EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0292
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Maximising the Development Impact of Migration The EU contribution for the UN High-level Dialogue and next steps towards broadening the development-migration nexus
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Migrācijas ietekmes palielināšana uz attīstību ES ieguldījums ANO Augsta līmeņa dialogā un turpmākie soļi pretim attīstības un migrācijas saiknes paplašināšanai
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Migrācijas ietekmes palielināšana uz attīstību ES ieguldījums ANO Augsta līmeņa dialogā un turpmākie soļi pretim attīstības un migrācijas saiknes paplašināšanai
/* COM/2013/0292 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Migrācijas ietekmes palielināšana uz attīstību ES ieguldījums ANO Augsta līmeņa dialogā un turpmākie soļi pretim attīstības un migrācijas saiknes paplašināšanai /* COM/2013/0292 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS
PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN
REĢIONU KOMITEJAI Migrācijas ietekmes palielināšana
uz attīstību
ES ieguldījums ANO Augsta līmeņa dialogā un turpmākie
soļi pretim attīstības un migrācijas saiknes
paplašināšanai 1. Ievads Augsta līmeņa dialogs (ALD) par
starptautisku migrāciju un attīstību, kas notika 2006. gada
septembrī, bija pirmais augsta līmeņa pasākums, ko
rīkoja ANO Ģenerālā Asambleja un kas bija pilnībā
veltīts starptautiskās migrācijas un attīstības
daudzdimensionālo aspektu apspriešanai. Otrais ALD notiks 2013. gada
3.–4. oktobrī. Migrācija arvien vairāk nonāk
starptautiskās uzmanības lokā un tiek atzīta par
spēcīgu attīstības dzinējspēku gan izcelsmes
valstīs, gan galamērķa valstīs. To cita starpā
apliecina 2012. gada ziņojums Realizing the Future We Want for All
(Domājot par nākotni, kādu vēlamies ikvienam), kuru sniedza
ANO Sistēmas darba grupas jautājumos par ANO attīstības
programmu pēc 2015. gada un kurā atzīts, ka migrācija
ir globālās iedzīvotāju dinamikas būtiska dimensija un
ļauj īstenot iekļaujošu ekonomisko un sociālo
attīstību. Arvien lielāka personu
reģionālā un globālā mobilitāte,
strukturālās izmaiņas pasaules ekonomikā un
pašreizējā ekonomiskā krīze rada jaunas iespējas un
uzdevumus izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm. ALD
2013. gadā ir vienreizēja iespēja censties
izstrādāt pasaules mēroga programmu efektīvai,
iekļaujošai migrācijas pārvaldībai un noteikt
pasākumus, ar kuriem veicinātu migrantu lomu inovācijā un
attīstībā. ALD galvenā tēma 2013. gadā ir “konkrētu
pasākumu noteikšana nolūkā stiprināt saskanību un
sadarbību visos līmeņos, lai vairotu starptautiskās
migrācijas sniegtos ieguvumus gan migrantiem, gan valstīm un tās
svarīgo saistību ar attīstību, vienlaikus samazinot
negatīvo ietekmi”.[1]
Maksimāla migrācijas
pozitīvās ietekmes palielināšana uz attīstību ir
svarīga ES politikas prioritāte, ko apliecina tās
divējādais politiskais satvars šajā jomā. Migrācija un
attīstība ir viena no četrām prioritārajām
jomām Vispārējā pieejā migrācijai un
mobilitātei (GAMM)[2],
kura sniedz visaptverošu ES ārējās migrācijas politikas
sistēmu. Turklāt migrācija ir konkrēta prioritāte ES
Pārmaiņu programmā[3],
kurā izklāstīts ES attīstības politikas satvars.
Migrantu perspektīvai ir centrālā vieta GAMM, un migrantu
cilvēktiesību nostiprināšana ir prioritāte visās ES
darbībās migrācijas un attīstības jomā. Šā paziņojuma mērķis ir
divējāds. Tas sniedz pamatu ES un tās dalībvalstu
(turpmāk – ES) kopīgai nostājai ALD, tostarp galvenos punktus
stiprinātas pasaules mēroga sadarbības saistībā.
Tādēļ 2.-5. nodaļa ir strukturēta atbilstoši
tēmām, kas tiks apspriestas ALD četrās apaļā
galda diskusijās. Turklāt paziņojuma 6. sadaļā ir
ierosināts, kā ES savā politikā un praksē varētu
paplašināt saikni starp migrāciju un attīstību un veikt
pasākumus, lai sistemātiski pievērstu uzmanību
migrācijas un mobilitātes lomai ilgtspējīgas
attīstības procesā. Tādējādi šī sadaļa
ir atbilde uz Padomes aicinājumu īstenot “vērienīgāku
un vairāk uz nākotni vērstu” pieeju migrācijai un
attīstībai ES līmenī, kā noteikts Padomes
2012. gada 29. maija secinājumos par GAMM. 2. Pirmā apaļā galda
diskusija. Starptautiskās migrācijas ietekmes uz
ilgtspējīgu attīstību novērtējums un
attiecīgo prioritāšu noteikšana, ņemot vērā
attīstības pamatprogrammas sagatavošanu laikposmam pēc
2015. gada 2.1. Nepieciešamība pēc
plašāka redzējuma par saikni starp migrāciju un
attīstību Diskusijas par migrāciju un
attīstību parasti ir bijušas vērstas uz nedaudziem
jautājumiem, tostarp, naudas pārvedumiem, diasporu,
intelektuālā darbaspēka emigrāciju un cirkulāro
migrāciju, prioritāti piešķirot migrācijai uz ESAO
valstīm, nevis migrācijai starp valstīm, kurās ir zemi un
vidēji ienākumi. Aizvien ir iespējams uzlabot politikas
virzienus un to īstenošanu šajās “tradicionālajās”
jomās, tostarp ES līmenī[4],
taču nepieciešams spert soli tālāk, jo ar šādu pieeju
nepietiek, lai visaptveroši risinātu visus aktuālos jautājumus. Visas pasaules valstis saskaras ar
iedzīvotāju pārvietošanos, un šķiet, ka šī tendence
kļūs izteiktāka. No pašlaik pasaulē lēstajiem
214 miljoniem starptautisko migrantu lielākā daļa
(150 miljoni) ir to valstu pilsoņi, kuras nav ESAO locekles.
Starptautiskā migrācija pārsvarā notiek reģionu
ietvaros, galvenokārt jaunattīstības pasaulē.
Piemēram, tiek lēsts, ka vairāk nekā 80 % visu
Āfrikas migrantu uzturas citās Āfrikas valstīs. Turklāt migrācija
jaunattīstības valstu robežās ir svarīga
parādība, kas rada iespējas un uzdevumus līdzīgi
starptautiskai migrācijai, tomēr tā bieži netiek ņemta
vērā. Papildus ciešajai saiknei ar migrāciju
attīstība arī veicina mobilitāti
(uzņēmēju, darba ņēmēju, studentu, tūristu,
personu, kas apciemo ģimenes locekļus, utt. īstermiņa
apmeklējumi) un ir no tās atkarīga. Mobilitāte ir
būtisks elements, stiprinot globālajos dienvidos pilsētas
kā attīstības centrus un ekonomiskās, sociālās un
kultūras apmaiņas krustpunktus, un veicina jaunattīstības
valstu ekonomikas integrāciju reģionālajos un pasaules tirgos. Piespiedu migrācija joprojām ir pasaules mēroga problēma. Lielais vairums
no vairāk nekā 15 miljonus lielā pasaules bēgļu
kopskaita dzīvo jaunattīstības valstīs, bieži ieilgušos
apstākļos, kas rada būtiskas problēmas
uzņemošajām kopienām. Tomēr bēgļu un citu
piespiedu migrantu klātbūtne var arī radīt jaunas
iespējas un dot labumu valsts un vietējai ekonomikai, liekot
lietā bēgļu cilvēkkapitālu, tostarp nodrošinot darba
prasmes, un radot pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem.
Pasākumi bēgļu potenciāla izmantošanai, lai veicinātu
attīstību, uzlabo viņu pašpaļāvību un
tādējādi stiprina bēgļu aizsardzības
kvalitāti, nesot labumu arī uzņemošajām valstīm. Arvien lielāka ietekme uz migrāciju
un mobilitāti ir arī klimata pārmaiņām un vides
degradācijai, un, kā liecina pašlaik pieejamā informācija,
nākotnē vairums ar minētajiem aspektiem saistītās
pārvietošanās notiks vai nu jaunattīstības valstu
iekšienē vai starp tām[5].
Migrācija un mobilitāte
spēcīgi ietekmē – gan pozitīvi, gan negatīvi –
izcelsmes un galamērķa valstu, kurās ir zemi un vidēji
ienākumi, virzību uz ilgtspējīgu ekonomisko, sociālo
un vides attīstību. ·
Izcelsmes valstu
ekonomiskajiem ieguvumiem no migrācijas ir skaidras liecības, tostarp
var minēt ieguldījumu nabadzības mazināšanā,
pateicoties emigrantu naudas pārvedumiem un diasporas ieguldījumu
iniciatīvām. Diasporas finanšu, sociālais un
cilvēkkapitāls var arī tieši veicināt sociālās
attīstības mērķu, tostarp tūkstošgades
attīstības mērķu (TAM) veselības un
izglītības jomā, sasniegšanu. Tāpat naudas pārvedumi
un citi migrantu ieguldījumi var palīdzēt labāk
pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei uz
izcelsmes kopienām. Darba iespējas ārvalstīs var arī
palīdzēt motivēt jauniešus apgūt atbilstīgas prasmes.
Tomēr ietekme uz cilvēku attīstību ir kompleksa, par ko
liecina bažas par intelektuālā darbaspēka emigrāciju un
migrācijas negatīvās sociālās sekas, ko izbauda
palicēji. Piemēram, migrācija, kas pastiprina
intelektuālā darbaspēka emigrāciju un veselības
aprūpes jomas darbinieku nevienmērīgu izvietojumu pasaulē,
var negatīvi ietekmēt TAM veselības jomā. ·
Galamērķa valstīs labi pārvaldīta migrācija var palīdzēt
novērst darbaspēka trūkumu tirgū, nodrošināt
darbaspēku, lai veicinātu strukturālu ekonomisku pārveidi,
pateicoties migrantu dinamismam, veicinātu inovāciju un dotu
ieguldījumu sociālā nodrošinājuma sistēmās.
Migrācija un mobilitāte var radīt problemātiskas
situācijas urbanizācijas pārvaldībā, tomēr
tās ir arī būtiskas, lai pilsētas būtu izaugsmes
centri. Nepastāvot efektīvai pārvaldībai, migrācijas
izmaksas var būt ievērojamas, un tas var radīt sociālo
spriedzi attiecībās ar uzņemošajām iedzīvotāju
grupām, ko bieži izmanto populistiski spēki, un spiedienu uz
ierobežotajiem resursiem. Nekontrolēta migrācija var arī
saasināt drošības draudus, īpaši valstīs, kurās
situācija ir nestabila. Tādēļ migrācija attīstībai
rada gan iespējas, gan uzdevumus. Tai neapšaubāmi ir bijusi
pozitīva ietekme uz centieniem sasniegt daudzus TAM. Tomēr slikti
pārvaldītas migrācijas negatīvās sekas var arī
kavēt virzību uz ilgtspējīgu attīstību. 2.2. Migrācija un
attīstības pamatprogramma pēc 2015. gada Komisija atzinīgi vērtē to, ka
pieaug vēlme tādus attīstības veicinātājus
kā migrācija un mobilitāte iekļaut ANO attīstības
programmā pēc 2015. gada[6].
Tā arī aicina apspriest, vai var izstrādāt kvalitātes
rādītājus dažādiem migrācijas pārvaldības
aspektiem. Ir jāpieliek visi pūliņi, lai panāktu, ka ALD
devums šajos jautājumos ir atbilstīgs šim plašākajam procesam
pēc 2015. gada un tiek tajā iekļauts. Šajā kontekstā diskusijas par
iedzīvotāju dinamiku programmā pēc 2015. gada un
Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un demogrāfiju
pēc 2014. gada pārskats ir laba iespēja pievērsties
attīstības uzdevumiem un iespējām, ko migrācija un
mobilitāte rada attīstībai, tostarp saiknēm ar pasaules
mēroga darba tirgus attīstības tendencēm,
plašākām demogrāfiskajām tendencēm dažādos
reģionos un iedzīvotāju pārvietošanos
jaunattīstības valstīs. 2.3. Galvenie punkti ALD ·
Migrācija un mobilitāte ir
jāatzīst par attīstību “veicinošiem faktoriem”. Tās būtu jāņem vērā visiem
attīstības procesu dalībniekiem visos līmeņos un
jāiestrādā attīstības pamatprogrammā pēc
2015. gada. Migrācijas efektīvas pārvaldības
veicināšana ir būtiska, lai gūtu maksimālu migrācijas
pozitīvo ietekmi un līdz minimumam samazinātu tās
negatīvo ietekmi uz attīstību. ·
Attīstības un migrācijas
programma būtu jāpaplašina[7]. Būtu jāatzīst migrācijas plūsmu arvien
lielākā nozīme jaunattīstības valstu iekšienē un
starp tām, un valstu un reģionu attīstības politikā
būtu jāņem vērā to pozitīvā un
negatīvā savstarpējā saikne ar ekonomisko un sociālo
attīstību. ·
Nepieciešams vairāk apsvērt
savstarpējās saiknes starp klimata pārmaiņām, vides
degradāciju un migrāciju, īpaši attīstības
kontekstā. 3. Otrā apaļā galda
diskusija. Pasākumi visu migrantu cilvēktiesību ievērošanas
un aizsardzības nodrošināšanai, īpaši attiecībā uz
sievietēm un bērniem, kā arī migrantu kontrabandas un
cilvēku tirdzniecības novēršanai un apkarošanai un
sakārtotas, likumīgas un drošas migrācijas nodrošināšanai 3.1. Visu migrantu
cilvēktiesības Migrantu un bēgļu tiesību
ievērošana ir ES politikas jomu būtiska sastāvdaļa.
ES ir labi izstrādāta politika migrantu tiesību
aizsardzībai. Pēdējo desmit gadu laikā ES ir
pieņēmusi vairākas direktīvas nolūkā
nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi tādās jomās
kā nodarbinātība, izglītība un apmācība.
Vienlīdzība ir noteikta Eiropas Cilvēktiesību
konvencijā un ES Pamattiesību hartā, kas attiecas gan uz ES
pilsoņiem, gan uz ārpussavienības valstu
valstspiederīgajiem. ES noteikumos migrācijas jomā ir
paredzēti līdz šim augstākie standarti migrantu sociālā
nodrošinājuma tiesību jomā. Piemēram, pēc piecu
gadu ilgas likumīgas uzturēšanās ārpussavienības
valstu valstspiederīgie, ja viņi atbilst konkrētiem
nosacījumiem, iegūst tādas pašas tiesības kā ES
dalībvalstu valstspiederīgie attiecībā uz sociālo
nodrošinājumu, sociālo palīdzību un sociālo
aizsardzību[8]. ES ir apņēmusies cīnīties
pret rasismu, ksenofobiju un diskrimināciju, kas vērsta
pret migrantiem un cilvēkiem ar migrantu izcelsmi (piemēram,
otrās un trešās paaudzes migrantiem), un nodrošināt
taisnīgu attieksmi pret ārpussavienības valstu
valstspiederīgajiem un veicināt integrācijas politiku,
kurā paredz tiesības un pienākumus, kas ir salīdzināmi
ar ES pilsoņu tiesībām un pienākumiem. ES ir
izstrādājusi vairākus instrumentus likumīgi uzturošos
migrantu integrācijas atbalstam, tostarp Eiropas Integrācijas fondu,
integrācijas jautājumiem veltītu Eiropas tīmekļa
vietni un Integrācijas rokasgrāmatu politikas veidotājiem un
integrācijas speciālistiem. ES ir apņēmusies veicināt
tikpat augstus standartus savā ārējā migrācijas
politikā. Migrantu cilvēktiesību aizsardzības
stiprināšana ir horizontāla prioritāte tās
sadarbībā ar ārpussavienības valstīm. ES ir
apņēmības pilna palīdzēt stiprināt
integrācijas politiku un veicināt migrantu un bēgļu
tiesību aizsardzību partnervalstīs. Tas ietver pamattiesību
un citu tiesību pieejamības stiprināšanu, piemēram,
izglītības un veselības aprūpes pieejamību, tiesības
uz darbu, tiesības brīvi pārvietoties, bezvalstiskuma
izskaušanu, migrantu patvaļīgas aizturēšanas nepieļaušanu,
tiesu iestāžu pieejamību un vienlīdzīgu attieksmi ar
valstspiederīgajiem nodarbinātības jautājumos. Migrantu tiesību nodrošināšana tiek
risināta ar visaptverošu starptautisku tiesisko regulējumu.
Pamata tiesību akti, kas jāpiemēro migrantiem, kā arī
valstspiederīgajiem, ir Vispārējā cilvēktiesību
deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un
politiskajām tiesībām, Starptautiskais pakts par
ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,
1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencija par
bēgļu statusu un tās 1967. gada Protokols, 1954. gada
Konvencija par bezvalstnieka statusu, ANO 1961. gada Konvencija par
apatrīdisma samazināšanu, Konvencija par bērna
tiesībām, abi ANO Palermo protokoli par migrantu kontrabandu un cilvēku
tirdzniecību, Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu
diskriminācijas izskaušanu, ANO Konvencija pret spīdzināšanu un
SDO Konvencija par pienācīgu darbu mājsaimniecībās
nodarbinātajām personām. Tomēr joprojām nepieciešams
veikt būtiskus pasākumus, lai labāk īstenotu
regulējumu, par ko panākta starptautiska vienošanās, un īstenotu
migrantu cilvēktiesību aizsardzību, īpaši valstu un
reģionu līmenī. Šajā kontekstā būtu īpaši
svarīgi izstrādāt politiku un veikt darbības, lai
veicinātu nelikumīgā situācijā nonākušu
cilvēku cilvēktiesības. ES dalībvalstis nav parakstījušas ANO
1990. gada Starptautisko Konvenciju par visu migrējošo darba
ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību
aizsardzību. Tas, ka minētajā konvencijā nav pietiekami
nošķirtas likumīgu un nelikumīgu migrējošo darba
ņēmēju ekonomiskās un sociālās tiesības,
neatbilst valstu un ES politikai, un tādēļ tas ir kļuvis
par būtisku šķērsli. Tomēr pēc būtības ES
instrumenti sniedz tālejošu aizsardzību gan likumīgajiem, gan
nelikumīgajiem migrantiem, un aizsardzības pasākumi bieži ir
plašāki nekā konvencijā paredzētie. Ilgākā
termiņā var būt vērts pārskatīt pašreizējo
salikto normatīvo satvaru, tostarp varētu apsvērt jaunas
konvencijas izstrādi, ar kuru tiktu risinātas visu migrējošo
darba ņēmēju tiesības un kura būtu pielāgota
21. gadsimta reālajai situācijai un uzdevumiem. 3.2. Sakārtota, likumīga
un droša migrācija Komisija 2011. gadā atklāja ES
Imigrācijas portālu[9],
lai informētu migrantus par viņu tiesībām un
imigrācijas procedūrām. Portāls sniedz informāciju
ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas
pārcelties uz ES. Tas sniedz praktisku informāciju par
procedūrām katrā dalībvalstī katrai migrantu
kategorijai. ES arī apsver iespēju sniegt atbalstu īpašu Migrācijas
un mobilitātes resursu centru izveidei dažās partnervalstīs
nolūkā veicināt pirmsizceļošanas, atgriešanās un
reintegrācijas pasākumus. Jauktās pārvietošanās
plūsmas, kuru ietvaros cilvēki ar
dažādu izcelsmi un dažādām vajadzībām izmanto vienus
un tos pašus maršrutus un transportlīdzekļus, rada uzdevumus
valstīm saistībā ar dažādu grupu vajadzību
izskatīšanu. Svarīgi, lai iestādes, pārvaldot šīs
plūsmas, nodrošinātu, ka cilvēki, kuriem nepieciešama starptautiskā
aizsardzība, to arī saņem un ka attieksmē pret
nelikumīgajiem migrantiem tiek ievērota cieņa un viņi
netiek kriminalizēti. Nelikumīgā situācijā
nonākuši migranti bieži ir neaizsargātāki pret
ekspluatāciju un ļaunprātīgu izmantošanu. Nelikumīga
migrācija ierobežo migrantu potenciālu sniegt atbalstu savām
izcelsmes valstīm un vairo negatīvu attīstības
rezultātu iespēju galamērķa valstīm. ES ir cieši apņēmusies īstenot
tiesību aktus un politiku nolūkā samazināt nelikumīgo
imigrāciju. Tā veicina legālas migrācijas iespējas, un
tās mērķis ir novērst un apkarot nelikumīgo
migrāciju, tostarp, izmantojot robežpārvaldību un atgriešanas un
atpakaļuzņemšanas politiku. ES arī veic pasākumus, lai sodītu
tos, kas ļaunprātīgi izmanto migrantus. 2009. gada
direktīva par sankcijām pret darba devējiem ir būtisks
instruments, kas ietver noteikumus, kuru mērķis ir mazināt
juridisko nenoteiktību un novērst nelikumīgo migrantu
ekspluatāciju. Šī direktīva neparedz nekādas sankcijas pret
darba ņēmējiem migrantiem, kas uzturas nelikumīgi, bet
galveno uzmanību pievērš darba devējiem, kas
ļaunprātīgi izmanto migrantus, kuri ir neaizsargātā
stāvoklī. ES arī sniedz palīdzību
jaunattīstības valstīm to politikas un spēju
nostiprināšanā, lai nodrošinātu sakārtotu, likumīgu un
drošu migrāciju. Tā atbalsta pienācīga darba nodrošināšanas
programmu un veicina politikas virzienus, ar kuriem tiek sekmēta
reģionālā darbaspēka mobilitāte. Tā arī
veicina integrēto robežu pārvaldību, kas ir veids, kā
izveidot atvērtas un drošas robežas un veicināt tiesību,
tostarp tiesību lūgt patvērumu, ievērošanu pie robežas. Starptautiskajai sabiedrībai būtu
jāpievērš vairāk uzmanības palīdzības un
aizsardzības vajadzībām, kādas rodas migrantiem, kas
vai nu ceļā, vai uzturēšanās laikā
uzņemošajās valstīs ir nokļuvuši smagā
humānā vai dzīvību apdraudošā situācijā un
briesmās. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš
sievietēm un bērniem vai citiem, kas ir īpaši
neaizsargātā stāvoklī. 3.3. Cilvēku
tirdzniecība ES apņemšanās novērst un
apkarot migrantu kontrabandu, kā arī strādāt pie
cilvēku tirdzniecības izskaušanas ir atspoguļota daudzās
iniciatīvās, pasākumos un finansējuma programmās kopš
deviņdesmitajiem gadiem. Būtisks solis uz priekšu tika sperts
2011. gadā, pieņemot direktīvu par cilvēku
tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību[10]. Direktīvā ir ne
vien likts uzsvars uz tiesībaizsardzību, bet arī noteikts
mērķis novērst noziedzību un nodrošināt cilvēku
tirdzniecības upuriem aizsardzību un iespēju atgūties un
atkal integrēties sabiedrībā. Arī ES 2012. gada
stratēģijā cilvēku tirdzniecības izskaušanai[11] ir iekļauti
pasākumi, kas vērsti uz labākas sadarbības un
koordinācijas panākšanu starp procesu dalībniekiem, kas
nodarbojas ar cilvēku tirdzniecības jautājumiem, tostarp
valdībām, pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām
organizācijām. Turpmākās darbības būs,
piemēram, pētniecības un projektu finansēšana, platformu
izveide, pamatnostādņu un labākās prakses izstrāde,
apmācība utt. Cilvēku tirdzniecība ir
prioritārs jautājums ES ārējās sadarbības
jomā, un tam sistemātiski pievēršas attiecīgos
nolīgumos un partnerībās ar ārpussavienības
valstīm un visos ES dialogos par migrāciju un mobilitāti. 3.4. Galvenie punkti ALD ·
Visām valstīm būtu
jānodrošina migrantu cilvēktiesību aizsardzība kā
horizontāla politikas prioritāte un būtu jāievēro
attiecīgie starptautiskie cilvēktiesību instrumenti. ·
Visām valstīm būtu
jānodrošina cieņpilna attieksme pret migrantiem un jāievēro
migrantu pamattiesības un cilvēktiesības neatkarīgi no
migrantu juridiskā statusa. Tām būtu
jāapņemas aizsargāt patvēruma meklētājus un
neaizsargātos migrantus, piemēram, nepavadītus
nepilngadīgos, personas, kas cietušas no cilvēku tirdzniecības,
sievietes un bērnus, un nodrošināt tiem iespējas īstenot
savas tiesības. ·
Visām valstīm būtu
jāizstrādā valsts politika migrantu integrācijai to
sabiedrībā un ksenofobijas un diskriminācijas novēršanai un
nepieļaušanai, tostarp attiecībā uz cilvēkiem ar migrantu
izcelsmi. Tām būtu jāveic stingri
pasākumi pret likumīgo un nelikumīgo migrantu visu veidu
ekspluatējošu nodarbināšanu, tostarp būtu jāīsteno
iedarbīgas sankcijas pret darba devējiem, kas nodarbina ārvalstu
darba ņēmējus, kuri uzturas nelikumīgi. ·
Visām valstīm būtu
jāratificē un jāīsteno starptautiskie instrumenti
cīņai pret cilvēku kontrabandu un tirdzniecību. Būtu jāizstrādā vai jāuzlabo valsts un
reģionālā līmeņa politika cīņai pret
cilvēku tirdzniecību, un būtu jāpastiprina sadarbība
cilvēku tirdzniecības novēršanas, tirgotāju saukšanas pie
atbildības un cietušo aizsardzības jomās. ·
Būtu jāuzsver tas, cik svarīgi ir
sniegt (potenciālajiem) migrantiem informāciju par imigrācijas
procedūrām, viņu tiesībām un ekonomiskajiem un
sociālajiem apstākļiem iecerētajā galamērķa
valstī. 4. trešā apaļā galda
diskusija. Partnerību un sadarbības stiprināšana
starptautiskās migrācijas jomā, mehānismi migrācijas
efektīvai integrācijai attīstības politikas virzienos un
saskanības veicināšana visos līmeņos 4.1. Partnerība un
sadarbība Efektīvām starptautiskām
partnerībām starp valstīm ir būtiska nozīme
migrācijas pozitīvās ietekmes maksimālā
palielināšanā attiecībā uz izcelsmes valstīm, galamērķa
valstīm un pašiem migrantiem. ES īsteno visaptverošu dialogu un
sadarbību ar plašu ārpussavienības valstu un reģionu
loku visā pasaulē. Šāda sadarbība aptver visas četras
vienlīdz svarīgās GAMM jomas –
i) likumīgās migrācijas nostiprināšanu un
mobilitātes veicināšanu, ii) nelikumīgas migrācijas un
cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu,
iii) migrācijas un mobilitātes ietekmes uz attīstību
maksimālu palielināšanu un iv) starptautiskās
aizsardzības veicināšanu. ES ir izveidojusi reģionālus un
divpusējus dialogus par migrāciju un mobilitāti ar saviem
kaimiņiem un citiem prioritārajiem partneriem, un tas ļauj
apzināt kopīgās prioritātes sadarbībai pa
migrācijas maršrutiem. Ir izveidoti divi īpaši divpusējie
satvari – Mobilitātes partnerības un Migrācijas un
mobilitātes kopīgās programmas – ciešākai un
konkrētām vajadzībām pielāgotai operatīvai
sadarbībai ar partnervalstīm visās GAMM jomās. Tiek
panāktas vienošanās par attiecīgiem juridiskiem instrumentiem,
un tie tiek īstenoti, tostarp nolīgumi par vīzu atvieglotu
izsniegšanu (kopā ar atpakaļuzņemšanas nolīgumiem),
nolūkā atvieglot tiešus personiskus kontaktus starp ES un tās
prioritārajiem partneriem. Tiek finansētas daudzas programmas un
pasākumi. Visiem politiskajiem dialogiem par
migrāciju un attīstību vajadzētu būt iekļaujošiem
un attiecīgā gadījumā iesaistīt nevalstiskos procesa
dalībniekus, piemēram, privāto sektoru, darba devēju un
darba ņēmēju organizācijas, akadēmiskās aprindas
un pilsonisko sabiedrību un – īpaši – arī migrantu un
cilvēktiesību organizācijas. 4.2. Migrācijas iestrāde
attīstības politikas virzienos Imigrācijas un emigrācijas aspektu
iestrāde visu līmeņu attīstības
stratēģijās ir būtisks pirmais solis nolūkā
veicināt pārvaldības satvarus migrācijas un
mobilitātes attīstības potenciāla maksimālai
izmantošanai. Tomēr gūtie panākumi nav pietiekami,
īpaši attiecībā uz partnervalstu stratēģijām,
piemēram, nabadzības mazināšanas stratēģijas
dokumentiem (PRSP). “Migrācijas integrāciju” valstu
attīstības stratēģijās nepieciešams veicināt
vēl vairāk. Par sākumpunktu pieņemot partnervalstu
attīstības modeli, mērķus un prioritātes,
pasākumi, kas vērsti uz migrācijas iestrādi valsts un
nozaru attīstības stratēģijās, var būtiski
uzlabot atbildību par darbībām, to ilgtspējību
un saskaņotību, lai panāktu maksimālu ietekmi uz
attīstību. Darbības būtu jābalsta uz daudzu
ieinteresēto personu pieeju, iesaistot visas attiecīgās
ministrijas. Turpmāks progress nepieciešams arī līdzekļu
devēju, tostarp Komisijas līmenī. Komisija ir spērusi
nozīmīgus soļus, lai integrētu migrāciju kā
prioritāru jomu ārējā sadarbībā, laikposmā
no 2004. līdz 2012. gadam saistībās paredzot gandrīz
vienu miljardu euro vairāk nekā 400 projektiem, kas saistīti ar
migrāciju. ES ārējā sadarbībā ir gūti
būtiski rezultāti migrācijas pārvaldības spēju
veidošanā saskaņā ar ES ārējās migrācijas
politiku un nabadzības mazināšanas mērķiem. Tomēr, ņemot vērā
pieaugošo cilvēku mobilitāti, ir nepieciešams pielikt vēl
lielākus pūliņus, lai panāktu, ka ES attīstības
iniciatīvas tādās jomās kā, piemēram,
nodarbinātība, cilvēktiesības, tirdzniecība, lauksaimniecība
vai vide, balstās uz to, ka tiek pilnībā atzīts labi
pārvaldītas migrācijas un mobilitātes attīstību
veicinošais potenciāls. Lai atbalstītu darbu pie
attīstības procesa dalībnieku kopīgas izpratnes veidošanas
par migrācijas nozīmi, ir nepieciešams vairāk datu par to,
kā migrācija var veicināt vai kavēt virzību uz
attīstības mērķu sasniegšanu, īpaši nozarēs,
kuras visvairāk ietekmē demogrāfiskie un darbaspēka
aspekti. Nepieciešami arī līdzekļi, kā šīs
zināšanas iestrādāt darbības norādēs,
citādi politiskā apņemšanās migrācijas
integrēšanas jomā paliks neizpildīta. Komisija 2005. gadā pirmā
sāka izmantot migrācijas profilus attīstības
plānošanā, atzīstot tos par efektīvu līdzekli, kā
izstrādāt salīdzināmus datus un sniegt atbalstu politikas
izstrādei migrācijas jomā. Īsi migrācijas profili var
būt noderīgs salīdzināmu datu avots par migrācijas
plūsmām, proti, izmantojot galvenos rādītājus, ko
izstrādājusi Pasaules mēroga migrācijas grupa (GMG),
un ceļvedi Migration Profiles – making the most of the process
(Migrācijas profili – kā gūt vislielāko labumu no procesa). Pēdējo gadu laikā ES ir sniegusi
spēcīgu atbalstu paplašinātajiem migrācijas profiliem,
kas apvieno visas kādā konkrētai valstij specifiskā
procesā ieinteresētās personas. Atbildība ir
partnervalstij, un ilgtspēja tiek panākta, veidojot saistītas
spējas. Komisija ir apņēmusies sniegt atbalstu
partnervalstīm, kuras vēlas izmantot paplašinātos
migrācijas profilus, lai labāk izprastu visu migrācijas ietekmi
uz to ekonomisko, sociālo un vides attīstību un balstītu uz
tiem mērķtiecīgākas politiskās darbības. Migrācijas efektīvai integrācijai
attīstības politikas jomās būtiski svarīga ir
efektīva politikas saskanība, un to būtu jācenšas
panākt attiecīgajos līmeņos un starp tiem, tostarp valstu
satvaros, piemēram, PRSP, kā arī
reģionālajā, vietējā un daudzpusējā
līmenī. Pati ES var būt labs piemērs tam, kā
reģionālā sadarbība var veicināt politikas
saskaņotību attīstībai (PCD) migrācijas
jomā. PCD pienākums ir paredzēts ES līgumā, un
tā īstenošanai ir izstrādāti vairāki darbības
instrumenti, tostarp pusgada ziņojumu sistēma[12]. Vietējo iestāžu veikta attīstības plānošana nodrošina to, ka
migrācijai un attīstībai tiek pievērsta lielāka
uzmanība diskusijās. Būtiska loma ir pilsētu
pašvaldībām, jo lielāka migrācija un urbanizācija
ir savstarpēji saistīti jautājumi, kas būtiski ietekmē
sabiedrību visā pasaulē. Pilsētām piemīt
sociālo pārmaiņu katalizatora potenciāls. Taču
pilsētām globālajos dienvidos jārisina arī
būtiski uzdevumi, tostarp saistībā ar to, kā panākt
ilgtspējīgu urbanizāciju. Būtu jāveicina zināšanu
un pieredzes apmaiņa starp pilsētām par tādiem
jautājumiem kā piekļuve darba tirgum, integrācija,
pilsētplānošana un infrastruktūra, kā arī,
piemēram, veidojot pasaules mēroga pilsētu un
pilsētreģionu tīklu par šiem jautājumiem – kā
veicināt ieguldījumu, kādu migranti var dot pilsētai /
reģionam. 4.3. Migrācijas
pārvaldības daudzpusēja saskanība Komisija atzīst
ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja
starptautiskās migrācijas un attīstības lietās (SRSG)
būtisko ieguldījumu migrācijas un attīstības
jautājumu aktualizēšanā, kā arī GMG potenciālo
lomu kā starpaģentūru koordinācijas struktūrai
migrācijas jautājumos. Pastiprinot koordināciju starp visām
attiecīgajām ANO aģentūrām ar migrāciju
saistītos jautājumos, varētu būtiski veicināt
saskaņotāku globālo politiku migrācijas un
attīstības jomā. Starptautiskajai
migrācijas organizācijai (SMO), kas ir vadošā starptautiskā
organizācija šajā jomā, būtu jāuzņemas
proaktīva loma koordinācijas stiprināšanā ar ANO
sistēmu. Šajā nolūkā būtisku lomu var spēlēt
SRSG, īpaši, nodrošinot ANO sistēmas, tostarp GMG, efektīvu
vadības koordināciju. Vispasaules forums par migrāciju un
attīstību (GFMD) ir izrādījies vērtīgs
forums godīgām un atklātām diskusijām un ir
stiprinājis dialogu un apmaiņu ar procesa dalībniekiem no
pilsoniskās sabiedrības, tostarp migrantu organizācijām.
Pateicoties savam neformālajam raksturam, šis process ir iedibinājis
uzticību iesaistīto ieinteresēto personu vidū, un tā
būtu jāsaglabā. Turpmāku progresu varētu panākt
attiecībā uz GFMD ieteikumu īstenošanas
pēcpasākumiem un uzraudzību. Turklāt saskaņā ar
2014. gada GFMD prezidentūras prioritātēm
turpmāk pūliņi būtu jāveltī GFMD
attīstības ievirzes stiprināšanai. ES arī turpmāk būs aktīva
un apņēmīga daudzpusējās sadarbības partnere. ES
kā tiesību subjektam ar īpašu kompetenci migrācijas un
attīstības jomā un saskaņā ar Lisabonas līgumu
vajadzētu spēt pildīt atbilstīgu lomu visās
attiecīgajās starptautiskās migrācijas
struktūrās. 4.4. Galvenie punkti ALD ·
Visām valstīm būtu
jāiesaistās starptautiskā dialogā un sadarbībā ar
attiecīgiem partneriem, lai noteiktu kopīgas prioritātes un
stiprinātu divpusēju un reģionālu migrācijas
pārvaldību. Jāturpina efektīvi
iesaistīt pilsonisko sabiedrību migrācijas un
attīstības plānošanā pasaules, reģionālā,
valsts un vietējā mērogā. ·
Līdzekļu devējiem un citiem
attīstības procesa dalībniekiem būtu savā
attīstības politikā un instrumentos efektīvi
jāiekļauj migrācijas un mobilitātes jautājumi. Arī turpmāk būtu jāapkopo dati, kas apliecina
saiknes starp cilvēku mobilitāti un attīstību, un būtu
sīkāk jāizstrādā darbības instrumenti
migrācijas integrācijas atbalstam. ·
Lai maksimāli izmantotu migrācijas
sniegtos ieguvumus attīstībai, nepieciešams vairāk
strādāt pie pietiekamas zināšanu bāzes izveides. Būtu jāvienojas par to, kādi dati un ziņojumi ir
nepieciešami, lai sniegtu uzticamus un salīdzināmus pārskatus
par migrācijas jautājumiem reģionālā un pasaules
līmenī. Būtu jāizpēta mehānismi, kā veikt
valstu datu, piemēram, migrācijas profilu, apmaiņu. Būtu
jārosina iniciatīvas nolūkā sniegt atbalstu valstīm,
lai stiprinātu to spējas vākt un analizēt datus par
saiknēm starp migrāciju, mobilitāti un attīstību.
Būtu jāveicina efektīva koordinācija datu vākšanas un
pasaules mēroga pētniecības jomā. ·
ANO aģentūrām un
starptautiskajām organizācijām būtu jāiesaistās
pilnībā integrētā un koordinētā
starptautiskā migrācijas programmā, lai līdz minimumam
samazinātu kompetences pārklāšanos un ierobežoto resursu
nelietderīgu izmantojumu. 5. Ceturtā apaļā galda
diskusija. Starptautiskā un reģionālā darbaspēka
mobilitāte un tās ietekme uz attīstību 5.1. Darbaspēka
mobilitāte ES ir unikāls piemērs tam, kā
var panākt reģionālo integrāciju un kā tā veicina
attīstību. Tā ir izveidojusi vienotu ekonomisko telpu un vienotu
brīvas pārvietošanās telpu, kurā vairāk nekā
480 miljoni Eiropas pilsoņu var brīvi ceļot,
mācīties, strādāt un dzīvot. ES pakāpeniski veido
integrētu ES darba tirgu un ir izveidojusi sistēmas
profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un sociālo un
pensiju tiesību pārnesamībai starp dalībvalstīm.
Darbaspēka mobilitāte ES iekšienē ir devusi daudzus ieguvumus,
tostarp padziļinājusi ekonomisko konverģenci un dalīšanos
ar prasmēm starp dalībvalstīm, vairojusi naudas pārvedumu
skaitu ES iekšienē un mazinājusi saspringto situāciju darbaspēka
tirgos, kas saskaras ar lielu bezdarbu. ES tiesību instrumenti[13] paredz
ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem mobilitātes
tiesības, kas tiem ļauj apmesties un strādāt citā
dalībvalstī. Mūsdienu ekonomikā, kurā
valda liela konkurence un globalizācija, un neraugoties uz pašlaik
augsto bezdarba līmeni ES, ārpussavienības valstu
valstspiederīgo imigrācijai nodarbinātības nolūkos
arī būs sava loma ES centienos izveidot augsti kvalificētu un
pielāgoties spējīgu darbaspēku, kas spēj risināt
demogrāfisko un ekonomisko izmaiņu radītos uzdevumus. ES ir
apņēmības pilna vislietderīgāk izmantot savu
vietējo darbaspēku, tostarp migrantus, kuri jau likumīgi uzturas
ES, vienlaikus paverot iespējas likumīgai ekonomiskajai
migrācijai jomās, kurās rodas darbaspēka un prasmju
trūkums. Starptautiskajai (darbaspēka)
mobilitātei pieaugot, nepieciešams pastiprināt pūliņus
tādās jomās kā ārvalstu kvalifikācijas
atzīšana, pensiju tiesību un citu sociālo tiesību
pārnesamības izpēte, tostarp, ja iespējams,
starptautiskā līmenī. Piemēram, Sociālās
aizsardzības starpaģentūru padomei, par kuru G20 vienojās
2011. gadā, būtu jāapsver migrantu sociālās
aizsardzības jautājuma risināšana. Reģionālā darbaspēka
mobilitāte ir būtiska migrācijas
iezīme arī jaunattīstības reģionos, kur tā ir
būtiska dzīves apstākļu stratēģija.
Darbaspēka mobilitāte veicina labāku atbilstību starp darba
tirgus piedāvājumu un pieprasījumu. Norisinoties
pārmaiņām bagātības sadalījumā pasaulē,
vairākas jaunattīstības valstis arvien vairāk
kļūst par starpreģionālās darbaspēka
migrācijas galamērķa valstīm. Pasaules ekonomikas
krīzes rezultātā ir pieaugusi darbaspēka mobilitāte no
ES dalībvalstīm uz dažām Latīņamerikas un Āfrikas
valstīm. Tomēr darbaspēka migrācijas pārvaldības
sistēmas daudzās galamērķa valstīs, kurās ir zemi
un vidēji ienākumi, joprojām ir vājas, un tās
būtu jāstiprina, lai veicinātu migrācijas ietekmi uz
attīstību un nodrošinātu migrējošo darba
ņēmēju atbilstīgu aizsardzību un pienācīgus
darba standartus. Īpaša uzmanība šajā jomā
būtu jāpievērš arī reģionālo organizāciju
lomai, jo tām ir labas iespējas uzlabot reģionālās
darbaspēka mobilitātes pārvaldību. ES ir gatava
dalīties pieredzē par darbaspēka mobilitātes
pārvaldību, tostarp par reģionālajām
organizācijām valstīs, kurās ir zemi un vidēji
ienākumi. 5.2. Galvenie punkti ALD ·
Esošie šķēršļi cilvēku mobilitātei
būtu jāpārskata visām valstīm, lai likvidētu
šķēršļus, kas nav attaisnojami no drošības viedokļa un
nevajadzīgi traucē ekonomikas konkurētspējai un
reģionālajai integrācijai. Īpaša
uzmanība būtu jāpievērš bona fide ceļotāju
piekļuves atvieglošanai un dokumentu saņemšanas izmaksu un ar
darbā pieņemšanu saistīto maksu samazināšanai. Šajā
kontekstā būtu jāapsver konferences sarīkošana ANO ietvaros
par starptautisko darbaspēka mobilitāti un attīstību. ·
Būtu jāatbalsta procesi un
reģionālās organizācijas, kas iesaistītas
sakārtotas migrācijas un mobilitātes veicināšanā
reģiona iekšienē starp jaunattīstības valstīm. ·
Būtu jāveicina darbaspēka
mobilitāte reģiona iekšienē, prasmju attīstības
programmas un prasmju sertificēšanas un atzīšanas shēmas,
īpaši nozarēs, kurās trūkst apmācītu darbinieku
un kuras varētu gūt labumu no migrējošiem darba
ņēmējiem. Vienlaikus ir nepieciešami
ticami pārskati par prasmju vajadzību tendencēm reģionos[14], uz ko balstīt prasmju
attīstības programmas un mobilitātes iespējas. ·
Būtu jāveicina cirkulārā
migrācija, lai veicinātu izcelsmes un galamērķa valstu
ekonomisko un sociālo attīstību. ·
Būtu jāveicina efektīva
piekļuve sociālajam nodrošinājumam uzņemošajās
valstīs, kā arī sociālo un pensijas tiesību
pārnesamība, tostarp, pamatojoties uz divpusējiem vai
reģionāliem nolīgumiem, jo arī tas varētu
veicināt mobilitāti un cirkulāro migrāciju, kā
arī atturēt no nelikumīga darba. 6. Kas būtu jādara ES –
nākamie soļi attīstības un migrācijas saiknes
paplašināšanai Iepriekš minētie galvenie punkti ir
adresēti pasaules sabiedrībai. Tomēr daudz ko var un
vajadzētu paveikt pašas ES politikas un programmu kontekstā. ES ārējās migrācijas
politikas ietvaros jau ir gūts ievērojams progress, panākot
migrācijas uz ES maksimālu ietekmi uz izcelsmes valstu
attīstību. ES ir apņēmusies turpināt darbu programmas
„tradicionālajās” jomās (naudas pārvedumi, diaspora,
intelektuālā darbaspēka emigrācija, cirkulārā
migrācija). Tomēr partnervalstu uzdevumi un
iespējas saistībā ar attīstības un migrācijas
saikni ir plašāki un sarežģītāki par līdz šim
risinātajiem. Komisija panāks, ka turpmākā ES
rīcība attīstības un migrācijas jomā
kļūs patiešām visaptveroša, pievēršoties visai
pozitīvajai un negatīvajai ietekmei, kāda dažādām
migrācijas izpausmēm ir uz ilgstpējīgu ekonomisko,
sociālo un vides attīstību gan izcelsmes, gan
galamērķa valstīs, kurās ir zemi un vidēji
ienākumi. Tādēļ ir nepieciešama galvenā uzsvara
pārbīde, rīcības centrā izvirzot attīstības
jautājumus. Lai šo holistisko pieeju pārvērstu rīcībā,
nepieciešami pasākumi, ar kuriem labāk risinātu vairākus
jautājumus, tostarp ·
jāpaplašina rīcība
migrācijas un attīstības „tradicionālajās” jomās,
aptverot dienvidu-dienvidu kontekstu, šajā
sakarā īpaši apzinot veidus, kā veicināt naudas
pārvedumu plūsmas starp jaunattīstības valstīm un
sniedzot atbalstu pētniecībai, lai labāk izprastu, kāda
loma kā attīstības procesu dalībniekiem savās
izcelsmes valstīs ir diasporām, kas dzīvo valstīs,
kurās ir zemi un vidēji ienākumi; ·
jāizskata veidi, kā samazināt ar
migrāciju un mobilitāti saistītas izmaksas un palielināt
ieguvumus galamērķa valstīs, kurās ir zemi un
vidēji ienākumi, īpašu uzmanību pievēršot
plūsmām reģionu iekšienē. Šajā sakarā būtu
jāveicina saskanība starp valstu nodarbinātības politiku
un aktīvu darbaspēka migrāciju; ·
jāpadziļina izpratne par migrācijas
sociālo un ekonomisko ietekmi uz attīstību, īpaši
tādās jomās kā veselība, izglītība,
nodarbinātība un lauksaimniecība; ·
jāveic pasākumi, lai piespiedu
migrāciju pilnībā integrētu attīstības un
migrācijas programmā un nodrošinātu, ka bēgļi un
citi piespiedu migranti tiek iekļauti ilgtermiņa attīstības
plānošanā. Konkrēti, Komisija aktīvi strādās pie
tā, lai ieilgušas bēgļu situācijas tiktu iekļautas
attīstības programmā, nodrošinot to, ka uzņemošo valstu
valdības ņem vērā viņu situāciju un, ja
iespējams, dod ieguldījumu tās risināšanā, lai
novērstu turpmākas pārvietošanas un stiprinātu centienus
rast ilgtspējīgus risinājumus; ·
sīkāk jāizpēta un jārod
risinājumi saiknēm starp klimata pārmaiņām, vides
degradāciju un migrāciju, tostarp, pielāgošanās klimata
pārmaiņām un katastrofu riska mazināšanas
nozīmīgums cilvēku pārvietošanas mazināšanā un
migrācijas kā stratēģijas loma pielāgošanās un
katastrofu riska mazināšanas stiprināšanā; ·
sīkāk jāizpēta saiknes starp mobilitāti
un attīstību, tostarp saistība starp iekšējo un
starptautisko mobilitāti un starp mobilitāti un urbanizāciju. Turklāt Komisija GAMM un
Pārmaiņu programmas ietvaros veicinās migrācijas
pārvaldību un efektīvu politikas saskanību visos
līmeņos, lai izmantotu migrācijas un mobilitātes attīstības
veicināšanas potenciālu. Komisija jo īpaši i. veicinās migrācijas
integrāciju attīstības stratēģijās.
Attiecībā uz pašas ES sadarbību attīstības jomā
Komisija arī turpmāk piešķirs mērķtiecīgu
tematisku finansējumu un divkāršos pūliņus, lai
attiecīgos gadījumos migrācijas dimensiju iekļautu citu
nozaru attīstības iniciatīvās. Turklāt tā ir
gatava palīdzēt jaunatīstības valstīm migrācijas
integrēšanā, tostarp sniedzot atbalstu paplašinātajiem
migrācijas profiliem un valstu migrācijas stratēģijām; ii. stiprinās
migrācijas pārvaldību un sadarbību jaunattīstības
valstīs un to starpā, īpaši reģionālā
līmenī, lai uzlabotu attīstības rezultātus izcelsmes,
tranzīta un galamērķa valstīs. Komisija ir gatava sniegt
atbalstu spēju veidošanai visās attiecīgās jomās,
tostarp veicot īpašo zināšanu apmaiņu par migrantu
cilvēktiesību aizsardzību, integrāciju, darba
migrācijas sistēmām, patvērumu un starptautisko aizsardzību,
cīņu pret cilvēku kontrabandu un tirdzniecību,
integrētu robežpārvaldību, utt. Šādiem pasākumiem
būtu pilnībā jāatbilst ar migrāciju saistītiem
mērķiem, kas noteikti attiecīgās attīstības
stratēģijās; iii. vēl vairāk
veicinās uz migrantiem centrētu pieeju kā pārnozaru
prioritāti visās ES darbībās migrācijas un
attīstības jomās, kuru mērķis ir sniegt atbalstu
migrantiem, lai tie kļūtu par efektīvākiem
attīstības procesu dalībniekiem. Izstrādājot
iniciatīvas, būtu jāapzinās to ietekme individuālā
un kopienas līmenī, tostarp uz pašiem migrantiem,
uzņemošajām kopienām un palicējiem. Komisija GAMM pārskatā, ko
publicēs ik pēc diviem gadiem, kā arī savos ziņojumos
par Pārmaiņu programmas īstenošanu sniegs pārskatu par
panākumiem, kādi gūti ar iepriekš izklāstītajām
iniciatīvām. 7. Secinājumi ES starp Eiropas valstīm ir izveidojusi
telpu, kurā cilvēki brīvi pārvietojas, un tas ir iedvesmas
avots daudzviet pasaulē. Partnerības garā ES ir pirmā
uzsākusi ārējo migrācijas politiku, to veidojot
līdzsvaroti un visaptveroši. ES ir
lielākā līdzekļu devēja pasaulē
attīstības palīdzībai un arī turpmākajos gados
sniegs būtisku atbalstu. ES ir gatava
dalīties pieredzē ar ieinteresētām valstīm un
organizācijām. ES pauž cerību,
ka ALD 2013. gadā būs sākums jaunai pasaules mēroga
sadarbības ērai migrācijas un attīstības jomā. Komisija aicina visas attiecīgās
aģentūras un starptautiskās organizācijas, kas darbojas
migrācijas un attīstības jomā, īstenot saskanīgāku,
visaptverošāku un labāk koordinētu pieeju pasaules
mērogā. Tas ir nepieciešams, lai
ļautu pasaules sabiedrībai maksimāli izmantot iespējas un
risināt ar starptautisko migrāciju saistītos uzdevumus. Mūsdienu globalizētajā pasaulē
visām valstīm jārisina līdzīgi uzdevumi, arī
saistībā ar migrāciju un attīstību. Tomēr valstu pieeja situācijai
atšķiras, jo atšķiras to prioritātes, lielums, demogrāfiskās
un ekonomiskās iezīmes. Tādēļ
nepieciešama starptautiska sadarbība, nodrošinot, ka cilvēki, kas
pārvietojas, meklēdami labāku dzīvi, var īstenot savas
tiesības drošā vidē. Komisija aicina attīstības
politikas veidotājus un īstenotājus ciešāk iesaistīties
attīstības un migrācijas saiknes stiprināšanā, gan
labāk integrējot migrācijas un mobilitātes jautājumus
attīstības plānošanā, gan ciešāk iesaistoties
attiecīgos starptautiskos forumos. Attīstības
procesi balstās uz mobilitāti, kas ir nepieciešama, lai panāktu
efektīvu darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma
saskaņotību un veicinātu sociālā, finanšu un
cilvēkkapitāla pārvietošanos. Attīstība
arī veicina mobilitāti, nodrošinot vairāk resursu, lai
cilvēki migrētu, meklējot iespējas.
Dzinējspēks mobilitātei nākotnē būs
vairāki procesi, tostarp pasaules mēroga pārmaiņas
bagātības sadalījumā, reģionālā un pasaules
mēroga ekonomiskā integrācija un vides degradācija
saistībā ar klimata pārmaiņām.
Tādēļ, lai atbilstu 21. gadsimta prasībām,
attīstības plānošanā pilnībā jāintegrē
migrācijas un mobilitātes attīstību veicinošā loma un
jāatzīst efektīvas migrācijas pārvaldības
būtiskā loma, mazinot migrācijas potenciālo negatīvo
ietekmi uz attīstību. Visbeidzot, Komisija aicina migrācijas
politikas veidotājus un īstenotājus migrācijas
politikā pilnībā ņemt vērā attīstības
aspektus un stiprināt savu atbildību par visu migrantu
cilvēktiesību ievērošanas un aizsardzības nodrošināšanu,
izmantojot visas migrācijas pārvaldības dimensijas. Migrācija un mobilitāte saistās ar
brīvību. Tās saistās ar
iespēju un spēju radīšanu katram indivīdam ietekmēt
savus dzīves apstākļus gan ekonomiskā, gan
sociālā ziņā. Cilvēktiesību
ievērošana neskar tikai konkrētu personu vien, tās ietekme ir
daudz dziļāka, jo no tās ieguvēji ir gan izcelsmes
sabiedrība, gan sabiedrība, kurā migranti dzīvo un
strādā. Stratēģija, dodot
personām iespēju izmantot savas tiesības, nes labumu gan
efektīvai migrācijas pārvaldībai, gan
ilgtspējīgai attīstībai. ALD 2013. gadā būtu
jāveicina pašreizējo pasaules mēroga uzdevumu risināšana,
īpaši veicinot migrācijas un mobilitātes iekļaušanu kā
uzskatāmu pārnozaru prioritāti attīstības
pamatprogrammā pēc 2015. gada un atzītu globālo
attīstību veicinošo faktoru. [1] ANO Ģenerālās
Asamblejas 2012. gada 21. decembra rezolūcija 67/219. [2] COM(2011) 743 galīgā
redakcija, Paziņojums
“Vispārējā pieeja migrācijai un mobilitātei”. [3] COM(2011) 637 galīgā
redakcija, Paziņojums “ES
attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma”. [4] Komisijas dienestu darba dokumentā
par migrāciju un attīstību (SEC (2011) 1353 galīgā
redakcija), kas pievienots Komisijas 2011. gada 18. novembra
paziņojumam “Vispārējā pieeja migrācijai un
mobilitātei”, ir ietverti vairāki ierosinājumi šajā
jomā. [5] SWD(2013) 138 final Komisijas dienestu darba dokuments par
klimata pārmaiņām, vides degradāciju un migrāciju. [6] Eiropas Komisijas nostāja par
attīstības programmu pēc 2015. gada ir izklāstīta
COM(2013) 92 final Paziņojumā
“Cilvēka cienīgu dzīvi
visiem: nabadzības izskaušana un
ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana pasaulē”. [7] Šajā sakarā ES
līmenī veicamie pasākumi ir aprakstīti
6. nodaļā. [8] 11. pants Padomes
Direktīvā 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri
ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, OV L
16, 23.1.2004. [9] http://ec.europa.eu/immigration. [10] 2011/36/ES. [11] COM (2012) 286 final. [12] Komisijas dienestu darba dokuments EU 2011 Report on
Policy Coherence for Development, SEC(2011) 1627 final. [13] Pastāvīgas uzturēšanās direktīva
(2003/109/EK) vai Zilās kartes direktīva (2009/50/EK). [14] Šai nolūkā ES ir izveidojusi Prasmju
panorāmu (pašlaik tiek izstrādāta plašāk): http://euskillspanorama.ec.europa.eu/.