 || 0,455 || 61,738 || 82,773 || 93,067 || 84,383 || 80,662 || 80,662 || 32,122 || 516,317

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ ||

||

Rezultāta veids[49] || Rezultāta vidējās izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Rezultātu skaits || Izmaksas || Kopējais rezultātu skaits || Kopā izmaksas ||

1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS[50]: (Centrālās un valstu) sistēmas izstrāde || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || 1 || 122,566 || 1 || 30,142 || 1 || 43,143 || || || || || || || 1 || 195,851 ||

Starpsumma — 1. konkrētais mērķis[51] || || 122,566 || || 30,142 || || 43,143 || || || || || || || || 195,851 ||

2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS: (Centrālās un valstu) sistēmas darbības || || || || || || || || || || || || || || ||

- Rezultāts || || || || || 1 || 76,334 || 1 || 80,271 || 1 || 80,272 || 1 || 80,272 || 1 || 317,149 ||

Starpsumma — 2. konkrētais mērķis[52] || || || || || || 76,334 || || 80,271 || || 80,272 || || 80,272 || || 317,149 ||

KOPĒJĀS IZMAKSAS || 1 || 122,566 || 1 || 30,142 || 2 || 119,477 || 1 || 80,271 || 1 || 80,272 || 1 || 80,272 || 2 || 513,000 ||

3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,254 || 0,254 || 0,254 || 0,190 || 0,190 || 0,190 || 0,191 || 0,191 || 1,715

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,201 || 0,201 || 0,201 || 0,200 || 0,200 || 0,200 || 0,200 || 0,200 || 1,602

Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 0,455 || 0,455 || 0,455 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,391 || 0,391 || 3,317

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[53] || || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || || ||

Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || ||

KOPĀ || 0.,455 || 0,455 || 0,455 || 0,390 || 0,390 || 0,390 || 0,391 || 0,391 || 3,317

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– x Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms pilna laika ekvivalenta vienībās (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| 2013. gads || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads

· Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)

XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 2 || 2 || 2 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5

XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || ||

XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

· Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE) FTE)[54]

XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || || ||

XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || ||

XX 01 04 yy[55] || - galvenā mītne[56] || || || || || || || ||

- delegācijas || || || || || || || ||

XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || ||

10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || ||

Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || ||

KOPĀ || 2 || 2 || 2 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5 || 1,5

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || 2 sagatavošanās posmā no 2013. gada līdz 2015. gadam. 1 administrators likumdošanas sarunām, uzdevumu koordinācijai ar Aģentūru un deleģēšanas nolīgumu pārraudzībai 0,5 administrators finanšu darbību pārraudzībai un speciālajām zināšanām par robežkontroles un tehniskiem jautājumiem 0,5 asistenti administratīvajām un finanšu darbībām 1,5 izstrādes posmā no 2016. gada līdz 2020. gadam. 1 administrators deleģējuma nolīguma pēcpasākumiem (ziņojumi, sagatavošanās komitoloģija, darbības un tehnisko specifikāciju validēšana, finanšu darbību pārraudzība un Aģentūras koordinācija), kā arī speciālajām zināšanām par robežkontroles un tehniskiem jautājumiem 0,5 asistenti administratīvajām un finanšu darbībām

Ārštata darbinieki || 0

3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– x Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai un nākamai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[57]

Aprakstīt, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5. Trešo personu iemaksas

– x Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ¨ Priekšlikums/iniciatīva paredz trešo personu līdzfinansējumu

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (skat. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || ||

KOPĀ — līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3. Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– x Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– x        dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[58]

2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Turpmākie gadi

6313. pants || || 3,729 || 5,013 || 5,639 || 5,111 || 4,884 || 4,884 || 1,954

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

18.02.CC IDF robežas

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

Budžetā iekļauj Šengenas acquis un ar Eurodac saistīto pasākumu īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā asociēto valstu iemaksas, kā paredzēts attiecīgajos nolīgumos. Sniegtās aplēses ir vienīgi indikatīvas un balstītas uz jaunākajiem aprēķiniem par ieņēmumiem Šengenas acquis īstenošanai no valstīm (Islande, Norvēģija un Šveice), kas pašlaik katru gadu veic iemaksu Eiropas Savienības vispārējā budžetā (izlietotie maksājumi) par attiecīgo finanšu gadu, kuru aprēķina atbilstoši tās IKP kā procentu no visu piedalošos valstu IKP. Aprēķins ir balstīts uz 2012. gada jūnija skaitļiem, kurus sniedzis EUROSTAT un kas ir būtiski atšķirīgi atkarībā no piedalošos valstu ekonomiskās situācijas.

[1]               COM (2008) 69 galīgā redakcija. Paziņojumam tika pievienots Ietekmes novērtējums SEC(2008) 153.

[2]               „Atvērta un droša Eiropa pilsoņu un viņu aizsardzības labā”, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 4.5.2010., C 115/1.

[3]               EUCO 23/11.

[4]               COM (2011) 680 galīgā redakcija.

[5]               OV L 105, 13.4.2006.

[6]               Bulgārijai, Igaunijai, Spānijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovākijai un Somijai.

[7]               http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/population/data/database Šis rādītājs ietver personas, kas pārsniedz atļauto uzturēšanās termiņu, kā arī personas, kas ir ieceļojušas nelikumīgi, un ietver personas, kas ir aizturētas pie robežas, kā arī Šengenas zonas teritorijā.

[8]               OV L 286, 1.11.2011.

[9]               SEC (2008) 153.

[10]             SWD(2013) 47.

[11]             Ja likumdevēja iestāde pieņems priekšlikumu, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (COM(2011)750), un ja likumdevēja iestāde pieņems priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2011)398), un attiecīgās budžeta pozīcijas izdevumu maksimālajā summā ir pieejami pietiekami līdzekļi.

[12]             OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[13]             OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[14]             OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

[15]             OV C , , … lpp.

[16]             OV C , , … lpp.

[17]             OV C , , … lpp.

[18]             COM (2008) 69 galīgā redakcija.

[19]             OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.

[20]             OV L 286, 1.11.2011., 1. lpp.

[21]             OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

[22]             OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[23]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[24]             OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

[25]             OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

[26]             OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

[27]             OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

[28]             OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

[29]             OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.

[30]             OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

[31]             OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.

[32]             OV L 243,15.9.2009., 1. lpp.

[33]             OV L 286,1.11.2011., 1. lpp.

[34]             OV L 349,25.11.2004., 1. lpp.

[35]             ABM:     — budžeta vadība pa darbības jomām, ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

[36]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā.

[37]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (COM(2011)750).

[38]             Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Viedrobežas – risinājumi un turpmākā rīcība”, COM(2011) 680 galīgā redakcija.

[39]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām (COM(2011)750).

[40]             COM(2010) 93, 2010. gada 19. marts.

[41]             COM(2011) 398, 2011. gada 29. jūnijs.

[42]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[43]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[44]             Dif.— diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[45]             EBTA: Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[46]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[47]             Izmaksu atšķirības un jo īpaši augstās izmaksas 2015. un 2017. gadā var skaidrot šādi: izstrādes posma sākumā 2015. gadā tiks paredzētas saistības izstrādei (vienreizējas izmaksas, aptverot trīs gadu izmaksas attiecībā uz datoraparatūru, programmatūru un līgumdarba veicēju). Izstrādes posma beigās 2017. gadā tiks paredzētas nepieciešamās saistības darbībām. Datoraparatūras un programmatūras pārvaldības izmaksas atšķiras atkarībā no posma.

[48]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[49]             Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

[50]             Kā aprakstīts 1.4.2. sadaļā „Konkrētie mērķi”.

[51]             Šajā summā konkrēti centrālajai izstrādei ir iekļauta tīkla infrastruktūra, nepieciešamās datoraparatūras un programmatūras licences un ārējā līgumdarba veicēja izmaksas, lai izstrādātu centrālo sistēmu. Attiecībā uz valstu sistēmu izstrādi tajā arī ir iekļautas nepieciešamās datoraparatūras un programmatūras licenču, kā arī ārēja līgumdarba veicēja veiktas izstrādes izmaksas.

[52]             Šajā summā ir iekļautas izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu tās centrālo sistēmas darbību, jo īpaši tīkla darbību, centrālās sistēmas uzturēšana, ko veic ārējs līgumdarba veicējs, un nepieciešamās datoraparatūras un programmatūras licences. Attiecībā uz valstu darbībām tajā ir iekļautas izmaksas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstu sistēmas darbību, jo īpaši datoraparatūras un programmatūras licences, incidentu pārvaldība un izmaksas saistība ar nepieciešamajiem ārējiem līgumdarba veicējiem.

[53]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[54]             CA — līgumdarbinieki, INT — pagaidu darbinieki (Intérimaire), JED — jaunākie eksperti delegācijās (Jeune Expert en Délégation), LA — vietējie darbinieki, SNE —valstu norīkotie eksperti.

[55]             Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām).

[56]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[57]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[58]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t.i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.

Top