52012DC0746

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES tiesību aktu normatīvā atbilstība

1.           Lietpratīgs regulējums – reakcija uz ekonomikas vajadzībām

ES tiesību akti ir ļoti būtiski, lai sasniegtu Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos mērķus un radītu nosacījumus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kas sniedz labumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un darba ņēmējiem. Par šo mērķu sasniegšanu kopīgi atbild Komisija, citas Eiropas iestādes un dalībvalstis. Ekonomikas un finanšu krīze parādīja, cik dārgi maksā rīcības trūkums, vāji tiesību akti un to izpilde dažādās jomās. Krīzes rezultātā tika aicināts pastiprināt ES līmenī ekonomikas pārvaldību un finanšu regulējumu. Vienlaikus krīzes rezultātā uzmanība tika pievērsta ES likumdošanas izmaksām un problēmām jau pieņemto tiesību aktu īstenošanā un izpildē. Jau tā noslogotajām dalībvalstu pārvaldes iestādēm ir grūti transponēt un piemērot ES tiesību aktus. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir bažas par likumu sarežģītību un to izraisīto administratīvo slogu. Eiropadome ir aicinājusi vēl vairāk samazināt vispārējo regulatīvo slogu ES un valstu līmenī.

Komisija ir reaģējusi uz šīm bažām. Kopš jaunu iniciatīvu izklāstīšanas pirms diviem gadiem[1] tā ir konsolidējusi savu ietekmes novērtējuma sistēmu. Ir sasniegts un pārsniegts 25 % mērķis, kas ir noteikts rīcības programmā administratīvā sloga samazināšanai. Tiesību akti ir vienkāršoti un kodificēti. Eiropas Parlaments un Padome šobrīd izvērtē nozīmīgus vienkāršošanas priekšlikumus vairākas politikas jomās. Piemēram, Komisija ierosināja vērienīgu vienkāršošanas programmu, kas aptver nākamo daudzgadu finanšu shēmu[2]. Komisija piemēro principu „vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem” un izmanto reglamentējošo instrumentu pilnu kopumu (no pastiprinātām apspriedēm un ietekmes novērtējumiem līdz pat konkrētai īstenošanas uzraudzībai), lai pielāgotu ES regulējumu mikrouzņēmumu vajadzībām[3]. Ir uzsākti politikas jomu izmēģinājuma novērtējumi (,,atbilstības pārbaudes”)[4]. Daudzas ar ES tiesību aktu pareizu piemērošanu saistītās problēmas tiek atrisinātas, neuzsākot oficiālas pārkāpumu procedūras. Notiek sistemātiskas konsultācijas ar sabiedrību par politikas iniciatīvām.

Komisija turpinās šīs darbības un ir apņēmusies ar vismazākajām izmaksām sasniegt politikas mērķus, gūstot ieguvumus, kurus var nodrošināt tikai ES tiesību akti, un novēršot visu nevajadzīgo regulatīvo slogu. Tā turpinās pastiprināt savus reglamentējošos instrumentus un sistemātiski piemērot tos visās savās regulatīvajās darbībās. Ciešā sadarbībā ar citām Eiropas iestādēm un dalībvalstīm Komisija arī paātrinās īstenošanu un ieviešanu. Komisija apvienos dažādas šobrīd īstenojamās iniciatīvas Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT), kuras nolūks ir novērst nevajadzīgās regulējuma izmaksas (t. i., slogu) un nodrošināt, ka ES tiesību aktu kopums joprojām atbilst paredzētajam mērķim.

Komisija neuzskata, ka vispārēju mērķu noteikšana un/vai tiesību aktu kopuma pārvaldībai paredzētas kvantitatīvas formulas sniegs vēlamos rezultātus. Tam vajadzīga diferencētāka pieeja, veicot faktisko ieguvumu un izmaksu novērtējumu, proti, nosakot, vai tās ir tieši saistītas ar ES tiesību aktiem vai ar dalībvalstu izvēlētajām īstenošanas iespējām. Šāda pieeja ļautu precīzāk pievērsties izmaksu samazināšanai un normatīvajiem uzlabojumiem un būtu labāk piemērota ES politikas veidošanas īpatnībām.

Lai uzlabotu savu pieeju lietpratīga regulējuma jomā, Komisija ir balstījusies uz ieguldījumu, ko sniedza Eiropas Parlaments[5], Reģionu komiteja[6], sabiedriskā apspriešana[7], Ietekmes novērtējuma padome[8], augsta līmeņa valsts reglamentējošo ekspertu grupu paveiktais darbs administratīvā sloga jautājumos, kā arī ESAO 2012. gada ieteikums par reglamentējošo politiku un pārvaldību[9].

2.           Normatīvās atbilstības un izpildes programma

Pašreizējā ekonomikas situācija prasa, lai ES tiesību akti būtu vēl efektīvāki un lietderīgāki attiecībā uz sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu, proti, uzrādot skaidru pievienoto vērtību, sniedzot visus iespējamos ieguvumus ar vismazākajām izmaksām un ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus. Galīgajam rezultātam ir jābūt vienkāršam, skaidram, stabilam un paredzamam tiesiskajam regulējumam, kas sniedz labumu uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem.

Lai turpinātu šā mērķa sasniegšanu, Komisija uzsāks Normatīvās atbilstības un izpildes programmu (REFIT), balstoties uz savu pieredzi administratīvā sloga novērtēšanā un samazināšanā. Ar REFIT palīdzību tiks apzināts slogs, neatbilstības, trūkumi un neefektīvi pasākumi. Uzmanība tiks veltīta iespējamam regulatīvam slogam saistībā ar to, kā ES tiesību akti tiek īstenoti valsts un vietējā līmenī[10]. Izmantojot REFIT, Komisija noteiks, novērtēs un pieņems iniciatīvas un uzraudzīs to īstenošanu, kā rezultātā regulējuma izmaksas tiks ievērojami samazinātas vai regulējums tiks vienkāršots.

REFIT programma balstās uz plašāku pieeju saistībā ar politikas jomu izmēģinājuma novērtējumu, ko veica ar 2010. gadā uzsākto ,,atbilstības pārbaužu” palīdzību[11]. Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka šo novērtējumu veikšanai ir vajadzīgs kopīgs satvars, lai parādītu, kā tie atbilst vispārējam mērķim nodrošināt lietpratīgu regulējumu un novērst slogu, iesaistītu visus atbilstošos valdības līmeņus un atvieglinātu ieinteresēto personu plašu līdzdalību.

REFIT process sāksies ar kartēšanu nolūkā noteikt regulējuma jomas un tiesību aktus, kam ir vislielākais potenciāls, lai vienkāršotu noteikumus un samazinātu uzņēmumiem un iedzīvotājiem regulējuma izmaksas, neapdraudot sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu. Kartēšana parasti norādīs uz jomām, kurās ir vajadzīga turpmāka izvērtēšana, tostarp attiecībā uz izmaksām un ieguvumiem. Šīs izvērtēšanas ietvaros tiks arī novērtēts, vai būtu jāpārbauda kvantitatīvi sloga samazināšanas mērķi attiecīgi konkrētajā jomā un saistībā ar ES un dalībvalstu atbildību. Ja kartēšana sniegs pietiekamus pierādījumus, ka ir vajadzīga steidzamāka rīcība, tiks uzsākts ietekmes novērtējuma process attiecībā uz šiem priekšlikumiem. Ieinteresētās personas tiks informētas visa procesa gaitā, un viņu viedokļi būs ļoti būtiski prioritāro pasākumu noteikšanai.

REFIT programma tiks īstenota pārredzami. Saskaņā ar savu ,,izvērtē vispirms” pieeju Komisija principā nepārbaudīs priekšlikumus esošo tiesību aktu jomās, kamēr nav veikta regulējuma kartēšana un pienācīgs turpmākais izvērtēšanas darbs. Plānošana būs atklāta. No 2014. gada REFIT novērtējumi tiks publiski norādīti uzlabotajos daudzgadu novērtēšanas plānos. Sākot ar Komisijas 2014. gada darba programmu, atbilstošajā darba programmas pielikumā tiks uzskaitītas visas plānotās REFIT iniciatīvas. Tiks izveidota pārraudzības sistēma (rezultātu apkopojums), lai novērtētu progresu attiecībā uz priekšlikumu virzību ES iestādēs un īstenošanas posmā.

Iespējamas jomas, kurās tiks veikta REFIT novērtējumu plānošana, būs arī šobrīd jau notiekoši vai paredzēti pasākumi. Šie pasākumi aptver pašlaik noritošu ES mēroga apspriešanos ar maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) par jautājumu, kuri viņuprāt ir desmit visapgrūtinošākie ES noteikumi, kā arī pašreiz veikto ,,atbilstības pārbaužu” un citu regulējuma novērtējumu rezultātus[12]. Jaunajā programmā nekavējoties iekļaus arī šobrīd īstenoto vienkāršošanas programmu un pasākumus, kuru mērķis ir samazināt mazāku uzņēmumu regulatīvo slogu. Turpmākas norādes tiks iegūtas, pabeidzot novērtējumus par darba ņēmēju informēšanu un konsultēšanu sociālajā jomā, mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, iekšējā aviācijas tirgus politiku un tiesību aktiem pārtikas aprites jomā. Pārbaudes ir arī jau ieplānotas attiecībā uz tiesību aktiem atkritumu jomā, mazumtirdzniecības nozari, arodveselības un darba drošības jomu, naftas produktu pārstrādi, alumīnija un citu rūpniecības produktu nozari.

Visbeidzot, REFIT aptvers administratīvā sloga samazināšanas programmas (ABR) turpmākos pasākumus – ABR Plus. 2007. gadā uzsāktās programmas mērķis bija līdz 2012. gadam samazināt ES tiesību aktu izraisīto slogu par 25 %. Programma aptvēra apmēram 80 % no galvenajiem administratīvā sloga cēloņiem. Komisija ir gājusi tālāk par šo mērķi, iesniedzot priekšlikumus samazināt administratīvo slogu par vairāk nekā 30 %, savukārt likumdevēji ir pieņēmuši pasākumus 25 % apmērā. Konkrēti rīcības programmas rezultāti ir izklāstīti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā[13].

Ieguvumi būs jūtami tikai pēc ABR sekmīgas īstenošanas. Tāpēc ABR Plus ietvaros galvenā uzmanība būs veltīta turpmākajiem pasākumiem dalībvalstīs. Dalībvalstis tiks aicinātas ziņot līdz 2013. gada 31. decembrim, kā tās ir īstenojušas ABR pasākumus. Administratīvā sloga mazināšanas nolūkā izveidotās Augsta līmeņa grupas uzdevums būs atbalstīt šos turpmākos pasākumus un sniegt padomu šajā saistībā, salīdzinot paredzamos rezultātus ar sākotnējām aplēsēm un atvieglinot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm. Kopā ar uzņēmumiem un dalībvalstīm šī grupa seko arī tam, kā dalībvalstis īsteno ES pasākumus liekā administratīvā sloga samazināšanai, jo īpaši attiecībā uz mazākiem uzņēmumiem. Tāpēc Augsta līmeņa grupas pilnvaras tiek pagarinātas līdz pašreizējās Komisijas pilnvaru beigām.

3.           Lietpratīga regulējuma instrumenti – izpildes uzlabošana

Savas lietpratīga regulējuma politikas ietvaros Komisija izmanto dažādus instrumentus. Tie tiek nepārtraukti uzlaboti.

3.1.        Ietekmes novērtējums

Komisijas ietekmes novērtējuma (IN) sistēma saņem teicamu vērtējumu[14], jo tā pārredzami novērtē leģislatīvus un neleģislatīvus politikas risinājumus, salīdzinot gan iespējamos ieguvumus, gan izmaksas no ekonomiskiem, sociāliem un vides aspektiem. Sistēma ir visaptveroša, pārredzama un pakļauta neatkarīgai pārbaudei[15]. Ietekmes novērtējumi tiek veikti attiecībā uz visiem priekšlikumiem ar ievērojamu tiešu ietekmi. Pēdējos divos gados ir izstrādātas darbības pamatnostādnes par ietekmes novērtējumiem pamattiesību[16], konkurētspējas[17] un mikrouzņēmumu[18] jomā. Neatkarīgā pārbaude, ko veic Ietekmes novērtējuma padome (IAB)[19], uzlabo ziņojumu kvalitāti, un principā ir vajadzīgs pozitīvs IAB atzinums, pirms priekšlikumu var iesniegt Komisijai lēmuma pieņemšanai. IAB pārbaudes darbība ir uzlabota, veicot mērķtiecīgas izmaiņas padomes pilnvarās un reglamentā[20]. Jautājums par to, vai ietekmes novērtējums tiks vai netiks veikts, ir izklāstīts publiski pieejamos ceļvežos[21]. Ietekmes novērtējumi un IAB atzinumi tiek publicēti. Kopš IAB izveides 2006. gadā ir sniegti vairāk nekā 700 atzinumi. Izveidojot Eiropas Parlamentā jaunu Ietekmes novērtējuma direktorātu, tiek vēl vairāk uzlabota ārējā pārbaude un kvalitātes kontrole.

Vairums respondentu, kuri piedalījās apspriedē ar ieinteresētājām personām, atbalsta Komisijas integrēto pieeju. Visbiežāk minētie ierosinājumi, lai saskaņotākā veidā panāktu vēl augstāku kvalitāti, cita starpā ir šādi: lielāki centieni ietekmes novērtēšanai skaitliskā izteiksmē, skaidrāks galveno rezultātu izklāstījums, apspriešanās par ietekmes novērtējuma projektiem, neatkarīgi IAB locekļi un saistošas prasības attiecībā uz pozitīviem IAB atzinumiem.

Fakti un esošie pētījumi liecina, ka pašreizējā pieeja sniedz efektīvus rezultātus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pētījumu[22] ,,ES sistēma ir salīdzinoši labi attīstīta, pateicoties gan iekšējām, gan ārējām kontrolēm”, un ,,pastāv vispārēja vienprātība, ka IAB veicina ietekmes novērtējumu kvalitātes uzlabošanu”. Saskaņā ar CEPS/Ekseteras Universitātes analīzi[23] izmaksu un ieguvumu kvantitatīvs uzskaitījums tiek veikts tikpat bieži vai biežāk nekā citās sistēmās. Neatkarīgu pārbaudes struktūru atzinums nevienā sistēmā nav saistošs politisko lēmumu pieņēmējiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka nav vajadzīgi nedz neatkarīgi IAB locekļi, nedz saistoši IAB atzinumi un ka tie nebūtu saderīgi ar Komisijas iniciatīvas tiesībām, Eiropas Parlamenta un Padomes institucionālo lomu un atbildību plašas sabiedrības priekšā.

Attiecībā uz aicinājumiem paredzēt apspriešanos par IN projektiem jāatzīmē, ka Komisija jau šobrīd ir noteikusi, ka ir jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par visiem būtiskajiem ietekmes novērtējuma aspektiem, un ka ir plānots vēl vairāk uzlabot apspriešanos. Apspriešanās parasti notiek ietekmes novērtējuma procesa sākumā, lai ļautu ieinteresētajām personām jau agrīnā procesa posmā ietekmēt problēmu noteikšanu un iespējamo risinājumu izvēli. Ja apspriešanās notiktu tikai vienreiz par IN projektiem, iespējamie risinājumi jau būtu apzināti, tādējādi ierobežojot ieinteresēto personu iespējas nākt klajā ar būtiskiem apsvērumiem. Ja notiktu divas apspriešanās, politikas cikls būtu vēl garāks. Turklāt Komisijas priekšlikumiem pievienotie IN ziņojumi ir publiski pieejami. Tas nozīmē, ka ieinteresētās personas var paust savus viedokļus arī likumdošanas procesa gaitā.

Tomēr joprojām pastāv iespējas, lai vēl vairāk uzlabotu IN ziņojumu kvalitāti un skaidrību un labāk izmantotu IN procesus REFIT labā. Komisija vēl vairāk uzlabos izmaksu un ieguvumu ex ante novērtējumu. Komisija savos IN ziņojumos iekļaus arī standartizētu kopsavilkumu uz divām lappusēm, lai atvieglinātu svarīgāko ietekmes novērtējuma rezultātu (tostarp paredzamo ieguvumu un izmaksu) ātru apzināšanu. Pēc sabiedriskas apspriešanas Komisija 2014. gadā pārskatīs un atjauninās savas IN pamatnostādnes.

3.2.        Novērtēšana

Kā jau uzsvērts 2010. gada paziņojumā par lietpratīgu regulējumu, novērtēšana ir neatņemama sastāvdaļa Komisijas centienos maksimāli palielināt ES politikas sniegtos ieguvumus un samazināt šīs politikas radītās izmaksas. ES regulatīvo pasākumu novērtēšanas pastiprināšana ir cieši saistīta ar pieaugušo uzmanību, kas tiek veltīta finanšu programmu novērtēšanai. Ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 318. pantu tika ieviesta jauna prasība, saskaņā ar kuru Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei Savienības finanšu novērtējuma ziņojumu, kura pamatā ir sasniegtie rezultāti.

Komisija pilnveido savu novērtēšanas sistēmu un piemēro ,,izvērtē vispirms” principu. To Komisijas darba programmā iekļauto nozīmīgo priekšlikumu īpatsvars, kuru pamatā bija jau pieejami vai tobrīd veicami novērtējumi, pieauga no 32 % 2011. gadā līdz 44 % 2012. gadā.

Saistībā ar centieniem pastiprināt novērtēšanu un sabiedrisko apspriešanu rezultātā saņemtajām atbildēm ir radušies dažādi jautājumi. Novērtēšanu gaitā parasti tika pārbaudītas atsevišķas finansējuma programmas vai tiesību akti, veltot mazāk uzmanības plašu likumdošanas jomu un transversālu jautājumu novērtēšanai. Pastāv arī laika jautājums, jo gan programmu, gan politikas virzienu ietekme ir izmērāma tikai daudzus gadus pēc to uzsākšanas.

Lai uzlabotu politisko nozīmīgumu un palielinātu atbildību par novērtēšanas rezultātiem, Komisija pārskata savu novērtēšanas sistēmu un 2013. gadā izstrādās pārskatītu satvaru politikas virzienu un programmu novērtēšanai. Jaunās pieejas ietvaros tiks izpētīts, kā novērtēšanas rezultātus varētu labāk integrēt politikas attīstības ciklā. Lai nodrošinātu labāku uzraudzību un ziņošanu, novērtēšanas procesu varētu plānot kopā ar pašu politiku. Pastāv iespējas, lai uzlabotu plānošanas pārredzamību un palielinātu ieinteresēto personu iesaisti. Varētu apsvērt iespēju Komisijas pilnvaru beigās izstrādāt pārskatu, kura pamatā ir novērtēšanas rezultāti.

Pēc sabiedriskas apspriešanas tiks pārskatītas novērtēšanas pamatnostādnes, tostarp norādes par novērtējumiem REFIT ietvaros. Visbeidzot, ņemot vērā regulējuma efektivitātes un lietderības nozīmīgumu, saskaņā ar jauno pieeju tiks arī uzsākti kopīgi izmēģinājuma novērtējumi ar ieinteresētajām dalībvalstīm. Augsta līmeņa valsts reglamentējošo ekspertu grupa tiks mudināta sniegt padomu par šiem izmēģinājuma projektiem un par līdzekļiem, kā panākt dalībvalstu iesaistīšanos. Grupas pilnvaras tiek pagarinātas līdz pašreizējās Komisijas pilnvaru beigām, lai nodrošinātu konsultāciju sniegšanu un paraugprakses apmaiņu par darbībām lietpratīga regulējuma jomā.

Turklāt Komisija izvērtē, kā pārstrādāt un uzlabot LESD 318. pantā minētā ziņojuma iesniegšanas procesu. Balstoties uz pašreizējo un nākamo daudzgadu finanšu shēmu novērtēšanas sistēmām un uz uzraudzības datiem no Komisijas ikgadējiem ziņošanas instrumentiem[24], ir jāizstrādā uzticama metode gūto rezultātu ikgadējai paziņošanai.

3.3.        Apspriešanās ar iedzīvotājiem un ieinteresētajām personām

Lietpratīgam regulējumam ļoti būtiska ir iedzīvotāju un ieinteresēto personu viedokļu uzklausīšana visos politikas cikla posmos. Komisijas rīcībā ir dažādi Līgumos un politikas dokumentos paredzēti līdzekļi, lai sazinātos ar ieinteresētajām personām[25]. Komisijai ir pieejams plašs instrumentu kopums (no ceļvežiem līdz atklātām un mērķtiecīgām sabiedriskām apspriešanām), lai dažādos posmos risinātu dialogu ar ieinteresētajām personām.

Kopš 2012. gada sākuma Komisija ir pastiprinājusi ieinteresēto personu ietekmi, pagarinot minimālo sabiedriskās apspriešanas termiņu no astoņām līdz 12 nedēļām[26]. Turklāt mazi un vidēji uzņēmumi un mikrouzņēmumi ir tieši izklāstījuši savas problēmas un bažas īpaši šim nolūkam paredzētās konferencēs, kas tika organizētas dalībvalstīs. Ir pabeigta apspriešanas politikas pārskatīšana, un tās rezultāti ir sīki izklāstīti pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā[27].

Komisija nodrošina plašu apspriešanos, ievērojot atklātības un pārredzamības principus un minimālos standartus, kas ir vispārēji atzīti par piemērotiem, atbilst starptautiskai paraugpraksei un parasti tiek ievēroti. Pēdējos trīs gados ieinteresētās personas tika lūgtas izteikt viedokli vairāk nekā 300 atklātajās apspriešanās, kas publicētas tīmekļa vietnē ,,Jūsu balss Eiropā”. Visi šajā laikposmā pabeigtie ietekmes novērtējuma ziņojumi balstījās uz plašām atklātām vai mērķtiecīgām apspriešanām. No desmit atklātajām apspriešanām minimālais termiņš tika ievērots deviņās.

Pārskatīšana apstiprināja Komisijas apspriešanās politikas un instrumentu derīgumu, kā arī gadu gaitā gūtos panākumus īstenošanas jomā. Tomēr pārskatīšana un ieinteresēto personu viedokļi norādīja uz jomām, kurās varētu panākt turpmākus uzlabojumus īstenošanā. Apspriešanu ietvaros ne vienmēr tiek uzdoti pareizie jautājumi īstajā laikā, un dažreiz tie nesasniedz tos tieši iesaistītos, kurus ne vienmēr var uzrunāt viņu dzimtajā valodā. Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir sīki izklāstīti plānotie pasākumi šo jautājumu risināšanai.

Komisija paplašinās apspriešanos tvērumu, publicējot tīmekļa vietnē ,,Jūsu balss Eiropā” aktualizētu ieplānoto apspriežu kalendāru, labāk izmantojot saziņas kanālus dalībvalstīs, izvērtējot inovatīvu apspriešanās instrumentu izmantošanu, uzlabojot saņemto atziņu kvalitāti un izvērtējot, vai varētu lielākā apmērā tulkot apspriešanās dokumentus un kopsavilkumus, ņemot vērā esošos budžeta ierobežojumus. Komisija arī atjauninās un izskaidros minimālos standartus, iekļaujot viennozīmīgākus darbības kritērijus. Visbeidzot, lai vēl vairāk uzlabotu kvalitāti, tiks pastiprināti iekšējie kontroles un atbalsta mehānismi (piemēram, pamatnostādnes un paraugprakses saraksti). Kopumā šie pasākumi nodrošinās to, ka sabiedrisko apspriešanos rezultātā visi novērtēšanas, ietekmes novērtējuma un lēmumu pieņemšanas procesa posmi gūs lielāku atbalstu.

4.           Lietpratīga regulējuma pārvaldība – īstenošanas uzlabošana

ES tiesību akti nespēj pildīt savu uzdevumu, ja tie netiek efektīvi īstenoti un ieviesti. Īstenošanas perspektīva ir ļoti būtiska visos politikas cikla posmos. Turklāt īstenošanas gaitā gūtie panākumi būs izšķirošs faktors normatīvās atbilstības novērtējumam.

4.1.        ES tiesību aktu īstenošanas atbalsts

Par ES tiesību aktu īstenošanu pirmām kārtām atbild dalībvalstis. Komisija tās atbalsta, izmantojot dažādus instrumentus, proti, īstenošanas plānus, kuros ir apzinātas svarīgākās problēmas īstenošanas jomā un ierosināti atbalsta pasākumi, problēmu risināšanas mehānismus, piemēram, EU Pilot[28], un paraugprakses apmaiņu (piemēram, paraugprakses ziņojumu, ko izstrādājusi Augsta līmeņa grupa administratīvā sloga mazināšanas jautājumos[29]). Ir pastiprināts arī starpiestāžu dialogs un pārredzamība[30].

Komisija turpinās uzraudzīt panākumus, kas gūti svarīgās jomās ES tiesību aktu īstenošanā, pievēršoties noteiktām prioritārām vienotā tirgus jomām[31]. Atbilstības novērtējumam Komisija īstenos sistemātiskāku un uz riska analīzi balstītu pieeju, kas uzlabos atbilstības pārbaudi un sniegs vērtīgu ieguldījumu ex post novērtēšanai. Komisija arī sistemātiskāk izstrādās direktīvu īstenošanas plānus un piemēros vienotus to ES regulu un lēmumu spēkā stāšanās datumus, kas vispārīgāk skar uzņēmumus. Visbeidzot, Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka starp pieņemšanu un transponēšanas termiņu ir piemērots laiks.

4.2.        Padarīt tiesību aktus skaidrākus un pieejamākus

Tiesību aktu kvalitātes pārvaldība arī nozīmē nodrošināt, ka tie ir pēc iespējas skaidrāki, pieejamāki un vieglāk īstenojami. Turpināsies pašreizējie centieni šā mērķa sasniegšanai. Šie centieni aptver tiesību aktu vienkāršošanu, kodifikāciju, pārstrādāšanu un konsolidāciju, kā arī tiesību aktu skaita samazināšanu, atceļot novecojušus noteikumus. Kopš 2005. gada Komisija ir apstiprinājusi 640 iniciatīvas, kuru mērķis ir vienkāršošana, kodifikācija vai pārstrādāšana. Ir atcelti vairāk nekā 4450 tiesību akti, no kuriem 1750 tika atcelti kodifikācijas un pārstrādāšanas rezultātā. Visas grozītās regulas un direktīvas, kā arī atsevišķi lēmumi ir konsolidēti visās sākotnēji tulkotajās valodās un pieejami EUR-Lex tīmekļa vietnē. Šobrīd tiek arī uzlabota elektroniskā pieeja visam ES tiesību aktu kopumam – 2011. gadā tika atklāts jaunais e-tiesiskuma portāls, un 2013. gadā tiešsaistē sāks darboties jaunais kopīgais EUR-Lex portāls. 2011. gadā Komisija ierosināja piešķirt juridisku spēku Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektroniskajai publikācijai[32]. Visbeidzot, Komisija turpinās savus centienus uzlabot dokumentu sagatavošanas kvalitāti, lai nodrošinātu skaidrākus un lasāmākus tekstus. Šie pasākumi atbalstīs politikas jomu integrēto novērtēšanu, atvieglinās sabiedrisko apspriešanu un palīdzēs valstu pārvaldēm transponēt un īstenot tiesību aktus.

5.           Lietpratīgs regulējums – kopīgs uzdevums

5.1.        Eiropas Parlaments, Padome un padomdevējas struktūras

Savā 2010. gada paziņojumā Komisija aicināja Eiropas Parlamentu un Padomi labāk izmantot ietekmes novērtējumus savos lēmumu pieņemšanas procesos un visu būtisku grozījumu apspriešanas gadījumos izvērtēt ietekmi atbilstoši to saistībām saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu.

Komisija atzīmē, ka attiecībā uz būtisku grozījumu ietekmes analīzi līdz šim ir gūti tikai nelieli panākumi.

Tomēr Komisija atzinīgi vērtē jauna Ietekmes novērtējuma direktorāta izveidi Eiropas Parlamentā. Komisija atbalsta dažās komitejās īstenoto paraugpraksi, saskaņā ar kuru tās izmanto Komisijas izstrādātos ietekmes novērtējumus par sākuma punktu turpmākajam Eiropas Parlamenta analītiskajam darbam. Tam būtu jānodrošina salīdzināmība ar Komisijas īstenoto pieeju ietekmes novērtējumu jomā un jānovērš centienu dublēšanās.

Padome nav izveidojusi ietekmes novērtējumu spējas. Komisija uzskata, ka Padome savos lēmumu pieņemšanas procesos varētu vairāk izmantot ietekmes novērtējumus, piemēram, pilnībā ņemot vērā Komisijas izstrādātos ietekmes novērtējumus tad, kad tā sāk darbu pie saistītajiem priekšlikumiem.

Komisija arī turpmāk konstruktīvi atsauksies uz lūgumiem plašāk izklāstīt konkrētus savu ietekmes novērtējumu aspektus un/vai katrā gadījumā atsevišķi darīs pieejamus savus datus un metodiku. Komisija aicina abas iestādes veltīt galveno uzmanību rezultātu sasniegšanai, lai panāktu, ka vairāk grozījumos, ko tās veic, ir ņemti vērā uz faktiem balstīti ietekmes novērtējumi.

Komisija arī atzinīgi vērtē to, ka iestādes atbalsta un atzīst Komisijas darbu ar mērķi ierobežot un samazināt administratīvo un regulatīvo slogu, un aicina tās atbalstīt šobrīd apspriežamos vienkāršošanas priekšlikumus un apstiprināt un atbalstīt REFIT programmu.

Visbeidzot, Komisija atzinīgi vērtē Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas atbalstu. To platformas un tīkli var būt svarīgs informācijas avots, lai izstrādātu izvērtējumus un ietekmes novērtējumus.

5.2.        Dalībvalstis

Komisijas un dalībvalstu sadarbība ir ļoti būtiska, lai panāktu, ka ES tiesību aktu radītās priekšrocības būtu ar vismazākajām izmaksām pilnībā pieejamas iedzīvotājiem, darba ņēmējiem un uzņēmumiem. Valstu administratīvo spēju stiprums un valstu regulējuma kvalitāte tieši ietekmē to, vai ES sabiedriskās politikas mērķus var sasniegt uz vietas. No dalībvalstu pārvaldes un iestādēm saņemtie apsvērumi ir ārkārtīgi svarīgi ES tiesību aktu izstrādei un izvērtēšanai. Transponējot un īstenojot ES tiesību aktus, tostarp noteikumus par pasākumiem, kas finansēti no ES budžeta, dalībvalstis atbild par to, lai nodrošinātu, ka to tiesiskais regulējums ir viennozīmīgs un pieejams. Valstu parlamentiem ir būtiska nozīme, lai pārbaudītu, vai subsidiaritātes princips tiek pareizi piemērots.

Komisija aicina dalībvalstu iestādes aktīvāk piedalīties sabiedriskajās apspriešanās un izvērtēšanās, tostarp izmantojot savus šim nolūkam paredzētos tīklus, lai tādējādi uzlabotu politikas veidošanai vajadzīgo faktu bāzi. Šajā saistībā Komisija uzsver, ka rūpīgai subsidiaritātes analīzei ļoti būtiski ir jau agrīnā posmā saņemt atsauksmes no dalībvalstīm.

Komisija arī uzsver, ka valstu līmenī veikts ietekmes novērtējums var būt lietderīgs, lai veicinātu apspriedes Padomē par Komisijas priekšlikuma grozījumiem un palīdzētu dalībvalstīm transponēšanas un izpildes jautājumos.

Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt to, ka valsts līmenī tiek efektīvi izpildītas pašreizējās iniciatīvas, kuru mērķis ir administratīvā sloga samazināšana, un pienācīgi ņemt vērā 2012. gada februāra ziņojumā par paraugpraksi iekļautos ieteikumus, lai vismazāk apgrūtinošā veidā īstenotu ES tiesību aktus un aktīvi piedalītos informācijas apmaiņā par efektīvām ES tiesību aktu īstenošanas metodēm[33]. Komisija aicina dalībvalstis arī pilnībā izmantot vienkāršošanas iespējas, ko sniedz ES tiesību akti, un nodrošināt to valsts līmeņa noteikumu skaidrību un pieejamību, kuri attiecas uz ES tiesību aktu transponēšanu.

Visbeidzot, Komisija uzsver efektīvas valsts pārvaldes nozīmību savlaicīgai ES tiesību aktu transponēšanai, īstenošanai un izpildei.

6.           Secinājumi

Lai garantētu ES regulējuma kvalitāti, ES tiesību akti un valsts noteikumi šo tiesību aktu īstenošanai ir jāpārvalda tā, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk efektīvi sasniedz savus sabiedriskās politikas mērķus. Tiesiskajam regulējumam jāatbilst paredzētajam mērķim un tādam arī jāpaliek, ja rodas problēmas, parādās jauni risinājumi un mainās politiskās prioritātes. Šajā nolūkā Komisija padarīs nevajadzīgo izmaksu, kā arī izpildes rādītāju uzlabošanas jomu noteikšanu par neatņemamu un pastāvīgu sastāvdaļu savā politikas veidošanā un plānošanā attiecībā uz visiem ES tiesību aktiem.

[1]               ,,Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā”, COM(2010) 543.

[2]               Skatīt paziņojumu ,,Budžets stratēģijai ,,Eiropa 2020”” (COM(2011) 500), Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un paziņojumu ,,Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma” (COM(2012) 42).

[3]               ,,Regulatīvā sloga mazināšana MVU – ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām” (COM(2011) 803. 2013. gada sākumā Komisija iesniegs pirmo progresa ziņojumu un rezultātu pārskatu, kas jo īpaši pievēršas tām prioritātēm, ko mazie uzņēmumi apzināja dalībvalstīs notikušo konferenču laikā un ES mēroga apspriešanas gaitā, kas norisinājās līdz 2012. gada beigām.

[4]               http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/evaluation/docs/fitness_check_en.pdf.

[5]               Ziņojums par 18. ziņojumu „Tiesību aktu labāka izstrāde” un ziņojums par 28. ikgadējo ziņojumu par ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību.

[6]               Reģionu komitejas atzinums par ,,Lietpratīgu regulējumu”, 2012/C 9/04.

[7]               http://ec.europa.eu/governance/better_regulation/smart_regulation/consultation_2012/docs/consultation_lv.pdf.

[8]               ,,Ietekmes novērtējuma padomes ziņojums par 2011. gadu”, SEC(2012) 101.

[9]               http://www.oecd.org/gov/regulatorypolicy/49990817.pdf.

[10]             Saskaņā ar aplēsēm papildu administratīvais slogs, kas rodas ES tiesību aktu īstenošanas gaitā valsts līmenī, ir aptuveni viena trešdaļa no kopējā sloga.

[11]             Šīs pārbaudes tika veiktas attiecībā uz ES saldūdens politiku (vides jomā), darba ņēmēju informēšanu un konsultēšanu (sociālajā jomā), mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, tiesību aktiem pārtikas aprites jomā un iekšējā aviācijas tirgus politiku.

[12]             Jo īpaši jau šobrīd pieejamos rezultātus būvniecības, uzņēmējdarbības un tūrisma pakalpojumu jomā.

[13]             ,,Komisijas apspriešanas politikas pārkstīšana”, SWD(2012) 422.

[14]             ESAO, 2011. gads: ,,Sustainability in Impact Assessments – A review of Impact Assessment Systems in selected OECD Countries and the European Commission” (Ilgtspēja ietekmes novērtējumos – Pārskats par ietekmes novērtējumu sistēmām izvēlētās ESAO valstīs un Eiropas Komisijā), Eiropas Parlaments, 2011. gads: ,,Comparative study on the purpose, scope and procedures of impact assessments carried out in the Member States of the EU” (Salīdzinošs pētījums par ES dalībvalstīs veikto ietekmes novērtējumu mērķi, piemērošanas jomu un procedūrām), Eiropas politikas studiju centrs (CEPS)/Ekseteras Universitāte, 2012. gads: ,,Regulatory Quality in the European Commission and the UK: Old questions and new findings” (Regulējuma kvalitāte Eiropas Komisijā un Apvienotajā Karalistē – Veci jautājumi un jaunas atziņas).

[15]             Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 3/2010 ,,Vai ietekmes novērtējumi noder ES iestādēm lēmumu pieņemšanā?”.

[16]             http://ec.europa.eu/governance/impact/key_docs/docs/sec_2011_0567_en.pdf.

[17]             http://ec.europa.eu/governance/impact/key_docs/docs/sec_2012_0091_en.pdf.

[18]             http://ec.europa.eu/governance/impact/key_docs/docs/meg_guidelines.pdf.

[19]             http://ec.europa.eu/governance/impact/iab/iab_en.htm.

[20]             http://ec.europa.eu/governance/impact/iab/members_en.htm.

[21]             http://ec.europa.eu/governance/impact/planned_ia/planned_ia_en.htm.

[22]             Skatīt 14. zemsvītras piezīmi.

[23]             Skatīt CEPS/Ekseteras Universitātes 2012. gada pētījumu 14. zemsvītras piezīmē.

[24]             Tie ir šādi: Komisijas stratēģiskās plānošanas un programmu izstrādes cikls – gada darbības pārskati, ikgadējie budžeta ziņojumi u. c.

[25]             Skatīt SWD(2012) 422.

[26]             http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-1_lv.htm.

[27]             ,,Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā – Nobeiguma ziņojums”, SWD(2012) 423.

[28]             http://ec.europa.eu/eu_law/infringements/application_monitoring_lv.htm.

[29]             http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/admin_burden/best_practice_report/docs/bp_report_signature_en.pdf.

[30]             Skatīt OV L 304, 47. lpp. un OV C 369, 14. lpp.

[31]             Skatīt ,,Vienotā tirgus labāka pārvaldība”, COM(2012) 259.

[32]             ,,Priekšlikums Padomes Regulai par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju”, COM(2011) 162.

[33]             http://ec.europa.eu/dgs/secretariat_general/admin_burden/best_practice_report/best_practice_report_en.htm.