EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AR1777

Reģionu komitejas atzinums “Jaunā daudzgadu finanšu shēma pēc 2013. gada”

OJ C 391, 18.12.2012, p. 31–36 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/31


Reģionu komitejas atzinums “Jaunā daudzgadu finanšu shēma pēc 2013. gada”

2012/C 391/07

REĢIONU KOMITEJA

brīdina, ka lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) nebūtu vēlams pieņemt vēlāk nekā 2013. gada sākumā;

uzsver, ka ļoti liela publisko investīciju daļa dalībvalstīs ir atkarīga no struktūrfondiem, un atgādina par saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās ar 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes sanāksmē parakstīto Izaugsmes un nodarbinātības paktu;

tāpēc, balstoties uz Komisijas 2012. gada 6. jūlija priekšlikumu, piekrīt Eiropas Parlamenta nostājai, ka jaunajam budžetam ir jābūt 1,14 % no ES NKI (ņemot vērā Horvātijas pievienošanos);

pauž nožēlu, ka liela daļa Padomes sarunu paketē ietverto tematu, tostarp jebkura veida makroekonomiskie nosacījumi, ir jautājumi, par kuriem lēmums jāpieņem ar koplēmuma procedūru, nevis ar piekrišanas procedūru;

neatbalsta, ka valstīm paredzētā piešķīruma sadalījuma metode un nepārsniedzamās likmes kohēzijas un lauku attīstības politikas jomā ir iekļautas Padomes sarunu paketē; uzskata, ka šajā jomā lēmums ir ne vien jāpieņem ar koplēmuma procedūru, bet arī obligāti jāapspriežas ar RK, un Komitejai ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja Eiropas Komisija neiesniegtu tiesību aktu priekšlikumu, par kuru Reģionu komiteja ir tiesīga paust viedokli;

atzinīgi vērtē pašreizējo sarunu metodi Padomē, jo tā dod iespēju sarunās vienlaikus skatīt izdevumu un ienākumu sadaļu, un atkārtoti pauž atbalstu abiem jaunajiem Komisijas ierosinātajiem pašu resursiem — uz PVN balstītajam resursam un jaunajam finanšu darījumu nodoklim;

pilnībā atbalsta Padomes priekšlikumu kohēzijas politiku pārveidot par apakškategoriju, nevis apakšlimitu; atkārtoti aicina palielināt kohēzijas politikai piešķirto finansējumu (lai tas būtu vismaz tāds pats kā 2007.–2013. gadam) un atbalsta priekšlikumu izveidot jaunu, tā dēvēto “pārejas” reģionu kategoriju;

atzinīgi vērtē Padomes priekšlikumu iekļaut Galileo, ITER un GMES programmas daudzgadu finanšu shēmas 1. izdevumu kategorijā un atkārtoti aicina daudzgadu finanšu shēmā iekļaut arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu.

Galvenā ziņotāja

Mercedes BRESSO kdze (IT/PSE), Pjemontas reģiona padomes locekle

Atsauces dokumenti

Grozīts priekšlikums Padomes Regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

COM(2012) 388 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma”

COM(2012) 42 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

pieņem zināšanai, ka Komisija 2012. gada 6. jūlijā publiskojusi grozīto priekšlikumu Padomes regulai par daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, kurā ņemta vērā Horvātijas pievienošanās un aprēķini veikti, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem (2007.–2009. gads);

2.

atzinīgi vērtē, ka Eiropas Parlamenta 2012. gada 13. jūnija plenārsēdē pieņemta rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu un pašu resursiem, un pauž gandarījumu par uzsvaru uz to, ka ES budžets 94 % apmērā ir investīciju budžets un ka administratīvo izdevumu īpatsvars tajā ir ļoti neliels; uzsver, ka šīs investīcijas ar privātā un publiskā līdzfinansējuma palīdzību var daudzkāršot un stimulēt ietekmi vietējā, reģionālajā un valstu līmenī; atgādina, ka ES budžetam ir ļoti svarīga nozīme, jo tas ir stabils daudzgadu publisks līdzekļu avots izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai;

Pašreizējās iestāžu sarunas

3.

pauž bažas par pašreizējam norisēm sarunu procesā Padomē saistībā ar daudzgadu finanšu shēmas (DFS) kopējo summu, politikas saturu un resursiem, jo tas varētu apdraudēt finansējuma saglabāšanu trim kohēzijas politikas reģionu kategorijām. Komiteja pauž cerību, ka līdz ES ārkārtas samitam 2012. gada 22. un 23. novembrī būs iespējams panākt pozitīvu rezultātu; tādējādi varētu izkļūt no strupceļa, kurā nonākušas abas likumdevējas iestādes, un izvairīties no laika zaudējuma, kas kaitētu Eiropas Savienībai, un varētu nekavējoties uzsākt “Eiropa 2020” – stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei – īstenošanu;

4.

šajā sakarībā uzsver acīmredzamo neatbilstību starp saistībām, ko 2012. gada 28. un 29. jūnija Eiropadomes sanāksmē dalībvalstis uzņēmās ar Izaugsmes un nodarbinātības paktu, un šajās sarunās ieņemtās nostājas dažiem aspektiem;

5.

atgādina, ka ES ekonomikas un sociālās krīzes smagajos apstākļos ir ārkārtīgi svarīgi uzsākt plānošanas posmu 2014. gadā, jo tikai tā varēs nodrošināt atbalstu no ES līdzekļiem, kuri ir ļoti nozīmīgi investīcijām dalībvalstīs, reģionos un pilsētās;

6.

uzsver, ka salīdzinājumā ar valstu budžetiem ES budžeta apjoms ir samazinājies, lai gan vienlaikus ir paplašinātas Savienības kompetences jomas un uzdevumi, kas tai noteikti ar Lisabonas līgumu, tostarp ārējās darbības (minētā Līguma 27. panta 3. punkts), klimata pārmaiņu (LESD 191. pants), enerģētikas (LESD 194. pants), sporta (LESD 165. pants), kosmosa (LESD 189. pants), tūrisma (LESD 195. pants) un civilās aizsardzības jomā (LESD 196. pants);

7.

uzsver, ka ļoti liela publisko investīciju daļa dalībvalstīs ir atkarīga no struktūrfondiem, kas trīspadsmit dalībvalstīs ir vairāk nekā 30 % un sešās dalībvalstīs vairāk nekā 60 % no publiskajām investīcijām;

8.

atzīst, ka līgumos (LESD 312. pants) ir paredzēti īpaši noteikumi gadījumam, ja daudzgadu finanšu shēma netiktu pieņemta līdz 2013. gada beigām, kad beidzas likumīgo pamatojumu termiņš visām ES daudzgadu izdevumu programmām, izņemot kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 1. pīlāram. Komiteja uzsver, ka saskaņā ar šiem īpašajiem Līguma noteikumiem budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm jāturpina sarunas. Tomēr uzsver, ka citas iespējas — vai nu pieņemt jaunas nozaru programmas bez daudzgadu finanšu shēmas vai pagarināt pašreizējo programmu termiņu — varētu būt ļoti sarežģītas;

9.

tāpēc brīdina, ka lēmumu par DFS nebūtu vēlams pieņemt vēlāk nekā 2013. gada sākumā, jo tādā gadījumā nebūtu iespējams plānot un piešķirt vienota stratēģiskā satvara līdzekļus pēc 2014. gada, un tam varētu būt negatīva ietekme uz Eiropas Savienības ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Komiteja uzskata, ka tad, ja lēmumu par daudzgadu finanšu shēmu pieņemtu vēlāk nekā 2013. gada sākumā, tas apdraudētu arī Komisijas, Eiropas Parlamenta un Padomes plānošanas periodu no 2014. līdz 2020. gadam un būtu atkārtoti jāapsver Reģionu komitejas sākotnēji ieteiktā iespēja par 5+5 gadu plānošanas periodu pēc pārejas posma viena vai divu gadu garumā;

10.

vēlreiz uzsver, ka ES rīcībā ir jābūt reāli pamatotam budžetam vismaz 1 % apmērā no ES NKI, lai varētu īstenot Savienības pamatmērķus atbilstīgi stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem un ievērojot vietējā un reģionālā līmeņa vajadzības; atgādina, ka Padome 2000. gadā noteica pašu resursu maksimālo apjomu 1,29 % no NKI attiecībā uz saistību apropriācijām un 1,23 % attiecībā uz maksājumu apropriācijām; norāda, ka kopš tā laika starpība starp pašu resursu maksimālo apjomu un DFS maksimālo apjomu pastāvīgi pieaug un šobrīd tā ir 25 %; turklāt uzsver, ka DFS ir noteikts tikai izdevumu maksimālais apjoms, bet ES ikgadējais budžets vienmēr ir bijis daudz mazāks par minēto apjomu gan attiecībā uz saistību apropriācijām, gan maksājumu apropriācijām; tāpēc, balstoties uz Komisijas 2012. gada 6. jūlija priekšlikumu, atbalsta Eiropas Parlamenta nostāju, ka jaunajam budžetam ir jābūt 1,14 % no ES NKI (ņemot vērā Horvātijas pievienošanos).

11.

pauž gandarījumu, ka no 2012. gada 18. septembra sarunu darba kārtības ir svītrots priekšlikums par programmas “Pārtikas izdalīšana vistrūcīgākajām personām” izbeigšanu; tomēr pauž nožēlu, ka nav skaidrības par šīs programmas finansēšanu, un vēlreiz uzsver, ka Komiteja atbalsta tās saglabāšanu daudzgadu finanšu shēmas 2. sadaļā;

12.

atzinīgi vērtē prezidentvalsts Kipras 2012. gada 30. augusta darba dokumenta dažus aspektus, bet izsaka nopietnas bažas par priekšlikumiem kohēzijas politikas jomā, jo īpaši par reģionu un dalībvalstu “drošības tīklu” atbilstību, darbības jomu un piemērošanas jomu; noraida nesamērīgās korekcijas attiecībā uz pārejas un vairāk attīstītiem reģioniem;

Koplēmuma jomas

13.

pauž nožēlu, ka liela daļa Padomes sarunu paketē (2012. gada 19. jūnija versija) ietverto tematu un īpaši 21.–47. punkts un 53.–78. punkts, ir jautājumi, par kuriem lēmums jāpieņem ar koplēmuma procedūru, nevis ar piekrišanas procedūru, un uzsver, ka EP ir jābūt pilnībā iesaistītam pašreiz notiekošajās sarunās;

14.

neatbalsta, ka valstīm paredzētā piešķīruma sadalījuma metode un nepārsniedzamās likmes kohēzijas un lauku attīstības politikas jomā ir iekļautas Padomes sarunu paketē (30.–45. punkts), bet nav minēti regulas projektā par kopīgiem noteikumiem pieciem fondiem, uz kuriem attiecas vienots stratēģiskais satvars. Turklāt pauž pārsteigumu, ka saskaņā ar 2012. gada 18. septembra sarunu darba kārtības 35. punktu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi kļūst par vienu no kritērijiem struktūrfondu sadalē starp dalībvalstīm. Šajā sakarībā ir jānoskaidro, vai šie mērķi patiešām atbilst reģionu attīstības vajadzībām; turklāt rodas arī būtiski jautājumi par pārvaldību un metodoloģiju, jo 2010. gadā, kad tika noteikti sadales kritēriji, šāds kritērijs nebija paredzēts;

15.

uzskata, ka saskaņā ar LESD 177. pantu šajā jomā lēmums ir ne vien jāpieņem ar koplēmuma procedūru, bet arī obligāti jāapspriežas ar RK, un tāpēc Komitejai, ņemot vēra LESD 263. panta 3. rindkopā noteiktās pilnvaras, ir tiesības vērsties Eiropas Savienības Tiesā, ja Eiropas Komisija neiesniegtu tiesību aktu priekšlikumu, par kuru Reģionu komiteja ir tiesīga paust viedokli;

16.

ņemot vērā kopš 2012. gada sākuma pieņemtos atzinumus par dažādiem Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem, Komiteja

a.

attiecībā uz 1.b apakškategoriju un vienotā stratēģiskā satvara (VSS) fondiem: atkārtoti pauž atbalstu priekšlikumam izveidot jaunu, tā dēvēto “pārejas” reģionu kategoriju un nepieciešamībai ņemt vērā tālāko reģionu īpašo un nevienlīdzīgo situāciju attiecībā uz piekļuvi finansējumam saskaņā ar LESD 349. pantu (sarunu paketes 25. punkts); maksimālajam 300 km attālumam Eiropas teritoriālās sadarbības jomā, izņemot tos tālākos reģionus, uz kuriem neattiecas attāluma kritērijs (sarunu paketes 27. punkts); “drošības tīkla” izveidei reģioniem, uz kuriem vairs neattieksies konverģences mērķis vismaz divu trešdaļu apmērā no tiem noteiktajiem piešķīrumiem 2007.–2013. gada periodā (sarunu paketes 44. punkts); Eiropas Komisijas priekšlikumiem līdzfinansējuma likmju jomā, taču ne palielinājumam līdz 85 % programmām, uz kurām attiecas Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis; reģionu sadarbībai tālākajos reģionos piemērojamās līdzfinansējuma likmes palielināšanai no 50 % līdz 85 % (sarunu paketes 46. punkts); trūcīgākajiem iedzīvotājiem paredzētās pārtikas atbalsta programmas saglabāšanai DFS 2. izdevumu kategorijā, nevis tās iekļaušanai 1. kategorijā — Eiropas Sociālā fonda darbības jomā (sarunu paketes 48. punkts); par 10 procentpunktiem palielinātas līdzfinansējuma likmes ieviešanai tām dalībvalstīm, kurām ir īslaicīgas budžeta grūtības (sarunu paketes 47. punkta a) apakšpunkts); VSS izveidei trim struktūrfondiem, kohēzijas fondam, ELFLA un EJZF (sarunu paketes 65. punkts); priekšfinansējuma likmēm 2 % apmērā — 2014. gadā, 3 % apmērā — 2015. gadā un 3 % apmērā — 2016. gadā (sarunu paketes 75. punkts); kā arī neatgūstamo PVN summu noteikšanai par atbilstīgiem izdevumiem, lai aprēķinātu iemaksas no VSS (sarunu paketes 78. punkta c) apakšpunkts);

b.

attiecībā uz 2. izdevumu kategoriju: atkārtoti pauž atbalstu ātrākai konverģencei un precīzāka grafika noteikšanai konverģencei starp dalībvalstīm (sarunu paketes 53. punkts); tiešo maksājumu maksimālā apjoma ierobežošanai EUR 200 000, nevis EUR 300 000 apmērā, ietverot tajā ekoloģisko komponentu, un pakāpeniskai samazināšanai, sākot no EUR 100 000, nevis no EUR 200 000 (sarunu paketes 54. punkts); 30 % likmei ekoloģiskajam komponentam (sarunu paketes 56. punkts); iespējai budžeta līdzekļus pārvietot no I pīlāra uz II pīlāru (sarunu paketes 57. punkts); savukārt noraida līdzekļu pārvietošanu pretējā virzienā, ņemot vērā nepieciešamību panākt abu KLP pīlāru budžeta līdzsvarotību (sarunu paketes 58. punkts); pauž atbalstu “pārejas” reģionu ieviešanai regulā par lauku attīstību (sarunu paketes 62. punkts); noraida jaunas rezerves izveidi, kā tas pašlaik ierosināts, krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē (sarunu paketes 64. punkts);

17.

jautājumā par Eiropas teritoriālās sadarbības mērķim piešķirtajiem līdzekļiem atkārtoti norāda uz Komitejas priekšlikumu šos līdzekļus sadalīt pa sadarbības programmām, nevis dalībvalstīm; tāpēc aicina pārskatīt 2012. gada 18. septembra sarunu darba kārtības 40. punktu, jo pašreiz sarunās tiek apspriesti tikai piešķīrumi pārrobežu sadarbībai un starptautiskajai sadarbībai, piešķirot pakārtotu nozīmi reģionu sadarbībai;

18.

atbalsta priekšlikumu vairāk izmantot aizdevumus, nevis neatmaksājamas subsīdijas, lai stimulētu līdzekļu saņēmēju iesaisti; turklāt uzskata, ka aizdevumu atmaksāšanu vajadzētu nodrošināt, izveidojot apgrozāmo līdzekļu mehānismus;

Jauni pašu resursi

19.

atkārtoti pauž vēlmi, lai tiktu veikta pašreizējās pašu resursu sistēmas reforma ar mērķi samazināt dalībvalstu tiešās iemaksas ES budžetā, vienlaikus palielinot pieejamos ES pašu resursus, lai varētu risināt turpmākās problēmas (1) un atceltu pašreizējās finanšu korekcijas un atbrīvojumus; tāpēc uzskata, ka pārredzamības, līdzsvarotības un ilgtspējas nodrošināšanas nolūkā jaunā daudzgadu finanšu shēma noteikti ir jābalsta uz vienošanos par jauniem pašu resursiem, kā to paziņojis Eiropas Parlaments;

20.

atzinīgi vērtē pašreizējo sarunu metodi Padomē, jo tā dod iespēju sarunās vienlaikus skatīt izdevumu un resursu sadaļu, un atkārtoti pauž atbalstu abiem jaunajiem Komisijas ierosinātajiem pašu resursiem — uz PVN balstītajam resursam un jaunajam finanšu darījumu nodoklim;

21.

tāpēc aicina atsevišķas dalībvalstis pasargāt savus iedzīvotājus, uzņēmumus un vietējās un reģionālās pašvaldības no kaitējuma, kas tiktu nodarīts, ja tās noraidītu jauno finanšu darījumu nodokli, jo tādā gadījumā tiktu ieviesta ciešāka sadarbība un budžeta jautājumos veidota “divu ātrumu” Eiropa;

22.

uzskata, ka finanšu darījumu nodoklis pastiprinātas sadarbības apstākļos juridiski var kļūt par pamatu jaunam ES pašu resursam, un to ieviesušās dalībvalstis varētu ES budžetā pārskaitīt daļu no gūtajiem ieņēmumiem; šādu ieņēmumu pārskaitīšanu veikušajām valstīm būtu jāpiemēro uz NKI balstīto budžeta papildināšanas iemaksu samazinājums, neskarot noteikumus, ko piemēro šo nodokli neieviesušo valstu iemaksu aprēķināšanai;

23.

atkārtoti pauž atbalstu ārkārtīgi sarežģītās atlaižu un korektīvo pasākumu sistēmas vienkāršošanai, kā arī pašreizējās atlaižu sistēmas aizstāšanai ar vispārēju korektīvu mehānismu;

Makroekonomiskie nosacījumi

24.

pauž izbrīnu, ka Eiropas Komisijas veiktie Padomes regulas “tehniskie” grozījumi ietver tādu būtisku elementu kā Kohēzijas fonda makroekonomisko nosacījumu piemērošanas paplašināšanu, attiecinot tos uz visiem pieciem VSS fondiem (skatīt grozītā priekšlikuma regulai 8. pantu);

25.

vēlreiz noteikti un stingri iebilst pret jebkāda veida makroekonomiskiem nosacījumiem un uzskata, ka to attiecināšana uz visām budžeta pozīcijām, kā to pieprasa dažas dalībvalstis, nav pamatota;

26.

atgādina, ka šī ir koplēmuma joma, kurā lēmums ir jāpieņem, ievērojot regulu par kopīgiem noteikumiem visiem pieciem fondiem, uz kuriem attiecas VSS;

Daudzgadu finanšu shēmas struktūra, ilgums un elastīgums

27.

pilnībā atbalsta Padomes priekšlikumu kohēzijas politiku pārveidot par apakškategoriju, nevis apakšlimitu; aicina neiekļaut Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu šajā apakškategorijā, jo šā instrumenta būtība ir atšķirīga; joprojām pauž nožēlu, ka nav izmantota iespēja vienā kategorijā ietvert visus teritoriālās attīstības atbalstam paredzētos finansējuma veidus (t. i. visus piecus fondus, uz kuriem attiecas vienots stratēģiskais satvars);

28.

atkārtoti aicina katrā kategorijā ievērot elastīgumu un izveidot elastības rezervi, lai saņemtu apropriācijas vai termiņa vidū neizmantotās rezerves, nevis tās atdotu dalībvalstīm; uzskata, ka šādu elastības rezervi varētu izmantot par instrumentu pasākumiem makroekonomikas un finanšu jomā, lai prognozētu asimetriskos šokus Eiropas Savienībā;

29.

vēlreiz norāda, ka izskatāmajā priekšlikumā ir paredzēts vērtēt daudzgadu finanšu shēmas īstenošanu 2016. gadā, un atkārtoti uzsver, ka tā vietā vajadzētu veikt vispārēju pārskatīšanu termiņa vidū, proti, 2017. gadā (ierosinātā vērtēšana varētu būt tās daļa);

Saistību un maksājumu maksimālā apjoma ierobežošana

30.

attiecībā uz DFS svarīgāko apakškategoriju summām

a.

atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EUR 50 miljardi), programmai “Apvārsnis 2020” (EUR 80 miljardi), pirmajiem diviem KLP pīlāriem (EUR 372 miljardi nemainīgās cenās), programmai “Radoša Eiropa” (EUR 1,6 miljardi) un ES ārējās darbības finansēšanas instrumentiem (EUR 70 miljardi),

b.

atkārtoti aicina palielināt līdzekļu apmēru, kas piešķirts kohēzijas politikai (nemainīgos apstākļos vismaz līdz tik pat augstam līmenim, kāds paredzēts 2007.–2013. gada finanšu plānā), Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF) un programmai LIFE, kā arī panākt abu KLP pīlāru budžeta līdzsvarotību lauku attīstības atbalstam;

Programmas ārpus daudzgadu finanšu shēmas

31.

atkārtoti aicina saglabāt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu un iekļaut to DFS, bet, tāpat kā Eiropas Parlaments, uzskata, ka minētā fonda neplānojamā rakstura dēļ tas būtu iekļaujams budžetā papildus attiecīgās pozīcijas maksimālajai summai. Tāpat neatbalsta tā piemērošanas jomas paplašināšanu, to attiecinot uz kompensāciju, kas paredzēta, lai novērstu divpusējo vai daudzpusējo tirdzniecības nolīgumu negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības darbību (sarunu paketes 95. punkts);

32.

atzinīgi vērtē Padomes priekšlikumu iekļaut Galileo, ITER un GMES programmas daudzgadu finanšu shēmas 1. izdevumu kategorijā (sarunu paketes I pielikumus), kā prasīts RK atzinumā par jauno daudzgadu finanšu shēmu laika posmam pēc 2013. gada;

33.

uzstāj, lai minētās rezervju mehānismiem paredzētās summas arī tiktu pārnestas uz DFS;

Vienkāršošanas programma

34.

uzskata, ka jautājums par izdevumu kvalitātes uzlabošanu, uz ko aicina gan dalībvalstis, gan Eiropas Parlaments, pašlaik netiek risināts apmierinoši, jo tiek veidotas jaunas kontroles un revīzijas procedūras, palielināta procedūru sarežģītība, pārāk liels uzsvars likts uz rezultātiem un kvantitatīvu piesaisti, nerūpējoties par stratēģiju kvalitāti, un tāpēc pakāpeniski pieaug centralizācija, kas zemākajiem pārvaldības līmeņiem ir nelabvēlīgāka nekā augstākajiem;

35.

vēlas, lai Komisijas gaidāmais paziņojums par izdevumu kvalitāti dotu iespēju diferencēt publisko investīciju izdevumu uzskaiti saistībā ar Stabilitātes paktu;

36.

iebilst pret Komisijas deleģēto aktu pārmērīgu izmantošanu, kādi ierosināti, piemēram, attiecībā uz provizoriskām darbībām saistībā ar vienotu stratēģisko satvaru; līdz ar to Reģionu komitejai tiktu liegta iespēja piedalīties ES konsultatīvajā un lēmumu pieņemšanas procedūrā pat tajos gadījumos, kad runa ir par vietējām un reģionālām pašvaldībām nozīmīgām jomām;

37.

pilnībā piekrīt Komisijai, ka vienkāršošana ES līmenī būs efektīva tikai tad, ja to līdztekus papildinās pasākumi valsts un pašvaldību līmenī, tomēr uzsver, ka galvenais darbs ir veicams valsts līmenī;

38.

atzinīgi vērtē daudzgadu finanšu shēmā ierosināto programmu racionalizāciju, īpaši piedāvāto programmu skaita samazināšanu un programmu un apakšprogrammu apvienošanu daudzās jomās;

39.

aicina ciešāk iesaistīt Eiropas Investīciju banku no struktūrfondiem finansēto projektu īstenošanā.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1.   grozījums

COM(2012) 388 final

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai atļaut finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt maksimālā pieejamā apjoma ietvaros, kas pieejams vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts finanšu shēmā, ir vajadzīgi īpaši instrumenti — ārkārtas palīdzības rezerve, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, rezerve krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē un rezerve ārkārtas gadījumiem. Tādēļ gadījumos, kad nepieciešams izmantot īpašus instrumentus, ir nepieciešami īpaši noteikumi, kuri nodrošina iespēju uzņemties budžeta saistību apropriācijas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai atļaut finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt maksimālā pieejamā apjoma ietvaros, kas pieejams vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts finanšu shēmā, ir vajadzīgi īpaši instrumenti — ārkārtas palīdzības rezerve, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, elastības instruments, un rezerve ārkārtas gadījumiem. Tādēļ gadījumos, kad nepieciešams izmantot īpašus instrumentus, ir nepieciešami īpaši noteikumi, kuri nodrošina iespēju uzņemties budžeta saistību apropriācijas, kas pārsniedz finanšu shēmā noteikto maksimālo apjomu.

Pamatojums

Tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu ir paredzēts iekļaut DFS un ir nolemts veidot nevis rezervi krīzes situācijām lauksaimniecības nozarē, bet efektīvu regulējumu, abi minētie finanšu instrumenti no šā saraksta ir jāsvītro.

2.   grozījums

COM(2012) 388 final

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Ja tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju, Padome saskaņā ar Līgumu un ievērojot attiecīgo pamataktu lemj par apturēto saistību pārvietošanu uz turpmākajiem gadiem. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n + 2 gada.

Ja tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Kohēzijas fondu attiecībā uz makroekonomiskajiem nosacījumiem saistībā ar dalībvalstu ekonomikas politikas koordināciju, Padome saskaņā ar Līgumu un ievērojot attiecīgo pamataktu lemj par apturēto saistību pārvietošanu uz turpmākajiem gadiem. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n + 2 gada.

Pamatojums

Noteikumi par makroekonomiskajiem nosacījumiem arī turpmāk jāattiecina tikai uz Kohēzijas fondu, kā tas bijis kopš šā fonda izveides.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  Reģionu komitejas 93. plenārsesijā 2011. gada 14. un 15. decembrī pieņemtais atzinums “Jaunā daudzgadu finansu shēma pēc 2013. gada”, 65. punkts.


Top