52012PC0773

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Pamatojums un mērķi

Šis Eiropas Parlamenta un Padomes regulas priekšlikums atspoguļo Savienības prioritāti faktiski īstenot tās tirdzniecības tiesības. Šis mērķis tika noteikts Komisijas paziņojumā “Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises”[1] un apstiprināts Padomes 2010. gada 21. decembra secinājumos[2].

Pašlaik Savienībai nav vienota tiesiskā regulējuma[3] tās tiesību īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Šā priekšlikuma mērķis ir mainīt šo situāciju.

Vispārīgais konteksts

Savienība var tikt aicināta veikt vienpusējus pasākumus, lai īstenotu un aizsargātu tās tiesības un intereses saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. To paredz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) strīdu izšķiršanas noteikumi, kā arī divpusējie vai reģionālie strīdu izšķiršanas mehānismi. Līdzīga situācija ir attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības pasākumiem, kā arī tā saukto “tarifu atkārtotu noteikšanu” saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem. Jebkuriem šādiem pasākumiem ir vajadzīga ātra rīcība, lai tie darbotos kā efektīvs un uzticams instruments atbilstības veicināšanai un lai ievērotu termiņus, kas noteikti Savienības attiecīgajās starptautiskajās saistībās. Tas nozīmē, ka ir vajadzīga ātra, efektīva un elastīga lēmumu pieņemšana struktūrās, kas paredzētas Lisabonas līgumā.

Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā Savienība īstenošanu veica pēc ad hoc principa, izmantojot regulas, ko pieņēma Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, kas pamatojās uz bijušo 133. pantu. Savukārt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Padome un Eiropas Parlaments abi ir likumdevēji saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem nosaka kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu (Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. pants). Tiesību īstenošana saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem ir tipiska izpildfunkcija, kuras izpildei var būt nepieciešams pieņemt un īstenot pasākumus ar stingriem termiņiem. Padomei un Eiropas Parlamentam ir lietderīgi noteikt skaidru un paredzamu sistēmu jebkuru šādu aktu pieņemšanai.

Prakse, kas izmantota pirms LESD stāšanās spēkā, ir uzskatāms piemērs vēlmei darboties atbilstoši procedūrām, kas nodrošina lēmumu ātru un efektīvu pieņemšanu, lai īstenotu Savienības tiesības.

– PTO strīda izšķiršanas lietā “ASV – Ārvalstu tirdzniecības korporācija” pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas bija vajadzīgi astoņi mēneši, lai pieņemtu Padomes 2003. gada 8. decembra Regulu (EK) Nr. 2193/2003, ar ko nosaka papildu muitas nodokli dažiem produktiem, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Minētā pasākuma atcelšana ar Padomes 2006. gada 15. maija Regulu (EK) Nr. 728/2006 notika trīs dienas pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas.

– PTO strīda izšķiršanas lietā “ASV – Byrd” pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas bija vajadzīgi aptuveni divi mēneši, lai pieņemtu Padomes 2005. gada 25. aprīļa Regulu (EK) Nr. 673/2005, ar ko nosaka papildu muitas nodokļus dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs.

– PTO strīda izšķiršanas lietā “ASV – kviešu lipeklis” ar Padomes 1998. gada 14. augusta Regulu (EK) Nr. 1804/98 tika paturētas ES tiesības atjaunot ASV aizsardzības pasākumu nelabvēlīgās ietekmes izjaukto līdzsvaru saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 8. pantu. Tās pieņemšana notika vienu mēnesi pēc Komisijas priekšlikuma pieņemšanas.

– Lietā “ASV – tērauds”, lai pieņemtu Padomes 2002. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 1031/2002 par līdzsvara atjaunošanas pasākumiem, bija vajadzīgi divi mēneši; līdzsvara atjaunošanas atcelšanai tajā pašā lietā bija vajadzīgas tikai četras dienas.

Ja nebūtu atbilstoša tiesiskā regulējuma tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanai situācijās, kas līdzīgas iepriekš minētajām lietām, pasākumu pieņemšanai konkrētās situācijās vajadzētu izmantot parasto likumdošanas procedūru. Leģislatīva akta pieņemšanai vidēji ir vajadzīgi 15–31 mēnesis – šāds termiņš varētu ietekmēt Savienības spēju faktiski īstenot tās tiesības starptautiskās tirdzniecības nolīgumos noteiktajos termiņos.

Šā regulas projekta pamatā ir apsvērumi, ka a) tirdzniecības politikas pasākumu pieņemšana, lai īstenotu Savienības tiesības saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, ir tipiska izpildfunkcija, kas jāīsteno atbilstoši kopējiem noteikumiem; b) ja nav atbilstoša tiesiskā regulējuma, tas var kaitēt Savienības spējai faktiski īstenot tās tiesības; c) ir iespējama pretruna starp salīdzinoši ilgajiem Savienības lēmumu pieņemšanas termiņiem un termiņiem tiesību īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem.

Šajā saistībā šajā regulas projektā ir ierosināts izveidot vienotu tiesisko regulējumu Savienības tiesību īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, ievērojot Lisabonas līgumu. Regulā ir ierosināts piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu tādā apjomā, kā to nosaka šis regulas projekts, un atbilstoši skaidri noteiktajiem termiņiem un kritērijiem. Regulas darbības joma aptver īstenošanas aktu pieņemšanu, apturēšanu, grozīšanu un izbeigšanu attiecībā uz

a)           Savienības tiesību īstenošanu atbilstoši saistošiem daudzpusējiem un divpusējiem strīdu izšķiršanas noteikumiem;

b)           līdzsvara atjaunošanas pasākumiem atbilstoši daudzpusējiem un divpusējiem aizsardzības pasākumu noteikumiem;

c)           līdzsvara atjaunošanas pasākumiem gadījumos, ja trešā valsts groza koncesijas atbilstoši GATT 1994 XXVIII pantam.

Saskaņā ar šo regulas projektu Komisija var pieņemt šādus tirdzniecības politikas pasākumus: muitas nodokļus, kvantitatīvus preču importa vai eksporta ierobežojumus un pasākumus publiskā iepirkuma jomā. Šī pieeja izriet no pieredzes, kas gūta gadu gaitā tirdzniecības politikas pasākumu pieņemšanā, un atspoguļo faktu, ka rīcība izraudzītajās jomās ir praktiski iespējama un kopumā efektīva. Pašreizējā Savienības tiesību aktu izstrādes posmā, jo īpaši ņemot vērā valstu tiesību aktus par pakalpojumiem un intelektuālā īpašuma tiesībām un faktiskas rīcības ierobežojumus, kas raksturīgi šāda veida nozarēm, ir lietderīgi Komisijas pilnvarošanas nolūkos pievērsties citām tirdzniecības politikas jomām. Jāņem vērā, ka tā sauktie “savstarpējie pretpasākumi” (t. i., koncesiju vai citu saistību atcelšana nozarē, kas nav nozare, kurā iztiesāts pārkāpums) kopumā ir iespējami atbilstoši PTO noteikumiem un ka Savienības brīvās tirdzniecības nolīgumos nav “savstarpēju pretpasākumu” ierobežojumu. Ja Savienībai rastos vajadzība izmantot tirdzniecības politikas pasākumus, uz kuriem neattiecas šis regulas priekšlikums, tostarp attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību vai intelektuālā īpašuma tiesību komerciālajiem aspektiem, Komisija varētu iesniegt leģislatīva akta priekšlikumus, pamatojoties uz LESD 207. pantu, vai izmantot citas piemērojamas procedūras.

Pārskatīšanas klauzula nosaka, ka Komisija novērtē šīs regulas darbību trīs gadus pēc regulas projekta pirmreizējās īstenošanas. Komisija sagatavo ziņojumu un pamatotos apstākļos var ierosināt atbilstošus pasākumus regulas efektivitātes uzlabošanai. Šajā saistībā var pievērst uzmanību daudzajiem regulā paredzētajiem tirdzniecības politikas pasākumiem, piemēram, papildus precēm arī pakalpojumu tirdzniecībai un intelektuālā īpašuma tiesībām.

Attiecībā uz valsts iepirkumu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu (GPA) gan tā pašlaik spēkā esošajā redakcijā, gan pārskatītajā redakcijā, ja GPA līgumslēdzēja puse neizpilda savas saistības, citas GPA līgumslēdzējas puses var apturēt koncesijas vai citas saistības tikai attiecībā uz iepirkuma tirgiem. Ņemot to vērā, ir svarīgi regulas projekta priekšlikumā paredzēt iespēju pieņemt tirdzniecības politikas pasākumus attiecībā uz publisko iepirkumu, lai Savienība varētu faktiski īstenot savas juridiskās tiesības attiecībā uz valdības iepirkumu, uz ko attiecas Savienības starptautiskās saistības. Papildus PTO strīdu izšķiršanas sistēmai, kas ir vairākkārt izmantota, lai vērstos pret GPA pretrunīgu praksi, ļoti iespējams, ka rīcība iepirkuma saistību īstenošanai būs nepieciešama arī divpusējā kontekstā, jo Savienības nesen noslēgtajos divpusējos tirdzniecības nolīgumos ir paredzēti vispusīgi strīdu izšķiršanas mehānismi. Savienībai ir pieredze tādu tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanā, kuri vajadzības gadījumā ierobežo trešo valstu piekļuvi Savienības iepirkuma tirgiem[4]. Ņemot vērā publiskā iepirkuma specifiku, jo īpaši to, ka pastāv administratīva procedūra, kas reglamentē un nosaka piekļuvi konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, ir iespējams paredzēt rīcību gan attiecībā uz preču, gan pakalpojumu iepirkumu. Turklāt tirdzniecības politikas pasākumi saskaņā ar šo regulas projektu atbilstu apturamo iepirkuma saistību apjomam, t. i., tie būtu piemērojami tikai konkrētām struktūrām un tikai tad, ja tiek pārsniegtas konkrētas robežvērtības. Visbeidzot jāņem vērā saikne starp šo priekšlikumu un Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma iekšējam tirgum (COM(2012)124, 2012. gada 21. marts). Regulas priekšlikuma mērķis ir palielināt Savienības ietekmi sarunās par Savienības preču, pakalpojumu un piegādātāju piekļuves noteikumiem trešo valstu publiskā iepirkuma tirgiem ― tādējādi priekšlikums vērsts uz tādu trešo valstu preču un pakalpojumu piekļuvi Savienības iepirkuma tirgum, uz ko saskaņā ar spēkā esošiem starptautiskiem nolīgumiem neattiecas tirgus piekļuves saistības attiecībā uz publisko iepirkumu. Tieši pretēji ― šajā priekšlikumā uzmanība veltīta šādu nolīgumu izpildei horizontālā līmenī ― tādējādi tas papildina publiskā iepirkuma starptautisko aspektu regulējumu, ciktāl tas paredz noteikumu kopumu, kas nodrošinās starptautiskās tirdzniecības nolīgumos iekļautu iepirkuma noteikumu īstenošanu.

2.           APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

Sagatavojot šo priekšlikumu, 2011. gada 19. septembrī Padomes Tirdzniecības politikas komitejā un tā paša gada 11. novembrī Eiropas Parlamenta Starptautiskās tirdzniecības komitejā tika iesniegti neoficiāli dokumenti. Apspriešanās ar dalībvalstīm notika divās tehniskās sanāksmēs 2011. gada 27. septembrī un 28. novembrī.

Mērķis nodrošināt Savienības tiesību faktisku un efektīvu īstenošanu tiek plaši atbalstīts.

Šā priekšlikuma ietekmes novērtējums nav veikts, jo šai iniciatīvai nav tiešas ekonomiskas un sociālas ietekmes vai ietekmes uz vidi, un attiecīgo pasākumu (kas tiks īstenoti katrā gadījumā atsevišķi) veids nekādā ziņā nav tāds, lai veiktu ex–ante novērtējumu.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Kopsavilkums

Savienībai nav vienota tiesiskā regulējuma tās tiesību īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Šīs iniciatīvas nolūks ir mainīt šo situāciju, ierosinot izstrādāt likumdošanas instrumentu, kas ļautu Savienībai īstenot un aizstāvēt tās tiesības atbilstoši tās starptautiskajām saistībām. Iniciatīvas mērķis ir efektīva un ātra īstenošana, lai aizsargātu Savienības intereses. Attiecīgi, pamatojoties uz LESD 207. pantu, tajā ir ierosināts piešķirt Komisijai pilnvaras pieņemt, apturēt, grozīt vai izbeigt īstenošanas aktus, lai īstenotu Savienības tiesības Lisabonas līguma struktūras ietvaros, t. i., saskaņā ar LESD 291. pantu.

Saskaņā ar PTO un divpusējiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, kā arī daudzpusējiem un divpusējiem aizsardzības pasākumiem Savienībai var būt nepieciešamība veikt vienpusējus pasākumus, lai aizsargātu savas tiesības un intereses. Īstenošanai atbilstoši strīdu izšķiršanas noteikumiem vai līdzsvara atjaunošanas pasākumiem ir vajadzīga salīdzinoši ātra rīcība, ievērojot attiecīgos tirdzniecības noteikumus un vienlaikus nodrošinot, lai šāda rīcība būtu iedarbīgs instruments, kas veicina atbilstību.

Regula jāpieņem Savienības līmenī. Kopējā tirdzniecības politika ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

Juridiskais pamats

LESD 207. pants.

Regulas uzbūve

Regulas projekta mērķis ir paredzēt noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka Savienība spēj faktiski īstenot savas tiesības apturēt vai atsaukt koncesijas, tādējādi atbildot uz trešās valsts izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, lai nodrošinātu apmierinošu rezultātu, un atjaunot koncesiju vai citu saistību līdzsvaru tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja tiek mainīts no Savienības ievestajām precēm piemērojamais importa režīms.

Regulas projekta darbības joma, kas izklāstīta 3. pantā, ietver šādas situācijas:

a)           pēc tirdzniecības strīdu iztiesāšanas saskaņā ar PTO Vienošanos par strīdu izšķiršanu (DSU), ja Savienība ir pilnvarota apturēt koncesijas vai citas saistības atbilstoši daudzpusējiem nolīgumiem, uz kuriem attiecas Vienošanās par strīdu izšķiršanu.

PTO ietvaros koncesiju vai citu saistību apturēšanu reglamentē DSU 22. panta 3. punkts; aizliegtu subsīdiju gadījumā piemēro Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 4.10. pantu,[5] un attiecībā uz tā sauktajām “tiesiski apstrīdamajām subsīdijām” piemēro Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 7.9. pantu;

b)           pēc tirdzniecības strīdu iztiesāšanas atbilstoši citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem nolīgumiem, ja Savienībai ir tiesības apturēt koncesijas vai citas saistības atbilstoši šādiem nolīgumiem.

Šādos Savienības noslēgtos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz strīdu izšķiršanu, kas pilnvaro līgumslēdzējas puses īstenot to tiesības saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem;

c)           attiecībā uz koncesiju vai citu saistību līdzsvara atjaunošanu, ko var veikt, pamatojoties uz trešās valsts piemērotu aizsardzības pasākumu saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 8. pantu vai noteikumiem par aizsardzības pasākumiem, kas iekļauti Savienības noslēgtajos reģionālajos vai divpusējos nolīgumos.

Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 8. pantā, kas attiecas tikai uz precēm[6], noteikts, ka dalībvalstīm, kas piemēro aizsardzības pasākumus, kopumā ir jāpiedāvā tirdzniecības kompensācija valstīm, ko ietekmē aizsardzības pasākumu nelabvēlīgā ietekme, apspriežoties pirms aizsardzības pasākumu piemērošanas vai paplašināšanas, saskaņā ar Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 12. panta 3. punktu. Ja vienošanās netiek panākta, ietekmētās eksportētājas dalībvalstis var individuāli veikt līdzsvara atjaunošanas pasākumus ne vēlāk kā 90 dienas pēc pasākuma piemērošanas. Tiesības veikt līdzsvara atjaunošanas pasākumus attiecībā pret dalībvalsti, kas piemēro aizsardzības pasākumu, var īstenot a) trīs gadus pēc pasākuma stāšanās spēkā vai arī b) tiklīdz PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB) attiecīgo pasākumu atzīst par nesaderīgu ar PTO (Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 8. pantā noteiktais trīsgadu termiņa pagarinājums nav piemērojams, ja pasākums pamatots ar relatīvu importa pieaugumu). Līdzsvarošanas pasākumi var izrietēt arī no divpusējos vai reģionālos brīvās tirdzniecības nolīgumos ietvertu aizsardzības pasākumu piemērošanas[7].

Spēkā esošie Savienības tiesību akti, ar ko īsteno daudzpusējus un divpusējus aizsardzības pasākumus, nereglamentē ne šos Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 8. panta aspektus, ne attiecīgo brīvās tirdzniecības nolīgumu noteikumu aspektus, bet nosaka procedūras Savienības aizsardzības pasākumu piemērošanai. Jebkuram līdzsvara atjaunošanas pasākumam principā būtu piemērojama parastā likumdošanas procedūra, ja vien uz to neattiecas pašreizējais vienotais tiesiskais regulējums;

d)           gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXVIII pantu, ja nav bijusi vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem.

Ja koncesiju groza cita PTO dalībvalsts saskaņā ar GATT 1994 XXVIII pantu un ja nav panākta vienošanās ar dalībvalstīm, kam ir sarunu vai piegādes tiesības, līgumslēdzēja puse, kas ierosina grozīt savu koncesiju, var to brīvi darīt. Tādā gadījumā dalībvalstis,[8] kam ir šādas tiesības, var veikt līdzsvara atjaunošanas pasākumus ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc koncesijas grozījuma izdarīšanas. Šādi līdzsvara atjaunošanas pasākumi nozīmētu to, ka, beidzoties 30 dienu termiņam no dienas, kad līgumslēdzējas puses ir saņēmušas rakstisku paziņojumu par koncesijas atsaukšanu, tiek atsauktas koncesijas, kas pēc būtības ir līdzvērtīgas tām, par kurām notikušas sākotnējās sarunas ar līgumslēdzēju pusi, kas groza vai atsauc koncesiju. Līdz šim Savienība nav atsaukusi koncesijas saskaņā ar GATT 1994 XXVIII pantu. Tomēr, ja rastos tāda iespēja, tirdzniecības līdzsvara atjaunošana, kas izriet no koncesiju grozīšanas, kuru veic citas PTO dalībvalstis saskaņā ar GATT XXVIII pantu, notiktu salīdzinoši īsos termiņos (ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts groza vai atsauc savu koncesiju). Efektīvas lēmumu pieņemšanas procedūras līdzsvara atjaunošanas pasākumu īstenošanai ļautu Savienībai attiecībā pret savu partneri uzticami iesaistīties atkārtotas tarifu noteikšanas sarunās un var ietekmēt sarunu gaitu attiecībā uz kompensējošiem Savienības priekšrocību pielāgojumiem.

Šī regula neskar tirdzniecības politikas pasākumu pieņemšanu atbilstoši citām procedūrām, piemēram, attiecībā uz tirdzniecības politikas pasākumiem pakalpojumu un intelektuālā īpašuma tiesību nozarē pēc daudzpusēju un reģionālu vai divpusēju strīdu iztiesāšanas.

Atbilstoši LESD 291. pantam, ja ir vajadzīga rīcība, lai īstenotu ES tiesības minētajos apstākļos, Komisija pieņem īstenošanas aktus saskaņā ar pārbaudes procedūru (4. pants “Savienības tiesību īstenošana”). Īstenošanas aktos ievēro noteikumu, ka pretpasākumu apjoms nedrīkst pārsniegt zaudējuma vai samazinājuma apjomu, kas parasti izpaužas kā nelabvēlīga ietekme uz Savienību, kuru izraisa trešās valsts pasākums, kā definēts attiecīgajā nolīgumā (2. pants “Definīcijas”). Nosakot pieņemamā īstenošanas akta darbības jomu, Komisija atsaucas ne tikai uz publiskajās apspriedēs paustajām interesēm un Savienības vispārējām interesēm, bet arī uz dažādiem kritērijiem, piemēram, pasākumu efektivitāti, veicinot starptautiskās tirdzniecības noteikumu ievērošanu no trešo valstu puses, pasākumu potenciālu nodrošināt atvieglojumus Savienības uzņēmējiem, ko ietekmē trešās valsts pasākumi, alternatīvu attiecīgā produkta piegādes avotu pieejamību, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz pakārtotajām Savienības nozarēm vai galapatērētājiem, un jebkuriem specifiskiem kritērijiem, kas var būt noteikti starptautiskās tirdzniecības nolīgumos saistībā ar 3. pantā paredzētajām situācijām.

Tirdzniecības pasākumi, ko var īstenot, pieņemot īstenošanas aktu, pēc to veida ir pasākumi attiecībā uz preču importu vai eksportu un pasākumi publiskā iepirkuma jomā.

Importa vai eksporta pasākumi var būt tarifa koncesiju pārtraukšana un jaunu vai palielinātu muitas nodokļu piemērošana vai kvantitatīvu importa vai eksporta ierobežojumu ieviešana vai palielināšana neatkarīgi no tā, vai tas notiek ar kvotu, importa vai eksporta licenču vai citu pasākumu starpniecību.

PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu noteikts, ka strīdi, kas rodas saistībā ar minēto nolīgumu, nav iemesls, lai apturētu koncesijas vai citas saistības atbilstoši jebkuram citam attiecīgam PTO nolīgumam, uz kuru attiecas vienošanās. Ņemot to vērā, ir svarīgi regulas priekšlikumā paredzēt iespēju pieņemt tirdzniecības politikas pasākumus attiecībā uz publisko iepirkumu, lai Savienība varētu faktiski īstenot savas juridiskās tiesības. Ņemot vērā publiskā iepirkuma specifiku, jo īpaši to, ka pastāv administratīva procedūra, kas reglamentē un nosaka piekļuvi konkrētiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, ir iespējams paredzēt rīcību gan attiecībā uz preču, gan pakalpojumu iepirkumu.

Šajā ziņā tirdzniecības politikas pasākumu veidi, ko var īstenot, ir saistīti ar izslēgšanu no tādu piedāvājumu publiskā iepirkuma, kura kopējo apjomu veido vairāk nekā 50 % attiecīgās trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu, un/vai obligāta cenas soda piemērošanu attiecībā uz piedāvājuma daļu, ko veido preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī (5. pants “Tirdzniecības politikas pasākumi”).

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu, apturētu, grozītu un izbeigtu īstenošanas aktus, ar ko nosaka attiecīgos tirdzniecības politikas pasākumus Savienības tiesību īstenošanai (4. pants “Savienības tiesību īstenošana” un 7. pants “Pasākumu apturēšana, grozīšana un izbeigšana”). Pieņemot īstenošanas aktus un lai izvairītos no papildu struktūru izplatīšanās, Komisijai palīdz pastāvošā Tirdzniecības šķēršļu regulēšanas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 3286/94.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

Nav.

Ierosinātā regula paredz mehānismu Savienības tiesību īstenošanai un nosaka atbildības sadalījumu starp visām iestādēm.

2012/0359 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Savienības tiesību īstenošanu starptautiskās tirdzniecības noteikumu piemērošanai un izpildei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Savienība ir noslēgusi vairākus daudzpusējus, reģionālus un divpusējus starptautiskās tirdzniecības nolīgumus, ar kuriem ir paredzētas tiesības un pienākumi, kas būtu abpusēji izdevīgi pusēm.

(2)       Ir svarīgi, lai Savienības rīcībā būtu attiecīgie instrumenti tās tiesību faktiskai īstenošanai saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā aizsargāt savas ekonomiskās intereses. Tas īpaši attiecas uz situācijām, kad trešās valstis ievieš tirdzniecību ierobežojošus pasākumus, kas mazina ieguvumus, kurus Savienības uzņēmējiem nodrošina starptautiskās tirdzniecības nolīgumi. Savienībai jābūt iespējai ātri un elastīgi reaģēt saistībā ar procedūrām un termiņiem, kas noteikti tās noslēgtajos starptautiskās tirdzniecības noteikumos. Tāpēc Savienībai būtu jāpieņem tiesību akti, ar ko nosaka regulējumu Savienības tiesību īstenošanai konkrētās īpašās situācijās.

(3)       PTO un citu, tostarp reģionālu vai divpusēju, strīdu izšķiršanas mehānismu mērķis ir rast pozitīvu risinājumu visiem strīdiem, kas rodas starp Savienību un otru attiecīgā nolīguma pusi vai pārējām attiecīgā nolīguma pusēm. Tomēr Savienībai vajadzētu apturēt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar minētajiem strīdu izšķiršanas noteikumiem, ja citi mēģinājumi rast pozitīvu strīda risinājumu ir bijuši neveiksmīgi. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt konkrēto trešo valsti ievērot attiecīgos starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga.

(4)       Saskaņā ar PTO Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem PTO dalībvalstij, kas ierosina piemērot aizsardzības pasākumu vai prasa pagarināt aizsardzības pasākuma termiņu, būtu jācenšas saglabāt starp sevi un eksportētājām dalībvalstīm praktiski līdzvērtīgu koncesiju un citu saistību līmeni, ko šāds aizsardzības pasākums ietekmētu nelabvēlīgi. Līdzīgi noteikumi ir piemērojami saistībā ar citiem Savienības noslēgtiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem, starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem. Savienībai būtu jāveic līdzsvara atjaunošanas pasākumi, apturot koncesijas vai citas saistības gadījumos, ja attiecīgā trešā valsts neveic apmierinošus pielāgojumus. Šādos gadījumos Savienības rīcības mērķis ir rosināt trešās valstis ieviest tirdzniecības veicināšanas pasākumus, lai atjaunotu situāciju, kas ir savstarpēji izdevīga.

(5)       To koncesiju grozīšanu vai atsaukšanu, kas noteiktas PTO dalībvalstu tarifu sarakstos, reglamentē GATT 1994 XXVIII pants un ar to saistītā vienošanās. PTO dalībvalstis, ko ietekmē šādi grozījumi, konkrētos apstākļos ir tiesīgas atsaukt praktiski līdzvērtīgas koncesijas. Savienībai šādos gadījumos būtu jāpieņem līdzsvara atjaunošanas pasākumi, ja vien nav panākta vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem. Savienības rīcības mērķis būtu rosināt trešās valstis pieņemt tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

(6)       Savienībai jābūt iespējai īstenot tās tiesības valsts iepirkuma jomā, ņemot vērā, ka PTO Nolīgums par valsts iepirkumu nosaka, ka strīdi, kas rodas saistībā ar minēto nolīgumu, nav iemesls, lai apturētu koncesijas vai citas saistības atbilstoši jebkuram citam PTO nolīgumam, uz kuru attiecas vienošanās.

(7)       Šajā regulā galvenā uzmanība būtu jāpievērš pasākumiem, kuru izstrādē un piemērošanā Savienībai ir pieredze; laikus būtu jānovērtē iespēja paplašināt šīs regulas darbības jomu, lai tajā ietvertu pakalpojumu un intelektuālā īpašuma tiesību nozares, ņemot vērā katras šīs jomas specifiku.

(8)       Īstenojot Savienības tiesības, būtu jānosaka preces izcelsme saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[9]; attiecībā uz Savienības tiesību īstenošanu pēc strīda izšķiršanas valsts iepirkuma jomā būtu jānosaka pakalpojuma izcelsme, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kura pakalpojumu sniedz.

(9)       Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas darbība ne vēlāk kā trīs gadus pēc tās pirmreizējās īstenošanas, lai novērtētu un vajadzības gadījumā uzlabotu tās efektivitāti.

(10)     Īstenošanas akti atbilstoši šai regulai būtu jāpieņem, ievērojot konkrētus regulā noteiktus atbilstības kritērijus.

(11)     Lai atspoguļotu šīs regulas pieņemšanu attiecībā uz tirdzniecības politikas pasākumu pieņemšanu, būtu jāgroza Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ieviesti Pasaules Tirdzniecības organizācijas aizgādnībā (pazīstama arī kā “Tirdzniecības šķēršļu regula” (TŠR)).

(12)     Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[10].

(13)     Lai aizsargātu Savienības intereses, Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas pasākumi, ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar vajadzību pielāgot tirdzniecības politikas pasākumus attiecīgās trešās personas uzvedībai, tas ir vajadzīgs neatliekamas steidzamības dēļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis

Šajā regulā paredzēti noteikumi un procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek faktiski īstenotas Savienības tiesības apturēt vai atsaukt koncesijas vai citas saistības saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem nolūkā

a)           reaģēt uz trešo valstu izdarītiem starptautiskās tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē Savienības intereses, lai rastu apmierinošu risinājumu;

b)           atjaunot līdzsvaru starp koncesijām vai citām saistībām tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm, ja tiek mainīts importa režīms, ko piemēro precēm no Savienības.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)           “valsts” ir jebkura valsts vai atsevišķa muitas teritorija;

b)           “koncesijas vai citas saistības” ir tarifa koncesijas vai jebkuras citas priekšrocības, ko Savienība ir apņēmusies piemērot tirdzniecībā ar trešām valstīm atbilstoši starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, kurus tā noslēgusi;

c)           “zaudējuma vai samazinājuma apjoms” ir apjoms, kādā tiek ietekmētas Savienības tiesības atbilstoši starptautiskās tirdzniecības nolīgumam. Ja vien attiecīgajā nolīgumā nav definēts citādi, tas ietver jebkuru nelabvēlīgu ekonomisko ietekmi, ko rada trešās valsts pasākums;

d)           “obligāts cenas sods” ir līgumslēdzēju iestāžu vai to struktūru pienākums, kas organizē publiskā iepirkuma procedūras, palielināt cenu – piemērojot atsevišķus izņēmumus – pakalpojumiem un/vai precēm, kuru izcelsme ir konkrētās trešās valstīs un kuri ir piedāvāti līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

3. pants

Darbības joma

1.           Šo regulu piemēro:

a)      pēc tirdzniecības strīdu iztiesāšanas saskaņā ar PTO Vienošanos par strīdu izšķiršanu, ja Savienība ir pilnvarota apturēt koncesijas vai citas saistības atbilstoši daudzpusējiem nolīgumiem, uz kuriem attiecas PTO Vienošanās par strīdu izšķiršanu;

b)      pēc tirdzniecības strīdu iztiesāšanas atbilstoši citiem starptautiskās tirdzniecības nolīgumiem, tostarp reģionāliem vai divpusējiem nolīgumiem, ja Savienībai ir tiesības apturēt koncesijas vai citas saistības atbilstoši šādiem nolīgumiem;

c)      attiecībā uz tādu koncesiju vai citu saistību līdzsvara atjaunošanu, ko var veikt, pamatojoties uz trešās valsts piemērotu aizsardzības pasākumu saskaņā ar PTO Nolīguma par aizsardzības pasākumiem 8. pantu vai noteikumiem par aizsardzības pasākumiem, kas iekļauti citos starptautiskās tirdzniecības nolīgumos, tostarp reģionālos vai divpusējos nolīgumos;

d)      gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu, ja nav bijusi vienošanās par kompensējošiem pielāgojumiem.

2.           Šī regula neskar tirdzniecības politikas pasākumu pieņemšanu saskaņā ar citām attiecīgām procedūrām gadījumos, kad 5. pantā paredzētie pasākumi nav pieejami vai nenodrošinātu atbilstošu vai efektīvu reakciju uz 1. punktā minētajām situācijām.

4. pants

Savienības tiesību īstenošana

1.           Ja ir vajadzīga rīcība, lai aizsargātu Savienības intereses 3. panta 1. punktā minētajos gadījumos, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka atbilstīgus tirdzniecības politikas pasākumus. Šādu īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Atbilstoši 1. punktam pieņemti īstenošanas akti atbilst šādiem nosacījumiem:

a)      ja koncesijas vai citas saistības aptur pēc tirdzniecības strīda iztiesāšanas saskaņā ar PTO Vienošanos par strīdu izšķiršanu, to apjoms nepārsniedz apjomu, ko apstiprinājusi PTO Strīdu izšķiršanas padome;

b)      ja koncesijas vai citas saistības aptur pēc starptautiskas strīda izšķiršanas procedūras īstenošanas saskaņā ar divpusēju vai reģionālu nolīgumu, to apjoms nepārsniedz zaudējuma vai samazinājuma apjomu, ko izraisījis attiecīgais trešās valsts pasākums un ko – atkarībā no konkrētā gadījuma – noteikusi Komisija vai kas noteikts, vēršoties šķīrējtiesā;

c)      ja tiek atjaunots līdzsvars starp koncesijām vai citām saistībām saskaņā ar noteikumiem par aizsardzības pasākumiem, kas ietverti starptautiskās tirdzniecības nolīgumos, Savienības rīcība ir praktiski līdzvērtīga to koncesiju vai citu saistību apjomam, kuras ietekmējis aizsardzības pasākums, saskaņā ar nosacījumiem PTO Nolīgumā par aizsardzības pasākumiem vai aizsardzības pasākumu noteikumiem, kas ietverti reģionālos vai divpusējos tirdzniecības nolīgumos, saskaņā ar kuriem piemēro aizsardzības pasākumu;

d)      koncesijas, kas atsauktas tirdzniecībā ar trešo valsti sakarā ar GATT 1994 XXVIII pantu un saistīto vienošanos, ir praktiski līdzvērtīgas koncesijām, ko grozījusi vai atsaukusi attiecīgā trešā valsts, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz GATT 1994 XXVIII pants un saistītā vienošanās.

3.           Tirdzniecības politikas pasākumus saskaņā ar 1. punktu nosaka, ņemot vērā pieejamo informāciju un Savienības vispārējās intereses un pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)      pasākumu efektivitāti, rosinot trešās valstis ievērot starptautiskās tirdzniecības noteikumus;

b)      pasākumu potenciālu nodrošināt atvieglojumus Savienības uzņēmējiem, ko ietekmē trešās valsts pasākumi;

c)      alternatīvu attiecīgā produkta piegādes avotu pieejamībai, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz pakārtotajām nozarēm vai galapatērētājiem Savienībā;

d)      jebkādiem konkrētiem kritērijiem, kas var būt noteikti starptautiskās tirdzniecības nolīgumos saistībā ar 3. pantā paredzētajām situācijām.

5. pants

Tirdzniecības politikas pasākumi

Neskarot starptautiskos nolīgumus, ko noslēgusi Savienība, tirdzniecības politikas pasākumi, ko var veikt, pieņemot īstenošanas aktu atbilstoši 4. panta 1. punktam, ir šādi:

a)           tarifa koncesiju apturēšana un jaunu vai palielinātu muitas nodokļu piemērošana, tostarp muitas nodokļu atkārtota noteikšana lielākās labvēlības režīma līmenī vai muitas nodokļu piemērošana, pārsniedzot lielākās labvēlības līmeni, vai jebkādu preču ievedmuitas vai izvedmuitas papildu maksājumu ieviešana;

b)           preču importa vai eksporta kvantitatīvu ierobežojumu ieviešana vai palielināšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek ar kvotu, importa vai eksporta licenču vai citu pasākumu starpniecību;

c)           koncesiju apturēšana publiskā iepirkuma jomā,

i)       izslēdzot no tādu piedāvājumu publiskā iepirkuma, kura kopējo apjomu veido vairāk nekā 50 % attiecīgās trešās valsts izcelsmes preču vai pakalpojumu, un/vai

ii)       piemērojot obligātu cenas sodu attiecībā uz piedāvājuma daļu, ko veido preces vai pakalpojumi, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī.

6. pants

Noteikumi par izcelsmi

1.           Preces izcelsmi nosaka saskaņā ar Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi[11].

2.           Pakalpojuma izcelsmi nosaka, pamatojoties uz tās fiziskās vai juridiskās personas izcelsmi, kura to sniedz. Par pakalpojuma sniedzēja izcelsmes valsti uzskata:

a)      fiziskas personas gadījumā – valsti, kurā persona ir valstspiederīgā vai kurā viņai ir pastāvīgas uzturēšanās tiesības;

b)      juridiskas personas gadījumā – kādu no šīm:

i)        ja pakalpojumu nesniedz ar komerciālu klātbūtni Savienībā – valsti, kurā juridiskā persona ir dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar tās tiesību aktiem un kuras teritorijā juridiskā persona veic reālu saimniecisko darbību;

ii)       ja pakalpojumu sniedz ar komerciālu klātbūtni Savienībā – dalībvalsti, kurā juridiskā persona ir reģistrēta un kuras teritorijā tā veic reālu saimniecisko darbību tā, ka tai ir tieša un faktiska saikne ar attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecību.

Ja juridiskā persona nav iesaistīta reālā saimnieciskā darbībā tā, ka tai ir tieša un faktiska saikne ar attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecību, par personas izcelsmi šā apakšpunkta ii) punkta vajadzībām uzskata to fizisko vai juridisko personu izcelsmi, kurām pieder vai kuru kontrolē ir juridiskā persona, kas sniedz pakalpojumus.

Uzskata, ka juridiskā persona, kas sniedz pakalpojumu, “pieder” attiecīgās valsts personām, ja vairāk nekā 50 % no līdzdalības tās pašu kapitālā pieder minētās valsts personām, un ka to “kontrolē” attiecīgās valsts personas, ja šādām personām ir tiesības iecelt tās direktoru vairākumu vai citādi likumīgi virzīt tās darbību.

7. pants

Pasākumu apturēšana, grozīšana un izbeigšana

1.           Ja pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos, Komisija var apturēt minētā īstenošanas akta piemērošanu uz visu kompensācijas termiņu. Par apturēšanu lemj saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.           Komisija izbeidz atbilstoši 4. panta 1. punktam pieņemtu īstenošanas aktu šādos gadījumos:

a)      ja trešā valsts, kuras pasākumi strīda izšķiršanas procedūrā tikuši atzīti par nesaderīgiem ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, sāk tos ievērot vai ja ir citādi rasts savstarpēji apmierinošs risinājums;

b)      gadījumos, kad tiek atjaunots koncesiju vai citu saistību līdzsvars pēc tam, kad trešā valsts pieņēmusi aizsardzības pasākumu, ja aizsardzības pasākums tiek atsaukts vai beidzas tā termiņš vai ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam;

c)      gadījumos, kad PTO dalībvalsts groza koncesijas saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XXVIII pantu, ja attiecīgā trešā valsts piešķir Savienībai apmierinošu kompensāciju pēc īstenošanas akta pieņemšanas atbilstoši 4. panta 1. punktam.

Par izbeigšanu lemj saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru.

3.           Ja, ņemot vērā 4. panta 2. un 3. punktā noteiktos nosacījumus un kritērijus, ir jāpielāgo saskaņā ar šo regulu pieņemti tirdzniecības politikas pasākumi, Komisija var ieviest atbilstīgus grozījumus saskaņā ar 8. panta 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru.

4.           Pietiekami pamatotos neatliekamas steidzamības gadījumos, kas saistīti ar attiecīgā trešās valsts pasākuma izbeigšanu vai grozīšanu, Komisija pieņem tūlītēji piemērojamus īstenošanas aktus, ar ko aptur, groza vai izbeidz atbilstoši 4. panta 1. punktam pieņemtus īstenošanas aktus, kā paredzēts šajā pantā, saskaņā ar 8. panta 3. punktā minēto procedūru.

8. pants

Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 3286/94. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 3. panta nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

9. pants

Informācijas vākšana

1.           Komisija pieprasa informāciju un viedokļus par Savienības ekonomiskajām interesēm attiecībā uz konkrētiem produktiem vai nozarēm šīs regulas piemērošanā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai izmantojot citus piemērotus publiskās saziņas veidus.

2.           Saskaņā ar šo regulu saņemto informāciju izmanto tikai tam mērķim, kuram tā pieprasīta.

3.           Ne Komisija, ne Padome, ne Eiropas Parlaments, ne dalībvalstis, ne to amatpersonas neizpauž konfidenciālu informāciju, kas saņemta saskaņā ar šo regulu, ja nav saņemta īpaša atļauja no šādas informācijas sniedzēja.

4.           Informācijas sniedzējs var pieprasīt, lai sniegtā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu. Šādos gadījumos tai pievieno nekonfidenciālu kopsavilkumu vai to iemeslu izklāstu, kuru dēļ informāciju nevar apkopot.

5.           Ja tiek secināts, ka konfidencialitātes pieprasījums nav pamatots, un ja informācijas sniedzējs nevēlas informāciju darīt zināmu atklātībai vai atļaut tās izpaušanu vispārinātā vai apkopotā veidā, attiecīgo informāciju var neņemt vērā.

6.           Šā panta 2.–5. punkts neliedz Savienības varas iestādēm izpaust vispārīgu informāciju. Šādā izpaušanā jāņem vērā ieinteresēto personu leģitīmās intereses attiecībā uz to komercnoslēpuma neizpaušanu.

10. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā trīs gadus pēc īstenošanas akta pirmreizējās piemērošanas saskaņā ar šo regulu Komisija pārskata regulas īstenošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

11. pants

Grozījumi citos aktos

Padomes Regulas (EK) Nr. 3286/94 (TŠR) 13. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“Ja pēc tam, kad Savienība ir rīkojusies saskaņā ar 12. panta 2. punktu, tai jāpieņem lēmums par tirdzniecības politikas pasākumiem, kas jāpiemēro saskaņā ar 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu vai ar 12. pantu, tā nekavējoties rīkojas saskaņā ar Līguma 207. pantu un vajadzības gadījumā – Regulu Nr. XX/XX vai jebkurām citām piemērojamām procedūrām.”

12. pants

Šī regula stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

[1]               Sk. COM (2010)612 galīgā redakcija, 9.11.2010., 4. punktu.

[2]               Sk. Padomes 2010. gada 21. decembra secinājumus par ES tirdzniecības politiku, 8. punktu.

[3]               ES līdz šim vienmēr ir rīkojusies, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi (Padomes regula par Komisijas priekšlikumu, kas pamatojās uz bijušo 133. pantu).

[4]               Šajā saistībā sk. Padomes Regulu (EEK) Nr. 1461/93 par Amerikas Savienoto Valstu pretendentu piekļuvi valsts līgumiem un Padomes Regulu (EK) Nr. 1836/95, ar ko papildina pielikumu Regulai (EEK) Nr. 1461/93 par Amerikas Savienoto Valstu pretendentu piekļuvi valsts līgumiem.

[5]               Konkrētos apstākļos ASCM 4.10. pants pilnvaro sūdzību izteikušo dalībvalsti veikt “attiecīgus pretpasākumus”.

[6]               PTO Nolīgums par aizsardzības pasākumiem un aizsardzības pasākumu noteikumi brīvās tirdzniecības nolīgumos attiecas tikai uz preču tirdzniecību. PTO dalībvalstīm vēl ir jāvienojas par ārkārtas aizsardzības pasākumiem pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) X pantu ir atļautas daudzpusējās sarunas.

[7]               Piemēram, ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma 3.4. pants: “1. Puse, kas piemēro divpusēju aizsargpasākumu, apspriežas ar otru pusi, lai savstarpēji vienotos par atbilstīgu tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju koncesiju veidā, kam ir līdzvērtīga ietekme uz tirdzniecību vai kas nodrošina papildu nodokļu ieņēmumus, kuri līdzvērtīgi sagaidāmajiem ieņēmumiem no aizsargpasākuma īstenošanas. Puse organizē šādu apspriešanos ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc divpusējā aizsargpasākuma piemērošanas. 2. Ja 30 dienu laikā pēc 1. punktā noteikto apspriežu sākuma netiek panākta vienošanās par tirdzniecības liberalizācijas kompensāciju, puse, uz kuras precēm attiecas aizsargpasākums, var apturēt līdzvērtīgu koncesiju piemērošanu pusei, kas piemēro aizsargpasākumu. 3. Šā panta 2. punktā paredzētās apturēšanas tiesības nevar īstenot divpusējā aizsargpasākuma pirmo 24 mēnešu spēkā esības laikā ar noteikumu, ka aizsargpasākums atbilst šā nolīguma noteikumiem.”

[8]               Ar nosacījumu, ka tām ir “sākotnējās sarunu tiesības”, “galvenās piegādes intereses” vai “būtiskas intereses”.

[9]               OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

[10]             OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[11]             OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.