5.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 158/4

1.

1.1.

1.2.

1.3.

1.4.

2.

2.1.

2.2.

3.

3.1.

3.2.

3.3.

3.4.

3.5.

4.

5.

5.1.

5.2.

5.3.

5.4.

1.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK (1) tika izveidota sistēma siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecībai Savienībā (ES ETS), savukārt ar Direktīvu 2009/29/EK (2), kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, ES ETS tika uzlabota un paplašināta. Grozītā (3) Direktīva 2003/87/EK turpmāk tekstā ir saukta par “ETS direktīvu”. Direktīva 2009/29/EK ir daļa no tiesību aktu kopuma, kas ietver pasākumus, lai novērstu klimata pārmaiņas un veicinātu atjaunojamus energoresursus un zema oglekļa emisiju līmeņa enerģiju. Minētais tiesību aktu kopums galvenokārt tika izstrādāts, lai sasniegtu Savienības vispārējo mērķi vides jomā, proti, līdz 2020. gadam samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gadu un līdz 20 % palielinātu atjaunojamu energoresursu īpatsvaru kopējā Savienības enerģijas patēriņā.

2.

ETS direktīvā attiecībā uz atsevišķiem uzņēmumiem ir noteikti šādi īpaši pagaidu pasākumi: atbalsts, lai kompensētu elektroenerģijas cenu pieaugumu, kura iemesls ir tas, ka ES ETS piemērošanas rezultātā šajās cenās tiek iekļautas izmaksas par siltumnīcefekta gāzu emisijām (šīs izmaksas parasti dēvē par “netiešo emisiju izmaksām”), ieguldījumu atbalsts īpaši efektīvām spēkstacijām, tostarp jaunām spēkstacijām, kuras ir gatavas CO2 uztveršanai un ģeoloģiskai uzglabāšanai videi drošā veidā (gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, CCS gatavība), fakultatīvas, pagaidu bezmaksas kvotas elektroenerģijas nozarē dažās dalībvalstīs un atsevišķu mazo iekārtu izslēgšana no ES ETS, ja ārpus ES ETS ietvara siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu var panākt ar zemākām administratīvām izmaksām.

3.

Īpašie un pagaidu pasākumi, kas noteikti ETS direktīvas īstenošanas kontekstā, ietver valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē. Saskaņā ar Līguma 108. pantu dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai par valsts atbalstu, un šo atbalstu nedrīkst īstenot, kamēr Komisija to nav apstiprinājusi.

4.

Lai nodrošinātu pārredzamību un tiesisko noteiktību, šajās pamatnostādnēs ir izskaidroti saderības kritēriji, kurus piemēros valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu, kas uzlabota un paplašināta ar Direktīvu 2009/29/EK.

5.

Atbilstoši samēra pārbaudei, kas izklāstīta 2005. gada valsts atbalsta rīcības plānā (4), valsts atbalsta kontroles galvenais mērķis ES ETS īstenošanas kontekstā ir nodrošināt, ka valsts atbalsta pasākumu rezultāts ir lielāks siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums nekā bez atbalsta, un nodrošināt, ka atbalsta pozitīvā ietekme pārsniedz tā negatīvo ietekmi konkurences izkropļojumu ziņā iekšējā tirgū. Valsts atbalstam jābūt nepieciešamam, lai sasniegtu ES ETS mērķi vides jomā (atbalsta nepieciešamība), un tam jābūt ierobežotam līdz minimālajam apjomam, kāds vajadzīgs, lai panāktu paredzēto vides aizsardzību (atbalsta samērīgums), nepamatoti nekropļojot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū.

6.

Tā kā ar Direktīvu 2009/29/EK ieviestos noteikumus piemēros no 2013. gada 1. janvāra, pirms minētā datuma valsts atbalstu nevar uzskatīt par nepieciešamu, lai samazinātu no šīs direktīvas izrietošo slogu. Tādēļ pasākumus, kurus aptver šīs pamatnostādnes, var atļaut tikai attiecībā uz izmaksām, kas radušās 2013. gada 1. janvārī vai vēlāk; izņēmums ir atbalsts, kas saistīts ar fakultatīvām, pagaidu bezmaksas kvotām elektroenerģijas ražošanas modernizācijai (dažās dalībvalstīs) un kas noteiktos apstākļos var aptvert valsts plānā iekļautus ieguldījumus, kuri veikti pēc 2009. gada 25. jūnija.

7.

Saskaņā ar ETS direktīvas 10.a panta 6. punktu dalībvalstis to nozaru vai apakšnozaru interesēs, par kurām uzskata, ka tajās pastāv ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ar siltumnīcefekta gāzu emisijām saistīto izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās (turpmāk – netiešo emisiju izmaksas), var piešķirt valsts atbalstu, lai kompensētu šīs izmaksas atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu. Šajās pamatnostādnēs “oglekļa emisiju pārvirze” nozīmē paredzamo siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājumu pasaulē tajā gadījumā, ja uzņēmumi pārvieto ražošanu ārpus Savienības, jo tie nevar novirzīt ES ETS izraisīto izmaksu pieaugumu uz patērētājiem, nezaudējot būtisku tirgus daļu.

8.

Oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršana ir mērķis vides jomā, jo atbalsta nolūks ir nepieļaut pasaulē siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājumu, kura iemesls ir ražošanas pārvietošana ārpus Savienības gadījumā, ja netiks panākts saistošs starptautisks nolīgums par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Vienlaikus atbalsts par netiešo emisiju izmaksām var negatīvi ietekmēt ES ETS efektivitāti. Ja šis atbalsts nav mērķtiecīgs, tas atbrīvotu atbalsta saņēmējus no netiešo emisiju izmaksām, tādējādi ierobežojot motivāciju samazināt emisijas un ieviest inovāciju nozarē. Rezultātā emisiju samazināšanas izmaksas galvenokārt būtu jāsedz citām ekonomikas nozarēm. Turklāt šāds valsts atbalsts var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, jo īpaši tad, ja dažādās dalībvalstīs dažādu budžeta ierobežojumu dēļ atšķiras attieksme pret vienas un tās pašas nozares uzņēmumiem. Tāpēc ar šīm pamatnostādnēm jāpanāk trīs konkrēti mērķi: samazināt oglekļa emisiju pārvirzes risku, saglabāt ES ETS mērķi, lai panāktu izmaksu ziņā lietderīgu dekarbonizāciju, un samazināt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū.

9.

Direktīvas 2009/29/EK pieņemšanas gaitā Komisija nāca klajā ar paziņojumu (5), izklāstot tajā galvenos principus, kurus tā plāno piemērot valsts atbalstam par netiešo emisiju izmaksām, lai nepieļautu nepamatotus konkurences izkropļojumus.

10.

Komisija Savienības mērogā novērtēja, cik lielā mērā nozarē vai apakšnozarē ir iespējams netiešo emisiju izmaksas iekļaut ražojuma cenā, nezaudējot būtisku tirgus daļu tādām iekārtām ārpus Savienības, kuras emitē vairāk oglekļa.

11.

Atbalsta maksimālā summa, ko dalībvalstis var piešķirt, ir jāaprēķina pēc formulas, ar kuru ņem vērā iekārtas ražošanas bāzes līmeni vai iekārtas elektroenerģijas patēriņa bāzes līmeni, kā tie definēti šajās pamatnostādnēs, kā arī CO2 emisijas koeficientu elektroenerģijai, ko piegādā sadedzināšanas iekārtas dažādos ģeogrāfiskos reģionos. Tādu elektroenerģijas piegādes līgumu gadījumā, kuros nav iekļautas CO2 izmaksas, valsts atbalsts netiks piešķirts. Minētā formula nodrošina, ka atbalsts ir samērīgs un saglabā stimulus elektroenerģijas patēriņa efektivitātei un pārejai no “pelēkās” uz “zaļo” elektroenerģiju saskaņā ar Direktīvas 2009/29/EK 27. apsvērumu.

12.

Turklāt, lai samazinātu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un saglabātu ES ETS mērķi panākt izmaksu ziņā lietderīgu dekarbonizāciju, ar atbalstu nav pilnībā jākompensē elektroenerģijas cenās ietvertās EUA izmaksas, un tas jāsamazina laika gaitā. Atbalsta intensitāte, kas samazinās, ir ļoti svarīga saistībā ar darbības valsts atbalstu, lai nepieļautu atkarību no atbalsta. Turklāt šāda intensitāte saglabās gan ilgtermiņa stimulus pilnībā internalizēt vides ārējos aspektus, gan īstermiņa stimulus pāriet uz tehnoloģijām, kas rada mazākas CO2 emisijas, vienlaikus uzsverot atbalsta pagaidu raksturu un veicinot pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni.

13.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropadomei (6) attiecībā uz ETS direktīvas 10. panta 3. punktu par kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izmantojumu dalībvalstis laikposmā no 2013. gada līdz 2016. gadam minētos ieņēmumus var arī izmantot, lai atbalstītu īpaši efektīvu spēkstaciju celtniecību, tostarp tādu jauno enerģijas ražošanas spēkstaciju celtniecību, kuras ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai (CCS). Tomēr saskaņā ar 33. pantu Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu (7) dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to sadedzināšanas iekārtu operatori, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda pārsniedz 300 megavatus, ir novērtējuši, vai ir izpildīti konkrēti nosacījumi, proti, vai ir pieejamas piemērotas uzglabāšanas vietas, vai transportēšanas iekārtas ir tehniski un ekonomiski iespējamas un vai turpmāka pielāgošana CO2 uztveršanai ir tehniski un ekonomiski iespējama. Ja novērtējums ir pozitīvs, objektā ir jāparedz piemērota vieta iekārtām, kas ir vajadzīgas CO2 uztveršanai un saspiešanai (8).

14.

Ar minēto atbalstu jācenšas uzlabot vides aizsardzību (ar mērķi panākt, ka CO2 emisijas ir mazākas salīdzinājumā ar jaunāko tehnoloģiju) un novērst tirgus nepilnību, panākot būtisku ietekmi uz vides aizsardzību. Atbalstam jābūt nepieciešamam, stimulējošam un samērīgam. Uz atbalstu, kas paredzēts oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas īstenošanai, šo pamatnostādņu darbības joma neattiecas, un tas jau ir novērtēts atbilstoši citiem spēkā esošajiem noteikumiem par valsts atbalstu, jo īpaši saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (9).

15.

Lai nodrošinātu atbalsta samērīgumu, atbalsta maksimālai intensitātei jābūt atšķirīgai atkarībā no jaunās spēkstacijas ieguldījuma vides aizsardzības uzlabošanā un CO2 emisiju samazināšanā (ETS direktīvas mērķis). Tāpēc pilnas CCS ķēdes (t. i., CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas sistēmas būvniecība un faktiskais darbības sākums) īstenošanas uzsākšana, ko veic jaunas spēkstacijas pirms 2020. gada, ir jāatalgo salīdzinājumā ar jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, bet kuras pirms 2020. gada neuzsāk CCS īstenošanu. Turklāt, ja tiek izskatīti divi līdzīgi projekti saistībā ar jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, tad atbalsta pieļaujamā maksimālā intensitāte ir lielāka to projektu gadījumā, kuri ir izvēlēti patiesā konkursa procedūrā, balstoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kas efektīvi nodrošinās, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimālajam apjomam un veicina konkurenci elektroenerģijas ražošanas tirgū. Šādos apstākļos var pieņemt, ka attiecīgie piedāvājumi atspoguļo visus iespējamos ieguvumus, ko varētu radīt papildu ieguldījums.

16.

Saskaņā ar ETS direktīvas 10.c pantu dalībvalstīm, kas izpilda konkrētus nosacījumus saistībā ar sava valsts elektroenerģijas tīkla savienojamību vai fosilā kurināmā īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā un IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju, ir iespēja uz laiku atkāpties no pilnīgu izsoļu principa un piešķirt bezmaksas kvotas elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kas darbojušās līdz 2008. gada 31. decembrim, vai elektroenerģijas ražošanas iekārtām, kurās līdz 2008. gada 31. decembrim modernizācijas nolūkos faktiski sākts ieguldījumu process. Apmaiņā pret bezmaksas kvotu piešķiršanu elektroenerģijas ražošanas iekārtām atbilstīgo dalībvalstu pienākums ir iesniegt valsts plānu par ieguldījumiem (“valsts plāns”), nosakot tajā ieguldījumus, kurus bezmaksas kvotu saņēmēji vai citi operatori paredz infrastruktūras modernizēšanai un atjaunināšanai, tīro tehnoloģiju ieviešanai un sava energoavotu sadalījuma un piegāžu avotu diversifikācijai.

17.

Minētā atkāpe no pilnīgu izsoļu principa, piešķirot pagaidu bezmaksas kvotas, ietver valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, jo dalībvalstis atsakās no ieņēmumiem bezmaksas kvotu piešķiršanas rezultātā un sniedz selektīvas priekšrocības elektroenerģijas ražotājiem. Elektroenerģijas ražotāji var konkurēt ar elektroenerģijas ražotājiem citās dalībvalstīs, kas rezultātā var kropļot vai draud kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū. Valsts atbalsts ir konstatējams arī saistībā ar ieguldījumiem, kurus bezmaksas kvotu saņēmēji īstenos par mazākām izmaksām.

18.

Saskaņā ar ETS direktīvas 27. pantu dalībvalstis var no ES ETS izslēgt mazas iekārtas un slimnīcas, ja uz tām attiecināti pasākumi, kas ļauj panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzvērtīgu samazinājumu. Dalībvalstis var ierosināt pasākumus, kuri piemērojami mazām iekārtām un slimnīcām un kuri emisiju samazināšanu veicinās līdzvērtīgā mērā kā ES ETS. Minētā iespēja izslēgt šādas iekārtas un slimnīcas no ES ETS ir paredzēta, lai panāktu maksimālu ieguvumu administratīvo izmaksu samazinājuma ziņā par katru no ETS izslēgto CO2 ekvivalenta tonnu.

19.

Mazu iekārtu un slimnīcu izslēgšana no ES ETS var ietvert valsts atbalstu. Dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība attiecībā uz lēmumiem par to vai, vai izslēgt mazas iekārtas no ES ETS un, ja jā, tad kāda veida iekārtas var izslēgt, kā arī lemt par to, kāda veida pasākumi ir nepieciešami. Tāpēc nevar izslēgt iespēju, ka dalībvalstu noteiktie pasākumi var radīt no ES ETS izslēgtajām mazām iekārtām vai slimnīcām ekonomiskas priekšrocības, kas varētu kropļot vai draud kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību iekšējā tirgū.

20.

Šīs pamatnostādnes piemēro tikai konkrētiem atbalsta pasākumiem, kas noteikti ETS direktīvas īstenošanas kontekstā. Šiem pasākumiem nepiemēro Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (10).

21.

Šīm pamatnostādnēm izmanto I pielikumā iekļautās definīcijas.

22.

Valsts atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tā rezultātā tiek uzlabota vides aizsardzība (siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums), neradot tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Novērtējot atbalsta pasākuma saderību, Komisija izvērtē samēru starp atbalsta pasākuma pozitīvo ietekmi, lai sasniegtu kopīgu interešu mērķi, un tā potenciāli negatīvo blakus iedarbību, piemēram, tirdzniecības un konkurences kropļošanu. Tāpēc atbalsta shēmu ilgums nedrīkst pārsniegt šo pamatnostādņu darbības ilgumu. Tas neskar dalībvalsts iespēju atkārtoti paziņot par pasākumu, kura ilgums pārsniedz termiņu, kas noteikts Komisijas lēmumā, ar kuru tiek atļauta atbalsta shēma.

23.

Atbalsts, kas piešķirts II pielikumā uzskaitītajās nozarēs un apakšnozarēs, lai kompensētu tās izmaksas par ES ETS kvotu izmaksu iekļaušanu elektroenerģijas cenās, kuras no 2013. gada 1. janvāra ir radušās ETS direktīvas īstenošanas rezultātā, tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek ievēroti šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi.

24.

Šo pamatnostādņu nolūkā šā atbalsta mērķis ir novērst būtisku oglekļa emisiju pārvirzes risku, kuru izraisa EUA izmaksu iekļaušana atbalsta saņēmēja segtajās elektroenerģijas cenās, ja tā konkurentiem no trešām valstīm nerodas līdzīgas CO2 izmaksas, kas atsaucas uz viņu elektroenerģijas cenām, un ja atbalsta saņēmējs nespēj šīs izmaksas iekļaut produkta cenās, nezaudējot būtisku tirgus daļu.

25.

Šo pamatnostādņu nolūkā uzskata, ka būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks pastāv tikai tad, ja atbalsta saņēmējs darbojas vienā no II pielikumā uzskaitītajām nozarēm vai apakšnozarēm.

26.

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 85 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās 2013., 2014. un 2015. gadā, 80 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās 2016., 2017. un 2018. gadā, un 75 % no attiecināmajām izmaksām, kas radušās 2019. un 2020. gadā.

27.

Atbalsta maksimālā summa, kas maksājama par katru iekārtu par produktu ražošanu II pielikumā uzskaitītajās nozarēs un apakšnozarēs, ir jāaprēķina pēc šādas formulas:

28.

Ja iekārtā ražo produktus, kuriem ir piemērojama elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme, kas minēta III pielikumā, un produktus, kuriem ir piemērojama alternatīva elektroenerģijas patēriņa efektivitātes līmeņatzīme, tad katram produktam vajadzīgais elektroenerģijas patēriņš ir jāsadala atbilstoši konkrētajai katra produkta ražošanas tonnāžai.

29.

Ja iekārtā ražo produktus, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu (t. i., tie attiecas uz II pielikumā uzskaitītajām nozarēm vai apakšnozarēm, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu), un produktus, par kuriem nav tiesību saņemt atbalstu, tad maksimālo atbalsta summu aprēķina tikai attiecībā uz produktiem, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu.

30.

Atbalstu saņēmējam var izmaksāt gadā, kurā radušies izdevumi, vai nākamajā gadā. Ja atbalstu izmaksā gadā, kurā radušies izdevumi, ir jāievieš ex post maksājumu korekcijas mehānisms, lai nodrošinātu, ka visas pārmaksātās atbalsta summas tiks atmaksātas līdz nākamā gada 1. jūlijam.

31.

Uzskata, ka stimulējošās ietekmes prasība ir ievērota, ja ir izpildīti visi 3.2. iedaļā izklāstītie nosacījumi.

32.

Ieguldījumu atbalstu, kas laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim ir piešķirts jaunām īpaši efektīvām spēkstacijām, uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja ir izpildīti šajā iedaļā izklāstītie nosacījumi.

33.

Ieguldījumu atbalstu jaunām īpaši efektīvām spēkstacijām drīkst piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

34.

Dalībvalstīm jāapliecina, ka atbalsts, kam ir būtiska ietekme uz vides aizsardzību, novērš tirgus nepilnību. Atbalstam ir jābūt stimulējošam, t. i., tā rezultātam jāmaina atbalsta saņēmēja rīcība; minēto stimulējošo ietekmi apliecina, izmantojot hipotētisku scenāriju, kas sniedz pierādījumus, ka, nesaņemot atbalstu, saņēmējs nebūtu veicis ieguldījumus. Turklāt atbalstīto projektu nedrīkst uzsākt pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas. Visbeidzot, dalībvalstīm jāapliecina, ka atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, jo īpaši gadījumos, kad atbalsts paredzēts ierobežotam saņēmēju skaitam vai kad atbalsts var nostiprināt saņēmēja stāvokli tirgū (uzņēmuma grupas līmenī).

35.

Attiecināmās izmaksas ietvers vienīgi kopējās ieguldījumu izmaksas jaunajā iekārtā (materiālos un nemateriālos aktīvus), kuras ir obligāti vajadzīgas jaunās spēkstacijas būvniecībai. Turklāt oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai gatavas spēkstacijas būvniecības gadījumā attiecināmās izmaksas būs izmaksas, kas vajadzīgas, lai apliecinātu pilnas CCS ķēdes īstenošanas vispārējo ekonomisko un tehnisko iespējamību. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm izmaksas par oglekļa uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas ierīču uzstādīšanu nebūs attiecināmās izmaksas, jo CCS īstenošanai paredzētais atbalsts jau ir novērtēts saskaņā ar pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai.

36.

Attiecībā uz īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai un uzsāk pilnas CCS ķēdes īstenošanu pirms 2020. gada, atbalsts nedrīkst pārsniegt 15 % no attiecināmajām izmaksām.

37.

Atbalsts nedrīkst pārsniegt 10 % no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, bet kuras neuzsāk pilnas CCS ķēdes īstenošanu pirms 2020. gada un kurām atbalsts ir piešķirts patiesā konkursa procedūrā, kas veicina i) videi visdraudzīgāko elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju izmantošanu jaunajā spēkstacijā, kā rezultātā CO2 emisijas ir mazākas salīdzinājumā ar jaunāko tehnoloģiju, un sekmē ii) konkurenci elektroenerģijas ražošanas tirgū. Šādai konkursa procedūrai jābalstās uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem un jānodrošina, ka tajā piedalās pietiekams uzņēmumu skaits. Turklāt ar konkursa procedūru saistītajam budžetam ir jābūt saistošam ierobežojumam tādā nozīmē, ka ne visi dalībnieki var saņemt atbalstu.

38.

Attiecībā uz īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, kas neatbilst 36. un 37. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, atbalsts nedrīkst pārsniegt 5 % no attiecināmajām izmaksām.

39.

Gadījumā, ja pilnas CCS ķēdes īstenošana netiek uzsākta pirms 2020. gada, atbalstu samazina līdz 5 % no ieguldījuma attiecināmajām izmaksām vai līdz 10 % tad, ja ir izpildīti 3.2. iedaļas 37. punktā izklāstītie nosacījumi. Ja atbalsts ir izmaksāts avansa maksājuma veidā, dalībvalstis atgūst pārmaksāto atbalsta summu.

40.

No 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim valsts atbalstu, kas saistīts ar fakultatīvām, pagaidu bezmaksas kvotām elektroenerģijas ražošanas modernizācijai un valsts plānos iekļautajiem ieguldījumiem saskaņā ar ETS direktīvas 10.c pantu, uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja tiek ievēroti visi turpmāk minētie nosacījumi:

41.

Attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt valsts plānā uzskaitītās kopējās ieguldījumu izmaksas (materiālos un nemateriālos aktīvus), kuras atbilst vienam saņēmējam piešķiramo bezmaksas kvotu tirgus vērtībai (kas aprēķināta saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. marta paziņojumu (15) vai attiecīgo norāžu dokumentu, ko piemēro atbalsta piešķiršanas brīdī) neatkarīgi no attiecīgās iekārtas radītajām darbības izmaksām un ieguvumiem.

42.

Atbalsts nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

43.

Atbalstu, kas izpaužas kā mazu iekārtu vai slimnīcu izslēgšana (kuras no 2013. gada 1. janvāra ir izslēgtas no ES ETS), uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta izpratnē, ja uz mazām iekārtām vai slimnīcām ir attiecināti pasākumi, kas ļauj panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzvērtīgu samazinājumu ETS direktīvas 27. panta izpratnē un ja dalībvalsts izpilda ETS direktīvas 27. pantā izklāstītos nosacījumus.

44.

Uzskata, ka stimulējošās ietekmes prasība ir ievērota, ja ir izpildīti visi 3.4. iedaļā izklāstītie nosacījumi.

45.

Dalībvalstij ir jāapliecina, ka saņēmējam piešķiramā atbalsta summa ir ierobežota līdz nepieciešamajam minimālajam apjomam. Jo īpaši dalībvalstis var piešķirt atbalstu ar mazāku atbalsta intensitāti, nekā minēts šajās pamatnostādnēs.

46.

Šajās pamatnostādnēs noteiktās atbalsta maksimālās robežas nedrīkst pārsniegt neatkarīgi no tā, vai atbalstu pilnībā finansē no valsts resursiem vai daļēji no Savienības resursiem.

47.

Atbalstu, ko uzskata par saderīgu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm, nedrīkst apvienot ar citu valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē vai ar citiem Savienības finansējuma veidiem, ja šādas pārklāšanās rezultātā atbalsta intensitāte ir lielāka par šajās pamatnostādnēs noteikto intensitāti. Tomēr gadījumos, kad šo pamatnostādņu aptverto atbalsta pasākumu attiecināmās izmaksas pilnībā vai daļēji ir attiecināmas arī saistībā ar citiem mērķiem piešķiramu atbalstu, kopīgajai daļai piemēro izdevīgāko atbalsta maksimālo robežu saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

48.

Saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (16), un Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (17), dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai gada ziņojumi.

49.

Papildus minētajās regulās paredzētajām prasībām gada ziņojumos par atbalsta pasākumiem vides jomā ir jāiekļauj papildu informācija par atbilstošajām apstiprinātajām shēmām. Jo īpaši dalībvalstīm savos gada ziņojumos jāiekļauj šāda informācija:

50.

Komisija regulāri uzraudzīs 3.1. iedaļā aprakstīto atbalstu, kas piešķirts uzņēmumiem nozarēs un apakšnozarēs, par kurām uzskata, ka tajās pastāv būtisks oglekļa emisiju pārvirzes risks, ko izraisa ES ETS kvotu izmaksu iekļaušana elektroenerģijas cenās. Šajā nolūkā Komisija atjauninās tās rīcībā esošo informāciju par elektroenerģijas cenās iekļauto netiešo izmaksu apmēru un iespējamām sekām oglekļa emisiju pārvirzei.

51.

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts īpaši efektīvām jaunām spēkstacijām, tostarp tādām, kas ir gatavas oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai, dalībvalstīm savos gada ziņojumos jāiekļauj šāda informācija:

52.

Komisija uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai uzlabotu valsts atbalsta pārredzamību Savienībā. Jo īpaši ir jānodrošina, lai dalībvalstīm, uzņēmumiem, ieinteresētajām personām un Komisijai būtu viegli pieejams visu piemērojamo vides atbalsta shēmu pilns teksts.

53.

Minēto mērķi var sasniegt, izveidojot tīmekļa vietnes. Šajā nolūkā, novērtējot atbalsta shēmas, Komisija regulāri pieprasīs attiecīgajai dalībvalstij publicēt tiešsaistē visu galīgo atbalsta shēmu pilnu tekstu un paziņot Komisijai publikācijas interneta adresi.

54.

Dalībvalstīm jānodrošina sīka uzskaite par atbalsta piešķiršanu visiem pasākumiem. Šajā uzskaitē jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti nosacījumi par attiecināmām izmaksām un atbalsta maksimāli pieļaujamo intensitāti, un tā jāuzglabā 10 gadus no dienas, kad atbalsts piešķirts, un jāiesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

55.

Komisija piemēros šīs pamatnostādnes no nākamās dienas pēc to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

56.

Pamatnostādnes piemēros līdz 2020. gada 31. decembrim. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija var tās grozīt pirms minētā datuma, pamatojoties uz svarīgiem konkurences politikas vai vides politikas apsvērumiem vai lai ņemtu vērā citas Savienības politikas vai starptautiskās saistības. Šādi grozījumi var būt nepieciešami, jo īpaši ņemot vērā turpmākos starptautiskos nolīgumus klimata pārmaiņu jomā, kā arī turpmākos tiesību aktus Savienībā šajā jomā. Komisija var pārskatīt šīs pamatnostādnes reizi divos gados pēc to pieņemšanas.

57.

Komisija piemēros šīs pamatnostādnes visiem tiem paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai jāpieņem lēmums pēc pamatnostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, pat tad, ja par projektiem paziņots pirms pamatnostādņu publicēšanas. Noteikumus, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai (18), Komisija piemēros attiecībā uz visu nelikumīgo atbalstu.