EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AR0099

Reģionu komitejas atzinums “Publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums”

OJ C 391, 18.12.2012, p. 49–83 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/49


Reģionu komitejas atzinums “Publiskā iepirkuma tiesību aktu kopums”

2012/C 391/09

REĢIONU KOMITEJA

uzskata, ka publisko iepirkumu reglamentējošajos noteikumos lielāka uzmanība būtu jāpievērš iepirkuma cenas un vērtības attiecībai. Līgumslēdzējas iestādes galvenais mērķis, veicot publiskā iepirkuma procedūru, ir iegādāties konkrētas preces, pakalpojumus vai uzdot būvdarbu veikšanu, un šīs procedūras noteikumiem būtu jānodrošina, ka tiek sasniegts tāds galarezultāts, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, gan pircēju, gan arī pārdevēju. Vienkārši un saprotami noteikumi, protams, arī atvieglo pārrobežu tirdzniecību;

pauž nožēlu par to, ka arī daži jaunie priekšlikumi ir grūti saprotami un ārkārtīgi detalizēti. Turklāt tie aptver arī virkni jaunu nosacījumu. Ir pievienoti arī atsevišķi noteikumi, kas atvieglo publisko iepirkumu, taču citi jauninājumi rada papildu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm, lai gan publiskā iepirkuma raitai norisei nepieciešama tiesiskā noteiktība;

uzskata, ka ir iespējams izstrādāt ne tikai vienkāršākus, bet arī efektīvus noteikumus salīdzinājumā ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā; to pierāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par valsts iepirkumu. Komiteja rosina Komisiju ievērojami paaugstināt publiskā iepirkuma robežvērtību. Ņemot vērā pārrobežu publiskā iepirkuma ārkārtīgi mazo īpatsvaru un ievērojot administratīvo slogu, ko reglamentējošie noteikumi rada publiskā iepirkuma pasūtītājiem un izpildītājiem, tik zemu robežvērtību saglabāšana nav jēgpilna;

norāda, ka priekšlikums ir pretrunā ar dalībvalstu tiesībām pašām noteikt savu pārvaldi, un tas neatbilst subsidiaritātes principam. Ir svarīgi, lai tiktu ievērots gan proporcionalitātes, gan subsidiaritātes princips. ES līmenī ierosinātam pasākumam jābūt ne tikai nepieciešamam mērķa sasniegšanai, bet arī efektīvākam nekā valstu līmenī īstenotam pasākumam.

Ziņotāja

Catarina SEGERSTEN LARSSON kdze (SE/PPE), Vermlandes lēnes landstinga locekle

Atsauces dokumenti

Atzinums par publiskā iepirkuma tiesību aktu kopumu, ko veido

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs

COM(2011) 895 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu

COM(2011) 896 final

I.   KONTEKSTS

REĢIONU KOMITEJA

1.

norāda, ka Eiropas Komisijas zaļajā grāmatā “ES publiskā iepirkuma politikas modernizācija: virzība uz efektīvāku Eiropas iepirkuma tirgu” (COM(2011) 15 final) ir aplūkoti daudzi jautājumi saistībā ar publisko iepirkumu;

2.

2011. gada maijā izstrādāja atzinumu par zaļo grāmatu. Atzinumā citastarp uzsvērts, ka ir būtiski, lai publiskā iepirkuma procedūrās varētu piedalīties arī mazie un vidējie uzņēmumi, ka pašreiz spēkā esošie noteikumi ir pārāk detalizēti un ka jāpastāv iespējām ņemt vērā ar vidi saistītos jautājumus, noteikt prasības sociālajā jomā un izmantot publisko iepirkumu inovācijas veicināšanai. Komiteja atbalstīja arī iedalījuma “A” un “B” pakalpojumos saglabāšanu, Eiropas iepirkuma pases ieviešanu, sarunu procedūras paplašinātu piemērošanu un pamatnolīgumu nosacījumu uzlabošanu;

II.   EIROPAS KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS GROZĪT DIREKTĪVU PAR PUBLISKO IEPIRKUMU UN DIREKTĪVU PAR IEPIRKUMU, KO ĪSTENO SUBJEKTI, KURI DARBOJAS ŪDENSAPGĀDES, ENERĢĒTIKAS, TRANSPORTA UN PASTA PAKALPOJUMU NOZARĒS

3.

norāda, ka priekšlikumā jaunajām direktīvām par publisko iepirkumu salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajām direktīvām iekļauta virkne jaunu un detalizētu nosacījumu. Daļa no priekšlikumiem attiecas uz nosacījumu atvieglošanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Vairāki valsts iestāžu sadarbības veidi ir svītroti. Lielāka uzmanība pievērsta vides un sociālajiem aspektiem, kā arī inovācijai un elektroniskajam publiskajam iepirkumam. Jaunums ir ierosinājums atcelt iedalījumu “A” un “B” pakalpojumos; vienlaikus ierosināts izveidot jaunu sistēmu sociālo pakalpojumu iepirkumiem. Ierosināti arī noteikumi par publiskā iepirkuma uzraudzību un par konsultatīvo darbību;

4.

jau tad, kad tika izstrādātas pašreiz spēkā esošās direktīvas par publisko iepirkumu, norādīja, ka ievērojami jāvienkāršo normatīvais regulējums. Pašreizējā sistēma tās noteikumu sarežģītības un nenoteiktības dēļ rada daudzas problēmas un tiesas procesus. Minēto var uzskatīt arī par neuzticēšanos līgumslēdzējām iestādēm; turklāt pauž nožēlu, ka galvenā uzmanība pievērsta publiskā iepirkuma procesuālajiem aspektiem, nevis tā rezultātam vispārēja labuma interesēs;

5.

uzskata, ka publisko iepirkumu reglamentējošajos noteikumos lielāka uzmanība būtu jāpievērš iepirkuma cenas un vērtības attiecībai. Līgumslēdzējas iestādes galvenais mērķis, veicot publiskā iepirkuma procedūru, ir iegādāties konkrētas preces, pakalpojumus vai uzdot būvdarbu veikšanu, un šīs procedūras noteikumiem būtu jānodrošina, ka tiek sasniegts tāds galarezultāts, kas apmierinātu gan iedzīvotājus, gan pircēju, gan arī pārdevēju. Vienkārši un saprotami noteikumi, protams, arī atvieglo pārrobežu tirdzniecību;

6.

pauž nožēlu par to, ka arī daži jaunie priekšlikumi ir grūti saprotami un ārkārtīgi detalizēti. Turklāt tie aptver arī virkni jaunu nosacījumu. Ir pievienoti arī atsevišķi noteikumi, kas atvieglo publisko iepirkumu, taču citi jauninājumi rada papildu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm, lai gan publiskā iepirkuma raitai norisei nepieciešama tiesiskā noteiktība;

7.

norāda: saskaņā ar ES Līguma 5. panta 4. punktu Savienības rīcības saturam un veidam jābūt samērīgam ar darbībām, kas nepieciešamas Līgumos noteikto mērķu sasniegšanai. Ierosinājumu detalizētības pakāpe ir pretrunā ar izvirzīto mērķi, proti, vienkāršot publiskā iepirkuma noteikumus, un nozīmētu nepieņemamu administratīvo slogu līgumslēdzējām iestādēm, it sevišķi vismazākajām iestādēm vietējā un reģionālajā līmenī;

8.

norāda: tiesiskais pamats būtu bijis ērtāk lietojams, ja būtu noteikts mazāks skaits vienkāršāku noteikumu, kurus attiecīgos gadījumos papildinātu Eiropas Kopienu Tiesas judikatūras vadlīnijas. Šādā veidā izstrādātu tiesisko pamatu varētu regulāri atjaunināt, un nebūtu nepieciešams veikt grozījumus direktīvās;

9.

uzskata, ka ir iespējams izstrādāt ne tikai vienkāršākus, bet arī efektīvus noteikumus salīdzinājumā ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā; to pierāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Nolīgums par valsts iepirkumu. Komiteja rosina Komisiju ievērojami paaugstināt publiskā iepirkuma robežvērtību. Ņemot vērā pārrobežu publiskā iepirkuma ārkārtīgi mazo īpatsvaru un ievērojot administratīvo slogu, ko reglamentējošie noteikumi rada publiskā iepirkuma pasūtītājiem un izpildītājiem, tik zemu robežvērtību saglabāšana nav jēgpilna. Nesen noslēgtais Nolīgums par publisko iepirkumu aizstāj 1994. gadā noslēgto nolīgumu. Komiteja jau tagad aicina Komisiju atsākt sarunas par 2011. gada decembrī noslēgto nolīgumu, lai robežvērtību varētu ievērojami paaugstināt;

10.

uzskata: ir ārkārtīgi svarīgi, lai spēkā būtu noteikumi, kas atvieglo mazo un vidējo uzņēmumu dalību publiskā iepirkuma procedūrās un kuros uzsvērta apakšlīgumu slēgšanas iespēja. Arī šai sakarā vienkāršāki reglamentējošie noteikumi būtu lietderīgi, jo minētajiem uzņēmumiem nav pieejami tieslietu eksperti publiskā iepirkuma jomā vai eksperti citos jautājumos. Uzņēmumi pārzina preces vai pakalpojumus, ko tie nodrošina, taču nepārzina publiskā iepirkuma jautājumus. Ir ierosināti vairāki noteikumi, kas uzņēmumiem atvieglotu, piemēram, dokumentu iesniegšanu un Eiropas iepirkuma pases ieviešanu, un tas ir vērtējams pozitīvi. Reģionu komiteja tomēr neuzskata, ka būtu jānosaka par pienākumu līgumus sadalīt daļās vai nodrošināt paskaidrojumu gadījumā, kad tas netiek darīts;

11.

pieņem zināšanai ierosinājumu, saskaņā ar kuru līgumus, kuru slēgšanas tiesības piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbību, kas paredzēta, lai kopīgi īstenotu līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti direktīvā izklāstītie nosacījumi. Taču ierosinātie noteikumi attiecībā uz izņēmumiem par sadarbību uzņēmuma ietvaros, kā arī starp līgumslēdzējām pusēm ir formulēti pārāk šauri, nebūs reāli īstenojami praksē un tādējādi pieļaus direktīvas iejaukšanos dalībvalstu iekšējos administratīvos noteikumos;

12.

savā atzinumā par zaļo grāmatu bija ierosinājusi īstenot sarunu procedūru saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem kā komunālo pakalpojumu jomā, un nav mainījusi savu nostāju. Nav pamata pieņemt, ka iestādes šajā “klasiskajā” nozarē ir mazāk piemērotas sarunu vešanai nekā līgumslēdzējas iestādes komunālo pakalpojumu jomā. Līgumslēdzējas iestādes publiskā iepirkuma procedūrās iegādājas ne tikai standartpreces, bet arī daudzas sarežģītas preces, piemēram, IT sistēmas vai tehnisko aprīkojumu medicīnas vajadzībām. Šajos gadījumos, tāpat kā saistībā ar sarežģītiem pakalpojumiem, publiskajā iepirkumā ir jāizmanto sarunu procedūra;

13.

uzskata: ja tiktu paplašinātas iespējas piemērot sarunu procedūru, mazie un vidējie uzņēmumi būtu ieguvēji, jo tādējādi tiktu radīta lielāka elastība. Problēma, ar ko šie uzņēmumi bieži sastopas, ir grūtības veikt grozījumus un papildinājumus piedāvājumā. Šai ziņā noteikumiem jākļūst elastīgākiem;

14.

uzskata, ka īpašas grūtības sagādā iepirkumu līgumu slēgšana informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā (IKT sistēmas), jo ne vienmēr ir vienkārši noslēgt papildinošus līgumus, piemēram, papildu atļaujām vai jauniem moduļiem. Šeit iespējamas problēmas gan tehniskajā, gan izmaksu ziņā;

15.

norāda, ka mazliet vienkāršāka sistēma publiskā iepirkuma konkursa izsludināšanai atbilstīgi PTO noteikumiem ir ierosināta vietējā un reģionālā līmeņa līgumslēdzējām iestādēm. Ja minētās līgumslēdzējas iestādes izmanto šo iespēju, tām pirms iepirkuma procedūras sākšanas nav jāpublicē atsevišķs paziņojums par iepirkumu. Šis ierosinājums ir ļoti praktisks, jo tas atvieglo visu procedūru gan iestādēm, gan arī uzņēmumiem;

16.

savā atzinumā par zaļo grāmatu aicināja saskaņot pamatnolīgumu nosacījumus ar spēkā esošo direktīvu par komunālo pakalpojumu iepirkumu procedūru, lai tādējādi noteikumus padarītu elastīgākus. Tā vietā Komisija diemžēl ierosina grozīt komunālo pakalpojumu direktīvu, kas tādējādi radīs tikpat sarežģītu tiesisko pamatu kā “klasiskajā” nozarē. Turklāt skaidri jānorāda, ka attiecībā uz līgumiem par individuāli nepieciešamām precēm un pakalpojumiem, piemēram, palīgierīcēm, kas paredzētas personām ar invaliditāti, līgumus var sagatavot tādā veidā, ka konkrētajai personai ir iespēja izvēlēties vienu no pamatnolīgumā uzskaitītajiem piegādātājiem;

17.

atbalsta elektronisko publisko iepirkumu un atzinīgi vērtē attiecīgo Eiropas Komisijas iniciatīvu. Elektroniskais publiskais iepirkums rada atvieglojumus gan pircējiem, gan pārdevējiem. Ierosinātais divu gadu periods, kas paredzēts pāriešanai uz piedāvājumu obligātu iesniegšanu un pieņemšanu elektroniskā formā, ir pārāk īss, it sevišķi ņemot vērā mazos uzņēmumus. Procedūras noteikšanai vajadzētu būt līgumslēdzēju iestāžu ziņā, jo šajā jomā starp nozarēm un dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības, un līgumslēdzējas iestādes šai ziņā vislabāk pārzina situāciju. Nav saprotams, kāpēc centrālajām iepirkuma iestādēm, it sevišķi vietējā un reģionālajā līmenī, ir noteikti īpaši noteikumi un īsāks termiņš šādas pārejas īstenošanai;

18.

uzsver arī to, ka Eiropas Komisijai noteikti ir jāpārstrādā CPV kodu sistēma, jo tajā ir sarežģīti veikt meklēšanu, tā nav viennozīmīga un atsevišķas tās daļas ir neloģiskas. Labi izstrādāta CPV kodu sistēma atvieglo elektroniskā publiskā iepirkuma veikšanu;

19.

uzskata, ka pilnīgi noteikti jāsaglabā pašreiz spēkā esošais iedalījums “A” un “B” pakalpojumos un ka ierosinātais 74.–76. pants par sociālajiem un citiem dienestiem jāsvītro. No pārrobežu aspekta raugoties, šie pakalpojumi ir nenozīmīgi. Attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem ierosinātais modelis nelīdzsvaro tos trūkumus, ko radītu “B” pakalpojumiem paredzētās īpašās sistēmas likvidēšana. Izņēmums būtu jāattiecina ne tikai uz sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, bet arī, piemēram, uz juridiskajiem pakalpojumiem, jo arī tajos būtiska loma ir personiskajai uzticībai un tādēļ līgumu piešķiršana saskaņā ar tradicionālo konkursu ir apgrūtināta. Arī ēdināšanas un profesionālās izglītības pakalpojumi bieži vien ir cieši saistīti ar sociālajiem pakalpojumiem, tāpat kā tīrīšanas pakalpojumi un citi līdzīga veida pakalpojumi, kas tiek sniegti vecāka gadagājuma cilvēkiem un cilvēkiem ar invaliditāti;

20.

uzskata, ka valsts iestādes, izmantojot savu pirktspējas potenciālu, var sniegt būtisku ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz pamatiniciatīvām par Inovācijas Savienību un resursu ziņā efektīvu Eiropu;

21.

atzinīgi vērtē faktu, ka ierosinātajās direktīvās lielāka uzmanība pievērsta iespējai ņemt vērā vides un sociālās prasības, neraugoties uz to, ka šos noteikumus, visticamāk, nebūs viegli piemērot, piemēram, 67. pantu par aprites cikla izmaksām. Tiesības lemt par to, vai un kādas prasības nosakāmas, ir jāatstāj attiecīgās līgumslēdzējas iestādes ziņā, jo preces un pakalpojumi ir tik dažādi, un ir jāļauj vietējam un reģionālajam līmenim definēt politikas mērķus. Pastāv liela atšķirība starp to, vai tiek pirkts cements vai magnētiskās rezonanses attēlveidotājs. RK tomēr norāda, ka visos gadījumos jābūt pamatotai saistībai ar līguma priekšmetu, lai nepieļautu līguma slēgšanas tiesību nepārredzamu un patvaļīgu piešķiršanu un starp uzņēmumiem nodrošinātu godīgu konkurenci;

22.

uzskata, ka jāpastāv iespējai publiskā iepirkuma līguma piešķiršanā pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles balstīties uz zemāko cenu vai saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Daudziem standarta produktiem, piemēram, benzīnam, cena ir vienīgais reālistiskais novērtēšanas kritērijs. Tas pats attiecas arī uz daudziem sarežģītiem produktiem, piemēram, atsevišķiem medikamentiem, kuru kvalitāti iestādes jau pārbaudījušas, izskatot tirdzniecības atļaujas piešķiršanu. Iepirkuma izvēle, kuras pamatā ir zemākā cena, nebūt nenozīmē, ka netiek izvirzītas nekādas kvalitātes prasības. Šādā iepirkuma procedūrā tiek noteiktas obligātās kvalitātes prasības, un tikai tad, ja tās ir izpildītas, tiek pieņemts piedāvājums ar zemāko cenu. Iepirkumu līgumu piešķiršana, kuras pamatā ir zemākā cena, rada priekšrocības mazajiem uzņēmumiem, jo tiem bieži vien ir zemākas administratīvās izmaksas un tie var piedāvāt konkurētspējīgākas cenas. Savukārt uz sociālajiem un vides faktoriem balstīta konkurence var izspiest daudzus mazos uzņēmumos no tirgus. Apjukumu rada tas, ka priekšlikumā izmantots formulējums “zemākās izmaksas” nevis “zemākā cena”. Jēdziens “zemākās izmaksas” drīzāk ir saistīts ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu un nozīmē to, ka līdzās cenai vērā tiek ņemti arī citi kritēriji. Skaidrības nolūkos būtu jāsaglabā spēkā esošajā direktīvā izmantotais formulējums;

23.

norāda, ka Komisija ierosina arī jaunus noteikumus, kas skar attiecības ar apakšuzņēmējiem, kā arī līgumu grozīšanu to spēkā esamības laikā, un uzskata, ka šie elementi arī turpmāk nebūtu jāiekļauj direktīvā. Šie jautājumi ietilpst galvenokārt valstu līgumtiesību jomā. Taču varētu būt lietderīgi šos jautājumus apskatīt skaidrojošā dokumentā;

24.

norāda, ka Komisija ierosina vairākus tālejošus noteikumus attiecībā uz valsts līmeņa pārraudzības iestādēm un atbalstu publiskā iepirkuma jomā. Jāatzīmē, ka šie jautājumi netika apspriesti zaļajā grāmatā. Pamatojoties uz 2. pantu 2. protokolā par subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu, Komisijai pirms tiesību aktu ierosināšanas jārīko plašas konsultācijas. Šajās konsultācijās nepieciešamības gadījumā jāņem vērā plānotā pasākuma ietekme uz vietējo un reģionālo dimensiju, izņemot steidzamus ārkārtas gadījumus. Valsts uzraudzības iestāžu izveidei neapšaubāmi ir būtiska nozīme vietējā un reģionālajā līmenī, it sevišķi dalībvalstīs, kurās vietējā līmeņa pārvaldes iestādēm ir likumdošanas pilnvaras;

25.

norāda, ka priekšlikums ir pretrunā ar dalībvalstu tiesībām pašām noteikt savu pārvaldi, un tas neatbilst subsidiaritātes principam. Ir svarīgi, lai tiktu ievērots gan proporcionalitātes, gan subsidiaritātes princips. ES līmenī ierosinātam pasākumam jābūt ne tikai nepieciešamam mērķa sasniegšanai, bet arī efektīvākam nekā valstu līmenī īstenotam pasākumam. Šajā gadījumā nekas nenorāda uz to, ka ierosinātā sistēma būtu efektīvāka par dalībvalstu darbību atbilstoši sistēmām, kas ir spēkā to teritorijā. Esošajām pārvaldes un tieslietu struktūrām būtu jāspēj uzņemties jaunus tiesībaizsardzības uzdevumus bez prasības izveidot atsevišķas jaunas uzraudzības iestādes katrā dalībvalstī. Turklāt Komisijas ierosinātajā modelī visnotaļ atšķirīgi uzdevumi apvienoti tādā veidā, kas ir pretrunā ierastajam pilnvaru nodalījumam starp publiskās pārvaldes iestādēm un tiesām.

III.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Grozījums Nr. 1

COM(2011) 896 final

14. apsvērums

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas, ka abasvienošanās puses pašas ir līgumslēdzējas iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.

Pastāv būtiska tiesiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz sadarbību starp publiskā sektora iestādēm. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos starp līgumslēdzējām iestādēm noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus. Šāda precizējuma pamatā būtu jābūt principiem, kas noteikti attiecīgajā Tiesas judikatūrā. Tas,ka abas vienošanāspuses pašas ir līgumslēdzējas iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana nedrīkstētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību izlemt, kā organizēt savu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īstenošanu. Tāpēc līgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir kontrolētām struktūrām, vai sadarbība līgumslēdzēju iestāžu sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu kopīgai īstenošanai, būtu jāatbrīvo no noteikumu piemērošanas, ja ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi. Šai direktīvai būtu jātiecas nodrošināt, ka neviena atbrīvota publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem. Tāpat līgumslēdzējas iestādes piedalīšanās procedūrā par publiska līguma slēgšanas tiesību iegūšanu pretendenta statusā nedrīkstētu radīt nekādus konkurences izkropļojumus.

Pamatojums

Skaidri jānorāda, ka dažādie iestāžu sadarbības veidi netiek regulēti publiskā iepirkuma noteikumos.

Grozījums Nr. 2

COM(2011) 896 final

46. apsvērums

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu līgumu šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru, ņemot vērā tai pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, labu praksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp iepirkuma procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visa iepirkuma iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar kaut ko atšķirīgu vai būtiski mainot iepirkumu, jo šādā situācijā var pieņemt hipotētisku ietekmi uz rezultātu.

Līgumslēdzējas iestādes var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tās nevarēja paredzēt, piešķirot līguma slēgšanas tiesības. Šādā gadījumā ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu līgumu šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu iepirkuma procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde ir ar pienācīgu rūpību sagatavojusi sākotnējo iepirkuma procedūru. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumi izraisa visa iepirkuma iezīmju izmaiņas, piemēram, aizstājot iepērkamos būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus ar kaut ko atšķirīgu vai būtiski mainot iepirkumu, jo šādā situācijā var pieņemt hipotētisku ietekmi uz rezultātu.

Pamatojums

Apsvērumā minēto neparedzamo apstākļu novērtējumā nebūtu jāņem vērā līgumslēdzēju iestāžu rīcībā esošie līdzekļi un to saistība ar kopējo projekta prognozējamo vērtību. Līgumslēdzēju iestāžu rīcībā esošie līdzekļi un šo resursu novērtēšana nav Komisijas kompetencē, un, izvērtējot līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, nebūtu jāņem vērā faktori, kas saistīti ar līgumslēdzējas iestādes organizāciju vai darbiniekiem. Vietējā līmeņa līgumslēdzējas iestādes pašas var pieņemt lēmumus par cilvēkresursiem un darba metodēm neatkarīgi no tā, kā tām būtu jāveic publiskais iepirkums. Attiecīgais vērtēšanas mehānisms būtu jāsvītro no apsvēruma, jo tas ir pretrunā ES tiesībām.

Grozījums Nr. 3

COM(2011) 895 final

1. pants

COM(2011) 896 final

1. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1. pants

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru aprēķinātā vērtība nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

1.   Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi par līgumslēdzēju iestāžu rīkoto iepirkumu procedūrām attiecībā uz publiskiem līgumiem, kā arī metu konkursiem, kuru aprēķinātā vērtība nav mazāka par 4. pantā noteiktajām robežvērtībām.

2.   Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana no šo līgumslēdzēju iestāžu izvēlētiem ekonomikas dalībniekiem — neatkarīgi no tā, vai būvdarbi, piegādes vai pakalpojumi ir paredzēti sabiedriskam mērķim vai ne.

2.   Saskaņā ar šo direktīvu iepirkums ir viena vai vairāku līgumslēdzēju iestāžu īstenota būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegāde vai cita veida iegūšana no šo līgumslēdzēju iestāžu izvēlētiem ekonomikas dalībniekiem.

Būvdarbu, piegāžu un/vai pakalpojumu kopums, pat ja tas ir iegādāts saskaņā ar dažādiem līgumiem, ir viens iepirkums šīs direktīvas nozīmē, ja līgumi ir daļa no viena vienota projekta.

 

   

 

 

 

 

   

 

   

 

 

 

 

   

 

;

 

 

   

Pamatojums

Direktīvā par publisko iepirkumu nebūtu jāiekļauj tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuriem nav sabiedriskas nozīmes.

Iepirkuma procedūra būtu jābalsta uz individuālu līgumu, nevis projektu, jo projektos var būt iekļauti arī tādi elementi, kas neietilpst direktīvas darbības jomā.

Noteikumi, kas regulē attiecības starp iestādēm, būtu jāpārceļ no 11. panta (COM(2011) 896) un 21. panta (COM(2011) 895) uz 1. pantu, jo tie neietilpst direktīvas darbības jomā.

Eiropas Kopienu Tiesas judikatūrā (Teckal C-107/98) ir runa par lielāko daļu darbību, nevis 90 %, tāpēc būtu jāizvairās no interpretācijas sašaurināšanas.

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, būtu jāsvītro 11. pants (COM(2011) 896) un 21. pants (COM(2011) 895).

Grozījums Nr. 4

COM(2011) 896 final

4. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

4. pants

4. pants

Robežvērtību lielumi

Robežvērtību lielumi

Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

(a)

EUR 5 000 000 publiskiem būvdarbu līgumiem;

(a)

EUR 5 000 000 publiskiem būvdarbu līgumiem;

(b)

EUR 130 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm;

(b)

EUR 130 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes; ja publiskus piegādes līgumus piešķir līgumslēdzējas iestādes, kuras darbojas aizsardzības jomā, minēto robežvērtību piemēro tikai līgumiem par III pielikumā minētajām precēm;

(c)

EUR 200 000 publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes;

(c)

EUR publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas līgumslēdzējas iestādes, un metu konkursos, kurus organizē minētās iestādes;

(d)

EUR 500 000 publiskiem līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XVI pielikumā.

Pamatojums

Pašreizējā robežvērtība attiecībā uz piegādēm un pakalpojumiem ir 1,5 miljoni Dānijas kronu, līdz ar to gandrīz nekāda pārrobežu tirdzniecība nenotiek. No visiem 2009. gadā noslēgtajiem līgumiem tikai 1,4 % bija pārrobežu līgumi. Komiteja iesaka paaugstināt robežvērtību attiecībā uz piegādēm un pakalpojumiem un svītrot 4. panta d) apakšpunktu. Vismaz nākamajās sarunās par PTO nolīgumu Komisijai būtu jāizvirza šāda prioritāte: ievērojami paaugstināt robežvērtību attiecībā uz publisko iepirkumu. Tik zemas robežvērtības nav lietderīgas, jo pārrobežu publiskā iepirkuma īpatsvars arvien vairāk samazinās un pārāk liels ir administratīvais slogs, ko regulējums rada pasūtījuma piešķīrējiem un izpildītājiem.

Grozījums Nr. 5

COM(2011) 895 final

19. pants

COM(2011) 896 final

10. pants

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

Šī direktīva neattiecas uz šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

Šī direktīva neattiecas uz šādiem publiskiem pakalpojumu līgumiem:

(a)

par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(a)

par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus; šī direktīva tomēr attiecas uz finanšu pakalpojumu līgumiem, kas ir noslēgti vienlaikus ar jebkāda veida līgumu par īpašuma iegādi vai nomu, pirms vai pēc šāda līguma;

(b)

par tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopražojumu, kas paredzēts audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijas, vai līgumiem par raidlaiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem;

(b)

par tāda programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopražojumu, kas paredzēts audiovizuāliem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem, ja līgumu slēgšanas tiesības piešķir raidorganizācijas, vai līgumiem par raidlaiku, kuru slēgšanas tiesības piešķir audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem;

(c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

(c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

 

 

 

 

 

 

;

(d)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību;

(d)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK izpratnē, kā arī centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta palīdzību;

(e)

saistībā ar darba līgumiem;

(e)

saistībā ar darba līgumiem;

(f)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos.

(f)

par sabiedriskajiem pakalpojumiem pasažieru dzelzceļa vai metro pārvadājumos.

Audiovizuālie plašsaziņas līdzekļu pakalpojumi, kas minēti pirmās daļas b) punktā, ietver visu veidu raidīšanu un izplatīšanu, izmantojot jebkāda veida elektroniskos tīklus.

 

 

Pamatojums

(c)

1. punkts. Pārstāvība tiesā ar advokāta starpniecību vai citi juridiski pakalpojumi ir cieši saistīti ar attiecīgo spēkā esošo tiesību sistēmu valstī, un tas nozīmē, ka pārrobežu risinājumi šajā jomā principā nav iespējami. Turklāt tas ir nepieciešams, ņemot vērā ar šiem pakalpojumiem saistītās īpašās uzticēšanās attiecības, ko līgumslēgšanas jomā nevar objektivizēt.

(c)

2. punkts. Saimnieciskuma kritēriji nedrīkst būt noteicošie tādā jomā kā valsts apdraudējuma novēršana un glābšanas pasākumi.

(d)

punkts. Būtu jāsaglabā Direktīvas 2004/18/EK 18. pantā un Direktīvas 2004/17/EK 24. un 25. pantā noteiktais izņēmums attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, kā arī pašreiz 16. panta (d) apakšpunktā paredzētie noteikumi par izņēmumiem attiecībā uz darījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līgumslēdzējas iestādes ar finanšu līdzekļiem vai kapitālu. Dalībvalstīs ir nepieciešami šie noteikumi.

(g)

punkts. ES Līgumi nodrošina dalībvalstīm tiesības nodot ekskluzīvas tiesības. Tas ir jāatspoguļo tiesību aktos.

Grozījums Nr. 6

COM(2011) 896 final

15. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

 

Pamatojums

Ierosinātais papildinājums precizē, ka uzdevumu un kompetenču nodošana ir izslēgta no publiskā iepirkuma tiesību piemērošanas jomas.

Grozījums Nr. 7

COM(2011) 895 final

21. pants

COM(2011) 896 final

11. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Publiskā sektora iestāžu attiecības

1.   Līgums, ko līgumslēdzēja iestāde piešķīrusi citai juridiskai personai, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

   

(b)

līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

(c)

vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde;

(a)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Uzskata, ka pirmās daļas a) punkta nozīmē līgumslēdzēja iestāde attiecībā uz juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli, kādu tā īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām, ja tai ir izšķiroša ietekme gan attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem, gan svarīgiem lēmumiem.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro arī gadījumā, ja kontrolētā struktūra, kas ir līgumslēdzēja iestāde, piešķir līgumu savai kontrolējošajai struktūrai vai citai juridiskai personai, kuru kontrolē tā pati līgumslēdzēja iestāde, ar nosacījumu, ka juridiskajā personā, kurai piešķir publisku līgumu, nav privātas līdzdalības.

   

3.   Līgumslēdzēja iestāde, kas attiecībā uz juridisko personu neīsteno kontroli 1. punkta nozīmē, tomēr var piešķirt tiesības slēgt publisku līgumu, nepiemērojot šo direktīvu juridiskai personai, ko tā kontrolē kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   

(a)

attiecībā uz juridisko personu līgumslēdzējas iestādes kopīgi īsteno līdzīgu kontroli, kādu tās īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

(b)

vismaz 90 % šīs juridiskās personas darbību īsteno kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu labā vai citu juridisko personu labā, kuras kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes;

(c)

kontrolētajā juridiskajā personā nav privātas līdzdalības.

Šā punkta a) apakšpunkta vajadzībām uzskata, ka līgumslēdzējas iestādes attiecībā uz juridisku personu kopīgi īsteno kontroli, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi:

(a)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu pārstāvji;

(b)

minētās līgumslēdzējas iestādes spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem;

(c)

kontrolētās juridiskās personas intereses neatšķiras no tai piesaistīto publiskā sektora iestāžu interesēm;

(d)

kontrolētā juridiskā persona no publiskajiem līgumiem ar līgumslēdzējām iestādēm negūst nekādus ieguvumus, izņemot faktisko izmaksu atlīdzinājumu.

4.   Starp divām vai vairākām līgumslēdzējām iestādēm noslēgtu vienošanos neuzskata par publisku līgumu šīs direktīvas 2. panta 6. punkta nozīmē, ja ir ievēroti šādi kumulatīvie nosacījumi:

   

(a)

ar līgumu izveido faktisku sadarbību starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, lai kopīgi īstenotu savus sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, un šis līgums ir saistīts ar pušu savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

(b)

līgumu reglamentē tikai ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi;

(c)

atvērtajā tirgū iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu darbības nenodrošina apgrozījumu, kas pārsniedz 10 % no visu ar līgumu saistīto darbību apgrozījuma;

(d)

līgums nav saistīts ar finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, izņemot pārskaitījumus, kas atbilst faktisko izmaksu atlīdzinājumam par būvdarbiem, pakalpojumiem vai piegādēm;

(b)

nevienā no iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm nav privātas līdzdalības.

5.   Šā panta 1.–4. punktā minētās privātās līdzdalības neesību pārbauda līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas vai līguma slēgšanas laikā.

   

Šā panta 1.–4. punktā paredzētos izņēmumus nepiemēro, tiklīdz ir sākusies privāta līdzdalība, un tādā gadījumā uz spēkā esošajiem līgumiem ir attiecināma konkurence, piemērojot parastas iepirkuma procedūras.

Pamatojums

No grozījuma Nr. 3 loģiski izriet nepieciešamība svītrot 11. un 21. pantu.

Grozījums Nr. 8

COM(2011) 895 final

31. pants

COM(2011) 896 final

17. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Priviliģēto tiesību līgumi

Priviliģēto tiesību līgumi

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo darbnīcu, ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

Dalībvalstis var rezervēt tiesības piedalīties iepirkuma procedūrās aizsargātām darbnīcām un ekonomikas dalībniekiem, kuru galvenais mērķis ir personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu sociālā un profesionālā integrācija, vai paredzēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu ietvaros, ar nosacījumu, ka vairāk nekā 30 % šo , ekonomikas dalībnieku vai programmu darbinieku ir personas ar invaliditāti vai mazaizsargātas personas.

Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.

Iepirkuma izsludināšanas paziņojumā ietver atsauci uz šo noteikumu.

Pamatojums

Šis ir jauns noteikums, tāpēc būtu jādefinē to personu loks, uz kurām tas attiecināms, it īpaši tāpēc, ka šis noteikums ir plašāks par pašreiz spēkā esošā 19. panta darbības jomu.

Grozījums Nr. 9

COM(2011) 895 final

34. pants

COM(2011) 896 final

19. panta 7. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka ne vēlāk kā 2 gadus pēc 92. panta 1. punktā paredzētā datuma visas iepirkuma procedūras atbilstoši šai direktīvai veic, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.

Dalībvalstis visas iepirkuma procedūras atbilstoši šai direktīvai vei, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, jo īpaši elektronisko iesniegšanu, saskaņā ar šā panta prasībām.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka publiskā iepirkuma nosacījumi, kas attiecas uz līgumslēdzējām iestādēm (it sevišķi vietējā līmenī) un dažādo jomu pakalpojumu sniedzējiem, ir ļoti atšķirīgi, lietderīgāk būtu noteikt, ka dalībvalstis aktīvi iesaistās elektroniskā publiskā iepirkuma sagatavošanā, nevis jāuzstāda tām prasības ar īsu izpildes termiņu.

Grozījums Nr. 10

COM(2011) 896 final

24. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Procedūru izvēle

Procedūru izvēle

1.   Piešķirot publisku līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūras, kas ir pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar nosacījumu, ka, neskarot 30. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

1.   Piešķirot publisku līgumu slēgšanas tiesības, līgumslēdzējas iestādes piemēro valsts procedūras, kas ir pielāgotas, lai atbilstu šai direktīvai, ar nosacījumu, ka, neskarot 30. pantu, saskaņā ar šo direktīvu ir izsludināts iepirkums.

Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot atklātas vai slēgtas procedūras saskaņā ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis var noteikt, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot inovācijas partnerības saskaņa ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis , ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot inovācijas partnerības saskaņa ar šajā direktīvā paredzēto regulējumu.

Dalībvalstis var noteikt arī, ka līgumslēdzējas iestādes var piemērot konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialogu jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)

attiecībā uz būvdarbiem, ja būvdarbu līguma priekšmets ir gan projektēšana, gan būvdarbu izpilde 2. panta 8. punkta nozīmē vai ja projekta juridiskās vai finansiālās struktūras noteikšanai ir nepieciešamas sarunas;

(b)

attiecībā uz publiskiem būvdarbu līgumiem, kad būvdarbus veic vienīgi pētniecības vai inovācijas, testēšanas vai izstrādes nolūkā un nevis peļņas gūšanas vai pētniecības un izstrādes izmaksu atgūšanas nolūkā;

(c)

attiecībā uz pakalpojumiem vai piegādēm, kad tehniskās specifikācijas nevar noteikt pietiekami precīzi ar atsauci uz kādu no standartiem, Eiropas tehniskajiem apstiprinājumiem vai tehniskajām atsaucēm VIII pielikuma 2.–5. punkta nozīmē;

(d)

gadījumā, ja atklātā vai slēgtā procedūrā ir iesniegti nepiemēroti vai nepieņemami piedāvājumi 30. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

(e)

ar būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu būtību vai sarežģītību vai ar tiem saistīto risku radītu īpašu apstākļu dēļ līguma slēgšanas tiesības nav iespējams piešķirt bez iepriekšējām sarunām.

Dalībvalstis var izlemt netransponēt savos tiesību aktos konkursa procedūru ar sarunām, konkursa dialoga procedūru un inovācijas partnerības procedūru.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka sarunu procedūrai “klasiskajā” sektorā jānorit ar tādiem pašiem nosacījumiem kā komunālo pakalpojumu jomā; tas pats attiecas arī uz konkursa dialogu. Nav pamata pieņemt, ka iestādes “klasiskajā” sektorā ir mazāk piemērotas sarunu vešanai nekā līgumslēdzējas iestādes komunālo pakalpojumu jomā. Lēmums par to, kāda procedūra konkrētajā gadījumā piemērojama, jāpieņem līgumslēdzējai iestādei atkarībā no attiecīgā publiskā iepirkuma.

Ir svarīgi norādīt, ka piemērotākā procedūra katrā konkrētā gadījumā jāizvēlas līgumslēdzējai iestādei, nevis valsts vai ES līmenim. ES un valstu līmenī visas procedūras jāpadara pieejamas līgumslēdzējām iestādēm. Pretējā gadījumā tiktu radīti atšķirīgi noteikumi un procedūras dažādās dalībvalstīs, konkurences izkropļojumi un nevienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Grozījums Nr. 11

COM(2011) 896 final

30. panta 2. punkta (a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(a)

ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi vai pieteikumi, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti un ka Komisijai vai saskaņā ar 84. pantu norīkotajai valsts pārraudzības struktūrai pēc pieprasījuma nosūtīts ziņojums;

(a)

ja atklātā vai slēgtā procedūrā nav iesniegti piedāvājumi vai nav iesniegti piemēroti piedāvājumi vai pieteikumi, ar noteikumu, ka līguma sākotnējie nosacījumi nav būtiski mainīti ;

Pamatojums

Kopā ar 84. punktu (jaunas valsts pārraudzības struktūras izveidošana) šī ziņošanas prasība rada nevajadzīgu administratīvu slogu. No jauniem administratīviem slogiem ir jāizvairās par katru cenu, lai nodrošinātu ES publiskā iepirkuma tiesiskā regulējuma vienkāršošanu un elastību. Tāpēc šis papildinājums ir svītrojams bez aizstāšanas.

Grozījums Nr. 12

COM(2011) 895 final

44. panta 3. punkta (d), (i) un (e) apakšpunkts

COM(2011) 896 final

30. panta 2. punkta (c), (i) un (d) apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

(c)

ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks šādu iemeslu dēļ:

(c)

ja būvdarbus, piegādes vai pakalpojumus var piegādāt tikai konkrēts ekonomikas dalībnieks šādu iemeslu dēļ:

(i)

nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ;

(i)

nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ,

(d)

ciktāl tas noteikti vajadzīgs — ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījusi nepārvarama vara, nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām vai konkursa procedūrām ar sarunām; Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ;

(d)

ciktāl tas noteikti vajadzīgs — ja ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījui nav iespējams ievērot termiņus, kas noteikti atklātām procedūrām, slēgtām procedūrām vai konkursa procedūrām ar sarunām; Lietas apstākļi, uz kuriem atsaucas, pamatojot ārkārtēju steidzamību, nekādā ziņā nedrīkst būt radušies līgumslēdzējas iestādes dēļ;

Pamatojums

Šajā pantā jāpiemin arī juridiski iemesli, lai citstarp tiktu iekļauta arī tāda situācija, kad līgumslēdzēja iestāde konkrētā vietā vēlas veikt būvdarbus (piem., celt skolu), taču zemes īpašnieks piekrīt pārdot zemi tikai tādā gadījumā, ja būvdarbus veikt atļauj viņam pašam.

Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošo formulējumu Direktīvas 2004/18/EK 31. panta (c) apakšpunktā jēdziena “nepārvarama vara” lietošana nozīmētu stingrākus nosacījumus. Jāsaglabā pašreiz spēkā esošais teksts. Sarunu procedūrai bez konkurences jābūt iespējamai gadījumos, kad tiek iegādātas preces vai pakalpojumi, kurus līgumslēdzējai iestādei ir pienākums nodrošināt saskaņā ar citiem tiesību aktiem, piemēram, pārtiku veco ļaužu pansionātiem vai sirds vārstuļus slimnīcām laikā, kamēr notiek tiesas process par publiskā iepirkuma pārbaudi.

Grozījums Nr. 13

COM(2011) 895 final

45. pants

COM(2011) 896 final

31. pants

Pamata vienošanās

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Līgumslēdzējas iestādes var slēgt vispārīgās vienošanās ar nosacījumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

1.   Līgumslēdzējas iestādes var slēgt vispārīgās vienošanās ar nosacījumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras.

Vispārīgā vienošanās ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un — attiecīgā gadījumā — uz paredzēto daudzumu.

Vispārīgā vienošanās ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki ekonomikas dalībnieki noslēdz ar mērķi noteikt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un — attiecīgā gadījumā — uz paredzēto daudzumu.

Vispārīgās vienošanās termiņš nepārsniedz četrus gadus, izņemot atbilstīgi pamatotus ārkārtas gadījumus, it sevišķi, ja to pamato vispārīgās vienošanās priekšmets.

2.   Tiesības slēgt līgumus, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

2.   Tiesības slēgt līgumus, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, piešķir saskaņā ar 3. un 4. punktā noteiktajām procedūrām.

Minētās procedūras var piemērot tikai starp tām līgumslēdzējām iestādēm, kas šim nolūkam ir skaidri noteiktas iepirkuma izsludināšanas paziņojumā, un tiem ekonomikas dalībniekiem, kuri sākotnēji ir vispārīgās vienošanās puse.

Ar līgumiem, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt vispārīgās vienošanās noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Ar līgumiem, kuri pamatojas uz vispārīgo vienošanos, nekādā gadījumā nedrīkst būtiski grozīt vispārīgās vienošanās noteikumus, jo īpaši 3. punktā minētajā gadījumā.

Līgumslēdzējas iestādes neizmanto vispārīgās vienošanās tā, lai traucētu, ierobežotu vai izkropļotu konkurenci.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka vispārīgas vienošanās būtu jāpakļauj tādiem pašiem noteikumiem, kādi paredzēti spēkā esošajā Regulā 2004/17/EK, jo nav iemesla īpaši regulēt, piemēram, šādu vienošanos spēkā esamības laiku, ja attiecībā uz citiem līgumu veidiem tas netiek darīts. Līdzīgi kā dinamiskās iepirkumu sistēmās būtu jāpastāv iespējai līguma spēkā esamības laikā tajā uzņemt jaunus ekonomikas dalībniekus, jo tas sniedz labumu gan pircējiem, gan pārdevējiem. Pēdējais teikums nav vajadzīgs, jo tas izriet no principiem.

Grozījums Nr. 14

COM(2011) 895 final 45. panta 4. punkts

COM(2011) 896 final 31. panta 4. punkts

Vispārīgās vienošanās

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

4.   Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, to var pildīt vienā no turpmāk minētajiem diviem veidiem:

4.   Ja vispārīgo vienošanos slēdz ar vairāk nekā vienu ekonomikas dalībnieku, to var pildīt :

(a)

saskaņā ar vispārīgās vienošanās noteikumiem un nosacījumiem, neatsākot konkursu, ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, un objektīvus nosacījumus, ar ko saskaņā nosaka, kurš ekonomikas dalībnieks, kas ir vispārīgās vienošanās puse, nodrošinās minētos būvdarbus, pakalpojumus un piegādes; minētos nosacījumus izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos;

(a)

ja vispārīgā vienošanās paredz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu, ;

(b)

ja vispārīgā vienošanās neparedz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu — atsākot konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kuri ir vispārīgās vienošanās puses.

(b)

ja vispārīgā vienošanās neparedz visus noteikumus, kas reglamentē attiecīgo būvdarbu, pakalpojumu un piegāžu nodrošināšanu pamatojoties uz konkursu starp ekonomikas dalībniekiem, kuri ir vispārīgās vienošanās puses.

 

Pamatojums

Direktīvā nav norādīts, kā vispārīgās vienošanās būtu jāpiemēro. Tas jo īpaši attiecas uz izvēli starp līgumu tiešu piešķiršanu vai jauna konkursa izsludināšanu. Nolūkā nodrošināt elastību īstenošanā jābūt iespējām izmantot šo metožu kombināciju, lai mazākus līgumus varētu piešķirt tiešā veidā atbilstoši noteiktajiem nosacījumiem, savukārt liela apjoma līgumu gadījumā tās pašas vispārīgās vienošanās ietvaros varētu rīkot jaunu konkursu.

Grozījums Nr. 15

COM(2011) 896 final

37. pants

Neregulārs kopējais iepirkums

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu.

1.   Viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes var vienoties par dažu konkrētu iepirkumu kopīgu īstenošanu.

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde viena pati īsteno visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām, tad šī līgumslēdzēja iestāde vienīgā ir atbildīga par direktīvā noteikto saistību izpildi.

2.   Ja līgumslēdzēja iestāde viena pati īsteno visus attiecīgās iepirkuma procedūras posmus no iepirkuma izsludināšanas līdz izrietošā līguma vai līgumu izpildes beigām, tad šī līgumslēdzēja iestāde vienīgā ir atbildīga par direktīvā noteikto saistību izpildi.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras vai izrietošo līgumu izpildi realizē viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes, katra līgumslēdzēja iestāde turpina būt atbildīga par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tās realizētajiem posmiem.

Tomēr, ja iepirkuma procedūras vai izrietošo līgumu izpildi realizē viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes, katra līgumslēdzēja iestāde turpina būt atbildīga par savu saistību pildīšanu saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz tās realizētajiem posmiem.

 

   .

Pamatojums

Papildinājums ļauj nodrošināt, ka kopēja iepirkuma procedūra netiek lieki sarežģīta. Tie paši noteikumi, kas atbilstīgi 35. panta 5. punktam attiecas uz centralizētajām iepirkumu struktūrām, jāattiecina arī uz neregulāru kopējo iepirkumu.

Grozījums Nr. 16

COM(2011) 895 final

54. pants

COM(2011) 896 final

40. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus.

1.   Tehniskās specifikācijas, kā noteikts VIII pielikuma 1. punktā, izklāsta iepirkuma procedūras dokumentos. Tehniskajās specifikācijās nosaka būvdarbu, pakalpojuma vai piegādes raksturlielumus.

Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 22. punktā.

Šie raksturlielumi var arī attiekties uz pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu vai jebkuru citu to aprites cikla posmu, kā minēts 2. panta 22. punktā.

Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Tehniskajās specifikācijās norāda arī, vai būs vajadzīga intelektuālā īpašuma tiesību nodošana.

Visiem iepirkumiem, kuru priekšmets ir paredzēts lietošanai personām — neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts plašākai sabiedrībai vai līgumslēdzējas iestādes personālam — minētās tehniskās specifikācijas, izņemot atbilstīgi pamatotus gadījumus, sagatavo tā, lai ņemtu vērā kritērijus par pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem.

Ja ar Savienības tiesību aktu pieņem obligātus piekļuves standartus, tehniskajās specifikācijās ietver atsauci uz šādiem standartiem, ciktāl ir runa par piekļuves kritērijiem.

Pamatojums

Ierosinātais teksts ir pārāk tālejošs, ņemot vērā iepirkumu procedūrās pastāvošās milzīgās atšķirības. Turklāt šāda veida noteikumi bieži vien ir iekļauti valstu būvniecības standartos. Jāsaglabā teksts, ko satur Direktīvas 2004/18/EK 23. panta 1. punkts un Direktīvas 2004/17/EK 34. panta 1. punkts.

Grozījums Nr. 17

COM(2011) 896 final

44. pants

Līgumu sadalīšana daļās

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Publiskus līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās. Attiecībā uz līgumiem, kuru vērtība atbilst 4. pantā paredzētajām robežvērtībām vai pārsniedz tās, bet nav mazāka par EUR 500 000, ko nosaka saskaņā ar 5. pantu, ja līgumslēdzēja iestāde uzskata, ka tos nav lietderīgi sadalīt daļās, tā paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību sniedz tam īpašu pamatojumu.

1.   Publiskus līgumus var sadalīt viendabīgās vai neviendabīgās daļās.

Līgumslēdzējas iestādes paziņojumā par līgumu vai uzaicinājumā apstiprināt ieinteresētību norāda, vai piedāvājumus var iesniegt tikai par vienu vai par vairākām daļām.

 

Pamatojums

Šis nosacījums līgumslēdzējām pusēm rada nevajadzīgu administratīvo slogu, un tāpēc tas jāsvītro.

Grozījums Nr. 18

COM(2011) 896 final

54. panta 2. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

54. pants

54. pants

Līgumslēdzējas iestādes var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XI pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem.

Līgumslēdzējas iestādes var izlemt nepiešķirt tiesības slēgt līgumu pretendentam, kas iesniedzis vislabāko piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums vismaz līdzvērtīgā veidā neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai XI pielikumā uzskaitīto starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem.

Pamatojums

Pretendentiem jānodrošina piedāvājuma atbilstība ne tikai ES tiesību aktiem, bet arī ar valstu tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 19

COM(2011) 896 final

55. panta 3. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

55. pants

55. pants

Lai piemērotu izslēgšanas iemeslu, kas minēts pirmās daļas d) apakšpunktā, līgumslēdzējas iestādes paredz līguma izpildes novērtēšanas metodi, kuras pamatā ir objektīvi un izmērāmi kritēriji un kuru piemēro sistēmiski, konsekventi un pārredzami. Izpildes novērtējuma rezultātus paziņo attiecīgajam darbuzņēmējam, kam dod iespēju iebilst pret konstatējumiem un saņemt tiesisku aizsardzību.

Pamatojums

55. panta 3. punkta pēdējā apakšpunktā sniegtais skaidrojums ir nesaprotams un mazina juridisko noteiktību, kas var radīt lielāku skaitu sūdzību. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm tiek paredzēti jauni pienākumi, kas būtu svītrojami, lai novērstu papildu birokrātiju.

Grozījums Nr. 20

COM(2011) 895 final

76. pants

COM(2011) 896 final

66. pants

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes piešķir publiskus līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:

1.   Neskarot valsts normatīvos vai administratīvos aktus attiecībā uz atlīdzību par konkrētu pakalpojumu sniegšanu, līgumslēdzējas iestādes piešķir publiskus līgumus saskaņā ar šādiem kritērijiem:

(a)

saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

(a)

saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums;

(b)

viszemākās izmaksas.

(b)

.

Izmaksas pēc līgumslēdzējas iestādes izvēles var novērtēt, pamatojoties tikai uz cenu vai izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksu pieeju, saskaņā ar 67. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzējas iestādes perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Minētie kritēriji papildus cenai vai izmaksām, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā, ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu, kā:

2.   Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā, no līgumslēdzējas iestādes perspektīvas tiek noteikts, pamatojoties uz kritērijiem, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu. Minētie kritēriji papildus cenai ietver citus kritērijus, kas saistīti ar attiecīgā publiskā līguma priekšmetu, kā:

(a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi un inovatīvais raksturs;

(a)

kvalitāte, ietverot tehniskās priekšrocības, estētiskās un funkcionālās īpašības, pieejamība, projektēšana visu lietotāju ērtībām, vides raksturlielumi inovatīvais raksturs;

(b)

pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;

(b)

pakalpojumu līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar būvdarbu projektēšanu, var ņemt vērā tā personāla organizāciju, kvalifikāciju un pieredzi, kurš norīkots attiecīgā līguma izpildei, paredzot, ka pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šādu personālu drīkst aizstāt tikai ar līgumslēdzējas iestādes piekrišanu, kam jāpārliecinās, ka aizstājēji nodrošina līdzvērtīgu organizāciju un kvalitāti;

(c)

pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms;

(c)

pēcpārdošanas pakalpojumi un tehniskā palīdzība, piegādes datums un piegādes laikposms vai pabeigšanas laikposms;

(d)

pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.

(d)

pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrētais ražošanas vai sniegšanas process vai citi aprites cikla posmi, kā minēts 2. panta 22. punktā, ciktāl minētie kritēriji ir norādīti saskaņā ar 4. punktu un attiecas uz faktoriem, kas ir tieši iesaistīti šajos procesos un kas raksturo pieprasīto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas vai sniegšanas procesu.

 

Pamatojums

Pozitīvi vērtējams fakts, ka līgumslēdzējām iestādēm ir iespēja izvēlēties starp saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un piedāvājumu ar zemākajām izmaksām. Taču būtu jāpatur pašreiz spēkā esošajā direktīvā izmantotais jēdziens “viszemākā cena”, jo jēdziens “viszemākās izmaksas” norāda uz to, ka līdzās cenai tiks ņemti vērā arī citi faktori. Vārda “izmaksas” nozīme ir plašāka nekā vārda “cena” nozīme. Ja vēlamies aptvert arī citus parametrus, piemēram, aprites cikla izmaksas, tad jāizmanto jēdziens “saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums”.

Atsevišķos gadījumos līgumslēdzēja iestāde jau piedāvājuma konkursa dokumentos norāda cenu, kuru tā maksās. Ir jābūt pilnīgi skaidri zināmam, ka šāda rīcība ir iespējama.

Šā pēdējā kritērija vērā ņemšanas mērķis ir līgumslēdzējām iestādēm nodrošināt pievienoto vērtību dažu produktu un pakalpojumu gadījumā. Šī pievienotā vērtība faktiski nozīmē, ka, izmantojot īsās piegādes ķēdes, produkti un pakalpojumi parasti var sasniegt ātrāk līgumslēdzējas iestādes, un tādējādi ir iespējams ātrāk un elastīgāk reaģēt uz to prasībām. Turklāt ar šā kritērija starpniecību var būtiski uzlabot arī vides standartus (īsāki transportēšanas ceļi un uzglabāšanas laiki, mazāk emisiju), kas beigu beigās ir izdevīgi gan līgumslēdzējām pusēm, gan iedzīvotājiem. Pie tam līgumslēdzējām pusēm to līguma piešķiršanas kritērijos būtu iespēja paredzēt rādītājus, kas dažu kategoriju ietvaros sniedz plašākus datus par attiecīgā ekonomikas dalībnieka piedāvājumu un tādējādi vēl labāk atbilst publiskā iepirkuma prasībām.

Skaidri jānorāda arī iespēja ņemt vērā sociālos kritērijus, piemēram, piešķirot bonusa punktus par uzņēmuma politiku darbinieku vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanā, kā arī par katru darbā pieņemto personu, kura ilgstoši bijusi bez darba.

Grozījums Nr. 21

COM(2011) 896 final

66. panta 3. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

66. pants

66. pants

Dalībvalstis var noteikt, ka konkrēta veida līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas pamatā ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā.

Pamatojums

Šīs modernizācijas mērķis ir nodrošināt maksimālu elastību līgumslēdzējām iestādēm un pretendentiem. Līgumslēdzējām iestādēm pašām ir jālemj, vai līgumus piešķirt, pamatojoties uz saimniecisko izdevīgumu vai viszemāko cenu. Dalībvalstīm nevajadzētu apsteigt iestāžu izvēli attiecībā uz konkrētajām vajadzībām. Ja līgumi vairs nebūs piešķirami saskaņā ar viszemāko cenu, ievērojami samazināsies mazo uzņēmumu konkurences iespējas. Tāpēc 66. panta 3. punkts ir svītrojams.

Grozījums Nr. 22

COM(2011) 895 final

76. panta 4. punkts

COM(2011) 896 final

66. panta 4. punkts

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

4.   Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji nenodrošina līgumslēdzējai iestādei neierobežotu izvēles brīvību. Šie kritēriji nodrošina efektīvas konkurences iespēju, un tos papildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Līgumslēdzējas iestādes, pamatojoties uz pretendentu sniegto informāciju un pierādījumiem, efektīvi pārbauda, vai piedāvājumi atbilst līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijiem.

   

Pamatojums

Šis nosacījums ir lieks; tas nedod neko jaunu un tāpēc jāsvītro. Šā nosacījuma saturu jau atspoguļo vispārīgie principi.

Grozījums Nr. 23

COM(2011) 896 final

73. panta a) apakšpunkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

(a)

vairs nav piemērojami 11. pantā paredzētie izņēmumi, jo juridiskajā personā, kam piešķirtas līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar 11. panta 4. punktu, ir privāta līdzdalība;

Pamatojums

Komisijas teksta grozījums, kas izriet no dokumenta COM(2011) 896 final 11. panta 5. punkta un COM(2011) 895 final 21. panta 5. punkta svītrošanas (sk. grozījumu Nr. 7). Pēc līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas šis apstāklis vairs nevar būt spēkā.

Grozījums Nr. 24

COM(2011) 895 galīgā redakcija

77. pants

COM(2011) 896 final

67. pants

Aprites cikla izmaksas

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

3.   Ja kopēja metodika aprites cikla izmaksu aprēķināšanai ir pieņemta kā Savienības tiesību akta daļa, arī ar nozaru regulējumā pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, to piemēro gadījumos, kad aprites cikla izmaksas ir ietvertas 76. panta 1. punktā minētajos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijos.

   

Šādu tiesību aktu un deleģēto aktu saraksts ir ietverts XV pielikumā. Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šā saraksta atjaunināšanu, ja minētie grozījumi ir vajadzīgi saistībā ar jauna tiesību akta pieņemšanu vai šādu tiesību aktu atcelšanu vai grozīšanu.

Pamatojums

Reģionu komiteja atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus un atzīst, ka liela nozīme ir ilgtspējīgai, sociāli atbildīgai un inovāciju atbalstošai publiskā iepirkuma procedūrai. Komiteja arī pozitīvi vērtē to, ka Komisija mudina līgumslēdzējas iestādes ņemt vērā aprites cikla izmaksas. Šajā jomā šobrīd tiek ieguldīts liels darbs, taču darāmā vēl aizvien ir daudz. Komiteja uzskata, ka prasība izmantot ES metodes šajā gadījumā un pašreizējos apstākļos ir pārāk tālejoša.

Grozījums Nr. 25

COM(2011) 895 final

79. pants

COM(2011) 896 final

69. pants

Nepamatoti lēti piedāvājumi

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Līgumslēdzējas iestādes pieprasa ekonomikas dalībniekiem paskaidrot piemēroto cenu vai izmaksas, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

   

(a)

pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 50 % zemākas nekā pārējo piedāvājumu vidējā cena vai izmaksas;

(b)

pieprasītā cena vai izmaksas ir par vairāk nekā 20 % zemākas nekā otrā lētākā piedāvājuma cena vai izmaksas;

(c)

ir iesniegti vismaz pieci piedāvājumi.

 

   

 

 

 

 

 

 

   

 

   

2.   Līgumslēdzējas iestādes var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ.

   Līgumslēdzējas iestādes var šādus paskaidrojumus pieprasīt arī, ja piedāvājumi šķiet nepamatoti lēti citu iemeslu dēļ.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie paskaidrojumi var it sevišķi attiekties uz:

   

(a)

to, kādā veidā būvniecības, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā panāk ietaupījumus;

(b)

izraudzītajiem tehniskajiem risinājumiem vai kādiem īpaši izdevīgiem būvdarbu veikšanas vai preču piegādes, vai pakalpojumu sniegšanas apstākļiem, kas ir pieejami pretendentam;

(c)

pretendenta piedāvāto būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu oriģinalitāti;

(d)

vismaz līdzvērtīgu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides tiesību aktu jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumu jomā, kā uzskaitīts XI pielikumā, vai, ja tādi netiek piemēroti, citiem noteikumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību;

(e)

pretendenta iespējām saņemt valsts atbalstu.

4.   Līgumslēdzēja iestāde pārbauda sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tā var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja liecības nepamato zemo cenas vai izmaksu līmeni, ņemot vērā 3. punktā minētos elementus.

   

Līgumslēdzējas iestādes noraida piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo neatbilst Savienības tiesību aktos noteiktajām saistībām sociālo un darba tiesību jomā vai vides jomā, vai starptautisko sociālo un vides tiesību noteikumiem, kā uzskaitīts XI pielikumā.

5.   Ja līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo pretendents ir saņēmis valsts atbalstu, piedāvājumu šā iemesla dēļ var noraidīt tikai pēc apspriešanās ar pretendentu, ja pretendents nevar līgumslēdzējas iestādes noteiktā saprātīgā termiņā pierādīt, ka attiecīgais atbalsts bija saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta nozīmē. Ja līgumslēdzēja iestāde noraida piedāvājumu minēto apstākļu dēļ, tā par to informē Komisiju.

   

6.   Saskaņā ar 88. pantu dalībvalstis citām dalībvalstīm pēc pieprasījuma nodrošina visu informāciju, kas saistīta ar liecībām un dokumentiem, kuri iesniegti attiecībā uz 3. punktā uzskaitītajiem datiem.

   

Pamatojums

Reģionu komiteja priekšroku dod tekstam, kas formulēts pašreiz spēkā esošās Direktīvas 2004/18/EK 55. pantā par nepamatoti lētiem piedāvājumiem, jo ierosinātais teksts rada administratīvo slogu gan līgumslēdzējām iestādēm, gan konkursa pretendentiem. Ierosinātais teksts turklāt arī nevajadzīgi mazina līgumslēdzēju iestāžu rīcības brīvību šajā jomā.

Grozījums Nr. 26

COM(2011) 895 final

81. pants

COM(2011) 896 final

71. pants

Apakšuzņēmēji

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Līgumslēdzējas iestādes pēc pašu iniciatīvas vai saskaņā ar dalībvalsts prasībām iepirkuma procedūras dokumentos var pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norādītu tās līguma daļas, kuru izpildei tas ir paredzējis slēgt apakšuzņēmuma līgumus ar trešām personām, un visus ierosinātos apakšuzņēmējus.

   

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka pēc apakšuzņēmēja pieprasījuma un ar nosacījumu, ka to atļauj līguma būtība, līgumslēdzēja iestāde pienākošos maksājumus par galvenajam darbuzņēmējam sniegtajiem pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem pārskaita tieši apakšuzņēmējam. Šādā gadījumā dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, kas ļauj galvenajam darbuzņēmējam iebilst pret neatbilstīgiem maksājumiem. Minētās maksājumu metodes kārtību nosaka iepirkuma procedūras dokumentos.

   

3.   Šā panta 1.–2. punkts neskar galvenā ekonomikas dalībnieka atbildības jomu.

   

Pamatojums

Attiecības starp līgumslēdzēju un apakšuzņēmēju ietilpst konkurences tiesībās un valstu līgumtiesībās, un šai direktīvai tas nebūtu jāmaina.

Turklāt šis noteikums rada neskaidru tiesisko situāciju, jo apakšuzņēmējs, kurš par samaksu veic darbu līgumslēdzējas iestādes labā, tādējādi no apakšuzņēmēja kļūst par līgumslēdzēju. Šis noteikums arī varētu liegt līgumslēdzējai iestādei iespēju aizturēt maksājumu līdz darba pabeigšanai atbilstoši līgumam.

Grozījums Nr. 27

COM(2011) 895 final

82. pants

COM(2011) 896 final

72. pants

Līgumu grozījumi to darbības laikā

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

1.   Publiska līguma noteikumu būtiskus grozījumus tā darbības laikā uzskata par jaunu piešķiršanu šīs direktīvas nozīmē, un rīko jaunu iepirkuma procedūru saskaņā ar šo direktīvu.

   

2.   Līguma grozījumus tā darbības laikā uzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja grozījumi ievērojami maina sākotnēji noslēgto līgumu. Jebkurā gadījumā, neskarot 3. un 4. punktu, grozījumus uzskata par būtiskiem, ja ir atbilstība kādam no šiem nosacījumiem:

   

(a)

ar grozījumu ievieš nosacījumus, kas — ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā iepirkuma procedūrā — būtu ļāvuši izvēlēties citus kandidātus, nevis sākotnēji atlasītos, vai būtu ļāvuši piešķirt līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam;

(b)

grozījums izmaina līguma ekonomisko līdzsvaru par labu darbuzņēmējam;

(c)

grozījums būtiski paplašina līguma darbības jomu, lai ietvertu piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, kas sākotnēji nebija ietverti.

3.   Līguma partnera aizstāšanu uzskata par būtisku grozījumu 1. punkta nozīmē.

   

Tomēr pirmo daļu nepiemēro gadījumā, kad pēc uzņēmuma pārstrukturēšanas darbībām vai maksātnespējas sākotnējā darbuzņēmēja pienākumus kopumā vai daļēji pārņem cits ekonomikas dalībnieks, kas atbilst sākotnēji noteiktajiem kvalifikācijas atlases kritērijiem, ar nosacījumu, ka tas nerada citus būtiskus līguma grozījumus un nav iecerēts ar mērķi izvairīties no šīs direktīvas piemērošanas.

4.   Ja grozījuma vērtību var izteikt naudas izteiksmē, grozījumu neuzskata par būtisku 1. punkta nozīmē, ja tā vērtība nepārsniedz 4. pantā noteiktās robežvērtības un ir zemāka par 5 % no sākotnējā līguma cenas, ar nosacījumu, ka grozījums neizmaina līguma vispārējo būtību. Ja tiek ieviesti vairāki secīgi grozījumi, to novērtē, pamatojoties uz secīgo grozījumu kopējo vērtību.

   

5.   Līguma grozījumus neuzskata par būtiskiem 1. punkta nozīmē, ja tie ir paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo grozījumu vai iespēju apmēru un būtību, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz grozījumus vai iespējas, kas mainītu līguma vispārējo būtību.

   

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, būtiskam grozījumam nav vajadzīga jauna iepirkuma procedūra, ja ir atbilstība šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

   

(a)

grozījumi ir vajadzīgi tādu apstākļu dēļ, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt;

(b)

grozījums nemaina līguma vispārējo būtību;

(c)

cenas pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējā līguma vērtības.

Līgumslēdzējas iestādes Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu par šādiem grozījumiem. Šādi paziņojumi ietver VI pielikuma G daļā izklāstīto informāciju, un tos publicē saskaņā ar 49. pantu.

7.   Līgumslēdzējas iestādes neizmanto līguma grozījumu iespēju šādos gadījumos:

   

(a)

ja grozījuma nolūks būtu novērst darbuzņēmēja pieļautās nepilnības līguma izpildē vai sekas, ko var novērst, piemērojot līgumsaistību izpildi;

(b)

ja grozījuma nolūks būtu kompensēt cenas pieauguma risku, pret kuru darbuzņēmējs ir nodrošinājies.

Pamatojums

Pašreiz spēkā esošās direktīvas ietver noteikumus par publiskā iepirkuma līgumu piešķiršanas procedūru. Tās neparedz noteikumus par grozījumu izdarīšanu spēkā esošos līgumos, un arī jaunajās direktīvās tādi nebūtu jāparedz, jo tādējādi līgumslēdzējām iestādēm tiek radīts jauns nevajadzīgs administratīvais slogs, kas mazina to elastību. Ja Komisijas vēlas sniegt informāciju par Tiesas judikatūru šajā jomā, tad skaidrojošs paziņojums šai nolūkā būtu piemērotāks veids.

Grozījums Nr. 28

COM(2011) 896 final

83. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

83. pants

83. pants

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/665/EEK dalībvalstis nodrošina šīs direktīvas pareizu piemērošanu ar efektīviem, pieejamiem un pārredzamiem mehānismiem, kuri papildina sistēmu, kas ir ieviesta līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu pārbaudei.

Pamatojums

Nav vajadzības direktīvā norādīt, ka šī direktīva pareizi jāpiemēro. Pastāvošā sistēma līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu kontrolei ir pietiekama. Vienkāršošanas un elastīguma labad būtu jāizvairās no jaunu nevajadzīgu struktūru radīšanas.

Grozījums Nr. 29

COM(2011) 895 final

93. pants

COM(2011) 896 final

84. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Publiskā pārraudzība

1.   Dalībvalstis norīko vienotu neatkarīgu struktūru, kas ir atbildīga par īstenošanas darbību pārraudzību un koordināciju (turpmāk — pārraudzības struktūra). Dalībvalstis paziņo Komisijai par norīkotajām struktūrām.

Visām līgumslēdzējām iestādēm piemēro šo pārraudzību.

   

2.   Īstenošanas darbībās iesaistītās kompetentās iestādes organizē tā, lai izvairītos no interešu konfliktiem. Publiskās pārraudzības sistēma ir pārredzama. Lai to nodrošinātu, publicē visus norāžu un atzinuma dokumentus, un gada ziņojumu, kurā apraksta šajā direktīvā paredzēto noteikumu īstenošanu un piemērošanu.

   

Gada ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

(a)

mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sekmīgas dalības rādītāju iepirkumā; ja šis īpatsvars ir mazāks par 50 % MVU piešķirto līgumu vērtību izteiksmē, ziņojumā sniedz analīzi par šāda rezultāta iemesliem;

(b)

vispārēju pārskatu par ilgtspējīgu iepirkuma politikas virzienu īstenošanu, arī par procedūrām, kurās ņem vērā apsvērumus saistībā ar vides aizsardzību, sociālo iekļaušanu, tostarp personu ar invaliditāti piekļuvi, vai inovāciju veicināšanu;

(c)

informāciju par tādu iepirkumu noteikumu pārkāpumu uzraudzību un kontroli, kas ietekmē Savienības budžetu, saskaņā šā panta 3.–5. punktu;

centralizētus datus par paziņotiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citiem nopietnu pārkāpumu gadījumiem publiskā iepirkuma jomā, tostarp par tiem gadījumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētus projektus.

3   Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādiem uzdevumiem:

   

(a)

publiskā iepirkuma noteikumu un saistītās prakses piemērošanas, ko īsteno līgumslēdzējas iestādes un it sevišķi centralizēto iepirkumu struktūras, uzraudzība;

(b)

juridiskas konsultācijas līgumslēdzējām iestādēm par publiskā iepirkuma noteikumu un principu interpretāciju un par publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu īpašos gadījumos;

(c)

pašiniciatīvas atzinumu un norāžu izdošana par vispārējas ieinteresētības jautājumiem, kuri attiecas uz publiskā iepirkuma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, par periodiskiem jautājumiem un par sistēmiskiem sarežģījumiem, kas saistīti ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu, ņemot vērā šīs direktīvas noteikumus un saistīto Eiropas Savienības Tiesas judikatūru;

(d)

iedarbīgas un vispusīgas brīdinājuma (t.s. „red flag”) rādītāju sistēmas izveide un piemērošana, lai novērstu, konstatētu un pienācīgi ziņotu par krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu un citu nopietnu pārkāpumu gadījumiem iepirkumu jomā;

(e)

valstu kompetento iestāžu, tostarp revīzijas iestāžu, uzmanības vēršana uz konkrētiem konstatētiem pārkāpumiem un sistēmiskām problēmām;

(f)

pilsoņu un uzņēmumu sūdzību izskatīšana saistībā ar publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanu konkrētos gadījumos un analīzes nosūtīšana kompetentajām līgumslēdzējām iestādēm, kuru pienākums ir ņemt to vērā savos lēmumos vai — ja analīze netiek ievērota — paskaidrot šādas neievērošanas iemeslus;

(g)

uzraudzība attiecībā uz valstu tiesu un iestāžu lēmumiem, kas pieņemti pēc Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma, kas pamatojas uz Līguma 267. pantu, vai pēc Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem saistībā ar Savienības līdzfinansētiem projektiem; pārraudzības struktūra ziņo Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai par visiem Savienības iepirkuma procedūru pārkāpumiem, ja tie saistīti ar līgumiem, kurus tieši vai netieši finansē Savienība.

(g)

Šā punkta e) apakšpunktā minētie uzdevumi neskar tādu apelācijas tiesību izmantošanu, kas paredzētas valsts tiesību aktos vai sistēmā, kas izveidota, pamatojoties uz Direktīvu 89/665/EEK.

Gadījumos, kad pārraudzības struktūra, veicot uzraudzību un sniedzot juridiskās konsultācijas, ir konstatējusi pārkāpumu, dalībvalstis pilnvaro pārraudzības struktūru pārņemt jurisdikciju, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai noteikta attiecībā uz līgumslēdzēju iestāžu lēmumu pārbaudi.

4.   Neskarot vispārējās procedūras un darba metodes, ko Komisija ir noteikusi attiecībā uz saziņu un kontaktiem ar dalībvalstīm, pārraudzības struktūra darbojas kā īpašs Komisijas kontaktpunkts, kad tā uzrauga Savienības tiesību aktu piemērošanu un Savienības budžeta izpildi, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību 17. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu. Tā Komisijai ziņo par visiem šīs direktīvas pārkāpumiem iepirkuma procedūrās saistībā ar līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, ko tieši vai netieši finansē Savienība.

4.   

Komisija var jo īpaši nodot pārraudzības struktūrai atsevišķu lietu izskatīšanu, ja līgums vēl nav noslēgts vai ja vēl ir iespējams veikt pārbaudes procedūru. Tā var arī uzticēt pārraudzības struktūrai veikt uzraudzības darbības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to pasākumu īstenošanu, kurus dalībvalstis ir apņēmušās īstenot, lai novērstu Komisijas konstatētu Savienības publiskā iepirkuma noteikumu un principu pārkāpumu.

Komisija var uzdot pārraudzības iestādei analizēt gadījumus, kad ir aizdomas par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē no Savienības budžeta līdzfinansētos projektus. Komisija var uzticēt pārraudzības struktūrai uzraudzīt konkrētus gadījumus un nodrošināt, ka kompetentās valsts iestādes, kurām būs pienākums izpildīt pārraudzības struktūras norādījumus, veic atbilstošus pasākumus pret Savienības publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem, kas ietekmē līdzfinansētos projektus.

5.   Pārraudzības struktūras izmeklēšanas un izpildes darbības, ko veic, lai nodrošinātu, ka līgumslēdzēju iestāžu lēmumi atbilst šai direktīvai un Līguma principiem, neaizstāj un neskar Komisijas kā Līguma sargātājas institucionālo nozīmi. Ja Komisija izlemj nodot atsevišķas lietas izskatīšanu saskaņā ar 4. punktu, tā arī patur tiesības iejaukties saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas ar Līgumu.

   

6.   Līgumslēdzējas iestādes valsts pārraudzības iestādei nosūta visu tādu noslēgto līgumu pilnu tekstu, kuru vērtība ir vienāda ar vai lielāka par

   

(a)

EUR 1 000 000 publisku piegādes līgumu vai publisku pakalpojumu līgumu gadījumā;

(b)

EUR 10 000 000 publisku būvdarbu līgumu gadījumā.

7.   Neskarot valsts tiesību aktus par piekļuvi informācijai un saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem par datu aizsardzību, pārraudzības struktūra pēc rakstiska pieprasījuma un bez maksas piešķir neierobežotu, pilnu, tiešu piekļuvi 6. punktā minētajiem noslēgtajiem līgumiem. Piekļuvi dažām līguma daļām var atteikt gadījumos, kad šīs informācijas atklāšana apgrūtinātu tiesību aktu piemērošanu vai kā citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu ekonomikas dalībnieku — gan valsts, gan privātu — likumīgajām saimnieciskajām interesēm vai varētu ierobežot godīgu konkurenci starp šiem ekonomikas dalībniekiem.

7.   

Piekļuvi daļām, kuras var atklāt, piešķir saprātīgā laikposmā un ne vēlāk kā 45 dienu laikā no šāda pieprasījuma datuma.

Personām, kas iesniedz pieprasījumu saņemt piekļuvi līgumam, nav jāpierāda tieša vai netieša ieinteresētība saistībā ar konkrēto līgumu. Būtu jādod tiesības informācijas saņēmējam šādu informāciju nodot atklātībai.

8.   Kopsavilkumu par visām pārraudzības struktūras darbībām, kas īstenotas saskaņā ar 1.–7. punktu, iekļauj 2. punktā minētajā gada ziņojumā.

   

Pamatojums

Prasība izveidot valsts pārraudzības iestādes, kurām tiktu nosūtīti līgumi, viennozīmīgi ir pretrunā ar subsidiaritātes principu. Valsts pārvaldes organizēšana ir dalībvalstu kompetencē. Publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanas uzraudzība valsts līmenī ir valsts tiesu, kā arī pārraudzības un revīzijas iestāžu kompetencē. Turklāt noteikumi līgumslēdzējām iestādēm rada arī jaunu administratīvo slogu.

Grozījums Nr. 30

COM(2011) 896 final

85. panta 1. daļa

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

85. pants

85. pants

Par katru līgumu vai vispārīgo vienošanos un dinamiskās iepirkumu sistēmas izveides gadījumu līgumslēdzējas iestādes sagatavo rakstisku ziņojumu, kurā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(a)

līgumslēdzējas iestādes nosaukums un adrese, līguma, vispārīgās vienošanās vai dinamiskās iepirkumu sistēmas priekšmets un vērtība;

(b)

izraudzīto kandidātu vai pretendentu vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un to atlases iemesli;

(c)

noraidīto kandidātu vai pretendentu vārdi un uzvārdi vai nosaukumi un to noraidījuma iemesli;

(d)

ja piedāvājums ir atzīts par nepamatoti lētu — piedāvājuma noraidīšanas pamatojums;

(e)

izraudzītā pretendenta vārds un uzvārds vai nosaukums un iemesli, kuru dēļ atlasīts viņa piedāvājums, kā arī — ja tas ir zināms — cik lielu līguma vai vispārīgās vienošanās daļu izraudzītais pretendents ar apakšuzņēmuma līgumu plāno nodot izpildei trešām personām;

(f)

sarunu procedūrām bez iepriekšējas publicēšanas — 30. pantā minētie apstākļi, kas pamato šīs procedūras izmantošanu;

(g)

vajadzības gadījumā — iemesli, kuru dēļ līgumslēdzēja iestāde ir pieņēmusi lēmumu nepiešķirt līgumu vai vispārīgo vienošanos vai neveidot dinamisko iepirkumu sistēmu;

(h)

attiecīgā gadījumā — konstatētie interešu konflikti un piemērotie izrietošie pasākumi.

Pamatojums

Priekšlikumā paredzētās dokumentācijas prasības rada pašvaldībām nesamērīgu slogu, kas turklāt nav jēgpilns. Šīs reformas mērķis ir tieši samazināt nevajadzīgas dokumentācijas prasības, nevis radīt jaunu birokrātiju.

Grozījums Nr. 31

COM(2011) 896 final

85. panta pēdējās divas daļas

Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

85. pants

Atsevišķi ziņojumi par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām

85. pants

Līgumslēdzējas iestādes dokumentē visu iepirkuma procedūru norisi neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav īstenotas elektroniski. Šajā nolūkā tās dokumentē visus iepirkuma procedūras posmus, tostarp visu saziņu ar ekonomikas dalībniekiem un iekšējās apspriedes, iepirkuma procedūras sagatavošanu, dialogu un sarunas, ja tādas notikušas, atlasi un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Ziņojumu vai tā svarīgākās daļas pēc pieprasījuma nosūta Komisijai vai valsts pārraudzības struktūrai.

Pamatojums

Reģionu komiteja uzskata, ka priekšroka jādod pašreiz spēkā esošās Direktīvas 2004/18/EK 43. pantā noteiktajai ziņošanas sistēmai, nevis ierosinātajai sistēmai, jo minētā sistēma atvieglo līgumslēdzēju iestāžu administratīvo darbu.

Grozījums Nr. 32

COM(2011) 895 final

95. pants

COM(2011) 896 final

86. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Valstu ziņošana un līgumslēdzēju iestāžu saraksts

1.   Saskaņā ar 84. pantu izveidotās vai norīkotās struktūras katru gadu ne vēlāk kā nākamā gada 31. oktobrī, izmantojot standarta paraugu, nosūta Komisijai īstenošanas un statistikas datu ziņojumu.

   

2.   Ziņojumā, kas minēts 1. punktā, sniedz vismaz šādu informāciju:

   

(a)

pilnīgu un atjauninātu sarakstu ar visām centrālās pārvaldes iestādēm, centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošām līgumslēdzējām iestādēm un publisko tiesību subjektiem, ietverot centrālās pārvaldes iestāžu padotībā esošas iestādes un tādu līgumslēdzēju iestāžu apvienības, kas piešķir publiskus līgumus vai vispārīgās vienošanās, katrai iestādei norādot unikālo identifikācijas numuru, ja šāds numurs ir paredzēts valsts tiesību aktos; šo sarakstu grupē pēc iestādes veida;

(b)

pilnīgu un atjauninātu sarakstu ar visām centralizēto iepirkumu struktūrām;

(c)

attiecībā uz visiem līgumiem, kas pārsniedz šīs direktīvas 4. pantā noteiktās robežvērtības:

(i)

piešķirto līgumu skaitu un vērtību, norādot to atsevišķi par katru iestādes veidu sadalījumā pēc procedūras un pēc būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem atbilstīgi CVP nomenklatūrai;

(ii)

ja līgumi noslēgti saskaņā ar sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas, i) punktā minēto informāciju papildus sadala atbilstīgi 30. pantā minētajiem apstākļiem un norāda piešķirto līgumu skaitu un vērtību pēc izraudzītā darbuzņēmēja dalībvalsts vai trešās valsts;

(d)

par visiem līgumiem, kuru vērtība nepārsniedz šīs direktīvas 4. pantā noteiktās robežvērtības, bet uz kuriem šī direktīva attiektos, ja to vērtība pārsniegtu robežvērtību — piešķirto līgumu skaitu un vērtību, sadalot pēc iestādes veida.

3.   Saskaņā ar 89. pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai, grozot I pielikumu, atjauninātu līgumslēdzēju iestāžu sarakstu pēc dalībvalstu paziņojumiem, ja šādi grozījumi ir vajadzīgi, lai pareizi identificētu līgumslēdzējas iestādes.

   

Komisija var informatīvā nolūkā periodiski publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publisko tiesību subjektu sarakstu, kas tai nosūtīts saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu.

4.   Dalībvalstis Komisijai nodrošina informāciju par savu institucionālo organizāciju saistībā ar šīs direktīvas īstenošanu, uzraudzību un izpildi, kā arī par valsts iniciatīvām, kas īstenotas, lai sniegtu norādes par Savienības publiskā iepirkuma noteikumu īstenošanu vai palīdzību šajā saistībā vai lai reaģētu uz problēmām saistībā ar minēto noteikumu īstenošanu.

   

5.   Komisija sagatavo standarta paraugu, pēc kura sagatavo 1. punktā minēto īstenošanas un statistikas datu gada ziņojumu. Attiecīgos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 91. pantā minēto konsultēšanas procedūru.

   

Pamatojums

Ierosinātie noteikumi būtu jāsvītro. Tie rada pārāk lielu administratīvo slogu gan iestādēm, kam visa šī informācija būtu jāapkopo, gan arī līgumslēdzējām iestādēm, kurām tā būtu jānodrošina.

Grozījums Nr. 33

COM(2011) 895 final

96. pants

COM(2011) 896 final

87. pants

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

Palīdzība līgumslēdzējām iestādēm un uzņēmumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina tehniskā atbalsta struktūru pieejamību, lai nodrošinātu juridiskas un saimnieciskas konsultācijas, norādes un palīdzību līgumslēdzējām iestādēm saistībā ar iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu. Dalībvalstis arī nodrošina, ka katra līgumslēdzēja iestāde var saņemt kompetentu palīdzību un konsultācijas par atsevišķiem jautājumiem.

   

2.   Lai uzlabotu ekonomikas dalībnieku, it sevišķi MVU, piekļuvi publiskajam iepirkumam un lai veicinātu šīs direktīvas noteikumu pareizi izpratni, dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams saņemt atbilstīgu palīdzību, tostarp elektroniski vai ar tādu tīklu starpniecību, kas paredzēti palīdzības sniegšanai uzņēmējdarbības jomā.

   

3.   Ekonomikas dalībniekiem, kas vēlas piedalīties iepirkuma procedūrās citā dalībvalstī, nodrošina īpašas administratīvas palīdzības pieejamību. Šāda palīdzība attiecas vismaz uz administratīvajām prasībām attiecīgajā dalībvalstī, kā arī iespējamiem pienākumiem saistībā ar elektronisko iepirkumu.

   

Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajiem ekonomikas dalībniekiem ir ērta piekļuve atbilstīgai informācijai par pienākumiem saistībā ar nodokļiem, vides aizsardzību un sociālajām un darba tiesību saistībām, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, reģionā vai teritorijā, kurā veiks būvdarbus vai sniegs pakalpojumus, un ko piemēros objektā veiktajiem būvdarbiem vai sniegtajiem pakalpojumiem līguma izpildes laikā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punkta vajadzībām dalībvalstis var norīkot vienotu struktūru vai vairākas struktūras, vai administratīvas struktūras. Dalībvalstis starp šīm struktūrām nodrošina atbilstīgu koordināciju.

   

Pamatojums

Publiskā iepirkuma procedūras atbalstošu pasākumu organizēšana valsts līmenī ir dalībvalstu kompetencē, tāpēc šis pants jāsvītro. Ja noteikumi par publisko iepirkumu būtu vienkāršāki, iespējams, būtu mazāka vajadzība pēc atbalsta to izprašanai.

Grozījums Nr. 34

COM(2011) 896 final

88. panta 3. punkts

Komisijas priekšlikums

RK grozījums

88. pants

Šā panta vajadzībām dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus sadarbības punktus, kuru kontaktinformāciju paziņo pārējām dalībvalstīm, pārraudzības struktūrām un Komisijai. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sadarbības punktu sarakstu. Pārraudzības struktūra ir atbildīga par šādu sadarbības punktu koordinēšanu.

Šā panta vajadzībām dalībvalstis izraugās vienu vai vairākus sadarbības punktus, kuru kontaktinformāciju paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai. Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sadarbības punktu sarakstu.

Pamatojums

88. pants būtu saglabājams, taču bez atsauces uz jaunām uzraudzības iestādēm. Šīs reformas mērķis ir tieši samazināt nevajadzīgas dokumentācijas prasības, nevis radīt jaunu birokrātiju.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


Top