3.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 353/145

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Birmu/Mjanmu un it īpaši 2012. gada 20. aprīļa rezolūciju (1),

—

ņemot vērā ANO īpašā referenta par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā 2012. gada 7. marta progresa ziņojumu,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. aprīļa secinājumus par Birmu/Mjanmu,

—

ņemot vērā augstās pārstāves Catherine Ashton preses sekretāra 2012. gada 13. jūnija paziņojumu par krīzi Ziemeļu Rakhine štatā Birmā/Mjanmā,

—

ņemot vērā viedokļu apmaiņu par rohingu jautājumu, kas notika Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejā 2012. gada 11. jūlijā,

—

ņemot vērā komisāres K. Georgieva2012. gada 9. augusta paziņojumu par humānās palīdzības piekļuvi rohingiem un citām skartajām kopienām,

—

ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ārlietu ministru 2012. gada 17. augusta paziņojumu par stāvokli Rakhine štatā,

—

ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

—

ņemot vērā 1948. gadā pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18.–21. pantu,

—

ņemot vērā 1966. gadā pieņemtā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) 25. pantu,

—

ņemot vērā lēmumus atļaut Birmai/Mjanmai uzņemt Dienvidaustrumāzijas spēles 2013. gadā un vadīt ASEAN 2014. gadā,

—

ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu un 110. panta 4. punktu,

A.

tā kā, kopš prezidenta Thein Sein jaunā valdība stājās amatā 2011. gada martā, tā ir veikusi daudzus pasākumus, lai paplašinātu pilsoniskās brīvības valstī, vairākums politieslodzīto ir atbrīvoti, vairāki no tiem tika ievēlēti parlamentā papildvēlēšanās, ir stājušies spēkā provizoriskie pamieri ar lielāko daļu no bruņotajām etniskajām grupām un daudzi politiskie disidenti ir atgriezušies no izsūtījuma, cerot uz izlīgumu;

B.

tā kā rohingu minoritātes diskriminācija tomēr ir pastiprinājusies;

C.

tā 2012. gada 28. maijā kādas budistu sievietes izvarošana un slepkavība izraisīja virkni vardarbīgu sadursmju starp Rakhine budistu iedzīvotāju vairākumu un rohingu musulmaņu mazākumkopienu Rakhine štatā;

D.

tā kā nākamajās dienās starpkopienu vardarbība starp šīm abām kopienām izplatījās, nesamērīgi iesaistot Rakhine pūļus un drošības spēkus pret rohingiem, kā rezultātā desmitiem cilvēku gāja bojā, tūkstošiem māju tika iznīcinātas un vairāk nekā 70 000 cilvēku tika iekšēji pārvietoti; tā kā 2012. gada 10. jūnijā sešos Rakhine štata ciematos tika izsludināts ārkārtas stāvoklis;

E.

tā prezidents Thein Sein sākotnēji pauda viedokli, ka vienīgais risinājums attiecībā uz rohingiem bija vai nu sūtīt tos uz bēgļu nometnēm ar UNHCR atbalstu vai pārvietot uz citām valstīm;

F.

tā kā rohingi, no kuriem liela daļa ir dzīvojusi Rakhine štatā gadsimtiem ilgi, nav atzīta par vienu no Birmas/Mjanmas 135 nacionālajām grupām un tādējādi tiem ir liegtas pilsoņtiesības saskaņā ar 1982. gada pilsonības likumu, daudzi birmieši tos uztver kā nelegālos imigrantus no Bangladešas un tie ir pakļauti sistemātiskai un smagai diskriminācijai, tostarp ierobežojumiem tādās jomās kā brīva pārvietošanās, laulības, izglītība, veselības aprūpe un nodarbinātība, kā arī zemes konfiskācija, piespiedu darbs, patvaļīga apcietināšana un apspiešana, ko veic iestādes;

G.

tā kā pastāvīgās vajāšanas dēļ gadu gaitā aptuveni 1 miljons rohingu ir aizbēguši uz kaimiņvalstīm; tā kā 300 000 ir aizbēguši uz Bangladešu, un šajā valstī viņu ilgtermiņa situācija joprojām nav atrisināta, bet Bangladešas iestādes nesen lika apturēt darbību starptautiskajām humānās palīdzības NVO, kuras nodrošina pamata veselības un uztura pakalpojumus nereģistrētiem bēgļiem, kā arī vietējiem iedzīvotājiem Cox’s Bazar rajonā, un tagad ir saņemti ziņojumi, ka rohingu patvērummeklētāji tiek spiesti atgriezties;

H.

tā kā Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (ECHO) ir piešķīris EUR 10 miljonus, lai atbalstītu rohingu bēgļus un vietējos iedzīvotājus Bangladešā 2012. gadā;

I.

tā kā 2012. gada 17. augustā Birmas valdība iecēla neatkarīgu izmeklēšanas komisiju, kas sastāv no 27 pilsoniskās sabiedrības un politisko un reliģisko organizāciju pārstāvjiem, lai noskaidrotu sektantu vardarbības uzliesmojuma cēloņus un sniegtu ieteikumus,

1.

pauž satraukumu par etniskās vardarbības turpināšanos Rietumbirmā, kā rezultātā ir liels skaits nāves gadījumu un ievainojumu un notiek īpašuma iznīcināšana un vietējo iedzīvotāju pārvietošana, un pauž bažas, ka šīs starpkopienu sadursmes var apdraudēt pāreju uz demokrātiju Birmā/Mjanmā;

2.

aicina visas puses atturēties no vardarbības, un mudina Birmas varasiestādes pārtraukt patvaļīgos rohingu arestus, sniegt informāciju par to, kur atrodas simtiem cilvēku, kas aizturēti kopš drošības operāciju sākšanas Rakhine štatā 2012. gada jūnijā, un nekavējoties atbrīvot visus patvaļīgi arestētos;

3.

aicina Birmas/Mjanmas valdību steidzami atļaut ANO aģentūrām un humānās palīdzības NVO, kā arī žurnālistiem un diplomātiem netraucētu piekļuvi visām Rakhine štata teritorijām, garantēt neierobežotu piekļuvi humānajai palīdzībai visiem skartajiem iedzīvotājiem, un nodrošināt pārvietotajiem rohingiem pārvietošanās brīvību un atļauju atgriezties savā dzīvesvietā, kad to ir droši darīt;

4.

atzinīgi vērtē neatkarīgās izmeklēšanas komisijas izveidi, bet pauž nožēlu, ka tajā nav neviena rohingu pārstāvja;

5.

aicina Birmas/Mjanmas valdību saukt pie atbildības tos, kas vainīgi par vardarbīgajām sadursmēm un citiem saistītiem pārkāpumiem Rakhine štatā, un ierobežot ekstrēmistu grupas, kuras kūda uz starpkopienu naidu, izplata draudus pret humānās palīdzības un starptautiskajām aģentūrām un aizstāv izraidīšanu vai abu kopienu pastāvīgu segregāciju;

6.

aicina EĀDD atbalstīt ar visiem iespējamiem līdzekļiem Birmas valdības centienus stabilizēt situāciju, īstenot programmas izlīguma veicināšanai, izstrādāt plašāku sociālekonomiskās attīstības plānu Rakhine štatam un turpināt Birmas/Mjanmas virzību uz demokrātiju;

7.

pauž atzinību tiem Birmas pilsoņiem, kuri ir pauduši atbalstu musulmaņu minoritātei un plurālistiskai sabiedrībai, un aicina politiskos spēkus ieņemt skaidru nostāju šajā ziņā; uzskata, ka iekļaujošs dialogs ar vietējām kopienām varētu būt nozīmīgs elements attiecībā uz daudzo etnisko problēmu mazināšanu Birmā/Mjanmā;

8.

uzstāj, ka rohingu minoritāti nevar atstāt ārpus jaunizveidotās atvērtības multikulturālā Birmā/Mjanmā, un aicina valdību grozīt 1982. gada pilsonības likumu, lai pielāgotu to starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem un saviem pienākumiem saskaņā ar ANO Konvencijas par bērna tiesībām 7. pantu, sniedzot pilsoņu tiesības rohingiem un citām bezvalstnieku minoritātēm, kā arī nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Birmas pilsoņiem, tādējādi izbeidzot diskriminējošās prakses;

9.

pauž bažas par to, ka 14 starptautiskās palīdzības darbinieki nemieru laikā tika apcietināti, un pieprasa nekavējoties atbrīvot tos piecus, kuri joprojām atrodas cietumā;

10.

mudina Birmas valdību ļaut ANO īpašajam referentam par cilvēktiesībām šajā valstī veikt neatkarīgu izmeklēšanu par Rakhine štatā notikušajiem pārkāpumiem; aicina OHCHR izveidot biroju Birmā/Mjanmā, nodrošinot pilnu aizsardzību, atbalstu un tehniskās palīdzības pilnvaras, kā arī izveidot apakšbirojus valsts štatos, tostarp Rakhine štatā;

11.

mudina Birmas valdību turpināt īstenot demokrātiskās reformas, lai panāktu tiesiskumu un nodrošinātu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, it īpaši attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību (tostarp internetā);

12.

mudina visas reģiona valstis sniegt palīdzību bēgļiem no Birmas/Mjanmas un atbalstīt Birmas valdību, meklējot taisnīgus risinājumus problēmu cēloņiem;

13.

jo īpaši mudina Bangladešu turpināt pieņemt pašreizējo donoru atbalstu un papildu atbalsta pasākumus un ļaut humānās palīdzības organizācijām turpinātu savu darbu valstī, jo īpaši, ņemot vērā notikumus Rakhine štatā un to izraisītās papildu bēgļu plūsmas, kam ļoti nepieciešama pamata aprūpe;

14.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Birmas/Mjanmas un Bangladešas valdībām un parlamentiem, ES augstajai pārstāvei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību komisijai cilvēktiesību jautājumos, ANO īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos Mjanmā, ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.