Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012DC0573

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI II vienotā tirgus akts Kopā jaunai izaugsmei

/* COM/2012/0573 final - 2012/ () */

52012DC0573

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI II vienotā tirgus akts Kopā jaunai izaugsmei /* COM/2012/0573 final - 2012/ () */


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

II vienotā tirgus akts

Kopā jaunai izaugsmei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

Saturs

1..... IEVADS. 3

2..... Kopā jaunai izaugsmei 4

2.1.    Pilnīgi integrētu tīklu izveide vienotajā tirgū. 5

Dzelzceļa transports. 6

Jūras transports. 6

Gaisa transports. 7

Enerģētika. 7

2.2.    Pilsoņu un uzņēmumu pārrobežu mobilitātes veicināšana. 8

Pilsoņu mobilitāte. 8

Piekļuve finansējumam.. 9

Uzņēmējdarbības vide. 10

2.3.    Atbalsts digitālajai ekonomikai visā Eiropā. 11

Pakalpojumi 12

Digitāls vienotais tirgus. 13

Elektronisko rēķinu sagatavošana publiskā iepirkuma procedūrās. 13

2.4.    Sociālās uzņēmējdarbības, kohēzijas un patērētāju uzticēšanās stiprināšana. 14

Patērētāji 15

Sociālā kohēzija un sociālā uzņēmējdarbība. 15

3..... SECINĀJUMI 16

I PIELIKUMS: II VTA PAREDZĒTO PAMATDARBĪBU SARAKSTS. 18

II PIELIKUMS. I vienotā tirgus akts: Darbību statuss. 20

1.           IEVADS

Šogad ir vienotā tirgus 20. gadadiena. Ir paveikts daudz — no 1992. līdz 2008. gadam vienotais tirgus ir radījis 2,77 miljonus papildu darba vietu ES un IKP pieaugumu 2,13 %[1]. Eiropas patērētājiem vienotais tirgus nozīmē lielāku izvēli par zemākām cenām — mobilo tālruņu izmaksu samazinājums par 70 % ir tikai viens no piemēriem. Pilsoņiem vienotais tirgus sniedz iespēju brīvi ceļot, apmesties uz dzīvi un strādāt, kur vien vēlas. Jauniem ļaudīm tas ir pavēris iespēju studēt ārvalstīs — pēdējos 25 gados šo iespēju ir izmantojuši vairāk nekā 2,5 miljoni studentu. 23 miljoniem uzņēmumu ES vienotais tirgus ir devis piekļuvi 500 miljoniem patērētāju. Nav nekādu šaubu — spēcīgs, dziļš un integrēts vienotais tirgus veicina izaugsmi, rada darba vietas un piedāvā Eiropas pilsoņiem iespējas, kuru nebija vēl pirms 20 gadiem.

Vienotā tirgus izveide ir nepārtraukts process. Vienotajam tirgum ir jāreaģē uz nemitīgām pārmaiņām pasaulē, kur politiskajai domai ir jāaptver sociāli un demogrāfiski pārbaudījumi, jauna tehnoloģija un problēmas, dabas resursu nepietiekamība un klimata pārmaiņas.

Ekonomikas un finanšu krīze ir radījusi papildu problēmas un ir akcentējusi būtisku strukturālu reformu vajadzību. Ekonomikas krīze ir arī sociāla krīze, jo bezdarba līmenis turas augsts, sevišķi jauniešu vidū, un daļa Eiropas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā. Šī krīze mums jārisina steidzami, ar vērienu un apņēmību. Ja to nespēsim, palielināsies risks, ka Eiropa un tās dalībvalstis ierausies sevī, un tas varētu graut ticību kopīgās Eiropas projektam.

Vienotais tirgus ir galvenais instruments, ar ko var īstenot mūsu ilgtermiņa redzējumu par augsti konkurētspējīgu sociālu tirgus ekonomiku. Tas veicina Eiropas konkurētspēju globālajā tirgū. Iekšpolitikas un ārpolitikas konsekvence un savstarpēja papildināmība veicinās tirdzniecību un izaugsmi.

Vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgs tāds vienotais tirgus, kas atbalsta reformas, rada straujāku izaugsmi un vairāk darba vietu, nostiprina iedzīvotāju un uzņēmumu uzticību un sniedz ieguvumus ikdienā. Tas prasīs mūsu pastāvīgu uzmanību un koncentrēšanos.

Vienotā tirgus akts[2], ar ko Komisija iepazīstināja 2011. gada aprīlī, nosaka divpadsmit mehānismus, ar kuriem turpmāk attīstīt vienoto tirgu un kuri atspoguļo visaptverošu pieeju, ko savos attiecīgos ziņojumos par vienotā tirgus nākotni aizstāvēja gan Mario Monti, gan Eiropas Parlaments[3],[4]. Tajā ir noteiktas divpadsmit pamatdarbības un 50 papildu darbības, kas veicinās izaugsmi un vairos uzticēšanos. Eiropas Parlamenta, ES Padomes, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas un daudzu ieinteresēto personu kopīga iesaistīšanās radīja visai vienotu politisko redzējumu uz vienotā tirgus turpmāko attīstību un ļāva koncentrēt politisko uzmanību. Tomēr steidzamā kārtā ir vajadzīgi uzlabojumi, lai varētu strauji panākt vienošanos par pirmā Vienotā tirgus akta divpadsmit prioritārajiem priekšlikumiem, ja iespējams, līdz šā gada beigām saskaņā ar Eiropadomes lūgumu[5]. Šimbrīžam par vienpadsmit no divpadsmit galveno darbību priekšlikumiem vēl nav panākta vienošanās Eiropas Parlamentā un Padomē.

Ņemot vērā krīzes aktualitāti, mums ir jārīkojas tagad, lai sagatavotu turpmākus pasākumus. Tāpēc ar šo paziņojumu tiek izsludināts "II vienotā tirgus akts" ar otru prioritāro darbību kopumu. Šie pasākumi ir paredzēti, lai radītu reālu praktisku ietekmi un iedrošinātu pilsoņus un uzņēmumus izmantot vienoto tirgu savā labā.

Tā kā pašreizējā krīze attīstās un parādās jaunas problēmas, nav šaubu, ka priekšdienās būs nepieciešama turpmāka rīcība, lai balstītu vienoto tirgu, kas ir ekonomikas izaugsmes un lielākas labklājības dzinējspēks.

Šo centienu sekmīgs īstenojums būs atkarīgs no tā, vai vienotā tirgus noteikumi praksē tiks piemēroti efektīvi, pārredzamā un uzticamā veidā. Šajā sakarā visbūtiskākais ir, lai dalībvalstu varas iestādes vienotā tirgus noteikumus transponētu un īstenotu ikdienā. Komisija pievērsīs visu savu uzmanību šai problēmai — kā izklāstīts 2012. gada jūnija paziņojumā par šo tematu[6]. Tas jo īpaši prasa pielikt papildu enerģiju tur, kur ir lielākais izaugsmes potenciāls: pakalpojumu un tīklu nozarēs. Tas uzlabos arī vienotā tirgus darbības uzraudzību, izmantojot "Eiropas pusgada" procesu. Mērķis ir pastiprināt līdzdalībnieku savstarpējo spiedienu un izraudzīties pasākumus cīņai pret atlikušajiem šķēršļiem, kas traucē gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Lai redzējums par vienoto tirgu kļūtu par dzīves īstenību pilsoņiem un uzņēmumiem, svarīgi būs saņemt pastāvīgu politisko atbalstu no visiem dalībniekiem. Pirmais vienotā tirgus akts jau gūst labumu no Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes partnerības gara. Tāda pati partnerība būs vajadzīga II vienotā tirgus akta izpildei.

2.           Kopā jaunai izaugsmei

Pēc pirmā Vienotā tirgus akta pieņemšanas 2011. gada aprīlī Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, kas saistīti ar tās divpadsmit pamatdarbībām un 36 no tās 50 papilddarbībām (sk. II pielikumu). Šis paziņojums balstās uz pirmo Vienotā tirgus aktu un nosaka četrus virzītājspēkus, ap kuriem koncentrēsies svarīgākās darbības.

Šajā paziņojumā ir akcentēti šādi četri jaunās izaugsmes virzītājspēki:

1. pilnīgi integrētu tīklu izveide vienotajā tirgū;

2. pilsoņu un uzņēmumu pārrobežu mobilitātes veicināšana;

3. atbalsts digitālajai ekonomikai visā Eiropā;

4. sociālās uzņēmējdarbības, kohēzijas un patērētāju uzticēšanās stiprināšana.

Tīkli ir tautsaimniecības stūrakmens, un mērķis ir panākt tādu vienoto tirgu, kur pilsoņi un uzņēmumi gūst labumu no vienota pārvadājumu un enerģētikas tirgus. Pilsoņu un uzņēmumu pārrobežu mobilitāte ir vienotā tirgus kodols; mums jādara viss, lai to stimulētu vēl vairāk. Digitālā nozare ir galvenais virzītājspēks gan ražīgumam, gan jaunradei, un mums vajadzētu tiekties pēc tāda digitālā vienotā tirgus, kurā pilsoņi un uzņēmumi var brīvi bez ierobežojumiem veikt pārrobežu darījumus tiešsaistē. Sociālā uzņēmējdarbība, kohēzija un patērētāju uzticēšanās nodrošina iekļaujošu izaugsmi, piedāvājot iespējas, kas pamatojas uz taisnīgiem, drošiem un līdztiesīgiem noteikumiem pilsoņiem un uzņēmumiem.

Divpadsmit mehānismi un galvenās darbības, kas noteiktas saskaņā ar šiem četriem virzītājspēkiem, ir apzinātas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta[7], dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas[8] un citu ieinteresēto personu viedokli. Tie atspoguļo labāka regulējuma principus, darbu, kas uzsākts saistībā ar pētījumu par Eiropas neintegrētības izmaksām, ko veic Komisijas uzdevumā, un 20 galvenās problēmas, ko uzrādījuši pilsoņi un uzņēmumi[9]. Turklāt tie ir jāaplūko saistībā ar patlaban notiekošo stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvu pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz rūpniecības politikas stratēģiju[10], Digitalizācijas programmu[11] un iniciatīvu "Inovācijas Savienība"[12]. Visas divpadsmit pamatdarbības dos ieguldījumu izaugsmē, nodarbinātībā un uzticībā vienotajam tirgum. Tās visas var īstenot šās Komisijas pilnvaru laikā. Ne visas darbības pēc rakstura ir leģislatīvas, bet tām visām ir paredzama reāla praktiska ietekme[13].

2.1.        Pilnīgi integrētu tīklu izveide vienotajā tirgū

Tīkli sniedz pakalpojumus, ko daudzi pilsoņi un uzņēmumi izmanto katru dienu, jo īpaši transporta un enerģētikas jomā. Tomēr tieši šajās divās jomās, par spīti paveiktajam, vienotais tirgus ir nepilnīgs. Komisijas iecere ir transporta un enerģētikas jomā izveidot tādu vienoto tirgu, kur patērētājiem — gan privātpersonām, gan uzņēmumiem — būs reāla izvēle un operatori jebkurā laikā varēs brīvi piedāvāt savus pakalpojumus jebkurā vietā jebkuram klientam ar vienādiem nosacījumiem.

Efektīvi, integrēti un ilgtspējīgi transporta un enerģētikas infrastruktūras tīkli ir priekšnoteikums, lai šis redzējums kļūtu par īstenību. ES ne tikai veicinās esošo tīklu efektīvu izmantošanu, bet arī turpinās finansēt to attīstību caur struktūrfondiem un Kohēzijas fondu un saviem Eiropas komunikāciju tīkliem. Priekšlikumi ES budžetam pēc 2013. gada, it īpaši Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, sniedz būtiskus avotus ieguldījumiem transporta, enerģētikas un ciparu tīklos, kas jāmobilizē, lai visas dalībvalstis varētu pilnībā piedalīties vienotajā tirgū.

Ir gūti ievērojami panākumi šā redzējuma īstenošanā daudzos transporta veidos un trešās enerģētikas paketes īstenošanā, tādējādi paplašinot pakalpojumu klāstu un sniedzot lielāku labumu patērētājam. Lai sekmētu Eiropas iekšējā transporta un enerģētikas tirgu integrāciju, Komisija turpinās enerģiski ieviest konkurences noteikumus, it īpaši pretmonopolu noteikumus.

Tomēr vēl vairāk ir darāmā, it īpaši dzelzceļa, gaisa un jūras transporta jomā, kā arī elektroenerģijas un gāzes nozarē, jo Eiropas uzņēmumi un patērētāji joprojām maksā nevajadzīgi augstas cenas, ko rada transporta un enerģijas tirgu neefektivitāte un sadrumstalotība. Komisija ir noteikusi četras pamatdarbības, kas nosaka nākamos soļus ceļā uz mūsu kopīgā redzējuma īstenojumu. Komisija arī turpinās analizēt jomas, kurās varētu gūt papildu labumu ekonomiskajā, kā arī vides un sociālajā aspektā, piemēram, kravu autopārvadājumus. Esošie kabotāžas ierobežojumi veicina to, ka ievērojams skaits kravas automobiļu brauc bez kravas, tiem ir negatīva ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, un tie apgrūtina sociālo pamatstandartu ievērošanas kontroli.

              Dzelzceļa transports

1. pamatdarbība

Atvērt iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumus uzņēmējiem no citām dalībvalstīm, lai uzlabotu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti

Dzelzceļa transporta jomā dalībvalstu uzņēmumiem joprojām nav atļauts pārvadāt pasažierus citu dalībvalstu iekšzemes līnijās. Tajā pašā laikā publisko pakalpojumu līgumus var piešķirt tieši, bez atklātām procedūrām. Pieredze tajās dalībvalstīs, kuras ir ieviesušas iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu, liecina, ka konkurence dzelzceļa kravu pārvadājumu jomā devusi būtisku efektivitātes pieaugumu, it īpaši vēsturiskajos dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumos. Tas izraisīja ievērojamus publiskā finansējuma ietaupījumus dzelzceļa pakalpojumos saskaņā ar publiskajiem pakalpojumu līgumiem, kas brīžam sasniedza 20–30 %.

Attīstot šo pozitīvo pieredzi, Komisija iesniegs ceturto dzelzceļa tiesību aktu kopumu. Piešķirot visiem ES licencētajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem tiesības sniegt brīvi pieejamus iekšzemes pasažieru pārvadājumus ES un tiesības piedalīties konkursos uz publisko pakalpojumu līgumiem, minētais aktu kopums piedāvās konkurētspējīgākus un efektīvākus iekšzemes dzelzceļa transporta pakalpojumus, kuriem būs augstāka kvalitāte un kuri radīs mazākas izmaksas Eiropas pilsoņiem. Tas piesaistītu vairāk pasažieru no citiem transporta veidiem un pozitīvi ietekmētu vidi.

Minētais aktu kopums arī stiprinās infrastruktūras pārvaldību, lai optimizētu pašreizējās infrastruktūras izmantošanu, paredzot jaudu labāku piešķiršanu un uzturēšanas un attīstības darbu plānošanu. Kopā ar jaunu kopīgu pieeju drošības un savietojamības noteikumiem tas palīdzēs nodrošināt nediskriminējošas piekļuves garantijas nolūkā ieviest patiešām vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

              Jūras transports

2. pamatdarbība

Izveidot patiesi vienotu tirgu jūras transportam, ES preces, ko pārvadā starp ES jūras ostām, vairs nepakļaujot administratīvām un muitas formalitātēm, kas attiecas uz precēm, kuras ievestas no aizjūras ostām

Aptuveni 40 % vienotā tirgus preču pārvadā tuvsatiksmes kuģniecībā starp ES ostām[14]. Šobrīd tiek uzskatīts, ka kuģi, kas braukā starp ES ostām, atstāj ES muitas teritoriju. Rezultātā saskaņā ar parastajām procedūrām kuģi, kuri piegādā kravas no vienas dalībvalsts uz otru, joprojām tiek pakļauti tādām pašām sarežģītām administratīvajām formalitātēm kā kuģi, kuri ienāk no aizjūras ostām.

Kaut gan ar ES tiesību aktiem jūras transportam jau ir ieviestas vienkāršotas administratīvās procedūras, kuģi, kas pārvietojas starp ES ostām, joprojām saskaras ar lielu skaitu sarežģītu procedūru, kuras ES iekšējo kuģu satiksmi nostāda neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

Lai izveidotu patiesu iekšējo tirgu precēm, ko pārvadā ar kuģiem, Komisija jūrlietu un kuģniecības izaugsmes veicināšanai[15] iesniegs "zilās zonas" paketi ar leģislatīvām un neleģislatīvām iniciatīvām, lai administratīvo slogu, kas nomāc ES iekšējo jūras transportu, samazinātu līdz tādam līmenim, kāds ir citiem transporta veidiem (aviotransportam, dzelzceļa transportam, autotransportam). To atbalstīs modernās IKT tehnoloģijas, kas ļauj ar pietiekamu ticamības līmeni droši izsekot kuģiem un kravām, ja kuģošana notiek vienotajā tirgū.

Jūras transporta pievilcība turklāt ir atkarīga no ostu pakalpojumu pieejamības, efektivitātes un uzticamības. Globalizētā pasaulē ir vajadzīga integrēta pieeja vērtības ķēdei. Tādējādi piekļuve ostām ir jāorganizē integrētā veidā. Ostas iestādēm šajā sakarā ir izšķiroša nozīme. Ostas pakalpojumu pieejamība, efektivitāte un uzticamība veicinās jūras transporta pievilcību. Tāpēc Komisija arī strādā, lai paaugstinātu ostas pakalpojumu efektivitāti un vispārējo kvalitāti, risinot jautājumus par dalībvalstu pienākumiem saistībā ar ostu un iekšzemes savienojumu stabilu plānošanu, publiskā finansējuma pārskatāmību un ostu nodokļiem un administratīvās vienkāršošanas centieniem ostās, un pārskatītu pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus ostās.

              Gaisa transports

3. pamatdarbība

Paātrināt vienotās Eiropas gaisa telpas iniciatīvas īstenošanu, lai uzlabotu aviācijas drošību, veiktspēju, efektivitāti un ietekmi uz vidi

Vienotas, integrētas Eiropas gaisa telpas pārvaldības trūkumam ir būtiski negatīva ietekme uz gaisa telpas izmantotājiem. Rezultātā gaisa kuģi met līkumus, nevis lido pa tiešajiem maršrutiem, un cieš no gaisa satiksmes kavējumiem, kas rada ievērojamus ekonomiskus zaudējumus un kaitējumu videi. Eiropas gaisa telpas sadrumstalotība aviosabiedrībām rada augstas papildu izmaksas, kuru aplēstā summa ir aptuveni 5 miljardi euro gadā[16]. Tās galu galā sedz gaisa satiksmes pasažieri un Eiropas ekonomika. Gaisa satiksmes nepārtrauktā pieauguma dēļ pastāvošā gaisa satiksmes vadības sistēma vairs nav ilgtspējīga drošības, jaudas un izmaksu ziņā.

Paātrinot Eiropas Vienotās gaisa telpas ieviešanu ar jaunu pasākumu kopumu, ieskaitot likumdošanas darbības (piemēram, institucionālās iekārtas precizēšana, tirgus principu pastiprināšana attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, SESAR izvēršanas paātrināšana, darbības veiktspējas shēmas pārdefinēšana un Komisijas nodrošināšana ar skaidriem noteikumu izpildes mehānismiem, jo īpaši attiecībā uz funkcionālajiem gaisa telpas blokiem), tiks nojaukti pastāvošie šķēršļi un radīts liela apmēra pieaugums veiktspējas un efektivitātes aspektā. Tas vēl vairāk uzlabos aviācijas drošību Eiropā, pazeminās transporta izmaksas pilsoņiem un uzņēmumiem un samazinās atsevišķu reisu radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot tiešākus maršrutus.

              Enerģētika

4. pamatdarbība

Uzlabot trešās enerģētikas paketes īstenošanu un izpildi un padarīt par īstenību pārrobežu tirgus, kas dos labumu patērētājiem

Integrēts enerģijas tirgus palīdz samazināt enerģijas cenas un veicina ieguldījumus. Ir aplēsts, ka patērētāji visā ES varētu ietaupīt līdz pat 13 miljardiem euro gadā, ja tie visi pārslēgtos uz vislētāko pieejamo elektroenerģijas tarifu[17]. Integrēts enerģijas tirgus arī labāk nodrošina ES ar enerģiju, nekā spētu 27 mazāka apmēra enerģijas tirgi, un sekmē pāreju uz zema CO2 emisiju līmeņa enerģētikas sistēmām ar viszemākajām izmaksām.

Enerģijai jābūt spējīgai nonākt tur, kur tā vajadzīga, bez fiziskiem šķēršļiem pie valstu robežām. Neraugoties uz to, ka tika pieņemta trešā enerģētikas pakete, pilnībā integrēts Eiropas iekšējais enerģijas tirgus vēl nav sasniegts, un tas kaitē visiem enerģijas patērētājiem, tostarp privātajām mājsaimniecībām. Lai līdz 2014. gadam izpildītu saskaņoto mērķi pabeigt iekšējo enerģijas tirgu, dalībvalstīs būtu vērienīgi jāīsteno pašreizējie noteikumi un to izpilde jānodrošina spēcīgām un neatkarīgām valsts un ES iestādēm. Bez tam šajā desmitgadē ir vajadzīgi prāvāki ieguldījumi mūsu energosistēmās, lai modernizētu ES tīklus, mazinātu CO2 emisijas energosistēmās un nodrošinātu to energoefektivitāti[18].

Drīz Komisija nāks klajā ar paziņojumu, kurā būs inventarizēts paveiktais virzībā uz iekšējā enerģijas tirgus izveidi un ierosināti pasākumi, kas var nodrošināt, ka ES enerģijas tirgus realizē savu potenciālu un apmierina ES pilsoņu un uzņēmumu vajadzības un gaidas.

2.2.        Pilsoņu un uzņēmumu pārrobežu mobilitātes veicināšana

Pilsoņu un uzņēmumu mobilitāte ir Eiropas integrācijas un vienotā tirgus pamatā. Komisija turpinās strādāt, lai iemiesotu savu redzējumu par tādu vienoto tirgu, kurā pilsoņi, darba ņēmēji un uzņēmumi var brīvi pārvietoties pār robežām, kad un kur vēlas, un bez nepamatotiem ierobežojumiem, kas noteikti atšķirīgajos valstu normatīvajos aktos. Mobilitāte ir priekšnosacījums, lai vienotais tirgus realizētu savu potenciālu gan sociālajā, gan kultūras, politiskajā un ekonomiskajā plāksnē.

Zemas mobilitātes cena ir augsta. Neraugoties uz to, ka darba vakanču skaits kopš 2009. gada vidus ir audzis, bezdarba līmenis daudzās dalībvalstīs ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Tajā pašā laikā uzņēmumu pārrobežu mobilitāti kavē grūtības finansēt jaunus uzņēmējdarbības projektus un administratīvais slogs. Kaut arī ES labāka regulējuma programma ir ļāvusi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, pastāvīga uzmanība ir jāpievērš nevajadzīga regulatīvā un administratīvā sloga samazināšanai. Tādēļ svarīgajiem nākamajiem soļiem ceļā uz mūsu kopējā redzējuma īstenojumu ir jāsaskaņo darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pārrobežu aspektā, jāuzlabo piekļuve finansējumam un jāuzlabo uzņēmējdarbības vide Eiropā.

              Pilsoņu mobilitāte

5. pamatdarbība

Attīstīt portālu EURES kā patiesu Eiropas darbā iekārtošanas un darbā pieņemšanas līdzekli

ES ir veikusi nozīmīgus pasākumus, lai veicinātu iedzīvotāju mobilitāti. ES tiesību akti ļauj eksportēt savas likumā paredzētās sociālā nodrošinājuma tiesības uz dalībvalsti, kurā tiek meklēts darbs. Tā paredz citā dalībvalstī iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Tīkls EURES un tā portāls saista valstu nodarbinātības dienestus un piedāvā informāciju un konsultācijas par darba piedāvājumiem un darba apstākļiem citās dalībvalstīs.

Tomēr instrumentus un pasākumus, kas pieskaņo darba piedāvājumu darba meklētājiem visās dalībvalstīs, var vēl vairāk uzlabot, lai veicinātu patiesu Eiropas darba tirgu. Šajā nolūkā Komisija pārveidos EURES par efektīvāku instrumentu ES iekšējai pieņemšanai darbā, iekārtošanai darbā un darba vietu piemeklēšanai. Apvienojumā ar tiešsaistes instrumentiem, kas palielina prasmju un kvalifikācijas pārredzamību un sadarbspēju, kā Europass un Eiropas kvalifikāciju sistēma, pakalpojumu lielāka pieejamība EURES ietvaros vēl vairāk veicinās darba ņēmēju pārrobežu mobilitāti. Tas palīdzēs samazināt darbaspēka nepiemērotību un pozitīvi ietekmēs nodarbinātības līmeni un ekonomisko ieguvumu. Komisija izvērtēs EURES iespēju aptvert arī arodpraksi un stažēšanos.

Vairāk būtu arī jādara, lai sekmētu ES strādājošo trešo valstu piederīgo mobilitāti, it īpaši, Padomei un Parlamentam strauji pieņemot priekšlikumus par pārcelšanu uzņēmuma ietvaros (ICT) un sezonas darbiniekiem.

Papildu sociālās nodrošināšanas tiesību, tostarp pensijas, pārnesamība ir vēl viens svarīgs faktors darba ņēmēju mobilitātei starp dalībvalstīm. Kā jau norādīts 2011. gada aprīļa Vienotā tirgus aktā, lai veicinātu mobilitāti, pilsoņiem jābūt iespējai veidot un saglabāt savas fondēto pensiju tiesības, kad viņi pārceļas uz citu dalībvalsti. Komisija atzinīgi vērtē to, ka Padome ir piekritusi atsākt sarunas par grozījumiem Komisijas 2007. gada likumdošanas priekšlikumā, lai sasniegtu šo mērķi.

              Piekļuve finansējumam

6. pamatdarbība

Veicināt ilgtermiņa ieguldījumus reālajā ekonomikā, atvieglinot piekļuvi ilgtermiņa ieguldījumu fondiem

Daudziem uzņēmumiem ES piekļuve finansējumam finanšu krīzes dēļ ir kļuvusi ievērojami sarežģītāka, lai gan kredītresursu trūkums ir novērsts, arī līdz ar Eurosistēmas ārkārtas likviditātes nodrošināšanu 2011. gada beigās. Finansēšanas nosacījumi saglabājas stingri, īpaši jaunizveidotiem uzņēmumiem un MVU, un valstīs, kuru ekonomiku krīze ir skārusi vissmagāk. 45 % kritums riska kapitāla finansējuma piesaistē pēc krīzes ievērojami ierobežo novatoriskiem uzņēmumiem pieejamo finansējumu[19].

Gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme ir pilnīgi atkarīga no finansējuma pieejamības ilgākā laika periodā. Jau ir veiktas darbības ES līmenī, lai veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus reālajā ekonomikā, it īpaši finansēšana no ES finansēšanas instrumentiem[20] un Eiropas Investīciju bankas[21], stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva[22] un Komisijas rīcības plāns, kas uzlabos MVU piekļuvi finansējumam, apvienojot finansiālus un reglamentējošus pasākumus. Papildinot diskusijas Eiropadomē par izaugsmi un darba vietām, Komisija kopā ar dalībvalstīm apņēmās veikt mērķtiecīgu pārprogrammēšanu, lai struktūrfondus izmantotu MVU piekļuves finansējumam uzlabošanai, kas ir arī viens no galvenajiem nākamā finansēšanas perioda elementiem. Komisija arī paziņoja, ka tiks pārskatīta jaunu banku kapitāla pietiekamības prasību ietekme sakarā ar jauno "Bāzeles III" standartu īstenošanu dažās svarīgās jomās, piemēram, MVU finansēšanā.

Tomēr šāda veida "ilgtermiņa ieguldīšana" reālajā ekonomikā paliek ierobežota. Konkrētie šā jautājuma politiskie risinājumi tiks izvērtēti kopsakarā ar gaidāmo zaļo grāmatu par ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanu ES ekonomikā. Turklāt Komisija iesniegs priekšlikumus par ilgtermiņa ieguldījumu fondu iespējamām formām. Ieguldījumu fondi var atvērt jaunus finansēšanas avotus ilgtermiņa projektiem un privātiem uzņēmumiem. Tie var būt pievilcīgs piedāvājums privātajiem ieguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtermiņā, dažādot risku un dod priekšroku stabilai peļņai ar zemāku nepastāvību, ciktāl tiek nodrošināts nepieciešamais ieguldītāju aizsardzības līmenis.

Riska kapitāls ir būtisks papildinājums bankas finansējumam, ja runa ir par finansējuma sniegšanu maziem uzņēmumiem, kuriem ir izaugsmes potenciāls. Saskaņā ar I vienotā tirgus aktu Komisija ierosināja regulu, lai riska kapitāla fondiem atvieglotu kapitāla piesaistīšanu un pārrobežu ieguldījumus. Šim nolūkam Komisija 2012. gadā pabeigs izvērtēt iespējamos nodokļu šķēršļus, kas kavē pārrobežu riska kapitāla ieguldījumus, un uz tā pamata apsvērs nākamos soļus, lai 2013. gadā ierosinātu risinājumus, vienlaikus novēršot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu[23].

              Uzņēmējdarbības vide

7. pamatdarbība

Modernizēt ES maksātnespējas noteikumus, lai atvieglinātu uzņēmumu izdzīvošanu, un sagādāt uzņēmējiem otru iespēju

Uzņēmumi, kas darbojas Eiropā, gūst labumu no vispārējas pozitīvas uzņēmējdarbības vides, ko ES vēl vairāk uzlabo ar labāka tiesiskā regulējuma programmu. Tomēr iespējams darīt vairāk. Eiropai vajadzīgi moderni maksātnespējas tiesību akti, kas pamatā palīdz spēcīgiem uzņēmumiem izdzīvot, mudina uzņēmējus uzņemties saprātīgu risku un ļauj kreditoriem piešķirt aizdevumus ar izdevīgākiem noteikumiem. Mūsdienīgi maksātnespējas likumi ļauj uzņēmējiem izmantot otru iespēju un nodrošina augsti kvalitatīvas, ātras procedūras gan debitoru, gan kreditoru interesēs. Tādēļ nepieciešams izveidot nosacījumus, ar kādiem ES mērogā atzīst dalībvalstu maksātnespējas un     parāda nokārtošanas shēmas, kas ļauj finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atkal kļūt par konkurējošiem ekonomikas dalībniekiem. Mums jānodrošina vienkāršas un efektīvas maksātnespējas procedūras visos gadījumos, kad ir aktīvi vai parādi vairākās dalībvalstīs. Ir vajadzīgi noteikumi par koncernu maksātnespējas procesu, kas maksimāli palielinātu to izdzīvošanas izredzes. Šim nolūkam Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu par Eiropas Maksātnespējas regulas modernizāciju.

Tomēr mums jādara vēl vairāk. Pašlaik daudzās dalībvalstīs trūkst iecietības pret bankrotiem un spēkā esošie noteikumi neļauj godīgiem novatoriem bankrotēt ātri un bez augstām izmaksām. Mums ir jāpaver ceļš pasākumiem un stimuliem dalībvalstīm, lai kliedētu aizspriedumus par to, ka maksātnespēja ir saistīta ar neveiksmīgu uzņēmējdarbību, un samazinātu pārlieku garos parāda dzēšanas termiņus. Mums arī jāapsver, kā turpmāk varētu uzlabot valsts maksātnespējas tiesību aktu efektivitāti, lai  iekšējā tirgū izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām. Tālab Komisija iesniegs paziņojumu kopā ar Eiropas Maksātnespējas regulas jauno redakciju.

Papildu pasākumi ir vajadzīgi, lai turpinātu uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Valstu nodokļu sistēmu atšķirības rada ievērojamu administratīvo slogu uzņēmumiem, kuru darbība šķērso ES robežas. Tas, ka katra dalībvalsts piemēro atšķirīgus PVN noteikumus un procedūras, rada īpašas problēmas[24], it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlas darboties citā dalībvalstī. Tāpēc Komisija ir paziņojusi, ka ierosinās ieviest standarta PVN deklarācijas, kas ļaus uzņēmējiem fakultatīvi aizpildīt standarta PVN deklarāciju, nevis atšķirīgas PVN veidlapas katrā dalībvalstī[25].

Ekonomisko izaugsmi aizvien vairāk virza ieguldījumi nemateriālajos aktīvos, piemēram, pētniecībā un izstrādē, patentos un zinātībā. Tas liek uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai nodrošinātu, ka tā efektīvi veicina un aizsargā radītspēju un inovāciju. Attīstot vienošanos, kas tika panākta Eiropadomes jūnija sanāksmē, ievērojams solis šajā virzienā būtu tiesību akti par vienotu patentaizsardzību ES līdz ar vienotu specializētu jurisdikciju, kas ir viena no 2011. gada aprīļa Vienotā tirgus akta pamatdarbībām. Tai būtu jāpalīdz līdz 2014. gadam veikt pirmo Eiropas patenta reģistrāciju ar vienotām tiesiskām sekām un visā Eiropas Savienībā samazināt patentēšanas izmaksas un izmaksas, kas iesaistītas ar patentu tiesvedību. Lai veicinātu ieguldījumus nemateriālajos aktīvos un palīdzētu novatoriskiem uzņēmumiem to pētniecības un izstrādes darbības pārvērst konkurētspējīgos ieguvumos, Komisijas dienesti izskatīs jautājumu par intelektuālā īpašuma vērtēšanas metodēm un apsvērs iespēju risināt ļoti sadrumstaloto tiesisko regulējumu attiecībā uz uzņēmējdarbības noslēpumu aizsardzību ar nolūku uzņēmumiem un pētniecības iestādēm padarīt drošāku un lētāku vērtīgu zināšanu un informācijas licencēšanu, nodošanu un koplietošanu visā iekšējā tirgū.

2.3.        Atbalsts digitālajai ekonomikai visā Eiropā

Digitālā ekonomika ienes radikālas pārmaiņas vienotā tirgus darbībā. Digitālā ekonomika, pateicoties tās inovāciju potenciālam, ātrumam un pārrobežu ietekmei, var sekmēt vienotā tirgus integrāciju, to paceļot jaunā līmenī. Komisija ir izvirzījusi redzējumu — tādu digitālo ekonomiku, kas sniedz noturīgas ekonomiskās un sociālās priekšrocības, kuru pamatā ir mūsdienīgi tiešsaistes pakalpojumi un ātrdarbīgi interneta savienojumi. Visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jābūt iespējai piedalīties šajā digitālajā ekonomikā un vienlaikus būt pasargātiem no nelikumīgas tirdzniecības. Dažās no svarīgākajām ekonomikām laikposmā no 2006. līdz 2011. gadam interneta ekonomika jau veidoja 21 % no IKP izaugsmes[26]. Digitālajai ekonomikai ir spēcīga papildu ietekme, kas uzlabo ražīgumu un rod jaunus risinājumus tādai sociālai problemātikai kā sabiedrības novecošanās, sociālā iekļautība un izglītība.

Ir jāiegulda vairāk centienu, lai raitā tempā izdotos sasniegt mērķus, kas izklāstīti Digitālajā programmā Eiropai[27] un paziņojumā par e-tirdzniecību un tiešsaistes pakalpojumiem[28]. Nākamie nozīmīgie soļi, kas jāsper, ir novērst pārrobežu tiešsaistes pakalpojumu fragmentāciju, risināt problēmas saistībā ar ieguldījumiem ātrdarbīgos tīklos un baudīt priekšrocības, ko publiskajā pārvaldē sniedz bezpapīru lietvedība.

              Pakalpojumi

8. pamatdarbība

Atbalstīt tiešsaistes pakalpojumus, uzlabojot maksājumu pakalpojumu efektivitāti ES

Pakalpojumu nozarē tiešsaistes pakalpojumi piedāvā īpašas priekšrocības. Lai šīs priekšrocības izmantotu, būs nepieciešami pareizi priekšnoteikumi, jo īpaši pārrobežu aspektā. Jau 2011. gada aprīlī pieņemtajā Vienotā tirgus aktā bija norādīts, ka īpaši liela vērība ir jāpievērš maksājumu pakalpojumiem, kā arī tiešsaistē pasūtīto preču piegādes pakalpojumiem. Tā kā 35 % interneta lietotāju pirkumus tiešsaistē neveic, jo apšauba izmantotās maksājumu metodes, un ņemot vērā atlikušos šķēršļus, kas neļauj piekļūt tirgum[29], maksājumu tirgus uzlabošanai ir prioritāra nozīme. Jārisina virkne jautājumu, kā nepietiekama harmonizācija, neefektīva konkurence dažās karšu un interneta maksājumu jomās, kā arī stimulu trūkums tehnisko standartu ieviešanai, piemēram, mobilo maksājumu jomā. Tālab Komisija ierosina pārskatīt Maksājumu pakalpojumu direktīvu. Komisija nāks klajā arī ar tiesību akta priekšlikumu attiecībā uz daudzpusējām starpbanku komisijas maksām par maksājumiem ar norēķinu karti.

Tādi tiešsaistē pasūtīto preču sūtījumu piegādes pakalpojumi, kas ir efektīvi, uzticami un kurus var atļauties, ir papildu prioritāte, saistībā ar kuru Komisija pieņems lēmumus par turpmāko, kas veicams 2013. gadā pēc tam, kad būs noslēgusies sabiedriskā apspriešana.

Ar mērķi līdz 2015. gadam apzināt Pakalpojumu direktīvas sniegto izaugsmes potenciālu Komisija šā gada jūnijā nāca klajā ar rīcības plānu[30], kā bija paredzēts 2011. gada Vienotā tirgus aktā. Dalībvalstīm un Komisijai jāsadarbojas, lai, sekojot Eiropadomes aicinājumam, nekavējoties īstenotu iecerētos pasākumus. Dalībvalstīm un Komisijai ir jāpiegriež īpaša vērība tam, vai tiek ievērota Pakalpojumu direktīva un vai tiek optimizēta tās ekonomiskā ietekme, kā arī jāvelta pienācīga uzmanība iecerētajai hartai par pilnībā elektroniskiem vienotajiem kontaktpunktiem un savstarpēju to noteikumu izvērtējumu, kas regulē reglamentētās profesijas. Tām arī jāgarantē Pakalpojumu direktīvā iekļautās nediskriminācijas klauzulas pilnīga piemērošana, lai pakalpojumu sniedzēji nevarētu diferencēt savus klientus, vadoties pēc to valstspiederības vai dzīvesvietas, izņemot gadījumos, kad tam ir objektīvs pamatojums.

Gaidāmā Eiropas mazumtirdzniecības rīcības plāna satvarā Komisija pastiprinās centienus konstatēt negodīgu tirdzniecības praksi un cīnīties pret to atbilstīgi saistībām, ko tā uzņēmusies saskaņā ar 2011. gada aprīlī pieņemto Vienotā tirgus aktu. Šāda negodīga tirdzniecības prakse īpaši lielu kaitējumu nodara maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ja šajā procesā, tiecoties likvidēt negodīgu tirdzniecības praksi, netiks sasniegti apmierinoši rezultāti, citstarp sakarā ar Augsta līmeņa forumu par labāku pārtikas apgādes ķēdes darbību, Komisija 2013. gadā apsvērs, kādai vajadzētu būt turpmākajai rīcībai.

              Digitāls vienotais tirgus

9. pamatdarbība

Samazināt izmaksas un palielināt efektivitāti ātrdarbīgas sakaru infrastruktūras izvēršanā

Ātrdarbīgas platjoslas pieejamība ir faktors, no kura atkarīga inovācija, konkurētspēja un nodarbinātība. Par 10 % palielinot platjoslas pieslēguma pieejamību, IKP ik gadus pieaugtu par 1–1,5 %[31] un veidotos darba ražīguma ieguvumi 1,5 % apmērā[32]. No platjoslas pieslēguma izrietoši jauninājumi uzņēmumos ģenerē nodarbinātību un var līdz 2020. gadam izveidot vēl 2 miljonus darba vietu[33].

Tomēr, neraugoties uz sasniegtajiem rezultātiem, ES joprojām nākas cīnīties ar nepietiekamiem ieguldījumiem ātrdarbīgos platjoslas tīklos vienotā tirgus telpā un, diemžēl, tā vēl ir tālu no mērķiem, kas attiecībā uz ātrdarbīgu internetu izvirzīti digitalizācijas programmā[34]. Galvenā problēma, kāpēc ieguldījumus raksturo šāds latentums, ir nepamatoti augstas inženiertehniskās izmaksas, kas var veidot līdz pat 80 % no kopējām izmaksām šajā jomā un kuras būtu pavisam vienkārši iespējams samazināt pat par vienu ceturtdaļu, ja pastāvošo infrastruktūru savstarpēji izmantotu dažādos veidos dažādiem pakalpojumiem[35]; vienotais tirgus var būtiskā mērā palīdzēt paātrināt progresu, risinot šo galveno problēmu. Komisija ierosinās vienotus noteikumus, kas ļaus operatoriem pilnībā izmantot izmaksu samazināšanas potenciālu, kāds piemīt platjoslas izmantošanai.

Ja Eiropas Parlaments un Padome pieņems Komisijas priekšlikumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu bez kavēšanās, tas palīdzēs efektīvi izvērst ātrdarbīgās platjoslas un digitālo pakalpojumu infrastruktūru, attiecīgi efektīvi izmantojot ES budžetu privāto ieguldījumu novirzīšanai svarīgā ekonomikas nozarē.

Lai mūsu veidotais digitālā vienotā tirgus redzējums kļūtu par realitāti, ES nekavējoties jārisina virkne citu atvasinātu jautājumu, tostarp to, kā vienotajā tirgū vissekmīgāk izmantot frekvenču spektru, un jāapsver, vai ir nepieciešams izdarīt pielāgojumus ES telekomunikāciju tiesībās un autortiesībās. Šo jautājumu Komisija ir paredzējusi izvirzīt uzmanības centrā, pirmkārt, analizējot, kāda ietekme ir bijusi zaļajai grāmatai par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē.

              Elektronisko rēķinu sagatavošana publiskā iepirkuma procedūrās

10. pamatdarbība

Panākt, lai elektroniska rēķinu sagatavošana kļūtu par standarta praksi publiskā iepirkuma procedūrās

Pārejai uz “bezpapīra” publisko pārvaldi, jo īpaši pārrobežu mērogā, vajadzētu būt Eiropas Savienības un dalībvalstu vidējā termiņa mērķim. Digitālajā programmā Eiropai[36] ir ietverts aicinājums līdz 2015. gadam par 50 % palielināt e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanu ES iedzīvotāju vidū, bet par 80 % — ES uzņēmumu vidū. Īpaši daudzsološa joma ir elektronisko rēķinu sagatavošana, kurai pēc Komisijas aicinājuma līdz 2020. gadam būtu jākļūst par galveno rēķinu sagatavošanas metodi ES[37].

Ieviešot leģislatīvus pasākumus, ar kuriem e-rēķini kļūtu par ierastu praksi publiskā iepirkuma procedūrās, publiskais sektors kļūs par galveno e-rēķinu tirgu un dzinējspēku to plašākai izmantošanai ekonomikā. Pieņemot minētos pasākumus, publiskā iepirkuma procedūras pēc finansējuma piešķiršanas būs efektīvākas un samazināsies gan iepirkumā iesaistīto pušu, gan nodokļu maksātāju izmaksas. Tas arī palīdzēs mazināt to gadījumu skaitu, kad publiskajai pārvaldei veicamie maksājumi kavējas. Attiecībā uz publisko sektoru provizoriskas aplēses liecina, ka dažos turpmākajos gados, visus rēķinus iesniedzot elektroniskā formātā, ik gadus varētu veidoties ietaupījumi aptuveni 1 miljarda euro apmērā[38].

Turklāt ir jārīkojas, lai izvairītos no vēl lielākas iekšējā tirgus fragmentācijas, ko izraisa notiekošā valstu e-rēķinu sistēmu veidošanās, kuras darbojas uz dažādu, nereti valsts mēroga, standartu bāzes. Tas, savukārt, rada sarežģījumus un palielina izmaksas uzņēmumiem, kas slēdz pārrobežu līgumus ar publiskās pārvaldes struktūrām ES. Tālab Komisija ierosinās konkrētus pasākumu šo mērķu sasniegšanai 2013. gadā.

Pāreja uz e-rēķiniem publiskā iepirkuma jomā papildinās aizsākto ES publiskā iepirkuma noteikumu modernizāciju[39], kas ir viena no 2011. aprīlī pieņemtajā Vienotā tirgus aktā paredzētajām pamatdarbībām. Tās publiskās struktūras, kurās jau tagad izmanto elektroniskus līdzekļus preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumiem, ziņo par ietaupījumiem 5 %–20 % apmērā. Ieviešot ES mēroga e-iepirkumu, valstu budžetos ES ik gadus izdotos ietaupīt vismaz 100 miljardus euro[40]. Šādā perspektīvā Komisija ierosināja līdz 2016. gada vidum īstenot pilnīgu pāreju uz e-iepirkumu pirms līguma noslēgšanas[41]. Padomei un Parlamentam šis priekšlikums būtu jāpieņem bez kavēšanās.

2.4.        Sociālās uzņēmējdarbības, kohēzijas un patērētāju uzticēšanās stiprināšana

Tā kā ekonomikas krīze visvairāk iedragā tieši visneaizsargātāko mūsu sabiedrības un teritoriju daļu, Komisijai ir izveidojusi redzējumu, ar kuru saskaņā vienotā tirgus politika nodrošina iekļaujošu, nediskriminējošu izaugsmi, dara iespējamu ekonomikas un sociālo līdzdalību un skubina teritoriālo kohēziju. Vidējie bezdarba rādītāji ES 2012. gada jūlijā bija 10,4 % [42], un aptuveni 81 miljons Eiropas iedzīvotāju atrodas uz nabadzības riska sliekšņa[43], kas vēl vairāk akcentē nepieciešamību rīkoties. Vienotā tirgus politikai jāpalīdz izskaust atstumtības cēloņus, kas iesakņojušies mūsu sabiedrībā.

Sociālā ekonomika un sociālie uzņēmumi ir pamatelementi, kas nodrošina sociālu inovāciju, iekļautību un uzticēšanos. Lai padziļinātu uzticēšanos vienotajam tirgum un nostiprinātu sociālo tirgus ekonomiku, uzņēmumiem ir jābūt ārkārtīgi atbildīgiem un inovatīviem, tā, lai tie pozitīvi ietekmētu gan sabiedrību, gan vidi. Uzticēšanās ir ārkārtīgi svarīga patērētājiem, lai tie varētu pilnībā izmantot vienoto tirgu un justos droši patērēt preces un pakalpojumus, ko tie iegādājas savā valstī vai no citas dalībvalsts.

              Patērētāji

11. pamatdarbība

Uzlabot ES apritē esošo produktu drošumu, ieviešot saskaņotākus produktu drošuma un tirgus uzraudzības noteikumus, kā arī pilnveidojot šo noteikumu izpildi

ES ir izveidots raits, efektīvs un uzticams tīkls, kura nolūks ir nodrošināt atbilstību nekaitīguma noteikumiem. Tomēr ir iespējams vēl vairāk uzlabot jau ieviesto mehānismu saskaņotību un izpildi. Vienotajā tirgū, kurā norit produktu brīva kustība 27 valstu teritorijās, tirgus uzraudzībai ir jābūt ārkārtīgi koordinētai, lai būtu iespējams operatīvi reaģēt plašā teritorijā. Ar tirgus uzraudzības pasākumiem ir jāspēj identificēt nedrošus vai citā ziņā kaitīgus produktus, ir jāliek šķēršļi šādu produktu nokļūšanai tirgū vai tie no tirgus ir jāizņem, un ir jāpiemēro sankcijas negodīgiem tirgus dalībniekiem vai tādiem, kuru darbība ir krimināli sodāma. Tam jādarbojas kā iedarbīgam preventīvam signālam.

Komisija ierosinās leģislatīvu un neleģislatīvu pasākumu bloku, ar kuru ir paredzēts nodrošināt patērētājiem tādu viendabīgāku vienoto tirgu, kurā pieejamie produkti ir droši un atbilstoši prasībām un kurā tiek nodrošināta labāka veselības, drošības un vides aizsardzība. Tādējādi izdosies pazemināt arī atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem un tiks palīdzēts likvidēt negodīgu konkurenci no krāpniecisku uzņēmumu puses, it sevišķi, uzlabojot produktu drošības pārbaužu koordinēšanu uz ES ārējām robežām.

Līdztekus iepriekš izklāstītajam patērētāji pieprasa arvien izsmeļošāku informāciju par precēm, ko tie iegādājas. Šādas informācijas pārredzamība un salīdzināmība ir priekšnoteikums, lai patērētāji varētu izdarīt saprātīgu izvēli. Kā paziņots 2011. gada aprīlī pieņemtajā Vienotā tirgus aktā, Komisija ierosinās metodes produktu ietekmes uz vidi (tostarp siltumnīcefekta gāzu emisiju) aprēķināšanai un nāks klajā ar priekšlikumiem tam, kādā veidā pa šo ietekmi varētu informēt patērētājus.

              Sociālā kohēzija un sociālā uzņēmējdarbība

12. pamatdarbība

Visiem ES iedzīvotājiem nodrošināt bankas maksājumu konta pieejamību, bankas kontu apkalpošanas maksas pārredzamību un salīdzināmību, kā arī atvieglināt bankas konta maiņu

Maksājumu kontu un citu bankas pakalpojumu pieejamība ir kļuvusi par svarīgu aspektu, no kura ir atkarīga līdzdalība ekonomiskajā un sociālajā dzīvē, bet, diemžēl, joprojām nākas saskarties ar diskrimināciju, piemēram, dzīvesvietas, valsts piederības vai zema ienākumu līmeņa dēļ. Tā kā ar maksājumu kontu ir saistīts plašs pakalpojumu spektrs, tam ir ļoti liela nozīme iedzīvotāju integrācijā plašākā sociālā un ekonomiskā kopienā. Tālab ir nepieciešams sniegt palīdzību tiem iedzīvotājiem, kas saskaras ar grūtībām, cenšoties atvērt bankas kontu, lai atvieglinātu sociālo un teritoriālo kohēziju un mobilitāti. Turklāt, tā kā joprojām fakti liecina par problēmām saistībā ar banku maksājumu informācijas skaidrību, ES iedzīvotājiem ir grūti izdarīt pamatotu izvēli. Tā rezultātā patērētāji atturas no bankas konta maiņas, jo banku piedāvājumus salīdzināt ir sarežģīti. Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem šo jautājumu risināšanai.

Komisija sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvā, ko tā pieņēma 2011. gadā[44], ir izklāstījusi rīcības plānu sociālo uzņēmumu nozīmes stiprināšanai vienotajā tirgū, kā paredzēts arī 2011. gada aprīļa Vienotā tirgus aktā. Minēto rīcības plānu šobrīd īsteno ciešā saistībā ar ekspertu grupu sociālās uzņēmējdarbības jautājumos un attiecīgām iesaistītajām personām. 2014. gada sākumā Komisija izvērtēs paveikto un apsvērs, kas vēl ir jādara sociālās uzņēmējdarbības sekmēšanai. Komisija 2012. gada 1. oktobrī iedibināja jaunu apbalvojumu — Diogo Vasconcelos vārdā nosaukto balvu, ko piešķir par  sociālās inovācijas sasniegumiem.

Sociālās uzņēmējdarbības jomā vissteidzamāk risināmais jautājums ir attīstīt rīkus, kā pastiprināt uzticēšanos sociālajiem uzņēmumiem un uzlabot to pamanāmību. Jāvienojas par jauniem rīkiem, ar ko patērētājiem, baņķieriem, investoriem un publiskajām struktūrām uzskatāmi parādīt, kāds ir sociālo uzņēmumu devums. Komisija izstrādās metodes sociālo uzņēmumu radīto sociālo un ekonomisko labumu definēšanai kvantitatīvā izteiksmē. Izstrādāt šādus precīzus un sistemātiskus mērījumu mehānismus, lai izvērtētu sociālo uzņēmumu ietekmi uz kopienu, vienlaikus nenosmacējot to darbību ar pārlieku birokrātijas slogu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai apliecinātu, ka sociālajos uzņēmumos ieguldītā nauda nes lielus ietaupījumus un ienākumus (piemēram, nodokļu vai radīto darba vietu izteiksmē). Šādas metodes sociālās ietekmes mērīšanai cita starpā būs nepieciešamas arī, lai īstenotu Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības fondu priekšlikumu vai finanšu instrumentu sociālās uzņēmējdarbības atbalstam, kas paredzēti Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmā, par kuru pašlaik tiek risinātas sarunas Eiropas Parlamentā un Padomē.

Tā kā proaktīva darbinieku iesaistīšanās uzņēmumos, kas tos nodarbina, nozīmīgā mērā ietekmē šo uzņēmumu sabiedrisko atbildību un produktivitāti, Komisija atvēlēs uzmanību arī jautājumam par kooperatīviem un darbinieku līdzdalību akciju kapitālā.

Visbeidzot, nedrīkst pieļaut, lai invaliditāte, tostarp ar novecošanu saistīta invaliditāte, būtu šķērslis, kas neļauj indivīdiem vai indivīdu grupām gūt labumu no vienotā tirgus sniegtajām priekšrocībām. Komisija pašlaik izstrādā iniciatīvu tādu personu piekļuvei precēm un pakalpojumiem vienotajā tirgū, kurām ir invaliditāte.

3.           SECINĀJUMI

II vienotā tirgus aktā ir izklāstītas divpadsmit neatliekamas prioritārās rīcības jomas, kurās Komisija koncentrēs savus centienus, lai atbalstītu izaugsmi, nodarbinātību un uzticēšanos vienotajam tirgum. Šīs prioritārās darbības ir turpmākie soļi uz priekšu, kas jāsper, tuvojoties izveidotajam redzējumam — augsti konkurētspējīgai sociālai tirgus ekonomikai. Ir vajadzīga kopīga rīcība, jo īpaši Eiropas institūciju un dalībvalstu sadarbība, lai pēc iespējas drīz šīs prioritārās darbības ieviestu praksē. Komisija apņemas līdz 2013. gada pavasarim nākt klajā ar visiem svarīgākajiem tiesību aktu priekšlikumiem, savukārt ar visiem svarīgākajiem neleģislatīvajiem priekšlikumiem — vēlākais līdz 2013. gada beigām. Komisija pauž aicinājumu Eiropas Parlamentam un Padomei nekavējoties iepazīties ar visiem svarīgākajiem tiesību aktiem un tos prioritārā kārtā pieņemt līdz 2014. gada pavasarim.

II vienotā tirgus akts, ja tā īstenošana norisināsies bez traucējumiem, līdztekus I vienotā tirgus akta rezultātiem pavērs jaunu ceļu uz izaugsmi, nodarbinātību un sociālo kohēziju 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Iecerēto pasākumu īstenošana būs pierādījums Eiropas apņēmībai veidot jaunu izaugsmi saskaņā ar vienotu programmu izkļūšanai no krīzes. Kopīgiem spēkiem mums ir jārīkojas nekavējoties un mērķtiecīgi. Gaidīt vairs nedrīkst.

              I PIELIKUMS: II VTA PAREDZĒTO PAMATDARBĪBU SARAKSTS

|| Mehānisms || Pamatdarbība || Komisijas priekšlikums

Pilnīgi integrētu tīklu izveide vienotajā tirgū

1. || Dzelzceļa transports || Pieņemt ceturto dzelzceļa pasākumu kopumu, lai uzlabotu dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un izmaksu efektivitāti || Nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu paredzēts 2012. gada 4. ceturksnī.

2. || Jūras transports || Pieņemt “zilās zonas” pasākumu kopumu, lai izveidotu patiesi vienotu jūras transporta tirgu || Nākt klajā ar tiesību aktu un neleģislatīvu pasākumu kopumu paredzēts 2013. gada 2. ceturksnī.

3. || Gaisa transports || Paātrināt Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu, pieņemot jaunu pasākumu kopumu || Nākt klajā ar rīcības plānu, kurā ietverti likumdošanas pasākumi, paredzēts 2013. gada 2. ceturksnī.

4. || Enerģētika || Īstenot rīcības plānu nolūkā uzlabot trešā enerģētikas pasākuma kopuma piemērošanu un izpildi || Nākt klajā ar rīcības plānu paredzēts 2012. gada 4. ceturksnī.

Pilsoņu un uzņēmumu pārrobežu mobilitātes veicināšana

5. || Pilsoņu mobilitāte || Attīstīt portālu EURES kā reālu Eiropas mēroga instrumentu iekārtošanai un pieņemšanai darbā || Paredzams, ka Komisija leģislatīvu lēmumu pieņems 2012. gada 4. ceturksnī.

6. || Piekļuve finansējumam || Veicināt ilgtermiņa ieguldījumus reālajā ekonomikā, atvieglinot piekļuvi ilgtermiņa ieguldījumu fondiem || Nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu paredzēts 2013. gada 2. ceturksnī.

7. || Uzņēmējdarbības vide || Modernizēt ES maksātnespējas noteikumus, lai atvieglinātu uzņēmumu izdzīvošanu un dotu otru iespēju uzņēmējiem || Nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu un paziņojumu paredzēts 2012. gada 4. ceturksnī.

Atbalsts digitālajai ekonomikai visā Eiropā

8. || Pakalpojumi || Pārskatīt Maksājumu pakalpojumu direktīvu un nākt klajā ar priekšlikumu attiecībā uz daudzpusējām starpbanku komisijas maksām, lai uzlabotu maksājumu pakalpojumu efektivitāti ES || Nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu paredzēts 2013. gada 2. ceturksnī.

9. || Digitālais vienotais tirgus || Pieņemt kopējus noteikumus nolūkā samazināt ātrdarbīgas platjoslas izvēršanas izmaksas un palielināt efektivitāti || Nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu paredzēts 2013. gada 1. ceturksnī.

10. || Publiskais iepirkums un e-rēķini || Pieņemt tiesību aktus, lai elektroniska rēķinu sagatavošana kļūtu par standarta praksi publiskā iepirkuma procedūrās || Nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu paredzēts 2013. gada 2. ceturksnī.

Sociālās uzņēmējdarbības, kohēzijas un patērētāju uzticēšanās stiprināšana

11. || Patērētāji || Uzlabot ES apritē esošo produktu drošumu, pārskatot Vispārējas produktu drošības direktīvu, kā arī pieņemot jaunu regulu par tirgus uzraudzību un attiecīgu rīcības plānu || Nākt klajā ar tiesību aktu un neleģislatīvu pasākumu kopumu paredzēts 2012. gada 4. ceturksnī.

12. || Sociālā kohēzija un sociālā uzņēmējdarbība || Pieņemt leģislatīvu iniciatīvu, lai visiem ES pilsoņiem nodrošinātu bankas maksājumu konta pieejamību, bankas kontu apkalpošanas maksas pārredzamību un salīdzināmību, kā arī lai atvieglinātu bankas konta maiņu || Nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu paredzēts 2012. gada 4. ceturksnī.

              II PIELIKUMS. I vienotā tirgus akts: Darbību statuss

Mehānisms || Darbība || Plānotais īstenošanas grafiks vai sasniegtais rezultāts, statuss

MVU piekļuve finansējumam || PAMATDARBĪBA Ieviest tiesību aktus par riska kapitāla fondiem || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 20. oktobrī.

Pieņemt rīcības plānu par MVU piekļuvi finansējumam || Eiropas Komisija pieņēma rīcības plānu 2011. gada 7. decembrī.

Pārskatīt Pārredzamības direktīvu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 20. oktobrī.

Pārskatīt Prospektu direktīvas īstenošanas regulu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2012. gada 30. martā.

Pārskatīt direktīvu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 20. oktobrī.

Pārskatīt Finanšu instrumentu tirgu direktīvu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 20. oktobrī.

Iedzīvotāju mobilitāte || PAMATDARBĪBA Pārskatīt profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 19. decembrī.

Publicēt balto grāmatu par pensijām || Eiropas Komisijas publicēja balto grāmatu 2012. gada 16. februārī.

Pieņemt tiesību aktus par papildpensijas tiesībām (pārvedamība) || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2007. gada 9. oktobrī.

Pārskatīt direktīvu par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju   || Eiropas Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu.

Izveidot Eiropas kvalifikāciju apliecību || Eiropas Komisija gatavo apliecību.

Pieņemt Padomes ieteikumu par blakusizglītību un neformālo izglītību || Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam 2012. gada 5. septembrī.

Intelektuālā īpašuma tiesības || PAMATDARBĪBA Pieņemt tiesību aktus, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumiem 2011. gada 13. aprīlī.

Apzināt IĪT vērtības noteikšanas un realizācijas instrumenta izveidi || Eiropas Komisija apzina iespējas, kā varētu šādu instrumentu izveidot.

Pieņemt tiesību aktu par kolektīvo tiesību pārvaldību || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2012. gada 11. jūlijā.

Pieņemt tiesību aktu par nenosakāmu autortiesību darbiem || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 24. maijā.

Pastiprināt Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra nozīmi || Komisija 2011. gada 24. maijā nāca klajā ar priekšlikumu regulai, kuru Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2012. gada 19. aprīlī.

Pastiprināt cīņu pret pirātismu un viltošanu || Eiropas Komisija ved sarunas par turpmāko, kas veicams.

Iesniegt tiesību aktu priekšlikumu grozījumiem spēkā esošajā muitas regulējumā || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 24. maijā.

Modernizēt Eiropas preču zīmju sistēmu || Eiropas Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu.

Patērētāji || PAMATDARBĪBA Pieņemt tiesību aktus par alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem / strīdu izšķiršanu tiešsaistē || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 29. novembrī.

Turpināt darbu, veidojot Eiropas pieeju kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai || Eiropas Komisija izskata iespējamos politiskos risinājumus.

Pārskatīt direktīvu par produktu vispārējo drošumu || Eiropas Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu.

Sagatavot rīcības plānu tirgus uzraudzības jautājumā || Eiropas Komisija gatavo rīcības plānu.

Ierosināt iniciatīvu attiecībā uz produktu “ekoloģisko pēdu” || Eiropas Komisija gatavo iniciatīvu.

Publicēt paziņojumu par pasažieru tiesībām || Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu 2011. gada 19. decembrī.

Pārskatīt direktīvu par kompleksajiem ceļojumiem || Eiropas Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu.

Nodrošināt banku maksājumu pārredzamību || Eiropas Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu.

Iesniegt tiesību akta projektu aizņēmēju aizsardzībai hipotekārajos tirgos || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 31. martā.

Pakalpojumi || PAMATDARBĪBA Pārskatīt tiesību aktus par Eiropas standartizācijas sistēmu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 1. jūnijā.

Nodrošināt Pakalpojumu direktīvas izpildi || Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu 2012. gada 8. jūnijā.

Veikt darbības pārbaudi, lai pārliecinātos, kā praksē tiek kopīgi piemēroti Kopienas tiesību akti, kā dalībvalstis tos piemēro un īsteno svarīgākajās (celtniecības, tūrisma, uzņēmējdarbības pakalpojumu) nozarēs || Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu 2012. gada 8. jūnijā.

Aizsākt iniciatīvu cīņai pret negodīgu tirdzniecības praksi || Eiropas Komisija gatavo ziņojumu.

Izveidot augsta līmeņa grupu uzņēmējdarbības pakalpojumu jautājumos || Eiropas Komisija gatavojas izveidot augsta līmeņa grupu.

Tīkli || PAMATDARBĪBA Pieņemt tiesību aktus par enerģētikas un transporta infrastruktūru, lai uzsāktu stratēģisko projektu īstenošanu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumiem 2011. gada 19. oktobrī.

Pieņemt lēmumu par radiofrekvenču spektra politikas programmas izveidi || Komisija 2010. gada 20. septembrī nāca klajā ar priekšlikumu lēmumam, kuru Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2012. gada 15. februārī.

Digitālais vienotais tirgus || PAMATDARBĪBA Pieņemt tiesību aktus par e-parakstu, e-identifikāciju un e-autentifikāciju || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2012. gada 4. jūnijā.

Iesniegt priekšlikumu par viesabonēšanas pakalpojumu tarifiem || Komisija 2011. gada 6. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu regulai, kuru Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2012. gada 30. maijā.

Iesniegt rīcības plānu e-tirdzniecības attīstībai || Eiropas Komisija pieņēma rīcības plānu 2012. gada 11. janvārī.

Iesniegt vadlīnijas dalībvalstīm par to, kā identificējama nepamatota patērētāju diskriminācija valstspiederības / dzīvesvietas valsts dēļ || Eiropas Komisija pakalpojumu jomas tiesību aktu bloka satvarā 2012. gada 8. jūnijā nāca klajā ar Komisijas dienestu darba dokumentu.

Pārskatīt direktīvu par valsts sektora informāciju || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 12. decembrī.

Sociālā uzņēmējdarbība || PAMATDARBĪBA Pieņemt tiesību aktus sociālo ieguldījumu fondu izveides atvieglināšanai || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 7. decembrī.

Ieviest tiesību aktu, ar ko izveido Eiropas nodibinājumu statūtus || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2012. gada 8. februārī.

Aizsākt sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu || Eiropas Komisija iniciatīvu aizsāka 2011. gada 25. oktobrī.

Pieņemt paziņojumu par korporatīvu sociālo atbildību || Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu 2011. gada 25. oktobrī.

Tiesību akta priekšlikums par uzņēmumu nefinanšu pārskatu sniegšanu || Eiropas Komisija gatavo tiesību akta priekšlikumu.

Nodokļi || PAMATDARBĪBA Pārskatīt Enerģētikas nodokļu direktīvu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 13. aprīlī.

Ieviest kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzi (KKUINB) || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 16. martā.

Iezīmēt PVN stratēģijas galvenos aspektus || Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu 2011. gada 6. decembrī.

Atrisināt ar pārrobežu nodokļu uzlikšanu saistītās problēmas, ar kurām nākas saskarties pilsoņiem || Eiropas Komisija 2011. gada 11. novembrī pieņēma paziņojumu par risinājumiem, kā novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, un 2011. gada 15. decembrī — paziņojumu un ieteikumu attiecībā uz mantojuma aplikšanu ar nodokli

Sociālā kohēzija || PAMATDARBĪBA Ieviest tiesību aktus, ar ko īstenot direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, un ar ko skaidro, kā līdztekus sociālajām pamattiesībām izmantojama brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība || Eiropas Komisija 2012. gada 21. martā iesniedza tiesību aktu priekšlikumus, bet pēc kāda laika atsauca priekšlikumu, ar ko līdztekus sociālajām pamattiesībām bija paredzēts ieviest skaidrību attiecībā uz brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus

Iesniegt paziņojumu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem || Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu 2011. gada 20. decembrī.

Pārskatīt “post-Altmark” pasākumu bloku (Joaquin Almunia) || Eiropas Komisija leģislatīvu lēmumu pieņēma 2011. gada 20. decembrī.

Nākt klajā ar iniciatīvu par bankas maksājumu konta pieejamību || Eiropas Komisija pieņēma ieteikumu 2011. gada 18. jūlijā.

Uzņēmējdarbības vide || PAMATDARBĪBA Pieņemt tiesību aktus grāmatvedības direktīvu vienkāršošanai || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 25. oktobrī.

Pieņemt direktīvu, lai (it sevišķi ļoti maziem uzņēmumiem jeb saimnieciskām mikrovienībām) vienkāršotu finanšu pārskatu sniegšanas prasības || Komisija 2009. gada 26. februārī nāca klajā ar priekšlikumu direktīvai, kuru Eiropas Parlaments un Padome pieņēma 2012. gada 14. martā.

Pieņemt Eiropas privātā uzņēmuma statūtus || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2008. gada 25. jūnijā.

Ieviest alternatīvu Eiropas līgumtiesību instrumentu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 11. oktobrī.

Pieņemt regulu pārrobežu parādu piedziņas vienkāršošanai || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 20. jūlijā.

Publiskais iepirkums || PAMATDARBĪBA Pārskatīt publiskā iepirkuma direktīvas || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 20. decembrī.

Ieviest (grozošu) direktīvu par koncesijas līgumu tiesību piešķiršanu || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2011. gada 20. oktobrī.

Ieviest tiesību aktus par iepirkumiem no trešām valstīm || Eiropas Komisija nāca klajā ar tiesību akta priekšlikumu 2012. gada 21. martā.

[1] Eiropas Komisijas veiktajos aprēķinos izmantots makroekonomikas modelis QUEST II. Sīkāku informāciju par modeli sk. http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/publication1719_en.pdf.

[2] Eiropas Komisijas paziņojums “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi", COM(2011) 206 galīgā redakcija.

[3] Mario Monti "Jauna stratēģija vienotajam tirgum"; ziņojums Eiropas Komisijas priekšsēdētājam; 2010. gada 9. maijā.

[4] Eiropas Parlaments: "Vienotā tirgus nodrošināšana patērētājiem un pilsoņiem" (Greka ziņojums); A7-0132/2010.

[5] Eiropadomes secinājumi; 2011. gada 23. oktobris; EUCO 52/11.

[6] Eiropas Komisijas paziņojums "Vienotā tirgus labāka pārvaldība", COM(2012) 259.

[7] Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūcija "Akts par vienoto tirgu — turpmākie pasākumi izaugsmes nodrošināšanai" (2012/2663(RSP)).

[8] Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums "Būtiskākie pasākumi ceļā uz II vienotā tirgus aktu", CESE 1575/2012.

[9] Eiropas Komisija: "Vienotais tirgus cilvēku uztverē";  http://ec.europa.eu/internal_market/strategy/docs/20concerns/publication_en.pdf.

[10] Eiropas Komisijas paziņojums "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā", COM(2010) 614.

[11] Eiropas Komisijas paziņojums "Digitālā programma Eiropai", COM(2010) 245.

[12] Eiropas Komisijas paziņojums "Inovācijas savienība", COM(2010) 546.

[13] Visi pasākumi, ko šajā dokumentā ierosina Komisija, ir konsekventi un saderīgi ar pašreizējo DFS (2007.–2013.) un priekšlikumu jaunajai daudzgadu finanšu shēmai 2014.–2020. gadam.

[14] Izteikts t/km. Aplēšu pamatā — EUROSTAT dati.

[15] Eiropas Komisijas paziņojums "Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas", COM(2012) 494.

[16] Pamatojoties uz prognozēm, kas dokumentētas Vienotās Eiropas gaisa telpas darbības izvērtēšanas iestādes un darbības pārskata komisijas ziņojumos.

[17] Pētījums par elektrības mazumtirdzniecības tirgu darbību ES patērētāju vajadzībām; http://ec.europa.eu/consumers/consumer_research/market_studies/ retail_energy_market_study_en.htm.

[18] Eiropas energosistēmai ir vajadzīgi ieguldījumi aptuveni 1 triljons EUR līdz 2020. gadam, no kuriem EUR 200 miljardi ir vajadzīgi elektroenerģijas un gāzes tīkliem vien; http://ec.europa.eu/energy/publications/doc/2011_energy2020_en.pdf.

[19] Ekspertu grupas priekšsēdētāja ziņojums par novatorisko uzņēmumu pārrobežu savešanu kopā ar piemērotiem ieguldītājiem; Eiropas Komisija (2012); http://ec.europa.eu/transparency/regexpert/ index.cfm?do=groupDetail.groupDetailDoc&id=6008&no=1.

[20] Jo īpaši atbilstīgi Kohēzijas politikai.

[21] Kopš finansiālās krīzes sākuma 2008. gadā Eiropas Investīciju banka ir sniegusi 40 miljardu euro finansējumu vairāk nekā 210 000 MVU. Eiropas Komisijas paziņojums "Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU", COM(2011) 870 galīgā redakcija.

[22] Stratēģijas "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīvas mērķis ir piesaistīt institucionālos ieguldītājus infrastruktūras projektu kapitāla tirgus finansēšanai. 2012. gada jūlijā ES sāka ES un EIB projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma fāzi.

[23] Komisija ir uzsākusi sabiedrisku apspriešanu. Sk. http://ec.europa.eu/taxation_customs/common/consultations/tax/2012_venture_capital_en.htm.

[24] Eiropas Komisijas paziņojums "Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā un samazinājuma plāni pa nozarēm un pasākumi 2009. gadā", COM(2009) 544, un http://ec.europa.eu/enterprise/policies/better-regulation/documents/ab_studies_2009_en.htm.

[25] Eiropas Komisijas paziņojums "Par PVN nākotni", COM(2011) 851.

[26] McKinsey Global Institute, “Ar internetu saistītie jautājumi: interneta radikālā ietekme uz nodarbinātību, darba vietām un pārticību,” 2011. gada maijs.

[27] Eiropas Komisijas paziņojums “Digitālā programma Eiropai”, COM(2010) 245 galīgā redakcija.

[28] Eiropas Komisijas paziņojums “Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum,” COM(2011) 942.

[29] Eirostata 2009. gada Kopienas mēroga aptauja par to, cik mājsaimniecību un fizisku personu lieto IKT.

[30] Ja dalībvalstis pakalpojumu direktīvu piemērotu pilnībā, tas sekmētu ekonomisko izaugsmi 2,6 % apmērā no ES IKP. Eiropas Komisijas paziņojums “Partnerība jaunai pakalpojumu nozares izaugsmei 2012-2015”, COM(2012) 261.

[31] Czernich, N., Falck, O., Kretschmer, T., and Woessman, L. (2009) Platjoslas infrastruktūra un ekonomiskā izaugsme (CESinfo darba dokuments Nr. 2861).

[32] Booz & Company (2012) Maximising the impact of Digitalisation http://www.booz.com/media/uploads/BoozCo_Maximizing-the-Impact-of-Digitization.pdf.

[33] Komisijas aplēses, kuru pamatā ir valstīs veikti pētījumi (Liebenau, J., Atkinson, R., Karrberg, P., Castro, D. and Ezell, S., 2009. gads, The UK Digital Road to Recovery; Katz R.L. et al , 2009, The Impact of Broadband on Jobs and the German Economy).

[34] Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas digitalizācijas programma”, COM(2010) 245.

[35] Analysis Mason (2008), The costs of deploying fibre-based next-generation broadband infrastructure.

[36] Eiropas Komisijas paziņojums “Eiropas digitalizācijas programma”, COM(2010) 245.

[37] Eiropas Komisijas paziņojums “Elektronisko rēķinu Eiropai sniegtie ieguvumi”, COM(2007) 712.

[38] Šo skaitļu pamatā ir Komisijas veiktās aplēses, kas balstītas uz publiskotiem datiem. Faktiskā Komisijas iniciatīvas ietekme šajā jomā no dotajiem skaitļiem var atšķirties.

[39] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu (COM(2011) 896 galīgā redakcija) un priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (COM(2011) 895 galīgā redakcija) — I vienotā tirgus aktā paredzēta pamatdarbība.

[40] Eiropas Komisijas paziņojums “E-iepirkuma stratēģija”, COM(2012) 179 final.

[41] Eiropas Komisijas paziņojums “E-iepirkuma stratēģija”, COM(2012) 179 final.

[42] Eurostat.

[43] Eurostat, ES-SILC, 2010. pārskata gads.

[44] Eiropas Komisijas paziņojums “Sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva”, COM(2011) 682.

Top