8.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 214/25

1.1.

EESK ir saņēmusi pieprasījumu sagatavot atzinumu par regulas priekšlikumu (1), kura mērķis ir grozīt Regulu (ES) Nr. 1215/2012 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās.

1.2.

Šim priekšlikumam ir divējāds mērķis: pirmkārt, nodrošināt 2013. gada 19. februārī parakstītā Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma jeb VPT nolīguma atbilstību Beniluksa valstu tiesas statūtiem, kas tika grozīti 2012. gada 15. oktobrī (2), kā arī pārstrādātajai regulai “Brisele I”; otrkārt, novērst jurisdikcijas noteikumu trūkumu attiecībā uz atbildētājiem trešajās valstīs.

1.3.

EESK atbalsta Eiropas Parlamenta (EP) un Padomes iniciatīvu, jo tā ir nepieciešama, lai panāktu vienotas patentaizsardzības juridisko noteiktību un drošību Eiropas Savienībā.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē četru jaunu noteikumu vienkāršību un uzskata, ka šie noteikumi, kurus paredzēts iekļaut regulā “Brisele I”, ir vajadzīgi, atbilstīgi, pienācīgi pamatoti un savlaicīgi.

1.5.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka neraugoties uz agrāk izstrādātiem atzinumiem par šiem jautājumiem, Komitejai savlaicīgi netika lūgts sagatavot atzinumus par priekšlikumiem regulām, ar ko īsteno ciešāku sadarbību vienotas patentaizsardzības un Vienotās patentu tiesas izveides jomā.

1.6.

Tā kā nebija iepriekšēju konsultāciju, Komiteja, lai arī ar novēlošanos, norāda uz dažiem jautājumiem saistībā ar tiesas struktūru un darbību, kurus, pēc Komitejas domām, vajadzētu izskatīt padziļināti. EESK it īpaši

2.1.

Komisijas priekšlikums EP un Padomei ir pēdējā sērija garajā seriālā par “vienota spēka Eiropas patentu”.

2.2.

Jau kopš 60. gadiem tiek gaidīts, ka Eiropas Savienībā izveidos patentu ar vienotu tiesisku aizsardzību. Daudzi mēģinājumi un daudzas neveiksmes sekoja viena otrai.

2.2.1.

Tomēr šajā līkumotajā ceļā bija arī daļēja veiksme: ar 1973. gada 5. oktobrī parakstīto Minhenes konvenciju tika izveidots Eiropas patents, kā arī ieviesta vienota procedūra Eiropas patenta pieteikumam Eiropas Patentu iestādē (EPI).

Taču šā Eiropas patenta tiesiskais režīms ietver tik daudzu valstu tiesiskos režīmus, cik valstu norāda pieteicējs. Tas arī izskaidro, kāpēc valstis, iestādes un lietotāji jau tik sen prasa ieviest vienkāršu sistēmu vienotai patentaizsardzībai Eiropas Savienībā.

2.2.2.

Bija vairāki mēģinājumi izveidot tā saucamo “Kopienas”, bet pēc tam “Eiropas Savienības” patentu, bet tie visi cieta neveiksmi. Piemēram, 1975. gada Luksemburgas konvencija par Kopienas patentu tā arī nestājās spēkā, jo netika panākta vienošanās starp valstīm.

2.2.3.

Eiropadome atsāka diskusijas par Kopienas patenta izveidi tikai 2000. gadā Lisabonas kongresā, kurā tika paziņots par vispārēju programmu Eiropas uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai. Uzreiz pēc šīs sanāksmes Eiropas Komisija iesniedza regulas priekšlikumu, kura mērķis bija izveidot vienotas rūpnieciskā īpašuma tiesības, proti, Kopienas patentu (3).

2.2.4.

Dalībvalstis 2003. gadā vienojās par kopēju politisku pieeju, tomēr nepanāca galīgu vienošanos, piemēram, attiecībā uz noteikumiem par valodu lietošanu (4). Pēc plašas apspriešanās 2006. gadā Komisija 2007. gada aprīlī publiskoja paziņojumu, kurā atkārtoti pauda apņemšanos izveidot Kopienas patentu (5), bet 2008. gada jūlijā nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas rūpnieciskā īpašuma tiesību stratēģija” (6), un atsāka sarunas ar dalībvalstīm.

2.2.5.

Tā kā trūka vienprātības un ņemot vērā Padomes 2011. gada 10. marta lēmumu, Komisija 2011. gada 13. aprīlī (7) ierosināja ciešākas sadarbības ietvaros izveidot vienota spēka Eiropas patentu. Visas dalībvalstis, izņemot Itāliju un Spāniju, pieņēma šo risinājumu (8).

2.3.

“Patenta tiesību aktu kopumu” veido 2 regulas – Regula (ES) 1257/2012, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, un Padomes Regula (ES) 1260/2012, ar ko īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, ciktāl tas attiecas uz piemērojamo tulkošanas kārtību (9) – un starptautisks nolīgums, kas ir pamats vienotas patentaizsardzības izveidei Eiropas Savienībā.

2.4.

Starptautiskajā nolīgumā, ko 25 dalībvalstis (izņemot Spāniju un Poliju) parakstīja 2013. gada 19. februārī Konkurētspējas padomes (10) ietvaros un “ārpus ES institucionālās sistēmas” (11), ir paredzēta Vienotās patentu tiesas izveide; tā būs kompetenta izskatīt strīdus saistībā ar turpmākajiem vienotajiem patentiem un pašreizējiem “tradicionālajiem” Eiropas patentiem (12).

2.4.1.

Tā ir specializēta ad hoc tiesa, kurai ir vietējās un reģionālās apakšnodaļas ES. Valstu tiesās paralēli īstenoto procedūru vietā tiesvedībai pakļautajiem būtu jāsaņem ātrs un augstas kvalitātes lēmums, kas būtu atzīts visās dalībvalstīs, kurās patents ir spēkā.

2.4.2.

Eiropadome 2012. gada jūnijā nolēma, ka pirmās instances tiesas centrālās nodaļas mītne būs Parīzē, bet tās apakšnodaļas – Londonā un Minhenē (13).

2.4.3.

Ar jauno sistēmu tiks izveidots vienots kontaktpunkts vienota spēka Eiropas patenta pieteikumu iesniegšanai valstīs, kas ir iesaistījušas ciešākas sadarbības īstenošanā, un tiesa ar plašu kompetenci tādās jomās kā prasības saistībā ar pārkāpumu, prasības par paziņojumu, ka pārkāpuma nav, prasības saistībā ar pagaidu un aizsardzības pasākumiem, rīkojumi, prasības saistībā ar patentu spēkā neesamības atzīšanu utt. Tiesa būs arī kompetenta izskatīt jautājumus, kas saistīti ar 32.1.i) pantu par EPI lēmumiem.

2.5.

EESK bija viena no pirmajām to vidū, kas prasījuši un atbalstījuši Eiropas patenta izveidi, vai nu atsaucoties uz pieprasījumu izstrādāt atzinumu par rūpniecisko īpašumu un iekšējo tirgu (14), vai arī sagatavojot pašiniciatīvas vai izpētes atzinumus (15).

2.5.1.

Komiteja arī izstrādājusi atzinumus, kad tai tika lūgts paust viedokli par diviem priekšlikumiem Padomes lēmumam: “Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko EK Tiesai tiek noteikta piekritība lemt par strīdiem, kuri attiecas uz Kopienas patentu” (16) un “Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko izveido Kopienas Patentu tiesu un kas attiecas uz prasībām, kuras iesniedz EK Pirmās instances tiesā” (17).

2.6.

Turpretī EESK nesaņēma atzinuma pieprasījumu par patenta tiesību aktu kopumu (regulas priekšlikumi, kuru rezultātā pieņemta 2012. gada 17. decembra Regula (ES) 1257/2012 un 1260/2012 (18), ne arī par 2013. gada 19. februārī parakstītā Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma projektu (19)).

3.1.

Vienotās patentu tiesas (VPT) izveides nolīguma 89. pantā ir noteikts, ka tas stāsies spēkā

atkarībā no tā, kurš datums ir vēlākais.

3.2.

Izskatāmā EP un Padomes priekšlikuma mērķis ir pieņemt nepieciešamos Regulas (ES) Nr. 1215/2012 grozījumus, lai tādējādi, pirmkārt, nodrošinātu VPT nolīguma un minētās regulas saskaņotību un, otrkārt, risinātu konkrēto jautājumu par jurisdikcijas noteikumiem attiecībā uz atbildētājiem trešajās valstīs (20).

3.3.

Vienlaikus un ņemot vērā Beniluksa valstu tiesas (BVT) paralēlās kompetences vairākās jomās, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību jomā, un pēc 2012. gada 15. oktobra protokola, ar ko groza 1965. gada 31. marta nolīgumu par BVT izveidi un tās statūtiem, pieņemšanas, priekšlikumā norādīts, ka ir jāgroza pārstrādātā regula “Brisele I”, lai, pirmkārt, nodrošinātu pārskatītā līguma un pārstrādātās regulas “Brisele I” atbilstību un, otrkārt, novērstu vienotu jurisdikcijas noteikumu trūkumu attiecībā uz atbildētājiem trešajās valstīs (21).

3.4.

Līdz ar to izskatāmajā dokumentā ierosināti grozījumi Regulā (ES) Nr. 1215/2012 attiecībā uz:

3.5.

Šie grozījumi konkrēti nozīmē, ka Regulas (ES) Nr. 1215/2012 14. apsvērumā tiek pievienots jauns teikums un četri jauni noteikumi 71. a) – 71. d) pantā.

4.1.

No trim priekšnoteikumiem, lai VPT nolīgums varētu stāties spēkā, tikai viens ir atkarīgs no ES iestāžu darbības, un tas attiecas uz grozījumiem Regulā (ES) Nr. 1215/2012 (22), ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 44/2001 (“Brisele I”) (23).

4.2.

Ierosinātie grozījumi ir vajadzīgi, atbilstīgi, pienācīgi pamatoti un savlaicīgi.

Tie ir vajadzīgi, jo

4.3.

Ierosinātie grozījumi atbilst izvirzītajiem mērķiem:

4.4.

Ierosinātie grozījumi ir pienācīgi pamatoti paskaidrojuma rakstā, kas iekļauts regulas priekšlikuma ievada daļā.

4.4.1.

Visbeidzot, grozīšana ir savlaicīga, jo Regulu Nr. 1215/2012 piemēros no 2015. gada 10. janvāra, bet VPT nolīgums stāsies spēkā tikai ceturtā mēneša pirmajā dienā, kurš seko dienai, kad stājušies spēkā grozījumi Regulā (ES) Nr. 1215/2012, un šiem grozījumiem jāstājas spēkā tajā pašā dienā, t. i., 2015. gada 10. janvārī (priekšlikuma 2. pants).

4.5.

EESK piekrīt un atbalsta izskatāmo priekšlikumu, kas, pēc Komitejas domām, ir atbilstīgs un vajadzīgs, lai nodrošinātu VPT nolīguma, Beniluksa valstu tiesas kompetences paplašināšanas protokola un regulas “Brisele I” (pārstrādāta redakcija) apvienotu un saskaņotu piemērošanu.

4.6.

Tomēr EESK pauž nožēlu, ka netika lūgts Komitejas atzinums ne par patentu tiesību aktu kopumu (Regula (ES) Nr. 1257/2012 un Regula (ES) Nr. 1260/201), ne arī par starptautiska nolīguma projektu, kas ir pamats vienotas patentaizsardzības izveidei ES.

4.6.1.

Neraugoties uz to, EESK izmanto iespēju un atzinīgi vērtē Eiropas patenta un vienota spēka Eiropas patenta elastīgumu un līdzāspastāvēšanu, jo šāda sistēma dod iespēju izvēlēties vispiemērotāko variantu: Eiropas patents dažām norādītajām dalībvalstīm vai vienota spēka Eiropas patents visām 25 dalībvalstīm, kas iesaistījušās ciešākas sadarbības īstenošanā.

4.6.2.

Tomēr neskaidrības rada patentu tiesību aktu kopumā paredzētā vienkāršošana, jo pašlaik vēl norit darbs pie sistēmas ieviešanas.

Nolīgumam pievienotajā deklarācijā ir paredzēts izveidot dalībvalstu pārstāvju komiteju, kas izstrādātu “praktiskus aspektus Vienotās patentu tiesas pareizai darbībai”. Šīs komitejas uzdevums ir arī sagatavot tiesas reglamentu un organizēt tiesnešu apmācību (24).

4.6.2.1.

Jautājumus rada arī šķīrējtiesas mehānisma strīdu izšķiršanai (25) un pārsūdzības iespējas vienotajā tiesā līdzāspastāvēšana, jo 7 gadus ilgajā pārejas periodā VPT kompetence būs mainīga.

4.6.2.2.

Patentu tiesību aktu kopuma spēkā stāšanās ir juridiski ļoti sarežģīta, jo tā ir saistīta ar VPT nolīguma stāšanos spēkā atbilstīgi 3.1. punktā noteiktajam.

4.6.2.3.

Turklāt nav skaidra arī VPT struktūra. Pirmās instances tiesas centrālā nodaļa atradīsies trīs pilsētās: Parīzē – lietām, kas saistītas ar tehnoloģiskiem procesiem, transportu, tekstilu, papīru, celtniecību, kalnrūpniecību, fiziku, elektroenerģiju; Londonā – lietām, kas saistītas ar ķīmiju, metalurģiju un “cilvēka dzīves pamatprasību apmierināšanu”, piemēram, farmāciju, un Minhenē – lietām, kas saistītas ar mehāniku, apgaismošanu, apsildīšanu, ieročiem un spridzināšanas darbiem. Pēc tam varēs veidot vietējās nodaļas vienas valsts robežās un reģionālās nodaļas, kas attieksies vismaz uz divām valstīm. Savukārt apelācijas tiesas mītne būs Luksemburgā.

4.6.2.4.

Sākotnējā neziņa par kopējo tiesai maksājamās nodevas apmēru var atturēt atbildētājus no savu tiesību aizstāvēšanas Vienotajā patentu tiesā. Tas var ierobežot atbildētāju tiesības uz tiesu iestāžu pieejamību.

4.6.2.5.

Ierosinātā VPT (26) Reglamenta 14. panta 2. punkts ir grūti saskaņojams ar līgumslēdzēju dalībvalstu parakstītā VPT nolīguma 49. pantu, jo īpaši, ja tās nodaļas kompetence, kurā prasību iesniedz, balstās uz 33. panta 1) punkta a) apakšpunktu. Īpaši grūti ir saprast, kura valoda ir izmantojama. Nolīguma 49. panta 3) punktā noteikts, ka puses var vienoties par tiesvedības valodu, ja kompetentā palāta tam piekrīt, savukārt VPT Reglamenta 14. panta 2. punktā noteikts, ka prasības pieteikums ir jāsagatavo valodā, kādā atbildētājs veic darbību savā dalībvalstī, kas ir līgumslēdzēja puse. Lai varētu nepieļaut nepareizu interpretāciju, EESK iesaka svītrot vai būtiski grozīt minētā reglamenta 14. panta 2. punktu.

4.6.2.6.

Vienotās patentu tiesas sekmīga darbība ir lielā mērā atkarīga no izraudzīto tiesnešu kvalifikācijas. Lai gan tiesneši ir no dažādām dalībvalstīm un ar ļoti dažādu pieredzi dalībvalstu atšķirīgo procesuālo sistēmu dēļ, viņiem ir jāievēro jaunais Vienotās patentu tiesas Reglaments. Tādēļ, lai VPT darbotos sekmīgi, ļoti svarīga ir iecelto tiesnešu kvalitatīva un pamatīga apmācība ne tikai saistībā ar piemērojamo jauno Reglamentu, bet arī valodu prasmēm, kas Tiesā ir būtiskas.

4.7.

Ņemot vērā šo sarežģītību, atzinīgi vērtējama vienkāršība, kas raksturo četrus jaunos noteikumus, kurus paredzēts iekļaut regulā “Brisele I”.