52013DC0913

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopīgiem spēkiem virzībā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu mobilitāti pilsētās

1.           Ievads

Eiropas pilsētas[1], kas ir dzīvesvieta 70 % ES iedzīvotāju un rada vairāk nekā 80 % Savienības IKP, saista viena no pasaules labākajām transporta sistēmām. Tomēr mobilitāte pilsētās kļūst arvien apgrūtinošāka un neefektīva. Pilsētu mobilitāte joprojām lielā mērā ir atkarīga no tādu privāto automašīnu izmantojuma, kurās izmanto tradicionālo degvielu. Pāreja uz ilgtspējīgākām pilsētu mobilitātes formām notiek ļoti lēni.

Daudzu Eiropas pilsētu problēma ir hroniski satiksmes sastrēgumi, kuri saskaņā ar aplēsēm Eiropai ik gadus izmaksā 80 miljardus euro[2].

Pilsētu teritorijas ir arī avots lielai daļai — kādiem 23 % — kopējo transporta radīto CO2 emisiju. Pilsētām jāiegulda vairāk pūliņu, lai apvērstu iepriekšējās tendences un darītu visu izvirzītā mērķa sasniegšanai — siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumam par 60 % — , uz ko pausts aicinājums Komisijas baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu"[3] (turpmāk — "2011. gada baltā grāmata par transportu"). Tā kā pilsētas ir ļoti blīvi apdzīvotas un tajās dzīvojošiem cilvēkiem bieži ir jāpārvietojas nelielos attālumos, salīdzinājumā ar visu transporta sistēmu kopumā pilsētām ir lielākas izredzes pāriet uz tādām transporta sistēmām, ko raksturo zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis, kas būtu iespējams, pilnveidojot iespējas pārvietoties kājām, braukšanu ar velosipēdu, sabiedrisko transportu – , kā arī iespējami nekavējoties laižot tirgū transportlīdzekļus, kuros izmanto alternatīvās degvielas.

ES tiesību akti par gaisa kvalitāti[4] un arvien stingrākās normas autotransporta radītajām emisijām ir izstrādāti nolūkā aizsargāt iedzīvotājus no gaisa piesārņojuma un cieto daļiņu kaitīgās iedarbības. Neraugoties uz to, pilsētas gandrīz visās dalībvalstīs joprojām saskaras ar grūtībām, cenšoties nodrošināt atbilstību tiesību aktos noteiktajām prasībām.

Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits ES joprojām ir ļoti augsts — aptuveni 28 000 upuru 2012. gadā. Pilsētu teritorijās ir notikuši 38 % Eiropā reģistrēto ceļu satiksmes negadījumu, kuros ir bojāgājušie, un tie visvairāk ir skāruši visneaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus, tādus kā kājāmgājēji. Pilsētu teritorijās rezultāti, kas gūti centienos samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, ir bijuši zemāki par vidējiem rādītājiem.

Eirobarometra[5] veiktā aptaujā tika aplūkota attieksme pret mobilitāti pilsētās. Izteikts iedzīvotāju vairākums uzskata, ka pilsētu mobilitātes un pārvietošanās ieradumu izraisītie sastrēgumi, izmaksas, ka arī negatīvā ietekme uz vidi un sabiedrības veselību ir nopietnas problēmas. Lielākā daļa respondentu visnotaļ pesimistiski noskaņoti par to, kādas būtu izredzes uzlabot satiksmi viņu pilsētās.

Šis apsekojums arī parādīja, ka ES pastāv būtiskas atšķirības. Starp dažām Eiropas progresīvākajām pilsētām un nospiedošo vairākumu to pilsētu, kas savos centienos atpaliek, veidojas arvien krasākas pilsētu mobilitātes atšķirības.

"Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei"[6] akcentēja, cik svarīga Savienības turpmākajai attīstībai ir modernizēta un ilgtspējīga Eiropas transporta sistēma, un uzsvēra, cik ļoti ir nepieciešams pievērsties transporta pilsētas dimensijai.

Ir vajadzīgas radikālas pārmaiņas

Šā paziņojuma nolūks ir pastiprināt atbalstu Eiropas pilsētām to centienos risināt ar pilsētu mobilitāti saistītās problēmas. Šāda radikāla pieeja pilsētu mobilitātei ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka Eiropas pilsētu teritorijas attīstās ilgtspējīgā gultnē un ka tiek sasniegti ES izvirzītie mērķi attiecībā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu transporta sistēmu.

Ir arī būtiski pārvarēt neviendabīgo pieeju un izveidot vienoto tirgu inovatīviem pilsētu mobilitātes risinājumiem, pievēršoties tādu jautājumu risināšanai kā kopēji standarti un specifikācijas un kopējais iepirkums.

Šajā paziņojumā ir izklāstīts, kā Komisija pastiprinās savu rīcību ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jautājumos tajās jomās, kurās ir ES pievienotā vērtība. Komisija arī mudinās dalībvalstis būt izlēmīgākas un sekmīgāk koordinēt savu rīcību.

2.           Kopīgi centieni ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes veidošanai

Lai radikāli mainītu pilsētu mobilitāti, ir nepieciešami koordinēta lēmumu pieņēmēju un kompetento iestāžu rīcība visos valdības līmeņos.

Rīcībai ES līmenī ir jāatbalsta kopīgie centieni: Rīcības plāns mobilitātei pilsētās[7], kuru Komisija izstrādāja 2009. gadā, saņēma ārkārtīgi lielu Eiropas Parlamenta[8], Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[9], Reģionu komitejas[10] un dalībvalstu[11], kā arī iesaistīto aprindu atbalstu no visas Savienības. Līdz 2012. gadam bija izdevies īstenot divdesmit rīcības plānā paredzētās iniciatīvas.

Šā iemesla dēļ Komisija uzsāka neatkarīgu novērtēšanu[12], lai pārskatītu, kā notiek rīcības plāna īstenošana, un sabiedrisku apspriešanu[13], lai apzinātu, kādiem vajadzētu būt turpmākajiem soļiem. Ieinteresēto aprindu pārstāvji atkārtoti apstiprināja ES līmeņa atbalsta pievienoto vērtību un uzsvēra, ka ES rīcība ir ideāli piemērota, lai visā Savienībā nodrošinātu plašas debates par pilsētu mobilitāti, lai vienkāršotu pieredzes un paraugprakses apmaiņu, lai kalpotu kā katalizators pētniecībai un inovācijai, kā arī lai sniegtu finansiālu atbalstu pilsēttransporta projektiem, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos. Ieinteresētās personas arī uzsvēra, cik svarīga ir sadarbība tādos specifiskos jautājumos kā pilsētu mobilitātes plānošana, intelektisko transporta sistēmu (ITS) risinājumu izvēršana vai piekļuves noteikumi un ceļu satiksmes drošība.

ES mēroga rīcībā pilsētu mobilitātes jomā ir jāiesaista dalībvalstis: Komisijas iniciatīvas neaizsniedzas līdz katrai no tūkstošiem Eiropas pilsētu, tām nav arī iespēju sekmīgi identificēt un pārvarēt specifiskas problēmas, kas liek šķēršļus labākai un ilgtspējīgākai pilsētu mobilitātei un kas, iespējams, pastāv dažādās Savienības daļās.

Lai Eiropas līmenī izstrādātās ieceres un rīkus izdotos iedarbīgā veidā un plaši ieviest, tie ir jāpielāgo konkrētajiem apstākļiem katrā atsevišķā dalībvalstī un tas aktīvi jāatbalsta valsts un reģionu līmenī.

3.           Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni

Jaunas pieejas pilsētu mobilitātes plānošanai veidojas, kad pašvaldības dara visu, lai pārvarētu no pagātnes mantotās neviendabīgās pieejas un izstrādātu tādas stratēģijas, kas varētu stimulēt pāreju uz tīrākiem un ilgtspējīgākiem transporta veidiem, tādiem kā iešana kājām, braukšana ar velosipēdu[14], sabiedriskais transports un jauni automašīnu izmantojuma un to valdījuma modeļi. Daudzas pilsētās ES ir eksperimentējušas ar inovatīviem pilsētu mobilitātes risinājumiem un dalījušās pieredzē dažādos pilsētu tīklos.

Komisija jau vairākus gadus ir aktīvi popularizējusi ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas koncepciju. ES finansētās iniciatīvas ir sasaukušas vienkopus ieinteresēto aprindu pārstāvjus un ekspertus, lai tie analizētu pašreiz izplatītās pieejas, pārrunātu problemātiskās jomas un noteiktu, kāda ir plānošanas paraugprakse. Ar Komisijas atbalstu[15] tika izstrādātas vadlīnijas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu[16] izstrādei un īstenošanai, kuri, piemēram, dod pašvaldībām konkrētus padomus par to, kā īstenot pilsētu mobilitātes stratēģijas, kuru pamatā ir padziļināta faktiskās situācijas analīze, kā arī skaidrs redzējums par to, kādai vajadzētu būt ilgtspējīgai attīstībai attiecīgajā pilsētas teritorijā.

Šajā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāna koncepcijā tiek ņemta vērā funkcionālā pilsētas teritorija un tiek ierosināts, lai rīcība pilsētu mobilitātes jomā iekļautos plašākā pilsētas un teritoriālajā stratēģijā. Tādēļ šie plāni būtu jāizstrādā, izvēršot sadarbību dažādās politikas jomās un sektoros (tādos kā transports, zemes izmantojums un telpiskā plānošana[17], vide, ekonomiskā attīstība, sociālā politika, veselības aizsardzība, ceļu satiksmes drošība u. c.), dažādos valdības un pārvaldes līmeņos, kā arī ar kaimiņos esošajām zonām – gan pilsētu, gan lauku teritorijām.

Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem ir jāsekmē dažādu pilsētas mobilitātes veidu līdzsvarota attīstība un sekmīgāka integrācija. Šāda plānošanas koncepcija uzsver, ka pilsētu mobilitātes svarīgākais aspekts ir cilvēki. Attiecīgi tā uzsver iedzīvotāju un iesaistīto aprindu pārstāvju iesaistīšanos, kā arī stimulu mainīt pārvietošanās ieradumus.

Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni var palīdzēt pilsētām efektīvākā veidā izmantot to rīcībā esošo transporta infrastruktūru un pakalpojumus un izvērst pilsētu mobilitātes pasākumus izmaksu ziņā efektīvā veidā.

Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu koncepcija pēdējo gadu laikā ir uzņēmusi lielākus apgriezienus, un Komisija arī turpmāk turpinās atbalstīt šīs koncepcijas pilnveidošanu un popularizēšanu.

Tomēr, lai nodrošinātu paraugprakses izplatīšanos ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas jomā, šī koncepcija ir jāpielāgo konkrētajām vajadzībām un katrā atsevišķā dalībvalstī pastāvošajai plānošanas praksei un aktīvi jāsekmē valsts līmenī. Turklāt dalībvalstīs ir jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu tādus pamata apstākļus, kuros pašvaldības var sekmīgi īstenot vietējās pilsētu mobilitātes stratēģijas.

Tālab dalībvalstīm ir jāapsver iespēja:

· rūpīgi novērtēt, kā pašreizējos apstākļos pilsētu mobilitāte funkcionē to teritorijā un kāda tā ir paredzama nākotnē, tostarp ņemot vērā galvenos ES politikas mērķus;

· izstrādāt tādu pieeju pilsētu mobilitātei, kas nodrošina koordinētu un savstarpēji stimulējošu rīcību valsts, reģionu un vietējā līmenī;

· gādāt par to, lai pilsētu teritorijās tiktu izstrādāti un īstenoti ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni un lai šie plāni iekļautos plašākā pilsētu vai teritoriālās attīstības stratēģijā;

· pārskatīt un vajadzības gadījumā ieviest nepieciešamās izmaiņas tehniskajos, politiskajos, tiesiskajos, finansiālajos rīkos un citos līdzekļos, kas ir vietējo plānošanas iestāžu rīcībā;

· vajadzības gadījumā pieņemt pasākumus, lai novērstu fragmentētu pieeju un lai nodrošinātu pilsētu mobilitātes pasākumu turpināmību un saderīgumu, tādējādi pasargājot iekšējā tirgus darbību.

Komisija, savukārt:

· 2014. gadā izveidos Eiropas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu platformu, kas koordinēs ES sadarbību šīs koncepcijas un rīku tālākā pilnveidošanā, nodrošinās vienotu kontaktpunktu un paplašinās pašreizējo www.mobilityplans.eu portālu, to pārvēršot par virtuālu zināšanu un kompetences centru;

· atbalstīs valsts, reģionālās iestādes un vietējās pašvaldības to centienos izstrādāt un īstenot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus, tostarp izmantojot finansēšanas instrumentus.

4.           Koordinēta publiskā un privātā sektora iesaistīšanās

Lai transporta nozarē izdotos sasniegt sistēmiskus uzlabojumus, publiskā sektora pārstāvjiem ir jāapvieno centieni visos pārvaldības līmeņos, un ir vajadzīga arī privātā sektora iesaistīšanās turpmāk aprakstītajās jomās, kas izceltas 2011. gada baltajā grāmatā par transportu.

Vairāk rīcības pilsētu loģistikas jomā

Pilsētu loģistika ir būtisks priekšnoteikums tam, lai pilsētas sekmīgi funkcionētu, un veido nozīmīgu pilsētas satiksmes daļu reģionālajās, valsts mēroga un starptautiskajās piegādes ķēdēs. Ir paredzams, ka pilsētu loģistikas apjoms pieaugs, vienlaikus paaugstinot arī ārējās izmaksas, kuras jau tā ir augstas. Tomēr pilsētu plānošanā un apsaimniekošanā ar loģistiku saistītās vajadzības nereti tiek atstātas novārtā.

Pastāv daudz vēl neizmantotu iespēju, kā uzlabot pilsētu loģistikas operācijas un pakalpojumus, un uzņēmumu transportlīdzekļu parki, tādi kā pasta piegādes transportlīdzekļi vai atkritumu savākšanas mašīnas, ir nevainojami piemēroti, lai tieši šie uzņēmumi būtu pirmie, kas ievieš jauna veida transportlīdzekļus un alternatīvus degvielas veidus, lai mazinātu gan atkarību no naftas, gan emisijas. Īstenojot tālāk aprakstītos pasākumus, kā arī citas iniciatīvas, kas paredzētas 2011. gada baltajā grāmatā par transportu (piemēram, pasākumu kopumus "Tīra enerģija transportam"), tiks sniegts ieguldījums, lai sasniegtu izvirzīto mērķi — panākt, lai līdz 2030. gadam pilsētu loģistika Eiropas lielākajos pilsētu centros noritētu praktiski bez CO2 emisijām.

Dalībvalstīm un pilsētu iestādēm ir jānodrošina satvars (piemēram, piegādes telpas, noteikumi par piekļuvi, izpildes nodrošināšanas pasākumi u. c.), lai nodrošinātu, ka privātā sektora loģistikas operatoriem tiktu radīts stimuls ieguldīt jaunās tehnoloģijās un risinājumos. Tām būtu arī jāatvieglina sadarbība starp iesaistīto aprindu pārstāvjiem, jāveido nepieciešamā kapacitāte vietējā līmenī, jāstimulē paraugprakses pārņemšana, jānodrošina tādu vietējo loģistikas risinājumu sadarbspēja, kuru pamatā ir intelektiskās transporta sistēmas, kā arī jānodrošina integrācija ar nacionālajām prioritātēm.

Dalībvalstīm ir jāapsver iespējas, kā:

· nodrošināt, lai pilsētu loģistikai tiktu atvēlēta pienācīga vieta gan to izvēlētajā pieejā pilsētu mobilitātei, gan ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānos;

· izveidot platformas sadarbībai, datu un informācijas apmaiņai, mācībām u. c. visiem pilsētu loģistikas ķēdē iesaistītajiem dalībniekiem.

Komisija:

· uzlabos pilsētu loģistikas paraugprakses izplatīšanu un ieviešanu praksē (2014. gads);

· sadarbodamās ar ekspertiem, izstrādās vadlīniju materiālus, kas sniegs praktisku palīdzību pilsētu loģistikas efektivitātes uzlabošanā, piemēram, izvēršot piegāžu un apkalpošanas plānus, iekļaujot pilsētu loģistiku piekļuves noteikumu shēmās u. c. (2014.–2016. gads);

· vienkāršos pilsētu loģistikā izmantotu tīro transportlīdzekļu iepirkumus, pārskatot, kādā mērā darbojas tīro transportlīdzekļu portāls[18] (2015.-2016. gads).

Ierosinātā pieeja ir sīki aprakstīta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā "Aicinājums uz rīcību pilsētu loģistikas jomā".

Viedāki piekļuves noteikumi pilsētās un ceļu izmantošanas maksas

Lai pilsētu centriem būtu vieglāk piekļūt, ir jāizdara zināma izvēle attiecībā uz pilsētas telpas izmantojumu. Iekraušanas un izkraušanas zonas, autobusu joslas, automašīnas, automašīnu stāvvietas, gājēju celiņi, velosipēdistu celiņi un velosipēdu stāvvietas — visi minētie elementi pretendē uz pilsētas autoceļiem[19], un pilsētām ir jāapmierina visas šīs savstarpēji konkurējošās prasības saskaņā ar vietējām prioritātēm un apstākļiem. Piekļuves noteikumi pilsētas transportlīdzekļiem var palīdzēt optimizēt piekļuvi pilsētai, uzlabot gaisa kvalitāti un dot artavu, lai sasniegtu izvirzīto mērķi — līdz 2050. gadam pakāpeniski noņemt no ekspluatācijas transportlīdzekļus, kuros izmanto tradicionālo degvielu.

Pašlaik visā Eiropā tiek īstenotas dažnedažādas shēmas, un ir nepieciešama dziļāka izpratne par šiem dažāda veida piekļuves noteikumiem, to izmaksām un ietekmi.

Šie atšķirīgie noteikumi un prasības, kā arī informācijas trūkums par to, kā šīs dažādās shēmas ievērot, rada iekšējā tirgus fragmentācijas risku un jaunus šķēršļus personu un preču kustībai. Nav apsvērta pilnībā saskaņota Eiropas pieeja, jo ir ārkārtīgi svarīgi, lai šādas shēmas tiktu projektētas un īstenotas saskaņā ar to, kāda ir konkrētā situācija katrā pilsētu teritorijā. Tomēr vadlīnijas, kas nav saistošas, būtu iespēja dalībvalstīm gūtu labumu no citur gūtās pieredzes un attiecīgā gadījumā sekmēt saskaņotāku pieeju tādiem jautājumiem kā transportlīdzekļu kategorijas, ceļa zīmes, informācijas sniegšana, izpildes nodrošināšanas pasākumi, izņēmumi un tarifi. Tas ceļu izmantotājiem padarītu saprotamākas shēmas un to, kā tās ievērot, vienlaikus atvēlot pilsētām pietiekami daudz elastības, lai tās varētu pielāgoties saviem vietējiem apstākļiem.

Turklāt shēmas būtu jāīsteno saskaņā ar pārredzamiem noteikumiem, tādējādi izvairoties no diskriminācijas attiecībā pret epizodiskiem izmantotājiem vai izmantotājiem no ārvalstīm. Izvēloties vienotāku pieeju, piemēram, attiecībā uz to, kā būtu jānotiek informācijas apmaiņai par šīm shēmām, tiktu atvieglināta pārvietošanās plānošana, bet, izmantojot intelektisko transporta sistēmu risinājumus minēto shēmu īstenošanai, izdotos samazināt izmaksas gan pilsētām, gan lietotājiem, kā arī uzlabot regulējuma ievērošanu.

Dalībvalstīm ir jāapsver iespēja:

· padziļināti pārskatīt, cik efektīvas ir pastāvošās un plānotās pilsētu piekļuves regulēšanas shēmas un kāda ir to ietekme;

· nodrošināt tādu satvaru, kurā vietējās transporta iestādes var projektēt, īstenot un izvērtēt piekļuves regulējuma shēmas, tostarp pilsētas ceļu izmantotāju maksas.

Komisija:

· visā Savienībā sekmēs ekspertu apmaiņu starp dalībvalstīm pilsētu piekļuves regulējuma jomā, tostarp attiecībā uz šāda regulējuma konceptuālajiem pamatiem, to praktisku īstenošanu, iedarbīgumu un ietekmi;

· kopīgi ar ieinteresēto aprindu pārstāvjiem sagatavos nesaistošas norādes, kas palīdzēs pilsētām faktiski īstenot piekļuves regulējuma shēmas.

Ierosinātā pieeja ir sīki aprakstīta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā "Aicinājums uz viedāku regulējumu transportlīdzekļu piekļuvei pilsētām".

Pilsētas intelektisko transporta sistēmu koordinēta izvēršana

Viedās tehnoloģijas un jo īpaši intelektiskās transporta sistēmas (ITS) ir pilsētu mobilitātes plānošanas galvenais priekšnoteikums. Šīs tehnoloģijas palīdz politisko lēmumu pieņēmējiem sasniegt savus stratēģiskos mērķus un pārvaldīt konkrētas transporta operācijas. Tās palīdz arī gala lietotājiem, nodrošinot tiem informētu izvēli ar mobilitāti saistītos jautājumos.

Jo īpaši ITS palīdz optimizēt pastāvošas infrastruktūras izmantojumu, piedāvājot plašu līdzekļu klāstu, kā satiksmes signālus, pārvietošanās plānošanas sistēmas, viedas biļešu pārdošanas sistēmas vai kooperatīvās sistēmas (tostarp sakarus starp transportlīdzekli un transportlīdzekli, kā arī starp transportlīdzekli un infrastruktūru). ITS sekmē ceļu un sabiedriskā transporta tīklu koordinētu pārvaldību un atvieglina pilsētu loģistikas un piekļuves ierobežošanas shēmu īstenošanu. Lai nodrošinātu ITS risinājumu sekmīgāku saskaņotību un sadarbspēju visā Eiropā, pilsētas ITS ekspertu grupa[20] izstrādāja vadlīniju kopumu pilsētu ITS galveno lietojumu[21] izvēršanai. Šajā sakarā ir identificēta gan paraugprakse, gan arī ar pilsētu ITS saistītās standartizācijas vajadzības.

Ir vajadzīgi apvienoti centieni, lai pilsētu teritorijas varētu gūt labumu no visa ITS risinājumu potenciāla, vienlaikus nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu, nepārtrauktu un raitu ITS izvēršanu ES.

Dalībvalstīm ir jāapsver iespēja:

· izmantot vadlīnijas ikreiz, kad galvenie ITS lietojumi tiek izvērsti to pilsētu aglomerācijās;

· izstrādāt pienācīgas saskarnes starp pilsētas un apkārtējiem starppilsētu transporta tīkliem;

· izveidot sadarbspējīgas multimodālas datu kopas, kuras apvienotu visu informāciju par pilsētu mobilitāti.

Komisija:

· veiks turpmākos soļus, kas nepieciešami, lai papildinātu jau spēkā esošos noteikumus par piekļuvi datiem par satiksmi un kustību;

· sagatavos specifikācijas par reālā laika satiksmes informācijas un multimodālās informācijas pakalpojumiem, kā paredzēts atbilstīgi ITS direktīvas[22] satvaram;

· vienkāršot sakaru starp transportlīdzekli un transportlīdzekli, kā arī starp transportlīdzekli un infrastruktūru izvēršanu pilsētu teritorijās.

Ierosinātā pieeja ir sīki aprakstīta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā "Intelektisko transporta sistēmu mobilizēšana ES pilsētām".

Ceļu satiksmes drošība pilsētās

Ceļu satiksmes negadījumos ES pilsētu teritorijās ik gadus ir aptuveni 11 000 bojāgājušo[23]. Lielākā daļa smagu ceļu satiksmes negadījumu un avāriju, kuros ir bojāgājušie un kuros ir iesaistīti visneaizsargātākie ceļu satiksmes dalībnieki, notiek pilsētu teritorijās. Aptuveni divas trešdaļas ceļu satiksmes negadījumu, kuros iet bojā gājēji, notiek pilsētu teritorijās, un 50 % pilsētu teritorijās ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ir kājāmgājēji vai velosipēdisti. Pēdējo desmit gadu laikā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo kājāmgājēju skaits ir samazinājies tikai par 39 % salīdzinājumā ar 49 % samazinājumu bojāgājušo autovadītāju skaita ziņā[24].

Tālab ir nepieciešami papildu pūliņi, lai pastiprinātu ceļu satiksmes drošību pilsētās un jo īpaši pasargātu visneaizsargātākos ceļu izmantotājus no nāves un no smagām traumām.

Dalībvalstīm ir jāapsver iespēja:

· nodrošināt, lai ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānos kā horizontāls aspekts visos plānošanas procesa posmos tiktu ņemti vērā ceļu satiksmes drošības jautājumi un lai pienācīgi tiktu aplūkoti tādi aspekti kā droša pilsētu infrastruktūra, jo īpaši infrastruktūra visneaizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem, mūsdienīgu tehnoloģiju izmantošana ceļu satiksmes drošības uzlabošanai pilsētās, ceļu satiksmes noteikumu pastiprināšana, kā arī izglītošana ceļu satiksmes drošības jautājumos;

· nodrošināt, lai pienācīgi un vissīkākajā iespējamā veidā tikti apkopoti dati par ceļu satiksmes drošības rādītājiem, un aicināt pašvaldības šos datus izmantot, veicot analīzi un ceļu satiksmes drošības plānošanu.

Komisija 2014.–2015. gadā:

· apkopos un izplatīs paraugprakses piemērus ceļu satiksmes drošības plānošanas sakarā;

· analizēs pasākumus, ar ko iespējams samazināt nopietnu ceļu satiksmes negadījumu rezultātā gūtu traumu skaitu pilsētu teritorijās.

Ierosinātā pieeja ir sīki aprakstīta pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā "Mērķtiecīgi pasākumi ceļu satiksmes drošības jomā pilsētās".

5.           Pastiprināts ES atbalsts

Dalīties pieredzē, izcelt paraugpraksi un sekmēt sadarbību

Nav apstrīdams, cik svarīgi ir dalīties pieredzē, izcelt paraugprakses piemērus un sekmēt sadarbību visā Savienībā. Komisija turpmāk pastiprinās savu atbalstu attiecīgajām darbībām:

Pilsētu mobilitātes novērotava:

Līdz ar rīcības plāna pieņemšanu pilsētu mobilitātei 2009. gadā Komisija izveidoja Pilsētu mobilitātes novērotavu, kas izpaužas kā virtuāla platforma — ELTIS portāls[25]. Šī platforma sniedz vienotu kontaktpunktu zināšanu un pieredzes apmaiņas, diskusijām par pilsētas mobilitāti un ar transportu saistītiem jautājumiem.

Komisija paredz uzlabot šā portāla darbības jomu, pašreizējo mobilitātes plānu portālu[26] pārveidojot par visaptverošu zināšanu un kompetences centru, kurā tiks konsolidēta informācijas par pilsētas transporta plānošanu no visas ES. Mobilitātes plānu portālu iestrādās ELTIS portālā.

Turklāt tiks izveidota Eiropas platforma ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem. Šī platforma atbalstīs tās koncepcijas un rīku pilnveidošanu, kas nepieciešami, lai vietējās plānošanas iestādes to varētu sekmīgi izmantot, koordinējot visas attiecīgās Komisijas atbalstītās darbības šajā jomā[27] un sekmējot plašāku apmaiņu.

URBACT – Paraugprakses apmaiņa ilgtspējīgas pilsētu attīstības jomā.

URBACT[28] ir Eiropas apmaiņas un mācību programma, ko finansē no Eiropas Teritoriālās sadarbības programmas, kura sekmē ilgtspējīgu pilsētas attīstību. Šī programma izstrādāta, lai pilsētas varētu sadarboties nolūkā izstrādāt jaunus un ilgtspējīgus, un pragmatiskus risinājumus, kas apvieno ekonomisko, sociālo un vides dimensiju. Nākamajā plānošanas periodā URACT III turpinās nodrošināt atbalstu apmaiņai un kapacitātes veidošanai starp Eiropas pilsētām.

Dati un statistika un pilsētu mobilitātes rezultātu apkopojums

Komisija, cita starpā pamatodamās uz rezultātiem, kas gūti pētījumā "Eiropas datu un statistikas vākšana pilsētu mobilitātes jomā"[29], apzinās veidus, kā varētu uzlabot pilsētu transporta sistēmu operāciju datu un statistikas kvalitāti un pieejamību un lēmumu pieņemšanu pašvaldību, reģionālā, valsts un ES līmenī.

Jo īpaši Komisija turpinās atbalstīt pilsētu mobilitātes rezultātu apkopojuma izveidi, nosakot saskaņotus rādītājus, pēc kuriem mērīt un salīdzināt ES pilsētu teritorijās sasniegto progresu[30]. Komisija par pamatu izmantos darbu, kas veikts tādos projektos kā EcoMobility Shift[31] un Conduits[32].

Dalībvalstu ekspertu grupa pilsētu mobilitātes jautājumos

Komisija izveidos dalībvalstu ekspertu grupu pilsētu mobilitātes un transporta jautājumos, lai sekmētu apmaiņu jautājumos par to, kā varētu pastiprināt un sekmīgāk koordinēt valstu un ES politiku pilsētu mobilitātes un transporta jomā.

Vienojoties ar dalībvalstīm, varētu izveidot darba grupas, kas sīkāk apspriestu konkrētus tematus, tādus kā pilsētu piekļuves noteikumi, loģistika pilsētās, ITS, vai arī pilsētu mobilitātes rezultātu apkopojums.

Pētniecības un inovācijas orientēšana uz pilsētu mobilitātes problēmu risinājumiem

Eiropas Savienība, it sevišķi ar pētniecības pamatprogrammām, jau daudzus gadus ir nodrošinājusi savu atbalstu ar pilsētu transportu saistītiem pētniecības un inovācijas projektiem. Šis atbalsts ir sniedzis nozīmīgu ieguldījumu jaunu tehnoloģiju un mobilitātes koncepciju novešanā līdz ieviešanas posmam.

Komisijas iniciatīva CIVITAS kopš tās pirmsākumiem pirms desmit gadiem ir kļuvusi par inovācijas dzinējspēku pilsētu mobilitātes jomā un, pateicoties tai, Eiropas pilsētas ir kļuvušas par noteicošajām personām inovāciju veidošanas procesā. Vairāk nekā 60 Eiropas pilsētās ir veikti aptuveni 700 demonstrējumu pasākumi, kam pēc tam ir veikts strikts ietekmes novērtējums un norises analīze. Šobrīd CIVITAS pilsētu tīkls aptver aptuveni 200 pilsētas un iesniedzas faktiski visās dalībvalstīs. CIVITAS ir kļuvis ne vien par pārmaiņu simbolu pilsētu mobilitātes un transporta paraugos, bet arī par Eiropas partnerības simbolu.

CIVITAS 2020

Komisija ir iecerējusi uzsākt atjaunoto CIVITAS 2020 iniciatīvu Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2014.–2020. gadam "Apvāršņa 2020"[33] satvarā. Proti, "Apvāršņa 2020" darba programma 2014. un 2015. gadam stimulēs tādas inovatīvas politikas iniciatīvas un tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai virzītos uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu pilsētu mobilitāti.

CIVITAS turpinās atbalstīt vietējās partnerības jaunu pieeju izvēlē un to testēšanā reālās dzīves apstākļos šādos aspektos: novērst sastrēgumus uz pilsētu ceļiem, mazināt tādu transportlīdzekļu izmantojumu pilsētu teritorijās, kuros izmanto tradicionālo degvielu, mazināt pilsētu kravu pārvadājumu ietekmi un izmaksas, kā arī stiprināt pašvaldību spēju izstrādāt un īstenot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus.

2012. gadā tika sākta otrā Eiropas inovācijas politikas stratēģiskā iniciatīva — "Progresīvas pilsētas un pašvaldības: Eiropas inovācijas partnerība"[34]. Tās mērķis ir paātrināt tādu inovāciju plašu izvēršanu, kas ir cieši saistītas ar enerģijas ražošanu, sadali un izmantošanu, mobilitāti un transportu, kā arī ar IKT. Šī iniciatīva sniegs ieguldījumu ES klimata rīcības mērķu sasniegšanā, uzlabojot energoefektivitāti, panākot arvien plašāku atjaunojamo energoresursu izmantojumu un samazinot energopatēriņu, siltumnīcefekta gāzes emisijas, uzlabojot gaisa kvalitāti un novēršot sastrēgumus.

Progresīvas pilsētas un pašvaldības — Eiropas inovācijas partnerība

Šīs partnerības mērķis ir pārvarēt nepietiekamas caurlaidspējas problēmu, kas ir šķērslis "viedu" pilsētas risinājumu ieviešanai plašā mērogā. Partnerība īpašu uzmanību atvēlēs galvenajiem veicinātājspēkiem, kā pārvaldība un finansējums (tostarp iepirkumi). "Progresīvās pilsētas" ir paredzētas, lai atvieglinātu stratēģiskās partnerības starp nozari, Eiropas pilsētām un citām pusēm ar mērķi izstrādāt nākotnes pilsētu sistēmas un infrastruktūru un panākt, lai plaši tiktu izvērsti "progresīvo pilsētu" risinājumi. Iniciatīva sekmēs ciešāku sadarbību starp tādām nozarēm kā transports, enerģētika un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Lai gan lielāko daļu pasākumu, visticamāk, īsteno vietējās pārvaldes iestādes, uzņēmumi, pētniecības organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ES sniegs finansiālo atbalstu programmas "Apvārsnis 2020" satvarā.

Turklāt gaidāmā Eiropas "Zaļo automobiļu" iniciatīva (EGVI) automašīnu energoefektivitātei un alternatīvām dzinēju un piedziņas sistēmām nodrošinās pastiprinātu satvaru tīru, drošu un efektīvu pilsētu transportlīdzekļu ieviešanai gan dzelzceļa, gan autotransporta pārvadājumiem.

Inovatīvu risinājumu laišana tirgū

Inovatīvi risinājumi var sniegt nozīmīgu ieguldījumu pilsētu mobilitātes efektivitātes un ilgtspējas uzlabošanā. Tomēr ir svarīgi nodrošināt, lai daudzsološas tehnoloģijas nobriest par gataviem produktiem, kurus var sekmīgi laist tirgū. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatvieglina inovatīvu pilsētas transporta risinājumu vienotā tirgus izveide, piemēram, izstrādājot kopējus standartus un tehniskās specifikācijas vai atvieglinot kopīgus un tīrus iepirkumus.

Precīzi orientēts finansiālais atbalsts

Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi

Struktūrfondi pašlaik ir vienīgais vissvarīgākais ES finansējuma avots pilsētu transporta un mobilitātes projektiem. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam tīram pilsētu transportam tika atvēlēti aptuveni 8 miljardi euro[35].

Mazāk attīstītajos Savienības reģionos šis finansiālais atbalsts ir ļāvis uzlabot pilsētu teritoriju pieejamību, mazināt atšķirības starp vairāk un mazāk attīstītiem reģioniem un tādējādi sasniegt augstāku teritoriālās kohēzijas pakāpi.

Tālab ir ļoti svarīgi apzināt, kā laikposmā no 2014.-2020. gadam iespējams vissekmīgāk izmantot Eiropas struktūrfondus un investīciju fondus (ESI fondus) svarīgāko transporta un ar to saistīto politikas jomu mērķu sasniegšanai[36].

ESI fonti būtu izmantojami sistemātiskāk integrētu pasākumu kopumu finansējumam pilsētās, kuras ir izstrādājušas integrētu vietējo transporta plānu, kā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu, un ir identificējušas attiecīgos pasākumus.

Pilsētu mobilitātes pasākumus var finansēt, izmantojot ESI finansējumu, ja šie pasākumi sniedz ieguldījumu zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa mērķu sasniegšanā[37]. Pilsētu mobilitātes pasākumus var finansēt arī kā daļu no integrētas, ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas, kura pievēršas pilsētas teritoriju ietekmējošo ekonomiska, vides, klimatiska, demogrāfiska un sociāla rakstura problēmu risināšanai[38].

Teritoriālo stratēģiju īstenošanai jo īpaši ir ieteikts izmantot jauno integrēto teritoriālo ieguldījumu instrumentu. Visiem ieguldījumiem pilsētu mobilitātē jānodrošina, lai finansētā transporta sistēma tiktu attiecīgi plaši ieviesta.

2007.–2013. gadā galvenais uzsvars tika likts uz plaša mēroga projektiem, tādēļ lielāko labumu no struktūrfondiem guva lielākās pilsētas un galvaspilsētas. Tomēr Eiropas reģionos ir daudz mazu un vidēju pilsētu, un ir svarīgi pilsētu mobilitātes ieguldījumu sakarā pienācīgā mērā ņemt vērā dažāda lieluma pilsētas. ESI fondiem būtu jārada iespējas veidot kapacitāti, nodrošināt mācības, tehnisko palīdzību un izstrādāt gan visaptverošas, gan vietēja mēroga mobilitātes stratēģijas un plānus.

Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka ESI fondu izmantojums ir optimāls: gan konkretizējot vietēja mēroga centienus, gan cenšoties sasniegt ES politiskos mērķus. Jāgādā arī par to, lai izvēlētie risinājumi būtu efektīvi izmaksu ziņā.

Eiropas komunikāciju tīkli — transports (TEN-T)

Pilsētu tīkli ir svarīgākais elements visaptveroša Eiropas transporta tīkla izbūvē. Lai sasniegtu TEN-T politikas mērķus, Eiropas pilsētu rīcībai ir izšķiroša nozīme.

Komisijas priekšlikumā Savienības vadlīnijām[39] tādējādi ir atzīta nepieciešamība izveidot visaptverošu tīklu "pilsētu mezglos, jo šie punkti ir sākumpunkts un galapunkts („pēdējā jūdze”) pasažieru un kravas kustībai Eiropas transporta tīklā un pārsēšanās/pārkraušanas punkti gan viena transporta veida infrastruktūras ietvaros, gan starp dažādiem transporta veidiem".

Vadlīniju 36. pantā ir definēts, kādām jābūt prioritātēm visaptverošā tīkla pilsētu mezglu izstrādē, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu[40]. ES finansiālais atbalsts attiecīgi būs pieejams tādiem vispārējas intereses projektiem pilsētu teritorijās kā pilsētu loģistikas operāciju uzlabojumi, kas iekļaujas valsts vai starptautiskās piegādes ķēdēs.

Starptautiskā sadarbība

Ir plaši atzīts, ka ilgtspējīga urbanizācija ir galvenā globālā problēma 21. gadsimtā. Valstu un valdību vadītāji, tiekoties 2012. gadā ilgtspējīgai attīstībai veltītajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē (Rio +20), atzina, cik liela nozīme ekonomiskajai izaugsmei ir ilgtspējīgam transportam un ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, un vienojās par to, ka "ir jāsekmē integrēta pieeja politikas izstrādei valsts, reģionālā un pašvaldības līmenī attiecībā uz transporta pakalpojumiem un sistēmām ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai"[41].

Komisija pastiprinās savus centienus, lai atbalstītu ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes stratēģijas sadarbības darbībās, ko tā īpaši izvērš ar jaunattīstības reģioniem. Mērķis, kas tiek izvirzīts, ir panākt, lai šiem reģioniem būtu sagatavots ceļš Eiropas kompetences un tehnoloģiju eksportam tādās jomās kā emisiju samazināšana, energoefektivitātes uzlabošana un ceļu satiksmes drošība.

Tiks ieguldīts vēl vairāk pūliņu, lai izmantotu jau iedibinātās ES partnerības ar galvenajām partnervalstīm un reģioniem (piemēram, EuroMed valstīm, Brazīliju, Singapūru un Ķīnu).

6.           Secinājums

Noadministrēt sekmīgu pāreju uz ilgtspējīgāku pilsētu mobilitātes veidu — tā joprojām ir galvenā pilsētu problēma visā Savienībā. Pašvaldībām ir nepieciešams atbalsts, lai tās varētu novērst dažnedažādo ekonomiska, vides un sociāla rakstura ietekmi, kas saistās ar mūsdienu pilsētas mobilitātes modeļiem.

Tālab ir tik svarīgi, lai pilsētu mobilitāte joprojām būtu viena no ES politiskās programmas prioritātēm. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpastiprina savs atbalsts pašvaldībām, lai visām pilsētām Savienībā izdotos sasniegt radikālas pārmaiņas savos centienos veidot konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu pilsētu mobilitāti.

Šā paziņojuma mērķis ir vērst plašumā pasākumus visos valdības līmeņos: Komisija pastiprinās savu atbalstu jomās, kurām ir pārbaudīta ES pievienotā vērtība, savukārt dalībvalstis tiek aicinātas izveidot pareizos pamata nosacījumus pašvaldībām, lai tās varētu izstrādāt un īstenot integrētas un visaptverošas stratēģijas sekmīgākai un ilgtspējīgākai pilsētu mobilitātei. Lai atvieglinātu ciešāku sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, Komisija ierosina sasaukt dalībvalstu ekspertu grupu pilsētu mobilitātes jautājumos.

Komisija ierosina virkni konkrētu pasākumu, kas īstenojami dažādos līmeņos un dažādos saistītos aspektos, kā pilsētu loģistika, pilsētu pieejas noteikumi, ITS risinājumu izvēršana pilsētās un ceļu satiksmes drošība; Komisija arī cieši pārraudzīs, kādi turpmāki pasākumi tiks veikti.

Šajā paziņojumā minētie pasākumi ir pamats, pēc kura vadoties kopīgiem spēkiem virzīties uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu pilsētu mobilitāti.

[1]               Sk. arī ziņojumu "Rītdienas pilsētas", Eiropas Komisija. 2011. gads.

[2]               Kopējās sastrēgumu izmaksas; sk. SEC(2011) 358 final.

[3]               COM(2011) 144 final.

[4]               Sk. jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai, OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.

[5]               Eirobarometra speciālizlaidums Nr. 406 (2013. gads).

[6]               COM(2010) 2020 final.

[7]               COM(2009) 490 galīgā redakcija.

[8]               Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija rezolūcija; 2008/2041(INI).

[9]               2010. gada 27. maija atzinums par rīcības plānu mobilitātei pilsētās, TEN/414.

[10]             2010. gada 27. augusta atzinums par rīcības plānu mobilitātei pilsētās, 2010/C 232/05.

[11]             Padomes secinājumi par rīcības plānu mobilitātei pilsētās, 2010. gada 24. jūnijs; www.ec.europa.eu/transport/themes/urban/urban_mobility/doc/2010_06_24_apum_council_conclusions.pdf.

[12]             Ziņojums par rīcības plāna mobilitātei pilsētās pārskatīšanu, 2013. gads.

ec.europa.eu/transport/themes/urban/studies/urban_en.htm.

[13]             Sabiedriskās apspriešanas "ES transporta politikas urbānais aspekts" rezultāti, 2013. gads, www.ec.europa.eu/transport/themes/urban/studies/urban_en.htm.

[14]             Pāreja uz arvien vairāk izplatītu iešanu kājām vai jo īpaši braukšanu ar velosipēdu būtiskā mērā samazina pilsētu mobilitātes un transporta arējās negatīvās sekas, turklāt veidojot pievienoto vērtību — sekmējot aktīvāku dzīves stilu, kam ir pozitīva ietekme uz veselību. Ar šo tematiku saistīti jautājumi ir aplūkoti arī Eiropas Inovācijas partnerībā aktīvām un veselīgām vecumdienām

http://ec.europa.eu/research/innovation-union/index_en.cfm?section=active-healthy-ageing.

[15]             Pilsētu mobilitātes novērotava — www.eltis.org.

[16]             Vadlīnijas – ilgtspējīga pilsētu mobilitātes plāna izstrādei un īstenošanai, Eiropas Komisija, 2013. gads.

[17]             Ir jāatspoguļo, cik svarīga ir pareiza pilsētu plānošana nolūkā mazināt vajadzības pēc pilsētu mobilitātes (piemēram, izvairoties no pilsētu teritoriju izplešanās).

[18]             www.cleanvehicle.eu.

[19]             Pilsētas autoceļu telpa, savukārt, mērojas spēkiem ar pieprasījumu pēc publiskās telpas atpūtas nodarbēm un sociālajiem kontaktiem (spēļu laukumi, parki u. c.).

[20]             http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/index.cfm?do=groupDetail.groupDetail&groupID=2520

[21]             europa.eu/transport/themes/its/road/action_plan/its_for_urban_areas_en.htm.

[22]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem, OV L 207, 6.8.2010, 1. lpp. (3.a un 3.b pants).

[23]             CARE datu bāze par ceļu satiksmes negadījumiem ES.

[24]             Idem.

[25]             www.eltis.org.

[26]             www.mobilityplans.eu.

[27]             Ko veic, piemēram, īstenojot pašreizējos projektus, tādus kā ENDURANCE, QUEST, ADVANCE u. c.

[28]             www.urbact.eu.

[29]             Pētījums par saskaņotu Eiropas datu un statistikas vākšanu pilsētu mobilitātes jomā; MOVE/B4/196-2/2010 (2013. gads).

[30]             Tā kā uz pilsētu transportu galvenokārt attiecas lēmums par kopīgiem centieniem (ESD), nevis ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), interesi varētu izpelnīties ierosme salīdzināt pilsēttransporta radītās CO2 emisijas, lai tādējādi palīdzētu dalībvalstīm emisiju samazināšanas centienos.

[31]             www.ecomobility-shift.org/index.php/en/.

[32]             www.polisnetwork.eu/eu-projects/eu-projects-2/conduits-city-pool.

[33]             http://ec.europa.eu/research/horizon2020/index_en.cfm.

[34]             www.ec.europa.eu/eip/smartcities/.

[35]             Pašreizējā programmas periodā 9,63 % no kopējā ERAF un KF finansējuma transportam ir piešķirti pilsēttransportam un tīra pilsēttransporta sekmēšanai (kategorijas 25 + 52); datu bāzē INFOVIEW pieejamie skaitļi (2013. gada jūlijs).

[36]             Sk. ERAF regulu, jo īpaši 5. un 7. pantu.

[37]             Eiropas Reģionālās attīstības fonda regulā, tās 5. panta 4. punkta e) apakšpunktā, ir teikts šādi: Ieguldījumu prioritāte: veicināt visiem teritoriju veidiem, jo īpaši pilsētām, paredzētas ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni saistītas stratēģijas, tostarp veicinot ilgtspējīgu multimodālo mobilitāti pilsētās un ar seku mazināšanu saistītus pielāgošanās pasākumus.

[38]             Regulas par Eiropas Reģionālās attīstības fondu 7. pants.

[39]             COM(2011) 650 final/2 – 2011/0294 (COD).

[40]             ec.europa.eu/transport/themes/infrastructure/connecting_en.htm.

[41]             Apvienoto Nāciju Rezolūcija Nr. 66/288 "Nākotne, kādu vēlamies" http://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/66/288&Lanh=E.