EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012XC0216(04)

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

OJ C 44, 16.2.2012, p. 45–48 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

16.2.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 44/45


Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

2012/C 44/10

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (1) 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

VIENOTS DOKUMENTS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“FILDERKRAUT/FILDERSPITZKRAUT”

EK Nr.: DE-PGI-0005-0822-09.09.2010

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1.   Nosaukums:

“Filderkraut/Filderspitzkraut”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts:

Vācija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts:

3.1.   Produkta veids:

1.6. grupa.

Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums (1):

Ar nosaukumu “Filderkraut” tirdzniecībā un sadzīvē apzīmē konusveida galviņkāpostus, kurus audzē Filderes plakankalnē. Sarunvalodā kā nosaukuma “Filderkraut” jeb “Filderes kāposti” sinonīmu lieto arī apzīmējumu “Filderspitzkraut” jeb “Filderes smailie kāposti”. “Filderkraut/Filderspitzkraut” (Brassica oleracea var. capitata f. alba subv. conica) ir ļoti garšīga balto galviņkāpostu apakšvarietāte, kas mūsdienās kļuvusi reta un kurai raksturīgas nosmailinātas formas kāpostgalvas. Šie kāposti pieder pie krustziežu dzimtas (Brassicaceae), tiem ir mazāk lapu dzīslu nekā apaļajiem galviņkāpostiem, un tās ir vājāk izteiktas.

Atkarībā no lauku saimniecības, kurā notiek “Filderkraut/Filderspitzkraut” pavairošana, šo kāpostu galviņas formas var būt atšķirīgas. Tomēr tos visus vieno kopīga pazīme, proti, tiem ir konusveida galviņa. To formas sniedzas no apaļām galviņām, uz kurām šķietami uzlikts “konusiņš”, līdz lielām galvām ar izteikti nosmailinātu formu. Formas un daļēji arī kacena īpašības un galviņas struktūra ir atkarīga no lauku saimniecības, kurā notiek kāpostu audzēšana. Kāpostgalvas lielums var sasniegt pat 50 cm, un tā nereti sver vairāk par 8 kg.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem):

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem):

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā:

Lai nodrošinātu kāpostu “Filderkraut/Filderspitzkraut” reputāciju, kas saistīta ar to izcelsmi, baltos galviņkāpostus Brassica oleracea var. capitata f. alba, kas pieder pie apakšvarietātes conica, jāaudzē noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.:

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai:

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija:

Uz dienvidiem no Štutgartes (Bādene-Virtemberga) plešas plakankalne 22 000 ha platībā. Tai dots nosaukums “die Filder” jeb Fildere, un sarunvalodā to nereti sauc par “Filderebene”, proti, par Filderes līdzenumu. Tā smagās lesveida smilšmāla augsnes (Filderes smilšmāls) ir īpaši labi piemērotas dažādu kāpostu audzēšanai. Filderes plakankalne gan ģeoloģiskā, gan ekonomiskā aspektā uzskatāma par vienotu veselumu. Dienvidaustrumos un ziemeļaustrumos tās ģeogrāfisko robežu veido Nekāras (Neckar) ieleja, ziemeļos to norobežo stāvās nogāzes, kas veido Štutgartes katlveida ieplaku, respektīvi, Nēzenbahas (Nesenbach) ieleja, bet rietumos un dienvidrietumos Šēnbuhas (Schönbuch) meža klātās augstienes.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst šādu pilsētu un ciematu teritorija: Aichtal, Denkendorf, Filderstadt, Köngen, Leinfelden-Echterdingen, Neuhausen auf den Fildern, Ostfildern un Wolfschlugen, kā arī šādas Štutgartes pilsētas daļas: Birkach, Degerloch, Möhringen, Plieningen, Sillenbuch un Vaihingen.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu:

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika:

Kāposti “Filderkraut/Filderspitzkraut” ir saistīti ar gadsimtiem ilgām tradīcijām, un to audzēšanai Filderes plakankalnē ir sena vēsture. Jau pirms 500 gadiem Denkendorfas (Denkendorf) klostera mūki audzēja konusveida galviņkāpostus, kam bija lemts kļūt par raksturīgu Filderes iezīmi. Oficiālos dokumentos kāpostu audzēšana Filderes apkārtnē pirmo reizi minēta 1501. gadā Zālemas (Salem) klostera inventāra grāmatā (citāts no Leinfeldenes-Ehterdingenes pilsētas arhīva materiāliem, 1995: Das Filderkraut. Stadt Filderstadt und Leinfelden- Echterdingen). Rakstu avotos kāpostus “Filderkraut/Filderspitzkraut” 1772. gadā piemin Bernhauzenes (Bernhausen) mācītājs Bišofs (Bischoff), kurš par kāpostu audzēšanu Filderes apkārtnē raksta: “Baltie smailie galviņkāposti ir vienīgie šeit audzētie (kāposti)” (citāts no Grabinger, 1974: Bernhausen, Ortsgeschichte Bernhausen, 200. lpp.).

Filderes plakankalnes augsnes unikālā struktūra, ko veido dziļš tā dēvētā Filderes smilšmāla slānis, kurš sastāv no lesa, lesveida smilšmāla un smilšmāla, kas radies juras perioda apakšējās nodaļas b stāva sadēdēšanas rezultātā, kā arī labā apgāde ar barības vielām, nemainīgi augstais mitruma saturs un īpašais mikroklimats rada lieliskus augšanas apstākļus kāpostiem “Filderkraut/Filderspitzkraut” (http://www.leinfelden-echterdingen.de, Geschichte des Filderkrauts; Christine Metzger, Deutschland Spezialitätenküche, 1999, 293. lpp.). Jau 1924. gadā sarakstītā disertācijā ir pierādīta saistība starp lesveida smilšmāla augšņu ūdens režīmu un kāpostu “Filderkraut/Filderspitzkraut” ražību (Frauendörfer, von Siegmund, 1924: Der Krautanbau auf den Fildern bei Stuttgart, Dissertation der Universität Hohenheim). Jau izsenis tieši šī balto galviņkāpostu apakšvarietāte tiek audzēta tikai Filderes plakankalnē, jo citos apgabalos tā tik labi nepadodas (Steng, G. (1947): Das Filderkraut: Eine pflanzenbaul. u. pflanzenzüchter. Studie. Dissertation der Universität Hohenheim, 3. lpp.). Filderes augsnes lielākoties ir ļoti auglīgas, tām piemīt laba ūdenscaurlaidība un buferspēja, kā arī augsta ūdensietilpība (Universität Stuttgart, ILPÖ/IER (2001): Naturraum Nr. 106 Folder. Naturraumsteckbrief. Materialien zum Landschaftsrahmenprogramm. Institut für Landschaftsplanung und Ökologie, Universität Stuttgart). Vēja ietekmei pakļautajā, nokrišņiem samērā nabadzīgajā Filderes plakankalnē valda relatīvi viendabīgs klimats. Gada vidējā gaisa temperatūra ir 8,5 °C (janvārī – 0,5 °C; jūlijā 17,5 °C; gada vidējās temperatūras amplitūda 18 °C), un šajā ziņā apgabals līdzinās Nekāras baseina plakankalnēm. Neraugoties uz lielāku augstumu virs jūras līmeņa, Filderes plakankalnē tomēr ir nedaudz siltāks nekā Līasas perioda plato Albas piekalnes vidienē, kur no Albas kalnienes plūstošo ziemas aukstā gaisa masu ietekmē janvāra vidējā temperatūra ir ievērojami zemāka (– 1,5 °C). Filderes dabas teritorijai piemīt “dārzu pilsētas klimatopa” īpašības, proti, tajā ir daudzas zaļās zonas un reta apbūve, un šīs īpašības ietekmē fizikālos procesus augsnei tuvajā gaisa slānī (Stadt Ostfildern (Hrsg.) (2008): Landschafts- und Umweltplan Ostfildern 2020. Ostfildern/Stuttgart, 36. un turpmākās lpp.). Salīdzinājumā ar apkārtējām teritorijām gaiss sasilst salīdzinoši nedaudz un naktīs ievērojami atdziest. Apgabals atrodas tālu no Albas, un tas ietekmē arī nokrišņu daudzumu, kas gadā sasniedz vidēji 650–700 mm un izkrīt lielākoties galvenajā veģetācijas periodā. Laikā no maija līdz oktobrim tiek reģistrēti apmēram 65 % gada nokrišņu (Institut für Landeskunde (1967): Die naturräumliche Einheiten auf Blatt 170 Stuttgart. Bearb. F. Huttenlocher und H. Dongus. Bundesanstalt für Landeskunde und Raumforschung, Bad Godesberg, 23. lpp.; LfU (1987): Methodik der Naturraumbewertung: dargestellt am Beispiel des Naturraums Filder. Landesanstalt für Umweltschutz Baden-Württemberg (LfU), Institut für Ökologie u. Naturschutz, Karlsruhe).

5.2.   Produkta specifika:

Kāposti “Filderkraut/Filderspitzkraut” ir reģionāls produkts, kuru labi pazīst un augstu vērtē Štutgartes apkārtnē un aiz tās robežām un kura reputācija galvenokārt balstās uz tā ciešo saikni ar noteikto izcelsmes apgabalu. Tradicionāli “Filderkraut/Filderspitzkraut” ir liela un smaga kāpostgalva, kas bieži sver vairāk nekā 8 kg un nereti sasniedz pat 50 cm diametru. Daudzi lauksaimniecības uzņēmumi Filderes plakankalnē jau paaudžu paaudzēs audzē paši savu konusveida galviņkāpostu šķirni, un daudzas saimniecības pašas pavairo tā dēvēto autohtono jeb vietējo šķirņu sēklas materiālu (terra fusca Ingenieure (2003): Filderkraut- derzeitige Situation. Umfrage, Februar 2003. terra fusca Ingenieure, Stuttgart; Smolka, R.S. (2010): Bestandsanalyse und Erzeugererhebung zu den Perspektiven des Filderkrauts Brassica oleracea var. capitata for. alba subv. conica. Hochschule für Wirtschaft und Umwelt Nürtingen-Geislingen). Kāpostus “Filderkraut/Filderspitzkraut” senāk izmantoja un arī mūsdienās izmanto galvenokārt skābēšanai. Parasti to veic mazi skābēto kāpostu ražotāji, taču dažās ģimenēs vēl joprojām ir saglabājusies tradīcija skābēt kāpostus pēc senas ģimenes receptes. Pēdējos gados lauku saimniecības Filderes apkārtnē šos kāpostus ir sākušas audzēt arī lietošanai svaigā veidā; to galviņas ir mazākas un arī vieglākas, tāpēc vairāk piemērotas svaigo dārzeņu tirgus prasībām.

Baltie konusveida galviņkāposti (Brassica oleracea var. capitata f. alba subv. conica)

Forma

:

nosmailināta, gandrīz konusveida galviņa

Krāsa

:

bālgani zaļa

Lapas

:

dzīslojums ar vāji izteiktām dzīslām

Kacens

:

īss un gluds

Jau 19. gadsimtā kāposti “Filderkraut/Filderspitzkraut” savas lieliskās garšas dēļ bija pazīstami tālu aiz reģiona robežām: “Ir dažādas šķirnes, un pie mums izšķir garšīgos, ļoti baltos, smailos Filderes galviņkāpostus (..)” (Martens von, K. (1864): Handbuch der Militärverpflegung im Frieden und Krieg. – Edt. 2 – Rioger'sche Verlagsbuchhandlung). Aleksandrs fon Lengerke (Lengerke, von, A. (1841): Landwirtschaftliche Statistik der deutschen Bundesstaaten. – Band 2 – Westermann) raksta: “Filderes kāpostus augstu vērtē to maigo lapu, baltās krāsas un jo īpaši patīkamās garšas dēļ, ar ko tie izceļas citos apgabalos audzētu kāpostu vidū.” Kāposti “Filderkraut/Filderspitzkraut” ir saglabājuši savu labo slavu līdz pat mūsdienām un tiek uzskatīti par Filderes simbolu (Stadt Filderstadt, Stadt Leinfelden-Echterdingen, Geschichtswerkstatt Filderstadt 1995, 5. lpp.). Gardēži tos iecienījuši labās un maigās garšas un vāji izteiktā lapu dzīslojuma dēļ (sal. ar Christine Metzger, Deutschland Spezialitätenküche, 1999, 293. lpp.; Buroh, N., Schermer, B., 2007: Das Teubner Buch- deutsche Küche. – Westermann-Studios – Gräfe und Unzer, 77. lpp.; Gorys, E., 2001: Das neue Küchen Lexikon. Von Aachener Printen bis Zwischenrippenstück. – 7. Auflage – Deutscher Taschenbuch Verlag, 547. lpp.; Stitz, M. Swoboda, I., 2006: Kulinarisch Reisen Deutschland. – Mair Dumont Marco Polo, 254. lpp.).

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN):

Saikne starp produktu “Filderkraut/Filderspitzkraut” un tā ģeogrāfisko izcelsmi, uz kuru balstās aizsardzības pieteikums, izriet no īpašās reputācijas, kas šiem kāpostiem piemīt tieši to izcelsmes dēļ. Kāposti “Filderkraut/Filderspitzkraut” saistās ar gadsimtiem senām tradīcijām. Autohtonā šķirne un tradicionālā audzēšana mazās zemnieku saimniecībās, kā arī noteiktā ģeogrāfiskā apgabala īpatnības ietekmē kāpostu “Filderkraut/Filderspitzkraut” kvalitāti. 1924. gadā sarakstītā disertācijā ir aprakstīti īpašie dabiskie priekšnosacījumi kāpostu audzēšanai Filderes plakankalnē (Frauendörfer von, S. (1924): Der Krautanbau auf den Fildern bei Stuttgart. Dissertation der Universität Hohenheim). Filderes lauksaimnieku tradicionāli ciešās saites ar reģionu apliecina arī tas, ka attiecīgās saimniecības bieži vien pašas pavairo kāpostu “Filderkraut/Filderspitzkraut” authotonās jeb vietējās šķirnes sēklas materiālu. Šādi apstākļi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir bijuši labvēlīgi, lai tajā gadsimtiem ilgi audzētu kāpostus “Filderkraut/Filderspitzkraut”, kuriem piemīt tipiska forma un raksturīgas īpašības un kuri labās un maigās garšas un vāji izteiktā lapu dzīslojuma dēļ arī mūsdienās tiek ļoti augstu vērtēti un patērētāju vidū ir pazīstami kā reģionāls produkts ar labu reputāciju. 1884. gadā laikraksts “Filder-Bote” vēstīja: “Mūsu labajiem un iecienītajiem Filderes kāpostiem, kas līdz šim uz visām debespusēm tika nogādāti ar pajūgiem un tvaika mašīnām, nu ir radies jauns noieta avots, un tūkstošiem kāpostgalviņu tiek saēvelētas un ieskābētas, lai pēc tam nonāktu mucās un pāri okeānam dotos uz Ameriku.” (Der Filder-Bote, 1884. gada 7. oktobris, Nr. 118). Par kāpostu “Filderkraut/Filderspitzkraut” pašreizējo popularitāti un reputāciju liecina arī tas, cik dziļi tie iesakņojušies dažādos reģiona svētkos un paražās. Kopš 1979. gada Leinfeldenē-Ehterdingenē (Leinfelden-Echterdingen) katru gadu pulcējas aptuveni 50 000 svētku dalībnieku, lai Vācijas lielākajos kāpostu svētkos atzīmētu vairāk nekā 400 gadu senās kāpostu audzēšanas tradīcijas Filderes plakankalnē. Tradicionāla ražas svētku dekorācija arī Lauksaimniecības svētku un Kanštates tautas svētku apmeklētājiem atgādina par kāpostu “Filderkraut/Filderspitzkraut” īpašo nozīmi reģionā. Turklāt smailie galviņkāposti ir karnevāla biedrības “Filderer” simbols un atpazīšanas zīme (sk. http://www.leinfelden-echterdingen.de, Geschichte des Filderkrauts; http://www.schmeck-den-sueden.de). Visbeidzot, kāpostu “Filderkraut/Filderspitzkraut” reputācija atspoguļojas arī mūzikā un literatūrā (Emīla Kīblera (Emil Kübler) 1939. gadā sacerētais skaņdarbs “Schwäbische Sauerkrautkantate”; Franka Snīdersa (Frank Snyders), Johana Baptista Hofnera (Johann Baptist Hofner) un Otto Grosa (Otto Groß) mākslas darbi; Filderstädter Schriftenreihe Band 10, 1995: Das Filderkraut, 70. lpp., 58. lpp., 157. lpp.).

Atsauce uz specifikācijas publikāciju:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

“Markenblatt”, 11. sēj., 2010. gada 19. marts, 7.a-aa daļa, 4243. lpp.

(http://register.dpma.de/DPMAregister/geo/detail.pdfdownload/13250)


(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.


Top