EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52012AR0098

Reģionu komitejas atzinums “Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.–2020. gadam)”

OJ C 391, 18.12.2012, p. 37–48 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

18.12.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 391/37


Reģionu komitejas atzinums “Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (2014.–2020. gadam)”

2012/C 391/08

REĢIONU KOMITEJA

pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam); tā ir apņemšanās atzīt konkurētspēju par prioritāru pamatfaktoru, kas nodrošina pastāvīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanos Eiropas Savienībā;

vērš uzmanību uz daudzajām iniciatīvām, ko patlaban īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības visās dalībvalstīs, piemēram, vietējie mazās uzņēmējdarbības centri, mikrokredīti, ko piešķir vietējās un reģionālās iestādes, vai speciālistu bezmaksas konsultācijas par mazo uzņēmumu izveidi, kas bieži ir pamats veiksmīgai mikrouzņēmējdarbības uzsākšanai;

norāda uz jauno uzņēmēju vajadzībām, jo bieži vien viņi uzņēmējdarbību uzskata par vienīgo profesionālās attīstības iespēju un ir gatavi uzņemties ar šo darbību saistīto risku, kā arī bieži darbību izvērš visā Eiropas tirgū un tādējādi var mēroties spēkiem ar konkurentiem pasaules tirgos;

norāda, ka pasaules mēroga konkurētspēju iespējams sasniegt, tikai novēršot Eiropas tirgus nepilnības, kas mazina Eiropas MVU spēju konkurēt ar līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem no citām pasaules malām. Jāpalielina MVU iesaiste ES projektu īstenošanā, kā arī jāuzlabo šo uzņēmumu pozīcija attiecībās ar lieliem uzņēmumiem, kas bieži ir minēto projektu galvenie izpildītāji. Tādēļ Komiteja uzsver, ka MVU ir svarīgi apvienoties uzņēmumu tīklos.

Ziņotājs

Witold KROCHMAL kgs (PL/EA), Volovas pilsētas un gminas mērs

Atsauces dokuments

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam)

COM(2011) 834 final

I.   IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

REĢIONU KOMITEJA

1.

pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (2014.–2020. gadam); tā ir apņemšanās atzīt konkurētspēju par prioritāru pamatfaktoru, kas nodrošina pastāvīgu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības palielināšanos Eiropas Savienībā;

2.

uzskata, ka iesniegtais priekšlikums papildina agrākās iniciatīvas, ko Eiropas Komisija ierosinājusi stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros. Tajā tiek atzīta mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīme ES tautsaimniecībā un atklātas to darbības vides nepilnības un nepastāvība, kas var palēnināt vai pat ierobežot uzņēmumu izaugsmi un konkurētspēju;

3.

uzsver, ka RK nostāja ir atbalstīta aptaujā “MVU darbību sekmējoši reģioni un pilsētas” (1), ko veica Komitejas Stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas uzraudzības forums, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības;

4.

apzinās, ka tirgus trūkumu novēršana lielā mērā ir dalībvalstu un reģionu kompetence, tomēr uzskata, ka Eiropas Savienība dažās jomās var palīdzēt, izplatot paraugpraksi, nodrošinot vienotā tirgus efektīvu darbību un uzlabojot uzņēmējdarbības vides nosacījumus tā, lai uzņēmumi, tostarp MVU, varētu ilgtspējīgi konkurēt pasaules mērogā, un tas nozīmē virzību uz resursus taupošu ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni;

5.

uzskata, ka šī programma ļaus būtiski palielināt ticību Eiropas uzņēmējdarbības potenciālam gan Eiropas, gan pasaules tirgos. Nostiprināsies uzticēšanās tirgiem, tāpēc pieaugs interese par uzņēmējdarbību, un pašreizējo uzņēmumu, tostarp MVU, politika kļūs ekspansīvāka; MVU ir ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības galvenais avots — tie nodrošina 58 % no ES apgrozījuma un 67 % no darbavietām privātajā sektorā, turklāt laikposmā no 2002. gada līdz 2010. gadam 85 % jauno darbavietu tika izveidotas tieši šajā sektorā;

6.

uzskata par ļoti pareizu, ka programmā atsevišķi izdalīts tūrisms kā nozare ar specifiskām iezīmēm, kurā darbojas daudzi Eiropas Savienības MVU un tiek nodarbināts ļoti liels skaits darba ņēmēju;

7.

uzsver, ka ļoti svarīgi ir atbalstīt dažādos darbības posmos esošus uzņēmumus un MVU — tādus, kas tikko uzsākuši darbību, jau pilnībā darbojošos uzņēmumus, kā arī tādus, kuros notiek pārstrukturēšana; šādam atbalstam jābūt virzītam uz uzņēmumu konkurētspējas palielināšanu ES un ārzemju tirgos;

8.

par vienu no svarīgākajiem programmas panākumu priekšnosacījumiem atzīst uzņēmējdarbības kultūras un ētikas popularizēšanu un attīstīšanu ES sabiedrībā, un tāpēc pozitīvi vērtē iespējas valsts, reģionālajā un vietējā līmenī piedalīties sacensībās par Eiropas Uzņēmējdarbības balvu un arī citos līdzīgos projektos;

9.

norāda, ka ik gadu trīs Eiropas reģioniem tiek piešķirta balva “Labākais Eiropas reģions uzņēmējdarbības veicināšanas jomā”, lai izteiktu atzinību par šajos reģionos nodrošinātajiem MVU labvēlīgajiem nosacījumiem;

10.

uzskata, ka uzņēmējdarbības veicināšanai jāsākas jau skolā, kur jāveido pozitīva attieksme pret patstāvīgu saimniecisku darbību, lai tad, kad skolēniem pienāks laiks iekļauties darba tirgū, viņi varētu pieņemt pārdomātu lēmumu. Lai absolvents, pielietojot iegūto kvalifikāciju, varētu sākt savu uzņēmējdarbību ar lielu varbūtību, ka viņa piedāvātie pakalpojumi būs pieprasīti, būtu jānodrošina, ka apmācības procesā tiek ievērotas tirgus vajadzības;

11.

aicina profesionālajā izglītībā iekļaut uzņēmējdarbības tendences un attīstību, jo nepārtraukta izglītība ir būtiska, lai uzņēmēji varētu saglabāt konkurētspējas līmeni;

12.

norāda uz jauno uzņēmēju vajadzībām, jo bieži vien viņi uzņēmējdarbību uzskata par vienīgo profesionālās attīstības iespēju un ir gatavi uzņemties ar šo darbību saistīto risku, kā arī bieži darbību izvērš visā Eiropas tirgū un tādējādi var mēroties spēkiem ar konkurentiem pasaules tirgos;

13.

vērš uzmanību uz daudzajām iniciatīvām, ko patlaban īsteno vietējās un reģionālās pašvaldības visās dalībvalstīs, piemēram, vietējie mazās uzņēmējdarbības centri, mikrokredīti, ko piešķir vietējās un reģionālās iestādes, vai speciālistu bezmaksas konsultācijas par mazo uzņēmumu izveidi, kas bieži ir pamats veiksmīgai mikrouzņēmējdarbības uzsākšanai;

14.

vērš uzmanību arī uz sieviešu-uzņēmēju un dažu citu mērķgrupu, tai skaitā imigrējušu un emigrējušu uzņēmēju, situāciju — ņemot vērā pašreizējo ES politiku šajā jomā, būtu vajadzīga atsevišķa iniciatīva, kas paredzēta viņu uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanai;

15.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības īstenot programmu; vērš īpašu uzmanību uz vajadzību novērst vai samazināt administratīvo slogu un šķēršļus, kas saistīti ar ārēju finansēšanas avotu atrašanu, vienkāršot prasības par iepirkuma procedūru dokumentiem un atcelt prasību nodrošināt bankas garantiju nelieliem darbiem;

Eiropas Savienības uzņēmumu konkurētspējas palielināšana

16.

norāda, ka pasaules mēroga konkurētspēju iespējams sasniegt, tikai novēršot Eiropas tirgus nepilnības, kas mazina Eiropas MVU spēju konkurēt ar līdzīgiem ekonomikas dalībniekiem no citām pasaules malām. Jāpalielina MVU iesaiste ES projektu īstenošanā, kā arī jāuzlabo šo uzņēmumu pozīcija attiecībās ar lieliem uzņēmumiem, kas bieži ir minēto projektu galvenie izpildītāji. Tādēļ Komiteja uzsver, ka MVU ir svarīgi apvienoties uzņēmumu tīklos;

17.

atgādina, ka Eiropas Savienībai kopā ar dalībvalstīm jānodrošina viendabīgs un efektīvs tirgus un jāuzlabo uzņēmējdarbības vide — jānovērš vai jāsamazina grūtības maziem un vidējiem uzņēmumiem piekļūt finansējumam, ierobežojumi izvērst darbību ārpus savas valsts robežām gan vienotajā tirgū, gan ārpus tā, pārmērīgais nodokļu slogs un administratīvo procedūru slogs. Turklāt vienlaikus jānodrošina gan piekļuve zināšanām, kā arī jaunām un inovatīvām tehnoloģijām, gan arī sadarbība ar vietējām arodskolām un akadēmiskajām aprindām, kurām savās programmās MVU jātraktē kā Eiropas ekonomikas virzītājspēks;

18.

uzskata, ka programmā vairāk būtu jāuzsver mazo un vidējo uzņēmumu plašāka iesaistīšana Eiropas Savienības zinātniskās izpētes un inovācijas centienos, projektos un programmās, arī ar publiskās un privātās partnerības veidošanu. Dzīvāka dalība pētniecības projektos paaugstina uzņēmumu kompetenci un līdz ar to veicina to starptautisko konkurētspēju.

Priekšlikumā pētniecības un inovācijas programmai “Apvārsnis 2020” īpaši norādīts uz to, ka nepieciešams stiprināt mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību pētniecības projektos. Lielāka iesaiste ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri atsevišķos gadījumos savā jomā ir līderi pasaules mērogā, gūt pieeju informācijai un zināšanām;

19.

uzskata, ka vienīgi tāda pieeja ļaus uzņēmumiem un MVU attīstīties un ievērot apņemšanos par ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, kuras pamatā ir jaunākās vidi aizsargājošās tehnoloģijas, kas ļauj sasniegt mērķus klimata un enerģētikas politikas jomā;

20.

pozitīvi vērtē priekšlikumu par programmas budžetu 2,522 miljardu EUR apmērā. Vienlaikus Komiteja norāda, ka uzņēmumu un MVU tiešam atbalstam paredzēto finanšu instrumentu kvota (1,4 miljardi EUR) veido tikai 56 % no kopējā programmas budžeta. Ja pieprasījums pēc finanšu instrumentiem būs lielāks, nekā pamatoti sagaidāms, par izmaiņām procentuālajā sadalījumā būtu jālemj komitejai, kurā, ievērojot regulas projekta 16. panta noteiktumus, ir pārstāvētas visas valstis, kas izmanto Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME). Atlikusī daļa, kas paredzēta darbībām MVU apstākļu atbalstam, nodrošinās programmai 2014.–2020. gadam piešķirto līdzekļu rezultatīvu un efektīvu izmantošanu;

21.

atzīst par pareizu, ka 1,7 % no programmas budžeta atvēlēti ar programmas vadību saistītām administratīvām darbībām, jo šie līdzekļi nodrošinās pienācīgu programmas vadību un vienlaikus nebūs pārmērīgs slogs tās budžetam;

22.

norāda, ka ar programmas budžeta līdzekļiem nedrīkst aizstāt valsts, reģionālā un vietējā mēroga iniciatīvas, bet tiem tās būtu jāsekmē un jāpastiprina, proti, jāpalīdz valsts mēroga pasākumus izvērst ES mērogā, efektīvi koordinējot un novēršot pārrobežu šķēršļus privātā sektora dalībnieku vai valsts pārvaldes iestāžu sadarbībai. Tāda sadarbība jāveicina, veidojot horizontālus sadarbības tīklus, nevis vertikālu centralizāciju;

23.

uzskata, ka sniegtajam atbalstam būtu pilnībā jāatbilst izvirzītajiem mērķiem un kumulatīva un pastiprinoša efekta veidā, kā arī pateicoties panākto rezultātu izmantošanai, tam būtu jādod pozitīva ietekme visā Eiropā.

24.

uzsver, ka konkurētspēja lielā mērā ir atkarīga no produktivitātes, inovācijas un efektivitātes, kas ir ienākumu pastāvīgas palielināšanas avots, no uzņēmumu spējas pilnībā izmantot Eiropas vienotā tirgus piedāvātās iespējas, kā arī no institucionālajiem risinājumiem, kuri veido noturīgas uzņēmumu izaugsmes nosacījumus. Tāpēc par prioritāriem būtu jāuzskata projekti, kas pozitīvi ietekmē faktorus, kuri visvairāk nosaka uzņēmumu un MVU ilgtspējīgu konkurētspēju;

25.

norāda, ka šajā programmā trešo valstu dalība, kas izriet no asociācijas nolīgumu protokoliem un citiem līgumiem, būtu jāizmanto kā iespēja paplašināt Eiropas Savienības uzņēmumu darbības mērogu un iegūt pieredzi par uzņēmumu darbību ārpus ES tirgus; arī citām trešām valstīm vajadzētu būt iespējai piedalīties programmā, taču finansējums būtu jānodrošina no citām programmām, kas paredzētas ES dalībvalstu sadarbībai ar trešām valstīm;

26.

vērš uzmanību uz to, ka svarīgi ir izvērst izglītību uzņēmējdarbības jomā, tostarp pieaugušo izglītību, un ka tas jādara, izkopjot prasmes, veidojot attieksmi un iekļaujot korporatīvo sociālo atbildību, kas ļauj sagatavoties mūsdienu globālā tirgus izaicinājumiem, bet vienlaikus saglabā Eiropas kultūrai raksturīgo uzņēmējdarbības ētiku;

27.

uzskata, ka pasākumos, kas paredzēti, lai popularizētu uzņēmējdarbību un veidotu pozitīvu attieksmi pret to, būtu jāietver arī uzņēmēji, kuri uzsāk pašnodarbinātas personas darba gaitas, tāpat arī personas profesionālās karjeras sākumā, tostarp arī sievietes, kas uzņemas šos pūliņus un risku;

28.

atzīmē, ka pasākumiem, kas paredzēti, lai uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, konkrēti, kapitāla mehānismam un aizdevuma garantiju mehānismam, būtu jāpapildina kohēzijas politikas ietvaros patlaban izmantotie instrumenti. Turklāt vajadzētu būt iespējai tos izmantot apvienojumā ar citiem skaidri noteiktiem dalībvalstu instrumentiem;

29.

ļoti pozitīvi vērtē iespēju piešķirt pārrobežu kredītus un aizdevumus, kas ļaus maziem un vidējiem uzņēmumiem izmantot milzīgo vienotā tirgus potenciālu. Tā rezultātā vajadzētu palielināties konkurētspējai un saimnieciskās darbības ilgtspējai, tostarp tūrisma nozarē;

30.

īpaši izceļ Izaugsmei paredzēto kapitāla mehānismu (EFG), ko plānots lietot riska kapitāla fondiem; uzsver, ka programmas pārvaldītājiem, pamatojoties uz pienācīgu riska novērtējumu, būtu jāpalīdz atbalstīt pēc iespējas lielāku skaitu MVU, tostarp tos, kuriem parastās banku procedūrās ir mazas izredzes saņemt atbalstu, taču kuri var sekmēt vispārējā MVU potenciāla nostiprināšanu un būtisku bezdarba līmeņa samazinājumu;

31.

saglabā skeptisku attieksmi pret LGF paredzēto aizdevumu līmeni un aicina Komisiju precizēt, pēc kādiem kritērijiem minētie līmeņi ir noteikti, jo CIP programmā nav paredzēti nekādi ierobežojumi. Uzsver, ka aizdevumi uzņēmumu dibināšanai, ieguldījumiem vai pārņemšanai bieži ir ievērojami lielāki nekā noteiktās robežsummas, un izsaka bažas, ka tas var radīt situāciju, kad lielākus aizņēmumus garantēs programmas “Apvārsnis” ietvaros, lai gan minētā programma ir paredzēta vienīgi inovācijas projektiem;

32.

tādēļ aicina atgriezties pie iepriekšējās Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas, kurā nebija noteikti nekādi ierobežojumi;

33.

uzskata par pamatotu, ka katru gadījumu, kad tiek meklētas aizņēmumu finansēšanas iespējas, izskata individuāli — gan maksimālās summas apmēru, kas ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā portfeļa risks ir segts ar garantiju, gan laiku, uz kādu aizdevums tiek piešķirts;

34.

aicina pastāvīgi uzraudzīt riska izmaiņas, kas skar augstam riska kapitālam izmantotos finanšu instrumentus un līdzekļus, kuri paredzēti MVU aizņēmumu portfeļu finansēšanai;

Programmas pārvaldība

35.

uzskata par pareizu, ka netieša programmas pārvaldība uzticēta Eiropas Investīciju fondam (EIF) un izpildaģentūrām, bet programmas pastāvīgu pārraudzību veic Eiropas Komisija. Tāds pārvaldības modelis nodrošina, ka tiek izmantota EIF pozitīvā pieredze, kas gūta, jau vairāk nekā desmit gadus atbalstot MVU;

36.

iesaka izmantot arī to pieredzi, ko šajā jomā uzkrājuši Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, kas ir palīdzējis MVU uzsākt darbību citās valstīs, tostarp ārpus Eiropas Savienības;

37.

aizstāv viedokli, ka programmas sekmīgai un efektīvai īstenošanai būtiska ir cieša sadarbība ar reģionālajām un vietējām pašvaldībām, kā arī ar programmas pārvaldības iestādēm, kas nodrošina informācijas plūsmu ikvienā programmas īstenošanas jomā;

38.

uzskata, ka liela nozīme ir pieredzei par MVU darbības izvēršanu ārpus Eiropas Savienības un šādas informācijas izplatīšanai, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem ļautu samazināt ar pārrobežu darbību saistīto darījumu izmaksas. Tā ir joma, kas būtu jāizpēta ES iestāžu ekspertiem sadarbībā ar valstu un reģionālajām pārvaldes iestādēm;

39.

norāda arī uz iespēju izveidot MVU informācijas centrus. Taču Komiteja nevēlas dot norādes, kā tieši šādi centri būtu jāveido un kā jāorganizē to darbība. Šie jautājumi būtu jārisina ar daudzpusējiem valstu un reģionu sadarbības līgumiem;

40.

ierosina programmas tiešu pārvaldību uzticēt galvenokārt reģionālajam līmenim, ko atbalstītu un pārraudzītu valsts varas iestādes. Šim pārvaldības līmenim būtu arī jāizveido ar īstenotajiem projektiem saistītu risku pārraudzības sistēma;

41.

mudina projekta īstenošanas novērtējumā paredzēt arī uzraudzību, pamatojoties uz regulas priekšlikuma I pielikumā iekļautajiem vidēja termiņa mērķu izpildes rādītājiem. Uzraudzībā būtu jāietver arī informācija par pasākumiem, kas programmas ietvaros īstenoti klimata aizsardzības jomā vai atbilstīgi pamatnostādnēm citās ES politikas jomās;

42.

uzsver, ka iepriekšminētajiem pasākumiem jābūt saskaņotiem ar uzraudzības pasākumiem, ko veiks Eiropas Komisija, kuras pārstāvji — papildus Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) — veiks revīzijas, pārbaudes un inspekcijas uz vietas;

43.

uzskata, ka revīzijas stratēģijām jābūt tādām, kas ļauj objektīvi novērtēt programmas realizāciju un nav par slogu programmas izmantotājiem. Uzraudzības sistēmās būtu jāņem vērā projekta īstenošanas posmi, lai tās nepalēninātu projektu īstenošanas tempu un neradītu pārāk lielas papildu izmaksas;

Pašreizējie apdraudējumi programmai

44.

vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā pašreizējo budžeta situāciju daudzās valstīs, valdības pievēršas visvienkāršākajiem budžeta ienākumu palielināšanas paņēmieniem — palielina dažāda veida nodevas un tādējādi paaugstina darbaspēka izmaksas, kuru dēļ maziem un vidējiem uzņēmumiem vai nu jāpārtrauc darbība, vai arī jāpāriet uz ēnu ekonomiku. Tāpēc RK aicina aizsargāt MVU, jo iepriekšminētā politika palēnina izkļūšanu no ekonomikas krīzes un programmas pievienoto vērtību praksē var samazināt līdz nullei. Mazie un vidējie uzņēmumi ir labs līdzeklis bezdarba samazināšanai;

45.

norāda, ka ar saimnieciskās darbības uzsākšanu saistītais administratīvais slogs un tie nodokļi, ar kuriem aplikti jau funkcionējoši uzņēmumi, var kavēt uzņēmumu un it sevišķi MVU konkurētspējas palielināšanu daudzās ES valstīs; Reģionu komiteja tāpēc aicina visos attiecīgajos ES tiesību aktos samazināt administratīvo slogu par 25 % līdz 2020. gadam; uzskata, ka vajadzētu apsvērt iespējas likvidēt MVU sektorā esošos šķēršļus arī plašākā mērogā;

46.

uzskata, ka programmā būtu jāparedz papildu bonusi valstīm un reģioniem, kuri ir nodrošinājuši vislabvēlīgākos apstākļus mazu un vidēju uzņēmumu attīstībai, konkurētspējai un darbības izvēršanai citu valstu tirgos. Minētie bonusi ļautu atbalstīt šādu darbību. Labvēlīgas pieejas veicināšanas nolūks ir aktivizēt vēlamās tendences citās valstīs un reģionos;

47.

iesaka Eiropas Komisijai pielikt pūliņus, lai uzlabotu piekļuvi informācijai par tirgu attīstību valstīs ar strauju attīstības tempu, par to teritorijā noteiktajiem ieguldīšanas nosacījumiem, spēkā esošo tiesisko sistēmu un vietējām saimnieciskās darbības paražām;

48.

uzskata, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem jābūt iespējai viegli piekļūt informācijai par ārvalstu tirgiem, proti, tai jābūt pieejamai izmaksu ziņā, precīzai un ātri iegūstamai. Šajā ziņā — papildus MVU informācijas centriem — minētajos pasaules reģionos nozīmīga loma būtu jāuzņemas ES diplomātiskā korpusa darbiniekiem;

49.

uzsver: lai veicinātu ES iedzīvotāju uzņēmējdarbību, vajadzīgas izmaiņas izglītības un apmācības sistēmā, bet tas ir ilgtermiņa pasākums, un tāpēc pastāv risks, ka netiks sasniegti vidējam termiņam un ilgtermiņam izvirzītie mērķi;

50.

norāda, ka ES, valstu un vietējā līmenī dažkārt ir pārāk daudz tiesību normu, kas piemērojamas maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tas var nevajadzīgi sarežģīt uzņēmumu darbību un arī piekļuvi dažādu programmu piedāvātajiem līdzekļiem, bet tas savukārt negatīvi ietekmē MVU konkurētspēju. Birokrātijas ierobežošana un ar uzņēmējdarbības sākšanu un veikšanu saistīto šķēršļu mazināšana arī turpmāk jāuzskata par prioritātēm.

II.   IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (1)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2) (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020” ”). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

(1)

Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2) (turpmāk “stratēģija “Eiropa 2020” ”). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija „Eiropa 2020” ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Eiropu nākamajai desmitgadei. Tajā izklāstīti pieci vērienīgi līdz 2020. gadam sasniedzamie mērķi klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā un apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam jāuzlabo Eiropas dinamisms un konkurētspēja. Tajā uzsvērts arī, cik svarīgi ir stiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursefektīvu un pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju.

2.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (6)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, zināšanu sabiedrības attīstību un ar līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi pamatotu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk “programma”).

(6)

Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, un izaugsmi, būtu jāizveido Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (turpmāk “programma”).

Pamatojums

Konkurētspēja un ilgtspēja nebūtu jāsaprot kā atsevišķi mērķi. Konkurētspēja būtu jāsaprot kā atkarīga no ilgtspējas. Saskaņā ar 2010. gada Ziņojumu par Eiropas konkurētspēju ilgtspējīga konkurētspēja atspoguļo spēju sasniegt un saglabāt tādu rūpniecības nozares konkurētspēju, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

3.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (18)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā „Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”[1], kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. Tūrisma iniciatīvai Savienības līmenī ir skaidra pievienotā vērtība jo īpaši saistībā ar datu un analīzes nodrošināšanu, starptautisku veicināšanas stratēģiju izstrādi un paraugprakses apmaiņu.

(18)

Kā norādīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija Paziņojumā “Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē — jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes”[1], kas tika apstiprināts Eiropadomes 2010. gada oktobra sanāksmes secinājumos, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Tās uzņēmumi dod ievērojamu ieguldījumu Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) un darba vietu izveidē, un tiem ir liels uzņēmējdarbības attīstīšanas potenciāls, jo tajā galvenokārt darbojas MVU. Tūrisma nozīmība ir atzīta Lisabonas līgumā, kurā norādītas Savienības īpašās kompetences šajā jomā, kuras papildina dalībvalstu veiktās darbības. pievienotā vērtība jo īpaši saistībā ar datu un analīzes nodrošināšanu, izstrādi un paraugprakses apmaiņu.

4.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (20)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

(20)

Programmai būtu jāpapildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādējādi vienas un tās pašas atbilstīgās izmaksas nebūtu jāfinansē paralēli. Lai Savienības finansējums sniegto pievienoto vērtību un tam būtu nozīmīga ietekme, programmai būtu jāveido cieša sinerģija ar citām Savienības programmām un struktūrfondiem.

5.   grozījums

COM(2011) 834 final

tā kā: (24)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

(24)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalība būtu iespējama, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

6.   grozījums

COM(2011) 834 final

2. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Vispārējie mērķi

2. pants

Vispārējie mērķi

1.   Programma veicina šādus vispārējos mērķus, īpaši aplūkojot MVU īpašās vajadzības Eiropas un pasaules līmenī:

1.   Programma veicina šādus vispārējos mērķus, īpaši aplūkojot MVU īpašās vajadzības Eiropas un pasaules līmenī:

(a)

stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp tūrisma nozarē;

(a)

stiprināt Savienības uzņēmumu konkurētspēju;

(b)

rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

(b)

rosināt uzņēmējdarbības kultūru, veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

Pamatojums

Konkurētspēja un ilgtspēja nebūtu jāsaprot kā viens no otra neatkarīgi mērķi, jo konkurētspēja ilgtermiņā ir atkarīga no ilgtspējas, un politikas pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa stratēģijai.

Politiskajā iniciatīvā “Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts” norādīta nepieciešamība radīt tādu kultūru, kas stingri atbalsta uzņēmējus un sekmē viņu rašanos, uzsverot un augstu novērtējot centienus un spēju pārvarēt grūtības.

7.   grozījums

COM(2011) 834 final

2. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. pants

Vispārējie mērķi

2. pants

Vispārējie mērķi

2.   Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

2.   Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

(a)

Savienības rūpniecības nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma;

a)

Savienības rūpniecības nozares izaugsme procentuālā izteiksmē no kopējā IKP pieauguma;

(b)

Savienības rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs;

b)

Savienības rūpniecības produkcijas pieaugums ekonozarēs ;

(b)

MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

c)

MVU administratīvā sloga pārmaiņas;

(d)

MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē;

(e)

MVU apgrozījums

MVU izaugsme darbinieku skaita un pievienotās vērtības izteiksmē;

 

MVU apgrozījums

8.   grozījums

COM(2011) 834 final

3. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

Konkrētie mērķi

3. pants

Konkrētie mērķi

1.   Programmas konkrētie mērķi ir:

1.   Programmas konkrētie mērķi ir:

(a)

uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, arī tūrisma nozarē;

(a)

uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, ;

(b)

veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās;

(b)

veicināt uzņēmējdarbību, tostarp īpašās mērķgrupās;

(c)

uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

(c)

uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

(d)

uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

(d)

uzlabot piekļuvi Savienības un pasaules tirgiem.

9.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

1.   Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu un stiprinātu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju un uzlabotu uzņēmumu konkurētspējas, ilgstpējas un izaugsmes veicināšanas valsts līmeņa politikas pasākumu efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci Eiropā.

1.   Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēj un uzlabotu uzņēmumu konkurētspējas un izaugsmes veicināšanas valsts līmeņa politikas pasākumu efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci Eiropā.

10.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta 2. punkta (a) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

(…)

(…)

2.   Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

2.   Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

a)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi;

a)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādu politikas pasākumu izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izturību pret katastrofām, un lai nodrošinātu atbilstošu infrastruktūru, augstas kvalitātes klasteru un uzņēmējdarbības tīklu izveidi, pamatnosacījumus un ilgstpējīgu ražojumu, pakalpojumu un procesu izstrādi, ;

Pamatojums

MVU atbalsta jomā pirmām kārtām uzņēmējus vajadzētu pārliecināt par ieguvumiem, apvienojot centienus konkrētu pasākumu īstenošanai, kas citos gadījumos nebūtu iespējams vai individuālas darbības gadījumā dotu mazāku peļņu. Starpuzņēmumu sadarbība izrādījusies viens no visefektīvākajiem rīcības veidiem, kas visātrāk sniedz rezultātus.

11.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta 2. punkta (c) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

(…)

(…)

c)

atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību MVU.

c)

atbalsts MVU politikas izstrādei un politikas veidotāju sadarbības rosināšanai jo īpaši ar mērķi atvieglot programmu un pasākumu pieejamību MVU.

12.   grozījums

COM(2011) 834 final

6. panta, 2. punkta d) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

6. pants

Savienības uzņēmumu konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumu uzlabošanai veicamās darbības

(…)

(…)

 

Pamatojums

Ņemot vērā to svarīgo nozīmi tūrisma nozares stratēģiskajos mērķos, tiek ierosināts minētos pasākumus iekļaut saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020”, kuras prioritāšu vidū ir gudra izaugsme, izmantojot uz zināšanām un inovāciju balstītas ekonomikas attīstību.

13.   grozījums

COM(2011) 834 final

8. panta 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

1.   Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas un izaugsmes posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

1.   Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas un izaugsmes posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, minētās darbības būs cieši saistītas ar kohēzijas politikas ietvaros un valstu līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un aizņēmuma finansējuma pieejamību.

14.   grozījums

COM(2011) 834 final

8. panta 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

2.   Veicot 1. punktā minētās darbības, Komisija izstrādā pasākumus, ar kuriem atbilstīgi pieprasījumam tirgū tiktu uzlabota pārrobežu finansēšana un finansēšana, kas aptver vairākas valstis, tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

2.   Veicot 1. punktā minētās darbības, Komisija izstrādā pasākumus, ar kuriem atbilstīgi pieprasījumam tirgū tiktu uzlabota pārrobežu finansēšana un finansēšana, kas aptver vairākas valstis, tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

15.   grozījums

COM(2011) 834 final

II pielikums – sadaļa “Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II pielikums –   sadaļa “Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”

16.   grozījums

COM(2011) 834 final

II pielikums (3)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

II pielikums, sadaļa "Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”, 3. punkts

II pielikums, sadaļa "Aizdevuma garantiju mehānisms (LGF)”, 3. punkts

LGF attiecas uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 150 000 un kuru minimālais termiņš ir 12 mēneši, izņemot ar vērtspapīriem nodrošinātā portfelī esošos aizdevumus. LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem inovatīvajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

LGF. LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem inovatīvajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

Jaunajam galīgajam ierobežojumam nav lielas jēgas, jo neviens projekts nespēs ierindoties šajā budžeta pozīcijā vai arī to spēs tikai ļoti nedaudzi projekti. Būtu jāsaglabā vecā sistēma, kurā nav noteikts galīgais ierobežojums.

Briselē, 2012. gada 9. oktobrī

Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Ramón Luis VALCÁRCEL SISO


(1)  http://portal.cor.europa.eu/europe2020/news/Pages/InvitationtoparticipateintheSurveyonSME-friendlyRegionsandCities.aspx

(2)  COM (2010) 2020 final.


Top