20.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 372/36

1.

augstākās izglītības sistēmām ir izšķiroša nozīme zinību radīšanā, kuras veido cilvēces un sabiedrības attīstības pamatus, kā arī – aktīva pilsoniskuma sekmēšanā;

2.

2010. gada jūnijā pieņemtajā gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” (1) ir paredzēts konkrēts mērķis līdz 2020. gadam uzlabot izglītības līmeni, proti, vismaz līdz 40 % palielināt to gados jaunu iedzīvotāju daļu, kas ieguvuši augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību;

3.

ar 1999. gada 19. jūnijā pieņemto Boloņas deklarāciju ir sākts starpvaldību process, kura mērķis ir izveidot Eiropas Augstākās izglītības telpu un kuru aktīvi atbalsta Eiropas Savienība; un iesaistīto valstu par augstāko izglītību atbildīgie ministri, kas 2009. gada 28. un 29. aprīlī pulcējās Lēvenā un Luvenlanēvā, aicināja augstākās izglītības iestādes (2) laikposmā līdz 2020. gadam turpināt savu darbību modernizāciju;

4.

Padomes Direktīvā 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) tika paredzēti nosacījumi attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu dalībvalstu teritorijā uz laiku, kas ilgāks par trim mēnešiem, studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (3);

5.

Padomes Direktīvā 2005/71/EK (2005. gada 12. oktobris) tika izklāstīti nosacījumi trešo valstu pētnieku uzņemšanai dalībvalstīs uz laikposmu, kas pārsniedz trīs mēnešus, lai īstenotu pētniecības projektu saskaņā ar uzņemšanas nolīgumiem ar pētniecības iestādēm (4);

6.

Padomes Rezolūcijā (2007. gada 23. novembris) par universitāšu modernizāciju, lai veicinātu Eiropas konkurētspēju pasaules zināšanu ekonomikā (5) dalībvalstis tika aicinātas sekmēt augstākās izglītības iestāžu internacionalizāciju, veicinot universitāšu kvalitātes nodrošinājumu, veicot neatkarīgus un līdzvērtīgi kvalificētu speciālistu veiktus izvērtējumus, uzlabojot mobilitāti, veicinot kopīgu un dubultu grādu izmantojumu un atvieglinot kvalifikāciju un studiju laiku atzīšanu;

7.

Padomes secinājumos (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (6) ir noteikts, ka, lai atbalstītu dalībvalstu centienus modernizēt augstāko izglītību un attīstītu Eiropas Augstākās izglītības telpu, būtu jātiecas veidot cieša sinerģija ar Boloņas procesu, īpaši attiecībā uz kvalitātes nodrošinājuma, atzīšanas, mobilitātes un pārredzamības instrumentiem;

8.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos (2009. gada 26. novembris) par izglītības nozīmes palielināšanu labi funkcionējošā zināšanu trijstūrī (7) ir konstatēta vajadzība turpināt reformēt augstskolu pārvaldību un finansējuma struktūras, dodot tām lielāku autonomiju un atbildību, lai veicinātu dažādotāku ienākumu plūsmu un efektīvāku sadarbību ar uzņēmējdarbības vidi un lai universitātes būtu gatavas piedalīties pasaules mēroga zināšanu trijstūrī;

9.

Padomes secinājumos (2010. gada 11. maijs) par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu (8) Komisija tika aicināta izstrādāt starptautisku ES augstākās izglītības stratēģiju, kuras mērķis būtu gan valstu, gan ES līmenī uzlabot pastāvošo starptautisko sadarbības iniciatīvu saskaņotību un papildināmību un kura turpinātu ES ārējās darbībās veicināt Eiropas augstākās izglītības, pētniecības un inovācijas atraktivitāti;

10.

Padomes secinājumos (2010. gada 7. jūnijs) par jaunām prasmēm jaunām darba vietām – turpmākā virzība (9), ir uzsvērta vajadzība veicināt iekļaujošu izaugsmi un visu gadagājumu cilvēkiem palīdzēt paredzēt pārmaiņas un – nodrošinot viņiem vajadzīgas prasmes un zināšanas – tās veiksmīgi pārvarēt;

11.

Padomes secinājumos (2010. gada 19. novembris) par iniciatīvu “Jaunatne kustībā” (10) ir izteikts aicinājums pielikt pūles, lai uzlabotu visu līmeņu izglītības, it īpaši augstākās izglītības, kvalitāti un atraktivitāti;

12.

Padomes 2010. gada 26. novembra secinājumos par Inovācijas savienību (11) ir uzsvērts – lai nodrošinātu ilgtermiņa konkurētspēju un izaugsmi, ir svarīgi, lai ieguldījumi izglītībā, apmācībā un pētniecībā tiktu uzskatīti par prioritāti, kā arī lai pilnībā tiktu izmantots Eiropas intelektuālais kapitāls;

13.

Eiropadomes 2011. gada 4. februāra secinājumos aicināts īstenot stratēģisku un integrētu pieeju inovācijas atbalstam un pilnīgi izmantot Eiropas intelektuālo kapitālu, tādējādi sniedzot labumu iedzīvotājiem, uzņēmumiem – it īpaši MVU – un pētniekiem (12);

14.

Padomes secinājumos (2011. gada 14. februāris) par izglītības un apmācības lomu stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā (13) ir uzsvērts, ka augstākās izglītības iestādēm būtu jācenšas uzlabot piedāvāto mācību kursu kvalitāti un piemērotību, lai sekmētu plašāka iedzīvotāju loka iestāšanos augstākās izglītības iestādēs, kā arī tas, ka būtu jāveicina augstākās izglītības iestāžu, pētniecības institūtu un uzņēmumu pastiprināta sadarbība, lai stiprinātu zināšanu trīsstūri kā pamatu novatoriskākai un radošākai ekonomikai;

15.

Padomes secinājumos (2011. gada 19. maijs) par ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam (14) dalībvalstis tika aicinātas nospraust mērķus vai turpināt darbu, lai tos sasniegtu, tādējādi koncentrējoties uz to, lai praksē nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai, tostarp augstākajai izglītībai;

16.

Padomes secinājumos (2011. gada 31. maijs) par Eiropas pētniecības telpas (EPT) izveidi, izmantojot ar EPT saistītas grupas (15), ir atzīmēts, ka, lai pilnībā izmantotu Eiropas intelektuālo kapitālu, EPT izveidē panāktā ievērojamā progresa rezultātam vajadzētu būt plašās un stratēģiskās pieejas turpināšanai;

17.

Padomes Ieteikumā (2011. gada 28. jūnijs) “Jaunatne kustībā – jauniešu mācību mobilitātes veicināšana” (16) ir atzīmēts, ka mācību mobilitāte var padarīt izglītības un mācību sistēmas un iestādes atvērtākas, eiropeiskākas un internacionālākas, pieejamākas un efektīvākas; tā var arī stiprināt Eiropas konkurētspēju, palīdzot veidot uz zināšanām balstītu sabiedrību;

18.

Ar Padomes secinājumiem (2011. gada 28. novembris) par mācību mobilitātes kritēriju cenšas palielināt augstskolu studentu īpatsvaru mācību mobilitātē, un tajos ir noteikts kvantitatīvu un kvalitatīvu rādītāju minimums, lai aprēķinātu laikposmus, kas ir saistīti ar augstākās izglītības studijām vai mācībām ārvalstīs;

19.

Eiropas Savienībā ir sena tradīcija sadarboties ar trešām valstīm, balstoties uz politikas un instrumentu kopumu, kurā augstākajai izglītībai ir atvēlēta arvien nozīmīgāka vieta; sadarbība augstākajā izglītībā ieņem svarīgu vietu arī daudzpusējās sadarbības sistēmās, piemēram, Austrumu partnerībā, Savienībā Vidusjūrai un Ziemeļu dimensijā, kā arī sadarbībā ar Rietumbalkāniem;

1.

pirmo EPT ministru konferenci “Intelektuālais kapitāls – radošā ietekme”, kas 2011. gada 20. jūlijā notika Sopotā, kurā tika uzsvērta universitāšu nozīme globalizētā pasaulē, jo tās ir nozīmīgi zināšanu un novatoriskas domāšanas avoti, jo īpaši saistībā ar tādas pētniecības stratēģiskajām jomām, kas vērsta uz pašlaik aktuālajām problēmām;

2.

prezidentvalsts konferenci “Augstākās izglītības modernizēšana”, kura 2011. gada 24. un 25. oktobrī notika Sopotā un kurā tika uzsvērta vajadzība modernizēt augstākās izglītības sistēmas, jo īpaši ņemot vērā aktuālās problēmas, piemēram, pasaules mēroga konkurenci un demogrāfijas tendences;

1.

ņemot vērā augstākās izglītības saiknes ar pētniecību un inovāciju, pašreizējos ekonomiskajos apstākļos augstākajai izglītībai (tostarp augstākajai profesionālajai izglītībai un mācībām) ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu augsti kvalificētu cilvēkkapitālu un veicinātu svarīgākos pētījumus, kas Eiropai vajadzīgi centienos nodrošināt darbavietas, ekonomisko izaugsmi un uzplaukumu;

2.

augstskolu absolventu kvalifikācija ne vienmēr atbilst darba tirgus un sabiedrības vajadzībām; publiskā un privātā sektora darba devēji arvien biežāk ziņo par neatbilstībām un grūtībām atrast pareizos cilvēkus arvien mainīgajām zināšanu ekonomikas vajadzībām;

3.

Eiropai vajag daudz vairāk apmācītu pētnieku un pētnieku ar pieredzi ārpus akadēmiskās vides, tostarp – no privātā sektora, lai tās tautsaimniecībās palielinātu pētniecības intensitāti un tādējādi veicinātu inovāciju un konkurētspēju;

4.

arvien plašākā dalība augstākajā izglītībā liek vairāk uzmanības pievērst ar kvalitāti un daudzveidību saistītiem uzdevumiem;

5.

Eiropas augstākās izglītības iestāžu stiprās puses ir to daudzveidība, kvalitatīvas, ilgtspējīgas un aktuālas izglītības un pētniecības nodrošinājums, kā arī saikne starp iestāžu autonomiju, atbildību pret visām iesaistītajām pusēm un spēju pielāgoties mainīgiem apstākļiem; papildus diviem iestāžu tradicionālajiem uzdevumiem – izglītībai un pētniecībai – arvien lielāku nozīmi iegūst trešais uzdevums – saistīt iestādes ar uzņēmējdarbības sektoru, tostarp reģionālā līmenī, kā arī uzņemties sociālo atbildību;

6.

tomēr joprojām netiek pietiekami izmantota Eiropas augstākās izglītības iestāžu spēja īstenot savu lomu sabiedrībā un sniegt ieguldījumu Eiropas labklājībā – pasaules mēroga zināšanu un talantu ieguves konkurencē Eiropa atpaliek, savukārt valstis ar strauju ekonomisko izaugsmi krasi palielina ieguldījumus augstākajā izglītībā;

7.

tajā pašā laikā augstākās izglītības iestādes pārāk bieži mēģina sacensties pārlieku daudzās jomās, bet tikai dažas no tām sasniedz izcilību konkrētās jomās, kur pasaules mēroga konkurence ir spēcīga;

8.

tāpēc augstākās izglītības iestādēm jāturpina veikt iekšējas reformas, balstoties uz iestādes uzdevumu izvēli, kuri saistīti ar tāda veida intelektuālo kapitālu, kas tām raksturīgs un uz iespēju definēt savu vietu attiecībā pret citām valsts iestādēm;

9.

lai veicinātu iestāžu daudzveidību valstu augstākās izglītības sistēmās, ir vajadzīga iestāžu autonomija – izcilības veicināšanai augstākās izglītības iestādēs ir jādažādo iestāžu loma un uzdevumi;

1.

par augstākās izglītības iestāžu reformu veikšanu un atbalstīšanu galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis un pašas augstākās izglītības iestādes; Tomēr Boloņas process un attiecīgi Eiropas Augstākās izglītības telpas attīstība, ES programma augstākās izglītības sistēmu modernizēšanai un Eiropas Pētniecības telpas izveidošana pierāda, ka problēmas un vajadzīgā politikas reakcija pārsniedz valstu robežas un ka Eiropas sadarbība būtiski sekmē atbalsta finansējumu, uz pierādījumiem balstītu politikas analīzi un paraugprakses apmaiņu;

2.

augstākajā izglītības kvalitāte un mūsdienīgums ir viens no pamatnosacījumiem, lai varētu pilnībā izmantot Eiropas intelektuālo kapitālu;

3.

izglītības un pētniecības kvalitāte ir galvenais sekmīgas augstākās izglītības sistēmu modernizēšanas virzītājspēks Eiropā;

4.

izglītības, pētniecības un inovācijas veidotā zināšanu trīsstūra stiprināšana ir viens no pamatnosacījumiem, lai augstākā izglītība varētu sniegt ieguldījumu nodarbinātībā un izaugsmē, pārvaldības un finanšu struktūru reformās un vairot savu starptautisko atraktivitāti;

5.

Eiropas Pētniecības telpas izveide kāpina valstu sistēmu savstarpējo papildināmību, lai uzlabotu pētniecībā veikto investīciju rentabilitāti un pastiprinātu informācijas apmaiņu un sadarbību starp iestādēm, kas darbojas zināšanu trīsstūrī;

6.

starptautiskā studentu, pētnieku un personāla mobilitāte, kas kopš Eiropas Augstākās izglītības telpas izveides ir pastiprinājusies, pozitīvi ietekmē kvalitāti un skar visas galvenās reformas jomas; tomēr mobilitāte var kļūt par problēmu dažām izglītības sistēmām, kurās ir ievērojams studentu pieplūdums, vai arī tām valstīm, kurām draud “intelektuālā darbaspēka emigrācija”, kā rezultātā daudzi talantīgi cilvēki izvēlas studēt un vēlāk palikt ārvalstīs;

7.

labāko studentu, akadēmiķu un pētnieku piesaiste no valstīm ārpus Eiropas Savienības un jaunu pārrobežu sadarbības formu attīstība ir pamatnosacījumi tam, lai, pasaules mērogā cenšoties piesaistīt zināšanas un talantus, Eiropas Augstākās izglītības telpa un Eiropas Pētniecības telpa kļūtu par atraktīvu ceļamērķi;

8.

lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un mūsdienīgumu, ir svarīgi programmu izstrādē un īstenošanā iesaistīt darba devējus un citas ieinteresētās personas;

9.

valsts ieguldījumiem, ko papildina citi finansējuma avoti, arī turpmāk vajadzētu būt ilgtspējīgas augstākās izglītības pamatā, īpaši, ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi Eiropā;

1.

pastiprināt centienus palielināt augstākās izglītības ieguves līmeni, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” izglītības pamatmērķi – līdz 40 % palielināt to 30–34 gadus veco Eiropas Savienības iedzīvotāju daļu, kas ieguvuši augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību, – ņemot vērā aprēķinus, ka līdz 2020. gadam 35 % darbavietu Eiropas Savienībā būs vajadzīga augsta līmeņa kvalifikācija (18);

2.

izstrādāt skaidrus pārejas veidus no profesionālās un cita tipa izglītības uz augstāko izglītību, kā arī mehānismus, kā atzīt iepriekšējo zināšanu apguvi un pieredzi, kas gūta ārpus formālās izglītības un mācībām, īpaši risinot problēmas, kas saistītas ar to valsts kvalifikāciju sistēmu īstenošanu un izmantošanu, kuras ir piesaistītas Eiropas kvalifikāciju sistēmai;

3.

veicināt sistemātisku efektīvu stratēģiju izstrādi, lai nodrošinātu piekļuvi izglītībai neizdevīgā situācijā esošām un maz pārstāvētām grupām, šim nolūkam īpaši uzlabojot informētību un sniedzot pārredzamāku informāciju par izglītības iespējām un rezultātiem, kā arī sniedzot labākas konsultācijas ar mērķi nodrošināt pareizu studiju izvēli;

4.

pastiprināt centienus, lai samazinātu rādītājus attiecībā uz augstākās izglītības priekšlaicīgu pārtraukšanu, šim nolūkam uzlabojot mācību kursu kvalitāti, lietderību un atraktivitāti, it īpaši, balstoties uz zināšanu apguvi, kas orientēta uz studentiem, un uz atbalstu, padomiem un konsultācijām, ko studentiem sniedz pēc iestāšanās augstskolā;

5.

nodrošināt, ka mērķtiecīgs finansiāls atbalsts nokļūst pie potenciāliem studentiem no ģimenēm ar zemākiem ienākumiem;

6.

veicināt prasmju un izaugsmes prognožu un absolventu nodarbinātības datu (tostarp absolventu nodarbinātības rezultātu apsekojumu) izmantošanu mācību kursu plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā, kā arī sekmēt lielāku elastību studiju programmu plānošanā, tostarp starpdisciplinārus izglītības ieguves ceļus, lai uzlabotu absolventu nodarbināmību;

7.

sekmēt to, ka mācīšanā un zināšanu apguvē tiek pieņemtas uz studentu orientētas pieejas, atzīstot heterogēna studentu sastāva vajadzības un veicinot lielāku studiju režīmu daudzveidību, tostarp efektīvi izmantojot IKT;

8.

mudināt augstākās izglītības iestādes ieguldīt līdzekļus nepārtrauktā personāla profesionālajā attīstībā, kā arī atlīdzināt par izcilību mācīšanā;

9.

vērsties pret stereotipiem un likvidēt šķēršļus, ar kuriem aizvien vēl saskaras sievietes, sasniedzot augstākos pēcdiploma izglītības un pētniecības līmeņus, it īpaši dažās disciplīnās un vadošajos posteņos, lai atraisītu neizmantotus talantus;

10.

attiecīgos un piemērotos gadījumos doktorantūras programmām piešķirtu valsts finansējumu piesaistīt Inovatīvu doktorantūru programmu principiem (19) un atbalstīt pētniecības karjeras iespēju izvēršanu;

11.

stimulēt uzņēmējdarbības, radošo un novatorisko prasmju pilnveidi visās disciplīnās un visos posmos, kā arī veicināt inovāciju augstākajā izglītībā, veidojot interaktīvāku mācību vidi un nostiprinot zināšanu nodošanas infrastruktūru;

12.

attiecīgos gadījumos augstākās izglītības iestādēs lielāku nozīmi piešķirt starpdisciplinārai pētniecībai, kā arī uzlabot augstākās izglītības un pētniecības savstarpējās saiknes, lai zināšanu trijstūra darbību padarītu efektīvāku;

13.

veicināt to, lai papildus augstākās izglītības uzdevumiem – izglītībai un pētniecībai – tiktu arī turpmāk attīstīti trešā virziena pasākumi, tādi kā zināšanu izplatīšana un inovācija, sabiedrības iesaistīšana, mūžizglītība un saikne ar reģionālo un vietējo attīstību;

14.

veicināt partnerības un sadarbību ar uzņēmumiem, piemēram, ieviešot atlīdzības struktūras, mācību praksi un iekārtošanu darbā, stimulus daudzdisciplīnu un organizāciju sadarbībai, samazinot regulatīvos un administratīvos šķēršļus partnerībām starp augstākās izglītības iestādēm un citiem publiskiem un privātiem dalībniekiem; efektīvu zināšanu nodošanu tirgum un līdz ar to nepārtrauktu saikni starp fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem var panākt, īstenojot tādu valsts politiku, kas veicina plaša dažādu vienību klāsta partnerības;

15.

stiprināt saiknes starp augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem un darba tirgus organizācijām, lai studiju programmās labāk ņemtu vērā darba tirgus vajadzības, uzlabotu prasmju atbilstību darbavietām, kā arī izstrādātu aktīvu darba tirgus politiku, kas vērsta uz augstskolu absolventu nodarbinātības veicināšanu;

16.

uzlabot kvalitāti ar mobilitātes un pārrobežu sadarbības palīdzību, tostarp:

17.

augstākās izglītības iestādēs veicināt elastīgākas pārvaldības un finansēšanas sistēmas, tostarp mehānismus, kas saistīti ar veikumu un konkurenci, kā arī sekmēt iekšējās vadības profesionalizāciju;

18.

vienkāršot piekļuvi alternatīviem finansējuma avotiem, tostarp attiecīgos gadījumos izmantojot publisko finansējumu, lai piesaistītu privātu un citu publisku finansējumu;

1.

atbalstīt dalībvalstis centienos reformēt augstākās izglītības sistēmas, pilnībā izmantojot ES programmas izglītības un mācību jomā un uzlabota zinātniskā pamatojuma, detalizētas analīzes un skaidrākas pārredzamības instrumentus, šajā nolūkā tostarp:

2.

veicināt mācību mobilitātes pieaugumu, stiprinot Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu un kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, lai uzlabotu atzīšanu;

3.

neskarot gaidāmās sarunas par turpmāku ES programmu izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomā, ierosināt Erasmus maģistra grāda mobilitātes shēmu, lai veicinātu mobilitāti, izcilību un piekļuvi pieejamam finansējumam citā dalībvalstī studējošiem maģistrantūras studentiem neatkarīgi no sociālās izcelsmes;

4.

palīdzēt izvērtēt mobilitātes plūsmas un norises franšīzes izglītības programmās;

5.

kopā ar dalībvalstīm veicināt saskanīgu Eiropas Pētniecības telpas un Eiropas augstākās izglītības telpas attīstību un censties stiprināt sinerģiju starp ES un Boloņas procesu, tostarp izmantojot izglītības un mācību programmu laikposmam pēc 2013. gada, lai palīdzētu sasniegt Boloņas un ES mērķi – 20 % mobilitāti;

6.

turpināt pilnveidot Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT), pieņemot priekšlikumu jaunai stratēģiskas inovācijas programmai, kurā ir plānota EIT nākotne, tā prioritātes un priekšlikumus jaunu zināšanu un inovāciju kopienu darbības uzsākšanai, īpaši, lai sadarbībā ar uzņēmumiem palielinātu augstāko mācību iestāžu novatorisma potenciālu;

7.

atbalstīt atklātu un pārredzamu darbinieku pieņemšanas procedūru īstenošanu un sekmēt pētnieku pārrobežu un starpnozaru mobilitāti, veicinot Eiropas pētniecības karjeru sistēmu un Eiropas iniciatīvu “EURAXESS – mobili pētnieki” (20).

8.

īstenojot Marijas Kirī vārdā nosauktos pasākumus, stiprināt doktorantūras studentiem paredzētās mobilitātes programmas, tostarp reintegrācijas atbalstu, un veicināt Eiropas industriālo doktorantūras programmu, lai atbalstītu lietišķos pētījumus;

9.

ierosināt kvalitatīvu mācību prakses sistēmu, lai palīdzētu studentiem un augstskolu absolventiem gūt praktiskas zināšanas, kas vajadzīgas darba vietā, un vairotu prakses vietu skaitu un kvalitāti;

10.

starp izcilākajiem pasaules talantiem popularizēt ES kā vietu studijām un darbam pētniecībā, vienlaikus atzīstot augstāko mācību iestāžu dažādību, kā arī izvērst attiecības augstākās izglītības jomā ar partneriem ārpus Savienības, lai stiprinātu valstu augstākās izglītības sistēmas, politisku dialogu, mobilitāti un akadēmisko atzīšanu, tostarp izmantojot Paplašināšanās stratēģiju, Eiropas kaimiņattiecību politiku, Austrumu partnerību, Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecības, sadarbību ar Rietumbalkāniem, vispārēju pieeju migrācijai un Boloņas politikas forumu;

11.

veiksmīgākai minēto mērķu sasniegšanai izstrādāt Eiropas starptautisko augstākās izglītības stratēģiju, paplašinot starptautisku informētību un pamanāmību un sadarbojoties ar partneriem, lai stiprinātu attiecības un palielinātu augstākās izglītības nozares spēju veidošanu;

12.

stiprināt ES augstākās izglītības modernizēšanas finansējuma ilgtermiņa ietekmi, uzlabojot savstarpēju papildināmību starp dažādiem finansēšanas instrumentiem, īpaši starp gaidāmo ES programmu izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomās, pētniecības un inovācijas pamatprogrammu Horizon 2020 un Eiropas kohēzijas politikas instrumentiem.