Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013DC0523

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI 2012. GADA ZIŅOJUMS PAR REGULAS (EK) NR. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ ĪSTENOŠANU

/* COM/2013/0523 final */

52013DC0523

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI 2012. GADA ZIŅOJUMS PAR REGULAS (EK) NR. 300/2008 PAR KOPĪGIEM NOTEIKUMIEM CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBAS JOMĀ ĪSTENOŠANU /* COM/2013/0523 final */


KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Šā ziņojuma pārskata periods ir no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

IEVADS

2012. gads bija zīmīgs ar to, ka tajā noslēdzās pirmais pārejas periods, kas bija noteikts attiecībā uz jaunajiem aviācijas drošības pasākumiem, kuri tika ieviesti ar Regulu (EK) Nr. 300/2008 un tās īstenošanas noteikumiem. Šajā sakarībā bija jāizpilda prasība vai nu izveidot drošu piegādes ķēdi attiecībā uz patērēšanai lidojumā paredzētajiem krājumiem un lidostu krājumiem, vai pirms iekļuves lidostu ierobežotas iekļuves drošības zonās pārbaudīt 100 % šādu piegāžu. Tādēļ, veicot inspekcijas visa 2012. gada garumā, Komisija lielu uzmanību veltīja tam, lai pārbaudītu šo jauno prasību ievērošanu.

Turklāt tika būtiski grozīti noteikumi, kuri papildina Regulu (EK) Nr. 300/2008. No vienas puses, grozījumu mērķis bija pielāgot vai precizēt spēkā esošās procedūras, kas izmantojamas konkrētos aviācijas drošības pasākumos. No otras puses, tika ieviesti kompleksi jauni pasākumi attiecībā uz gaisa kravu un pastu, ko ieved Savienībā (ACC3). Visbeidzot, ievērojami tika stiprināts ES aviācijas drošības validācijas režīms. Vēlāk tika veiktas vēl divas citas izmaiņas, lai panāktu, ka 2014. gada vidū ir garantēta droša piegādes ķēde un uzticama validācijas sistēma trešo valstu lidostās, kurās notiek uz Savienību sūtāmās gaisa kravas un pasta iekraušana gaisa kuģī. Tas tika darīts, reaģējot uz 2010. gada oktobrī notikušo negadījumu saistībā ar spridzekļiem Jemenas kravas lidmašīnā.

Atkārtoti izvērtējot attiecībā uz šķidrajām sprāgstvielām pastāvošos draudus civilās aviācijas jomā, apstiprinājās, ka saistītais risks joprojām jāuzskata par paaugstinātu un ka šī problēma jārisina ar aviācijas drošības pasākumiem. Tomēr gada laikā kļuvis skaidrs, ka līdz 2013. gada 29. aprīlim nav iespējams atcelt pašreizējos ierobežojumus, kuri noteikti šķidrumu, aerosolu un gelu pārvadāšanai rokas bagāžā, jo pārbaudes aprīkojuma izmantošanā pastāv sarežģījumi, kas varētu radīt ievērojamas neērtības gaisa transporta pasažieriem. Tika sagatavots tiesību akta projekts, lai pārskatītu pieeju šajā jomā un pakāpeniski ieviestu pārbaudes, ne vēlāk kā 2014. gada 31. janvārī sākot beznodokļu zonā iegādāto šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes.

Visbeidzot, tika panākta vienošanās par attiecīgo ES un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) gaisa kravas un pasta pārvadājumu drošības režīmu savstarpējās atzīšanas kārtību. Tas ir būtisks sasniegums ES eksporta jomā, jo izslēdz drošības pasākumu dublēšanās iespēju, un tas savukārt ekspluatantiem, kuri veic darbību gaisa kravas un pasta jomā, ļauj samazināt izmaksas un ietaupīt laiku.

PIRMĀ DAĻA

Inspekcijas  

1.           Vispārīga informācija

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 300/2008 noteikumiem Komisijai ir jāveic dalībvalstu aviācijas drošības iestāžu („atbilstīgo iestāžu”) un ES lidostu inspekcijas. Savienības programma attiecas arī uz Šveici, turpretim Norvēģijā un Islandē inspekcijas saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem veic EBTA Uzraudzības iestāde (EUI). Inspekciju veikšanai Komisijas rīcībā ir grupa, kurā uz pilnu vai nepilnu slodzi strādā 10 civilās aviācijas drošības inspektoru. Šo inspektoru darbu papildina dalībvalstu, Islandes, Norvēģijas un Šveices ieceltie valstu inspektori, kurus Komisija ir sertificējusi atbilstīgi jaunajam tiesiskajam regulējumam. No šiem valstu inspektoriem 57 piedalījās 2012. gada inspekcijās. Pielikumā ir tabulas, kurās apkopotas visas līdzšinējās Komisijas un EUI atbilstības uzraudzības darbības.

2.           Valstu atbilstīgo iestāžu inspekcijas

2012. gadā Komisija uzraudzīja vienpadsmit (11) atbilstīgās iestādes, kurās visās jau iepriekš bija veikta Komisijas inspekcija. Vairākās dalībvalstīs šajās inspekcijās tika konstatēti ievērojami uzlabojumi, salīdzinot ar agrāko situāciju. Konstatētie trūkumi 2012. gadā bija līdzīgi 2011. gada inspekcijās konstatētajiem un visbiežāk bija saistīti ar to, ka valstu aviācijas drošības programmas un valstu kvalitātes kontroles programmas nebija pilnībā saskaņotas ar jauno tiesisko regulējumu, ko veido Regula (EK) Nr. 300/2008.

Aviācijas drošības pasākumu izpildes ziņā dažās dalībvalstīs joprojām vērojams, ka trūkst spējas nepilnību atklāšanai un ātrai novēršanai. Dažas dalībvalstis nebija uzraudzījušas visus tiesību aktu aspektus, un dažās lidostās valsts iestādes nebija veikušas inspekcijas ilgu laiku. Sekojuma pasākumi reizēm bija nepietiekami vai netika veikti, un diezgan bieža parādība bija ievērojama vilcināšanās ar trūkumu novēršanu. Visās dalībvalstīs bija iespējams piemērot sankcijas, taču tās ne vienmēr bija pietiekami stingras vai arī netika izmantotas tā, lai patiešām iedarbotos preventīvi.

Finanšu krīze un tās rezultātā izveidojies spiediens uz publiskajiem budžetiem ietekmēja valstu atbilstības uzraudzības darbībām pieejamos resursus dažās dalībvalstīs.

3.           Sākotnējās inspekcijas lidostās

2012. gadā tika veiktas divdesmit trīs (23) sākotnējās lidostu inspekcijas, kas salīdzinājumā ar 2011. gadu ir par 4 inspekcijām vairāk, un galvenokārt tas izskaidrojams ar to, ka inspekcijas veiktas vairākās mazākās lidostās, kur vajadzīgs mazāks skaits inspektoru. Pārbaudes tika veiktas atbilstoši visām nodaļām (lai gan ne katrā inspekcijā). Kopējais tādu pamatpasākumu procentuālais daudzums, kuri tika atzīti par atbilstošiem, 2012. gadā pieauga līdz 83 %.

Tradicionālo pasākumu[1] jomā atklātie trūkumi bieži vien bija saistīti ar cilvēcisko faktoru. Tie galvenokārt bija saistīti ar personāla pārbaužu kvalitāti, kā arī ar dažām kravas pārvadājumu drošības prasībām. Konkrētāk, problēmas joprojām radīja personāla manuālo pārbaužu neatbilstoša kvalitāte. Kravas pārvadājumu jomā neatbilstība lielākoties bija saistīta ar pārbaudes piemērošanas standartiem. Šie ar cilvēcisko faktoru saistītie jautājumi būtu jārisina, ieviešot labāku apmācību un pārraudzību.

Turklāt daži papildu pasākumi, kas ieviesti saskaņā ar jaunajiem reglamentējošajiem noteikumiem, kuri izklāstīti Regulā (EK) Nr. 300/2008, 2012. gadā inspicētajās lidostās vēl nebija īstenoti apmierinošā līmenī. Neatbilstība veidojās saistībā ar patērēšanai lidojumā paredzēto krājumu un jo īpaši lidostu krājumu drošības kontroles metodēm un standartiem (kad vēl nebija pilnībā ieviesta droša piegādes ķēde), riska līmeņa nenovērtēšanu saistībā ar patrulēšanas biežumu lidostās, to pārbaužu veicēju atkārtotu sertifikāciju, kuri izmanto rentgena iekārtas vai sprāgstvielu atklāšanas sistēmas aprīkojumu, kā arī saistībā ar paaugstināta riska kravu un pastu. Dalībvalstu atbilstīgajām iestādēm būtu aktīvi jāseko līdzi šo jaunāko noteikumu īstenošanai.

4.           Sekojuma inspekcijas

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 72/2010[2] 13. pantu Komisija regulāri veic ierobežotu skaitu sekojuma inspekciju [pārbaužu par paveikto darbu]. Ja sākotnējās inspekcijas laikā konstatēti vairāki nopietni trūkumi, kā arī – izlases kārtībā un mazākā apmērā – lai pārbaudītu valsts atbilstības uzraudzības darbību un ziņošanas pasākumu precizitāti, tiek ieplānots jauns apmeklējums. 2012. gadā veiktas trīs (3) šādas darbības, un lielākoties apstiprinājās konstatēto trūkumu atbilstoša korekcija.

5.           Nenoslēgtās lietas, 15. panta lietas un juridiskās procedūras

Inspekcijas lietas paliek nenoslēgtas līdz brīdim, kad Komisija ir pārliecinājusies, ka ir veiktas pienācīgas korekcijas darbības. 2012. gadā tika slēgtas 24 lietas (14 par lidostām un 10 par atbilstīgajām iestādēm). Pavisam kopā gada beigās palika nenoslēgtas 14 atbilstīgo iestāžu un 27 lidostu inspekcijas lietas.

Ja lidostā konstatētie trūkumi ir tik nopietni, ka ievērojami apdraud vispārējo civilās aviācijas drošību Savienībā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 72/2010 15. pantu. Tas nozīmē, ka visas citas atbilstīgās iestādes tiek brīdinātas par situāciju un tiek apsvērti papildu pasākumi attiecībā uz lidojumiem no konkrētās lidostas. Saistībā ar 15. pantu 2012. gada maijā tika ierosināta viena lieta, ko pēc mēneša atkal slēdza, kad trūkumi tika apmierinoši novērsti.

Otrs iespējamais piespiedu izpildes pasākums vissmagākajos gadījumos vai ieilgušas trūkumu nenovēršanas vai atkārtošanās gadījumos ir pienākumu neizpildes procedūras sākšana. Pēc valsts pārvaldes iestāžu inspekcijām 2012. gadā tika uzsākta viena pienākumu neizpildes procedūra. Attiecīgā dalībvalsts nepildīja savu valsts aviācijas drošības programmu. Tajā pašā gadā varēja slēgt trīs (3) citas pienākumu neizpildes lietas pēc tam, kad tika novērsti konstatētie trūkumi. 2012. gada beigās nebija ierosināta neviena pienākumu neizpildes lieta.

6.           Dalībvalstu pašu veiktā izvērtēšana

Komisijas Regulas (ES) Nr. 18/2010[3] II pielikuma 18.1. punkts uzliek dalībvalstīm pienākumu katru gadu līdz marta beigām iesniegt Komisijai ikgadēju ziņojumu par valsts atbilstības uzraudzības rezultātiem par laikposmu no iepriekšējā gada janvāra līdz decembrim. Visas dalībvalstis laikus iesniedza ziņojumus par laikposmu no 2011. gada janvāra līdz decembrim, un tie bija atbilstoši Komisijas sagatavotajam modelim. Galvenie konstatētie trūkumi bija saistīti ar to, ka dažas dalībvalstis joprojām nebija ieviesušas visus drošības pasākumus, nebija veikušas pietiekami plašu inscenētu testēšanu un nebija pietiekami stiprinājušas savus sekojuma pasākumus un izpildes nodrošināšanas režīmu. Turklāt tika konstatēts, ka attiecībā uz pilnvarotajiem pārstāvjiem / piegādātājiem un zināmajiem nosūtītājiem / piegādātājiem nav veikta valstu kvalitātes kontrole, izņemot to, kas vajadzības gadījumā veikta validācijas vajadzībām.

OTRĀ DAĻA

Tiesību akti un papildu instrumenti

1.           Vispārīga informācija

2009. gada Ziemassvētkos notikušais negadījums, kad kāda persona zem apģērba bija paslēpusi spridzekli, negadījums 2010. gada beigās saistībā ar spridzekļiem Jemenas kravas lidmašīnā, vairāki ar lāzera rādītājiem saistīti apdraudējumi 2012. gada sākumā un iespējamie kiberuzbrukumi, kā arī joprojām pastāvošā izteikti lielā neaizsargātība pret šķidrajām sprāgstvielām – visi šie apstākļi ir atgādinājums tam, ka civilā aviācija joprojām ir uzbrukumu mērķis un rodas jauni un inovatīvi apdraudējumi, uz kuriem jāreaģē ar piemērotiem un riska novērtējumā pamatotiem aizsardzības pasākumiem.

2012. gadā tika pieņemti jauni aviācijas drošības tiesību akti, lai, pirmkārt, uzlabotu tiesisko regulējumu, ko nosaka Regula (EK) Nr. 300/2008, un, otrkārt, noteiktu jaunus kopīgus pamatstandartus ES aviācijas drošības validācijai.

2.           Pieņemtie papildu tiesību akti

2012. gadā pieņemtie jaunie tiesību akti ir šādi:

· Regula (ES) Nr. 173/2012[4] attiecībā uz dažu konkrētu aviācijas drošības pasākumu skaidrojumu un vienkāršošanu;

· Regula (ES) Nr. 711/2012[5] attiecībā uz metodēm tādu personu pārbaudēm, kas nav pasažieri, un līdzi paņemtu priekšmetu pārbaudēm;

· Regula (ES) Nr. 1082/2012[6] attiecībā uz aviācijas drošības novērtējumu;

· Lēmums C(2012) 1228[7] attiecībā uz dažu konkrētu aviācijas drošības pasākumu skaidrojumu un vienkāršošanu;

· Lēmums C(2012)5672[8], ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā attiecībā uz gaisa kravu un pastu;

· Lēmums C(2012) 5880[9] attiecībā uz metodēm tādu personu pārbaudēm, kas nav pasažieri, un līdzi paņemtu priekšmetu pārbaudēm.

Šo dokumentu galīgās redakcijas tika izstrādātas Aviācijas drošības regulatīvās komitejas 6 kārtējās sanāksmēs, Ieinteresēto personu padomdevējas grupas aviācijas drošības jautājumos 6 sanāksmēs un vairākās speciālās darba grupas sēdēs, kur bija iesaistītas gan dalībvalstis, gan nozares pārstāvji.

3.           Pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju datubāze

Kopš 2010. gada 1. jūnija Eiropas pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju (RAKC) datubāze[10] ir vienīgais juridiskais pamatlīdzeklis, kas jāizmanto pilnvarotajiem pārstāvjiem ziņu iegūšanai, kad viņi pieņem sūtījumus no citiem pilnvarotajiem pārstāvjiem vai (ES aviācijas drošības vērtētāju apstiprinātiem) zināmiem nosūtītājiem, un kopš 2012. gada 1. februāra tā ietver to gaisa pārvadātāju sarakstu, kam atļauts ES ievest kravu un pastu no trešo valstu lidostām. Datubāzi nodrošina saskaņā ar Komisijas pamatlīgumu. RAKC datubāzē 2012. gada beigās bija aptuveni 16 000 pilnvaroto pārstāvju, (ES aviācijas drošības vērtētāju apstiprinātu) zināmo nosūtītāju un ACC3 struktūru. Ar līgumu apstiprinātā sistēmas pieejamība 99,5 % līmenī ir pastāvīgi bijusi sasniegta arī 2012. gadā.

4.           Rokasgrāmatas par ES lidostu inspekcijām

Regulās (EK) Nr. 300/2008 un (ES) Nr. 72/2010 prasīts, lai Komisijas dienestu veiktā uzraudzība attiecībā uz atbilstību civilās aviācijas drošības prasībām būtu objektīva un norisinātos, izmantojot standarta metodiku.

Šā mērķa sasniegšanai Komisija ir izstrādājusi un regulāri atjaunina divas visaptverošas rokasgrāmatas ar detalizētām instrukcijām un ieteikumiem šajā jomā strādājošajiem ES inspektoriem. Viena rokasgrāmata attiecas uz inspekcijām kravas gaisa pārvadājumu drošības jomā, bet otra attiecas uz lidostu inspekcijām. Abas rokasgrāmatas tika pārskatītas 2012. gada aprīlī, lai ņemtu vērā pēdējās īstenošanas noteikumos ieviestās izmaiņas un pievienotu papildu ierosinājumus un norādījumus inspektoriem.

TREŠĀ DAĻA

Izmēģinājumi, pētījumi un jaunas iniciatīvas

1.           Izmēģinājumi

"Izmēģinājums" ES aviācijas drošības tiesību aktu nozīmē tiek izdarīts tad, ja kāda dalībvalsts vienojas ar Komisiju, ka ierobežotā laikposmā izmantos īpašus līdzekļus vai paņēmienu, kurš nav atzīts tiesību aktos, lai aizstātu kādu no atzītajiem drošības kontroles līdzekļiem, ar nosacījumu, ka šādi izmēģinājumi negatīvi neietekmē vispārējo drošības līmeni. Šis termins juridiskā nozīmē nav piemērojams tad, ja kāda dalībvalsts vai organizācija veic tāda jauna drošības kontroles līdzekļa izvērtēšanu, kuru piemēro papildus vienam vai vairākiem tiesību aktos jau ietvertiem līdzekļiem.

Izmēģinājumi un novērtējumi 2012. gadā tika veikti Luksemburgā, Spānijā, Francijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē. Tie attiecās uz simulācijas mikrodaļiņu detektoru kameru (kravai un pastam), metāla detektoru kurpju analizēšanai, izkliedētā atstarotā starojuma drošības skeneru, drošības skeneru dažādu algoritmu, automātisku rokas bagāžas kontroles iekārtu, kā arī — īpašos gadījumos — kombinētu rokas metāla detektoru un sprāgstvielu palieku detektoru izmantošanu pasažieru pārbaudei.

2.           Pētījumi un ziņojumi

Konsultāciju firma Booz&Co līdz 2012. gada vidum iesniedza galīgo ziņojumu par bīstamu priekšmetu attēlu projicēšanu (Threat Image Projection — TIP), ko plaši izmanto ES lidostās rokas bagāžas un līdzi ņemamo priekšmetu un reģistrētās bagāžas pārbaudei. Tas galvenokārt apstiprināja, ka TIP, ja to pienācīgi ievieš, var labvēlīgi ietekmēt pārbaudītāja veikumu. Tomēr tajā arī secināts, ka saskaņā ar pašreizējo tiesību aktos paredzēto ieviešanas sistēmu nav nosakāmas atšķirības starp aizliegto priekšmetu atklāšanas līmeni tajās lidostās, kuras ir aprīkotas ar TIP, un tajās, kuras nav ar to aprīkotas. Tāpēc konsultants piedāvāja virkni ieteikumu, lai uzlabotu pašreizējo ieviešanas sistēmu.

Turklāt tas pats līgumslēdzējs veica pētījumu, novērtējot, kāda ietekme ir šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudei lidostās, ņemot vērā (pagājušo) 2013. gada 29. aprīļa termiņu ierobežojumu atcelšanai attiecībā uz šķidrumiem, aerosoliem un geliem, ko rokas bagāžā ved pasažieri. Pētījumu papildināja Komisijas veiktais šķidro sprāgstvielu apdraudējuma un riska atkārtots novērtējums, kura rezultātā tika secināts, ka risks, ko rada šādas vielas, joprojām ir augsts un ka tas pienācīgi jāierobežo ar pārbaužu palīdzību. Visbeidzot, dati, kas iegūti apsekojumos un apspriedēs ar nozares pārstāvjiem un intensīvi strādājot darba grupās ar dalībvalstīm, parādīja, ka, ja minēto termiņu atstātu negrozītu, tad pieprasījums pēc šķidro sprāgstvielu atklāšanas sistēmām (LEDS) pārsniegtu piedāvājumu gadījumā, ja pilnīgi tiktu īstenotas šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes, turklāt Eiropas lidostām būtu apgrūtināta darbība un pasažieriem rastos nopietnas neērtības[11].

Komisija ar dalībvalstīm intensīvi apsprieda trīs galvenās iespējas, kas iekļautas neatkarīgajā Zinātniskās komitejas potenciālo un jaunatklāto veselības apdraudējumu jomā (Scientific Committee on Emerging and Newly Identified Health Risks — SCENIHIR) ziņojumā par rentgena skeneru ietekmi uz veselību[12]: a) spēkā esošie tiesību akti netiek mainīti, b) izkliedētā atstarotā starojuma drošības skeneri tiek ierakstīti atļauto pasažieru pārbaudes metožu sarakstā un c) spēkā esošie tiesību akti tiek grozīti tādā veidā, lai jau ieviestos rentgena staru drošības skenerus, kas emitē par konkrētu robežvērtību mazāku starojumu, varētu izmantot līdz to ekonomiskā ekspluatācijas laika beigām. Minētais Komisijas ziņojums bija sekojuma pasākums tiesību akta priekšlikumam aviācijas drošības jomā, un to apstiprināja 2012. gada 26. aprīlī.

3.           Jaunas iniciatīvas

Viens no galvenajiem pašreizējiem likumdošanas jautājumiem aviācijas drošības jomā ir spēkā esošo tiesību aktu par ierobežojumiem šķidrumu, gelu un aerosolu pārvadāšanai grozījumi. Šo ierobežojumu atcelšana tiek plānota jau daudzus gadus un ar to vairākkārt bijusi saistīta tiesību aktu pārskatīšana. Komisija kopā ar dalībvalstīm, lidostām un detektoru ražotājiem 2012. gadā iesaistījās izmēģinājumos un veica pētījumu. Tā rezultātā tika secināts, ka ieviest pilnīgu šķidrumu skenēšanu, sākot ar 2013. gada aprīli, nav reālistiski, jo ES lidostās nav sākts uzstādīt vajadzīgās iekārtas. Komisija 2012. gada jūlijā Padomei un Eiropas Parlamentam nosūtīja ziņojumu par šiem secinājumiem un savus priekšlikumus par turpmāko virzību.

ES Civilās aviācijas drošības regulatīvā komiteja 2012. gada novembrī sniedza pozitīvu atzinumu par Komisijas priekšlikumiem īstenot šķidrumu pārbaužu pirmo posmu vēlākais līdz 2014. gada 31. janvārim, un Komisija pieņēma tiesību aktus 2013. gada martā.

Kā paredzēts Kravu gaisa pārvadājumu drošības rīcības plānā, Komisija ir paplašinājusi savu darbību šajā jomā, izveidojot reglamentējošos noteikumus par kravu un pastu, ko ieved Savienībā no trešām valstīm, un arī ārpus Eiropas Savienības jurisdikcijas ir piemērojama stingra ES aviācijas drošības validācija. Pirmais posms stājās spēkā 2012. gada 1. februārī. Kopš minētā datuma gaisa pārvadātājiem, kas vēlas veikt kravas un pasta pārvadājumus uz Savienību no trešās valsts lidostas, ir jāreģistrējas kā t. s. ACC3[13]. Lai dalībvalstīm un Komisijai saskaņotu un atvieglotu attiecīgo reģistrācijas un konsultāciju mehānismu, "Eiropas pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju (RAKC) datubāzē" 2012. gada pēdējā ceturksnī tika ieviestas jaunas funkcijas, kas attiecas uz ACC3.

Tika īstenota cieša sadarbība ar muitas iestādēm attiecībā uz atzītā komersanta (AEO) shēmas iespējamo saskaņošanu ar kravas un pasta pilnvaroto pārstāvju un zināmo nosūtītāju aviācijas drošības validācijas režīmiem. "Šā pasākuma mērķis ir izvairīties no uzņēmēju dubultas validācijas, ja to pamatdarbība abās tiesiskā regulējuma sistēmās lielā mērā pārklājas, un tajā pašā laikā identificēt iespējamos trūkumus, kas var vājināt kravas gaisa pārvadājumu drošību, un piedāvāt atbilstošus pasākumus to novēršanai."

Kā daļa no Komisijas darba programmas kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un ES kritiskās infrastruktūras references tīkla (ERNCIP) sistēmas 2012. gada sākumā tika izveidota jauna tematiska aviācijas drošības tehnoloģiju apakšgrupa.

Darba grupa, ko veido ieinteresētās dalībvalstis un nozares pārstāvji, ir izveidota turpmākās programmas ietvaros. Grupa izstrādāja rīcības plānu, lai analizētu iespējas palielināt aviācijas drošības jomas efektivitāti. 2012. gadā tika sākts darbs pie divām konkrētām darbībām: a) to risku novērtējums, kas saistīti ar pasažieriem, un b) tāda pētījuma pasūtīšana, kurā analizētu dažādus jēdzienus, kas saistīti ar pasažieru diferenciāciju. Nākotnē paredzams, ka Aviācijas drošības komiteja (AVSEC) pati varētu virzīt rīcības plāna turpmāku īstenošanu, pastāvīgi iekļaujot to savā darba kārtībā.

CETURTĀ DAĻA

Dialogs ar starptautiskām struktūrām un trešām valstīm

1.           Vispārīga informācija

Komisija plaši sadarbojas ar starptautiskajām struktūrām un galvenajiem partneriem trešās valstīs un regulāri tiek pārstāvēta starptautiskās sanāksmēs, vispārīgi koordinējot ES nostāju un bieži uzstājoties ar priekšlasījumiem vai iesniedzot dokumentus. Pēc vajadzības tiek sākti dialogi ar atsevišķām trešām valstīm par jautājumiem, par kuriem ir vietēja vai kopīga interese, piemēram, atbrīvojumi no parastajām prasībām attiecībā uz beznodokļu tirdzniecības vietās nopirkto šķidrumu pārvadāšanu. Šādi kontakti ļauj ES gan uzkrāt, gan izplatīt labu praksi, kā arī ietekmēt pasaules līmeņa lēmumu pieņemšanu. Ir jānodrošina saikne un saskaņotība starp iekšējo un ārējo drošību. Saskaņā ar jauno Lisabonas līgumā noteikto tiesisko regulējumu, veidojot dialogu ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm, notiks vispusīga apspriešanās ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, lai nodrošinātu saskaņotību un komplementaritāti ar šā dienesta uzsāktajiem specifiskajiem politiskajiem dialogiem.

2.           Starptautiskās struktūras

Komisija piedalās ICAO aviācijas drošības speciālistu grupas ikgadējā sanāksmē un tās 2012. gada sesijā (2012. gada 26.–30. martā) iesniedza četrus darba dokumentus (vienu par šķidrumiem, divus par kravu un vienu par drošības pasākumu pārredzamību). Tie tika uzņemti atzinīgi.

Komisija regulāri piedalās ECAC (Eiropas Civilās aviācijas konferences) Tehniskās darba grupas un Apmācības darba grupas sanāksmēs. Katrā no šīm grupām izdarītie secinājumi vēlāk ir veidojuši diskusijas pamatu Regulatīvās komitejas un ar to saistīto darba grupu sanāksmēs. Lai izvairītos no darba pārklāšanās un dublēšanās, 2012. gada otrajā pusē tika parakstīts saprašanās memorands starp Komisiju un ECAC.

Turklāt saskaņoti pasākumi ir veikti pēc Eurocontrol semināra par apdraudējumu ar lāzeru. Šā pasākuma galvenais mērķis bija ļaut satikties ieinteresēto personu grupām, kam ir īpaša interese šo jautājumu, lai tās varētu apsvērt iespēju pieņemt kopēju pieeju pieaugošo neatļautu ar lāzeru radītu traucējumu draudu samazināšanai aviācijas jomā.

3.           Trešās valstis

Komisija vairākos forumos aktīvi turpināja dialogu ar ASV par aviācijas drošības jautājumiem, it sevišķi ES un ASV Transporta drošības sadarbības grupā izveidotās "vienas pieturas drošības" sistēmas ietvaros[14].

Nākamais atskaites punkts aviācijas drošības transatlantiskajā sadarbībā bija Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu attiecīgo gaisa kravas un pasta pārvadājumu drošības režīmu savstarpējā atzīšana 2012. gada vidū.

Komisija turklāt vairākkārt iesaistījās, kad dalībvalstis pauda īpašas bažas par trešo valstu papildu drošības prasībām, kurās nebija pietiekami ņemtas vērā jau ieviestās stingrās ES sistēmas. Reizēm tas bija saistīts ar pastāvīgo ASV praksi bez iepriekšējas apspriešanās izdot ārkārtas grozījumus attiecībā uz aviosabiedrībām, kuras veic lidojumus no ES, ar to bieži izraisot ievērojamas grūtības ieinteresētajām personām no ES.

Komisija piedalījās vienā no inspekcijām, kas tika veikta ASV lidostā, lai uzraudzītu dažu drošības pasākumu atbilstību iepriekšminētajam "vienas pieturas drošības" nolīgumam.

Komisija arī sāka sarunas ar Kanādu un Izraēlu, lai vienotos par "vienas pieturas drošības" nolīgumu ar šīm valstīm.

SECINĀJUMS

ES joprojām tiek nodrošināts augsts drošības līmenis. Komisijas inspekcijās ir atklāta nedaudz labāka atbilstība galvenajiem reglamentējošiem noteikumiem. Kas attiecas uz tradicionālajiem pasākumiem, personāla un kravas pārbaužu prasību jomā konstatētajos trūkumos bieži vien bija vainojams cilvēciskais faktors. Papildu pasākumos, kas īstenoti saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, ko veido Regula (EK) Nr. 300/2008, tika konstatēta citu veidu neatbilstība, kas saistīta ar lidostu krājumu drošības kontroli (ja vēl nebija pilnībā ieviesta drošas piegādes ķēde), patruļām lidostās, pārbaudītāju, kuri strādā ar noteiktām drošības iekārtām un augsta riska kravu un pastu, atkārtotu sertifikāciju. Komisijas ieteikumi par korektīvām darbībām kopumā tika apmierinoši ievēroti, taču inspektoru konstatējumi apstiprina, cik liela nozīme ir stingram ES inspekcijas režīmam un adekvātai kvalitātes nodrošināšanai dalībvalstu līmenī. Komisija arī turpmāk veltīs daudz enerģijas tam, lai nodrošinātu visu juridisko prasību pilnīgu un pareizu ievērošanu, vajadzības gadījumā sākot oficiālas procedūras sakarā ar pienākumu nepildīšanu.

Tiesību aktu jomā 2012. gadā tika pieņemti citi detalizēti izpildes noteikumi, lai nodrošinātu jaunās Regulas (EK) Nr. 300/2008 (pamatregulas) saskaņotu īstenošanu un lai novērstu jaunus draudus vai efektīvāk mazinātu esošos.

Pielikums

Komisijas inspekcijas līdz 31.12.2012.

Valsts || Inspekciju skaits 01.2012.–12.2012. (ieskaitot sekojuma inspekcijas) || Inspekciju kopskaits 2004.–2012. gadā (ieskaitot sekojuma inspekcijas)

Austrija || 0 || 9

Beļģija || 1 || 11

Bulgārija || 1 || 7

Kipra || 1 || 7

Čehijas Republika || 1 || 8

Dānija || 1 || 10

Igaunija || 1 || 6

Somija || 2 || 10

Francija || 2 || 17

Vācija || 2 || 19

Grieķija || 1 || 14

Ungārija || 1 || 8

Īrija || 1 || 9

Itālija || 2 || 17

Latvija || 2 || 7

Lietuva || 1 || 5

Luksemburga || 1 || 7

Malta || 0 || 3

Nīderlande || 3 || 10

Polija || 1 || 10

Portugāle || 2 || 10

Rumānija || 3 || 6

Slovākija || 1 || 5

Slovēnija || 1 || 5

Spānija || 1 || 15

Zviedrija || 1 || 12

Apvienotā Karaliste || 3 || 20

Valstis, kas nav ES dalībvalstis || ||

Šveice || 0 || 5

KOPĀ || 37 || 272

EBTA Uzraudzības iestādes inspekcijas līdz 31.12.2012.

Valsts || Inspekciju skaits 01.2012.–12.2012. (ieskaitot sekojuma inspekcijas) || Inspekciju kopskaits 2004.–2012. gadā (ieskaitot sekojuma inspekcijas)

Islande || 0 || 9

Norvēģija || 5 || 40

KOPĀ || 5 || 49

[1]               Ar „tradicionāliem pasākumiem” domāti pasākumi, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2320/2002 tiesisko regulējumu.

[2]                      Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula (ES) Nr. 72/2010, ar ko nosaka procedūras Komisijas pārbaužu veikšanai aviācijas drošības jomā, OV L 23, 27.1.2010., 1. lpp.

[3]               Komisijas 2010. gada 8. janvāra Regula (ES) Nr. 18/2010, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 300/2008, OV L 7, 12.1.2010., 3. lpp.

[4]               Komisijas 2012. gada 29. februāra Regula (ES) Nr. 173/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 59, 1.3.2012., 1. lpp.

[5]               Komisijas 2012. gada 3. augusta Regula (ES) Nr. 711/2012, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 209, 4.8.2012., 1. lpp.

[6]               Komisijas 2012. gada 9. novembra Regula (ES) Nr. 1082/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 324, 22.11.2012., 25. lpp.

[7]               Lēmums C(2012) 1228 final, paziņots visām dalībvalstīm 29.2.2012.; OV nav publicēts.

[8]               Lēmums C(2012) 5672 final, paziņots visām dalībvalstīm 10.8.2012.; OV nav publicēts.

[9]               Lēmums C(2012) 5880 final, paziņots visām dalībvalstīm 23.8.2012.; OV nav publicēts.

[10]             Komisija šo datubāzi, kuras lietošana piegādes ķēdes dalībniekiem ir obligāta, izveidoja ar Regulu (ES) Nr. 185/2010 un Lēmumu (2010) 774.

[11]             Šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudes pilnīgas izvēršanas termiņš tika atlikts līdz 2014. gada 31. janvārim; Komisijas 2013. gada 19. marta Regula (ES) Nr. 246/2013, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 185/2010 attiecībā uz šķidrumu, aerosolu un gelu pārbaudēm ES lidostās, OV L 77, 20.3.2013., 8. lpp.

[12]             http://ec.europa.eu/health/scientific_committees/emerging/docs/scenihr_o_036.pdf.

[13]             Komisijas 2011. gada 25. augusta Regula (ES) Nr. 859/2011, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 220, 26.8.2011., 9. lpp.

[14]             No 2011. gada 1. aprīļa piemērojama gaisa kuģiem, pasažieriem, rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai, ielidojot no ASV — Komisijas 2010. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 983/2010, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 185/2010, OV L 286, 4.11.2010., 1. lpp.

Top