Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AR1659

Reģionu komitejas atzinums “Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai”

OJ C 277, 13.9.2012, p. 51–60 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

13.9.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 277/51


Reģionu komitejas atzinums “Mehānisms siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai”

2012/C 277/07

REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Komisijas centienus saskaņot un vienkāršot siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringa un ziņošanas prasības, bet lūdz ieviest grozījumus Komisijas priekšlikumā, lai radītu teritoriālu/reģionālu kontekstu jautājumos par siltumnīcefekta gāzu emisijām un prognozēm un plāniem attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni (PLCD);

aicina nodrošināt, lai visi izmantotie dati/metodoloģija būtu publiski pieejami, nevis privātā īpašumā esoši, lai tie būtu pārskatāmi un līdz ar to reproducējami un tos būtu noteikusi tāda organizācija kā Eiropas Vides aģentūra, lai nepieļautu dublēšanos, kā arī sekmētu politikas izstrādi daudzlīmeņu pārvaldības ietvaros;

aicina visaptverošajos Komisijas politikas pasākumos, programmās, apsvērumos par finansējuma piešķiršanu un projektos noteikti ņemt vērā arī emisiju teritoriālo ietekmi;

vērš Komisijas uzmanību uz Pilsētas mēru pakta iniciatīvām, projektu “ClimAct Regions”, iniciatīvu “carbonn”, un projektu “EUCO2 80/50”, kas uzskatāmi par starptautiskiem izcilības piemēriem reģionālā līmeņa darbā, kurš virzīts uz oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu;

iesaka saskaņot dalībvalstu prognozes, lai izstrādātu viendabīgu prognožu kopumu, tostarp ziņojumu sniegšanu par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un energoefektivitāti;

atkārto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu 17. konferencē Durbanā, kā arī iepriekšējās konferencēs pausto aicinājumu atzīt vietējā un reģionālajā līmenī īstenotos klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus.

Ziņotājs

Neil SWANNICK kgs (UK/PSE), Mančestras pilsētas domes loceklis

Atsauces dokuments

“Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām”

COM(2011) 789 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.   Ievads

1.1.   Priekšlikumu regulai (turpmāk tekstā — priekšlikums) par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringam un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Eiropas Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām galvenokārt izstrādāja Kankunas nolīguma ietekmē un daļēji arī pamatojoties uz Lēmumu Nr. 406/2009/EK un Direktīvu 2009/29/EK. Par priekšlikuma tiesisko pamatu ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk tekstā — Līgums) 191. pants.

1.2.   Lēmums Nr. 406/2009/EK, Direktīva 2009/29/EK un LESD, kas kopā veido tā saukto reģionālo ietvaru, paredz reģioniem plašākas saistības klimata pārmaiņu seku mazināšanas jomā nekā noteikts priekšlikumā. RK aicina veikt grozījumus priekšlikumā, lai radītu teritoriālu/reģionālu kontekstu šādos jautājumos:

siltumnīcefekta gāzu emisijas un

prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Komiteja turklāt aicina nodrošināt, lai visi izmantotie dati/metodoloģija būtu

publiski pieejami, nevis privātā īpašumā esoši

pārskatāmi un līdz ar to reproducējami un

tos būtu noteikusi tāda organizācija kā Eiropas Vides aģentūra, lai nepieļautu dublēšanos

un sekmētu politikas izstrādi daudzlīmeņu pārvaldības ietvaros.

RK aicina prognozēs un plānos attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni paredzēt “patēriņa emisijas”, proti, emisijas saistībā ar importētām precēm un pakalpojumiem. Turklāt minētajās prognozēs un plānos jāņem vērā visas to politikas pasākumu neparedzētās vai paredzētās sekas, kuru rezultātā emisijas tiek “eksportētas” uz citām valstīm. To bieži vien dēvē par oglekļa emisiju pārvirzi; labs piemērs šai sakarā ir smagās rūpniecības pārvietošana uz aizjūras valstīm. Šī oglekļa emisiju pārvirze būtu jāņem vērā prognozēs un plānos attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, turklāt skaidri būtu jānorāda pasākumi, kas īstenoti, lai šo pārvirzi nepieļautu. Minētais ir svarīgs faktors, lai noteiktu Eiropas faktisko ieguldījumu pasaules emisiju samazināšanā.

Visaptverošajos Komisijas politikas pasākumos, programmās, apsvērumos par finansējuma piešķiršanu un projektos noteikti jāņem vērā arī emisiju teritoriālā ietekme.

RK atkārto ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzēju pušu 17. konferencē Durbanā, kā arī iepriekšējās konferencēs pausto aicinājumu atzīt vietējā un reģionālajā līmenī īstenotos klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumus.

1.3.   Reģionu komiteja atbalsta Komisijas sniegto novērtējumu, ka — tā kā regulā ierosinātos ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) saistītos mērķus nevar pietiekami sasniegt dalībvalstīs un, ņemot vērā šo mērķu vērienīgumu un ietekmi, tos var labāk sasniegt ES līmenī, — Eiropas Savienība var noteikt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu, un ka saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu regulā nav pārsniegts iepriekš minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamais;

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   RK atzinīgi vērtē

priekšlikumu un pirms tā notikušo apspriešanos ar ieinteresētajām personām un veikto ietekmes novērtējumu;

prognožu un klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu iekļaušanu līdzās uzskaites datiem;

apņemšanos saskaņot starptautisko un Eiropas Komisijas veikto uzraudzību un ziņošanu un veicināt monitoringa un ziņošanas mehānisma izveidi. Taču Komiteja sagaida, ka Eiropas Komisija izmantos tā sauktajā reģionālajā ietvarā noteiktās saistības, lai izvērstu minēto priekšlikumu;

centienus priekšlikumā saskaņot un vienkāršot monitoringa un ziņošanas prasības;

siltumnīcefekta gāzu emisiju un vietējā gaisa kvalitātes novērtējuma saskaņotību;

ES informācijas apmaiņas centra mehānismu, un pauž cerību, ka tas būs noderīgs instruments valsts, reģionālā un vietējā līmeņa politikas veidotājiem klimata politikas jomā;

citu gaisa satiksmes aspektu ņemšanu vērā, vērtējot ietekmi uz globālo sasilšanu.

2.2.   Finansiāli jautājumi

Klimata pārmaiņu politikas īstenošana bieži vien izraisa konkurenci starp finanšu līdzekļiem, kas, no vienas puses, piešķirti pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem un, no otras puses, — pielāgošanās pasākumiem. Tādēļ RK pauž bažas par to, ka

priekšlikumā kā vietējā līmeņa jautājums skaidri minēti pielāgošanās pasākumi, taču ne pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi, kas tādējādi ilgtermiņā varētu mazināt pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu efektivitāti;

trūkst norāžu par to, kā priekšlikumā ierosinātā darbības jomas paplašināšana faktiski ietekmēs dalībvalstis; Tas ir vajadzīgs, lai varētu izvairīties no liekiem izdevumiem attiecīgajā jomā strādājošajiem, kuri galu galā īstenos daudzas no priekšlikumā minētajām izmaiņām;

nav paredzēts piešķirt reģioniem vismaz 30 % no kvotu izsolē gūtajiem ienākumiem. Tas ir nepieciešams, lai reģioni varētu īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā;

papildu monitoringa un ziņošanas pienākuma radītais administratīvais, tehniskais un finanšu slogs, visticamāk, būs jāuzņemas reģioniem, tāpēc tam ir jābūt samērīgam;

centieni panākt nelielus papildu uzlabojumus attiecībā uz datu kopumu varētu apgrūtināt klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu īstenošanu; to nedrīkstētu pieļaut.

2.3.   Emisiju uzskaite un dati

Emisiju uzskaite sniedz informāciju par iepriekšējo vai pašreizējo stāvokli emisiju apjoma ziņā. Tā būtu jāizmanto, lai informētu ieinteresētās personas par pašreizējo stāvokli saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem. Tāpēc

emisiju uzskaites lietderību ievērojami uzlabo īsa, vidēja un ilgtermiņa prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

emisiju datiem, kas tiks iegūti, pateicoties priekšlikumam, ir būtiska nozīme, lai izprastu Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un reģionu stratēģisko virzienu, prioritātes un veikumu;

minētie dati to maksimālas izmantošanas labad jāskata saistībā ar galvenajiem ekonomikas un sociālajiem rādītājiem, kurus regulāri izmanto lēmumu pieņēmēji.

Eiropas Vides aģentūrai (EVA) ir būtiska nozīme saskaņotas metodoloģijas izstrādē un piemērošanā, kā arī atbalsta sniegšanā dalībvalstīm emisijas uzskaišu sagatavošanā.

Tieša atbildība par emisijas datu apkopošanu un to kvalitāti ir Eiropas Savienības centrālajiem statistikas un datu apstrādes dienestiem. Tiem būtu jānodrošina koncentrēta, pārredzama un centralizēta procedūra, kas ietver pārskatatbildību, lai pārbaudītu dalībvalstu iesniegto datu kopumu, kā arī to, cik precīzas/uzticamas ir prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

Katrai dalībvalstij vajadzētu sniegt informāciju par šādu kopējo emisiju vērtību kopš 1990. gada:

dalībvalstī radušās emisijas (avoti);

emisijas, ko kompensē zemes izmantojuma izmaiņas, un

emisijas, ko kompensē, pamatojoties uz Lēmuma 406/2009/EK 5. pantu.

Minētie dati ir ļoti svarīgi, lai īstenotu absolūto mērķi, proti, emisiju apjomu samazinātu par 20 %, un nepieļautu atmosfēras sasilšanu par vairāk kā 2 °C.

2.4.   Politikas pasākumu īstenošana

RK vēlas, lai prognozēs un plānos attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni tiktu iekļauts skaidri definēts, kvantitatīvi nosakāms teritoriālais/reģionālais elements, jo

teritoriālais elements ļautu labāk uzraudzīt progresu un dokumentēt pierādījumus nekā vispārēji pārskati valsts līmenī;

reģionālais līmenis ir iedzīvotājiem tuvāks nekā valsts līmenis, tāpēc reģioniem ir labākas iespējas informēt sabiedrību par jautājumiem saistībā ar klimata pārmaiņām; tas ir viens no monitoringa un ziņošanas mehānisma mērķiem.

Reģionālo pašvaldību rīcībā ir speciālās zināšanas, un tās par savu darbu ir informējušas konferencēs par ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām. Tāpēc reģionālās pašvaldības jau no paša sākuma jāiesaista klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumu izstrādē, lai viņu speciālās zināšanas un pieredzi varētu maksimāli izmantot, cīnoties ar klimata pārmaiņu sekām un cēloņiem, kuri vissmagāk izjūtami tieši vietējā līmenī.

Komiteja vērš Komisijas uzmanību uz Pilsētas mēru pakta iniciatīvām, projektu “ClimAct Regions”, iniciatīvu “carbonn”, apvienību “Vietējās pašvaldības ilgtspējai” (ICLEI) un projektu “EUCO2 80/50”, kas uzskatāmi par starptautiskiem izcilības piemēriem reģionālā līmeņa darbā, kurš virzīts uz oglekļa dioksīda emisijas samazināšanu.

Šis darbs atbilst tā dēvētajam reģionālajam ietvaram.

Tas pauž skaidru politisku vēstījumu šajā virzienā.

Būtu jāapzinās, ka emisiju samazināšanas politikas rezultāti dažādos reģionos vienas dalībvalsts ietvaros būs atšķirīgi.

Pasākumi jāveic līmenī, kas ir tuvāks emisiju avotiem, proti, ja ir pieejami dati, kurus iespējams izmantot vietējā līmenī, pastāv lielāka varbūtība, ka tiks veikti reāli pasākumi.

Atbilstīgi Līguma 191. un 192. pantam šāda rīcība būtu samērīga.

Reģionu devums emisiju apjoma samazināšanā būs atšķirīgs atkarībā no to tautsaimniecības struktūras un infrastruktūras. Atsevišķu reģionu panāktais emisiju apjoma samazinājums būs atšķirīgs ne tikai vienas dalībvalsts ietvaros, bet arī visas Eiropas mērogā.

Neraugoties uz reģionālo pašvaldību dalību politikas pasākumu īstenošanā, dalībvalstis ar tām pietiekamā mērā neapspriežas par jautājumiem saistībā ar klimata pārmaiņām.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana nav lejupējs process.

Turklāt jāatzīst arī tehniskais un finansiālais atbalsts, ko reģionālās pašvaldības decentralizētās sadarbības programmu ietvaros sniedz jaunattīstības valstīm.

2.5.   Pielāgošanās pasākumi

Pielāgošanās stratēģijas līdz šim nav bijušas obligātas, tāpēc ziņošanas pienākuma noteikšana pielāgošanās jomā (16. pants) varētu šķist nepiemērota, taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka to nevajadzētu darīt.

RK atkārtoti pauž aicinājumu, lai tādās struktūrās kā Pielāgošanās komiteja būtu pārstāvētas vietējās un reģionālās pašvaldības. Komiteja norāda uz Mehiko paktu (2010. gads) un 2011. gada decembrī Durbanā parakstīto Pielāgošanās hartu.

2.6.   Prognozes un plāni attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni: pārskatāmība un datu īpašumtiesības

Valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm ir nepieciešami Eiropas Komisijas /EVA sniegti instrumenti, pasākumi, norādes un vadlīnijas, lai

izstrādātu prognozes un plānus attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

izveidotu monitoringa mehānismus;

savlaicīgi un izmaksu ziņā efektīvi piekļūtu datiem;

izvairītos no datu un to iegūšanas instrumentu komercializācijas un neatbilstošas izplatīšanas;

nodrošinātu saskaņotību starp prognozēm un plāniem attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

uzlabotu datu kvalitāti, uzticamību un drošumu;

izpildītu saistības, kas izriet no Kioto protokola, Kankunas nolīgumiem un Durbanas Pastiprinātas rīcības platformas.

Komiteja aicina Eiropas Vides aģentūru līdzās valstu reģistriem un statistikai sagatavot arī saskaņotus un pārskatāmus vietējā un reģionālā līmeņa datu kopumus, proti, datus, kas, izmantojot interneta meklētājprogrammu, būtu atrodami atsevišķi par katru dalībvalsti, reģionu vai vietējo pašvaldību, kā arī konkrētu nozari, lai, pamatojoties uz sociālekonomiskajiem datiem, būtu iespējams veikt salīdzinošo analīzi, standartizāciju un pārbaudi.

2.7.   Gaisa un jūras transporta radītās emisijas

Ziņošanas pienākums attiecībā uz civilās aviācijas un jūras transporta emisijām nav skaidri saprotams, jo

RK uzskata, ka nav pareizi izprasta kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” nozīme. Nolūks ir bijis uzskatīt, ka nullei pielīdzināmas ir privātu (nevis komerciālu) lidaparātu emisijas, proti, emisijas, ko galvenokārt rada vieglās lidmašīnas un helikopteri, kuri parasti izmanto mazās privātās lidostas. Tas būtu jānorāda skaidri;

nav izklāstīta metodoloģija attiecībā uz to jūras transportlīdzekļu radītajām emisijām, kuri izmanto Eiropas ostas. Tāpēc priekšlikumā būtu skaidri jānorāda, ka Eiropas Komisija pirms metodes izstrādāšanas vēlas sagaidīt tiesību aktu pieņemšanu.

3.   Secinājums

RK pauž bažas par reģionāla skatījuma trūkumu priekšlikumā. Komiteja ir pārliecināta, ka tādējādi tiek zaudēta vērtīga iespēja, un tas turpmāk apgrūtinās klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumu īstenošanu. Komiteja uzskata, ka ar priekšlikumu tiktu sperts solis pareizajā virzienā, ja tajā tiktu skaidri iekļauta reģionālā dimensija. RK atzinīgi vērtē galvenās uzmanības pievēršanu prognozēm un plāniem, kas paredzēti attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

1. pants — Priekšmets

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(e)

ziņo par CO2 emisijām no jūras transporta;

(e)

(f)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam vai 10. panta 1. punktam, saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu;

(f)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz kvotu izsolēs iegūto ieņēmumu izlietojumu atbilstoši Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. un 2. punktam vai 10. panta 1. punktam, saskaņā ar minētās direktīvas 3.d panta 4. punktu un 10. panta 3. punktu;

(g)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām;

(g)

veic monitoringu un ziņošanu attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, ar ko pielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām;

(h)

vērtē dalībvalstu panākto progresu savu pienākumu izpildē saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK;

(h)

vērtē dalībvalstu panākto progresu savu pienākumu izpildē saskaņā ar Lēmumu Nr. 406/2009/EK;

(i)

vāc informācijas un datus, kas vajadzīgi, lai pamatotu turpmāko Savienības klimata pārmaiņu politikas izstrādi un vērtēšanu.

(i)

vāc informācijas un datus, kas vajadzīgi, lai pamatotu turpmāko Savienības klimata pārmaiņu politikas izstrādi un vērtēšanu.

Pamatojums

Tā kā šobrīd nepastāv ziņošanas sistēma attiecībā uz jūras transporta emisijām, Komiteja pieņem, ka šāda sistēma tiks izveidota tikai tad, ja tas būs nepieciešams atbilstoši jauniem tiesību aktiem.

Tā kā priekšlikumi lielākoties tiek īstenoti vietējā/reģionālajā līmenī, priekšlikumā būtu jāiekļauj konkrētāka norāde uz attiecīgajiem līmeņiem.

Grozījums Nr. 2

2. pants — Piemērošanas joma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

 

Pamatojums

Skaidra atsauce uz reģionālo līmeni jāiekļauj ne tikai attiecībā uz pielāgošanās pasākumiem, bet arī uz klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumiem.

Grozījums Nr. 3

3. pants — Definīcijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(13)

“rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēma” ir institucionālo, juridisko un procedūras pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai ziņotu par rīcībpolitikām un pasākumiem un sagatavotu un ziņotu prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti, kā noteikts šīs regulas 13. pantā;

13)

“rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēma” ir institucionālo, juridisko un procedūras pasākumu sistēma, kas izveidota dalībvalstī, lai ziņotu par rīcībpolitikām un pasākumiem un sagatavotu un ziņotu prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti, kā noteikts šīs regulas 13. pantā;

Pamatojums

Jānodrošina saskaņotība starp dažādu valstu politiku, pasākumiem un prognozēm.

Grozījums Nr. 4

4. pants — Zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vienu gadu pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai savas zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas vienu gadu pēc tam, kad stājas spēkā šī regula, vai saskaņā ar starptautiskā līmenī apstiprinātu laika grafiku UNFCCC procesa ietvaros.

3.   Komisija un dalībvalstis savas attiecīgās zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas un to atjauninājumus nekavējoties dara pieejamus sabiedrībai.

3.   Komisija un dalībvalstis savas attiecīgās zema oglekļa emisiju līmeņa attīstības stratēģijas un to atjauninājumus nekavējoties dara pieejamus sabiedrībai.

Pamatojums

Šajās stratēģijās jāiekļauj teritoriālais aspekts, lai parādītu, ka tās ir pienācīgi pārdomātas un apsvērtas, jo tās būs grūti īstenot vietējā līmenī, ja tām nebūs teritoriālās dimensijas.

Būtisks politikas analīzes un pārskatāmības priekšnosacījums ir skaidra izpratne par to, kādā veidā iegūtas prognozes un aprēķini saistībā ar zema oglekļa emisiju līmeņa attīstību.

Grozījums Nr. 5

5. pants — Valsts uzskaites sistēmas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts uzskaites sistēmas, ar ko novērtē šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti un nodrošina siltumnīcefekta gāzu uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.

1.   Dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot valsts uzskaites sistēmas, ar ko novērtē šīs regulas I pielikumā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaisti un nodrošina siltumnīcefekta gāzu uzskaites laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām uzskaites iestādēm ir piekļuve un ka to valsts uzskaites sistēma nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir piekļuve:

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām uzskaites iestādēm ir piekļuve un ka to valsts uzskaites sistēma nodrošina, ka to kompetentajām iestādēm ir piekļuve:

(a)

datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas paziņoti nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(a)

datiem un metodēm attiecībā uz darbībām un iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas paziņoti nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti, lai nodrošinātu paziņoto siltumnīcefekta gāzu emisiju konsekvenci Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(b)

datiem, kas ievākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kā izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, ar mērķi sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(b)

datiem, kas ievākti, izmantojot ziņošanas sistēmas par fluorētām gāzēm dažādās nozarēs, kā izveidots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, ar mērķi sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(c)

emisijām, pamata datiem un metodēm, ko paziņojušas iekārtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(c)

emisijām, pamata datiem un metodēm, ko paziņojušas iekārtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 nolūkā sagatavot valsts siltumnīcefekta gāzu uzskaiti;

(d)

datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

(d)

datiem, kas paziņoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes un ka to valsts uzskaites sistēmas nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes:

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes un ka to valsts uzskaites sistēmas nodrošina, ka to kompetentās uzskaites iestādes:

(a)

izmanto ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(a)

izmanto ziņošanas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 6. panta 4. punktu, lai uzlabotu fluorēto gāzu aprēķinus siltumnīcefekta gāzu uzskaitē;

(b)

spēj veikt ikgadējas konsekvences pārbaudes, kas minētas šīs regulas 7. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā;

(b)

spēj veikt ikgadējas konsekvences pārbaudes, kas minētas šīs regulas 7. panta 1. punkta l) un m) apakšpunktā;

 

   

Pamatojums

Emisiju samazināšanai paredzētu pasākumu noteikšana un atbilstoša izstrāde, kā arī vajadzība pasākumu īstenošanas rezultātus atspoguļot siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaites sistēmās ir cieši saistīta ar zināšanām par informācijas avotiem, modeļiem un metodoloģiskām pieejām, aplēsēm, pieņēmumiem u.c. Daži dažādu nozaru radīto emisiju avoti un oglekļa piesaistītāji ir reģionālo pašvaldību pārziņā. Tādēļ šīm pašvaldībām jābūt zinošām par valsts uzskaites sistēmu un jāiesaistās tajā, lai uzlabotu un pielāgotu gan valsts uzskaites sistēmu, gan klimata pārmaiņu mazināšanai ierosināto politiku reģionālajā līmenī.

Grozījums Nr. 6

6. pants — Savienības uzskaites sistēma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(c)

ikgadēju ekspertu veiktu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaites pārskatīšanu.

(c)

ikgadēju ekspertu veiktu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaites pārskatīšanu

 

Pamatojums

Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu uzskaiti jāpārbauda neatkarīgai un nekomerciālai kompetentajai uzskaites iestādei, kura attiecīgajā gadā nav bijusi iesaistīta valsts uzskaites sagatavošanā. Ideālā gadījumā tai vajadzētu būt iekšējai Eiropas Vides aģentūras struktūrai. Eiropas Komisijai arī pašai būtu jāapzina savu politikas pasākumu un programmu ietekme uz emisijām, lai varētu secināt, vai to panāktais efekts ir pozitīvs vai negatīvs.

Grozījums Nr. 7

7. pants — siltumnīcefekta gāzu uzskaites

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas šīs regulas I pielikumā, un siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punktā, par X–2 gadu. Neskarot ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas šīs regulas I pielikumā, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no IPCC avota kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nolūkā;

(a)

to siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas šīs regulas I pielikumā, un siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas, kas minētas Lēmuma Nr. 406/2009/EK 2. panta 1. punktā, par X–2 gadu. Neskarot ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm, kas minētas šīs regulas I pielikumā, oglekļa dioksīda (CO2) emisijas no IPCC avota kategorijas “1.A.3.A civilā aviācija” uzskata par vienādām ar nulli Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta un 7. panta 1. punkta nolūkā;

Pamatojums

IPCC avota kategorija “1.A.3.A civilā aviācija” aptver emisijas, ko lidaparāti rada, paceļoties vai nolaižoties attiecīgajā dalībvalstī, kā arī lidojot tās gaisa telpā. Emisijas, ko rada vieglie lidaparāti, kas paceļas no privātiem lidlaukiem, ir ļoti grūti uzskaitīt īstermiņā. Tomēr vieglo lidaparātu izmantoto degvielu iespējams uzskaitīt degvieleļļas emisijās, ar nosacījumu, ka šie lidaparāti ir izmantojuši komerciālu lidostu (tādējādi radot neatbilstību).

Grozījums Nr. 8

13. pants — Rīcībpolitiku, pasākumu un prognožu valsts sistēmas

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2.   Mērķis ir nodrošināt paziņotās informācijas par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti laicīgumu, pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu, kā minēts šīs regulas 14. un 15. pantā, tostarp attiecībā uz datu, metožu un modeļu izmantošanu un piemērošanu un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un jutīguma analīzi.

2.    nodrošin paziņotā informācija par rīcībpolitikām, pasākumiem un prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti , pārredzam, prec, konsekven, salīdzinām un pilnīg, kā minēts šīs regulas 14. un 15. pantā, tostarp attiecībā uz datu, metožu un modeļu izmantošanu un piemērošanu un kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumu īstenošanu un jutīguma analīzi.

Pamatojums

Vajadzētu būt iespējai salīdzināt dalībvalstu prognozes un plānus attīstībai ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Vajadzētu būt arī iespējai salīdzināt emisiju ietekmi uz dažādām nozarēm atšķirīgos Eiropas reģionos. Tādēļ datiem jābūt pieejamiem turpmāku analīžu veikšanai, kā arī lai radītu uzticību stratēģijām.

Grozījums Nr. 9

14. pants — Ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   …

1.   …

(c)

informāciju par valsts rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par to Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kuri ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, iedalot to pēc nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcefekta gāzi, kas minēta šīs regulas I pielikumā. Šajā informācijā ietver savstarpējas norādes uz attiecīgajām valstu vai Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, un norāda:

(c)

informāciju par valsts rīcībpolitikām un pasākumiem, kā arī par to Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kuri ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti un iedalot to pēc nozarēm attiecībā uz katru siltumnīcefekta gāzi, kas minēta šīs regulas I pielikumā. Šajā informācijā ietver savstarpējas norādes uz attiecīgajām valstu vai Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši attiecībā uz gaisa kvalitāti, un norāda:

2.   Dalībvalstis elektroniskā veidā dara sabiedrībai pieejamu valsts rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumu, informāciju par Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, kopā ar tehniskiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem. Tajos būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.

2.   Dalībvalstis elektroniskā veidā dara sabiedrībai pieejamu valsts rīcībpolitiku un pasākumu izmaksu un ietekmes novērtējumu, informāciju par Savienības rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu, kas ierobežo vai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas no avotiem vai veicina to piesaisti, kopā ar tehniskiem ziņojumiem, kas ir pamatā šiem novērtējumiem. Tajās būtu jāiekļauj izmantoto modeļu un metodiskās pieejas apraksti, definīcijas un pamatpieņēmumi.

Pamatojums

Reģionālajam kontekstam jābūt skaidri saprotamam.

Ir vajadzīgi gan aprēķini, gan kvalitatīvi paskaidrojumi.

Grozījums Nr. 10

15. pants — Ziņošana par prognozēm

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1.   Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam (X gads) ziņo Komisijai valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, iedalot tās pēc gāzes un pēc nozares.

1.   Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam (X gads) ziņo Komisijai valsts prognozes par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti, iedalot tās pēc gāzes un pēc nozares.

Pamatojums

Reģionālajam kontekstam jābūt skaidri saprotamam.

Grozījums Nr. 11

25. pants — Eiropas Vides aģentūras loma

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(d)

ikgadējā ekspertu veiktajā pārskatīšanā;

(d)

ikgadējā ekspertu veiktajā pārskatīšanā;

(h)

datu aprēķinu sagatavošanā par prognozēm, kuras dalībvalstis nav paziņojušas;

(h)

datu aprēķinu sagatavošanā par prognozēm, kuras dalībvalstis nav paziņojušas;

(j)

informācijas izplatīšanā, kas ievākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturot un atjauninot datubāzi par dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas rīcībpolitikām un pasākumiem un informācijas apmaiņas centru par ietekmi, apdraudējumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

(j)

informācijas izplatīšanā, kas ievākta saskaņā ar šo regulu, tostarp uzturot un atjauninot datubāzi par dalībvalstu klimata pārmaiņu seku mazināšanas rīcībpolitikām un pasākumiem un informācijas apmaiņas centru par ietekmi, apdraudējumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

 

 

 

 

 

 

Pamatojums

Eiropas Vides aģentūrai ir izšķiroša loma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sekmīgi īsteno savu politiku. Tas nozīmē, ka tās rīcībā vajadzētu būt speciālajām zināšanām un vadlīnijām attiecībā uz iespējamajām emisiju plūsmām. Uzkrātās emisijas ir būtisks faktors, kas ietekmē siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā un līdz ar to arī turpmāko temperatūras paaugstināšanos. Eiropas emisijas pilnībā neatspoguļo Eiropas radīto emisiju apjomu visā pasaulē. Tāpēc priekšlikumā skaidri jāmin arī “patēriņa emisijas”.

Briselē, 2012. gada 19. jūlijā

Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Mercedes BRESSO


Top